1991.gada 10.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 114 deputāti.

Kolēģi, lūdzu uzmanību, lai mums nepaiet pusotra stunda debatēs tikai par to, ko darīsim, jo tad nepaliks vairs laika pašai darīšanai. Ir šāds ierosinājums… Es jūs redzu, kolēģi, visus trīs… Ierosinājums ir šāds: Augstākās padomes Prezidijā jau pirms divām nedēļām, izspriežot jautājumu par darba kārtību, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka mums diemžēl nav optimālas sistēmas. Garā balsošana arī nav optimālā sistēma, kā veidot darba kārtību.

Ierosinājums ir šāds: mēs tomēr lūgsim balsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību. Pirmajā balsojumā būtu jāņem vērā tikai svītrojumi, to komisiju priekšlikumi, kuras savus jautājumus noņem: tā, kā tas mums bija līdz šim. Dabiski, mēs tos svītrosim un neiekļausim darba kārtībā. Lūdzu uzmanību! Un tad nākamie balsojumi būs par papildinājumiem. Katrs kolēģis deputāts varēs ierosināt savu jautājumu, pat noteikt, kad un kurā laikā viņš ierosina savu jautājumu izskatīt, un mēs balsosim par to kā par papildinājumu. Ja tas saņems vajadzīgo balsu skaitu, tad tiks iekļauts darba kārtībā. Jo pārbalsot visu Prezidija ierosināto darba kārtību nav iespējams, un tāpēc mēs tagad, ja jūs piekrītat tādai sistēmai, tikai uzklausīsim jautājumus, kurus svītrojam no Prezidija piedāvātās darba kārtības. Un tad varētu balsot par Prezidija piedāvāto darba kārtību un par katru priekšlikumu atsevišķi, ko jūs, kolēģi, piedāvātu, norādot arī sava jautājuma izskatīšanas laiku.

Par procedūru? Lūdzu.

J.Škapars: Es piedāvātu izņemt no šīsnedēļas darba kārtības 3.punktu un pārcelt to uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par svītrošanu ir vēl priekšlikumi? Lūdzu.

I.Silārs: Ņemot vērā mūsu pašreizējo saspringto darba kārtību līdz Jaunajam gadam, kā arī saspringto ekonomisko situāciju Latvijā, es uzskatu, ka darba kārtības 2.punkts pašreiz nebūtu skatāms. To vajadzētu atlikt uz nākamo sesiju, it īpaši vēl tad, ja mēs ņemam vērā, ka par vienu un to pašu jautājumu ir parādījies viens likumprojekts pirmajā lasījumā, bet otrs– otrajā lasījumā. Un tas mums var prasīt pārāk lielu laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, Silāra kungs! Mēs par šo jautājumu atsevišķi balsosim, jo šā jautājuma iesniedzējs ir deputāts Lagzdiņš. Tāpēc mēs par to balsosim atsevišķi. Tagad mēs to neapspriedīsim. Jā, mani vēl brīdina, ka ir plenārsēdes balsojums, bet tik un tā mēs to izlemsim atsevišķi.

Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Komisijas vārdā lūdzu svītrot no darba kārtības 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemot vērā šos svītrojumus, atsevišķi izskatīsim jautājumu par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām pirmajā lasījumā. Tas tiks izskatīts atsevišķi.

Ņemot vērā svītrojumu, lūdzu, balsosim par pārējo Prezidija piedāvāto darba kārtību. Rezultātu! 83– par, 1– pret, 12– atturas. Līdz ar to Prezidija darba kārtība ir apstiprināta.

Kolēģi Lagzdiņ, vai jūs gribējāt par 2.punktu izteikt savu viedokli, ja? Pēc tam nākamais būs Bojārs, jo mēs šeit ierosinājām apspriest atsevišķi jautājumu par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām pirmajā lasījumā. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj! Otrajā darba kārtības punktā mums ir divi likumprojekti. Silāra kungs ierosināja svītrot abus, tātad neizskatīt abus likumprojektus, nevis vienu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu atgādināt Prezidija locekļiem un arī informēt kolēģus, ka Prezidijā šie projekti ir iesniegti jau šā gada martā. Tie vairākkārt ir izskatīti un beidzot iekļauti plenārsēdes darba kārtībā. Un patiešām simtiem, es pat gribētu teikt, tūkstošiem, sabiedrisko organizāciju darbojas tiesiska vakuuma apstākļos.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Lūdzu, nobalsosim, kaut gan šeit ir, kā mani brīdina, zināms nonsenss, jo plenārsēdē jau ir balsots, ka tas ir jāiekļauj… Tā kā mēs izskatām konkrēti darba kārtību šai nedēļai, tad es domāju, ka liels pārkāpums tas nav. Jūs dzirdējāt kolēģa Lagzdiņa argumentus, un tāpēc, lūdzu, balsosim par šo… Prezidijs arī uzstāj uz savu priekšlikumu atstāšanu.

Lūdzu, balsosim par to, ka 2.punkts ar abiem šiem likumprojektiem ir atstājams darba kārtībā, kā to ierosināja Prezidijs. Lūdzu rezultātu. Kolēģi Dobeli, jūs kā amatpersona nedrīkstat aplaudēt, kā deputāts varat iekšēji tikai priecāties. Tātad vairākuma nav.

Lūdzu, pirmais bija deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es jau pagājušajā nedēļā ierosināju izskatīt republikas ārpolitikas koncepciju. Es lūdzu iebalsot nākamās nedēļas darba kārtībā un izskatīt republikas ārpolitikas koncepciju. Jā, nākamnedēļas darba kārtībā! Tas ir pirmais priekšlikums.

Otrais priekšlikums. Es ierosinu ceturtdien izskatīt šādu jautājumu. Es to izvirzīju jau vakar frakcijas sēdē, taču Godmaņa kunga un Ražuka kunga atbildes mani diemžēl neapmierināja. Tātad es ierosinu izskatīt šādu jautājumu: kādi republikas pasākumi ir ieplānoti varbūtējā jauna militārā puča novēršanai vai apspiešanai? Ceturtdien. Šonedēļ ceturtdien! Šis jautājums absolūti nav atliekams, laika ir ļoti maz. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais bija Ozols. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši valdības iesniegto likumprojektu par 1992.gada pirmā pusgada budžeta izveidi. Tajā pašā laikā redzam, ka mums nav iesniegtas 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta izveides pat konceptuālās tēzes. Es lūdzu iekļaut rīt plenārsēdē Augstākās padomes lēmuma projektu par Latvijas Republikas zelta valūtas rezervju stāvokli, avuāru statusu un Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta izveidi.

Arī otru lēmuma projektu “Par finansiāli ekonomisko darbību un grāmatvedību darbību regulējošo PSRS un Latvijas PSR likumu un normatīvo aktu darbības apturēšanu Latvijas Republikas teritorijā” es lūdzu iekļaut rītdienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es gribu ierosināt divus alternatīvus priekšlikumus. Pirmais 12.decembrim– par republikas ekonomisko stāvokli un par to, kā valdība pārkāpj Augstākās padomes lēmumu par cenu politiku un iedzīvotāju dzīves līmeņa indeksāciju.

Un otrais alternatīvais priekšlikums. Tā kā vairākuma frakcija līdz šim ir noraidījusi visus ierosinājumus apspriest jautājumus par republikas ekonomisko situāciju, par cenu politiku, par iedzīvotāju aizsargāšanu no neapturamā cenu kāpuma, es ierosinu, ka tad, ja pirmais jautājums netiks iekļauts darba kārtībā, iekļaut otro jautājumu– par Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas atbildību par valsts ekonomikas sagraušanu un Latvijas tautas nabadzību./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev, jūs, lūdzu, iesniedziet rakstiski! Jūs taču latviešu valodu ļoti labi pārvaldāt, tāpēc mēģiniet, kā jūs to izprotat, pārtulkot, lai es tulkodams nesagrozu lietas būtību. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es ierosinātu iekļaut darba kārtībā ļoti īsu jautājumu sakarā ar Prezidija lēmumu par izdevumu kompensāciju Latvijas Republikas tautas deputātiem sakarā ar personīgā autotransporta izmantošanu, pildot deputātu pienākumus. Manuprāt, šis lēmums par 150 litru bezmaksas benzīna izdalīšanu mēnesī ir vienkārši pārsteidzīgs. Pēc Prezidija sēdes atreferējuma “Rīgas Balsī” es saņēmu vismaz 10 vēlētāju zvanus par šo tematu, un tāpēc es ierosinātu iekļaut darba kārtībā pavisam īsu jautājumu– Augstākajai padomei atcelt šo lēmumu un uzdot vēlreiz izskatīt šo jautājumu Prezidija sēdē, jo tik tiešām lauku deputātiem benzīna jautājums ir ļoti aktuāls, bet tādā veidā to pieņemt nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Liepiņa kungs, lūdzu!

K.Liepiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu iekļaut darba kārtībā 567.dokumentu, kas ir visciešākajā saistībā ar mūsu darba kārtības 1.punktu, tas ir, ar konstitucionālo likumu. Tas nav garš, nav sarežģīts, un es domāju, ka tur problēmas laika ziņā neradīsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin!

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Šodiena– 10.decembris– ir Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības diena. Es lūdzu darba kārtībā iekļaut jautājumu par to, lai, sākot ar šodienu– Starptautisko cilvēktiesību aizsardzības dienu– , atjaunotu izsniedzamo dokumentu tulkošanu krievu valodā un nodrošinātu plenārsēžu gaitas sinhrono tulkošanu. Tā kā runa bija par to, ka tiek izšķērdēts pārāk liels daudzums papīra un ļoti daudz līdzekļu, es lūdzu priekšsēdētāju pēc tam, kad šis jautājums būs iekļauts darba kārtībā, dot rīkojumu saskaitīt personas, kam nepieciešami pārtulkoti dokumenti un sinhronais tulkojums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Ņemot vērā kolēģa Silāra ierosinājumu un mūsu balsojumu par 2.darba kārtības punktu, es aicinu Augstāko padomi nobalsot par to, ka mēs likumprojektu par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kā arī likumprojektu par politiskajām partijām ietveram nākamās, tas ir, ceturtās, sesijas pirmās nedēļas darba kārtībā. Šā jautājuma izvirzīšana saskaņota ar otrā likumprojekta referentu deputātu Škaparu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Godātie kolēģi, es ļoti lūgtu balsot pret jebkuru lēmuma projektu vai likumprojektu, kas skar tautsaimniecības ekonomisko reformu, iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā, ja par to nav attiecīgo komisiju lēmuma. To var izdarīt arī šajās trijās dienās pat par tik svarīgiem jautājumiem, par kuriem jau sen bija jābūt lēmuma projektam, piemēram, par valūtas budžetu un līdzīgi. Bet, ja mēs to iekļausim, iepriekš neredzējuši un pārkāpjot mūsu reglamentu, tad mēs darīsim, manuprāt, ļoti nepareizi.

Un otrais. Es gribētu iespēju robežās lūgt… Tā ka jau akceptētajā Prezidija programmā uz ceturtdienu ir paredzēts lēmuma projekts, kura apspriešanā Ekonomikas komisija varētu arī nepiedalīties. Es gribētu jūs informēt, ka mēs jau sen esam ieplānojuši šajā ceturtdienā skatīt komisijā privatizācijas koncepciju ar visu attiecīgo likumprojektu paketi par valsts uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās un citus, kurus ļoti daudzi gaida. Līdz šim tas nav izdarīts tāpēc, ka Ministru padome nebija sakārtojusi savu struktūru, un mēs esam ļoti aizkavējuši. Es ļoti ceru uz jūsu izpratni. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tagad būs lielā balsošana. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 122 deputāti.

Tātad procedūra mums jau ir norunāta, visi ir iesnieguši rakstiski savus iesniegumus ar precīzi formulētiem lūgumiem, un mums atliek tikai nospiest attiecīgās podziņas– “par”, “pret” vai “atturas”. Jautājums tiek akceptēts un iekļauts darba kārtībā ar balsojošo vairākumu.

Balsošanas secība būs tāda, kādā tie ir iesniegti. Pirmais ir deputāta Bojāra priekšlikums– ceturtdien izskatīt plenārsēdē šādu jautājumu: kādi republikas pasākumi ieplānoti varbūtēja jauna militārā puča novēršanai vai apspiešanai. Lūdzu rezultātu. 57– par, 47… otra puse balso… Tātad ir iekļauts ceturtdienas plenārsēdē.

Bojāra kungs, kā jūs domājat, kurš būs ziņotājs? Laikam jūs pats?

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Es nepārstāvu nekādas valsts institūcijas, es esmu vienkāršs deputāts un vairāk nekas…

Priekšsēdētājs: Varbūt tad pasakiet, ko jūs ierosināt…

J.Bojārs: Es gribu noklausīties, ko ir saplānojušas vadošās valsts institūcijas. Kādi valsts pasākumi tiek ieplānoti… Valsts pasākumi!

Priekšsēdētājs: Par vadošajām jūs uzskatāt…?

J.Bojārs: Jā, to var darīt slēgtā sēdē. Jā, protams…

Priekšsēdētājs: Noskaidrosim pēc tam vadošās institūcijas… Tātad nākamās nedēļas darba kārtībā ietvert šādu jautājumu– Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija. Jā, nākamās nedēļas darba kārtībā! Lūdzu.

I.Bērziņš: Vai Latvijas Republikā pašlaik ir tāda kārtība, kas raksturīga daudzām, arī Eiropas, valstīm, ka ārpolitisko koncepciju izstrādā Ārlietu ministrija, pēc tam to iesniedz valdībai, valdībā notiek debates, bet pēc šīm debatēm koncepcija tiek iesniegta Ārlietu komisijā, kur notiek debates; un kā trešais posms ir šīs koncepcijas iesniegšana plenārsēdē visiem cienījamajiem deputātiem, kur notiek pēdējais debašu posms un kur pēc tam šī koncepcija tiek apstiprināta un pēc tam realizēta? Cik man zināms, tad pagaidām Ārlietu komisijā šī koncepcija nav iesniegta, tā ka ir nepieciešams zināms laiks, bet, pēc manā rīcībā esošām ziņām, pie tās strādā Ārlietu ministrija, un tāpēc es uzskatu, ka šo jautājumu vajag atlikt līdz tam laikam, kad tas būs sagatavots. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Tādā gadījumā man ir priekšlikums noklausīties Ārlietu komisiju, ko tā ir darījusi visu šo laiku, kopš ievēlēta.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: To mēs varam izdarīt, es domāju.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad Ārlietu komisijas atskaite tiek plānota nākamnedēļ, kā to ierosina deputāts Bojārs. Jūs par šo ierosinājumu? Lūdzu, deputāt Kehri! Es atvainojos, deputāt Ozol, vai jūs arī par šo jautājumu? Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Es gribētu atbalstīt šā jautājuma izskatīšanu– saņemt Ārlietu komisijas informāciju par šo jautājumu. Jo, ja mēs dzirdam to, ka mūsu valsts jau ir iestājusies vienā vai otrā ekonomiskajā blokā, tad tas, manuprāt, ir ne tikai valdības, bet arī valsts jautājums, un, cik es zinu, tas nav skatīts nevienā Augstākās padomes komisijā. Taču šeit mēs ļoti ilgi šo koncepciju gaidīt nevaram, jo tie ir principiāli jautājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 87. Nākamās nedēļas darba kārtībā ir iekļauta Ārlietu komisijas atskaite vai ziņojums. Paldies.

Tagad Ozols par… Kurš jautājums jums bija pirmais– par grāmatvedību vai par zeltu? Tātad par zeltu. Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu Kehra kunga ieteikumu, ka komisijās ir jāizskata nākamā gada pirmā pusgada valūtas budžets, kā arī likums par šā valūtas budžeta veidošanu. Iesniegtajā lēmuma projektā dominējošā tēze ir šāda: “Uzdot par pienākumu Latvijas Republikas Ministru padomei, pirmkārt, iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojektu “Par 1992.gada 1.pusgada Latvijas Republikas valūtas budžetu”.” Un bez tam sniegt arī pārskata informāciju par zelta valūtas rezerves stāvokli un avuāru statusu, jo pašreizējā mirklī valdība ārzemju bankās Latvijas valsts avuārus jau izmanto Ārlietu ministrijas pasākumu finansēšanai bez apstiprinātas valūtas budžeta izdevumu tāmes.
Notiek šīs valūtas transformēšana vērtspapīros; konkrēti tā tas ir Amerikā. Bāzeles bankā atrodas mūsu vērtspapīri no trīsdesmitajiem gadiem. Un, lai varētu šo valūtas budžetu objektīvi novērtēt, ir nepieciešams saņemt informāciju, kuru pašreizējā mirklī mēs nevaram izlūgties no Finansu ministrijas un valdības, lai Valūtas komisija varētu kvalificēti strādāt pie šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Ozola kunga ierosinājumu– lūgt informāciju par Latvijas Republikas zelta valūtas rezerves stāvokli, avuāru statusu un Latvijas Republikas 1992.gada 1.pusgada valūtas budžeta izveidi. Lūdzu rezultātu. 82– par. Iekļauts rītdienas darba kārtībā.

Nākamais mūsu jautājums bija par finansiāli ekonomisko darbību un grāmatvedību darbību regulējošo PSRS un Latvijas PSR likumu un normatīvo aktu darbības apturēšanu Latvijas Republikā. Lūdzu.

I.Ozols: Otrais mans iesniegtais lēmuma projekts praktiski paredz mehānismu, kā apturēt Latvijas teritorijā Latvijas PSR un Padomju Savienības likumu un normatīvo aktu darbību, ar kuru starpniecību tiek regulēta finansiāli ekonomiskā un saimnieciski ekonomiskā darbība, kā arī bankas darbība. Man jūs jāinformē, ka Latvijas Valsts banka un komercbankas strādā saskaņā ar PSRS Valsts bankas apstiprinātajiem nolikumiem, kuri ir dziļā pretrunā ar suverēnās Latvijas likumdošanu. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, grāmatvedības dokumentācija ir PSRS grāmatvedības dokumentācija, kas ir diametrāli pretēja suverēnās Latvijas tautsaimniecību regulējošo dokumentu konceptuālajai ievirzei. Un pats sarežģītākais jautājums ir tas, ka man neizdevās ne Latvijas valdībā, ne arī Finansu ministrijā noskaidrot un iepazīties, vai ir vismaz kaut kādas iestrādes, lai Latvijas Republika pārietu uz vienotiem Rietumeiropas standartiem atbilstošu grāmatvedības uzskaites sistēmu. Tomēr ņemsim vērā to, ka šajā budžeta sistēmā pirmajā pusgadā ir pāri par 4 miljardiem rubļu izdalījums, kurš paliek vēl pēc grāmatvedības uzskaites. Un tāpēc man ir lūgums atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Es atvainojos, vai Kehra kungs grib vēl debatēt par šo jautājumu?

O.Kehris: Šis uzskaitījums ir ļoti interesants un ļoti aktuāls, bet šādu dokumentu mēs neesam redzējuši un, manuprāt, spriest pašlaik neko nevaram. Ja šie jautājumi ir tik aktuāli… tie vismaz gadu vai vismaz mēnešus ir bijuši aktuāli, tad pagaidīsim, manuprāt, kādas dienas, kad mēs tos būsim izskatījuši. Es nezinu, vai Ozola kungs par visu ir informēts, kas tiek darīts šajos jautājumos. Tātad es aicinu tomēr to neiekļaut, neredzējis pašu dokumentu. Pirms tam neiekļaut, lai gan es nenoraidu, ka šī problēma ir aktuāla.

Priekšsēdētājs: Viedokļi ir skaidri. Mēs katrs izteiksim savu viedokli. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Aleksejeva ierosinājums par ekonomisko stāvokli republikā un jautājums par valdības un Augstākās padomes lēmumu par cenu politiku un indeksāciju neievērošanu. Tiek lūgta valdības atskaite šajā sakarā. Vai tulkojums ir pareizs? Varam balsot. Lūdzu rezultātu. 29– par, tas nav vairākums, tātad netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais jautājums. To ierosina deputāts Aleksejevs– “Par Latvijas Tautas frontes frakcijas atbildību Augstākajā padomē par valsts ekonomikas sagrāvi (un kā pareizi pārtulkot “obņiščeņije”?) un Latvijas tautas grimšanu nabadzībā”. Tā apmēram, ja? Paldies. Lūdzu rezultātu. 20– par, 53– pret, atturas– 15. Netiek iekļauts.

Nākamais. Deputāts Ābiķis ierosina izskatīt jautājumu par Augstākās padomes Prezidija lēmuma “Par izdevumu kompensāciju Latvijas Republikas tautas deputātiem sakarā ar personīgā autotransporta izmantošanu, pildot deputātu pienākumus” atcelšanu.

Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile: Tā kā man uz Slīteri neiet ne tramvajs, ne trolejbuss, man nav nekādas iespējas nokļūt mājās. Es lūdzu šo lēmumu neatcelt. Pagājušajā nedēļā negāja arī neviens autobuss. Var apstiprināt Prezidija lēmumu plenārsēdē, ja tas ir vajadzīgs, taču nevajag atcelt šo Prezidija lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es jūtu, ka jūs aktīvi gribat izteikt savu viedokli. Drusciņ to precizējiet! Tagad ir runa par iekļaušanu darba kārtībā.

Ābiķa kungs bija pirmais pie mikrofona. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es tikai gribēju piebilst, ka pie šā lēmuma par iespējamo atcelšanu… Es arī paredzu, ka jūs nobalsosit par to, ka vajag uzdot Prezidijam atkārtoti izskatīt šo jautājumu, jo tiešām šis jautājums… Es nesaku, ka tas nav aktuāls lauku deputātiem, bet tādā veidā, kādā Prezidijs to atrisināja iepriekšējā sēdē, tas, manuprāt, ir nepieņemami. Tas tādā veidā ir absolūti nepieņemami!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Andrej Krastiņ!

A.Krastiņš: Tā kā deputāts Ābiķis piedalījās šajā Prezidija sēdē un atļāvās sniegt presē neprecīzu informāciju… Jo līdz ar šo talonu izsniegšanu benzīna saņemšanai attiecībā uz deputātiem tika atcelts iepriekšējais lēmums par amortizācijas izdevumu segšanu sakarā ar autotransporta izmantošanu. Arī tas pirmām kārtām bija jāpasaka presē.

Un otrkārt. Deputāts Ābiķis Prezidija sēdē nevienu vārdu neizteica, ka tas nebūtu pareizi vai tamlīdzīgi. Prezidija sēdē tas ir pieņemts vienbalsīgi. Un es domāju, ka mums ir jāstrādā pie tiem likumiem, kas ir, nevis jāceļ sava konjunktūra, izvirzot tādus nepolitiskus lēmumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Lemjot par šīs tēmas iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā, mēs nedrīkstam kļūdīties un nobalsot pret tā iekļaušanu, jo šeit kolēģis Ābiķis ir, teiksim, ieguvis zināmus punktus, jau neprecīzi pasniegdams presē pirms šā jautājuma apspriešanas šeit, plenārsēdē. Es domāju, ka mēs esam fakta priekšā un mums šis jautājums obligāti jāapspriež un jāpasaka visi tā precizējumi arī presē, tāpat kā kolēģis Ābiķis pateica savu viedokli presē.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Arī es vakar divas reizes redzēju televīzijas pārraidē deputāta Ābiķa uzstāšanos, un pēc šīs uzstāšanās, es uzskatu, lai arī kādu lēmumu mēs pieņemtu, mēs nedrīkstam to neizskatīt plenārsēdē. Mums tas ir jāizskata, jo citādi mūs, piedodiet, noēdīs bez sāls.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cuprun!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es gribētu lūgt tomēr šo jautājumu izskatīt šodien plenārsēdē. It īpaši tāpēc, ka deputāta Ābiķa izteiktajā ir ārkārtīgi daudz vai nu apzinātu, vai neapzinātu neprecizitāšu. Turklāt deputāts Ābiķis nevarēja nezināt to, ko runāja. Ļoti daudz kas tur ir samudžināts. Es gribētu zināt, kamdēļ tas tā ir? Kamdēļ netika nolasīts lēmums un tā tālāk? Šis jautājums tomēr jāizskata, lai arī kāds būtu mūsu lēmums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Mēs balsosim par to, lai iekļautu darba kārtībā jautājumu par Prezidija lēmumu. Lūdzu. Tas tiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Liepiņa ierosinājums. Kolēģi Liepiņ, kur jūs esat? Sniedziet paskaidrojumu– kad jūs ierosināt šā jautājuma “Par Latvijas Republikas konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” spēkā stāšanās kārtību” izskatīšanu?

K.Liepiņš: Es ierosinātu to izskatīt uzreiz. Tiklīdz beigsim pieņemt šo konstitucionālo likumu. Tad uzreiz varētu skatīt arī lēmumu par tā spēkā stāšanos. Uzreiz un tādā secībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi, tas it kā būtu automātiski darāms, vismaz tā tam vajadzētu būt. Bet, ja nu tas ir ierosināts, tad, lūdzu, nobalsosim, lai tā arī būtu. Tas nozīmē, ka pēc pirmā jautājuma izskatīšanas, ja Prezidijā tas tiek izlemts, izskatīsim arī lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Tiek iekļauts darba kārtībā. Tas ir pats par sevi saprotams tajā gadījumā, ja šis likumprojekts tiks pieņemts trešajā lasījumā.

No zāles: Cienījamais priekšsēdētāj, mazu precizējumu!

Priekšsēdētājs: Man bija vēl viens jautājums, par ko jānobalso, pēc tam es jums došu vārdu.

No zāles: Un pēdējais…

Priekšsēdētājs: Nē, nav vēl pēdējais. Deputāts Kostins ierosina, sākot ar 10.decembri– Starptautisko cilvēktiesību aizsardzības dienu, atjaunot dokumentu tulkošanu tiem deputātiem, kuri īpaši to lūdz, un nodrošināt plenārsēžu sinhrono tulkojumu. Lūdzu rezultātu. 30– par. Vairākuma nav.

Deputāts Lagzdiņš vēl… Ir iesniegts rakstiski? Tas ir jautājums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, arī par politiskajām partijām. Tas ir tas jautājums, kurš ir ietverts mūsu projekta 2.punktā, un ir priekšlikums šos jautājumus iekļaut ceturtās sesijas pirmās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu, jo nav gatavs ne viens, ne otrs. Arī frakcijām ir jāizsaka sava attieksme. Mēs atkal kaut ko fiksēsim, precizēsim, bet uz to brīdi atkal šie dokumenti nebūs gatavi, un mēs absolūti par velti kaut ko tādu fiksēsim. Es aicinātu balsot pret šādu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Katram ir savs viedoklis. Balsosim. Lūdzu rezultātu! 39– par, 16– pret, 31– atturas. Vairākuma nav.

Deputāt Simson, jūs gribējāt ko teikt?

P.Simsons: Man informācijai viens precizējums. Lūdzam 6.punktu ne agrāk kā pulksten 15.00, jo uz pulksten 15.00 mums ir paziņots tām personām, kuras referēs par šo tēmu. Tas ir 6.punkts– likumprojekts “Par tiesu varu”. To varam skatīt tikai pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kāda mums būs kārtība? Mēs gan ievērojam šo kārtību, gan arī dažreiz pamainām to ar saviem balsojumiem. Vai mums šajā gadījumā vajadzētu balsot? Ja pulksten 15.00, tad iznāk tā, ka tos pārējos jautājumus, kuru etapā mēs būsim nokļuvuši, mēs korekti pārtraucam un izskatām šo jautājumu par tiesu varu saskaņā ar komisijas lūgumu. Nav iebildumu? Jūs, Kinnas kungs, gribējāt ko teikt?

J.Kinna: Simsona kungs jautājumu izvirzīja citādi– viņš teica: “ne agrāk kā”.

Priekšsēdētājs: Ne agrāk! Skaidrs. Paldies. Tagad sāksim izskatīt jautājumus.

Kolēģi! Es jūs gribētu informēt par to, kur pagājušajā nedēļā biju un ko es darīju. Es varētu atbildēt uz jūsu jautājumiem. Katrā ziņā to vajadzētu izdarīt tad, kad ir izskatīti galvenie jautājumi, un tas būtu uz dienas beigām– pulksten 17.30 vai citā laikā. Es attiecīgi konsultēšos ar sēdes vadītāju, un jūs iepriekš mani brīdināsit. Katrā ziņā tas būs dienas beigās. Vai jums nav iebildumu? Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mūsu darba kārtības pirmais jautājums– konstitucionālais likumprojekts “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” trešajā lasījumā. Atgādinu, tas ir trešais lasījums, un balsosim par tiem pantiem, par kuriem ir iesniegti redakcionālie labojumi, bet pēc tam kopumā.

K.Liepiņš: Cienījamais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Liepiņa kungs, vienu mirklīti! Varbūt tie godājamie kolēģi, kuri iet strādāt komisijās, lai brīdina sekretariātu, kur viņi atradīsies, un tad uz balsojumu mēs varētu panākt zālē kvorumu.

Es atvainojos, lūdzu, Liepiņa kungs!

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Pēc otrā lasījuma darba grupa saņēma desmit priekšlikumu: tas ir deputāta Silāra priekšlikums, deputāta Plotnieka priekšlikums un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir iestrādāti likumā. Noraidītu priekšlikumu nav. Varbūt tagad pieņemšanas gaitā kaut kur būs kādas redakcionālas izmaiņas, taču es jums piedāvātu šo likumu pieņemt, balsot par to un sākt šo procesu, izskatot likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Sāksim izskatīt pa pantiem. 1.nodaļa. 1.pants. Nav. 2.pants. Nav. 3.pants. Arī nav.

