Par Eiropas Savienības 2005.gada budžeta izpildi

Budžeta izpilde 2005.gadā sasniedza rekordu – tikai 1% jeb 1077 miljoni eiro no ES budžeta ir palikuši neizlietoti. Šis skaitlis kopā ar papildu ieņēmumiem 1292 miljoniem eiro samazinās šāgada dalībvalstu iemaksas ES budžetā kopsummā par 2410 miljoniem eiro, kas ir jauns rekordzems līmenis kopš 1997.gada.

Eiropas Komisija tikko apstiprinājusi otro provizorisko 2006.gada budžeta grozījumu projektu, lai pagājušā gada atlikumu iekļautu šāgada budžeta plānošanā. Daļa Gribauskaite, Eiropas finanšu plānošanas un budžeta komisāre, atzīmēja: “ES budžeta labāka plānošana un pastāvīga budžeta vadības pilnveidošana visos līmeņos ir nesusi augļus. Tagad dalībvalstis gadā iemaksā ES budžetā tikai tik daudz, cik patiešām ir vajadzīgs.”

Ja neizlietotās īpašās rezerves izslēdz no aprēķina (ir noteikts, ka rezerves drīkst izlietot tikai neparedzētiem izdevumiem), plānotais, bet neizlietotais ES finansējuma apjoms 2005.gadā bija pat mazāks par 1 miljardu eiro – tas sasniedza 871 miljonu eiro jeb 0,8% no kopējā budžeta apjoma – 105,7 miljardiem eiro (maksājumu apropriācijas).

Lauksaimniecībā neizlietotā summa bija 157 miljoni eiro jeb 0,3% no 48 510 miljoniem eiro. Attiecībā uz struktūrfondiem tā bija 58 miljoni eiro (0,2%) no 32 641 miljona eiro. Ārējiem pasākumiem neizlietotais finansējums nepārsniedza 181 miljonu eiro jeb 3,5% no kopējā piešķīruma (iepriekšējā gadā – 4%). Salīdzinot ar 2004.gadu, proporcionāli lielāks neizlietotā finansējuma apjoms tika konstatēts attiecībā uz pirmspievienošanās stratēģiju, jo neizlietoti palika 463 miljoni no pavisam 3428 miljoniem eiro (13,5 %), ko radīja valstu iestāžu novēloti iesniegtie maksājumu pieprasījumi.

Kā pilnīgas budžeta izlietošanas piemēri 2005.gadā minami tādi stratēģiski svarīgi instrumenti kā Eiropas komunikāciju tīkli, kas veicina modernu un efektīvu transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru attīstību, Šengenas programma, kas ietver jauno dalībvalstu robežkontroles uzlabošanas projektus un MEDA programma, kura piedāvā tehnisku un finansiālu atbalstu ekonomikas un sociālo struktūru reformām ES Vidusjūras reģiona partneriem.

ES budžeta papildu ieņēmumus ir devušas galvenokārt trešo pušu iemaksas –1167,5 miljoni eiro no plānotajiem 1292 miljoniem eiro. Kopējais atlikums – 2410 miljoni eiro – veido 2,3% no 2005.gada budžeta. 2004.gadā atlikums sasniedza 2,6%, 2003.gadā – 5,9% un 2002.gadā – 7,8%.

ES budžeta atlikumi (miljonos eiro)

2005.gada atlikums tiks izlietots, lai samazinātu dalībvalstu šāgada iemaksu summas. Visu dalībvalstu iemaksas tiks samazinātas, bet jo īpaši lielākajām valstīm, piemēram, Vācijai (-496 miljoni eiro), Apvienotajai Karalistei (-415 miljoni eiro), Francijai (-383 miljoni eiro) un Itālijai (-314 miljoni eiro).

Atlikuma sadalījums (miljonos eiro)

2006.gada budžeta maksājumu apropriāciju kopsummu – 112 076 miljons eiro – tagad veido: 108 368 miljoni eiro no dalībvalstu iemaksām, 2410 miljoni eiro no pārnestā 2005.gada atlikuma un 1298 miljoni eiro no citiem ieņēmumu avotiem (galvenokārt trešo pušu iemaksas).

Ar nākamo provizorisko budžeta grozījumu projektu, kas tiks iesniegts jūnija sākumā, tiks precizētas dalībvalstu 2006.gada iemaksas.

ES līgumi neatļauj budžeta deficītu un paredz, ka budžetam ik gadu jābūt līdzsvarā. Gada atlikumu, ko Eiropas Komisija cenšas samazināt līdz minimumam, iekļauj nākamā gada budžetā, samazinot dalībvalstu iemaksas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa