Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa

No Centrālās statistikas pārvaldes pārskata "Rīga skaitļos. 2000"

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

1. Klimats	09.11.2000.
2. Tautsaimniecības vispārējs raksturojums	09.11.2000.
3. Iedzīvotāji	09.11.2000.
4. Nodarbinātība	16.11.2000.
5. Sociālā drošība	17.11.2000.
6. Iedzīvotāju ieņēmumi	17.11.2000.
7. Cenas un patēriņš	22.11.2000.
8. Dzīvokļu saimniecība	28.11.2000.
9. Izglītība un kultūra	29.11.2000.
10. Veselības aizsardzība	29.11.2000.
11. Sabiedriskā kārtība	05.12.2000.
12. Dabas resursu un vides aizsardzība	05.12.2000.
13. Rūpniecība	05.12.2000.
14. Investīcijas un būvniecība	05.12.2000.
15. Transports, sakari un tūrisms	05.12.2000.
16. Tirdzniecība un sabiedriska ēdināšana
17. Statistiskais uzņēmumu reģistrs
18. Sociālekonomiskie rādītāji Rīgas pilsētas rajonos

19. Starptautiskie salīdzinājumi
Turpinājums. Sākums - "LV" nr. 399/400, 9.11.2000., "LV" nr. 409/412, 16.11.2000., "LV" nr. 413/ 417, 17.11.2000., "LV" nr. 421/422, 22.11.2000., "LV" nr. 426/429, 28.11.2000., "LV" nr. 430/431, 29.11.2000., "LV" nr. 435/437, 01.12.2000.