2.nodaļa. 4.pants. Nav. 5.pants. Nav. 6.pants. Nav. 7.pants. Arī nav.

8.pants. Par 8.pantu runās Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka neesmu laikus pamanījis. Tātad trešā daļa: “Pilsoņiem ir tiesības dibināt politiskās partijas.” Vai šeit nevar rasties pārpratumi, jo ir divi jēdzieni– “dibināt” un “piedalīties”. Kā jūs to traktētu?

K.Liepiņš: Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām tieši šīs tiesības “dibināt” ir kādas valsts pilsoņiem. Turpretī “piedalīties” var arī iedzīvotāji. Taču dibināt drīkst tikai pilsoņi.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Izskaidrojums ir panākts.

9.pants. Nav. 10.pants. Nav. 11.pants. Nav.

Godājamie kolēģi! 3.nodaļa ir plaša, un tiešām vajag skatīt pa pantiem, jo visu 3.nodaļu nosaukt būtu par daudz… 12.pants, 13.pants, 14.pants.

15.pants. Lūdzu, deputāt Līgotni!

A.Līgotnis: Man šeit ir priekšlikums Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. Priekšlikums ir šāds: svītrot šā panta ceturto daļu. Argumentācija ir tāda.

Pirmkārt, pašreizējā redakcija, kā šeit ir ierakstīts, ir pretrunā ar patlaban spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa 76. un 215.pantu, kur ir noteikts, ka sankcijas arestam dod prokurors.

Otrkārt, ja tiesnesis dos sankciju, tad viņam būs problēmas tiesas izskatīšanas stadijā, jo viņš iepriekš būs izteicis savu viedokli un nevarēs objektīvi lietu skatīt, un saņems noraidījumu.

Treškārt, radīsies absolūts haoss izmeklēšanas gaitā, jo viena amatpersona– tiesnesis– būs tas, kas dos šo sankciju, bet pavisam cita amatpersona– prokurors– saskaņā ar šo likumu būs tas, kas varēs pagarināt aresta termiņu. Tad nebūs absolūti nekādas kontroles pār šo svarīgo drošības līdzekļu lietošanu. Līdz ar to es lūdzu šo ceturto daļu svītrot. Pašreiz tiek gatavots jauns Kriminālprocesa kodekss, bet līdz tam brīdim, kamēr tas nav izdarīts, mēs nevaram radīt situāciju, ka pastāv divi pretēji likumi.

K.Liepiņš: Es, cienījamais kolēģi Līgotni, aicinātu iepazīties ar lēmumu par šā likuma spēkā stāšanos, kur 15., 16. un 17.pants ir aprunāts tieši šajā nozīmē.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs, vai jūs iepazināties ar 567.dokumentu? 2.punkts nosaka, ka arī 15.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc attiecīgā Latvijas Republikas Kriminālprocesuālā likuma spēkā stāšanās.

A.Līgotnis: Tad es pilnīgi piekrītu, jo manā rīcībā nebija šā lēmuma. Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis jautājums par 15.pantu ir atrisināts.

Lūdzu, 16.pants. Nav. 17.pants. Nav.

18.pants. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Es gribētu vienkārši norādīt, ka šeit nav konkrēti pielikti klāt tie ierosinājumi, kādi tie bija. Pamatā jau tā doma ir pieņemta, tomēr es gribētu precizēt, pastāvēt uz to, lai redakcionāli būtu precīzi– tā, kā es iesniedzu. Jo tā, kā šeit ir ierakstīts– tas ir ceturtajā daļā –, ka katram ir tiesības uz atklātu, kompetentu, neatkarīgu tiesas procesu, tas, manuprāt, ir neloģiski. Vai tiesības uz procesu? Nevis uz procesu tiesības, bet gan tiesības uz tiesu. Es gribētu saglabāt savu redakciju, jo mans priekšlikums tika precīzi saskaņots ar Kopenhāgenas… nemāku pārtulkot burtiski, tas ir… (teksts angļu valodā) 1990.gada cilvēku pamattiesībām, kurās ir rakstīts tā, ka ir tiesības uz viņa lietas taisnīgu, atklātu izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, kas izveidota atbilstoši likumam.

K.Liepiņš: Darba grupai bija tāda nostādne, tāda doma, ka šo 1:1 tieši tāda iemesla dēļ mēs gribējām atturēties pārnest… šos pantus…

I.Silārs: Es nerunāju par visu pantu pārnešanu, bet runāt par kaut kādu neatkarīgu procesu arī nevar. Tiesai ir…

K.Liepiņš: Ir neatkarīgas tiesas. Sagatavojot likumu par tiesu varu, projektā tur tas jau ir pamatots, ka būs neatkarīgas tiesas.

I.Silārs: Piedodiet, šis ir konstitucionālais likums. Nevar būt “tiesības uz procesu”. Ir “tiesības uz tiesu”.

Priekšsēdētājs: Komisija paliek pie sava. Deputāts Silārs ierosina…

I.Silārs: Galvenais, ka šai tiesai, nevis tam procesam, ir jābūt izveidotai atbilstoši likumam. Tātad tiesai ir jābūt izveidotai atbilstoši likumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Kolēģim Silāram ir taisnība. Nevar būt tiesības uz procesu. Taču tas ir redakcionāls labojums. Es domāju, ka tas ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Liepiņa kungs pieņem, tā ka jautājums atkrīt. Paldies. Lūdzu izdarīt labojumu– “kompetentu, neatkarīgu tiesu”. Svītrots tiek vārds “process”.

I.Silārs: ...“kas izveidota atbilstoši likumam”.

K.Liepiņš: Man, starp citu, jūsu priekšlikums ir tekstā.

Priekšsēdētājs: Tātad 18.pantā tiek pieņemts deputāta Silāra priekšlikums.

19.pants. Nav. 20.pants. Nav. 21.pants. Nav. 22.pants. Nav. 23.pants. Nav. 24.pants. Nav. 25.pants, 26.pants, 27.pants, 28.pants, 29.pants, 30.pants.

Bula kungs, jums par 30.pantu?

31.pants. Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: 31.pants korespondējas ar pilsoņu tiesību pantu, kur ir runa par tiesībām izveidot politiskās partijas. Ja politiskās partijas… Tagad te nav runas par partijām, bet ir runa par sabiedriskajām organizācijām. Sakiet, lūdzu, kur cilvēku tiesībās būs tā norma, kas visām personām ļauj piedalīties arī politiskajās partijās? Te ir runa tikai par sabiedriskajām organizācijām.

K.Liepiņš: Te bija runa, galvenie momenti, ka saskaņā ar starp­tautisko tiesību normām tikai pilsoņiem ir šādas tiesības. Tikai pilsoņiem ir tiesības dibināt politiskās partijas, bet visas pārējās sabiedriskās organizācijas ir tiesīgas dibināt vienalga kurš. Un attiecīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām tiek ierobežots tikai dibinātājs, bet saskaņā ar šīm pašām normām piedalīties var jebkurš.

A.Buls: Piedodiet, kad bija runa par dibināšanu, jūs paskaidrojāt, ka var jebkurš. Jebkurš, ikkurš, jebkura persona var piedalīties politiskajās partijās. 31.pantā nekas nav teikts par to.

K.Liepiņš: Tad var diskutēt, vai tā ir sabiedriskā organizācija vai nav, tā ka, lūdzu…

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu ierosinājums, Bula kungs?

A.Buls: Es ierosinu papildināt ar vienu vārdu– “sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas”.

Priekšsēdētājs: Bula kungs, tas gan laikam nederēs…

K.Liepiņš: Šajā vietā– nekādā ziņā!

Priekšsēdētājs: Vai mums ir jābalso? Bula kungs, jums ir jānosaka, vai mums ir jābalso par jūsu priekšlikumu? Paldies.

32.pants. 33.pants. Nav. 34.pants. Nav. 35.pants. Nav.

Par 36.pantu, lūdzu!

E.Āboltiņš: Cienījamie deputāti! Pirmais lūgums: pirmajā teikumā “sievieti” vajadzētu atgriezt savā vietā, jo tomēr starptautiskajos dokumentos bērns un sieviete ir kopā saistīti. Tas ir viens.

Otrkārt, sievietei var būt uzraugāms bērniņš, bet viņa var nebūt māte.

Treškārt, valstij tomēr jārūpējas, lai sieviete sagatavojas būt par māti. Tāpēc liekas, ka “sieviete un bērns” skan labāk nekā “māte un bērns”.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, kādas ir jūsu domas par to?

I.Silārs: Protams, ka sievietes uzraudzībā var būt bērns. Tā būs mana konkrētā mazbērna auklīte vai kaimiņiene, bet kā konstitucionālam likumam tam ir jāgarantē konkrēti mātes un bērna tiesību aizsardzība.

Priekšsēdētājs: Āboltiņa kungs šeit laikam domāja adopcijas variantu…

I.Silārs: Vai adoptēts nav viņas bērns? Te tik un tā būs māte un bērns.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Panteļejeva kungs arī gribēja par šo izteikties? Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam atkal ierosinājuma autoram tiks dots vārds.

A.Panteļejevs: Es tomēr piekristu šim formulējumam, jo tas saskan ar starptautiskajiem dokumentiem, kur pamatā ir konvencijas, kurās ir minētas sievietes un bērni, nevis mātes un bērni. Tā ir. Tas ir pieņemts. Es gan nezinu visus tos paskaidrojumus, taču lai mums tas viss būtu saskaņots. Ja runājam par sievietes un bērna tiesībām speciāli, tad varu pateikt, ka Francijā, starp citu, pat ir sievietes un bērna ministrija. Speciāli sievietes ministrija…

Priekšsēdētājs: Pie mikrofona ir divi deputāti, kurš… Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es nezinu, kāpēc mēs te runājam par sievieti šajā variantā, jo šis pants attiecas uz ģimeni. Un tāpēc es domāju, ka pašreiz šeit būtu pareizi runāt par to, ka ģimenes, laulību, kā arī mātes, tēva un bērna tiesības aizsargā valsts, šeit ir jābūt mātei, tēvam un bērniem. Tas ir ģimenes kopējais sastāvs. Jāieliek vēl vārds “tēvs”. Tas būtu loģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboltiņa kungs!

E.Āboltiņš: Cienījamie deputāti! Meitenītei tomēr no dzimšanas mirkļa ir jāgatavojas būt par māmiņu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš vēl vēlas izteikties par šo problēmu– mātes, sievietes un tēva tiesībām?

K.Liepiņš: Es aicinātu kolēģus šo strīdu izšķirt ar balsošanu.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums ir “māti” nomainīt ar “sievieti”. “Sievietes un bērna tiesības aizsargā valsts– tas ir viens variants. Otrs variants, ko ierosināja deputāts Gulbis, skan: “mātes, tēva un bērna tiesības”. Trīs varianti. Viens ir esošais komisijas variants, otrais ir deputāta Āboltiņa variants, un trešais ir deputāta Gulbja variants.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par komisijas variantu. Lūdzu. Viena balss papildu “par”. Lūdzu rezultātu. 36– par (skaitīsim tikai “par”), 2– pret, 11– atturas. Paldies.

Otrais balsojums būs par deputāta Āboltiņa piedāvājumu– “māti” nomainīt ar “sievieti”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo labojumu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 34.

Trešais balsojums ir par deputāta Gulbja piedāvājumu: “mātes, tēva un bērna tiesības”.Godājamie deputāti, cienījamie kungi! Lūdzu balsot. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par– 34. Tātad ir palicis komisijas variants, un strīdi beigušies.

Lūdzu, Āboltiņa kungs!

E.Āboltiņš: Man vēl ir piebilde trešajā teikumā. “Rūpēties par bērniem un viņu audzināšanu pirmām kārtām ir vecāku…” seko papildinājums– “vai aizbildņu”– “…tiesības un pienākumi”. Kā Liepiņa kungs domā par šo papildinājumu?

K.Liepiņš: Man nekas nebūtu pretī. To varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Ja komisija pieņem, tad varbūt arī nevajag balsot. Paldies.

E.Āboltiņš: Tāpat ceturtajā teikumā– “vecākiem vai aizbildņiem”.

Priekšsēdētājs: Vai Liepiņa kungam nav pretenziju? Paldies. 37.pants. Nav. 38.pants.

Par 37.pantu. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Man ir jautājums par pēdējo daļu, kurā rakstīts, ka valsts ar likumu garantē katram noteikt medicīniskās palīdzības minimumu. Gribu noskaidrot, ar kādu likumu tas ir noteikts?

K.Liepiņš: Krastiņa kungs sniegs atbildi.

I.Krastiņš: Šis ir mūsu komisijas ierosinātais formulējums. Protams, pagaidām šā likuma vēl nav. Mēs esam cieši pārliecināti, ka nākamajā sesijā acīmredzot izskatāmajā likumā par veselību šāds termins tiks noteikts, un tad tas arī būs.

I.Silārs: Tad es gribu precizēt: kad stāsies spēkā šis konstitucionālais likums, kurā ir šī norma par minimālām garantijām, ar likumu noteiktām tiesībām uz medicīniskās palīdzības minimumu? Vai tas būs pēc tā likuma pieņemšanas vai pirms šā likuma pieņemšanas?

I.Krastiņš: Silāra kungs! Varbūt, lai izvairītos no šīs pašreiz pastāvošās pretrunas, mēs varētu svītrot vārdus “ar likumu”? Tātad: “Katram noteiktu medicīniskās palīdzības minimumu.”

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs vēlas izteikties.

J.Bojārs: Silāra kungs! Tā ir standarta runa starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, ka šim aspektam ir jābūt noteiktam ar speciālu likumu. Tas nenozīmē, ka šajā momentā mums tas likums ir, taču tam ir jābūt noteiktam speciālā likumā.

I.Silārs: Paldies. Tādā gadījumā man, protams, nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Vienošanās ir panākta. Tālāk– 38.pants. Nav. 39.pants. Nav. 40.pants, 41.pants, 42.pants, 43.pants, 44.pants. Paldies.

Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrēties. Pagaidīsim kādu minūti, varbūt kāds vēl ieradīsies. Vēl, lūdzu, pazvaniet, varbūt kāds ir vienkārši aizkavējies, jo es vairākus deputātus, kuri tikko vēl atradās zālē, vairs neredzu. Pagaidīsim vēl minūti un pēc tam… Visus deputātus, kuri dzird šo translāciju, izņemot tos, kuri tiešām ir aizņemti, lūdzu nākt uz zāli. Daļa deputātu grupu ar žestiem rāda, ka ir jābalso pret cilvēku tiesībām. Rikarda kungs, vai jūs nevēlaties balsot? Ābiķa kungs, jums vēl ir iespēja reģistrēties, arī Strīķa kungam vēl ir iespēja reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 114 deputāti.

Godājamie kolēģi, lūdzu jūs balsot trešajā lasījumā par Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”! Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus “par”– tā ir Liepiņa balss, kurš ir ziņotājs. Lūdzu rezultātu. Par– 90, pret– 13, atturas– 5. Mēs tūlīt konsultēsimies, godājamie kolēģi, par rezultātu, jo šeit tiek izteiktas dažādas domas par balsošanas rezultātiem.

Godājamie kolēģi! Ko domā mūsu Likumdošanas jautājumu komisija? Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Mūsu reglamentējošā dokumentā par likumprojektu izskatīšanu ir teikts tā: “Ja par likuma pieņemšanu nenobalso noteiktais deputātu skaits (tas ir trešajā lasījumā), tad likumprojektu izslēdz no darba kārtības vai nodod atpakaļ otrā lasījuma stadijā.” Tā ka šeit ir paredzētas divas iespējas. Jālemj!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Kurš mums pateiks par noteikto deputātu skaitu?

E.Kide: Man jāatvainojas, es esmu nokavējis “par”.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai Endziņa kungs var izteikt savas domas? Un tad pieņemsim lēmumu par balsošanas rezultātiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Ja mēs atzīstam 1922.gada Satversmi, tad saskaņā ar Satversmi balsojums ir spēkā un likums ir pieņemts. Bet, ja mēs atzīstam, ka šodien vēl ir spēkā Latvijas PSR Konstitūcija, tad mums trūkst…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs varam jums atgādināt tikai to, ka ar 1991.gada 21.augustu Latvijas PSR Konstitūcija nav spēkā un spēkā ir tikai Latvijas Republikas Satversme, kura tiek atjaunota pakāpeniski. Ja kāds domā, ka ir spēkā Latvijas PSR Konstitūcija, viņš var izteikties.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Tajā redakcijā, kādā šodien ir pieņemts 21.augusta likums, skaidri un gaiši ir pateikts, ka spēkā ir tikai 1922.gada Satversme. Taču tajā pašā laikā mēs nekādi nevaram atzīt, ka esam šo likumu pieņēmuši, jo bez Satversmes spēkā ir mūsu pašu pieņemtie dažādie akti, kas reglamentē mūsu darbību. Un, tā kā tas ir konstitucionāls likums, tas ietilpst nerakstītās Konstitūcijas sastāvā. Tā ir ceturtā mūsu Konstitūcijas daļa. Bija 1922.gada Satversme, 4.maijs, 21.augusts. Tad mums vajadzēja vismaz pusi plus vēl vienu balsi. Tāpēc es šajā gadījumā ierosinātu to atgriezt mūsu komisijai otrā lasījuma stadijā, mēs tempā pilnveidotu formulas un jaunnedēļ varētu pie šā jautājuma atgriezties.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lai izšķirtu šo tiesisko strīdu, ir tāds likumdošanas… Tas ir Latvijas Republikas likums “Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā)”, ko mēs savā laikā esam pieņēmuši. Te, šajos Latvijas PSR Konstitūcijas grozījumos, ir noteikts, ka Latvijas Republikas Augstākā padome savās plenārsēdēs pieņem likumus, lēmumus un citus aktus, ja par tiem nobalsojis vairākums no Latvijas Republikas tautas deputātiem, kuri piedalījušies balsošanā, bet ne mazāk kā viena trešā daļa no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Šobrīd tas ir 66. Un vēl 73.pants, kur tiešām ir kaut kāda runa par likumiem attiecībā uz Konstitūciju. Un te ir teikts tikai par vienu likumu, kuru groza ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojušo Latvijas tautas deputātu skaita. Tas ir viens likums, kas sen ir atcelts,– tā ir Latvijas PSR Konstitūcija.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs varam nosaukt šo dokumentu, kā gribam, bet tas ir likums. Tā nav konstitūcija! Un vēl pat nav konstitūcijas sadaļa, jo nav jaunās konstitūcijas. Tas ir likums. Likums! Tas ir konstitucionālas dabas, taču vēl nav konstitūcijas, un mēs nekur neesam pateikuši, ka tā ir nākamās konstitūcijas sadaļa. Es ieteiktu lietot visus tos principus, kādi ir nepieciešami likuma pieņemšanai. Tā nav konstitūcija!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Cilinskis: Es daļēji piekrītu tam, ko teica Bojāra kungs, jo es gribu atgādināt, ka mums faktiski nekur normatīvajos aktos vai kādā reglamentā nav noteikts, kādā veidā tiek pieņemti konstitucionāli likumi. Un tas vispār ir izdomājums, ka vajag kaut kādu pusi. Taču, lai mēs šodien nepaliktu muļķīgā situācijā, es ierosinu svītrot vārdu “konstitucionāls” un ietvert to tūliņ darba kārtībā– tātad kā parastu likumu, un nobalsot trešajā lasījumā kā likumu par cilvēktiesībām, tikai bez vārda “konstitucionāls”. To mēs varam izdarīt ar 67 balsīm un tūlīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es domāju, ka pašreiz šajā sarežģītajā situācijā, kas mums ir izveidojusies ar likumdošanu un visām citām pārejas laika…, ka mēs gribam atkal izdarīt vienu gājienu, kas nebūt nenesīs mums kaut ko labu.
Vai ir prāta darbs šodien samazināt šā likuma vērtību? Vai mēs paši to gribam, lai tas būtu konstitucionāls likums, vai mēs to tiešām gribam padarīt par ierindas likumu? Es domāju, ka to mums vajadzētu kārtīgi apdomāt. Un vai nav vienkāršāk to atgriezt atpakaļ un nākamajā reizē to pieņemt? Domājiet taču paši ar galvu! Cik tad ilgi mēs tā svaidīsimies?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te varētu ilgi apspriest, bet būtība ir viena: mēs esam pieņēmuši likumu, kas ir nosaukts par konstitucionālu likumu, taču spēkā esošajā Latvijas Republikas Konstitūcijā, 1922.gada Satversmē nekas nav teikts par šādu likumu, te tas nav regulēts. Ir tikai vispārēji mūsu normatīvie akti, kas regulē likumu pieņemšanu. Un tādējādi, nobalsojot ar 90 balsīm par šo likumu, mēs esam šo likumu pieņēmuši. Paldies. Lūdzu fiksēt to sēdes protokolā.

Lūdzu, Liepiņa kungs, par likuma spēkā stāšanās kārtību!

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi! Es jums piedāvāju pieņemšanai lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” spēkā stāšanās kārtību”. Šinī lēmumā ir, lūk, tie momenti, kurus kolēģis Līgotnis jau minēja. Kamēr vēl nav notikusi tiesu reorganizācija (tas ir attiecībā uz tiem lēmumiem un sankcijām), tikmēr pagaidām notiek tā, kā tas ir pašlaik,– ir prokurora sankcija un tā tālāk. Bija tieši šie strīdīgie punkti.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir Liepiņa kungam par šo lēmumu? Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Man ir jautājums par 1.punktu: vai šādā redakcijā, kā te ir rakstīts, nevarēs saprast to, ka pilsonim nav pienākuma dienēt obligātajā valsts dienestā līdz tam brīdim, kamēr šī reģistrācija būs pabeigta?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs!

K.Liepiņš: Es personīgi vispār šo 1.punktu izslēgtu.

Priekšsēdētājs: Ja komisijas un Liepiņa kunga domas ir par izslēgšanu… Lūdzu, kurš nākamais pēc kārtas grib izteikties par šo lēmumu? Marjašas kundze? Lūdzu.

R.Marjaša: Jā, man ir tāds priekšlikums: ja mēs tagad balsosim tikai par to lēmumu, ja piekritīsim tam, ka esam pieņēmuši likumu, tad es lūgtu personālo balsošanu. Un, tā kā vispār principā nekādu iebildumu pret šā likuma atsevišķiem pantiem un principiālajām nostādnēm nebija, tātad tie 18 cilvēki, kuri nav balsojuši par šo ļoti svarīgo likumu mūsu republikas dzīvē, principā ir pret tām koncepcijām, kas likumā ir ietvertas, un es domāju, ka vajadzētu– es to arī lūdzu– nobalsot, vai to vajag vai ne, bet tikai ar personālo balsošanu. Kaut vai lēmumu par likuma spēkā stāšanos…

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, jums tad steidzami ir jāsavāc 20 deputātu paraksti…

Lūdzu, deputāt Līgotni!

A.Līgotnis: Man ir tāds jautājums: šinī lēmumā ir noteikts, kādā kārtībā un kad stājas spēkā četri šā likuma panti. Sakiet, lūdzu, kā jūs uzskatāt– kad stāsies spēkā pārējie šā likuma 40 panti?

Priekšsēdētājs: Ir izlaists 3.punkts, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

K.Liepiņš: Mēs konsultējāmies Juridiskajā pārvaldē, mums arī tieši radās doma, vai tur vajag vai nevajag pateikt, ka parastajā kārtībā– piecas dienas pēc publicēšanas.

A.Līgotnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā tas nav vajadzīgs.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es gribu paskaidrot par 1.punktu. Tomēr, kungi, pašlaik mums ir spēkā likums “Par valsts dienestu”, kurā paredzēts, ka valsts dienests ir obligāts visiem iedzīvotājiem. Visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem! Ja mēs pieņemam šo likumu par cilvēka tiesībām, tad tur ir skaidri formulēta atšķirība starp pilsoņu tiesībām un pienākumiem un iedzīvotāju pienākumiem un tiesībām. Un tur ir formulēts, ka obligātais valsts dienests ir jāpilda pilsoņiem, tikai pilsoņiem. Tāpēc mums šeit šis ir punkts vajadzīgs. Vai nu mēs ar pieņemšanas brīdi faktiski tūlīt, vai arī turpmāk konsekventi pieturēsimies, ka obligātajā valsts dienestā iet tikai pilsoņi. Vai arī ir tā, kā mēs rakstām. Varbūt vienīgi te redakcija ir nepilnīga. Te otrās sadaļas vietā varētu norādīt, ka faktiski valsts dienests tiek pildīts atbilstoši likumam, bet te acīmredzot vajag kaut kādu precīzāku redakciju. Man uzreiz tā nenāk prātā, bet ir tā, ka vajag noteikt ar konstitucionālo likumu. Tā otrā daļa, kas paredz pilsoņu… stājas spēkā pēc Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācijas pabeigšanas, bet līdz tam valsts dienestu regulē pašreizējais likums “Par valsts dienestu”, jo tur ir paredzēts, ka visiem ir jāiet. Tur ir tā atšķirība.

Priekšsēdētājs: Vai Liepiņa kungam ir pieņemams šāds labojums?

K.Liepiņš: Es domāju, ka tas būtu pieņemams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Rikarda kungs vēl vēlas izteikties? Nē? Nav nekādu jautājumu par šo lēmumu? Arī izteikties neviens nevēlas? Lūdzu sekretariātu zvanīt. Izmantojot šo pauzi, es palūgšu Jundža kungu pārtraukumā neaiziet uzreiz prom no zāles…

Reģistrāciju! Notiek reģistrācija. Godājamie kolēģi, ļoti interesanti būs redzēt, kāda izskatīsies plenārsēžu zāle ceturtdien… Lūdzu reģistrēties. Paldies. Laikam neviena vairs nebūs. Rezultātu! Reģistrējušies 102 deputāti.

Lūdzu, balsosim par lēmumu “Par konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” spēkā stāšanās kārtību”. Divas balsis papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 83, pret– 4, atturas– 6.

Godājamie kolēģi! Nupat tika atnests šis saraksts, kad jau bija pasludināta balsošana, taču es domāju, ka visi interesenti varēs saņemt gan pirmā balsojuma, gan arī šā balsojuma izdruku. Tā ka lūgsim operatoru sagatavot izdruku, un jebkurš pārtraukumā varēs iepazīties ar šiem rezultātiem. Es, piemēram, šeit sēdēdams, ļoti labi redzēju, kuras deputātu grupas vadība izteica aicinājumu balsot pret. Tā ka man tas ir skaidrs. Man pat liekas, ka arī visiem pārējiem tas ir skaidrs. Vai nu tas vēlreiz un vēlreiz būtu jāpierāda, kuri ir tie deputāti, kas neatzīst Latvijas Republikas Satversmi, un tā tālāk un tā joprojām. Tā ka, man liekas, šeit ir tīri politisks jautājums, nevis mūsu kārtības jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj! Man būtu priekšlikums nesākt cita jautājuma izskatīšanu, tā kā te vēl nav viennozīmības, un ļaut tagad iet pārtraukumā, lai arī deputāti varētu apspriesties…

Priekšsēdētājs: Es arī domāju, ka četrās minūtēs mēs nesāksim izskatīt citus jautājumus, tā ka lēmums ir pieņemts.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Zālē palikuši 95 deputāti.

Ceturtais darba kārtības jautājums (otro un trešo mēs esam svītrojuši) ir lēmuma projekts “Par grozījumiem dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā un par dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāju pārvēlēšanu”.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Apvienotā budžeta komisija ar savu 4.11. lēmumu griežas pie Augstākās padomes ar lēmuma projektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas sastāvā”. Šis ir 428.dokuments. Lūdzu, paņemiet to!

Ar šo lēmuma projektu Apvienotā budžeta komisija lūdz atbrīvot no darba Apvienotās budžeta komisijas locekļus: Buku, Ļaļinu, Stepičevu, Šapovālovu. Deputāts Buka laikā no augusta līdz šim brīdim vienu reizi ir bijis pilnā komisijas sastāvā, vienu reizi– 20 minūtes. Un vienu reizi Apvienotās budžeta komisijas sēdē. Deputāts Ļaļins bija tikai vakardienas sēdē. Deputāts Stepičevs pats atzīst, ka sakarā ar noslogojumu vairs Apvienotās budžeta komisijas darbībā nevar ņemt dalību, bet deputāts Šapovālovs dalību Apvienotās budžeta komisijas darbā nav ņēmis.

Es lūdzu deputātus saprast vienu lietu: Apvienotā budžeta komisija pašlaik izskata ārkārtīgi sarežģītus un atbildīgus jautājumus, pieņem lēmuma projektus un likumprojektus gan par grozījumiem budžetā, gan par valūtu, gan par visiem citiem sarežģītajiem finansiālajiem jautājumiem. Jūs arī ļoti labi zināt, ka Apvienotajā budžeta komisijā, kaut arī tā ir pastāvīgā komisija, tās sastāvs veidojas no atsevišķu komisiju pārstāvjiem, kuriem mūsu Apvienotās budžeta komisijas darba laikā ir arī savas komisijas sēdes. Un bieži vien attaisnotu iemeslu dēļ šie komisijas locekļi nevar būt klāt. Taču, ja sistemātiski bez pamatojuma zināms skaits deputātu– komisijas locekļu– nav klāt, tad vienkārši komisija nav lemtspējīga. Un tāpēc dažkārt iekavējas Apvienotās budžeta komisijas darba jautājumi un likumprojekti. Tāpēc lūdzu deputātus to saprast un atbalstīt Apvienotās budžeta komisijas lēmumu par šo deputātu atbrīvošanu no komisijas locekļu pienākumiem.

Mums ir bijušas arī pārrunas ar visiem šiem deputātiem. Deputāts Buka gan solās, ka viņš būs, bet, ja ir kādi jautājumi, tad var uzdot šos jautājumus. Taču šādā veidā turpināt darbu Apvienotā budžeta komisija vienkārši vairs nespēj, un tā nav darba spējīga. Man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam Kides kungam? Nav jautājumu. Paldies. Nē, ir jautājums!

Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, kāds statuss ir šai komisijai? Vai tā ir pastāvīgā– kā visas, vai tā ir vispārīga, kurā ienāk deputāti no citām komisijām?/

E.Kide: Gavrilova kungs, tad, kad mēs pieņēmām Apvienotās budžeta komisijas statusu, tad jūs dzirdējāt un paši nobalsojāt, ka tā ir Apvienotā budžeta komisija, un, kā es nupat teicu, tā sastāv no atsevišķu komisiju pārstāvjiem. Ja attaisnotu iemeslu dēļ komisijas loceklis vienu, divas, piecas vai sešas reizes nevar tikt uz mūsu komisiju, tad tas ir attaisnojoši, bet ja komisijas loceklis nenāk nemaz… Mēs bieži vien uzaicinām…

M.Gavrilovs: */Es jums par to nejautāju. Jūsu viedoklis man ir saprotams. Otrais jautājums. Sakiet, cik reizes jūsu komisija ir sanākusi tieši tad, kad notiek plenārsēdes vai citu komisiju sēdes, kur šiem deputātiem jāpiedalās?/

E.Kide: Mums ir ļoti ciešs režīms, un tas ir nemainīgs. Pirmdienās ir norunāts, ka visiem Apvienotās budžeta komisijas locekļiem jābūt šajā komisijā, bet ceturtdienās mēs nevienu komisijas locekli neaiztiekam. Tātad darbs ir tikai pirmdienās vai arī kaut kad plenārsēžu starplaikos.

M.Gavrilovs: */Jūs tajā statistikā, kuru nosaucāt, esat atzīmējis, kā deputāti piedalījušies, un teicāt, ka komisijas sēdes notikušas tikai pārtraukumos, taču tas nav precīzi. Mēs bieži ejam garām un redzam, ka Budžeta komisija strādā arī sēžu laikā un tā tālāk. Vai arī tas ietverts jūsu statistikā?/

E.Kide: Statistika ir tikai par oficiālajām komisijas sēdēm, kuru darba kārtība ir izdalīta, un konsultants tās izziņo iepriekš. Ja ne rakstiski, tad vismaz telefoniski tiek paziņots.

M.Gavrilovs: */Un pēdējais jautājums. Vai jums ir zināma tā slodze un režīms, kādā strādā Ekonomikas komisija atšķirībā no daudzām citām? Un kā tas izpaužas? Lūk, piemēram, Zeiles kundze Ekonomikas komisijas sēdēs vienkārši nepiedalās, viņu tur ļoti reti var ieraudzīt. Vai jums ir zināma Ekonomikas komisijas saspringtā situācija?/

E.Kide: Gavrilova kungs, es ļoti labi to saprotu, tāpēc arī mums vajadzētu risināt jautājumus par to, kuri spēj kaut vai daļēji vienā vai otrā komisijā strādāt. Ja nespēj, tad mēs ierosinām viņus atbrīvot un tad papildināsim vai nomainīsim ar tiem, kuri to spēj.

M.Gavrilovs: */Un tagad pēdējais jautājums. Cik jums tagad ekonomistu paliek Apvienotajā budžeta komisijā?/

E.Kide: Mums komisijas locekļi ir pārstāvji no citām komisijām, kurus komisijas uzticēja mums. Ja jūsu, Ekonomikas komisija, uzticēja…

M.Gavrilovs: */Nē, ne par to es runāju. Cik profesionālu ekonomistu jums paliek, ja izslēdzat…/

E.Kide: Proporcija varētu būt tāda pati kā parlamentā.

M.Gavrilovs: */Jā, saprotams. Es varu jūs apsveikt ar nākamo budžetu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Nav jautājumu. Paldies, Kides kungs! Debatēs ir pierakstījies deputāts Buka. Lūdzu. Un pēc tam– deputāts Ozols.

S.Buka: */Cienījamie deputāti! Es domāju, ka sarunai par Apvienoto budžeta komisiju jānotiek citādā kārtībā un citādā gultnē nekā par jebkuras citas komisijas locekļu izvēli un atskaitīšanu no tām. Pats princips šīs komisijas izveidošanā noteica deputātu izvirzīšanu vai rekomendēšanu no citām komisijā, tajā skaitā arī no Ekonomikas komisijas– četrus deputātus, ieskaitot mani un deputāti Zeili, kas kļuva par komisijas priekšsēdētāju un tiešām līdz šim laikam praktiski neparādās Ekonomikas komisijas sēdēs. Tad kā– varbūt paralēli mums jāizskata jautājums par viņas atskaitīšanu no Ekonomikas komisijas sastāva? Es tagad runāšu tikai par sevi un tikai kā Apvienotās budžeta komisijas loceklis, kaut gan esmu arī– kā viens no nedaudziem deputātiem– arī Ekonomikas komisijas un Īpašumu konversijas komisijas loceklis, tas ir, sastāvu divās pastāvīgajās komisijās.

Ja runājam par Apvienotās budžeta komisijas organizatorisko darbu, tad pēc tās pārveidošanas par pastāvīgu komisiju, tas ir, ierādot tai telpas, norīkojot sekretāru, piešķirot automašīnu priekšsēdētājam, notika pārmaiņas ne jau uz labo pusi. Daudzas komisijas sēdes notikušas, un arī šodien notiek, plenārsēžu laikā. Daudziem deputātiem to apmeklēšana kļuvusi problemātiska. Bieži šīs komisijas sēdes sakrīt ar citu komisiju sēdēm. Šajā periodā, par kuru stāstīja deputāts Kide, šāda sakritība bija gan 3. un 11.oktobrī, gan 25.novembrī. Līdz pat šim laikam daudzās sēdēs piedalās tikai 5–7 cilvēki, tātad nav kvoruma. Tas nozīmē, ka komisijas organizatoriskais darbs nav izdevies. Tās sēdes jāpārceļ uz pirmdienām, kad tradicionāli notiek arī Ekonomikas komisijas un Īpašumu konversijas komisijas sēdes. Starp citu, tā jau bija kaut kad septembra beigās un oktobra sākumā. Līdz tam pastāvīgu dienu komisijas sēdēm vienkārši nebija.

Es līdz šim laikam– atšķirībā no citiem komisijas locekļiem– nevaru regulāri saņemt informāciju par komisijas darba kārtību. Citu komisiju locekļi, kā Īpašumu konversijas komisijai piederošie, jau šodien ir saņēmuši darba kārtības projektu. Te šādas informācijas vispār nav. Bet šāda informācija man ir jāsaņem, personīgi griežoties vai nu pie Zeiles kundzes, vai komisijas sekretāra. Godīgi sakot, man nav laika skraidīt, lai noskaidrotu darba kārtību. Darbības organizācija vai nu ir, vai arī tās nav. Šī komisija ir vienīgā, kurai nav sava informācijas bloka uz ziņojumu dēļa, pie kura tiek piesprausti paziņojumi par turpmākajām sēdēm. Daudzi jautājumi faktiski tiek iesniegti apspriešanai vai nu tajā pašā dienā, vai tikai vienu dienu iepriekš, nav kad izdarīt dokumentu normālu analīzi. Jā, droši vien, ka ne viss, ko es runāju, patīk Zeiles kundzei un vēl vienam otram, taču daudzi tie jautājumi, ko esmu pacēlis komisijā, ir tikuši pieņemti un pēc tam arī plenārsēdēs apstiprināti.

Līdzās tam jāpiebilst, ka daudzi jautājumi, par kuriem runā Apvienotajā budžeta komisijā, interesē arī Ekonomikas komisijas locekļus. Tās problēmas, kas apspriežamas Apvienotajā budžeta komisijā, vispirms būtu izdiskutējamas Ekonomikas komisijā, tad tās locekļi savu viedokli varētu aizstāvēt Budžeta komisijā. Taču līdz šim daudzi jautājumi, kuri apspriesti Ekonomikas komisijā paralēli, nav aizgājuši līdz pārējiem Budžeta komisijas locekļiem. Ja vajadzīgs, es varu nosaukt piemērus. Ekonomikas komisijā mēs apspriedām likumprojektu par ienākuma nodokli, likumprojektu par Finansu inspekciju, bet Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas klāt nebija, kaut gan viņai vajadzēja piedalīties

Ja Budžeta komisijas vadība mainīs savu attieksmi pret deputātu informēšanu, ieskaitot arī mani, tad varēsim aktīvāk piedalīties šīs komisijas sēdēs, kaut gan deputātu kungi zina, ka daudzos ar budžetu saistītos jautājumos es uzstājos ne tikai komisijās, bet arī plenārsēdēs. Domāju, ka Augstākās padomes deputātu vairākums zina, kā vajadzētu organizēt visu ar budžetu saistīto jautājumu apspriešanu. Un ja mēs Apvienotajā budžeta komisijā nenokārtosim normālu darbu, neizveidosim to par tiešām īstu pastāvīgo komisiju, kas ar jautājumiem nodarbojas profesionāli, bet ne vienkārši pēc principa “kas paliks, tie arī šīs problēmas atrisinās”, tad neizbēgsim no situācijas, ka budžets jāizmaina 20 reizes.

Acīmredzot vienīgais, ko es šodien varu, kādas tiesības man ir– balsot nevis par sarakstu, bet par atsevišķām kandidatūrām. Un jums, kolēģi deputāti, nu jāizlemj, vai es esmu vajadzīgs šajā komisijā vai neesmu. Ja neesmu, es tomēr palieku divu komisiju loceklis, kurās piedalos diezgan regulāri, arī turpmāk varēšu izteikties budžeta jautājumos kā ekonomists, kam par šīm problēmām ir savs viedoklis un pašam sava attieksme./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mūsu Apvienotajā budžeta komisijā izveidojusies paradoksāla situācija. Mēs nevaram, izejot no 18 komisijas locekļu kopskaita, bieži nodrošināt kvorumu lēmumu pieņemšanai. Un mūsu priekšlikums nebūt nenozīmē, ka mēs vēlamies atbrīvoties no Ekonomikas komisijas locekļu līdzdalības mūsu komisijas darbā, bet gan vēlamies atbrīvot vietas citu šīs komisijas dalībnieku līdzdalībai mūsu komisijas darbā. Turklāt Apvienotās budžeta komisijas darbs kļūst arvien sarežģītāks, arvien darbietilpīgāks, jo no mūsu komisijas likumu vai lēmumu izskatīšanas operativitātes nereti ir atkarīgas Latvijas tautsaimniecības nozares budžeta sistēma, finansēšanas jautājumi, darba algas izmaksas jautājumi. Taču situācijā, kurā mēs patlaban esam, mums šo operativitāti nevajag citādi risināt, kā tikai organizējot ārkārtējas mūsu komisijas sēdes vai nu plenārsēžu starplaikos, vai arī– atsevišķos gadījumos– plenārsēžu laikā. Turklāt jāatzīstas, ka šādu darba režīmu diktē mūsu Finansu ministrija, valdība, kura nereti iesniedz mums labojumus un papildinājumus, un mēs operatīvi reaģējam uz šiem priekšlikumiem. Citu risinājumu es neredzu, jo tas, ka mūsu komisija neizskatītu un neiesniegtu plenārsēdē apspriešanai lēmumu vai likumprojektu, atvainojiet, varētu būt ar diezgan nepatīkamām sekām. Un tieši šā iemesla dēļ es tomēr aicinātu jūs atbalstīt iesniegto lēmuma projektu, lai mēs šinī gadījumā varētu attiecīgi lūgt Ekonomikas komisijas vadību iekļaut mūsu komisijā citus Ekonomikas komisijas dalībniekus, kuri varētu piedalīties mūsu Apvienotās budžeta komisijas darbībā un tajā pašā laikā arī nodrošināt šīs pamatkomisijas, respektīvi, Ekonomikas komisijas, interešu pārstāvību Apvienotajā budžeta komisijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs neviens vairs nav pierakstījies. Vārds Kides kungam.

E.Kide: Es domāju, cienījamie deputāti saprata, ka mūsu formulējums ir nevis izslēgt šos Apvienotās budžeta komisijas locekļus par kaut kādu sodu kā stundu neapmeklētājus, bet tādēļ, ka mēs ne fiziski, ne arī juridiski nevaram strādāt, jo nav kvoruma. Es piekrītu Bukas kungam, ka slodze ir liela, tāpēc jāmāk būt gan vienā, gan otrā vietā. Bet tomēr ir jābūt. Un es piekrītu Bukas kungam, ka viņš teica: “Ja mēs nenokārtosim organizatorisko pusi, tas ir, tieši to apmeklētību, tad komisija strādāt nebūs spējīga.” Es piekrītu arī tam kā komisijas loceklis, ka varētu balsot atsevišķi par uzvārdiem. Tomēr nobeigumā gribu pateikt arī tādu piezīmi, ka mūsu konsultante tikko nosauca tos datumus, kurus atzīmēja Bukas kungs, un šajos datumos vispār nemaz komisijas sēdes pēc grafika nav bijušas un viņam nevajadzēja tajā laikā nemaz ierasties. Man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Rezultātu! Reģistrējušies 97 deputāti. Tātad ziņotājs ierosināja un iepriekšējās debatēs to atbalstīja arī citi deputāti, lai balsotu atsevišķi par katru kandidatūru sakarā ar tās atbrīvošanu no šīs komisijas sastāva. Mums tātad būs personāls balsojums par atbrīvošanu no komisijas sastāva, un, tāpat kā šā lēmuma pieņemšanai, ir jābūt vismaz 66 balsīm par katru no šiem kandidātiem, par viņu atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

Godājamie kolēģi, mums vēl trīs deputāti ir ienākuši zālē, kas noteikti grib reģistrēties. Pārreģistrēsimies, lūdzu! Vēlreiz reģistrāciju! Rezultātu! 96. Tieši par vienu mazāk, nekā bija iepriekš… Trīs deputāti ienāca zālē…

Godājamie kolēģi, tātad sākam balsot atsevišķi par katru kandidatūru, bet pēc tam par visu lēmumu kopumā. Tātad pirmais balsojums būs par deputāta Bukas atbrīvošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksimies par, pret vai atturoties. Rezultātu! 56– par, 20– pret, 13– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums būs par deputāta Ļaļina atbrīvošanu. Lūdzu rezultātu. 66– par, 14– pret, 8– atturas. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums– par Mihailu Stepičevu. Lūdzu rezultātu. 74– par, 7– pret, 5– atturas.

Un pēdējais balsojums– par deputātu Šapovālovu. Lūdzu rezultātu. 67– par, 15– pret, 6– atturas.

Tātad attiecībā uz šīm personālijām no šā balsojuma izriet, ka nepieciešamo balsu vairākumu, lai atbrīvotu deputātus no pienākumiem Apvienotajā budžeta komisijā, ir ieguvuši deputāti Ļaļins, Stepičevs un Šapovālovs. Un no šā lēmuma (tā kā tikai 56 balsis ir nobalsojušas par atbrīvošanu) tiek svītrots deputāts Buka.

Un tagad būs balsojums galīgajā variantā par grozījumiem Apvienotās budžeta komisijas sastāvā. Balsosim par piedāvāto lēmuma tekstu, ņemot vērā to, ka tiek svītrots deputāts Staņislavs Buka. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu kopumā (tas ir 428.dokuments). Lūdzu rezultātu. 71– par, 5– pret, 10– atturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Par nākamo darba kārtības jautājumu ziņos deputāts Līgotnis.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Jūsu vērtējumam pašreiz tiek nodots 551.dokuments. Paņemiet, lūdzu, to! Tas attiecas uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Tātad šis dokuments sastāv no četriem punktiem, no kuriem ceturtais ir ļoti izvērsts, tomēr gribu uzreiz pateikt skaidri un gaiši, ka būtība ir ietverta pirmajos trijos punktos, bet ceturtais ir tikai juridiski tehnisks iepriekšējo punktu nodrošinājums.

Kur mums radās problēma? Tiklīdz mēs savu visnotaļ cienījamo kolēģi Tālavu Jundzi iecēlām par aizsardzības ministru, dabiski, kļuva skaidrs, ka viņš praktiski nespēj vairs veikt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja un arī Prezidija locekļa funkcijas. Šajā sakarībā mums 2.decembrī bija komisijas sēde, kurā atbilstoši nolikumam “Par pastāvīgajām komisijām” mēs demokrātiskā veidā ievēlējām jaunu komisijas priekšsēdētāju. Tās bija godīgas vēlēšanas uz alternatīviem pamatiem, un viens no diviem kandidātiem uzvarēja. Tas bija Pēteris Simsons. Tātad 1.punkts ir par Tālava Jundža atbrīvošanu, bet otrais– par Pētera Simsona iecelšanu.

Un, kā redzat, šeit ir arī trešais punkts, kas attiecas uz trešo cilvēku– tas ir mūsu kolēģis Jānis Dzintars. Situācija ir tāda, ka viņš kopš augusta (tātad jau vairāk nekā četrus mēnešus) nenāk darbā– ne uz plenārsēdēm, ne uz komisijas sēdēm, un mums rodas tādas pašas praktiskas problēmas ar kvorumu kā iepriekšējai komisijai. Mēs, protams, esam interesējušies, kur tad viņš ir. Kad piezvana viņa ģimenei, tur tiek dota atbilde, ka viņš Maskavā gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju. Arī adrese mums tika iedota. Mēs turp rakstījām vēstules, taču nekādu atbildi nesaņēmām. Viņa pienākums ir ziņot, kur viņš ir un kāpēc neierodas darbā. Ja četru mēnešu laikā viņš to nav spējis izdarīt, tad mēs, ņemot vērā to, ka vienkāršs strādnieks par trīs stundu darba kavējumu tiek atbrīvots no darba, uzskatām, ka ar deputātu ilgāk par sešiem mēnešiem… par četriem mēnešiem nav vērts šeit auklēties. Tāpēc ir arī šis 3.punkts. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, ir jautājumi deputātam Līgotnim? Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds no deputātiem ir pieteicies debatēs? Nav. Tad pagaidīsim, kamēr sekretariāts ilgstoši zvanīs. Lūdzu ieslēgt reģistrāciju, jo ir ieradušies deputāti, kas iepriekš nav reģistrējušies. Lūdzu, reģistrēsimies. Varbūt kāds kolēģis varētu palīdzēt un nospiest pogu Albertiņas kundzes vietā, jo viņa pašlaik ir zālē, tikai nevar atnākt savā vietā… Paldies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 103 deputāti. Paldies.

Un tagad lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 551.dokumentu! Tas ir lēmums “Par grozījumiem Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā un Augstākās padomes Prezidijā”. Lūdzu rezultātu. Par– 85, pret– 2, atturas– 6. Paldies. Apsveicam Simsona kungu ar oficiālu ievēlēšanu jaunā amatā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums būtu skatāms, bet mēs to nevaram darīt, jo tas ir jāizskata tikai pēc pulksten 15.00, bet tik daudz vēl nav. Tādējādi sāksim skatīt 7.darba kārtības jautājumu “Par kārtību, kādā no valsts budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu kredīti” (tas ir 519.dokuments). Lūdzu, kurš būtu ziņotājs šajā jautājumā? Godājamie kolēģi, šajā jautājumā ziņotāja nav. Tādēļ mēs to atliekam uz mūsu vispārējās darba kārtības pašām beigām.

Kinnas kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

J.Kinna: Es gribētu palūgt… Ziņotājs noteikti atrodas Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā un viņam vajadzētu steidzīgi nākt šurp… Tas ir Raimonds Krūmiņš.

Priekšsēdētājs: Šodien viņš gan tā kā nebūtu redzēts šeit, zālē…

J.Kinna: Bija, bija!

Priekšsēdētājs: Bija, jā! Tādā gadījumā es atvainojos Krūmiņa kungam. Taču es domāju, kamēr viņš nāk šurp, jo ir ļoti slidens, mēs varētu izskatīt kādu citu jautājumu un pēc tam izņēmuma kārtā atgriezties pie 4.punkta.

J.Kinna: Jā, Krastiņa kungs, bet lieta tāda, ka tūlīt pēc pusdienām sāksies arī Zemes komisijas sēde, un daudzi lauksaimniecības deputāti ir šajā Zemes komisijas sēdē, tā ka varbūt mēs tomēr varētu divas minūtes pagaidīt, lai Krūmiņa kungs ierodas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai piekritīsim lauksaimniekiem un gaidīsim divas minūtes Krūmiņa kungu? Uzliksim laiku divas minūtes šeit, uz mūsu rādītāja… Lūdzu, varbūt kādam šajās divās minūtēs ir kādi paziņojumi? Atklāti sakot, vienalga, kādi, jo neatkarīgi no tā, kādu lēmumu taisāmies pieņemt, diez vai mums izdosies to pieņemt, jo deputāti pašlaik atstāj zāli…

Lūdzu, Preinberga kungs vēlas mums ko teikt.

G.Preinbergs: Man ir jautājums. Šajās vēlēšanās vairāki deputāti aizgāja no mūsu, kā saka, korpusa pastāvīgā darbā uz Ministru padomi. Parasti, ja mēs pārejam no vienas komisijas uz otru komisiju, ir vajadzīga balsošana– atļaut to vai neatļaut. Kā ir šajos gadījumos? Piemēram, ar kolēģi Geidānu. Viņš pēkšņi mums pazuda, un cauri, un mēs nekā nezinām, bet uzzinām tikai kaut kur no preses. Šis jautājums jau atkārtoti tiek uzdots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mūsu sekretariāts noskaidros, kur atrodas Geidāna kungs un ko ar viņu darīt. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu cienījamo kolēģu uzmanību pievērst tam, ka Geidāna kungs ir balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un viņš, savu pamatdarbu pildot, regulāri nevar piedalīties komisijas sēdēs. Un tāpēc tas ir jautājums, ko arī vajadzētu mums lemt; tiesa, varbūt ne tagad, bet arī tas būtu ierosinājums pārdomām…

Priekšsēdētājs: Tad sūtīsim mūsu sekretariātu sameklēt Geidāna kunga pašreizējo dislokācijas vietu un ļoti mīļi lūgsim ierasties mūsu plenārsēdē, lai viņš paskaidro, vai viņš gatavojas te vēl strādāt vai negatavojas, un tad arī lemsim.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man būtu lūgums šo jautājumu par lauksaimniecības uzņēmumu kredītu dzēšanu šobrīd pagaidām noņemt no darba kārtības, jo mēs tikko kā esam saņēmuši no jaunizveidotās Jūras lietu ministrijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šinī lēmumā arī jautājumu par zvejnieku kolhozu kredītu dzēšanu, kas iepriekš, vienojoties ar Jūras lietu komisiju, faktiski tika apiets. Un tāpēc te ir vajadzīgs papildu darbs.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Nav komentāru. Kinnas kungs mūs ir aizkavējis par četrām minūtēm…

Nākamais ir 5.darba kārtības jautājums– “Par tautas deputātu vēlēšanu pārtraukšanu visu līmeņu padomēs līdz Saeimas sasaukšanai” (tas ir 568.dokuments). Visi var piedalīties debatēs. Tas ir politisks jautājums. Lūdzu ziņotāju tribīnē! Vai ir ziņotājs šajā jautājumā? Godājamie kolēģi, mums vajadzēs rīkoties kā boksā– ja minūtes laikā neiziet ringā, tad ir ārā no spēles.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Ziņotājs ir! Tā kā viņam nupat jau aizskrēja pakaļ, jo ļoti strauji pārvirzās mūsu darba kārtība sakarā ar to, ka tiek izmesti šie punkti, es domāju, ka mazliet vajadzētu sarīkot pauzi, jo tā nevar plānot darbu.

Priekšsēdētājs: Būsim iecietīgi! Ozola kungs mums vēl grib sniegt kādu paziņojumu, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Laiks ir nauda, un es uzaicinu pa to laiku, kamēr nāk iepriekšējā jautājuma ziņotājs, dot man vārdu, lai varētu noziņot par nākamo jautājumu. Tas ir lēmums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēžu darba reglamentāciju”.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Tieši tāpēc, ka laiks ir nauda, mēs jums tomēr nedosim vārdu. Rikarda kungs, izrādās, ir ziņotājs. Viņš tūlīt nāks un ziņos mums par savu jautājumu.

Sāksim skatīt 5.darba kārtības jautājumu. Ziņo deputāts Rikards.

R.Rikards: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka pagājušajā otrdienā darba kārtībā tika iekļauts 535.dokuments– “Par tautas deputātu vēlēšanu pārtraukšanu visu līmeņu padomēs līdz Saeimas sasaukšanai”. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs ierosināja to nodot izskatīšanai komisijās– Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai un Likumdošanas jautājumu komisijai. Plenārsēdes vadītājs teica, ka tas ir jāizskata; šajā nedēļā to izskata abas komisijas, un pēc tam tas atgriežas plenārsēdē. Tāds bija mūsu plenārsēdes nolēmums.

Kas ir izdarīts? Tātad pagājušajā nedēļā ir pilnveidota 535.dokumenta redakcija un ir radīts 568.dokuments. Līdz ar to mēs ņemam pašreiz izskatīšanai 568.dokumentu; tas ir tas pats 535.dokuments, bet tikai precizētā redakcijā. Mēs izskatīsim 568.dokumentu. Likumdošanas jautājumu komisija vakar skatīja šo dokumentu un vienojās, ka tam jābūt šā dokumenta 1.punktam: “Līdz esošo Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācijas pabeigšanai saskaņā ar 15.oktobrī pieņemto Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas noteikumiem” jaunas Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanas un vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas nerīkot.” Likumdošanas jautājumu komisija vienojās par šo punktu. Attiecībā uz pārējiem punktiem nebija vienošanās tāpēc, ka bija izteikts priekšlikums, sākot no 2. līdz 7.punktam, tos aizvietot ar vienu punktu– “Līdz 31.martam iesniegt atjaunošanai Saeimas vēlēšanu likumu”, taču formulējums netika atrasts, un tāpēc par šiem pārējiem punktiem nav Likumdošanas jautājumu komisijas viedokļa.

Tālāk par pašu situāciju. Pēc 21.augusta Konstitucionālā likuma pieņemšanas tā 1.pants nosaka, ka Latvijas valstisko statusu nosaka 1922.gada Satversme. Satversmē ir atrisināts varas jautājums.

Suverēnās varas nesēja ir Latvijas tauta, tas ir, Latvijas Republikas pilsoņu kopums. Kopš 21.augusta Latvijas valsts suverēnās varas nesēji ir Latvijas Republikas pilsoņi. Taču pilsoņi 21.augustā vēl nebija apzināti. 15.oktobrī mēs pieņēmām lēmumu par pilsoņu kopuma noteikšanu. Un šajā lēmumā valdībai ir uzdots līdz nākamā gada 1.jūlijam reģistrēt fiziski visus pilsoņus. Tikai 1.jūlijā būs fiziski noteikts šis katrs pilsonis, būs fiziski noteikti suverēnās varas nesēji. Tas ir viens.

Otrs. Mums nepārtraukti dažāda līmeņa vietējās padomēs un arī Augstākajā padomē, tad, kad kāds deputāts noliek savu mandātu vai ir kāds cits gadījums, ka viņa nav, prasa, lai tiktu rīkotas it kā jaunas vēlēšanas. Vai mēs šobrīd varam rīkot vēlēšanas, ja nezinām, kas vēl… Šajos divos vēlēšanu likumos– viens ir par Augstākās padomes vēlēšanām, tas ir 1989.gada 11.novembrī pieņemtais likums “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām”, un otrs– 1989.gada 29.jūlijā pieņemtais Latvijas PSR vēlēšanu likums “Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām”… Šie likumi balstās uz Latvijas PSR Konstitūciju, kura kopš 21.augusta vairs nav spēkā. Un abos šajos vēlēšanu likumos ir noteikts, ka vēlē Latvijas PSR pilsoņi… Un Latvijas PSR pilsoņi tiek klasificēti. Piemēram, kas ir Latvijas PSR pilsoņi? Mēs zinām, ka tāda juridiskā kategorija nepastāvēja, jo vienmēr uzskatīja, ka Latvijas PSR pilsonis ir jebkurš cilvēks, kas šeit, Latvijā, ir pierakstījies un atrodas. Ar to brīdi, kad viņš pierakstās namu pārvaldē, viņš kļūst Latvijas PSR pilsonis. Vai mēs varam šodien uzskatīt par Latvijas Republikas pilsoni, teiksim, septembrī no Taškentas uz Imantu atbraukušo Uzbekijas PSR pilsoni ar PSRS pasi un pierakstu? Vai viņš ir kļuvis par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju? Viņš pēc vecā likuma it kā ir kļuvis Latvijas PSR pilsonis. Vai mēs varam uzskatīt, ka tajā pašā Imantā pastāvīgi dzīvojošais Vācijas pilsonis ir kļuvis par Latvijas PSR pilsoni, kas te septembrī ieradies?
Vai viņš, šis Vācijas pilsonis, var balsot Augstākās padomes vēlēšanās? It kā saskaņā ar šo 1989.gada 11.novembra likumu viņš drīkst balsot. Viņi drīkst balsot– gan šis Vācijas pilsonis, gan arī Uzbekijas pilsonis. It kā drīkst balsot. Ir acīm redzama pretruna.

Un, lai novērstu šo pretrunu, ir sagatavots šis lēmums, ka līdz tam, kamēr nav pabeigta visu iedzīvotāju reģistrācija, respektīvi, nav noteikts, kurš ir kas, kamēr nav izdarīta visu pilsoņu reģistrācija, līdz nākamā gada 1.jūlijam vajadzētu pārtraukt visu līmeņu vēlēšanas. Pašvaldību vēlēšanās vismaz jābūt zināmam, ka tas ir cilvēks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Pēc šīs reģistrācijas arī citu valstu pilsoņiem, kam tiks dotas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, būs ielīme pasē, ka viņi no Pilsonības un imigrācijas departamenta ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tas vismaz ir pirmais minimums, kad varētu pieļaut, lai šis cilvēks vēlē pašvaldību. Šodien tas nav zināms. Šodien var vēlēt jebkurš. Teiksim, pirms 3.marta aptaujas mēs vispār noteicām, ka ir jābūt vismaz pasei, bet saskaņā ar Latvijas PSR vēlēšanu likumu ir izslēgti tikai karavīri, respektīvi, nevēlē tikai tie, kuri dzīvo kazarmās. Taču visi PSRS armijas virsnieki, kas mīt dzīvokļos pilsētā, joprojām var vēlēt. Viņi parāda šo pašu virsnieka apliecību un atnāk, un vēlē, jo viņi ir vēlētāju sarakstos. Vai šodien mēs to varam pieļaut vai ne? Tieši tāpēc ir tapis šis lēmums. Un es aicinātu to apspriest un pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Rakstiski ir pieteicies deputāts Silārs. Viņš arī pirmais jautās. Lūdzu.

I.Silārs: Es uzreiz saku, ka konceptuāli piekrītu visam. Es tikai gribu precizēt. Vai 4.punktā pareizi rakstīts: “izbeigt pilnvaras”? Man ir šaubas par šo formulējumu– “izbeigt pilnvaras”.

Nākamais. Jūs rakstāt, ka “komisijas, kuras izveidotas saskaņā ar šo lēmumu”, un šeit jūs sakāt: “1.punktā minētie”.

R.Rikards: “Otrajā un trešajā”– tur ir kļūda.

I.Silārs: To mēs būtu precizējuši. Es tikai šaubos, vai tas īsti precīzi atspoguļo te ielikto domu– “izbeigt pilnvaras”. Vai tur nevajadzētu citādāku formulējumu? Tāpat attiecībā uz 6.punktu– “izbijušie deputāti”.

R.Rikards: Attiecībā uz 4.punktu. Tur vienkārši nav datorā ielabots. Tur ir minēts 2. un 3. punkts, jo agrāk bija 1. un 2. punkts.

Attiecībā uz formulējumu– “izbeigt pilnvaras”. Sākumā bija “apturēt pilnvaras” vai “atlaist šīs komisijas”, taču juristi ieteica šādu formulējumu. Grūti pateikt, lai gan neviens nav īsti labs, bet juristi ieteica šādu formulējumu. Tas bija Likumdošanas jautājumu komisijas jurists. Tas ir viens– par 4.punktu.

Attiecībā uz 6.punktu. Tas ir tieši tāds formulējums, kāds ir Latvijas PSR vēlēšanu likumos. Tiem deputātiem, kuri ir nomiruši vai nolikuši mandātu, vai aizbraukuši uz citurieni, viņu mandāts tiek anulēts. Viņi visi tiek nosaukti par “izbijušiem deputātiem”. Tas ir termins, kas lietots tajos likumos kopumā. Vienalga, nosists vai cietumā ielikts, bet tomēr lietojam to pašu terminu…

I.Silārs: Vēl pēdējais jautājums par to pašu 6.punktu. Man mazliet izraisa šaubas, vai var uzdot vienam deputātam, kuru ir ievēlējis attiecīgs vēlētāju kontingents, pārstāvēt blakus apgabala deputātus. Tie var būt pavisam citas padomes teritorijā. Un kas man to var uzdot? Es gāju uz vēlēšanām, un mani ievēlēja tie. Ar kādām tiesībām man kāds var uzdot pārstāvēt tos, kurus nemaz negribu pārstāvēt? Un varbūt arī viņi nemaz negrib, ka es viņus pārstāvu.

R.Rikards: Es atbildēšu. Pirmais precedents bija tāds, ka mēs tos trīs likvidētos Augstākās padomes apgabalus un tos atlikušos cilvēkus, kas tur palika, pievienojam citam apgabalam. Tos pārstāv Lagzdiņš, arī Drobots un Budovskis. Tas bija pirmais precedents, lai būtu, kas pārstāv tos iedzīvotājus, kuri tur paliek. Šeit ir analoģiska norma. Vienkārši tā ir norma, lai būtu kāds, kuram varētu izsūdzēt savas bēdas par tekošiem un pilošiem krāniem…

I.Silārs: Tas tiek paredzēts, ka viņš nevar atteikties, ka viņam tas ir jāpieņem, nekonsultējoties ar šo pašu deputātu?

R.Rikards: Tas nav tā. Te ir teikts, ka ar attiecīgās padomes lēmumu.

I.Silārs: Bet bez šā deputāta piekrišanas.

R.Rikards: Tur varētu pievienot “ar deputāta piekrišanu”.

I.Silārs: Es domāju, ka tam tomēr ir jānotiek korekti.

R.Rikards: Ar attiecīgās padomes lēmumu un deputāta piekrišanu.

Priekšsēdētājs: Tiek labots. Taču attiecībā uz “izbijušajiem” nav ko uztraukties. Mēs visi tādi būsim, un nekā slikta tur nav. Tas tomēr ir latvisks termins.

Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Kide.

E.Kide: Man ir divi jautājumi. Uz otro Silāra kungs jau gandrīz atbildēja. Pirmais ir teorētisks jautājums. Ja viss šis lēmums attiektos uz Saeimas vēlēšanām, tad vispār tur nekādu jautājumu nebūtu, bet, ja tas attiecas uz tāda okupācijas laika pārvaldes orgāna, kāda ir Augstākā padome, vēlēšanām, kur mūs visus ir vēlējuši bijušie PSRS pilsoņi… Ja tagad izslēgtu militārās personas kā tādas vai homogēnā sastāva dēļ, vai jūs varētu pamatot, ka tas radītu kādas īpašas novirzes šajā pārvaldes orgānā? Nekāda liela grēka nebūtu, ja militāristus izslēgtu un tauta vēlētu. Jo tās nav Saeimas vēlēšanas. Tas ir okupācijas pārvaldes orgāns.

R.Rikards: Es saprotu. Taču situācija ir tāda, ka pēc 21.augusta Konstitucionālā likuma pieņemšanas varas jautājums ir atrisināts 21.augusta Konstitucionālā likuma 1.pantā. Tur ir teikts, ka valstisko pamatu noteiks Satversme. Satversmē ir atrisināts varas jautājums, kas ir suverēnās varas nesēji augstākajā likumdevēja orgānā. Šodien ir tā pretruna… Saprotiet, Vācijas pilsonis, kas pastāvīgi dzīvo Imantā, atteiksies vēlēt. Viņš ir kļuvis Latvijas PSR pilsonis, un viņam ir jāievēlē pēc tā mūsu vēlēšanu likuma.

E.Kide: Rikarda kungs, jūs pats ļoti labi to saprotat– šī nav Saeima. Šis ir pārejošs pagaidu orgāns. Es jautāju tā: vai šādu pašu papildināt ar viena vēlēšanu nebūtu grēks vai būtu grēks?

R.Rikards: Es jums atbildēju, ka šodien nav zināms, kas tie ir par cilvēkiem, kuri atrodas Latvijā, jo notiek viņu reģistrācija. 1.janvārī sāksies visu iedzīvotāju reģistrācija, kurā līdz 1.jūlijam Pilsonības un imigrācijas departamentam ir jānosaka, kas šie ir par cilvēkiem. Tur viena daļa būs Latvijas Republikas pilsoņi, otra daļa būs citu valstu pilsoņi, PSRS pilsoņi. Viena daļa no viņiem saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, otra daļa saņems tikai termiņa uzturēšanās atļaujas, bet kāda cita daļa vispār tiks izraidīta no valsts, jo viņi šeit ir iebraukuši pilnīgi nelikumīgi. Mums jāzina, kas tie ir par cilvēkiem, kas te vēl atrodas.

E.Kide: Faktiski mēs viņus pārstāvam. Es noņemu jautājumu par 6.punktu. Man gandrīz ir tāds pats priekšlikums kā Silāra kungam: es ieteiktu pēc attiecīgās padomes priekšlikuma ar deputāta piekrišanu uzdot pārstāvēt cita apgabala deputātam. Kāpēc blakus apgabala? Jo bieži ir tādi gadījumi, ka blakus apgabala deputātu kaut kāda iemesla dēļ nepieņem, bet cita apgabala viņi pieņem labprāt.

R.Rikards: Noteikti ir labāk, ka cita, jo viņš... Arī Lagzdiņam nebija blakus apgabals, bet bija cits. Es pilnīgi piekrītu, ka “blakus” vietā vajag rakstīt “cita”; tas būtu labots redakcionāli. Tomēr vietējā padome pati pieņem lēmumu. Tas ir pašas padomes lēmums, nevis priekšlikums tiek dots no augšas. Rajona padome pieņem šo lēmumu. Tas ir lēmums, nevis priekšlikums.

E.Kide: Bet kam uzdod tā padome? Vai tā ir tiesīga uzdot kāda cita apgabala deputātam?

R.Rikards: Ar deputāta piekrišanu, jā. Tātad, ja deputāts piekrīt. Šeit bija tāda pati situācija. Mēs, Augstākā padome, izlēmām, bet tikai ar deputāta Lagzdiņa, ar deputāta Drobota un deputāta Budovska piekrišanu. Mēs ar savu lēmumu uzdevām viņiem pārstāvēt šos cita apgabala iedzīvotājus. Ar viņu piekrišanu!

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātais referent! Vai jūs nevarētu informēt parlamentu, kāds vai kādi ir atbildīgo komisiju, proti, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas un Likumdošanas jautājumu komisijas, lēmumi par šo projektu? Kādas pašvaldības ir izskatījušas šos jautājumus, kuri skar vairāk nekā 14 tūkstošus ievēlēto deputātu darbību un vairāk nekā 500 pašvaldību darbību Latvijas Republikā? Tātad, lūdzu, nolasiet vai informējiet, kādi ir šie atzinumi vai lēmumi.

R.Rikards: Tas skar visu līmeņu padomes, Augstāko padomi ieskaitot. Un tad tas nozīmē, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem bija jāizsaka par to savs viedoklis. Attiecībā uz komisijām es jau pateicu. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai pagājušajā nedēļā bija uzdots to izskatīt, taču Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija to nav izskatījusi, respektīvi, vai nu tā izvairās izskatīt, vai kā... To varētu pateikt pati Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, kāpēc tā nav izskatījusi, tātad nav izpildījusi Augstākās padomes pagājušās nedēļas otrdienas plenārsēdes nolēmumu.

Attiecībā uz Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli es jau pateicu. Tātad Likumdošanas jautājumu komisija akceptēja 1.punktu šajā lēmumā un sāka strīdēties, ko ievietot no 2. līdz 7.punkta vietā attiecībā uz Saeimas vēlēšanām.

Lai gan bija dažādi formulējumi, komisija nonāca pie viena noteikta viedokļa. Viens bija tāds formulējums, ka uzdot Likumdošanas jautājumu komisijai līdz 1992.gada 31.martam iesniegt atjaunotās Saeimas vēlēšanu likumu. Tāds bija viens formulējums, bet bija arī vēl citi formulējumi, tomēr pie vienota nenonāca. Tātad Likumdošanas jautājumu komisija akceptēja 1.punktu un uzskata, ka lēmums varētu sastāvēt vispār no 1.punkta, tikai no 1.punkta.

J.Lagzdiņš: Man ir jautājums. Tā kā šis lēmums vistiešākajā veidā skar vairāk nekā 14 tūkstošu tautas deputātu darbu un vairāk nekā 400 vietējo padomju un pašvaldību darbu, kuras organizē vietējo pārvaldi visā mūsu valstī, mans jautājums ir šāds: kāds ir šo pašvaldību viedoklis? Vai tās ir iepazīstinātas ar pieņemamo lēmuma projektu?

R.Rikards: Pirmkārt, tas skar ne tikai pašvaldības, bet skar arī Augstāko padomi, tātad visu Latviju kopumā. Saskaņā ar šo lēmumu arī Augstākās padomes vēlēšanas kāda apgabala izbijušā deputāta vietā līdz visu Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas pabeigšanai nenotiks, jo nav zināms, kas viņus vēlēs.

J.Lagzdiņš: Atļaujiet uzdot vēl vienu jautājumu. Šo lēmuma projektu ir iesniegusi frakcija “Satversme”, kura savos principos ir deklarējusi, ka tā grib atjaunot latviešu tautas intereses. Sakiet, lūdzu, vai gadījumā, ja pieņems šādu lēmumu, šajā periodā, kad tas tiks nostādīts fatālā stāvoklī, vai tad tūliņ tiks pārtraukta vispār padomju darbība? Un vai latviešu tautas intereses tādējādi tiks vairāk ievērotas? Vai tieši pretēji?

R.Rikards: Es varu pateikt tā. Teiksim, Rīgā ir septiņas padomes– 600 deputātu rajonu padomēs un pāri par simt deputātu– Rīgas padomē, tātad ir 700 deputātu. Ja no 700 deputātiem Rīgā, teiksim, trīs vai piecu deputātu līdz reģistrācijas pabeigšanai nebūs, vai tad atlikušie 695 Rīgas deputāti nevar realizēt pašpārvaldi, pašvaldības šeit, Rīgā? Vai tad tiešām visi 700 deputāti aizies bojā uzreiz? Lielākā daļa– 99 procenti– taču paliks. Ja tur daži procenti deputātu vairs nebūs, arī tad pašvaldība turpinās eksistēt, jo Rīgā ir pāri par 700 deputātiem, un, ja trīs vai piecu deputātu līdz reģistrācijas pabeigšanai vairs nebūs, es domāju, ka liela nelaime nenotiks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek! Es atvainojos, Strazdiņa kungs, mums sekretariātā jautātāji ir pierakstīti pēc kārtas. Es jūs varu pierakstīt tikai pēc deputāta Eglāja…

V.Mucenieks: Man ir tāds jautājums. Šeit ir rakstīts, ka pašvaldību vēlēšanas notiks pēc Saeimas sanākšanas. Vai nebūtu prātīgāk, tā kā mēs nezinām, kad tas būs– un tas var būt ilgāks laika periods, nekā mēs to šobrīd domājam,– rakstīt: “pēc Pilsoņu reģistra izveidošanas”? Līdz tam laikam mēs apturam, un, ja gadījumā kas notiek, mēs šo termiņu varēsim pagarināt, taču, ja mēs ierakstām par Saeimu, tad tas ir diezgan… Tas var izrādīties garāks periods, kura laikā var rasties dažādas problēmas. Piemēram, es zinu (tas bija, manuprāt, rakstīts “Atmodā”), ka Līvānu padomē seši deputāti ir nolikuši savus mandātus, turklāt tie bija Tautas frontes deputāti. Un ir jautājums: ja noliek vēl seši, kas tad notiks ar šādām te padomēm un kā tās izdzīvos līdz Saeimas vēlēšanām?

Attiecībā uz Pilsoņu reģistra izstrādāšanu domāju, ka tā termiņš– 1.jūlijs– kaut kādā ziņā ir pamatots.

R.Rikards: Tātad jūs ierosināt 5.punktu izteikt šādā redakcijā: “Noteikt, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā notiks ne agrāk kā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas pabeigšanas”?

V.Mucenieks: Jā, jā.

No zāles: Bet tas attiecas uz 1.punktu…

V.Mucenieks: Tad 5.punktu vispār var svītrot.

R.Rikards: Varētu svītrot, jā.

V.Mucenieks: Es piekrītu, ka 5.punktu var svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamais profesor! Vai jums nebūtu iebildumu 4.punktu sākt ar vārdiem: “Anulēt visu līmeņu vēlēšanu komisijas,” un tālāk kā tekstā. Tātad ir priekšlikums izmantot vārdu “anulēt”.

R.Rikards: Grūti pateikt… Jurists Apsītis kā latviešu valodas speciālists pateiks, kurš vārds ir labāks– vai “izbeigt”, vai “anulēt”. Es šobrīd nevaru izšķirties, kurš vārds ir labāks.

Priekšsēdētājs: Latviskais termins ir “izbeigt”, jo “anulēt” nav latviešu valodai raksturīgs vārds.

Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es vēl atgriežos pie 6.punkta. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs šeit it kā uzdodam padomei pieņemt lēmumu pārstāvēt… Tas ir formulēts tādā veidā, ka tai padomei ir jāpieņem lēmums par pārstāvēšanu, bet mēs to neesam tiesīgi darīt, jo viņi var balsot un nedabūt. Tāpēc, ko jūs teiktu par tādu priekšlikumu, ja mēs formulētu šādi: “Noteikt, ka izbijušo deputātu ar attiecīgās padomes lēmumu var pārstāvēt cita apgabala deputāts.”

Priekšsēdētājs: Tātad vārda “uzdot” vietā lietot “var”?

V.Eglājs: “Var pārstāvēt cita apgabala deputāts.” Tad atrisinās viss.

R.Rikards: Neapšaubāmi, es pilnīgi piekrītu! Katrā ziņā labāk vārda “uzdot” vietā ir lietot “var”. Tātad– “var pārstāvēt”. Un ir skaidrs, ka tad padome pati izlemj.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Strazdiņ!

J.Strazdiņš: Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka te ir redzami it kā dažādi formulējumi. Tas, ar kuru sākas 1.punkts, ir: “Līdz esošo Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācijas pabeigšanai”, turpretī virs­rakstā ir teikts: “līdz Saeimas sasaukšanai”– tātad tās būs dažādas lietas. Vai te nav pretruna?

R.Rikards: Es pilnīgi piekrītu. Tātad lēmums varētu saukties– “Par tautas deputātu vēlēšanu pārtraukšanu visa līmeņa padomēs”. Punkts. Bet līdz kādam brīdim tās ir pārtrauktas, tas viss ir pateikts garajā punktā. Tātad vajadzētu svītrot “līdz Saeimas sasaukšanai”. To svītrot un pēc “padomes” likt punktu.

J.Strazdiņš: Es pat ieteiktu svītrot “visu līmeņu padomēs”, un nosaukt to “Par tautas deputātu vēlēšanu pārtraukšanu”– tas būtu saprotamāk.

R.Rikards: Pilnīgi piekrītu, ka var arī vēl īsāk uzrakstīt. Tātad “Par deputātu vēlēšanu pārtraukšanu”. Punkts.

Priekšsēdētājs: Komisija šo labojumu ir pieņēmusi. Deputāt Vaivad, lūdzu! Nevēlas. Tad vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Tātad 1.punktā ir rakstīts “jaunas vēlēšanas”. “Jaunas vēlēšanas” un “vēlēšanas bijušo deputātu vietā” ir divas dažādas lietas. Vai jūs esat domājis tikai “jaunas vēlēšanas” vai arī “vēlēšanas bijušo deputātu vietā”?

R.Rikards: Te ir domāts viens un tas pats…

A.Punovskis: Es tomēr ierosinātu rakstīt skaidri un gaiši: “Jaunas vēlēšanas, kā arī vēlēšanas bijušo deputātu vietā”, jo jaunas ir kopēja rakstura vēlēšanas, kad vienā padomē bijušo deputātu vietā notiek vēlēšanas. Vismaz vēlēšanu likumā tās lietas ir nodalītas.

R.Rikards: Tātad jūs iesakāt šā likuma 1.punktu beigt: “jaunas republikas tautas deputātu un vietējo padomju vēlēšanas, kā arī…”

A.Punovskis: “…kā arī deputātu vēlēšanas bijušo deputātu vietā”.

R.Rikards: “Bijušo” vai “izbijušo”?

A.Punovskis: Jāpaskatās, kā tur precīzi ir ierakstīts…

R.Rikards: “…kā arī vēlēšanas bijušo deputātu vietā nerīkot”.

A.Punovskis: Otrais jautājums: kamdēļ jūs te domājat šos divus likumus tikai “apturēt”, nevis “atcelt”?

R.Rikards: Ja jūs paskatītos 535.dokumentu, tad redzētu, ka tur bija formulējums “atcelt”, bet Likumdošanas jautājumu komisijas jurists ieteica labāk lietot terminu “apturēt”. “Apturēt”– tādu formulējumu mums ieteica.

A.Punovskis: Tādā gadījumā vai es varētu lūgt skaidrojumu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka likuma darbību jebkurā brīdī varēs atjaunot ar šādu pašu lēmumu vai kādu citu procedūru?

R.Rikards: Ko tas nozīmē? Tad, kad reģistrācija būs pabeigta, iespējams, ka tanī brīdī tiks likts priekšā jauns pašvaldību vēlēšanu likums. Un tad, kad tas būs iesniegts, tad tas būs pavisam jauns likums, nevis PSRS likums. Tad iepriekšējais tiks atcelts pavisam. Līdz tam brīdim tas ir apturēts. To izlems tikai pēc iedzīvotāju reģistrācijas pabeigšanas. Tāpēc ir šāds vairāk vai mazāk lokans formulējums.

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Vai jums neliekas, ka 7.punkts pēc tā, kā mēs tagad izrediģējām, šeit ir lieks, ņemot vērā to, ka pagaidu valdēs ir ievēlēts mazs cilvēku skaits– līdz 13 cilvēkiem. Un pēc esošās informācijas mēs zinām, ka šis sastāvs nav stabils un ka tur var izkrist ārā atsevišķi cilvēki. Vai ir vajadzība noteikt to laiku?

R.Rikards: Gulbja kungs! Es pilnīgi piekrītu, jo faktiski 1.punkts pasaka šo termiņu. 5. un 7. punktu varētu svītrot, lai tie nesaista mums rokas. Mēs piekrītam svītrot gan 5.punktu, gan 7.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Paldies Rikarda kungam. Debatēs pašlaik ir pierakstījušies četri deputāti. Mums jāpakonsultējas, mēs organizēsim savu darbu, jo pulksten 15.00 visi spriedīsim par tiesu varu. Debates praktiski varēs beigt tikai pēc jautājuma par tiesu varu izspriešanas.

Debates uzsāk deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir patīkami, ka “Satversmes” frakcija ir atzinusi pareizos iemeslus, kādēļ mēs jau atcēlām tautas deputātu vēlēšanas trijos apgabalos. Tas, protams, nebija tamdēļ, ka šajos apgabalos ir pamaz vēlētāju, bet gan tādēļ, ka patlaban nav noteikts vēlētāju loks. Būs pilsoņu reģistrācija. Mēs saprotam, ka Latvijas Republikas augstākais varas orgāns ir jāvēlē Latvijas Republikas pilsoņiem.

Ja ņemam vietējo tautas deputātu vēlēšanas, tad šeit var būt divas pieejas. Tā pieeja, kāda bija Latvijas Republikā pirms kara, tas ir, ka vietējās pašvaldības vēlēja tikai pilsoņi, kas atbilda tā laika realitātēm. Taču var būt arī cits variants, ka šo vēlētāju loku paplašina, jo Latvijas Republikas Satversme nenosaka vietējo pašvaldību vēlētāju loku. Un par šo mums vēl ilgi ir jāstrīdas.

Par praktisko pusi vietējo padomju vēlēšanās. Frakcija “Satversme” un referents acīmredzot nav painteresējušies, kāds stāvoklis ir visos pagastos. Es tomēr pieļauju iespēju, ka daudzos Latgales pagastos varbūt ir tāds stāvoklis, ka tad, ja aiziet kāds deputāts– vai nu noliek savas pilnvaras, vai citu iemeslu dēļ, tur var mainīties spēku samērs, un mēs ar šādu lēmumu būsim izdarījuši lāča pakalpojumu šīm pagastu padomēm, kuras nemaz nezinām. Tikpat kritisks stāvoklis ir Rīgas pilsētas padomei. Šeit pietiek aiziet diviem vai trim deputātiem, un šī padome atkal nebūs darbaspējīga. Es gan nevaru apgalvot, ka tā patlaban ir darbaspējīga…

Ko es gribētu ierosināt? Noteikti šajā lēmumā atbalstīt 1.punktu, taču izslēdzot no tā “un vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas” un atstājot šo jautājumu katras vietējās padomes ziņā. Nevajag uzspiest tām šo lēmumu!

Tātad arī 6.punkts pēc korekcijas var būt pieņemams, jo tas ļauj tām padomēm, kuras uzskata, ka vēlēšanas šajā laikā nav vajadzības rīkot, šīs vēlēšanas nerīkot un ļauj pārstāvēt sevi citu apgabalu deputātiem.

Attiecībā uz 7.punktu es uzskatu, ka šim punktam ir jāparādās kā attiecīgam lēmumam par šo pagaidu valžu izveidošanu un izmaiņām tajās, jo nevar būt spēkā divi lēmumi, kuru punkti ir viens ar otru pretrunā. Tāds stāvoklis mūsu likumdošanā tomēr nebūtu pieļaujams. Es saprotu, ka komisija ir piekritusi šo punktu izsvītrot.

Par vēlēšanu likuma apturēšanu. Kāda jēga ir apturēt vēlēšanu likumu, ja mēs apturam pašas vēlēšanas? Es neuzskatu, ka šiem punktiem patlaban ir jēga, kaut gan es pieļauju nelielas aizdomas, ka šeit zemtekstā varētu būt vēlēšanās izraisīt parlamentāru krīzi. Tādu vēlēšanos var saskatīt, tāpēc es tomēr atturētos balsot par šādiem punktiem.

Par vēlēšanu komisiju pilnvaru izbeigšanu. Tas zināmā mērā ir pretrunā ar šiem punktiem par vēlēšanu likuma apturēšanu. Vēlēšanu likuma darbību tikai “aptur”, bet vēlēšanu komisija pilnvaras “izbeidz”. Šeit ir pretruna. Es tomēr esmu pret šāda lēmuma pieņemšanu. Es aicinātu pieņemt tikai lēmuma 1. un 8.punktu, pie tam izsvītrojot vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas un atstājot to katras padomes ziņā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ! Škapara kungs laikam runās pēcpusdienā. Lūdzu.

Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Līdz šai dienai man bija tāda pārliecība, ka mēs esam ievēlēti šeit, sēžam un arī reizēm strādājam savas tautas interesēs un darām to likumīgi, jo esam likumdevēji, tātad likumu radītāji. Mēs esam tā institūcija, kurai pirmām kārtām visstingrāk ir jāievēro likums. Sakiet, lūdzu, kā lai mēs šodien vērtējam apspriešanai iesniegto lēmuma projektu? Tas, pirmkārt, ir klaji nelikumīgs. Kādā ziņā? Pievērsieties, lūdzu, lēmuma 1.punktam. Tas nosaka, ka līdz noteiktam termiņam, līdz noteiktai, teiksim, darbības veikšanai Latvijas Republikā nerīkot jaunas vēlēšanas. Bet kolēģi! Spēkā ir kaut vai pašvaldību likuma 3.nodaļa, kuras panti nosaka, ka gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palicis laika periods, kurš lielāks par gadu, tad vēlēšanas ir jārīko, ja gadījumā padome ir atcelta un darbojas pagaidu valde. Šāda norma ir apstiprināta un fiksēta mūsu pašu pieņemtajā likumā. Tādēļ, godātais Ēlerta kungs, es atbalstu un stāvu pilnīgi jūsu pragmatiskajās pozīcijās. Arī es nevaru atbalstīt šo vienīgo, it kā pieņemamo punktu.

Kāds, manuprāt, būtu jādod politiskais vērtējums šim lēmumam? Vai ar šā lēmuma palīdzību mēs radīsim gaisotni, kas palīdzēs strādāt deputātiem, padomēm un valdēm, kuras jau tā ir labilā, nedrošā politiskajā un sociāli ekonomiskajā stāvoklī? Es domāju, ka mēs radīsim tādu psiholoģisko gaisotni padomēs, tādu neizbēgamības sajūtu, ka nākamais lēmums, ko šis Augstais nams, runājot Bērza vārdiem, var pieņemt savā augstprātībā, ir tikai lēmums par padomju atlaišanu vispār un pilnīgas anarhijas radīšanu Latvijas valstī.

Kolēģi! “Satversmes” frakcijā ir ļoti daudz manu domu biedru. Mērķi mums ir vienādi, bet līdzekļi, godātie kolēģi, ar kādiem jūs gribat sasniegt šos mērķus, man absolūti nav pieņemami. Absolūti! Jo šādā veidā ar šādiem lēmumiem mēs radīsim pilnīgu anarhiju un nekārtību mūsu valstī. Tādēļ, kolēģi, es aicinu šodien šo lēmumu noraidīt un es gribētu jūs informēt, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir izstrādājusi grozījumus un papildinājumus pašvaldību likumos, ar kuru palīdzību mēs likumīgi, daudzmaz taisnīgi un godīgi varēsim atrisināt šo problēmu, kuru jūs gribat atrisināt. Taču diemžēl šīs pārlieku lielās steigas dēļ šis jautājums tiek izskatīts šodien, un mēs nevarējām iesniegt savu likumprojektu. Tāds, kolēģi, ir mans lūgums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Sekos pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00. Pēc pārtraukuma runās deputāts Škapars.

(Pārtraukums)