Ministru kabineta 2006.gada 18. aprīļa sēdē

ĀM: Par Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2005.gada darba pārskatu

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 18.aprīļa, sēdē atbalstīja Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja (Birojs) sagatavoto “Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2005.gada darba pārskatu”.

Darba pārskatā ir apkopota statistika, tabulas un grafiki attiecībā uz sūdzībām un iesniegumiem laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim, kā arī jaunākie fakti par lietu virzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) un Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), kas notikuši līdz 2006.gada martam.

Tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Pēc Tiesas sniegtās informācijas, 2005.gadā Tiesā no Latvijas tika saņemti 345 iesniegumi. Tā kā Tiesa jau sākotnējā stadijā izvērtē iesniegumu pamatotību, daudzi tiek noraidīti kā nepamatoti, neprasot valdībai tos komentēt. 2005.gadā valdības komentāriem tika atsūtīti deviņi jauni iesniegumi, kuros bieži vien bija vairākas sūdzības. Līdz ar to aktīvajā tiesvedībā pērn atradās 58 iesniegumi. No Biroja apkopotās informācijas izriet, ka visvairāk 2005.gadā valdībai komunicētas sūdzības par tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu iespējamiem pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants). 2005.gadā raksturīgi valdībai komunicētie iesniegumi satur sūdzības par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību (Konvencijas 13.pants) kopā ar sūdzībām par tiesībām uz lietas savlaicīgu izskatīšanu taisnīgā tiesā (Konvencijas 6.panta 1.punkts) un tiesībām uz īpašumu (Konvencijas 1.protokola 1.pants).

2005.gadā Tiesa pasludināja spriedumus pret Latviju piecās lietās; divās lietās Latvija bija atbildētājas statusā (Sisojevi pret Latviju, Ždanoka pret Latviju), trīs lietās – trešās puses statusā (Agrotehserviss pret Ukrainu, Baklanovs pret Krieviju, Hirsts pret Apvienoto Karalisti). Pēc sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības noraidīšanas 2005.gadā ir stājies spēkā spriedums lietā Farbtuhs pret Latviju. Tai pašā laikā Latvijas valdība ir pārsūdzējusi Tiesas spriedumu lietā Sisojevi pret Latviju. Tiesas Lielā palāta ir pieņēmusi izskatīšanai Latvijas valdības apelācijas sūdzību, nozīmējot lietas atkārtotu izskatīšanu uz 2006.gada maiju.

Apkopojot statistiku kopš 1997.gada, kad Latvija ratificēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un atzina Tiesas jurisdikciju sūdzību izskatīšanai, līdz 2006.gada 1.aprīlim pret Latviju ir pasludināti 11 spriedumi (no tiem trīs vēl nav stājušies spēkā); trīs lietās Latvija bija iesaistījusies trešās puses statusā; 29 lietas ar lēmumu ir noraidījusi Tiesas palāta; divas lietas tika svītrotas no izskatāmo lietu saraksta, kā arī divās lietās panākts mierizlīgums. Latvijas valdībai šobrīd nav pieejami precīzi statistikas dati par Tiesas komitejā noraidītajiem iesniegumiem, jo minētie lēmumi netiek publicēti.

Apkopojot informāciju par Tiesas spriedumiem, kas ir stājušies spēkā un kuros ticis konstatēts viens vai vairāki konvencijas pārkāpumi, jāsecina, ka Latvijai bija jāmaksā kompensācija nepilnu 10% apmērā no sākotnēji pieprasītām summām. Latvija kopā ir samaksājusi 37 908 latu kompensāciju iesniedzēju sākotnēji prasīto 458 699,20 latu vietā.

Papildus minētajām lietām Tiesā Latvija regulāri gatavo informāciju Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai, kas ir Tiesas spriedumu izpildi uzraugošā institūcija, par spēkā stājušos Tiesas spriedumu izpildi.

Darbs ANO Speciālo procedūru ietvaros

2004.gada nogalē ANO darba grupa pret patvaļīgu aizturēšanu Latvijas valdības komentāriem nosūtīja V.Maliginas sūdzību par iespējamo pārkāpumu saistībā ar apcietinājuma pamatotību un ilgumu. Iepazīstoties ar Latvijas valdības iesniegtajiem komentāriem, 2005.gada 25.maijā darba grupa noraidīja sūdzību, secinot, ka V.Maliginas aizturēšana nav bijusi patvaļīga, neraugoties uz apcietinājuma un tiesas procesa ilgumu.

2005.gada 15.martā no ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja speciālā ziņotāja par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un ar to saistīto neiecietību tika saņemta vēstule ar lūgumu komentēt vēsturnieku I.Feldmaņa un K.Kangera rakstu “The Volunteer SS legion in Latvia”. 2005.gada 10.jūnijā par šo rakstu ziņotājam tika iesniegti valdības komentāri. Atbilde pagaidām nav saņemta.

Nacionālo ziņojumu sagatavošana un iesniegšana starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

MK pārstāvis ir atbildīgs par septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

2005.gadā tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja kārtējo Latvijas ziņojumu par Spīdzināšanas novēršanas konvencijas izpildi. Izstrādātais ziņojums tika apstiprināts valdībā 2005.gada 26.jūlijā un iesniegts ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejā. Ziņojuma aizstāvēšana plānota 2007.gada novembrī.

2005.gadā ANO institūcijās netika aizstāvēti Latvijas iesniegtie nacionālie ziņojumi, bet tika saņemta informācija, ka 2006.gada 16.maijā notiks Latvijas iesniegtā ziņojuma par 1989.gada Bērnu tiesību konvencijas izpildi aizstāvēšana ANO Bērnu tiesību komitejā. Šobrīd sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām notiek papildinformācijas sagatavošana aizstāvēšanai par sasniegto progresu laika posmā no ziņojuma apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai.

Citi darbi

2005.gada laikā Birojs turpināja analizēt atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Biroja darbinieki iesaistījās darba grupās, kā arī sniedza atzinumus par sagatavoto tiesību aktu projektu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Visbeidzot, Biroja darbinieki piedalījās dažādās Eiropas Padomes darba grupās, kas apkopoja informāciju par starptautisko cilvēktiesību standartu ievērošanu dalībvalstīs un/vai izstrādāja vadlīnijas to labākai ievērošanai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem MK noteikumos valsts proves uzraudzības jomā

Ministru kabinets (MK) 18.aprīļa sēdē apstiprinājis grozījumus trīs normatīvajos aktos, kas saistīti ar Valsts proves uzraudzības inspekcijas (VPUI) kompetencē esošiem jautājumiem. Pieņemti grozījumi MK noteikumos par VPUI nolikumu, MK noteikumos “Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs”, kā arī MK noteikumos, kas nosaka  kārtību, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, obligātās provēšanas un marķēšanas kārtību un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtību.

Grozījumi veikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.595 “Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs”.

Noteikumi tiek papildināti ar punktu, kas paredz VPUI tiesības nezīmogot preču drošībai neatbilstošus izstrādājumus. Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu atbilstības pārbaudi preču drošuma prasībām VPUI pārņēma no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, bet inspekcijas tiesības nezīmogot preču drošībai neatbilstošus izstrādājumus normatīvajos aktos nebija nostiprinātas.

Papildinātie noteikumi atļauj VPUI nezīmogot niķeli saturošus izstrādājumus. Kaut arī niķelis tiek plaši izmantots juvelierizstrādājumu ražošanā, atbilstoši MK noteikumiem Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem” tas tiek atzīts par bīstamu un lietošanā ierobežojamu.

Grozījumi veikti Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.547 “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums”.

Noteikumu grozījumi deleģē VPUI organizēt valsts apbalvojumu izgatavošanu. Līdz šim par valsts apbalvojumu izgatavošanu bija atbildīga Valsts prezidenta kanceleja, bet VPUI veica izgatavošanas procesa pārraudzību un izgatavojumu kvalitātes pārbaudi.

Papildus tam grozījumi paredz VPUI veikt ne vien dārgmetālu un to izgatavojumu analīzi un ekspertīzi, bet arī to atbilstības pārbaudi preču drošuma prasībām.

Grozījumi veikti Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”.

Līdz ar izmaiņām līdzšinējos noteikumos tiks vienkāršota kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Atbilstoši noteikumiem pastāvīgo saimnieciskās darbības veikšanas vietu reģistrācijas termiņš ir pagarināts līdz pieciem gadiem.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz atbrīvot saimnieciskās darbības veicējus no pienākuma reģistrēt tās saimnieciskās darbības veikšanas vietas, kur notiek izbraukuma tirdzniecība, kuras ilgums nepārsniedz divus mēnešus. Grozījumi arīdzan paredz, ka pēc saimnieciskās darbības vietas reģistrācijas informācija par reģistrāciju tiek ievietota internetā, atsakoties no reģistrācijas apliecībām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par grozījumiem meliorācijas kadastra noteikumos

Ministru kabineta (MK) 18.aprīļa sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi meliorācijas kadastra noteikumos.

Lauku atbalsta dienests (LAD) meliorācijas sistēmu vai tās daļu var norakstīt un izslēgt no meliorācijas kadastra, ja tās darbība un ekspluatācija pārtraukta. Tas paredzēts gadījumā, kad notiek meliorētās zemes transformācija, meliorācijas sistēmas rekonstrukcija, izslēdzot to daļu, kuru turpmāk nav paredzēts izmantot projektētajām funkcijām un darbības režīmam. Meliorācijas sistēmu vai tās daļu var norakstīt, ja tā kvalitatīvā (tehniskā) stāvokļa dēļ nenodrošina zemes ūdens režīma regulēšanu un tās turpmākā ekspluatācija un renovācija atbilstoši zemes lietošanas veidam nav iespējama. Tāpat meliorācijas sistēmu var norakstīt, ja tās darbību nepieciešams pārtraukt, lai nodrošinātu īpaši aizsargāja­mo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu vai Eiropas Savienības (ES) prioritāro biotopu labvēlīgas aizsardzības statusu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Meliorācijas sistēmas izslēgšanu no meliorācijas kadastra un norakstīšanu atbilstoši tās ekspluatācijas un uzturēšanas nodrošināšanai var ierosināt LAD, pašvaldības iestādes, zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