10. Veselības aizsardzība

10.-15. ĀRSTU SKAITS PA SPECIALITĀTĒM

	1995	1997	1998	1999
Pavisam
Ārsti - pavisam	4724	4676	4453	4487
No tiem:
veselības aprūpes ārsti	130	148	136	155
ķirurgi	182	160	154	155
ginekologi	218	220	207	218
pediatri	318	268	225	175
oftalmologi	117	113	105	113
otolaringologi	95	89	84	86
neirologi	149	137	135	133
psihiatri un narkologi	154	151	150	145
kardiologi	86	108	107	107
dermatologi un venerologi	67	68	68	75
radiologi	163	164	159	154
fiziskās rehabilitācijas
un sporta ārsti	89	83	82	61
stomatologi	505	576	532	606
onkologi	54	48	51	52
anesteziologi un reanimatologi	247	236	229	227
ģimenes ārsti	49	109	160	245
Uz 10000 iedzīvotājiem
Ārsti - pavisam	56.7	57.7	55.6	56.6
No tiem:
veselības aprūpes ārsti	1.6	1.8	1.7	2.0
ķirurgi	2.2	2.0	1.9	2.0
ginekologi	2.6	2.7	2.6	2.8
pediatri	3.8	3.3	2.8	2.2
oftalmologi	1.4	1.4	1.3	1.4
otolaringologi	1.1	1.1	1.0	1.1
neirologi	1.8	1.7	1.7	1.7
psihiatri un narkologi	1.8	1.9	1.9	1.8
kardiologi	1.0	1.3	1.3	1.4
dermatologi un venerologi	0.8	0.8	0.8	0.9
radiologi	2.0	2.0	2.0	1.9
fiziskās rehabilitācijas
un sporta ārsti	1.1	1.0	1.0	0.8
stomatologi	6.1	7.1	6.6	7.6
onkologi	0.6	0.6	0.6	0.7
anesteziologi un reanimatologi	3.0	2.9	2.9	2.9
ģimenes ārsti	0.6	1.3	2.0	3.1
10.-16. VIDĒJĀ MEDICĪNISKĀ PERSONĀLA SKAITS
PA SPECIALITĀTĒM
(gada beigās)
	1995	1997	1998	1999
Pavisam
Vidējais medicīniskais
personāls	8362	7057	6739	6649
Tai skaitā:
feldšeri	748	531	502	488
vecmātes	297	211	199	179
medicīnas māsas	5459	5075	4651	4352
laboranti	805	597	683	671
rentgenlaboranti	200	204	196	237
Uz 10000 iedzīvotājiem
Vidējais medicīniskais
personāls	100.4	87.0	84.1	83.9
Tai skaitā:
feldšeri	9.0	6.5	6.3	6.2
vecmātes	3.6	2.6	2.5	2.3
medicīnas māsas	65.5	62.6	58.0	54.9
laboranti	9.7	7.4	8.5	8.5
rentgenlaboranti	2.4	2.5	2.4	3.0
10.-17. SLIMNĪCU GULTU FONDA SPECIALIZĀCIJA
(gada beigās)
	Pavisam	Uz 10 000 iedzīvotājiem
	1998	1999	1998	1999
Gultu skaits
slimnīcās - pavisam	9837	8934	122.8	112.7	Tai skaitā slimniekiem:
terapeitiskajiem	1745	1572	21.8	19.8
ķirurģiskajiem	2311	2010	28.8	25.4
onkoloģiskajiem	665	665	8.3	8.4
ginekoloģiskajiem	350	313	4.4	3.9
tuberkulozes	695	695	8.7	8.8
infekcijas	479	446	6.0	5.6
oftalmoloģiskajiem	240	220	3.0	2.8
otolaringoloģiskajiem	135	135	1.7	1.7
dermatoloģiskajiem
un veneroloģiskajiem	155	125	1.9	1.6
psihiski slimajiem	1241	978	15.5	12.3
narkoloģiskajiem	155	161	1.9	2.0
nervu	448	435	5.6	5.5
grūtniecēm un dzemdētājām
(dzemdību namos un vispārējā
tipa slimnīcu nodaļās)	184	194	2.3	2.4
bērniem (neieskaitot
infekcijas slimniekus)	853	889	10.6	11.2
vispārējās gultas	21	53	0.3	0.7
pārējo gultu skaits	160	43	2.0	0.5
10.- 18. AMBULATORO APMEKLĒJUMU SKAITS
	1995	1997	1998	1999
Ārstu apmeklējumu skaits:
tūkst.	5124.1	4687.2	4270.2	4493.4
uz 1 iedzīvotāju	6.1	5.8	5.3	5.7
Zobārstu apmeklējumu skaits:
tūkst.	815.2	705.7	213.0*)	200.5*)
uz 1 iedzīvotāju	1.0	0.9	0.3	0.3
*) Uzrādīti tikai bērni un jaunieši līdz armijas vecumam.
10.-19. ĀTRĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS PAKALPOJUMI
	1997	1998	1999
Izpildīto izsaukumu skaits, tūkst.	170.6	153.1	166.7
Tai skaitā ātrās palīdzības iemesli:
nelaimes gadījumi	24.5	23.5	24.6
pēkšņas saslimšanas un akūti stāvokļi	63.7	66.4	46.8
dzemdības un grūtniecības patoloģijas	1.2	1.1	1.1
pārējie	64.1	45.8	49.0
Slimnieku un dzemdētāju pārvedumi, tūkst.	17.0	16.4	16.6
Personu skaits, kurām sniegta palīdzība:
pavisam, tūkst.	171.6	154.1	146.6
uz 1000 iedzīvotājiem	212	192	185
10.-20. IEDZĪVOTĀJU HOSPITALIZĀCIJA
	1990	1995	1997	1998	1999
Hospitalizēto skaits, tūkst.:	229.1	234.9	245.2	246.9	241.8
uz 1000 iedzīvotājiem	255	282	302	308	305
Pavadītās gultdienas, tūkst.:	3910.3	3433.5	2986.0	2759.1	2476.0
uz 1000 iedzīvotājiem	4303	4121	3682	3443	3124
Slimnieku vidējais

Šajā iedaļā izmantota Iekšlietu ministrijas statistiskā informācija.

Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums, kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Reģistrētie noziegumi

ir visi noziegumi, par kuriem ziņots tiesību aizsardzības iestādēm un par kuriem ierosināta krimināllieta. Ekonomikas jomā reģistrēto noziegumu skaitā uzskaitītas tikai tās īpašuma zādzības, kuras izdarījušas amatpersonas.

Smagie noziegumi

ir bandītisms, tīša slepkavība, tīšs smags miesas bojājums, izvarošana, laupīšana, zādzība vainu pastiprinošos apstākļos u.c. līdzīga rakstura noziegumi.

11.-1. REĢISTRĒTO NOZIEGUMU SKAITS

ārstēšanās ilgums (dienas)	17	15	12	11	10
11. Sabiedriskā kārtība
	1995	1997	1998	1999
Pavisam reģistrēti noziegumi	18213	16542	16035	18512
Tai skaitā:
Slepkavības ar iepriekšēju nodomu *)	113	114	93	86
Smagi miesas bojājumi	302	197	171	174
Izvarošana *)	55	30	15	19
Laupīšana	554	491	345	1756
Zādzības	12562	10783	10304	11015
No tiem:
tirdzniecības objektos	625	909	1221	999
kabatas zādzības	893	320	178	312
zādzības dzīvokļos	2881	2416	2511	2299
transporta zādzības	2123	1366	1739	2138
zādzības no automašīnām	2336	2114	1626	2716
Krāpšana	372	637	677	763
Huligānisms	671	479	421	379
Narkotisko vielu nelikumīga
izgatavošana, glabāšana vai realizēšana	174	252	205	221
No kopējā reģistrēto noziegumu skaita:
smagie noziegumi	9479	8519	8434	7667
atklātie noziegumi	3708	5701	6813	5863
Transporta līdzekļu kustības drošības
noteikumu pārkāpumi,
kuriem ir letālas sekas	59	38	47	51
Noziegumu skaits uz

Rūpnieciskās darbības gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 un vairāk strādājošo vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi.

Ekonomiskās darbības veidā "Rūpniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita sekojošas ekonomiskās darbības kategorijas:

- ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - ekonomiskā darbība, kuras rezultātā tiek iegūti dabā atrodamie derīgie izrakteņi;

- apstrādes rūpniecība - fiziska vai ķīmiska materiālu vai komponentu pārveide jaunos produktos neatkarīgi no tā, vai to veic mehanizēti vai ar roku darbu, fabrikā vai mājas apstākļos, realizē gatavo produkciju vairum- vai mazumtirdzniecībā;

- elektroenerģijas ražošana un sadale ar mērķi realizēt elektroenerģiju patērētājiem;

- gāzveida kurināmā piegāde patērētājiem pa gāzes vadiem;

- tvaika un karstā ūdens ražošana un sadale apkurināšanas, enerģijas ražošanas un citām vajadzībām;

- ūdens ieguve, attīrīšana un sadale iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un citiem patērētājiem.

Rūpniecības produkcijas apjomu

kopumā nosaka kā sekojošu elementu summu:

- nosūtīto pašražoto preču vērtība faktiskajās cenās (bez pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa);

-ieņēmumi no izpildītiem rūpnieciska rakstura darbiem;

-gatavās produkcijas krājumu un nepabeigto ražojumu izmaiņas (+vai -);

-pašu vajadzībām ar uzņēmumu darba spēku ražoto iekārtu vērtība, kā arī iekārtu kapitālais remonts.

 

13.-1. Rūpniecības nozaru struktūra

(procentos)

10 000 iedzīvotājiem	218	204	200	234
*) Ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus. 1999. gadā tika atklāti tikai 31.7 % no visiem reģistrētajiem noziegumiem. 11.-2. NOZIEGUMUS IZDARĪJUŠO PERSONU SKAITS 1995 1997 1998 1999 Noziegumus izdarījušo personu skaits 4224 4651 4973 4481 Tai skaitā: sievietes 381 684 713 588 nepilngadīgie 758 821 1011 736 personas, kuras jau agrāk izdarījušas noziegumus 1907 1946 2083 1666 personas noziedzīgas grupas sastāvā 1687 1676 1794 1445 personas alkohola reibuma stāvoklī 1686 1698 1691 1573 Sieviešu īpatsvars noziegumus izdarījušo personu skaitā - % 9.0 14.7 14.7 13.1 Kriminālos noziegumus izdarījušo personu sastāvs pa vecuma grupām 11.-3. Ugunsgrēku SKAITS UN TO SEKAS 1995 1997 1998 1999 Pavisam reģistrēti ugunsgrēki 2240 2196 2300 2476 Ugunsgrēkos iznīcinātas celtnes 190 127 167 158 Iznīcināti transporta līdzekļi 69 42 33 59 Bojā gājuši cilvēki 75 45 55 79 No tiem - bērni 2 2 - - Ugunsgrēku nodarītie materiālie zaudējumi (attiecīgo gadu cenās), tūkst. Ls 950.4 874.3 470.1 700.2 11.-4. Ugunsgrēku IEMESLI 1995 1997 1998 1999 Ļaunprātīga dedzināšana 281 131 86 48 Ražošanas iekārtu bojājumi, tehnoloģiskā procesa pārkāpumi 11 2 5 3 Elektroiekārtu un sadzīves elektroierīču montāžas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi 282 271 254 284 Krāšņu un siltumiekārtu ierīkošanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi 48 84 100 107 Neuzmanīga rīcība ar uguni 1132 1059 1184 1380 Bērnu rotaļas ar uguni 176 162 132 115
Nenoskaidroti iemesli	218	396	329	323
1999.gadā 1396 ugunsgrēki notikuši dzīvojamās mājās. 12. Dabas resursu un vides aizsardzība Šajā iedaļā izmantoti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts ģeoloģijas dienesta saņemtie statistiskie materiāli. Ūdens ņemšana - organizētā ūdens ņemšana no saldūdens avotiem (virszemes un pazemes), lietus un karjeru ūdeņu ņemšana. Datos neietilpst no personīgo saimniecību akām ņemtais ūdens. Ūdens patēriņš - no dažādiem avotiem paņemtā ūdens izmantotais apjoms ražošanas un komunālajām vajadzībām. Šeit netiek ieskaitīts ūdens atgriezeniskais patēriņš, kā arī atkārtota notekūdeņu, kolektoru un drenāžas ūdeņu izmantošana. Normatīvi attīrītie notekūdeņi - attīrītu ražošanas un komunālo noteču apjoms, kuru ievadīšana ūdenskrātuvēs neizsauc novirzes no noteiktajām dabisko ūdens resursu kvalitātes normām. Stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izmeši - piesārņojošo vielu daudzums pēc instrumentāliem mērījumiem vai nozares apstiprinātām metodikām, ieskaitot piesārņojošās vielas, kuras izplūst gaisā tehnoloģisku iekārtu nehermētiskuma dēļ. Datos nav ieskaitīts individuālās apkures katlu radītais piesārņojums.   12.-1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI (faktiskajās cenās, tūkst. Ls) Līdzekļu izlietojums vides Nepieciešamie līdzekļi aizsardzībai 1999. gadā pasākuma pabeigšanai pavisam tai skaitā būvdarbi Izlietots vides aizsardzībai - pavisam 2920.6 1464.9 1850.0 Tai skaitā: pašvaldību budžeta līdzekļi 2607.1 1387.6 x banku kredīts 88.3 - x uzņēmumu un organizāciju līdzekļi 221.1 77.3 x citi līdzekļi 4.1 - x Ūdens resursu aizsardzībai - pavisam 2685.3 1445.9 1850.0 Tai skaitā: pašvaldību budžeta līdzekļi 2607.1 1387.6 x uzņēmumu un organizāciju līdzekļi 74.1 58.3 x citi līdzekļi 4.1 - x Gaisa aizsardzībai - pavisam 133.8 19.0 - Tai skaitā: uzņēmumu un organizāciju līdzekļi 133.8 19.0 x 12.-2. GAISA AIZSARDZĪBA 1995 1997 1998 1999 Stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izdalīto kaitīgo vielu apjoms, tūkst. tonnu 30.2 40.6 38.7 21.3 Uztverto (neitralizēto) kaitīgo vielu apjoms, tūkst. tonnu 16.9 27.7 27.3 12.4 Tai skaitā: cietās vielas 16.8 27.5 27.2 12.3 gāzveida un šķidrās vielas 0.1 0.2 0.1 0.1 Uztverto (neitralizēto) vielu īpatsvars kopējo stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izdalīto kaitīgo vielu apjomā, procentos 55.9 68.2 70.5 58.2 Tai skaitā: cietās vielas 55.5 67.7 70.3 57.2 gāzveida un šķidrās vielas 0.4 0.5 0.3 0.5 Kaitīgo vielu izplūde atmosfērā no stacionāriem gaisa piesārņojuma avotiem, tūkst. tonnu 13.3 12.9 11.4 8.9 Tai skaitā: bez attīrīšanas, tūkst. tonnu 11.5 11.2 9.9 7.9 procentos pret visu atmosfērā izplūdušo kaitīgo vielu apjomu 86.5 86.8 86.8 88.8 Kaitīgo vielu izplūde atmosfērā, rēķinot uz 1 iedzīvotāju, kg/gadā 16 16 14 11   12.-3. ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBA (ūdens daudzums; milj.m3 gadā) 1995 1997 1998 1999 Ūdens ņemšana Paņemtā ūdens daudzums no dabīgiem avotiem 204.6 177.1 149.0 140.6 Tai skaitā svaigais ūdens 186.9 153.4 148.9 124.0 Patērētā ūdens apjoms 131.3 112.9 101.3 98.5 Tai skaitā ražošanas vajadzībām 50.8 41.8 100.2 98.2 Notekūdeņu novadīšana dabiskajos virszemes ūdens objektos 147.2 135.4 140.7 116.4 Tai skaitā: nosacīti tīrie 33.6 24.0 33.6 33.4 piesārņotie 86.3 84.8 87.8 41.0 No tiem: bez attīrīšanas 21.1 21.8 21.4 14.1 nenormatīvi attīrītie 65.2 63.0 66.4 26.9 normatīvi attīrītie 27.1 26.6 17.1 40.9 citi - - 2.2 1.1 Normatīvi attīrīto notekūdeņu īpatsvars attīramo notekūdeņu kopapjomā, procentos 24 24 20 49.3   12.-4. KAITĪGO VIELU IZPLŪDE ATMOSFĒRĀ NO STACIONĀRIEM AVOTIEM Gads Pavisam, tūkst. t Vidēji uz 1 ha pilsētas zemju, t visas no tām visas no tām kaitīgās cietās gāzveida kaitīgās cietās gāzveida vielas un šķidrās vielas un šķidrās 1990 24.9 3.5 21.4 0.81 0.11 0.70 1991 21.8 2.9 18.9 0.71 0.09 0.62 1992 15.5 1.9 13.6 0.50 0.06 0.44 1993 15.1 1.3 13.8 0.49 0.04 0.45 1994 15.8 1.4 14.4 0.51 0.04 0.47 1995 13.3 1.3 12.0 0.43 0.04 0.39 1996 15.1 1.3 13.8 0.49 0.04 0.45 1997 12.9 1.4 11.5 0.42 0.05 0.37 1998 11.4 1.2 10.2 0.37 0.04 0.33
1999	8.9	1.1	7.8	0.29	0.03	0.26
13. Rūpniecība
	Produkcijas apjoms	Strādājošo skaits*)
	(faktiskajās cenās)
	1995	1997	1998	1999	1995	1997	1998	1999
Visa rūpniecība	100	100	100	100	100	100	100	100
Apstrādes rūpniecība	71.9	76.2	76.1	74.7	86.6	85.9	86.2	84.2
Pārtikas produktu
un dzērienu ražošana	25.8	25.5	20.9	20.9	12.1	14.8	14.1	14.5

Tabakas izstrādājumu

14. Investīcijas un būvniecība

Datus par investīcijām un būvniecību iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 50 un vairāk strādājošo vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 300 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi.

Nefinansu investīcijās

ir ietverti ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu izmaksas.

Kapitālieguldījumu

apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskajai modernizēšanai, izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai.

Kapitālieguldījumos netiek iekļautas kapitālā remonta un restaurācijas izmaksas.

Lai raksturotu izmaiņas ilgākā laika posmā, atsevišķi rādītāji vērtības izteiksmē (nefinansu investīcijas, kapitālieguldījumu apjoms, u.c.) ir pārrēķināti 1999.g. cenās, izmantojot būvniecības cenu indeksus.

Ārvalstu investīcijas

ir ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā tiešo un portfeļinvestīciju veidā.

Citas investīcijas

ir pārpalikuma kategorija, kas aptver visus finansu darījumus, kuri nav ieskaitīti tiešajās investīcijās, portfeļinvestīcijās vai rezerves aktīvos (tirdzniecības kredīti, Starptautiskā valūtas fonda kredīti un aizdevumu izmantošana, valūta un depozīti, citi aizdevumi).

 

14.-1. NEFINANSU INVESTĪCIJAS

(1999.g. salīdzināmajās cenās; milj. latu)

ražošana	0.8	0.9	0.9	0.9	0.4	0.3	0.3	0.4
Tekstilizstrādājumu
ražošana	3.0	3.2	3.2	3.2	5.3	5.9	5.5	5.6
Apģērbu ražošana;
kažokādu apstrāde
un krāsošana	2.2	3.0	2.9	2.9	7.5	9.5	9.8	8.8
Ādu miecēšana
un apstrāde; čemodānu,
somu u.tml.; zirglietu
un apavu ražošana	1.7	1.1	0.8	0.5	4.7	3.2	2.8	1.8
Koksnes, koka un korķa
izstrādājumu ražošana,
izņemot mēbeles, salmus
un pītos izstrādājumus	6.8	10.9	13.0	13.0	5.9	8.2	9.0	11.4
Celulozes, papīra un
papīra izstrādājumu
ražošana	0.3	1.9	1.7	1.7	0.5	0.8	0.9	0.9
Izdevējdarbība,
poligrāfija un ierakstu
reproducēšana	4.8	5.5	8.0	8.0	4.2	5.4	6.7	9.0
Ķīmisko vielu,
to izstrādājumu
un ķīmisko šķiedru
ražošana	3.9	3.3	2.7	2.7	3.8	3.0	2.9	2.5
Gumijas un plastmasas
izstrādājumu ražošana	0.5	0.9	1.5	1.5	1.0	1.0	2.0	1.3
Pārējo nemetālisko
minerālu izstrādājumu
ražošana	1.6	1.4	1.9	1.9	3.2	2.2	2.0	2.0
Metalu ražošana	0.2	0.3	1.9	2.2	0.1	0.1	0.2	0.4
Gatavo metālizstrādājumu
ražošana, izņemot
mašīnas un iekārtas	1.2	3.2	3.4	2.6	2.4	3.9	4.1	4.7
Citur neklasificētu
mašīnu un iekārtu
ražošana	1.4	1.6	2.1	1.6	4.7	3.6	3.9	3.6
Citur neklasificētu
elektrisko mašīnu
un aparātu ražošana	3.8	3.5	3.2	2.2	6.9	5.2	4.9	3.6
Radio, televīzijas
un sakaru iekārtu
un aparatūras
ražošana	2.6	2.3	1.5	0.6	8.4	5.0	3.2	1.7
Medicīnisko aparātu,
precīzo un optisko
instrumentu, rokas
un citu pulksteņu
ražošana	0.5	0.3	0.8	1.0	0.6	0.9	1.0	1.6
Automobiļu, piekabju
un puspiekabju
ražošana	0.3	0.7	0.6	0.2	0.2	0.5	0.4	0.4
Pārējo transportlīdzekļu
ražošana	5.1	2.6	2.9	2.9	7.8	6.2	5.3	3.8
Mēbeļu ražošana;
citur neklasificēta
ražošana	3.8	3.0	3.2	3.2	6.3	5.4	6.2	5.5
Otrreizējā pārstrāde	0.6	0.5	0.6	0.6	0.4	0.4	0.5	0.5
Elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde	28.1	23.8	23.9	25.2	13.4	14.0	13.7	15.8
*) 1995.g.-1998. gadā vidējais strādājošo skaits gadā; 1999. gadā strādājošo skaits uz gada beigām.
13.-2. RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU
UN UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU GRUPĒJUMS PĒC STRĀDĀJOŠO SKAITA
UN ĪPAŠUMA FORMĀM 1999. GADĀ
	Uzņēmumu,	Produkcijas apjoms	Strādājošo
	uzņēmējsabiedrību	(faktiskajās	skaits,
	skaits	cenās), milj. Ls	cilvēku
Visas īpašuma
formas	2141	956.5	69553
Tai skaitā ar
strādājošo skaitu:
līdz 20	1025	93.0	4242
21-49	519	90.4	8681
50-149	476	150.0	15464
150-249	71	84.7	6493
250-499	33	160.5	12014
500-999	11	87.9	7567
1000 un vairāk	6	290.0	15092
Sabiedriskais
sektors	38	227.3	11798
Tai skaitā ar
strādājošo skaitu:
līdz 20	20	1.4	173
21-49	4	0.8	129
50-149	10	6.7	1201
150-249	-	-	-
250-499	-	-	-
500-999	2	12.8	1448
1000 un vairāk	2	205.6	8847
Privātais sektors	2103	729.2	57755
Tai skaitā ar strādājošo skaitu:
līdz 20	1005	91.6	4069
21-49	515	89.6	8552
50-149	466	143.3	14263
150-249	71	84.7	6493
250-499	33	160.5	12014
500-999	9	75.1	6119
1000 un vairāk	4	84.4	6245
	1997	1998	1999
Nefinansu investīcijas	389.0	541.5	479.5
tai skaitā būvdarbi	39.7	84.3	88.4

 

14.-2. ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS RĪGĀ REĢISTRĒTO UZŅĒMUMU

PAMATKAPITĀLĀ SADALĪJUMĀ PA DARBĪBAS VEIDIEM

(gada beigās, tūkst. latu)

	1997	1998	1999
Pavisam	347489.1	340338.0	382133.6
Lauksaimniecība, medniecība
un mežsaimniecība	31.7	31.7	-
Zvejniecība	-	3600.0	3600.0
Rūpniecība	47098.8	65211.4	55302.0
Būvniecība	1072.1	1676.8	2077.0
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,
automobīļu, motociklu, individuālās
lietošanas priekšmetu un sadzīves
aparatūras un iekārtu remonts	52298.6	81290.1	93100.5
Viesnīcas un restorāni	7281.7	7162.6	9833.0
Transports un sakari	121308.3	126322.5	114954.1
Finansu starpniecība	105804.8	22330.7	21320.9
Operācijas ar nekustamo īpašumu,
noma un komercdarbība	10569.7	30541.3	58666.8
Valsts pārvalde un aizsardzība,
obligātā sociālā apdrošināšana	1.4	1.4	1.4
Izglītība	511.4	518.5	528.8
Veselība un sociālā aprūpe	361.9	280.0	213.6
Citi komunālie, sociālie
un individuālie pakalpojumi	1148.7	1371.0	2339.4
14.-3. UZKRĀTĀS ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS RĪGĀ REĢISTRĒTO
UZŅĒMUMU PAMATKAPITĀLĀ SADALĪJUMĀ PA VALSTĪM
(gada beigās, tūkst. latu)
	1998	1999
Pavisam	340338.0	382133.6
Dānija	97589.9	99801.7
Lielbritānija	34424.0	46762.5
Amerikas Savienotās Valstis	32662.0	34057.1
Norvēģija	26186.5	28200.3
Zviedrija	23122.4	26985.1
Vācija	21698.1	27975.2
Somija	19328.7	29147.2
Libērija	12699.5	12699.5
Igaunija	11744.6	13438.9
Krievija	9158.3	10801.0
Šveice	8900.0	4027.1
Nīderlande	8023.2	9860.8
Austrija	6691.8	4885.5
Singapūra	6050.6	-
Panama	4654.2	4654.2
Īrija	4070.8	1451.0
Lietuva	1553.3	2613.2
Honkonga	-	6238.7
Pārējās valstis	11780.1	18534.6
14.-4. BŪVORGANIZĀCIJU VEIKTO BŪVDARBU APJOMS
(faktiskajās cenās, tūkst. latu)
	1997	1998	1999
Izpildītais būvdarbu apjoms	139920.7	213984.8	313910.4
Tai skaitā pašu spēkiem veikto
būvdarbu apjoms	108392.8	158779.5	204524.8
14.-5. VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS IESTĀŽU
NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
	Gadi	Slimnīcas,	Ambulances un poliklīnikas,
		gultu skaits	apmeklējumi maiņā
	1980 - 1985	1020	680
	1986 - 1990	-	2710
	1991 - 1998	-	-
	1999	-	-
14.-6. VISPĀRIZGLĪTOJOŠO SKOLU NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
	Gadi	Skolu skaits	Skolēnu vietas tajās
	1980 - 1985	8	13622
	1986 - 1990	7	9650
	1991 - 1996	2	3328
	1994	2	1136
	1995	1	810
	1996	-	-
	1997	1	1200
	1998	-	-
	1999	-	-
14.-7. PIRMSSKOLAS IESTĀŽU NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
	Gadi	Pirmskolas bērnu iestādes - skaits	Vietu skaits tajās
	1980 - 1985	21	5810
	1986 - 1990	21	5390
	1991 - 1993	1	275
	1994 - 1998	-	-
	1999	-	-

15. Transports, sakari un tūrisms

Šajā iedaļā izmantota Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Latvijas kuģu reģistra, "Lattelekom" un "Latvijas pasta " statistiskā informācija, kā arī uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību statistiskie pārskati.

Informācijā par ostas darbību ietilpst dati par nosūtītajām un saņemtajām kravām ar Latvijas un ārvalstu kuģiem Rīgas ostā. Kuģu reģistrā ir reģistrēti kuģi, kuru īpašnieki ir Latvijas Republikas juridiskās personas, Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kam uz īpašuma tiesību pamata pieder kuģis, kā arī ārvalstu kuģu īpašnieki.

Pasažieru transporta

darbību raksturo pārvadāto pasažieru skaits un pasažierapgrozība. Pārvadāto pasažieru skaitu nosaka pēc pārdoto biļešu skaita.

Informāciju par pasažieru pārvadājumiem iesniedz pilsētas elektriskā transporta uzņēmums. Regulārie pasažieru pārvadājumi ir pasažieru pārvadāšana saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.

Lidostas "Rīga"

darbību raksturo ar Latvijas un ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits.

15.-1. REĢISTRĒTO TRANSPORTA LĪDZEKĻU SKAITS

	1995	1997	1998	1999
Kravas automobiļi	17511	20032	23580	25536
Tai skaitā individuālo īpašnieku	4806	5151	5599	6517
Autobusi*)	5962	6424	3701	3671
Tai skaitā individuālo īpašnieku	1995	2177	788	854
Vieglie automobiļi	119714	146195	163807	175767
Tai skaitā individuālo īpašnieku	107741	128314	134679	148789
Motocikli	1176	1604	1775	2012
Tai skaitā individuālo īpašnieku	1055	1479	1522	1824
*) Līdz 1997. gadam - ieskaitot visus mikroautobusus, no 1998. gada - ieskaitot tikai tos mikroautobusus, kuri tiek reģistrēti kā autobusi pasažieru pārvadāšanai.
Turpinājums - seko