Ministru kabineta noteikumi Nr.286
Rīgā 2006.gada 11.aprīlī (prot. Nr.21 23.§)
Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības neliela daudzuma mājputnu un zaķveidīgo gaļas (turpmāk - gaļa) iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai (turpmāk - aprite) tieši galapatērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijas Republikā un svaigo gaļu piegādā tieši galapatērētājam.
2. Noteikumi attiecas uz dzīvnieku novietnēm, kuru kautuvēs kopējais gadā nokauto, dzīvnieku novietnē audzēto mājputnu un zaķveidīgo skaits nepārsniedz 10000 (turpmāk - neliels daudzums).
3. Iegūstot gaļu nelielā daudzumā, dzīvnieku novietnes īpašnieks nodrošina:
3.1. šo noteikumu prasību izpildi;
3.2. Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotajam veterinārārstam un inspektoram brīvu pieeju dzīvnieku novietnei un kautuvei;
3.3. nepieciešamos apstākļus veterinārās ekspertīzes veikšanai;
3.4. slimu vai iespējami slimu mājputnu vai zaķveidīgo kaušanu saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotā veterinārārsta norādījumiem;
3.5. kaušanai paredzēto dzīvo mājputnu un zaķveidīgo uzskaiti, kā arī realizēto mājputnu un zaķveidīgo liemeņu un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzskaiti;
3.6. informācijas saglabāšanu par:
3.6.1. lietotajiem veterinārajiem medikamentiem mājputnu un zaķveidīgo ārstēšanai un šo medikamentu izdalīšanās periodu;
3.6.2. slimībām, kas var ietekmēt gaļas nekaitīgumu;
3.6.3. veikto analīžu rezultātiem;
3.6.4. izēdinātās barības veidu un izcelsmi;
3.6.5. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora veiktajām pārbaudēm.
4. Šo noteikumu 3.5. un 3.6.apakšpunktā minēto informāciju glabā trīs gadus.
5. Visos gaļas aprites posmos iesaistītie darbinieki ir apmācīti un ievēro obligātās higiēnas prasības pārtikas apritē:
5.1. ievēro personīgo higiēnu;
5.2. valkā piemērotu, tīru un, ja nepieciešams, aizsargājošu apģērbu.
6. Dzīvnieku novietnes, kurās iegūst gaļu nelielos daudzumos, reģistrē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
7. Kautuvi reģistrē Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtību.
II. Higiēnas prasības kautuvei
8. Gaļas iegūšanai nelielos daudzumos dzīvnieku novietnē iekārto kautuvi - atsevišķu ēku vai telpu ar atsevišķu izeju.
9. Kautuvē iekārto:
9.1. kaušanas telpu ar atsevišķu vietu apdullināšanai un atasiņošanai, plaucēšanai, atspalvošanai, ādas novilkšanai un iekšējo orgānu izņemšanai (turpmāk - eviscerācija);
9.2. telpu vai vietu gaļas atvēsināšanai un uzglabāšanai, kur iespējams nodrošināt, lai gaļas temperatūra nebūtu augstāka par 4 °C;
9.3. vietu vai tilpni mājputnu spalvu vai zaķveidīgo ādu savākšanai;
9.4. vietu mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;
9.5. vietu iesaiņojamo materiālu glabāšanai;
9.6. vietu neatliekamās palīdzības medikamentu glabāšanai;
9.7. vietu darbinieku drēbju glabāšanai.
10. Kautuvē ierīko slēdzamu vietu vai tilpni tādas atdzesētas gaļas glabāšanai, kuras tālāka apstrāde ir apturēta, un atsevišķu slēdzamu vietu vai tilpni blakusproduktu vai tādas gaļas uzglabāšanai, kura atzīta par nederīgu lietošanai pārtikā.
11. Kautuvē:
11.1. grīdu uztur labā stāvoklī un kārtībā, tā ir gluda, ūdensnecaurlaidīga, neabsorbējoša, mazgājama, dezinficējama, izturīga pret pūšanu;
11.2. sienas uztur labā stāvoklī, tās ir viegli tīrāmas, dezinficējamas, ar gludu virsmu tādā augstumā, kāds nepieciešams, lai veiktu attiecīgās darbības;
11.3. logi ir izturīgi, viegli mazgājami, atveramās logu daļas aizklāj ar noņemamu sietu;
11.4. durvis ir gludas, viegli mazgājamas un dezinficējamas;
11.5. ir pietiekams dabīgais vai mākslīgais apgaismojums;
11.6. griesti vai jumta iekšējā virsma aizkavē netīrumu uzkrāšanos, ir pieejama tīrīšanai un dezinfekcijai;
11.7. ir aizliegta kokmateriālu izmantošana vietās, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
12. Virsmas, kas nonāk saskarē ar gaļu, kautuvē ir:
12.1. gludas, viegli tīrāmas un dezinficējamas;
12.2. izgatavotas no nerūsējoša, netoksiska materiāla.
13. Instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto kautuvē, uztur tīru un lietošanas kārtībā. Tos mazgā un dezinficē pirms darba, pēc darba, kā arī darba laikā, ja instrumenti vai aprīkojums ir netīrs.
14. Kautuvi nodrošina ar ierīci instrumentu dezinficēšanai ar karstu ūdeni 82 °C temperatūrā vai lieto citu metodi ar līdzvērtīgu iedarbību.
15. Roku un instrumentu mazgāšanai un dezinfekcijai nodrošina:
15.1. tekoša karstā un aukstā ūdens padevi. Ūdens atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām;
15.2. ar līdzekļiem roku mazgāšanai un aprīkojumu roku žāvēšanai vai nosusināšanai.
16. Dezinfekcijas līdzekļus lieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar biocīdiem.
III. Obligātās nekaitīguma prasības gaļas iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai
17. Pirms mājputnu un zaķveidīgo kaušanas ar attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņo kaujamo mājputnu vai zaķveidīgo skaitu un kaušanas laiku.
18. Mājputnus un zaķveidīgos drīkst kaut tikai pēc to pirmskaušanas apskates, kuru veic Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības pilnvarotais veterinārārsts.
19. Kaušanu un eviscerāciju veic šādi:
19.1. kaušanas telpā atļauts ievest tikai dzīvus mājputnus un zaķveidīgos;
19.2. mājputnus un zaķveidīgos, ko ieved kaušanas telpā, nokauj nekavējoties;
19.3. apdullināšanu, atasiņošanu, dīrāšanu, plaucēšanu vai noplūkšanu, eviscerāciju un citu apstrādi veic nekavējoties un tā, lai novērstu gaļas piesārņošanu;
19.4. eviscerācijas laikā nepieļauj gremošanas trakta satura nokļūšanu uz liemeņa;
19.5. iekšējos orgānus, izņemot mājputnu nieres, izņem nekavējoties;
19.6. iekšējos orgānus atdala tā, lai, veicot pēckaušanas ekspertīzi, tie būtu identificējami.
20. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības pilnvarotais veterinārārsts veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi.
21. Kautķermeņa daļas, kas nav derīgas lietošanai pārtikā, pēc iespējas ātrāk atdala no pārtikā izmantojamās gaļas.
22. Gaļa, kuras tālāka apstrāde ir apturēta vai kura ir atzīta par nederīgu lietošanai pārtikā, kā arī neēdamie blakusprodukti nedrīkst nonākt saskarē ar gaļu, kas ir atzīta par derīgu lietošanai pārtikā.
23. Visos gaļas aprites posmos novērš pārtikā izmantojamās gaļas saskaršanos ar grīdu un sienām.
24. Nokautos mājputnus un zaķveidīgos pēc eviscerācijas un ekspertīzes veikšanas iespējami ātri atdzesē līdz 4° C un iepako atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
25. Iegūto gaļu aizliegts izmantot cilvēku uzturā, ja Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības pilnvarotais veterinārārsts, izvērtējot mājputnu un zaķveidīgo novietnes īpašnieka sniegto informāciju par mājputnu un zaķveidīgo turēšanas un barošanas apstākļiem, ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, kā arī pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes uzskata, ka gaļa rada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai kāda cita iemesla dēļ nav derīga pārtikai.
26. Transportēšanas laikā mājputnu un zaķveidīgo liemeņiem nodrošina 4° C temperatūru.
27. Nelielos daudzumos iegūtas gaļas izplatīšanai nepieciešams dzīvnieku novietnes īpašnieka sastādīts pavaddokuments. Pavaddokumentā norāda:
27.1. pārtikas produkta nosaukumu;
27.2. neto masu;
27.3. derīguma termiņu;
27.4. uzglabāšanas nosacījumus (temperatūras režīms);
27.5. ražotāja nosaukumu un adresi.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