ZM: Par atbalstu minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai

Valdība otrdien, 18.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kārtību, kādā tiek uzraudzīts un administrēts valsts atbalsts minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) nosacījumus par bioloģiskas izcelsmes degvielas izmantošanu transportā, veidojot 2% no degvielas patēriņa 2005.gadā un 5,75% 2010.gadā, ir nepieciešami valsts atbalstu reglamentējoši normatīvie akti, kas stimulētu biodegvielas ražošanu un līdz ar to sekmētu arī šādas degvielas patēriņu. Atbalstam biodegvielas ražošanas veicināšanai ir paredzēts finansējums 3 719 880 latu.

Atbalsta summa, kas paredzēta 2006.gadā, tika noteikta un pieprasīta 2005.gadā, pamatojoties uz 2005.gadam noteiktās finansiālās kvotas apjomu un tiešā valsts atbalsta aprēķinu par 1000 litriem biodegvielas. 2006.gadā 3 719 880 latu ZM valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros tiek novirzīti tikai biodegvielas ražotājam.

Programmas “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā 2003.–2010.gadam” ietvaros veiktie ekonomiskie aprēķini liecina, ka biodegvielas ražošana uzlabotu ekonomiskos rādītājus. Tiktu radītas jaunas darba vietas, papildus būtu apstrādāti 70–100 tūkstoši hektāru zemes, iekšzemes kopprodukts pieaugtu par aptuveni 40 miljoniem latu, tiktu iekasēti lielāki nodokļi un uzlabotos valsts eksporta un importa bilance.

ZM: Par cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu

Valdība otrdien, 18.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. Normatīvais akts paredz nodrošināt cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas apriti.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā veic to infekcijas slimību vai tā saukto zoonožu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu vai parazītu izraisītas infekcijas vai invāzijas slimības, kas tiešā vai netiešā ceļā no dzīvnieka var tikt pārnestas uz cilvēku) profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki.

Ministru kabineta noteikumi paredz: ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs iegūtos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus izmanto pašpatēriņam, valsts uzraudzībai netiek pakļauta salmonelozes un kampilobakteriozes kontrole mājputniem un mājas apstākļos audzētiem savvaļas putniem, kā arī trihinelozes un ehinokokozes kontrole mājas un savvaļas cūku kautproduktos.

Savukārt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) jāiegūst un jāapkopo informācija par zoonožu uzliesmojumu un diagnosticēšanu dzīvniekiem, jebkuru zoonozi, kuras klātbūtne valstī apstiprināta dzīvnieku labora­toriskajā diagnostikā, kā arī dzīvnieku klīnisko saslimšanu ar kādu no zoonozēm.

Zoonožu profilakse un apkarošana jāveic mājputniem, nosakot salmonelozes ierosinātāja klātbūtni, govīm, nosakot tuberkulozes ierosinātāja un kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni, govīm, aitām un kazām, nosakot brucelozes ierosinātāja klātbūtni, kā arī aitām, nosakot listeriozes ierosinātāju. Profilakse un zoonožu apkarošana jāveic arī cūkām, nosakot brucelozes ierosinātāja klātbūtni, cūku un viennadžu kautproduktos, nosakot trihinelozes ierosinātāja klātbūtni, cūku kautproduktos, nosakot ehinokokozes ierosinātāju un mežacūku kautproduktos, nosakot trihinelozes ierosinātāja un ehinokokozes ierosinātāja klātbūtni. Arī pret trakumsērgas ierosinātāju uzņēmīgiem dzīvniekiem (ieskaitot suņus, kaķus un mājas seskus) un savvaļas dzīvniekiem, nosakot trakumsērgas ierosinātāja klātbūtni un pret liesas sērgas ierosinātāju uzņēmīgiem dzīvniekiem (izņemot suņus, kaķus un mājas seskus), nosakot liesas sērgas ierosinātāja klātbūtni, jāveic infekcijas slimību profilakse un apkarošana.

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām šķidro eļļu un tauku pārvadāšanai pa jūru

Valdība otrdien, 18.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātās obligātās nekaitīguma prasības šķidro eļļu un tauku pārvadāšanai pa jūru, kā arī eļļu un tauku pārvadāšanas tvertņu materiāla un tīrības prasības.

Noteikumu projekts paredz, ka tvertnei jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda vai apstrādātai ar epoksīdsveķiem vai to tehnisko ekvivalentu. Savukārt kuģa kapteinim jāsaglabā visi dokumenti, kas saistīti ar eļļas un tauku kravu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa