Amerika ir ieinteresēta nostiprināt attiecības ar Baltijas valstīm

Aizvadītajā nedēļā mūsu valstī oficiālā vizītē uzturējās ASV tirdzniecības sekretāra palīgs Patriks Malojs

Aizvadītājā nedēļā mūsu valstī oficiālā vizītē uzturējās Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sekretāra palīgs Patriks Malojs. Viņš tikās ar Latvijas ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, labklājības ministru Andreju Požarnovu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī ar ASV uzņēmējiem un ASV Tirdzniecības palātas Latvijā vadību.

P. Maloja kompetencē ASV Tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības administrācijā ir tirgus pieejamības un atbilstības jautājumi. Viņa kandidatūru šim amatam 1998. gada jūnijā nominēja ASV prezidents Bils Klintons, un tagad P. Maloja pakļautībā strādā simt septiņdesmit starptautiskās tirdzniecības speciālisti, kuru uzdevums ir veicināt ASV kompāniju pieeju starptautiskajam tirgum un pārliecināties, ka ārvalstis strādā saskaņā ar divpusējiem līgumiem tirdzniecībā. Pērn maijā ASV prezidents P. Maloju iecēla arī par Drošības un sadarbības komisijas locekli Eiropā.

ASV tirdzniecības sekretāra palīga vizītes sakarā Savienoto Valstu vēstniecība arī paziņoja par plānoto ASV Tirdzniecības departamenta Baltijas biroja atvēršanu Rīgā. Līdz šim birojs atradās Stokholmā. ASV vēstniecība uzsvērusi, ka 2001. gada sākumā plānotā biroja pārcelšana uz Rīgu liecina par ASV valdības pieaugošo interesi tirdzniecības sakaru palielināšanā ar Baltijas valstīm.

Piektdien, 1. decembrī, Ekonomikas ministrijā pēc ASV tirdzniecības sekretāra palīga tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru notika P. Maloja un A. Kalvīša preses konference. To ievadīja Latvijas ekonomikas ministrs:

— Mums bija konstruktīva un produktīva pusotru stundu ilga saruna, kuras laikā tika apspriesti būtiski Latvijas un ASV tirdzniecības attiecību jautājumi. Latvija ir ļoti ieinteresēta vēl plašāk piesaistīt ASV investīcijas. Mēs arī saņēmām apstiprinājumu, ka ASV kompānijas interesē telekomunikāciju un enerģētikas sektori. Pārrunājām arī elektroniskās komercijas jautājumus — jomu, kurā ASV pēdējos piecos gados ir ļoti strauji pavirzījušās uz priekšu. Arī Latvijas Ekonomikas ministrija šajā jomā pēdējā laikā uzsākusi nopietnas aktivitātes. Es dzirdēju apstiprinājumu, ka mēs varētu saņemt gan ASV intelektuālo palīdzību, gan arī pārņemt ASV pieredzi.

Piemēram, tika minēts fakts, ka pašlaik ar elektroniskās komercijas starpniecību veiktās Ziemassvētku iepirkšanās kampaņas apjoms ASV tiek lēsts četrdesmit miljardos dolāru. Līdz ar to no mūsu pārrunātajiem jautājumiem ļoti būtiska ir intelektuālā īpašuma aizsardzība. Jo šīs jaunās ekonomikas pamatprincipu pamatā ir cilvēku intelekts, un arī Latvijā cilvēkiem jānodrošina iespējas aizsargāt savu intelektuālo īpašumu. Pēdējos gados mēs Latvijā pie tā jau daudz strādājam, tomēr varētu darīt vēl vairāk. Pēc šīs tikšanās Ekonomikas ministrija, iespējams, viena no pirmajām Latvijā izveidos īpašu struktūrvienību, kas vairākas reizes gadā kontrolēs, vai mūsu ministrijā un mums pakļautajās institūcijās netiek lietots pirātisks programmnodrošinājums. Šāda pieredze ir ASV, un amerikāņi ir konstatējuši, ka arī pie viņiem šad tad parādās šādas lietas. Mēs Latvijā daudz runājam par intelektuālā īpašuma aizsardzību, bet jāparaugās pašiem savās iestādēs un savās mājās. Protams, no apspriestajiem jautājumiem ļoti svarīga ir arī ASV un Latvijas produktu atbilstības novērtēšana un atzīšana vienā un otrā valstī. Pie šī jautājuma ir nopietni jāstrādā, un mēs izvirzījām mērķi jau tuvākajā laikā atsākt sarunas par to.

Pēc tam žurnālistus uzrunāja ASV tirdzniecība sekretāra palīgs P. Malojs:

— Man ir liels prieks būt Latvijā. Mums ar ekonomikas ministru Kalvīti un viņa ļoti profesionālo komandu bija patīkama un auglīga tikšanās. Es gribu arī pateikties ASV vēstniekam, kurš ļoti ražīgi strādāja, lai šo tikšanos sarīkotu. Es esmu ieradies, lai nostiprinātu tirdzniecības un investīciju attiecības starp abām valstīm. Es uzaugu Pensilvānijā, kur ir liela lietuviešu kopiena, un tādējādi jau no bērnības zināju par Lietuvu, Latviju un Igauniju, ko mēs saucām par trim padomju paverdzinātajām valstīm. Kā zināt, ASV nekad nav atzinušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju PSRS sastāvā. Man ir prieks redzēt lielo progresu, ko jūs deviņos, desmit gados kopš savas valsts neatkarības atjaunošanas esat guvuši gan ekonomikā, gan politikā, gan sociālajā, gan arī daudzās citās jomās. Un man ir tiešām prieks, ka politika, ko ASV deklarēja pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem, ir iedzīvināta šodienas Latvijā.

ASV attiecības ar Latviju tagad pamatā nosaka ASV un Baltijas valstu harta, ko 1998. gada janvārī parakstīja ASV prezidents Klintons un trīs Baltijas valstu prezidenti. Mūsu valsts ir ļoti ieinteresēta tālāk nostiprināt attiecības ar Baltijas valstīm. Šodien mēs daudz runājām par to, kā nostiprināt mūsu attiecības tirdzniecībā, un šeit kā viens no galvenajiem jautājumiem parādījās intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas ir absolūti nepieciešams priekšnoteikums ārvalstu investīciju piesaistīšanai, īpaši augsto tehnoloģiju jomā. Mēs runājām arī par laba biznesa klimata izveidošanu, kura priekšnoteikumi ir laba vadība, atklātība un korupcijas novēršana. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Eiropas Savienības, EDSO un citām starptautiskām organizācijām, lai veicinātu šādu attiecību veidošanu ar nesen neatkarību atguvušajām valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā.

Vēl es gribētu akcentēt preču atbilstības novērtēšanas problēmu. Runa ir par vienotu standartu ieviešanu abās valstīs, lai preču tirdzniecībā nebūtu vajadzīga to atkārtota pārbaude. Viens no mūsu diskusijas beidzamajiem jautājumiem bija saistīts ar elektroniskā pasta komerciju. Mēs vienojāmies, ka ASV atbalstīs Latviju šajos centienos. Tiks rīkoti regulāri semināri un regulāras abu valdību diskusijas.

Visbeidzot es gribu nosaukt trīs galvenos soļus, ko mūsu valdība apņēmusies veikt, nostiprinot tirdzniecības attiecības ar Baltijas valstīm. Mēs esam iecēluši jauno ASV Tirdzniecības departamenta Baltijas biroja Rīgā vadītāju Karenu Pilmani, kura turpmāk darbosies ASV vēstniecībā Latvijā. Arī ASV Tirdzniecības departamentā Vašingtonā mēs esam pieņēmuši darbā īpašu pilnas slodzes darbinieci, kas nodarbosies tieši ar tirdzniecības attiecību nostiprināšanu ar Latviju un Baltijas valstīm kopumā. Mēs esam arī sagatavojuši amerikāņu biznesmeņiem interneta filmu "Dzintara vārti" par biznesa iespējām Baltijas valstīs.

"Latvijas Vēstnesis": — Kā jūs, Maloja kungs, vērtējat līdzšinējo ASV Tirdzniecības palātas darbību Latvijā? Cik zināms, ASV uzņēmēji Latvijā jau investējuši vairāk nekā 400 miljonus dolāru.

P. Malojs: — Es domāju, tas ir ļoti labs fakts. Šorīt ASV vēstnieka rīkotajās brokastīs es tikos ar ASV Tirdzniecības palātas Latvijā vadītājiem, lai pārrunātu viņu darba aktualitātes. Es esmu priecīgs, ka jau laikus biju iekļāvis šos jautājumus savā sarunā ar Latvijas ekonomikas ministru. ASV Tirdzniecības departamenta mērķis ir veicināt attiecības arī ar ASV Tirdzniecības palātu Latvijā, jo šie cilvēki dara patiešām slavējamu darbu, un mūsu mērķi ir kopīgi.

— Kā jūs vērtējat starptautisko institūciju atzīto samērā augsto korupcijas līmeni Latvijā? Vai šis fakts neveicina investīciju lielāku piesaisti citām valstīm, piemēram, Igaunijai?

P. Malojs: — Pērn novembrī EDSO dalībvalstu vadītāju apspriedē Stambulā kā galvenais iemesls, kas kavē plašāku investīciju ienākšanu valstīs, kas nesen atguvušas neatkarību, tika minēts atklātības trūkums un korupcija. Tāpēc ASV Tirdzniecības departaments kopīgi ar EDSO institūcijām strādā, lai tiktu īstenoti EDSO korupcijas novēršanas konvencijas principi. Mēs gan arī paši neesam nevainojami. Mums ir rūpīgi jāraugās arī uz savām pašu kompānijām. Un ir ļoti svarīgi izstrādāt principus korupcijas novēršanai, jo kompānijas, kas gatavojas kādā valstī investēt naudu, patiešām vēlas redzēt atklātību un nopietnu cīņu pret korupciju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors