1991.gada 4.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 112 deputāti.

Godājamie kolēģi, pirms sākam darbu, es gribu informēt godājamo plenārsēdi, ka pulksten 10.45 man ir jāpiedalās protokola pasākumā, tādēļ es lūdzu plenārsēdes vadību pēc tam uzticēt Daudiša kungam, tas ir, no pulksten 10.45 līdz pārtraukumam.

Vēl viens jautājums, pie kā mums ir stingri jāpieturas, ir plenārsēdes balsojums par pirmajiem trim darba kārtības punktiem. Varbūt par tālāko spriedīsim pēc tam, kad šos trīs punktus būsim izskatījuši, jo tā mēs vakar nobalsojām. Citādas domas ir kolēģiem. Ozola kungs vēlas izteikties.

I.Ozols: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamo kolēģi! Vakar jūs atbalstījāt manis izvirzītos konceptuālos principus par ekonomisko likumu izskatīšanas prioritāti mūsu Augstākajā padomē un pirmās, kā arī trešās otrdienas noteikšanu kā potenciāli iespējamo laiku trešo lasījumu apstiprināšanai, likumu un lēmumu pieņemšanai. Esmu sagatavojis šos divus konceptuālos principus 546.dokumentā izteiktajā lēmumā par Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēžu darba reglamentāciju. Šeit iekļautie principi faktiski saņēmuši vairākuma atbalstu, tādēļ man būtu lūgums iekļaut darba kārtībā šā lēmuma izskatīšanu, lai mēs varētu to pieņemt likumā noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz pievērst uzmanību 5.punktam šīsdienas darba kārtībā un lūdz likumprojektu “Par tiesas varu” sakarā ar Augstākās tiesas priekšsēža un ģenerālprokurora neiespējamību būt klāt pārcelt uz nākamo nedēļu, uz 10.datumu, šodien izslēdzot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Pieņemam. Par Ozola kunga ierosinājumu iekļaut darba kārtībā 546.dokumentu. Cik es saprotu, Ozola kungs to ierosina attiecībā uz šodienas darba kārtību.

Balsosim par Ozola kunga ierosinājumu iekļaut darba kārtībā 546.dokumentu. Rezultāts: par– 64, pret– 5, atturas– 21. Tātad ir iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi, darba kārtības 1.jautājums ir “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””. Tas ir trešajā lasījumā kā steidzams. Lūdzu.

E.Jurševics: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs esam daudz strīdējušies par šiem jautājumiem. Pašreiz trešajam lasījumam bija saņemti vēl četri rakstiskie priekšlikumi, kuri tiks izdiskutēti un izdebatēti trešajā lasījumā. Tātad 1.pantā komisija atstāja to variantu, ko bija iesniedzis deputāts Punovskis, jo tas bija visizsmeļošākais. Komisija atbalstīja šo variantu. Deputāta Silāra variants atļauj diemžēl ierēdņiem šo punktu traktēt plašāk, tur varētu rasties arī zināmas domstarpības. Tādējādi mēs uzskatām, ka Punovska kunga variants ir visizsmeļošākais, un šeit nekādu domstarpību nevarētu būt.

Vēl es piebildīšu, ka ir radusies zināma kļūda numerācijā. 522. ir pašreiz apskatāmais dokuments. Bet ir radies vēl viens 522.– tāds neliels Ministru padomes iesniegtais labojuma projekts jau nākamajiem lasījumiem. To pašreiz neskatīsim. Skatām 522.– trešajā lasījumā, kas ir paredzēts.

Vēl ir deputāta Silāra labojums pie 7.panta trešās daļas, ko komisija neatbalstīja. Viņa priekšlikums bija traktēt trešo daļu tā, ka pilsoņiem, atgriežoties Latvijā, pensijas izmaksa tiek atjaunota ar septīto mēnesi pēc repatriēšanās. Komisija to neatbalstīja, jo uzskata, ka nav vajadzīgs šāds formulējums, pēc likuma citiem pantiem ir pilnīgi viennozīmīgi skaidrs, ka šī pensija viņiem pienākas.

Zaščerinska kunga priekšlikumu pie 13.panta komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi tekstā.

Vēl komisija pastāv uz balsošanu par diviem pantiem, tajā skaitā par 5.pantu, kur ir divi varianti un par ko bija diskusija pagājušo reizi. Mēs tomēr pastāvam uz savu variantu un lūdzam vēlreiz nobalsot. Uzskatām, ka iestrādātie varianti var radīt zināmas domstarpības un ka mūsu variants tomēr ir izsmeļošāks. Komisija arī pastāv uz to, ka jāsvītro 7.panta pirmā daļa. Tas par projektu trešajam lasījumam būtu viss.

Priekšsēdētājs: Mums trešajā lasījumā ir jāskata tie panti, kuros ir labojumi. Mēs sākam. Pirmais labojums.

J.Bojārs: Man ir viens labojums, ja varētu.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, mums ir trešais lasījums. Jurševica kungs ne pēc mūsu pagaidu reglamenta sāka to lietu, jo mēs tikai pa pantiem izskatām.

J.Bojārs: Pilnīgi pareizi. Jautājumu es varu uzdot? Jūs jau dzirdat pēdējā laikā, kas notiek ar emigrantiem pensiju jautājumos. Vai mums tomēr beigās nevajadzēja pielikt vispārpieņemto tēzi, proti, ja starptautiskajā līgumā noteikti citi noteikumi, tad tiek lietots starptautiskā līguma noteikums?

E.Jurševics: Šāds teksts ir likumā.

J.Bojārs: Ir? Es to nevarēju sameklēt. Tad viss kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Mani neapmierina paskaidrojums, kādēļ ir noraidīts mans priekšlikums pie 1.panta. Paskaidrojums bija tāds, ka mans ierosinājums, kur ir skaidri rakstīts– repatriējušos Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļiem. Tas pieļaujot traktēt ierēdņiem šo jēdzienu plašāk. Es esmu pilnīgi pretējās domās. Es uzskatu, ka priekšā liktais un komisijas pieņemtais variants ļauj traktēt neierobežoti, jo šeit ir runa nevis par Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri atgriežas, bet par repatriantiem. Repatriants var būt, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi par vāciešu repatriāciju, pirms četriem gadsimtiem ieceļojušais. Viņi ieguva šo pilsonību tikai pēc tam, kad repatriējās.

Es uzskatu, ka mans piedāvātais variants ir nepārprotams, jo tur ir runa tikai par Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļiem. Pašā pirmajā teikumā ir rakstīts, ka tādas pašas tiesības, respektīvi, tiesības uz pensiju, ir Latvijas Republikas pilsoņiem. Nebija tikai tas paredzēts viņu ģimenes locekļiem. Tādēļ šis piedāvājums, ka tādas pašas tiesības ir viņu ģimenes locekļiem. Uzskatu, ka tiešām “repatriantu” katrs ierēdnis tulkos, kā viņš gribēs.

E.Jurševics: Attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, ir šī paša panta 3.punkts. Te ir ieviesusies kļūda. Tas, kas ir otrreiz ar 2.apakšpunktu, tas ir 3.punkts. Šeit ir pateikts par ārvalstu pilsoņiem. Es domāju, ka šeit domstarpību nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Vispirms es tomēr gribētu uzdot mazu jautājumu komisijas vadītājam tieši sakarā ar šo 1.punktu. Vai komisija pieļauj iespēju, ka starp 40. un 50.gados izsūtītajiem ir bijuši Latvijas iedzīvotāji, bet ne Latvijas pilsoņi, kuri patlaban vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā? Viņi nav Latvijas Republikas pilsoņi un viņi tajā brīdī nebija Latvijas Republikas pilsoņi. Šajā gadījumā uz viņiem pilnīgi attiektos šis vārds– repatriants.

E.Jurševics: Tādi gadījumi varētu būt. Tādā gadījumā, ja jūs tam piekrītat, šā iemesla dēļ arī pastāvam uz to variantu, kas šeit ir nodrukāts un likts priekšā kā pamatvariants. Repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem. Tieši tādēļ, ka viņu starpā var nebūt Latvijas Republikas pilsoņi, bet gan dzīvojošie Latvijas Republikā. Par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: 1940.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā izvestie bija Latvijas Republikas pilsoņi, un tie visi ir zem šā manis piedāvātā varianta. Bet likumā par pilsonību, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, 11.panta, ja nemaldos, “c” daļā ir paredzēts, ka bez domicila var iegūt pilsonību tikai tie, kas izceļojuši pēc dzimtbūšanas atcelšanas cariskajā Krievijā, 1905.gada revolūcijas bēgļi, kuri nekad nav bijuši pilsoņi. Bet tie visi būs repatrianti. Un viņu ģimenes locekļi.

Mums ir jārunā tikai par tiem, kas ir dzīvojuši Latvijā pēc 1918.gada un ir bijuši Latvijas Republikas pilsoņi. Tādēļ pastāvu uz to, ka mēs nevaram atkāpties no savas pilsonības. Maksāsim valsts pensiju, varam pielīdzināt Latvijas pilsoņiem tikai šo pilsoņu ģimenes locekļus un neko vairāk. Paldies. Balsosim!

Priekšsēdētājs: Punovska kungs vēlas izteikties.

A.Punovskis: Ļoti īsa replika. Es patiešām neesmu pārliecināts tik ļoti kā Silāra kungs, ka visi 1940.gadā un tam sekojošajos gados izsūtītie no Latvijas bija Latvijas Republikas pilsoņi. Šeit starp izsūtītajiem arī bija ne tikai pilsoņi. Un uz viņiem attiecas šis vārds– repatriants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bites kundze!

I.Bite, labklājības ministra vietniece: Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas Republikas pilsoņi šādā traktējumā neiegūst tiesības. Ir cits pants, uz kuru jau Krastiņa kungs pagājušajā lasījumā vērsa uzmanību. Tas ir 44.pants, kurš pasaka, ka Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri atgriezušies no ārvalstīm, ir tiesības tikai tad, ja viņi visu stāžu ir nostrādājuši Latvijā. Latvijas Republikas pilsoņi arī šeit tiks izslēgti. Līdz ar to… Nerunājot nemaz par to, ka var būt runa tiešām par tiem cilvēkiem, kas ir izceļojuši jau Pirmā pasaules kara laikā un tā tālāk un kurus mēs it kā visus aicinām atpakaļ. Bet mēs viņus nevaram aicināt atpakaļ un pateikt, ka viņi šeit nesaņems pensiju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Deputāts Silārs pastāv uz balsojumu par savu variantu, komisija– uz savu. Mēs patiešām varam tikai balsojot noskaidrot. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 115 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Kā parasti vispirms balsojam par 1.panta 1.apakš­punktu komisijas variantā.

I.Silārs: Es noņemu savu. Tiešām norāda uz 44…

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mēs nebalsojam. Par 1.pantu, godājamie kolēģi, nav iebildumu? Paldies.

Par 5.pantu.

E.Jurševics: Par 5.pantu komisija pastāv uz savu otro variantu. Es domāju, ka šeit ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso. Tas gan nav tipisks trešā lasījuma balsojums, bet, tā kā ir divi varianti, viens ir jāizvēlas. Vispirms balsosim otro variantu– komisijas variantu. Otrais balsojums ir par pirmo variantu.

Balsosim par komisijas ieteikto otro variantu– 5.panta otro daļu. Rezultāts: 73– par, pret– nav, 18– atturas.

Otrais balsojums ir par otrās daļas pirmo variantu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 26, pret– 13, atturas– 28. Vairākumu ir guvis komisijas ieteiktais 5.panta otrās daļas variants. Vēl par 5.pantu? Nav.

Par 7.pantu.

E.Jurševics: 7.pantā komisija iesaka svītrot pirmo rindkopu. Pastāv arī uz balsojumu.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs vienīgi balsojam par pirmās rindkopas svītrošanu, ko iesaka komisija.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Te ir mans ierosinājums pie šā 7.panta. Ņemiet vērā, ka mēs pagājušajā balsojumā iebalsojām, ka pensijas maksā sešus mēnešus uz priekšu pirms izbraukšanas. Tika paskaidrots, ka atgriežoties jau automātiski ir tiesības uz pensiju. Bet, ja mēs nereglamentēsim, ka šī pensiju izmaksa ir jāsāk ar septīto mēnesi, tad šo pensiju atgriežoties varēs sākt saņemt jau ar pirmo mēnesi. Tādējādi mēs būsim pārmaksājuši no sava valsts budžeta naudu par pusgadu. Respektīvi, tikpat kā dubulti maksāsim. Tādēļ es uzskatīju par nepieciešamu paredzēt normu, ka pilsonim, atgriežoties Latvijā, pensijas izmaksa tiek atjaunota ar septīto mēnesi pēc repatriēšanās.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tātad mums ir divi balsojumi.

I.Silārs: Es vienīgi gribētu uzdot jautājumu, kuros pantos ir paskaidrots, ka tiesības uz darba pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm? Kur tas ir? Es pagājušo reizi noskaidroju, ka tāda norma esot it kā pieņemta, it kā pati par sevi saprotama, kā paskaidroja ministra vietnieks, bet mēs to iebalsojām, atstājām, respektīvi, spēkā, jo tā jau ir līdzšinējā pensiju likumā, tādēļ es neredzu, kādēļ tā būtu svītrojama. Es pastāvu uz to, ka šīm tiesībām– atgriežoties saņemt pensiju– jābūt reglamentētām likumā, kā tas ir līdz šim.

E.Jurševics: Es domāju, mēs varam balsot par to.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs arī to tūlīt darīsim. Tātad mums būs divi balsojumi. Pirmais balsojums– par komisijas ierosinājumu svītrot pirmo rindkopu. Pēc tam– par deputāta Silāra rakstisko ierosinājumu. Tas ir dokumenta beigās.

Tātad par pensiju izmaksas atjaunošanu, sākot ar septīto mēnesi pēc repatriēšanās. Eglāja kungs kaut ko vēlas pateikt? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es par balsošanas motīviem. Es gribētu pievērst uzmanību, ka mēs negatavojamies te taisīt tādu iebraucamo un izbraucamo vietu un, braucot prom, izmaksāt pensiju. Iebraukšanu un izbraukšanu reglamentēs tomēr Migrācijas likums. Tas regulēs, vai cilvēks, kas izbrauc uz pastāvīgu dzīvesvietu projām, varēs tūlīt nākamajā mēnesī atgriezties uz pastāvīgu dzīvi atpakaļ.

I.Silārs: Es gan domāju, ka uz Latvijas Republikas pilsoni neattiecas nekāda imigrācija un emigrācija. Viņš ir Latvijas Republikas pilsonis. Es kā pensionārs, piedodiet, varu izbraukt un dzīvot sešus gadus Rivjērā, Floridā vai Ziemeļpolā. Bet pēc tam, kad man tur apnīk, es varu atgriezties atpakaļ. Es taču, izbraucot ārā, neatsakos no savas pilsonības! Tā tikai pie boļševikiem bija, ka tikko izbrauca ārā, tā iedeva izbraukšanas vīzu uz Izraēlu, lai varētu likvidēt pilsonību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Pirmais balsojums ir par komisijas ierosināto 7.panta pirmās daļas svītrošanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 54, pret– 5, atturas– 18. Tātad ar balsu vairākumu pirmā rindkopa ir svītrota.

E.Jurševics: Un pēdējais…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, nav pēdējais. Vēl ir deputāta Silāra ierosinātais balsojums par viņa ierosināto trešo daļu, kas ir minēta papildinājumu 3.punktā pēdējā lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta…

Paldies, Silāra kungs, tikai viss ir jāpasaka pie mikrofona daudz mierīgāk. Jurševica kungs, jūs to īkšķi varat nolaist zemē, jo atsakās no balsojuma.

Tātad 7.pants iegūst šo redakciju, kur ir tikai viena daļa, jo pirmo esam svītrojuši. Lūdzu godājamos kolēģus būt uzmanīgākiem, jo es redzu daudzu sejās neizpratni, kas tad īsti ir svītrots un kas nav svītrots. Lūdzu sekot līdzi dokumentiem!

E.Jurševics: Pēdējais 13.pantā ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kurš iestrādāts tekstā.

Priekšsēdētājs: Deputātam Zaščerinskim nav iebildumu? Viss ir pareizi? Tātad balsot nevajag.

Lūdzu, godājamie kolēģi, vai par pārējiem pantiem vēl ir kādas domstarpības, labojumi, grozījumi, papildinājumi? Nav. Tādā gadījumā balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām” kopumā trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 71, pret– 1, atturas– 10. Likums pieņemts.

Tagad lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību.

E.Jurševics: Tas pats 522.dokuments. Tālāk seko lēmums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību””. Tur ir paredzētas šādas izmaiņas. Pirmkārt, 2.punkta otrajā rindkopā attiecībā uz reabilitētajām personām– pagarināt termiņu līdz 1993.gada 31.decembrim. Es domāju, ka ir skaidrs, ka tas ir sakarā ar to, ka šīs reabilitēto personu lietas vēl joprojām tiek izskatītas, ir pārņemti arhīvi, un darbs pie tām turpinās. Tāpēc ir iestrādāts šāds termiņš.

Tālāk. Turpmākie labojumi ir 5.punktā un attiecas uz to, ka nevis Augstākā padome, kā bija mums paredzēts līdz šim, bet Ministru padome apstiprinās šos projektus, ko gatavo par pensiju piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem, kā arī nolikumu par izdienas pensijām apstiprinās Ministru padome. Tāpēc ir nepieciešamas šīs izmaiņas. Vēl līdz šim šo sarakstu mums nav, tāpēc ir nepieciešams izdarīt šeit labojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, par šo lēmumu kādi jautājumi ziņotājam?

E.Jurševics: Acumirkli, vēl tas pats attiecas arī uz 6.punkta labojumu. Tur arī Augstākās padomes vietā tiek ierakstīta Ministru padome.

Tad vēl ir labojumi attiecībā uz pensiju iztikas minimuma apmērā. Tas ir tātad uz minimālo pensiju pašreiz, kas ir noteikta 305 rubļu apmērā. Līdz ar to arī maksimālās pensijas apmērs mainās, pašreiz tas ir 610 rubļu, izņemot kategorijas, kuras šeit ir uzskaitītas: nestrādājošie 1.grupas invalīdi, nestrādājošie pensionāri, kuru apgādībā ir nepilngadīgi ģimenes locekļi, nepamatoti represētie, kā arī nestrādājošie pensionāri, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Komisija uzskata, ka šīm grupām noteikti vajadzētu šos griestus noņemt, jo tas tomēr šīm grupām būtu ļoti liels atspaids. Diemžēl tās ir tās grupas, kuras nekādi citādi nevarēs veikt kādus papildu darbus, lai gūtu papildienākumus. Tie būtu galvenie labojumi, kas ir saņemti.

Priekšsēdētājs: Jurševica kungs, man būs pirmais jautājums. Lēmumā ir iestrādāti pensionāru iztikas minimuma 305 rubļi. Vai jums neliekas, ka apmēram pēc divām nedēļām šī summa jau varētu būt 375 rubļi, pēc mēneša– 500 rubļi un tā tālāk, un tā tālāk. Vai nav drusku pārsteidzīgi ievietot lēmumā šādu konkrētu summu?

E.Jurševics: Atļaujiet paskaidrot, lūdzu! Ja mēs pieņemsim šo summu šodien tādā apmērā, tādā gadījumā janvārī pensionāriem būs iespējams saņemt pensiju atbilstoši šim minimumam. Ja šodien balsojums nenotiks, mēs gaidīsim kaut kādu citu iztikas minimumu un rādītāju, tādā gadījumā paliek vecais pensijas apmērs. Vēlāk pieņemtu summu reāli janvārī izmaksāt nevarēsim. Lai šo situāciju kaut kādā veidā atrisinātu, mums šodien jāpieņem tāda summa, un vēlāk varēsim izskatīt iespēju šo summu paaugstināt, izmaksājot februārī, martā un tā tālāk. Pagaidām šī summa ir saskaņota ar mūsu finansiālajām iespējām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs! Jums ir jautājums.

I.Caune: Man bija priekšlikums par šo iztikas minimumu– uzdot Ministru padomei ne retāk kā vienreiz pusgadā noteikt jaunu iztikas minimumu. Tie 305 rubļi būtu pareizi ar 1.janvāri, bet tas nav pieņemts un ir “izkritis”. Kā jūs uzskatāt? Es domāju, ka tas ir vajadzīgs un nepieciešams. Tikai jāpanāk, lai tas tiek izdarīts, jo iepriekšējā likumā arī bija paredzēts, bet tas vienkārši netika pildīts.

E.Jurševics: Pirmkārt, rakstiski šāds priekšlikums nebija iesniegts. Bet mēs varētu, es domāju, piekrist šādam lēmumam un rakstiski iestrādāt šo– “reizi ceturksnī Ministru padome iesniedz Augstākajai padomei priekšlikumus par iztikas minimumu”.

I.Caune: Tas būtu pareizi.

E.Jurševics: Apstiprinātu Ministru padome. Reizi ceturksnī.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs vēlas vēl izteikties.

I.Ozols: Nevis “reizi ceturksnī”, bet– “ne retāk kā reizi”, jo var gadīties, ka pie brīvajām cenām trīsreiz ceturksnī būs nepieciešams pārskatīt iztikas minimumu, tāpēc nedrīkst reglamentēt, ka tikai reizi ceturksnī. Pieņem komisija?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad komisija pieņems šādu normu, ka Ministru padomei ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt…

E.Jurševics: Ministru padome to apstiprinās. Tai nav jāiesniedz. Ministru padome pati apstiprina un ne retāk kā reizi ceturksnī.

Priekšsēdētājs: Jā, tā apstiprina. Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Man ir jautājums: kāpēc tiek mainītas tās tiesības, kas iesniegs sarakstus par tām profesijām, kurām būs atviegloti noteikumi? Likumā bija paredzēts, ka Ministru padome iesniegs Augstākajai padomei. Augstākā padome izskatīs un pieņems. Jau bija izstrādāts lēmuma projekts, kurš mums ir izsniegts, par tām profesijām, bet šeit lēmumā ir paredzēts, ka Ministru padome to darīs. Kāpēc šeit tiek labots? Kāpēc tieši Ministru padomei tādas tiesības tiek dotas?

J.Platais, labklājības ministra pirmais vietnieks: Vai drīkstu paskaidrot? Patlaban par kaitīgo profesiju sarakstiem un kaitīgiem apstākļiem līdz galam nevar vienoties savā starpā arodbiedrības, valdība, Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde un Sociālās nodrošināšanas ministrija. Sakarā ar to mēs bijām spiesti pieņemt kompromisa risinājumu, kurš apspriests un akceptēts komisijā, par to, ka šie saraksti tiek izskatīti pa atsevišķām profesiju grupām. Ministru padome uzņemas visas saistības un atbildību par šo sarakstu pakāpenisku koriģēšanu, izskatot visus uzreiz.

B.Salītis: Mani tas neapmierina. Nezinu, kā apmierina pārējos deputātus. Ja jau bija tādas tiesības Augstākajai padomei, tad tām vajadzēja arī palikt. Mums vajadzēja risināt šo jautājumu.

J.Platais: Vienkārši šāda apspriešana Augstākajā padomē varētu būt vēl stipri apgrūtinošāka nekā Kārtības rullis. Ja mēs sāksim aizstāvēt vienu vai otru profesiju un diskutēt, cik šis darbs ir kaitīgs vai nekaitīgs, un, teiksim, pilsonību, tas prasīs pārāk daudz laika.

Priekšsēdētājs: Tātad saņemtie paskaidrojumi ir. Komisija iestrādājusi labojumu, ko izvirzīja Caunes kungs, Ozola kungs.

Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Jurševica kungs, es par to pašu 5.punktu lēmumā. Acīmredzot nevar ar lēmumu patlaban atcelt to, kas ir noteikts likuma 12.pantā. Jūs teicāt, ka ir sagatavotas izmaiņas likuma 12.pantā, kuras mēs vēl neesam skatījuši, ka visas šīs tiesības tiekot nodotas Ministru padomei. Tādēļ mums patlaban ir jāskata grozījums likuma 12.pantā un tad tikai lēmuma 5.punkts. Nevar būt otrāda secība, jo lēmuma 5.punkts iziet no likuma 12.panta.

J.Platais: Jums izsniegtie likuma labojumi paredz, ka tiek svītrots likuma 12.pants, tas jau ir nobalsots šeit, ka apstiprina Augstākā padome. No paša likuma ir svītrots. Lēmumā mēs nosakām, ka Ministru padomes funkcija ir tos apstiprināt. Skatieties 2.lappusē 4.izmaiņu punktu!

A.Punovskis: Jā, es atvainojos, jums taisnība, es skatos vēl šo otro projektu.

J.Platais: Jā, jā, tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visas domstarpības likvidētas par šo lēmumu? Vai tas nozīmē, ka varam kopumā balsot par to? Salīša kungs vēlas vēl? Lūdzu.

B.Salītis: Es lūdzu tomēr par 5.punkta pirmo rindkopu balsot atsevišķi. Es nepiekrītu, ka šoreiz Ministru padomei dod tādas tiesības, un ir arī deputāti, kas tāpat uzskata. Tāpēc es lūdzu likt uz balsošanu, vai pieņemt to vai ne.

Priekšsēdētājs: Tātad par lēmuma 2.punktu jūs gribat atsevišķi?

No zāles: Es atvainojos, bet likumā jau tās izmaiņas ir izdarītas. Tās ir nobalsotas. Lēmums nevar runāt pretī likumam.

E.Jurševics: Ir, tikko to skaidroja Platā kungs, 2.lappusē 4.punkts. Skatieties, tur ir– izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs apstiprina”. Tas ir nobalsots iepriekšējos balsojumos.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs, jūs pastāvat uz balsošanu? Pastāv.

J.Platais: Cik var saprast, Salīša kunga variants tādā gadījumā ir šāds: lēmumā Ministru padomes vietā rakstīt Augstāko padomi. Tādā gadījumā visi šie profesiju saraksti nonāks izskatīšanā Augstākajā padomē. Un Augstākajā padomē būs konkrēti jālemj par to, cik darbs vienā vai otrā profesijā ir kaitīgs un vai šajā gadījumā attiecīgajiem strādājošajiem ir piešķirami šie atvieglojumi. Ņemot vērā reālo situāciju, kādā veidā rit darbs ar šiem profesiju sarakstiem, mēs būsim spiesti iesniegt atsevišķi šos sarakstus pa atsevišķām profesijām, nevis visus kopumā.

E.Jurševics: Tas būs milzīgs darbs. Tas…

A.Berķis: Dāmas un kungi! Padomājiet labi par šo ierosinājumu! Mums nevajag uzņemties nekādu slodzi. Tieši otrādi– jātiek vaļā no daudziem nevajadzīgiem darbiem, kuros mēs jau tā esam ielīduši. Gudrojiet, kā mēs no tiem izbēgsim! Visur, kur var bez tiem iztikt, lūdzu, kratieties vaļā, citādi mēs būsim pagalam! Tāpēc es noraidu arī šo ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Ar likumu tika uzdots Ministru padomei sagatavot šos sarakstus par visām kaitīgajām profesijām. Principā šie saraksti mums bija izsniegti. Lēmuma projekts ir visiem deputātiem. Ja kāds nav skatījies, tā ir cita lieta… Mēs esam izskatījuši. Tāpēc man ir prasība (ne tikai man, bet te ir arī citi deputāti, kas tā uzskata), lai šos sarakstus izskatītu un apstiprinātu Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Balsojums ir pilnīgi skaidrs. Ja vēl šajos sarakstos mēs ieliksim Augstākās padomes deputātus, tad laikam būs pavisam pareizi. Tātad balsojums ir skaidrs. 5.punkta pirmajā rindkopā “Latvijas Republikas Ministru padomi” nomainīt ar “Latvijas Republikas Augstāko padomi”. Tāds ir Salīša kunga ieteiktais labojums.

Balsosim par Salīša kunga ieteikto labojumu “Ministru padomes” vietā rakstīt “Augstāko padomi”. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 24– par, 34– pret, atturas– 30. Labojums nav pieņemts. Šis pants paliek tādā pašā redakcijā.

Godājamie kolēģi! Vēl kāds atsevišķs balsojums mums ir jāizdara? Nav. Balsosim par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību kopumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 79– par, 1– pret, 10– atturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Es saprotu, ka 522.dokumentu mēs neskatām, kaut gan tas ir ierakstīts darba kārtībā? Tad mēs varam pievērsties nākamajam darba kārtības jautājumam. Kā otrais mums bija nobalsots, ja es nemaldos, valsts budžets. Tātad kā otrais bija labojumi budžetā un kā trešais– kooperatīvie dzīvokļi.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par konceptuālām vai redakcionālām izmaiņām iesniegtajam likumprojektam “Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā”. Lūdzam jūs akceptēt otrajā lasījumā iesniegto likumprojektu.

Turklāt gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums ir jāakceptē un jāizskata 536.dokuments, nevis 545.dokuments. 545.dokumentā ir ieviesusies kļūda, tur ir izslēgts ārā pants, kurš paredz līdzekļu iedalīšanu 53 000 rubļu apmērā laikrakstam “Diena”. Vakar mēs par šā punkta izslēgšanu no piedāvātā likumprojekta nenobalsojām. Tā kā nebija nevienas pretenzijas vai iebildes, šis punkts paliek iesniegtajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele! Otrais lasījums un pēdējais, es atgādinu.

J.Endele: Runa tātad ir par 536.?

I.Ozols: Jā, par 536.

J.Endele: Varbūt nevajadzētu 2.panta 13.apakšpunktā atstāt vārdus– “palielināt Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas”? Tādas jau vairs nav.

I.Ozols: Es atvainojos, Endeles kungs. Vakar uz šo jautājumu es jau atbildēju. Visas ministrijas pēc iepriekšējās struktūras ir juridiskās personas, jaunās nomenklatūras ministrijas kā juridiskās personas šodien nefunkcionē.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi labojumi? Es domāju, ka kaut gan ir otrais lasījums, bet uzskaitīt visus punktus…

Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Ozola kungs! Vai 545.dokumentā bija paredzēts arī Tautas izglītības ministrijai… sakarā ar izdevumiem studentiem? Es atvainojos, tas tagad tiek atjaunots?

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi labojumi konkrētos punktos? Ir otrais un pēdējais lasījums. Nav nekādu labojumu konkrētos punktos? Paldies. Tādā gadījumā es lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt. Lūdzu ieslēgt reģistrāciju. Vēl pagaidīsim pāris minūtes, jo tie deputāti, kuru pašlaik nav, izgāja burtiski pēdējo piecu minūšu laikā, viņi nekur tālu nav aizgājuši. Lūdzu reģistrēties, godājamie deputāti! Rezultāts: 106 deputāti esot zālē.

Balsosim par 536.dokumentu– Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem valsts budžetā”. Rezultāts: 87– par, 2– pret, 6– atturas. Likums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, trešais darba kārtības jautājums ir no vakardienas– par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju. Trešajā lasījumā. Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Cienītie kolēģi! Komisija piedāvā izskatīšanai šodien divus dokumentus– 459. un 504. Jāsaka, ka vairākās komisijas sēdēs tika izanalizēti iesniegtie priekšlikumi un tās domstarpības, kādas bija, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Divās komisijas sēdēs piedalījās arī deputāti Ēlerts un Muciņš, kuriem bija savi priekšlikumi un labojumi.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zeltkalnes kundze!

Godājamie kolēģi, kuri pašlaik atstāj plenārsēdes zāli, vakar mēs norunājām, ka dienas pirmajā pusē balsosim trešos lasījumus un visi atturēsimies no visādām darīšanām, komisiju sēdēm un tamlīdzīgi. Līdz pirmās daļas beigām ir palikušas 40 minūtes. Vai tiešām nevar paciesties sēžu zālē! Lūdzu ņemt to vērā!

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Viena no tādām pamatdomstarpībām bija– kur reģistrēt kooperatīvo dzīvokli. Šeit, pārspriežot arī ar nekustamā īpašuma reģistra autoriem, domas nedalījās, proti, tāpat kā pārējais nekustamais īpašums, arī kooperatīvais dzīvoklis būtu reģistrējams nekustamā īpašuma reģistrā. Līdz ar to tika izdarīti grozījumi attiecīgajos pantos.

Tāpat arī Grūbes kunga piebildes un ierosinājumi ir iestrādāti lēmuma projektā, nosakot konkrētus datumus un kārtību, kādā veidā notiks kooperatīvo dzīvokļu privatizācija.

Tie arī ir paši būtiskākie jautājumi, kuri tika skatīti otrajā lasījumā. Vairāki panti ir arī konkretizēti, tā, piemēram, iestrādājot 16 nodzīvoto gadu cenzu. Tiem, kuri šos gadus nodzīvojuši, ir tiesības uz privatizēto dzīvokli.

Man būtu lūgums izskatīt pa pantiem un pieņemt šo likumu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 1.pants. Par 1.pantu godājamiem deputātiem ir piezīmes? Nav.

Par 2.pantu? Nav.

Par 3.pantu? Atgādinu, ka ir trešais lasījums. Apspriež tikai tos pantus, kur bija rakstiski iesniegumi un ir izdarīti labojumi. Zelt­kalnes kundze, varbūt atgādiniet, vai 3.pantā ir izdarīti kādi labojumi?

B.Zeltkalne: Nē, nav izdarīti.

S.Zaļetajevs: Atvainojiet, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Man ir jautājums par 3.pantu, tāpēc ka šeit parādījās */šāda satura papildinājums: “kurš uzņemts par dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedru, nepārkāpjot pierakstīšanās un migrācijas normatīvos aktus”. Es gribētu zināt– tieši kādus? Jo runa taču ir par dzīvokļu celtniecības kooperatīviem, kuri tika izveidoti tajā laikā, kad par migrāciju nekādu normatīvo aktu nebija. Kā gan var pašlaik spēkā esošos aktus par migrāciju attiecināt uz tiem apstākļiem, kādos veidojās dzīvokļu celtniecības kooperatīvi? Šis formulējums dod iespēju izmantot likumu par migrāciju, dodot tam atpakaļejošu spēku./

B.Zeltkalne: Nē, te nekāda */atpakaļejoša spēka/ nebūs. Vēlreiz ir precizēts 3.pants, jo nevar būt tā, ka cilvēks, kas šeit ir tikko ieradies, varētu saņemt privātīpašumā kooperatīvo dzīvokli.

S.Zaļetajevs: */Es nesaprotu. Privatizēt viņš nevar, ja nav dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedrs. Bet, ja viņš ir dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedrs, tad nu viņam parādās vēl citas papildu prasības. Iespējams, ka viņš nu ir pārkāpis daudzas citas prasības, kuru sākumā nebija. Iespējams, ka viņš ir slepkava vai izvarotājs, vai vēl kas cits tādā pašā garā?/

B.Zeltkalne: Es domāju, ka jūsu jautājums nav korekts, jūs nebijāt iesniedzis par 3.pantu… Vienkārši 3.pants ir precizēts attiecībā uz privatizācijas subjektu. Šeit nekādi labojumi nav iesniegti.

S.Zaļetajevs: */Nu pareizi, ja viņš ir nelikumīgi…/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs! Mums ir trešais lasījums, un par šiem jautājumiem mēs nespriežam trešajā lasījumā. Trešajā lasījumā saskaņā ar reglamentu mēs spriežam par labojumiem, kas ir iesniegti iepriekš, bet tos pantus, kuros labojumu nav, mēs neapspriežam.

Lūdzu, vēl kolēģiem par 3.pantu?

S.Zaļetajevs: */Tad man par 3.pantu ir priekšlikums. Šo papildinājumu, kas parādījās pēc otrā lasījuma, vārdus:/ “kurš uzņemts par dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedru, nepārkāpjot pierakstīšanās un imigrācijas normatīvos aktus”. Šos vārdus vajag svītrot, tad paliktu tas tādā pašā veidā, kā bija pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs, nobalsosim par svītrošanu, nobalsosim. Punovska kungs, es saprotu, ka visi ir pret, tāpēc nobalsosim.

A.Punovskis: Paskatieties, lūdzu, tur, kur ir šie papildinājumi! Tur ir Muciņa iesniegtais papildinājums par 3.panta redakciju. Tas ir iestrādāts. Mums ir jābalso nevis par Zaļetajeva priekšlikumu, bet par Muciņa kunga priekšlikumu, kurš ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Bet iestrādāts jau ir, tas jau ir pantā, Punovska kungs!

B.Zeltkalne: Tas jau ir iestrādāts, par to jau nav jābalso, manuprāt.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir iestrādāts, un mums par to vairs nav jābalso.

B.Zeltkalne: Kas tur vēl ko balsot!

Priekšsēdētājs: Ja komisija būtu pret Muciņa kunga ierosinājumu un Muciņa kungs pastāvētu uz balsojumu, tad mēs balsotu par to, lai iestrādātu pantā. Tā kā jau ir iestrādāts, mēs tagad balsosim par Zaļetajeva kunga ierosinājumu svītrot 3.panta pēdējo daļu par migrāciju un pierakstīšanos. Rezultāts: viena balss papildus “pret”. 15– par… Tas galīgi nav vairākums. Tātad paliek iepriekšējā redakcija.

Ēlerta kungs, jums arī par to pašu? Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Šeit Muciņa kunga redakcija ir mazliet precīzāka. Es lūdzu pārliecināties par to 3.pantā: “nodoto dzīvokli… un kurš uzņemts dzīvokļu celtniecības kooperatīvā, nepārkāpjot likumdošanu par pierakstīšanos, imigrāciju un citu spēkā esošo likumdošanu”. Tas ir juridiski precīzi, un tad absolūti atkrīt iespējamā iztulkošana, par ko baidās Zaļetajeva kungs, jo runa ir par “spēkā esošo likumdošanu”. Tādēļ tas nav visai korekti norādīts, ka pilnībā Muciņa redakcija ir pieņemta. Tā ir pieņemta, bet ar atšķeltu galu, piedodiet… Tad es tomēr lūgtu pieņemt tā, kā Muciņš piedāvāja, jo tas ir juridiski precīzi. Tad ir skaidrs, ka runa ir par šodien spēkā esošo likumdošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāte Marjaša ierosina papildināt ar šo labojumu, ko iesniedzis Muciņa kungs, tātad ar vārdiem– “un citu spēkā esošo likumdošanu”. Viens balsojums par 3.pantu.

Balsosim par šo Marjašas kundzes ierosināto papildinājumu, ko izteica savā labojumā deputāts Muciņš. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 71, pret– nav, atturas– 5. Šis papildinājums pieņemts. Lūdzu, atzīmējiet, kolēģi, savos dokumentos!

Tālāk 4.pants.

B.Zeltkalne: Pie 4.panta es gribētu piebilst, ka šeit ir izdarīts labojums, ka dzīvoklis tiek ieķīlāts kredītiestādē. Deputātam Ēlertam bija jautājums tieši par šo kredītiestādi. Es gribētu paskaidrot, ka pašreiz top likumprojekts par hipotēku, konkrēti– par nekustamā īpašuma ieķīlāšanu. Tā ka šāds likumprojekts būs. Arī pēc esošās kārtības varētu ieķīlāt kredītiestādē, kura izsniedz aizdevumu.

I.Ēlerts: Es neapšaubu, ka komisija ir daudz darījusi un pants ir stipri uzlabots, salīdzinot ar otro lasījumu, tomēr šeit ir zināmas pretrunas. Tātad, ja dzīvokļu celtniecības kooperatīvs netiek likvidēts, bet tiek reorganizēts, tad ir neapstrīdami, ka neprivatizētie dzīvokļi saskaņā ar 2.pantu ir dzīvokļu celtniecības kooperatīva īpašums. Tagad tas, neapšaubāmi, saskaņā ar 4.pantu nonāk kredītiestādes īpašumā, ja ķīla netiek izpirkta. Likumā nav normas, kas piespiestu kredīt­iestādi dzīvokli pārdot, nav pateikts, ar kādiem noteikumiem. Tas nonāk pilnīgi bankas, hipotēku bankas vai citas kredītiestādes īpašumā. Patlaban mums likuma par to nav.

B.Zeltkalne: Bet līdz tam laikam, kamēr tiks…

I.Ēlerts: Mēs nevaram paļauties uz to, kas būs. Ir jāpasaka šajā likumā, ja ne likumā, tad vismaz lēmumā, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Varbūt, ja Ēlerta kungs pastāv, mēs varam papildināt lēmuma punktu, ierakstot konkrēti, ko darīt šai kredītiestādei. Es domāju, ka tas viss būs noteikts likumprojektā, pusgada laikā šis likumprojekts būs, un tur būs norādīts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Deputāts Ēlerts izteica šaubas par šā 4.panta formulējumu. Deputāte Zeltkalne, šīs izstrādāšanas grupas vadītāja, pastāv, ka dokuments būtu nobalsojams pašreizējā redakcijā. To mēs varam izšķirt, tikai balsojot.

Balsosim par 4.pantu tanī redakcijā, kuru ierosina Zeltkalnes kundze. Ja priekšlikums negūs vairākumu, tad teksts ir jāpārstrādā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 46– par, 11– pret, 23– atturas. Tādā veidā šis pants ir akceptēts trešajā lasījumā tādā redakcijā, kā komisija ir likusi priekšā.

5.pants. Nav iebildumu. 6.pants. Arī nav iebildumu.

7.pants. Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Tā kā trešā lasījuma laikā deputātu korpusā ir būtiskas sastāva izmaiņas, salīdzinot ar to, kāds bija, kad notika otrais lasījums, es vēlreiz griežos pie kolēģiem ar savu jau iepriekš izteikto priekšlikumu. Otrā lasījuma laikā kosmopolītiskā biznesa interešu absolutizētāji guva uzvaru pār tiem, kuriem svarīgas bija Latvijas nacionālās intereses. Lai atgrieztos pie šo interešu aizstāvēšanas, es vēlreiz aicinu jūs izdarīt 7.pantā svītrojumu tādā veidā, ka no teksta pirmajā rindiņā paliktu vārdi: “privatizēto dzīvokli var atsavināt par labu vienīgi…” un no ceturtās rindiņas– vārdi: “… Latvijas Republikas pilsonim”. Pārējo teksta daļu lūdzu svītrot. Lūdzu balsot par manu priekšlikumu!

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs deputāta Bērza priekšlikums? Tātad deputāta Bērza priekšlikums ir atstāt 7.pantā tekstu: “Privatizēto dzīvokli var atsavināt par labu vienīgi Latvijas Republikas pilsonim.” Tādas ir deputāta Bērza domas. Trešajā lasījumā mēs varam svītrot tekstu.

Balsosim par deputāta Bērza ierosinājumu izdarīt svītrojumu 7.pantā, kas sašaurina šo pantu. Rezultāts: par– 37, pret– 27, atturas– 17. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu.

Vēl par 7.pantu? Nav.

8.pants. Nav iebildumu.

9.pants. Arī nav iebildumu.

10.pants. Nav. 11.pants. Nav. 12.pants. Arī nav. 13.pants. Arī nav.

Lūdzu sekretariātu zvanīt. Reģistrēsimies, lūdzu! Rezultāts: 106 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es varbūt palaidu garām, ka 3.pants, kur mēs ielikām Muciņa redakciju, iespējams, ir jāsaskaņo ar 11.pantu, kur arī ir tas pats runāts. Tas tāpēc, lai būtu tā pati terminoloģija.

B.Zeltkalne: To var darīt.

Priekšsēdētājs: Šeit ir redakcionāli labojumi.

B.Zeltkalne: Jā, tas ir vienkārši redakcionāli.

Priekšsēdētājs: “Citi spēkā esošie likumdošanas akti”– šo atzīmi laikam Zeltkalnes kundze izdarīja. Kopumā balsojot, mēs to pie 11.panta varam iebalsot. Tie ir divi vārdi.

Liekas, ka vairāk deputātu neieradīsies. Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 84– par, 5– pret, 12– atturas. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, mums ir jāpieņem vēl lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu.

B.Zeltkalne: Šeit es gribētu paskaidrot par 504.dokumentu. No Migrācijas komisijas esam saņēmuši informāciju, ka Latvijā ir ieradušies daudzi iebraucēji, kas ir nostrādājuši 10 gadus galējos Ziemeļos vai tiem pielīdzinātos apvidos, un viņiem ir tiesības šeit iegādāties kooperatīvo dzīvokli. Jāteic, ka Jelgavā uzskaitē vien ir 100 šādu cilvēku, Rēzeknē– 21 ģimene, un tā vai katrā Latvijas pilsētā. Tie ir cilvēki, kas nevienu dienu nav dzīvojuši un nav bijuši pierakstīti Latvijā.

Tādēļ ir priekšlikums papildināt minēto lēmuma projektu ar vēl vienu punktu, proti, noteikt: Ja citas valsts pilsonis, kuram Latvijas Republikā nav pastāvīga pieraksta un nav te pastāvīgā dzīvesvieta, privatizējis viņam lietošanā nodoto kooperatīvo dzīvokli, tad sešu mēnešu laikā ir jāatsavina dzīvoklis par labu Latvijas Republikas likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” 7.pantā minētajām personām, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi.” Man būtu lūgums deputātiem šo ierosinājumu pieņemt un lēmumu papildināt, jo pretējā gadījumā mēs tikai veicināsim migrāciju un legalizēsim kooperatīvo dzīvokļu privatizēšanu tiem cilvēkiem, kuriem tie nepienākas.

Priekšsēdētājs: Par kuru punktu mēs balsosim? Kurš tas punkts būs, Zeltkalnes kundze? Te ir minēti četri, bet nav gluži skaidrs.

B.Zeltkalne: To mēs varētu papildināt, tagad tas būtu 5.punkts, pēc tam būtu par kārtību, kādā Ministru padomei jāizstrādā dokumentācija.

Priekšsēdētājs: Tātad šo– kā 5.punktu, 5.punktu– kā 6.punktu un 6.punktu– kā 7.punktu.

B.Zeltkalne: Jā.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums visiem ir skaidrs, un 504.dokuments visiem izdalīts.

Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Ir tāda veida jautājums. Es tomēr gribētu precizēt, kādā veidā tiek reglamentēta kārtība pašlaik eksistējošo dzīvokļu celt­niecības kooperatīvu pārveidošanā par jau privatizēto kooperatīvo dzīvokļu un jau privatizēto kooperatīvo namu ekspluatēšanas kooperatīviem. Kaut gan arī šeit jau ir liels jautājums, kāpēc sākumā bija runa par to, ka privatizācijas subjekts ir kooperatīvais nams, bet tālāk jau runājam par kooperatīvo dzīvokli. Kas notiek, teiksim, ar kooperatīvā nama jumtu, kas ir tā īpašnieks? Starp citu, mūsu tikko pieņemtajā likumā par to nekas nav teikts. Tā ir vienkārši piezīme garāmejot. Es vienkārši gribu pasvītrot šā jautājuma aktualitāti.

Līdz šim īpašnieki bija dzīvokļu celtniecības kooperatīvi. Kādi normatīvie dokumenti reglamentē pašreizējo dzīvokļu celtniecības kooperatīvu, kas ir šo namu īpašnieki, pārveidošanu par dzīvokļu namu ekspluatēšanas kooperatīviem, kurā tikai atsevišķiem dzīvokļiem ir īpašnieki?/

B.Zeltkalne: Ja jūs atceraties, tad, izskatot otrajā lasījumā šo likumprojektu, mēs izsvītrojām 11.pantu, ka nav obligāti jāapvienojas, un pieņēmām Rikarda kunga priekšlikumu, ka nevar piespiest nevienu iestāties kooperatīvā. Mēs privatizējam kooperatīvo dzīvokli, nevis māju. Ko darīs šo dzīvokļu īpašnieki šajā mājā, ar kādiem noteikumiem viņi dibinās šo kooperatīvo sabiedrību, tas jau ir viņu rūpju loks, nevis šā likuma uzdevums. 2.punktā ir norādīts, ka mums ir likums par kooperatīvajām sabiedrībām, kur ir noteikta kārtība. Būs arī izstrādāti paraugstatūti. Tās ir viņu problēmas, kādā veidā viņi risinās šos jumta vai sētnieka, vai visus citus jautājumus. Mēs privatizējam kooperatīvo dzīvokli.

Jūs pagājušajā reizē uzdevāt jautājumu, kas notiks ar šiem kooperatīviem, vai tie ir jāsaglabā vai nav jāsaglabā. Te ir noteikts termiņš 2.punktā, ka tiem ir jālikvidējas vai jāreorganizējas. Kā tālāk viņi apsaimniekos māju, tā ir šo dzīvokļu īpašnieku problēma.

S.Zaļetajevs: */Jā, es, starp citu, ne sevišķi pareizi sapratu, un vispār arī nepastāvu uz to, lai kooperatīvus saglabātu, jo saglabāt tos nav iespējams un droši vien arī nevajag. Es pastāvu uz to, lai pietiekami precīzi tiktu noteikta reorganizācijas kārtība. Šeit tiešām ir atsauce uz likumu par kooperatīvajām sabiedrībām, taču šis likums attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kuras savu darbību sāk no jauna, kurās no jauna iestājas biedri. Bet šeit ir pavisam cita situācija, jo cilvēki jau atrodas tajos namos, tur dzīvo./

B.Zeltkalne: Zaļetajeva kungs, viņiem ir jālikvidējas. Tas šeit viss ir. Kā jūs gribat, kā es vēl…

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es arī gribētu atvainoties. Mēs te spriežam par konkrētiem formulējumiem un konkrētiem labojumiem, kas ir iesniegti. Jums šādu formulējumu un labojumu nav. Jūsu diskusija ar Zeltkalnes kundzi varbūt ir interesanta tikai jums. Lūdzu konkrētus priekšlikumus– svītrot kaut ko, papildināt! Runāsim par to, par ko mēs varam balsot plenārsēdē, nevis rīkosim vispārēju apspriešanu, kas ir labi un kas ir slikti. Lūdzu konkrēti jūsu formulējumu!

S.Zaļetajevs: */Es domāju, ka šis lēmums par likuma stāšanos spēkā tiek apspriests pirmo reizi, tādēļ šeit jānotiek arī apspriešanai, bet ne tikai konkrētu priekšlikumu iesniegšanai. Man sākumā gribētos noskaidrot šī projekta autora pozīciju…/

B.Zeltkalne: Es atvainojos, bet mēs taču neizskatām lēmumu par…

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, tas jums bija jādara komisijā, jānāk uz komisijas sēdi un jāizrunājas.

B.Zeltkalne: Bija jānāk uz komisiju ierosināt vai izteikt savus priekšlikumus. Mēs ļoti daudzās sēdēs skatījām šo jautājumu. No otrā līdz trešajam lasījumam ir pagājuši divi mēneši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

B.Zeltkalne: Dokuments ir izdalīts jau pirms mēneša.

A.Kiršteins: Es piekrītu, ka mums tagad vajadzētu iebalsot šo labojumu, bet ar šo labojumu mēs neatrisināsim problēmu. Kāpēc? Padomju Savienībā ir notikuši nedzirdēti cilvēktiesību pārkāpumi. Tātad tie cilvēki, kuri strādāja ziemeļos, nevarēja pierakstīties Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā un citās pilsētās. Es domāju, ja mēs ierakstām tādā veidā, ka tikai tie, kas šeit ir pierakstīti, tad man ir tāds jautājums: ja viņš ir pagājušajā gadā pierakstīts, piemēram, un viņš nekad nav bijis Latvijā, bet ir ieradies tikai tāpēc, ka nav varējis ierasties Ļeņingradā, tad Latvijas Republikai būtu jādod tagad iespējas kaut kādā veidā tiem, kas ir ieradušies pēdējos piecos gados (pieci gadi tāpēc, ka mums bija 1919.gadā šie pieci gadi) vai 16 gados (ja mēs pieņemam šo likumu). Tātad visiem no ziemeļiem, kuri pēdējos 16 gados šeit ir dabūjuši kooperatīvo dzīvokli, mums ir jādod iespēja šo kooperatīvo dzīvokli dabūt tur, kur viņi gribēja,– Maskavā vai Kijevā, vai kādā citādā veidā. Šis likums nevar attiekties tikai uz tiem, kas ir tagad pierakstījušies. Te ir jāskatās termiņš.

Jautājums ir konkrēts: vai jūsu komisija varētu izstrādāt atsevišķu lēmuma projektu par visiem tiem cilvēkiem, kas absolūti nelikumīgi ir pierakstījušies Latvijā pēdējo 16 gadu laikā tikai tāpēc, ka viņi nav laisti Maskavā?

B.Zeltkalne: Es atvainojos, Kiršteina kungs, bet pēc tā laika likumiem, pēc mūsu Ministru padomes lēmumiem tas viss ir noticis likumīgi. Kā mēs varam ar atpakaļejošu datumu ņemt šos pēdējos piecus vai 16 gadus, jo atbilstoši tiem man ir visi šie dokumenti, mūsu Ministru padomes lēmumi! Mēs komisijā par to spriedām. Tas viss ir noticis likumīgi. Balstoties uz PSRS likumiem un lēmumiem, viņiem bija šādas tiesības. Viņi visi ar ļoti lielu prieku tieši tāpēc, ka nevarēja dabūt dzīvokli Maskavā un Ļeņingradā, ja tā varētu teikt, “gāzās” uz šejieni.

A.Kiršteins: Zeltkalnes kundze, pēc jūsu loģikas arī armija šeit atrodas likumīgi, saskaņā ar padomju likumiem. Kāpēc tad mēs cīnāmies par armijas izvākšanu, turpretī šinī gadījumā uzskatām, ka viņi šeit paliek likumīgi? Viņi ir tikpat nelikumīgi kā padomju armija tādā gadījumā.

B.Zeltkalne: Tādā gadījumā man būtu priekšlikums pieņemt šo lēmuma projektu par kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas spēkā stāšanās kārtību tādu, kāds tas ir, jo ir ļoti daudzas lietas, kas gaida risinājumu tieši šajā sakarā. Zinot to, ka mēs pieņemsim trešajā lasījumā vai izskatīsim šo dokumentu, varētu būt runa par atsevišķu lēmuma projektu, kas attiektos tieši uz šiem migrantiem. Bet man būtu lūgums pieņemt lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Zeltkalnes kundze, es varbūt esmu bijis neuzmanīgs, bet, ja mani atmiņa neviļ, tad vienu brīdi paralēli šim likumam tika izstrādāts arī likums par kooperatīvo garāžu privatizāciju.

B.Zeltkalne: Kinnas kungs, jūs neesat bijis klāt pagājušo reizi! Es paskaidroju, ka komisija jau ir izskatījusi pirmajā variantā garāžu, vasarnīcu, viendzīvokļu kooperatīvo māju celtniecību, un tuvākajā laikā tiks iesniegts šis likumprojekts apspriešanai plenārsēdē. Tas būs atsevišķs likums.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Vai drīkst par 504.dokumentu uzdot jautājumu?

B.Zeltkalne: Lūdzu.

I.Silārs: Es šobrīd labprāt grieztos pie deputāta Andreja Krastiņa varbūt vienkārši kā pie jurista, kurš, kā es zinu, dzīvokļu jautājuma lietās ir kompetents, ar lūgumu paskaidrot, vai ir korekti šeit ierakstīts, ka “citas valsts pilsonis, kuram Latvijas Republikā nav pastāvīgā pieraksta, nav pastāvīgās dzīvesvietas, privatizēs viņa lietošanā nodoto kooperatīvo dzīvokli”. Tātad es saprotu, ka viņš nav kooperatīva loceklis. Kā saprast to– “viņa lietošanā nodoto”? Vai kāds viņam to ir izīrējis? Kā tad viņš var privatizēt, ja tikai viņa lietošanā nodots? Vai šāds formulējums ir juridiski korekts? Es šaubos.

Priekšsēdētājs: Viņa lietošanā dzīvokli nodod dzīvokļu celtniecības kooperatīvs.

B.Zeltkalne: Silāra kungs, es gribētu paskaidrot, ka ir tādi pilsoņi, kuri šeit ir atbraukuši, saņēmuši dzīvokli, nodrosējuši un atkal devušies atpakaļ uz ziemeļiem vai uz citurieni strādāt. Viņiem šeit ir dzīvoklis. Tā ka šeit tieši šis ir pareizais formulējums. Viņu lietošanā nodoto dzīvokli. Tas var būt, viņš var dzīvot un viņš var nedzīvot, būt pierakstīts un nebūt pierakstīts.

I.Silārs: Paldies. Es sapratu.

Priekšsēdētājs: Šeit ir vienkārši paradoksāla situācija, kas neatbilst praktiski nekādiem likumdošanas aktiem, bet tā ir prakse.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par šo lēmuma projektu? Nav. Sākumā nobalsosim 504.dokumenta sakarā par šā 5.punkta iekļaušanu lēmuma projektā un pēc tam– par lēmumu kopumā.

Balsosim sākumā par jauna 5.punkta iekļaušanu šajā lēmumā deputāta Ābiķa redakcijā. Viena balss papildus “par”. Sekretariātu lūdzu vēlreiz zvanīt, jo deputāti atkal ir izgājuši no zāles. Rezultāts: par– 68, pret– 9, atturas– 11. Tātad šis jaunais 5.punkts ir iekļauts lēmuma projektā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību kopumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 76– par, 5– pret, 11– atturas. Lēmums pieņemts.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs esam izskatījuši plenārsēdes pirmajā daļā visus trīs tur iekļautos likumprojektus un pieņēmuši trešajā lasījumā. Drīz būs pārtraukums, bet es domāju, ka mēs pašlaik varētu noklausīties divus paziņojumus, ko mūsu kolēģi vēlas sniegt. Katrs– piecas minūtes. Pirmais ir deputātam Seikstam, pēc tam– deputātam Dobelim. Svarīgi paziņojumi, tā ka, lūdzu, kuri vēlas dzirdēt, palieciet zālē!

Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Paldies, Krastiņa kungs, par ievadu. Kolēģi, paziņojums pavisam prozaisks. Šajā gadījumā– poētisks. Šodien pulksten 18.30 pie Augstākās padomes var būt mašīna, lai aizbrauktu noskatīties pirmo Latvijas vēsturē latgaliski uzņemto mākslas filmu pēc Kalifornijā dzīvojošā trimdas tautieša Jāņa Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns”. Ja deputāti pieteiksies, mēs vakarā aizbrauksim un noskatīsimies šo filmu. Es lūdzu to izdarīt uzreiz tagad, lai es varu zvanīt Streiča kungam un pieteikt šādu mūsu kultūrgājienu uz Kaliforniju.

Priekšsēdētājs: Uz Kaliforniju, mašīna būs uz Kaliforniju, kolēģi, pulksten 18.30.

A.Seiksts: Bet ļoti nopietni, kolēģi, man ir jāpaziņo tūlīt, ja mēs nebraucam, lai cilvēki nesūta mašīnu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Paziņojums ir domāts Tautas frontes frakcijas deputātiem. Lūgtu pārtraukumā ziedot dažas minūtes, lai noklausītos priekšsēdētāja vēlēšanu rezultātus. Tautas frontes frakciju lūdzu palikt uz šo laiku.

Priekšsēdētājs: Pārējiem pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: 12 un viena minūte. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: zālē ir 29 deputāti, 12 un viena minūte. Laikam izdruka būs jāsūta uz grāmatvedību. Labi, kolēģi, pagaidīsim piecas minūtes, jo sakarā ar mitro laiku pulksteņi nepareizi strādā. Pagaidīsim vēl divas minūtes. Deputāti saka, ka ir piecas minūtes agrāki pulksteņi. Reģistrēsimies vēlreiz, jo ir jau piecas minūtes pāri. Rezultāts: nav komentāru. Situācija ir tāda, ka es skaitīju tos deputātus, kas ieradās pēc tam, kad bija 29 reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Sāksim darbu! Mēs esam lemtspējīgi. Ar konsensu.

Godājamie kolēģi, mums ir no vakardienas palikuši neizskatīti divi jautājumi– par papildinājumiem pagaidu valdes izveidošanā Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes rajonā. Otrs jautājums ir par sanatoriju, kūrortu, atpūtas namu un tūrisma nozīmes objektu turpmāko darbību. Jā, mums nav ne pašvaldību, ne kultūras.

Lūdzu, Blažēviča kungs! Jūs pārstāvat Pašvaldības komisiju?

J.Blažēvičs: Jā, es esmu ziņotājs par šo jautājumu, bet jautājums ir tāds, ka saskaņā ar šo normu mēs nevaram pieņemt vienkārši lēmumu. Tas ir lēmuma projekts. Būtībā projekts ir cits. Tāpēc es lūdzu…

Priekšsēdētājs: Atliksim uz vēlāku laiku, kad varbūt kvorums parādīsies. Paldies. Tad turpināsim analizēt pirmos un otros lasījumus, kuri ir paredzēti. Tātad “Par tiesu varu” mums ir noņemts. Pastāv iespēja teorētiski skatīt likumprojektu “Par valsts kontroles dienestu”. Tas ir otrais lasījums. Par “Finansu inspekciju”, pirmais lasījums. “Par bezpeļņas organizāciju”, otrais lasījums. “Par individuālo darbu”, otrais lasījums. Mums ir ļoti daudz darāmā, ir pirmie un otrie lasījumi.

Godājamie kolēģi! Varbūt izmēģināsim to variantu, ko mēs izmantojām vakar. Lūdzu atbildīgās komisijas vai darba grupu vadītājus izteikties par tiem jautājumiem, par kuriem uzskata, ka ir tiesīgi un varoši pašlaik lemt.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Esmu gatavs ziņot par likumprojektu “Par valsts kontroli” otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Es domāju, ka mēs esam gatavi, ir klāt arī Finansu inspekcijas priekšnieks. Jautājums par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Valsts finansu inspekciju” pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Špoģis: Jūsu nosauktie par bezpeļņas un…

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tātad mēs virzīsimies pa pirmajiem un otrajiem lasījumiem. Pirmajam vārds Ozola kungam par valsts kontroles dienestu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mūsu darba grupas iesniegtais likumprojekts par Latvijas Republikas valsts kontroli ir 533.dokuments. Pielikumā ir tie priekšlikumi, kurus mēs varējām praktiski iestrādāt pēc izteikumiem diskusiju veidā pirmā lasījuma laikā. Rakstiski vienīgo iesniegumu mums ir iesniedzis deputāts Blažēviča kungs, kurš ierosina izslēgt 1.pantā normu (tā ir praktiski pēdējā panta priekšpēdējā rinda). Mūsu darba grupa to noraida tā iemesla dēļ, ka likums par budžeta tiesībām nosaka, ka Latvijas Republikas budžetu veido republikas budžets un pašvaldību budžets. Bez tam jāņem vērā, ka pašvaldības saņem no valsts budžeta subsīdijas un dotācijas. Līdz ar to šī sadale paliek Valsts finansu inspekcijas uzraudzībā bez Revīzijas komisijas, kā Blažēviča kungs paredz, ka to risina tikai pašvaldības Revīzijas komisija. Tāpat arī Latvijas valsts kontroles kompetencē.

Pārējie visi priekšlikumi ir iestrādāti un saskaņoti ar priekšlikumu autoriem un akceptēti. Šādā konceptuālā redakcionālā risinājumā mēs jums piedāvājam šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Otrais lasījums. Izskatām pa pantiem. Tātad 1.pants. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Kas attiecas uz pašvaldību finansiālo darbību, tad kontrolieru šeit ir vairāk nekā pietiekami. Tā ir valsts inspekcija, kas kontrolē nodokļus, un arī Revīzijas komisija, jo valsts finansu institūcijām aizliegta iejaukšanās pašvaldību budžetā saskaņā ar likumu “Par budžeta tiesībām”.

Otrkārt. Visu budžeta veidošanu, tā pareizību izskata Revīzijas komisija. Nolikums “Par Revīzijas komisiju” būs. Pašvaldību komisijā pašlaik ir projekts. Tas ir izsūtīts attiecīgajām instancēm. Mēs to saņemsim un līdz gada beigām apstiprināsim.

Kas attiecas uz subsīdijām, ko valsts iedod, tad šīs subsīdijas var kontrolēt Valsts finansu inspekcija. Vai tiešām vajag šīs subsīdijas vai dotācijas kontrolēt? Tad arī jāieraksta šeit: “kontrolēt šīs dotācijas”, jo es uzskatu, ka vēl vienu kontroli pār pašvaldībām, kā tās izmanto līdzekļus, šobrīd nevajag. Pašvaldībām ir dota budžeta neaizskaramība, šo neaizskaramību nevajag aiztikt.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs ierosina svītrot vārdus “un pašvaldības”.

J.Blažēvičs: “Un pašvaldības” vajag svītrot– es uzstāju uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, vai es nevaru atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Ozols: Man jāatvainojas Blažēviča kungam. Lūdzu, izlasiet 5.pantu, kurā ir teikts: “Ja valsts kontrole konstatē konkrētā likuma vai citu normatīvo aktu nespēju atbilstoši regulēt tiesiskās attiecības, tā iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par šo aktu pilnveidošanu.” Gribu paskaidrot, ka šeit nav domāta tikai budžeta jautājuma risināšana, kā Blažēviča kungs to paredzēja, bet gan republikas likumu darbība pašvaldību institūcijās.

Otrkārt, te ir arī tiesību pārkāpumu gadījumi, kas attiecas uz tautsaimniecisku mērķtiecību, pieņemto tautas deputātu padomes lēmumu realizāciju un atbilstību to likumībai. Tā ka es nevaru piekrist, ka attiecina šo jautājumu tikai un vienīgi uz budžeta uzraudzību un kontroli, jo šī koncepcija neparedz, ka valsts kontrole kontrolē budžeta izpildi.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums ir. Atbilde arī ir saņemta. Laikam visas pozīcijas ir skaidras. Blažēviča kungs vēl vēlas par šo jautājumu? Lūdzu.

J.Blažēvičs: Es saprotu, ka ir arī cits likums. Bet ir taču vietējās pašvaldības, kuras darbojas likuma noteiktajos normatīvos! Nevajag viņiem vēl vienu kontrolieri no valsts viedokļa. Budžetu pārbauda Finansu inspekcija, likumus pārbauda prokurors, kas piedalās katrā padomes sēdē un katru izskata, un Ministru padome ar visu savu dienestu izskata šos likumus. Ministru padomē ir speciāls dienests. Pēc likuma Ministru padomei jākontrolē šā likuma ievērošana. Vēl vienu kontrolieri pašvaldībai, es uzskatu, nevajag. Es vēlreiz ļoti lūdzu aizstāvēt pašvaldības un svītrot šo normu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā gadījumā gribētu varbūt paust pretēju viedokli Blažēviča kungam. Viņš teica: aizstāviet pašvaldības! Ja būtu, ko aizstāvēt, tad, bez šaubām, aizstāvētu, bet pašreiz tur ir tāda anarhija, ka es nestādos priekšā, kā mēs to izbeigsim. Tā ka būtu lūgums vienkārši pašvaldībām savas institūcijas beidzot sakārtot.

Bet, ja runājam šeit par 1.pantu, tad man būtu lūgums tomēr atgriezties pie tās diskusijas, kas notika pirmajā lasījumā par likumu “Par valsts kontroli”. Arī Latvijas Republikas neatkarības gados bija šāds likums. Šeit 1.pantā, pareizāk sakot, 2.pantā, bija precīzi definēts valsts kontroles uzdevums. Tas bija: “Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt valsts līdzekļu ievākšanu, to izlietošanu un vispār rīcību ar valsts mantu, raudzīties, lai tā būtu likumīga, lietderīga un pareizi izvērsta.” Šeit tad nebūtu nekādu domstarpību, kādā veidā, vai ar pašvaldībām vai ar privātpersonām un tā tālāk. Mēs vienkārši varbūt lūgtu šo jautājumu vismaz līdz trešajam lasījumam tomēr konkretizēt.

I.Ozols: Atļausiet atbildēt…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ozols: Cienītais Grūbes kungs! Es atkārtošu vēl to, ko es jau pirmajā lasījumā formulēju, ka šis ir likums par augstākās hierarhijas līmeņa parlamentāro valsts kontroli, jo jūsu teiktais attiecas uz otrā līmeņa valsts kontroli pēc pašreizējās valsts kontroles organizācijas pasaules prakses, kuras uzdevums ir tieši tas, ko jūs minējāt. Bet tā ir jau nākamās likuma normas sastāvdaļa. Parlamentārā valsts kontrole šādus jautājumus nerisina, tai tas netiek uzdots. Kā jau jūs arī dzirdējāt no iepriekšējā lasījumā manis teiktā, netiek ne skaitliskais, ne kvalitatīvais sastāvs komplektēts pēc šiem kritērijiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es arī, protams, gribēju atbalstīt to, ko teica Grūbes kungs par šāda principa valsts kontroli. Ja iznāk, ka visa šī koncepcija neatbilst tādai kontrolei, tādā gadījumā man ir grūti saprast, kā tas vispār strādās un kas tur beigu beigās sanāks. Tā ka tā jau faktiski ir kaut kas līdzīgs konstitucionālās tiesas funkcijai vai ombudsmena funkcijai.

I.Ozols: Cienītais Cilinska kungs, man ir jautājums: vai jūs pirmajā lasījumā manu konceptuālo šā likumprojekta izskaidrojumu klausījāties? Es atkārtošu vēlreiz, ka valsts kontroles institūciju darbība šajos vairāk nekā 50 gados pasaules praksē ir tālu gājusi uz priekšu. Pašreizējā mirklī civilizētās sabiedrības parlamentos ir parlamentārās valsts kontroles institūcijas. Piemēram, frakcijas Nacionālajā padomē tā ir pastāvīgā komisija, kura praktiski risina jautājumus tikai parlamenta līmenī. Te ir likumdošanas iniciatīvas uzraudzība, valdības uzraudzība pār valdības programmu izpildi. Turklāt valdības programmas tiek izstrādātas saistībā ar laiku un finansu resursiem.

Likumā “Par budžetu” tiek iekļauti konkrēti panti par valdības programmu finansēšanu, nevis kopējā valdības budžeta finansējumu katlā. Šīs funkcijas pasaules praksē veic parlamentārā līmenī. To ir apstiprinājusi arī starptautiskā valsts kontroles institūcija “Intersay”. Tāpēc man ir jāatvainojas Cilinska kungam. Šis konceptuālais risinājums neparedz visaptverošas teritoriālas valsts kontroles institūcijas darbu, bet gan tikai parlamenta līmenī funkcionējošo valsts kontroles institūciju, kas ir skaitliski neliela, bet augsti profesionāla un kvalitatīva.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir izteikti divi viedokļi par 1.pantu. Konkrēti, otrajā lasījumā Blažēviča kungs ierosina svītrot vārdus “un pašvaldību”, bet Grūbes kungs, Cilinska kungs un citi iebilst pret to. Mums par to ir jānobalso.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 103 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par deputāta Blažēviča ierosinājumu– svītrot vārdus “un pašvaldību” no 1.panta. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 31, pret– 27, atturas– 22. Šis priekšlikums nav guvis vairākumu. Tātad paliek vārdi “un pašvaldību”. Lūdzu, vēl par 1.pantu? Nav ierosinājumu.

Lūdzu, Ozola kungs, kādi ir labojumi 2.pantā?

I.Ozols: 2.pantā ir deputāta Lucāna priekšlikums– sociālās aizsardzības mehānisma iestrāde un aizsargmehānisms pret iespējamo korupciju.

Priekšsēdētājs: Bet tas jau ir iestrādāts.

I.Ozols: Pirmā daļa ir iestrādāta, otrā daļa ir Kriminālkodeksa jautājums, kurā nav pašreizējā mirklī paredzēta zvērināto amatpersonu paaugstināta atbildība likuma priekšā.

Priekšsēdētājs: Pirmais bija Eglāja kungs.

V.Eglājs: Vai šajā pantā darba grupa kaut kādi arī ņēma vērā Satversmes principu, 88., 87.pantu, par ko konceptuāli bija runāts jau pirmajā lasījumā? Daudzi runāja. Šeit ir palicis tas pats, ka ir pakļauta Augstākajai padomei.

I.Ozols: Cienījamais Eglāja kungs, jau trešo reizi atkārtoju, ka mēs dzīvojam citā vēsturiskā periodā, kad pasaules attīstīto valstu praksē valsts kontroles institūciju darbības formas un saturs ir stipri progresējuši. Koncepcija, ko mēs apskatījām pirmajā lasījumā, nerisina jautājumus, kuri ietverti Satversmes attiecīgajos pantos pirms vairāk nekā 50 gadiem. Otrā līmeņa valsts kontroles institūcija, kura strādās, ir atbilstoša šiem Satversmes pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Strazdiņ!

I.Strazdiņš: Te ir neprecizitāte. Galveno valsts kontrolieri atceļ no amata pirms termiņa… Izklausās, it kā tas būtu kaut kas obligāts. Runa ir par eventuālu iespēju, tātad– “var atcelt no amata”, tā būtu jāraksta.

I.Ozols: Pieņemu. Paldies, Strazdiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Par 2.pantu vēl? Nav. 3.pants. Nav. 4.pants. Arī deputātiem nav. 5.pants. Darba pamatprincipi. Nav iebildumu. 6.pants. Arī nav. 7.pants. Arī nav. 8.pants. Arī nav. 9.pants. Arī nav. 10.pants. Nav iebildumu. 11.pants. Pēdējais. Arī nav.

Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējušies.

Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas valsts kontroli” akceptu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 76, pret– 3, atturas– 9.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis likums tik maz aizņem jūsu laiku, vai es nevarētu lūgt izņēmuma kārtā pie viena izskatīt manis iesniegto lēmuma projektu par plenārsēžu darba reglamentāciju, jo es ļoti šaubos, vai pēc pārtraukuma man nebūs jālūdz noņemt to no apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs ļaunprātīgi izmantojat savu atrašanos tribīnē! Mums ir rindas kārtība jau visiem tiem lēmumiem…

I.Ozols: Es tikai lūdzu, es to neprasu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tas laikam ir jārisina savādāk, Ozola kungs! Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es par procedūru gribētu… Man liekas, ka šis ir tas moments, kad mēs varam uzskatīt, ka šis likums ir pieņemts galīgajā veidā, jo otrajā lasījumā netika izdarīti nekādi labojumi, un 75 balsis tomēr bija, jo…

Priekšsēdētājs: Balsu skaitam nav nozīmes šinī gadījumā. Lūdzu, izteiksim savas domas, lai mēs izspriestu to koleģiāli! Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es domāju, ka nebūtu pareizi, jo Juridiskā pārvalde bija iesniegusi vēl tādus priekšlikumus, kuri tomēr būtu jāizskata, un pie slīpēšanas jāstrādā tālāk. Tā ka, es domāju, vajadzētu trešo lasījumu paredzēt.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tiešām, kolēģi, mums iepriekšējas vienošanās nebija par to, un šis balsojums ir tikai otrā lasījuma akcepts.

I.Ozols: Muciņa kungam ir taisnība, Juridiskā pārvalde ir mani informējusi, ka tai ir redakcionāla rakstura labojumi, ne konceptuāli. Tā ka acīmredzot man ir jāsaņem no Juridiskās pārvaldes šie priekšlikumi un jāizskata darba grupā, tikai tad trešajā lasījumā varēsim izskatīt.

Priekšsēdētājs: Jautājums ir izlemts. Paldies. Godājamie kolēģi! Ir saņemts Pašvaldības komisijas ierosinājums izskatīt 427.dokumentu. Tas ir vakardienas darba kārtības 5.punkts par pagaidu valdēm, jo nupat Pašvaldības komisija ir gatava to darīt, un valdēm ir jāstrādā. Šis nav garš jautājums. Piekritīsim šādai darba kārtībai, jo tik un tā ir jāizskata vakardienas neizskatītie jautājumi.

Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Godāto sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Šā gada 17.septembrī mēs izveidojām valdes Daugavpils pilsētā, Rēzeknes pilsētā un Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā. Ar Augstākās padomes lēmumu mēs piešķīrām šīm valdēm likumā paredzētās tiesības, taču viņu darbība un radušies apstākļi liecina, ka šīs tiesības ir jāpaplašina, jo jāveido budžets un jāveic arī citas likumā noteiktās darbības, kas paredzētas padomēm.

Tāpēc mēs ierosinām papildināt agrāk pieņemto lēmumu un piešķirt šādas tiesības. Es nolasīšu īsi: lemt par pilsētas pārvaldes struktūru. Tas ir 26.panta 5.apakšpunkts. 10.– apstiprināt pilsētas budžetu un pārskatu par tā izpildi. 11.– noteikt likumā paredzētā kārtībā vietējo nodevu un nodokļu apmērus. 12.– lemt par valsts un rajona nozīmes projektu realizāciju pilsētas teritorijā. 14.– apstiprināt pilsētas ģenerālplānu. 15.– piešķirt un atņemt zemi likumā noteiktajā kārtībā. 16.–izveidot, reorganizēt un likvidēt pilsētas pašvaldības uzņēmumus. 17.– apstiprināt saistošos noteikumus pilsētas teritorijā. Šī ir nepieciešamā darbība, kas vajadzīga, lai sekmīgi sagatavotos nākamajam gadam un veiktu tās darbības, kas paredzētas citos Latvijas Republikas likumos. Es lūgtu šo lēmumu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Blažēviča kungs, jūsu sagatavotais likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas likuma “Par pilsētu pašvaldību” 40.pantu.

J.Blažēvičs: Es saprotu un…

V.Birkavs: Tā pieņemšana ir iespējama tikai tad, ja mēs grozām šo pantu.

J.Blažēvičs: Birkava kungs, arī lēmums par pagaidu valdes izveidošanu izraisa zināmas šaubas, ja iziet no vispārējā pilsētu pašvaldību likuma, no visiem likumiem, tad arī pagaidu valžu izveidošana ir… Tāpēc es uzskatu, ka šis lēmums varētu būt. Neapšaubāmi, ja mēs uzskatām šīs pagaidu valdes par pastāvīgu variantu, tad vajag mainīt likumu, ja mēs neuzskatām tās par pastāvīgu variantu, tad pietiek ar lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies, Blažēviča kungs!

Vai ir pierakstījušies debatēs šajā jautājumā? Debatēs pierakstījies deputāts Birkavs. Lūdzu.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Lai gan es saprotu, ka šis 427.dokuments ir ļoti nozīmīgs un prasa nekavējošu atrisinājumu, es tomēr uzskatu, ka šādā veidā mēs to pieņemt nevaram, jo minētais lēmuma projekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas 1991.gada 10.septembra likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību”” 40.pantu, kurā paredzēts tikai viens gadījums, kad pagaidu valdei var tikt paplašinātas pilnvaras. Tas ir gadījums, kad līdz kārtējo pilsētas padomju tautas deputātu vispārējo vēlēšanu sarīkošanai ir palicis mazāk nekā gads. Ja mēs atrisinām šo jautājumu tādā veidā, ka ir palicis mazāk nekā gads, ko šodien nevaram noteikt, tad mēs to varētu pieņemt.

Konkrētajā gadījumā minētā likuma norma nav piemērojama, jo lēmuma projekts paredz piešķirt pagaidu valdei pilnvaras, kas saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu ir ekskluzīvā pilsētas padomes kompetencē. Vienīgā izeja un, es domāju, likumam atbilstošā izeja ir– vispirms grozīt 1991.gada 10.septembra likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību””, paredzot šādu pilnvaru piešķiršanas iespēju.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lagzdiņ, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Pilnībā pievienojos deputāta Birkava teiktajam. Gribu papildināt tikai to, ka gadījumā, ja mēs šo lēmumu pieņemtu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai, Daugavpils pilsētas pašvaldībai un Kurzemes rajona pašvaldībai būtu jāvadās nevis no šā lēmuma, bet no likuma “Par pilsētu pašvaldību” 40.panta un jāievēro likums, jo likumam ir augstāks juridiskais spēks.

Tagad konkrēti priekšlikumi. Es ierosinu šodien pārtraukt šā lēmuma izskatīšanu un uzdot Pašvaldības komisijai iesniegt Augstākajā padomē izskatīšanai labojumus pilsētu pašvaldības likuma 40.pantā. Faktiski šie labojumi sastāvēs tikai no viena teikuma. Praktiski šādi labojumi steidzamības kārtā būtu izskatāmi un pieņemami jau nākamajā nedēļā. Vienlaikus tad mēs varētu arī pieņemt šo lēmumu. Faktiski šā lēmuma pieņemšana tādā gadījumā atkristu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai Blažēviča kungs vēlas runāt? Lūdzu.

J.Blažēvičs: Es vēlētos atkārtot to, ko es jau teicu: ja mēs tiešām gribam nerīkot šīs vēlēšanas, tad šis lēmums būtu jāpieņem. Ja atkal gribam tomēr noteikt, ka norma ir šo valžu izveidošana, un iekļaut to pilsētas un pagasta likumā, ka tā ir norma pagaidu valžu izveidošanā, ka tā eksistēs visu šo sasaukuma laiku un varbūt arī vēlāk, tad varam arī darīt to, ko ierosina deputāts Lagzdiņš. Taču, vadoties no tā, ka tas ir nestandarta risinājums, es tomēr uzskatu, ka šis lēmums var tikt pieņemts. Tāpat tika piemērots arī lēmums par pagaidu valdes izveidošanu. Tāpēc, manuprāt, šeit varētu arī iet otru ceļu un, bez šaubām, labot to likumu, bet tad mēs nostātos uz pastāvīgā ceļa. Es uzskatu, ka var balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vēl Grūbes kungs vēlas par motīviem laikam.

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem. Es tomēr lūdzu cienījamos kolēģus arī no Pašvaldību komisijas noņemt šo lēmuma projektu un lūgt Juridiskajai pārvaldei iesniegt deputātiem precīzu slēdzienu par šo lēmuma projektu, lai nebūtu tādu pretrunu, par kādām runāja Birkava kungs. Šoreiz es ļoti lūgtu turpmāk šādas pretrunas nerisināt, lai mums tādas neveidotos likumdošanā. Tas ir ļoti bīstams precedents.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es varētu piekrist apturēt šoreiz šā lēmuma izlemšanu un pārcelt uz nākamo nedēļu, bet neaizmirsīsim vienu, proti, to, ka mēs nozīmējām šīs valdes ļoti ekstremālos apstākļos. Ja nedosim valdēm iespējas risināt tos jautājumus, kuri tagad ir nobrieduši, tad praktiski ar mūsu pašu rokām palīdzēsim izgāzt šo valžu darbu. Tāpēc varbūt varētu piekrist vienai šai daļai, proti, pārcelt šo jautājumu uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Vienīgais precizējums. Juridiskā pārvalde savu atzinumu ir iesniegusi. Tās atziņas, ko es izklāstīju no tribīnes, ir pilnīgi Juridiskās pārvaldes atzinums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā Škapara kungs kā komisijas priekšsēdētājs lūdz pārcelt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo nedēļu, es domāju, ka mums tad arī nav nepieciešams balsojums. Tātad mēs pašlaik pārtraucam šā jautājuma izskatīšanu un atliekam to uz nākamo nedēļu, lai Pašvaldības komisija, Likumdošanas komisija, Juridiskā pārvalde un tā tālāk nonāktu pie vienota secinājuma. Tad atgriezīsimies pie šā jautājuma. Vienīgais balsojums varbūt varētu būt tad, ja mēs iekļaujam šā jautājuma izskatīšanu, nerunājot par dokumentu, nākamās nedēļas darba kārtībā, lai tas nepazustu.

Balsosim par to, ka jautājums “Par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Kurzemes rajona pagaidu valžu pilnvarām” tiek iekļauts nākamās nedēļas darba plānā. Rezultāts: 60– par, 3– pret, 1– atturas. Šis jautājums ar plenārsēdes lēmumu ir iekļauts nākamās nedēļas darba kārtībā.

Tagad Birkava kungs sekmīgi var startēt ar Finansu inspekciju. Lūdzu.

R.Černajs: Par Finansu inspekciju ziņos Liepiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs!

J.Liepiņš, Valsts finansu inspekcijas priekšnieks: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! 1990.gada 3.decembrī tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Valsts finansu inspekciju”. Gada darba prakse ir pierādījusi, ka šis likums darbojas diezgan veiksmīgi, tomēr praktiskajā darbā ir radušās dažas šauras vietas, kuras būtu jālikvidē likumdošanas ceļā, paredzot izmaiņas šajā likumā. Likumprojekts par šīm izmaiņām tika izskatīts Ekonomikas komisijā un atbalstīts. Tāpēc īsi pakavēšos pie tām izmaiņām, ko šis likumprojekts paredz.

Pirmkārt, tas paredz papildināt likuma normas un paplašināt Valsts finansu inspekcijas funkcijas speciālo valsts ārpusbudžeta fondu veidošanas un līdzekļu izlietošanas procesa kontrolē. Ir parādījušies pašreiz jau divi lieli šādi ārpusbudžeta fondi, tas ir, privatizācijas fonds un lauksaimniecības stabilizācijas fonds. Nav izslēgts, ka šādi fondi parādīsies arī nākotnē.

Otrkārt, nepieciešams papildināt likuma normu 5.panta 8.punktā par bezstrīdus piedziņas kārtību, nosakot, ka bezstrīdus kārtībā valsts labā piedzenami arī tie ienākumi, kuri iegūti nelikumīgā uzņēmējdarbībā bez reģistrēšanas vai atļaujas saņemšanas. Ar šo normu mēs saprotam arī uzņēmējdarbību, kura nav paredzēta uzņēmuma statūtos. Šobrīd likumdevējs par šāda veida nelikumīgām darbībām ir paredzējis tikai konkrētu personu administratīvo vai kriminālo atbildību atkārtotības gadījumā. Taču jautājumu par to, kur paliek nelikumīgi sapelnītie ienākumi pat pēc nodokļu nomaksāšanas, likums nerisina. Tātad atstāj ienākumus šo nelikumīgo uzņēmēju kabatā un netieši stimulē šāda veida darbības.

Nākamais. Saskaņā ar 1991.gada 3.septembra Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodokļu parāda piedziņas jautājumos paredzēts, ceļot prasību tiesā un vēršot to pret nodokļu parādnieka mantu, iesniegt arī mantas aprakstes aktu. Likuma par Latvijas Valsts finansu inspekciju 5.panta 9.punkts papildināts ar normu, kura nosaka inspekcijas darbinieku tiesības prasības nodrošināšanai izdarīt mantas, uz kuru vērsta piedziņa, apraksti pēc akta. Lai mantas aprakste noritētu stingri pēc likuma, deputātiem izsniegtajā lēmuma projektā par šā likuma stāšanos spēkā ir paredzēta norma, kura nosaka, ka lietās par nodokļu parāda piedziņu Valsts finansu inspekcijas amatpersonām, kuras veic parādnieku mantas apraksti un parāda piedziņu pēc tiesas sprieduma, tiek piešķirtas tiesu izpildītāju tiesības. To darbību nosaka Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksa normas. Nav izslēgta arī iespēja (ja deputāti to pieņemtu), ka šī lēmuma projekta norma varētu pat tikt iestrādāta likumā, jo tā ir paredzēta ilgstošai un pastāvīgai darbībai. Varbūt, apspriežot un pieņemot šādu priekšlikumu, mēs varētu šo normu vai lēmuma projektu ieviest likumprojektā.

Šeit jāsniedz vēsturiska uzziņa, ka pirmajā pielikumā pie neatkarīgās Latvijas nodokļu likuma 3.panta, kurš saucas– “Nodokļu neapstrīdama naudas summu piedzīšana” 2.punktā 1928.gada 2.jūnija redakcijā noteikts, ka nodokļu piedzinējam viņa darbā ir tiesu izpildītāja tiesības.

Pēdējais. Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā par pašvaldībām redakcionāli ir izmainīta norma likuma par Valsts finansu inspekciju 5.panta 12.punktā par inspekcijas tiesībām ierosināt jautājumu par atsevišķu pašvaldību lēmumu apturēšanu vai atcelšanu. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā iesniegtās izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi! Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Liepiņa kungs! Es redzu, ka jūs galveno uzmanību savos labojumos esat pievērsis saimnieciskās darbības jeb uzņēmējdarbības finansu ekonomiskajai kontrolei un uzraudzībai. Tajā pašā laikā– kā ir ar valsts budžeta iestāžu uzraudzību? Kā jūs zināt, jūsu Finansu inspekcijas darbinieku revīzija Latvijas Radio un televīzijas komitejā aktā gan jums, gan man neuzrādīja 6 miljonu 41 tūkstoša rubļu pārskaitījumu pēc Padomju Savienības likumdošanas uzdevumu kontā. Šajā izziņā šīs informācijas nav. Vai to sargā likums, ka uzdevumu konti netiek regulēti, ja pēc Padomju Savienības likumiem tiek faktiski noformēti, vai tā ir vienkārši, teiksim…

J.Liepiņš: Sapratu jautājumu, Ozola kungs. Tiesības mums šeit ir pietiekošas, es domāju, ka tā bija vai nu nesaprašanās, vai nepietiekama pārbaudītāju kvalifikācija. Tiesību šeit ir pietiekami, vismaz pašreiz.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs vēlas jautāt.

Z.Ziediņš: Man ir vairāki jautājumi. Pirmais jautājums drusku sasaucas ar Ozola kunga jautājumu. Kāpēc Finansu inspekcija šeit uzskata par savu pienākumu kontrolēt un detalizēti sodīt uzņēmējus, tajā pašā laikā neveicot finansiālās darbības kontroli, kā tiek vispār ievēroti Latvijas Republikas likumi? Konkrēti es runāju par piecu procentu nodokli, tā saucamo bijušo prezidenta nodokli, ko Ministru padome caur Finansu inspekciju absolūti pretlikumīgi iekasē pašreiz no uzņēmējiem par preces realizāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas? Kāpēc šeit ir apieta tieši valdības rīcības kontrole, kur visi šie pamatienākumi, kas sastāda lauvas tiesu, it kā tiek nomaskēti, to ļaunuma roku vēršot pret uzņēmējdarbību?

J.Liepiņš: Redziet, šeit ir tāds moments, ka tomēr savā darbībā mums ir jāvadās no Ministru padomes lēmumiem.

Z.Ziediņš: Es atvainojos, jums ir jāvadās no Latvijas Republikas Augstākās padomes likumiem par nodokļu politiku. Jo Augstākā padome ir pieņēmusi likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, un jūsu darbība par piecu procentu nodokļa iekasēšanu no šā gada 1.janvāra ir klaji nelikumīga. Es esmu pārliecināts, ka Augstākā padome izskatīs jautājumu par atsevišķu darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam.

Tagad otrs jautājums. Es esmu iesniedzis iesniegumu par ienākuma nodokļa iekasēšanas neatbilstību Latvijas Republikas likumdošanai. Sakiet, lūdzu, kāpēc neesmu saņēmis atbildi vairāk nekā pusotru mēnesi?

J.Liepiņš: Piedodiet, lūdzu, noskaidrošu.

Z.Ziediņš: Lūdzu, noskaidrojiet un dodiet man ziņu.

J.Liepiņš: Personīgi varu teikt, ka neesmu skatījis, neesmu redzējis.

Z.Ziediņš: Trešais jautājums. Galvenās Valsts finansu inspekcijas rīcībā tiek atstāti 20 procenti no summām, kas fiksētas kā papildu aprēķinātas un tā tālāk pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā. Es saprotu, ka papildus aprēķinātās summas ir jāatgriež kā nepamatoti iekasētas, ja tas ir domāts, ka jūs esat atraduši kādus likumu pārkāpumus… Tas ir jāprecizē.

Tagad man ir tas otrs jautājums: kā jūs sodīsit savus darbiniekus un kāpēc šī norma nav iestrādāta, ja nodokļi tiek iekasēti, pārsniedzot Latvijas Republikas likumos noteiktās normas?

J.Liepiņš: Tā ir paredzēts.

Z.Ziediņš: Bet šeit nav. Sodi. Es kā uzņēmējs tikko atmaksāju 50 tūkstošus par atmaksātu summu, un neviens netika sodīts.

J.Liepiņš: Viņi ekonomiski cieš un arī administratīvi, disciplināri.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, par šā lēmuma…

J.Liepiņš: Tiesas lēmums. Pat varbūt vēl stingrāki sodi. Ir paredzēts, ja ar šo rīcību uzņēmumam tiek samazināti vai tīši radīti peļņas zaudējumi, tad šie zaudējumi arī ir jāatlīdzina.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai par šā likuma būtību ir jautājumi? Ja ir vispārēji jautājumi Finansu inspekcijai, tad tie jārisina citādā ceļā, nevis apspriežot šo likumprojektu. Nav jautājumu. Paldies. Kuri ir pierakstījušies debatēs? Debatēs ir pierakstījušies divi deputāti– deputāts Birkavs un deputāts Muciņš.

Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Tā nu sakrīt, ka man gandrīz par katru likumprojektu šodien jārunā. Bet es gribētu akcentēt jūsu uzmanību šajā likumprojektā uz trim, manuprāt, konceptuāliem momentiem. Pirmais, ar šīm likumprojektā paredzētajām izmaiņām mēs dodam Finansu inspekcijai tiesības kontrolēt valsts ārpusbudžeta speciālos fondus. Domāju, ka tā ir pilnīgi pareiza norma, jo neviena no valdības finansu darbībām nevar palikt bez kontroles.

Otrs moments. Civilprocesa kodeksa ietvaros, tāpat kā Latvijas Republikas laika likumos, bija paredzēta iespēja piešķirt tiesu izpildītāja funkcijas finansu inspektoriem. Tas, ka finansu inspektora tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā attiecīgās summas ir piedzenamas, regulēs Civilprocesa kodeksa normas, nozīmē, ka mēs Finansu inspekciju paceļam rangu augstāk. Tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme nopietnas finansu kontroles iedibināšanā.

Trešais, konceptuālais. Finansu ministrija patlaban, pareizāk sakot, Finansu inspekcija ir Finansu ministrijas sastāvā. Daudzi Finansu inspekcijas uzdevumi ir saistīti tieši ar Finansu ministrijas darbības kontroli. Tādējādi likt šīs abas organizācijas vienā maisā, manuprāt, ir nepieļaujami. Es ar prieku konstatēju, ka šā likumprojekta sagatavošanas gaitā beidzot ir izdarīta nopietna ekspertīze. Viens no ekspertīzes slēdzieniem ir konkrēti un skaidri izteikts, proti, vismazāk pieļaujama ir Finansu inspekcijas atrašanās Finansu ministrijas sistēmā. Tādējādi es lūgtu deputātus šo konceptuālo momentu akceptēt.

Man ir vēl septiņi papildinājumi pie šā likumprojekta, bet tās ir detaļas, tās es iesniedzu, lai komisija līdz otrajam lasījumam izvērtē un iestrādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj. Cienījamie kolēģi! Visnotaļ atbalstot to visu, ko šeit Liepiņa kungs teica un ko arī mans godājamais kolēģis Birkavs teica, tomēr ir daži momenti, kuriem es negribētu piekrist. Es neaizkavēšu jūsu uzmanību ar to, kam es piekrītu, bet runāšu tikai par to, ko es gribu iebilst.

Vai ir svarīgi celt nodokļu inspektora statusu un pielīdzināt viņu piedzīšanas jautājumos tiesas izpildītājam? Es domāju, ka šis jautājums ir diskutējams, atceroties paša Birkava kunga parakstīto Juristu biedrības paziņojumu, uz ko es katrā savā runā atsaucos. Es tomēr teikšu, ka tādā veidā, kā tas mums šeit ir likts priekšā lēmuma par labojumu spēkā stāšanos 2.punktā, tas gan nav izdarāms. Es gan vēl aicinātu diskutēt par šo jautājumu, jo man personīgi nepaliek skaidrs. Tā, piemēram, ja kādam pilsonim ir sūdzības par šāda finansu inspektora rīcību, kurš izpilda tiesu izpildītāja funkcijas, tad viņš sūdzēsies Finansu inspekcijas priekšniekam vai tiesas priekšsēdētājam. Es domāju, ka šeit mums ir jāizdara labojumi Civilprocesa kodeksā, nevis vienkārši jāuzraksta tikai tāds lēmumiņš. Es atkal “metu bumbas” gan Ekonomikas komisijas, gan Ministru padomes dārziņā. Es vēlreiz aicinu respektēt spēkā esošos likumus, ja jau tie mums ir spēkā. Civilprocesa kodekss mums nav tik sliktā stāvoklī kā viens otrs likumdošanas akts, lai tajā nevarētu, gaidot kaut kādu jaunu kodeksu, izdarīt nepieciešamos grozījumus. Es domāju, ka tas ir nepieciešams un ka tas ir jādara. Tātad grozīsim Civilprocesa kodeksu!

Es domāju, ka šā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība paliks tāda pati kā tiesas pārsūdzības kārtība, kur tiek nodrošināta gan pušu sacensība, gan pārsūdzēšana, gan viss pārējais, kas attiecas uz tiesas izpildītāju. Varbūt par pašu tiesas izpildītāju nepieciešams pat stingrāk paskatīties. Bet šeit, es domāju, komisijā vēl būs debates.

Tādā veidā noteikti otrajam lasījumam vajadzētu gatavot labojumus Civilprocesa kodeksā sakarā ar šo lēmuma projektu. Ļoti labi, ka tas ir pielikts klāt. Mēs tagad faktiski par to nedebatējam. Tikai trešajā lasījumā. Bet vajadzētu šo 2.punktu slēgt ārā un gatavot labojumus Civilprocesa kodeksā otrajam lasījumam. Tos pat varbūt varētu pasniegt pirmajā lasījumā mazliet ātrāk, jo sevišķus iebildumus es pats šeit neizjūtu, kaut gan vēl ir jāpaskatās. Bet lai otrajā lasījumā šie abi likumi ir reizē.

Taču ne par to es gribēju runāt. Šeit es cienījamā Liepiņa runā dzirdēju tādas visai nepatīkamas notis, kā sacīt, atšķirībā no tā, ka televīzijā es bieži dzirdu dažādus uzņēmēju un liberāļu un citu partiju vai organizāciju pārstāvjus. Šeit varbūt vienīgi Ziediņa kungs aktīvi uzstājās. Bet es gribētu izteikties par labu uzņēmējiem. Liepiņa kungs ir absolūti nepareizi un vecajā stilā izpratis likumu par uzņēmējdarbību.

Mums ir beigušies vecie PSRS kooperācijas likumu darbības laiki, kad statūtos vajadzēja ierakstīt tikai to darbību, ar ko nodarbojas, un pārējais, ja tika darīts, bija nelikumīgs. Likumīgs ir viss. Faktiski es pat uzskatu, ka šie ieraksti statūtos par darbības virzieniem ir lieki un nevajadzīgi. Statūtos ir jāraksta tikai tās darbības, kurām ir nepieciešams saņemt speciālu atļauju vai kuras tiek speciāli licencētas.

Tādējādi lūdzu Liepiņa kungu pareizi skaidrot saviem pakļautajiem darbiniekiem likuma saturu. Ja kāds darbosies atļautā uzņēmējdarbības jomā un viņam kāda iemesla dēļ, piemēram, tādēļ, ka tā ir neilga darbošanās, vai tādēļ, ka tā ir vien operācija, tas nav ierakstīts statūtos, tie nebūs nelikumīgi ienākumi un nebūs piedzenami valsts interesēs. Savukārt, ja būs kāda darbība, kas ir saistīta ar licencēm, un šo licenču nebūs, tad es Liepiņa kungam piekrītu, ka tā ir nelikumīga darbība un ienākumi piedzenami par labu valstij.

Šie bija tie divi momenti, uz kuriem es gribēju vērst jūsu uzmanību. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Pilnīgi pieņemot iepriekšējo runātāju teikto, es gribētu pievērst jūsu uzmanību 5.pantam, kur ir noteikts, ka Finansu inspekcija ir tiesiska saņemt (tas ir 3.punkts) no juridiskajām un fiziskajām personām grāmatvedības bilances pārskatus. Un 5.punktā ir teikts, ka, saņemot no iestādēm un organizācijām pārskatus, izziņu dokumentus, tā izdara kontroli pār valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

Tagad paraudzīsimies, kā tas izskatās no valdības institūciju budžeta uzraudzības kontroles iespējām!

Finansu inspekcija ir Finansu ministrijas struktūras institūcija. Vienlaikus ar šīm likuma normām mēs nosakām, kādi ir tās pienākumi. Tie ir: pārbaudīt Finansu ministrijas, tāpat arī visu citu ministriju budžeta ieņēmumu daļu un izlietojumu, pieprasīt bilances dokumentus. Es gribētu pilnīgi atbalstīt Birkava kunga teikto, ka te ir dziļa, dziļa pretruna. Nevar uzdot ar likumu Finansu inspekcijai kā valdības struktūrai pakļautai institūcijai izdarīt pārbaudes valdības struktūrās. Tajā pašā laikā es pilnīgi esmu vienisprātis ar Finansu ministrijas vadību, ka vesela rinda Finansu inspekcijas funkciju ir Finansu ministrijas funkcijas. Bet ne tās, kuras mēs esam likumā noteikuši Finansu inspekcijai. Šī daļa ir obligāti jārealizē tikai likumam pakļautai Valsts finansu inspekcijai, izveidojot tās struktūras, kuras ir vajadzīgas Finansu ministrijas darbības nodrošināšanai Finansu ministrijas struktūrās.

Tāpēc man ir konceptuāls priekšlikums, ko es rakstiski iesniegšu komisijai. Tas ir, izslēgt Finansu inspekciju no Finansu ministrijas struktūras un padotības un pakļaut tikai likumam, lai nodrošinātu Finansu inspekcijas kā autonomas, tikai likumam pakļautas, valdības institūcijas darbību valsts budžeta uzraudzības realizācijā visās no valsts budžeta finansētās valdības pārvaldes institūcijās.

Priekšsēdētājs: Vairāk deputātu nav pieteikušies debatēs. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 68 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 59, pret– 1, atturas– 2. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisiju to gatavot otrajam lasījumam.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir 7., tas ir lēmuma projekts. Lēmuma projektu mēs nevaram skatīt. Tādā gadījumā 8.punkts– par bezpeļņas organizāciju. Tas ir otrajā lasījumā. Ekonomikas komisija, lūdzu!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Būsit ievērojuši, saņemot dokumentu, ka tabula šoreiz šim likumprojektam ir divreiz biezāka, ar divreiz vairāk lapaspusēm nekā pats likums. To es gribēju vienkārši pasvītrot, jo saņemti ļoti daudzi priekšlikumi gan apjoma ziņā, gan autoru skaita ziņā. Acīmredzot visi, kam ir kas sakāms un kas spēj kaut ko pateikt pie pirmā lasījuma, ir iesnieguši savus likumprojektus, savus priekšlikumus.

Otrais, ko es gribētu pateikt ievadā, ir tas, ka šie priekšlikumi bija diezgan pretrunīgi, dažos gadījumos– ļoti pretrunīgi. Sakarā ar šiem diviem faktoriem likumprojekta sagatavošana otrajam lasījumam ārkārtīgi ievilkās. Kā jūs atceraties, tagad jau pagājis pusotra mēneša pēc pirmā lasījuma, un tikai šodien jums ir priekšā šis otrais lasījums.

Tas radīja ļoti lielu papildu spriedzi Uzņēmumu reģistra sistēmā sakarā ar nodokļu sistēmu, ar inspekcijām, jo viņi ir nereģistrēti. Pusotra mēneša laikā noskaidrojās, ka šā likuma gaidītāju ir daudz vairāk, nekā mēs bijām iedomājušies, nekā ir tas loks, kam it kā mēs gatavojām šo likumprojektu.

Darba gaitā vienošanās starp autoriem tomēr notika. Projektā iestrādātie galvenie nosacījumi, vismaz manā izpratnē, tomēr ir saskaņoti. Teksti, kas šeit ir, jau ir saskaņoti. Tas– vispārējai informācijai.

Tagad, kā jau otrajā lasījumā pienākas, konkrēti par to, kas ir izmainīts. Pirmkārt, izmainīts ir nosaukums, tur svītroti vārdiņi, kas bija iekavās,– “uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību”. Redziet, te ir veselas divas lappuses, kur ir fiksēti priekšlikumi! Ļoti būtiski ir papildināta 1.nodaļa ar nepieciešamajiem jaunajiem terminiem, kā jūs redzat, un arī ar skaidrojumiem. Ir precizēti arī iepriekšējie skaidrojumi tādā veidā, kā tabuliņā redzams, un arī tekstā. Liekas, ka tagad skaidrojumi aptver visus bezpeļņas organizāciju iespējamos variantus, ir saprotami un pietiekami skaidri. Tas– par 1.nodaļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, par 1.nodaļu?

I.Ēlerts: Sakiet, cienījamais profesor, vai ir pamatots tekstā iekļautais termins (faktiski noteikums un nevis termins), ka ražotnes darbiniekiem ir obligātas valsts noteiktās algu likmes. Pirmkārt, tam būtu jāpārvietojas uz likumu. Tas būtu sīkums. Bet vai tas ir pamatoti?

K.Špoģis: Redziet, šeit autori ir no valdības padomnieku grupas, no 4.stāva. Ābeles kungs tos atnesa un ļoti labi pamatoja. Pašreiz mēs varbūt varēsim arī izslēgt šīs divas piezīmes, jo 4.panta jaunā redakcija, ko mēs kopīgi izstrādājām, un arī 15.panta papildinājumi beigās dod tādu iespēju.

Priekšsēdētājs: Tātad piekrīt.

K.Špoģis: Piekrīt tam, paralēli skaitot, ka mēs esam to izsvītrojuši, jo tur ir iestrādāts citādāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es tomēr vēlētos, lai profesora kungs precizē. Tad man ir otrs jautājums. Es saprotu no paskaidrojuma– iestādes ražotne un bezpeļņas ražotne. Tātad abās vietās.

K.Špoģis: Pašreiz izsvītroju.

L.Muciņš: Tad man par pirmo jautājums. Bezpeļņas organizācija. Par trešās rindiņas tekstu, par cenām, kuras nepārsniedz pašizmaksu. Ja mēs 4.panta formulējumu esam pieņēmuši, ka peļņa neveidojas un veidojas ienākumu pārsniegums pār izdevumiem, diez vai būtu (tas ir ekonomista jautājums) pamatoti regulēt cenas? Ja mēs atteicāmies no Ēlerta kunga priekšlikuma izslēgt tos 10 procentus un visu, ko komisijā izslēdzām, vai būtu pamatoti atstāt to ierakstu par cenām, kuras nepārsniedz pašizmaksu?

K.Špoģis: Te ir ļoti rūpīgi jāsagatavo trešais lasījums. Pasēdēsim un to pieregulēsim.

L.Muciņš: Tad vēl viens jautājums, kas man neradās diemžēl iepriekš. Es tikai gribētu uzdot jautājumu, lai tas parādītos tālāk stenogrammā. Bezpeļņas apkalpošanai vai produkcijas ražošanai? Tātad– pirmais teikums. Vai tomēr mums nevajadzētu vēl paplašināt? Man liekas, ka mums ir arī labdarība pazudusi, jo tā nav ne ražošana, ne apkalpošana.

K.Špoģis: Jā, par to var, to arī var.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl par 1.nodaļu? Nav vairāk iebildumu?

2.nodaļa, 1.pants.

K.Špoģis: 1.panta tagadējo redakciju veidojuši būtībā četru deputātu priekšlikumi un valdības padomnieka Ābeles kunga priekšlikumi. Kopumā tie aizņem 3.lappuses lielāko daļu. Tātad tāds šis pants pašreiz ir. Liekas, ka te varbūt var kaut ko precizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Šeit 1.punkts ir– budžeta iestādes ražotnes un 3.– bezpeļņas ražotnes. Vai budžeta iestādes ražotnes nav bezpeļņas ražotnes?

K.Špoģis: Jā, bet tāpat gribējās akcentēt. Tas arī bija tajā valdības padomnieku priekšlikumā, proti, akcentēt, ka pašvaldībām, jebkurai budžeta iestādei, var būt tāda ražotne, arī bezpeļņas ražotne, kā jau 1.nodaļā teikts, ka tā ir viena no īpašuma vai no uzņēmējdarbības formām.

V.Eglājs: Bet, ja izsvītrotu 1.punktu un paliktu tikai 3.punkts, vai tad tas neietvertu budžeta iestādes ražotnes?

K.Špoģis: “Jāpapīpē”. To mēs atzīmēsim, vārdu sakot, padomāsim.

V.Eglājs: Liekas, ka tā pārklājas.

K.Špoģis: Bet tas ir ļoti rūpīgi jāpārdomā.

Priekšēdētājs: Vēl par 1.pantu? Nav. 2.pants. Lūdzu.

