Kad uz priekšu ir sperts tikai pussolis

Ilmārs Meluškāns, Preiļu novada domes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kādu administratīvi teritoriālās reformas nākotni prognozējat Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām?

— Es domāju, ka reforma notiks straujāk. Manuprāt, ir objektīvi iemesli, kāpēc pagaidām reformas nevirzās uz priekšu. Viens no galvenajiem iemesliem ir ļoti sadrumstalotais Saeimas sastāvs. Otrkārt, ātrāku attīstību kavē arī gaidāmās nākamās Saeimas vēlēšanas. Tagad valdošajā koalīcijā ir četras partijas, un katrs velk uz savu pusi to deķi, domājot par savām interesēm, nevis valsts attīstību kopumā. Protams, tiek respektēts administratīvi teritoriālās reformas likums, kas nosaka, ka 2004. gadā pēc pašvaldību brīvprātīgas apvienošanas notiks vietējo pašvaldību apvienošana administratīvā kārtā. Taču jādomā arī par reģionālo reformu — manuprāt, tas ir pats vājākais posms visos pašvaldību reformu procesos. Tā kā esmu bijis rajona padomes priekšsēdētājs, man ir bijusi iespēja salīdzināt un secināt, ka pašreizējo rajonu padomju darbība ir bezjēdzīga un atstāt padomes pēc vēlēšanām ar pašreizējām funkcijām nav nepieciešams. Uzskatu, ka rajonu reformās kopš 1997. gada uz priekšu ir sperts pussolis. Manuprāt, sevi neattaisno deleģētā pārstāvniecība, jo katrs strādā savā pašvaldībā, kopējās rajona lietas atstājot otrajā plānā vai vispār par tām neinteresējoties.

— Vai jūs pieļaujat domu, ka, piemēram, varētu atkal tikt cilāts likumprojekts, kas šā gada pavasarī sastapās ar lielu pašvaldību pretestību, proti —"Par vietējo pašvaldību ar integrētu infrastruktūru apvienošanu", lai ar piespiedu līdzekļiem apvienotu tās pašvaldības, kuras nebūs reformējušās pēc savas iniciatīvas līdz 2004. gada sākumam?

—Es uz to raugos skeptiski. Drīzāk jau vajadzētu attīstīt un pilnveidot reģionus. Piemēram, šībrīža nostāja attiecībā uz aģentūru veidošanu un to izveidi kā attīstības galvenajām plānotājinstitūcijām arī nav vispusīgi pamatota. Reģionālajām pašvaldībām jābūt vienotām noteiktā teritorijā — ja koncepcija par piecu reģionu veidošanu ir izstrādāta, tad tā arī jāievieš, vienojot attiecīgajā reģionā visas tā pašvaldības, nevis veidojot deleģētu reģiona pārstāvniecību. Kā pašvaldības pārstāvis es varu teikt, ka varai ir jābūt vēlētai, bet respektēju viedokli, kas pausts retoriskā jautājumā: ar ko šādas reģionālās pašvaldības nodarbosies? Ja zināmu daļu funkciju, piemēram, ceļu uzturēšanu, profesionālās izglītības organizēšanu, atsevišķas valsts funkcijas, valsts deleģē, tad šādas reģionālās pašvaldības sevi attaisnotu. Pastāvot pašreizējam valsts un pašvaldību funkciju sadalījumam vienīgā nepieciešamā reģionālās pašvaldības funkcija ir plānošana. Tad arī ir jāizvērtē, vai plānošanas nodrošināšanai vispār ir nepieciešama vēlēta otrā līmeņa pašvaldība.

— Kā jūs vērtējat pašvaldību sadarbības apvienību veidošanos kā reformas otro iespēju blakus pašvaldību apvienošanai?

—Tas ir tikai "ķeksītis", lai uz kādu brīdi liktu mierā, tāds pussolis reformu virzienā. Tas varētu būt ceļš uz apvienošanos, bet ne kopīgs darbs — ja arī kaut kāda sadarbība notiek, tad ļoti grūti ir nošķirt, tieši kādā jomā pašvaldības sadarbojas, kur līdzekļi tiek ieguldīti, kas tieši par to maksās. Kad atsāku darboties pilsētas domes priekšsēdētāja amatā, es meklēju reālus sadarbības piemērus ar skaidri redzamu sadarbību un rezultātiem. Tādus piemērus Latvijā neatradu. Formāli apvienības ir izveidotas un pastāv, tās ir skaļi pasniegtas sabiedrībai, bet vismaz pirms gada patiesu ieguldījumu kopējā darbā nevienā pašvaldību sadarbības apvienībā atrast nebija iespējams. Neesmu dzirdējis, ka arī tagad šāda kopīga virzība būtu.

— Kā valsts varētu atbalstīt pašvaldības, kas apvienojušās novados?

— Bez papildu līdzekļiem, kas 5 procentu apmērā tiek piešķirti apvienotajām pašvaldībām, valsts varētu dot priekšroku reformētajām pašvaldībām tieši investīciju programmas īstenošanā. Novadi ir kļuvuši par perspektīvām pašvaldībām, un reizē tiek atbalstīta arī valsts politika. Tomēr arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mērķdotāciju attīstības plānošanai mums piešķir vispārējā rindas kārtībā, kur novads atrodas vienā rindā ar pašu mazāko pagastu. Šajā gadījumā vajadzētu aizdomāties arī līdz tam, ka pagastam nauda būs varbūt jāpiešķir vēlreiz, kad pagasti kļūs par novadu.

Vajadzētu jaunajiem novadiem dot priekšrocības, jo daudzi nogaida, kā mums veiksies, lai izlemtu — īstenot reformas savā teritorijā vai ne, vai tas ir tā vērts vai nav.

— Kur Preiļi izmantos savu daļu – 41 tūkstoti latu no piešķirtās mērķdotācijas?

— Ir tik daudz vajadzību, kur naudu ieguldīt! Konceptuāli esam jau par šo jautājumu lēmuši — daļa līdzekļu tiks novirzīta tieši tehniskajiem izdevumiem sakarā ar novada izveidošanu. Gribētos atbalstīt kultūru, sportu un pasākumus iedzīvotāju veselībai. Lai katrs iedzīvotājs kaut nedaudz sajustu, ka arī viņam ticis kāds labums no pašvaldību reformas.