K.Špoģis: 2.panta redakcija tagad mums ir pilnīgāka. Arī Ēlerta kunga redakcijā tā ir pilnīgāka un labāka tagad.

Priekšsēdētājs: Deputātiem par 2.pantu nav? 3.pants.

K.Špoģis: 3.pants, pēc deputāta Ēlerta un deputāta Muciņa priekšlikumiem, ir ievērojami pilnveidots un pārveidots. Tāds tas varētu būt, vienlaikus būdams ļoti konkrēts un īss.

Priekšsēdētājs: Deputātiem Muciņam un Ēlertam nav pretenziju? Nav.

K.Špoģis: 4.pants būtībā ir šā likuma kodols un sāls. Tika diskutēti un apspēlēti visvisādi varianti, kādā veidā to lietu izdarīt, lai dotu iespēju sekmēt mūsu kultūru, mākslu, zinātni, dabas aizsardzību, veselības aizsardzību un tā tālāk, un šīm organizācijām lai veidotos tādi uzņēmumi, kuri palīdzētu atrisināt tās smagās problēmas, kuras mēs nekad nespēsim ar budžetu atrisināt. Lai rastos tur šie uzņēmumi un uzņēmēji. No otras puses, lai tur “nepalīstu” apakšā žuļiki, kuri, izmantojot šo likumu, kā saka, “palien” zem šīs milzīgās uzņēmumu masas apakšā un sāk kaut kādas lietas. Tāpēc tagad 4.pantā, kā redzat, iestrādāta norma par tā saukto rezerves kapitālu, kuru neierobežo likums (tagad– šis projekts). Tur var uzkrāt līdzekļus, peļņas daļā tie tur uzkrājas. Es jūtu, ka, piemēram, Zinību biedrībai ir steidzīgi jābūvē savs nams. Es tikai tādu mazu, sīku piemēru. Organizācija pāris gados šeit uzkrāj līdzekļus, pēc tam paņem kredītu, ar nākamajiem atskaitījumiem, kas veidojas, sedz kredītus un soli pa solim var risināt nopietnus jautājumus. Pēdējā rindkopa savukārt paredz, ka likvidēšanas gadījumā (var jau būt tāds mērķis– pastrādā, pastrādā, sapērk kompjūterus un kādas labas mantas un nolemj likvidēties un sadalīt, realizēt mantu), lai nenotiktu negodīga rīcība (izlaupīšana), izmantojot šo likumu, ir 4.panta otrā daļa, būtībā– otrās daļas pēdējā rinda un vēl papildus arī 15.panta pēdējā rindkopa. Tur ir ielikts aizsargmehānisms, lai neizlaupītu, lai nepaņemtu. Tātad– par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 5.pants.

K.Špoģis: Tagad precīzi ir formulēts šis 5.pants Ēlerta kunga redakcijā. Tur, liekas, nekādu jautājumu nav.

Priekšsēdētājs: 6.pants.

K.Špoģis: 6.pants ir uzlabots pēc deputāta Muciņa, deputāta Lagzdiņa un deputāta Ēlerta kopīgi saskaņotiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs tā nedomā. Lūdzu.

L.Muciņš: Es tomēr vēl gribētu reizē jautājumu un reizē priekšlikumu, jo diemžēl labošana bija saraustīta. Es šobrīd saskatu, ka otrās daļas 1., 2. un 3.punkts faktiski iekļaujas ceturtajā daļā, jo bezpeļņas organizāciju dibināšanas noteikumi ir analogi attiecīgās uzņēmējdarbības formas dibināšanas noteikumiem. Varbūt mēs varētu šos pirmos trīs salikt kopā un ar domuzīmi to sabiedrisko organizāciju izdalīt atsevišķi un aizsūtīt uz likumu par sabiedrisko organizāciju. Šeit man ir diezgan lieli konflikti ar kolēģi Lagzdiņu, jo mēs šeit nekādi nevaram saprasties. Es domāju, visi būtu attiecīgi apmierināti, ja šo likumu mazliet uzskatītu par “jumta” likumu, kurš tikai ieskicē to, ka visas sabiedriskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas, bet tālāk jau visi šie sabiedrisko organizāciju jautājumi tiek risināti likumā par sabiedriskajām organizācijām. Reizē tad arī tie nebūtu visi faktiski atkārtoti.

K.Špoģis: Aiz komata– visus.

L.Muciņš: Bet sabiedrisko organizāciju vajag izdalīt atsevišķi, norādot, ka to regulē likums par sabiedriskajām organizācijām, jo tur vairs nedarbosies ne Uzņēmumu reģistrs, ne viss pārējais, tur ir cita reģistrācijas kārtība. Tā ir bezpeļņas organizācija.

K.Špoģis: Tad piezīmē un iedod man!

Priekšsēdētājs: Tātad principiālu pretenziju nav. Muciņa kunga ierosinājumu mēģinās iestrādāt.

L.Muciņš: Tā kā jūs piekritāt, ka jāgroza ir arī 1.nodaļā, tad šeit ir pēdējā daļā pēc vārdiem “un savu produkciju realizē par cenām, kas vienādas ar pašizmaksu”. Es domāju: ja mēs pozitīvi atrisinājām momentu 1.daļā, tad šo teikuma daļu mums vajadzētu saskaņot ar šo pašizmaksas jautājumu.

K.Špoģis: Redzu, atradu.

Priekšsēdētājs: Laikam nav problēmu, Muciņa kungs?

K.Špoģis: Tagad 7.pants ir stipri paplašināts, nosakot tādu precīzu kārtību, kas neļautu “palīst” zem šā likuma tādiem, kam te nav vietas. Arī valsts un sabiedriskā kontrole tomēr būtu reāla sabiedrības kontrole.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs, jums ir par 7.pantu?

L.Muciņš: Jā, es gribētu atzīmēt, ka 7.panta otrā un trešā daļa (faktiski otrā daļa)… Manuprāt, likumā par Uzņēmumu reģistru mēs atkārtojamies. Es gribētu izteikt šaubas, vai ir tik milzīgi centralizēta nepieciešamība tomēr viņus reģistrēt un vēl veidot kaut kādu speciālu sarakstu. Tomēr katrs Uzņēmumu reģistra notārs ir izraudzīts no liela notāru skaita, kuri savukārt ir ar augstāko izglītību. Vai ekonomistiem vajadzētu tik kritiski skatīties un šķirot šos notārus? Tomēr varbūt ļausim…

K.Špoģis: Tas ir ļoti precīzi saskaņots galīgajā redakcijā ar Uzņēmumu reģistru. No sākuma vajadzētu tā būt. Paskatīsimies, ja ies mierīgi, palaidīsim vaļā.

L.Muciņš: Vieglāk izveidot pēc tam.

K.Špoģis: To var izdarīt vieglāk nekā no sākuma, kad tur salien, un tad neredz nekā vairs.

L.Muciņš: Man būtu aicinājums kolēģiem 2.punkta piektajā daļā vai ceturtajā daļā par profesionālajām korporācijām. Es domāju, ka tā būs arī advokātu kolēģija, tomēr tā nekorektā rīcība štatu un algu noteikšanā… Tie atkal ir labi aicinājumi un neatbilst brīvā tirgus noteikumiem.

K.Špoģis: Tas ir 2.punktiņš 3.lappusē.

L.Muciņš: Jā, 3.lappuses 2.punkts.

K.Špoģis: Paregulēsim, tu tikai piesaki.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

K.Špoģis: 9.pantā arī ir tikai papildinājumi, kas ir Muciņa kunga un Juridiskās pārvaldes redakcijā.

Priekšsēdētājs: 10.pants, lūdzu.

K.Špoģis: 10.pantā ir precizēta redakcija. Kā redzams tabulā, ir svītrota pirmā un otrā daļa.

11.panta norma ir nepieciešama, lai nerastos dažādi kreisie risinājumi. Tas ir no vairākiem priekšlikumiem veidojies. Šeit deputāta Ēlerta priekšlikuma rezultātā, otrā priekšlikuma rezultātā ir radusies 5.panta redakcija, kuru jau izskatījām precīzi tā, kā šeit rakstīts.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

K.Špoģis: 12.pantā ievēroti deputātu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Šeit otrā teikumā ir sacīts: “Ja bezpeļņas organizācija ir pārkāpusi šo likumu un savas darbības rezultātā ieguvusi peļņu…” Vai tā likuma pārkāpšana ir saprotama ar šo peļņas iegūšanu, vai vēl ir kāds cits likuma pārkāpums?

K.Špoģis: Var jau būt, ka ir arī kāds cits likuma pārkāpums, bet galvenā doma šeit ir tā peļņa.

V.Eglājs: Varētu izslēgt vārdus “ir pārkāpusi šo likumu”, jo es neredzu, ka tā būtu likuma pārkāpšana. Ja gada beigās skaita, kā ar to peļņu ir, un izrādās, ka peļņa ir, bet statūti īsti nav tā noformēti, ka viņi varētu kaut kur peļņu ieskaitīt, tad šeit ir vajadzīga vienkārši kārtība, kas nosaka, kur šo peļņu likt un kā tā ir ieskaitāma… Tāpēc varētu rakstīt tā: “Ja bezpeļņas organizācija savas darbības rezultātā iegūst peļņu, kas statūtos nav…” Es neredzu, ka tā būtu likuma pārkāpšana. To vajadzētu, man liekas, svītrot.

K.Špoģis: Jā, praktiski, ņemot vērā 4.panta redakciju, varēsim tad arī šeit kaut ko pieregulēt attiecībā uz to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man būtu turpinājums Eglāja kunga teiktajam. Es piekrītu visam tam, ko Eglāja kungs teica. Ņemot vērā 4.pantu, es domāju, ja mēs vispār atstājam šo sankciju, tad mums nevajadzētu šo sankciju uzlikt par to, kas nav ieskaitīts rezerves fondā, jo tas jau paliek uzņēmuma kontā, tas nekur netiek pārskaitīts. Bet, ja viņš ir pārskaitījis kādam dibinātājam vai kādam citam, teiksim, tad varētu no tā, kam viņš ir pārskaitījis, atņemt šo nosacīto peļņu. Otrkārt, šai bezpeļņas organizācijai varētu uzlikt tāda paša lieluma sodu, lai tā citreiz to nedarītu. Tas ir viens. Man būtu tāds priekšlikums. Tomēr… tā, kā šeit ir uzrakstīts, ir palicis no Lagzdiņa kunga priekšlikumiem, kad 4.pants bija tajā stingrajā Lagzdiņa kunga un Ēlerta kunga redakcijā.

Otra lieta ir par šo sarakstu. Cienījamie kolēģi, profesor Špoģa kungs, godīgi mums jāatzīst, ka šo sarakstu apstiprināšana Augstākajā padomē ir administratīvās vadīšanas ceļš. Mums kā likumdevējiem ir jādod pietiekami vispārēji formulējumi, tātad– kultūra, izglītība, labdarība, sports… varbūt vēl kāds, es ātrumā aizmirsu. Ir jāizveido kontroles sistēma vai atsevišķa uzskaites sistēma, ja viena juridiskā persona darbojas ar vairākiem virzieniem, kādā veidā tiek kontrolēts, lai tas, kas aizietu šajā virzienā vai ienāktu no šā virziena, tomēr netiktu aplikts ar nodokļiem un pārējais tiktu aplikts ar nodokļiem… Neiesim to ceļu, ka mēs te cīnāmies un paši rezultātā neesam to sarakstu apstiprinājuši jau vairāk nekā gadu. Tas nav likumdevēja cienīgs ceļš– kaut kādas atsevišķas personas šeit svērt un vērtēt. Tas ir tiesas ceļš, Finansu inspekcijas ceļš vai kontrolētāja ceļš. Tādēļ es aicinu šo nepareizo ierakstu tādā veidā tālāk neattīstīt.

K.Špoģis: Es piekrītu. Ja kolēģi piekrīt, tad svītrosim.

Priekšsēdētājs: Tātad ir panākta vienošanās par svītrošanu. Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Man, Špoģa kungs, ir tāds jautājums. 1.nodaļā pirmajā definīcijā par bezpeļņas organizāciju ir rakstīts, ka tā ir bezpeļņas apkalpošanai vai produkcijas ražošanai izveidota organizācija, kas sniedz pakalpojumus vai realizē produkciju par cenām, kuras nepārsniedz pašizmaksu un nedod peļņu. Šeit nekas nav teikts par to, vai pašizmaksā ieiet valsts noteiktās algas, vai šīs organizācijas noteiktās algas. Tur, kur ir runa par iestādes un bezpeļņas ražotni, ir noteikta valsts alga. Ja mēs noteiksim valsts algu jebkurā šajā bezpeļņas organizācijā, zinot jauno 24 pakāpju Ženēvas algu sistēmu, kur algas valsts darbiniekiem ir ļoti zemas, šīs bezpeļņas organizācijas nekādi nespēs konkurēt ar tādiem pašiem peļņas kooperatīviem.

K.Špoģis: Es sapratu. Jūs laikam nebijāt iekšā tanī brīdī, kad mēs kapitāli izdiskutējām šo nodaļu un tieši šos jautājumus izdiskutējām un norunājām, kā mēs precizēsim pirmo terminu un ka mēs jau izsvītrojām pēdējo un priekšpēdējo…

E.Kide: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir izsvītrots, Kides kungs! Lūdzu, 13.pants.

K.Špoģis: 13.pants ir paplašināts un precizēts, lai būtu kārtība un lai šo likumu neizmantotu tas, kam nevajag. Šis pants ir arī diezgan plašs, bet tas ir saskaņots ar Uzņēmumu reģistru. Liekas, ka tādā veidā mēs arī izskatījām darba grupā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirms Ēlerta kungs runā, varbūt tomēr pacietīsimies sešas minūtes, paliksim zālē līdz pārtraukumam un nobalsosim, jo savādāk balsojošo kvorums būs ļoti minimāls. Pirmajās rindās vēl ir deputāti, bet no pēdējām viņi jau ir pacentušies aiziet.

K.Špoģis: Kā parasti… Viņi jau tur rindu ieņem, un viss tur ir kārtībā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir iebildumi pret šā panta ceturto daļu…

K.Špoģis: 13.panta?

I.Ēlerts: Jā, 13.panta ceturto daļu, ka sabiedriska organizācija var pieprasīt izslēgt no Uzņēmumu reģistra. Tas arī tiek darīts. Pēc tam tikai bezpeļņas organizācija var pārsūdzēt tiesā. Es domāju, ka būtu jārīkojas tomēr otrādi.

K.Špoģis: Pieņemams, pieņemams… Neaizmirsti man atgādināt tikai pēc tam, lai es varu precīzi…

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs ir pieņēmis šādu labojumu. 14.pants.

K.Špoģis: 14.pants tagad veidojas 14., 15., 16. un 17.panta vietā, kas bija pirmajā lasījumā. Sīki tur viss ir uzrakstīts, kā tur ir ar to pārvaldi. Mēs to visu ietvērām, ka izmanto atkarībā no tā, kāda ir uzņēmējdarbības forma. Līdz ar to tagad ir tikai tā adreses pārspēle, vairāk tur nekā nav.

15.pantā ļoti būtiska ir otrā daļa, par kuru es jau minēju, tas ir, tā daļa, kura ir saskaņota ar 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem kopumā par šo likumprojektu ir kas sakāms? Nav. Paldies, Špoģa kungs!

Reģistrēsimies! Rezultāts: 64. Var jau būt…

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 59, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts akceptēts.

Godājamie kolēģi, ir pienācis pusdienlaiks. Līdz pulksten trijiem pārtraukums. Neaizmirsīsim, ka esam nobalsojuši un ka trijos klausīsimies valdības ziņojumu, kāds stāvoklis ir ar Latvijas Republikas pasēm.

(Pārtraukums)