Uzrunājot Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras Igaunijas, Latvijas, Lietuvas biedrus Rīgā 18.aprīlī:
Godātais Flika kungs
[Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras reģionālais
prezidents]! Dāmas un kungi!
Esmu gandarīta par iespēju šodien tikties ar jums un pārrunāt
Latvijas un Vācijas ekonomiskās un biznesa sadarbības
perspektīvas, kā arī uzklausīt informāciju par jūsu darbības
pieredzi un plāniem Latvijā. Es vēlētos pateikties
Vācijas–Baltijas tirdzniecības kamerai (Deutsch–Baltische
Handelskammer in Estland, Lettland, Litauen (AHK)) par šīm
patīkamajām darba pusdienām un par šo tikšanās iespēju.
Nozīmīgs faktors vācu uzņēmēju aktivitātes palielināšanai Latvijā
ir Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras darbība Latvijā kopš
2004.gada. Ar prieku jāatzīst, ka jūsu darba rezultāti un strauji
pieaugošais biedru skaits liecina par neatslābstošu Vācijas
uzņēmēju interesi par darbības iespējām mūsu valstī.
Kopš 1998.gada Vācija ir bijusi viena no svarīgākajām Latvijas
ārējās tirdzniecības partnerēm un lielākajām investorēm. Šobrīd
Vācijas uzņēmumi Latvijā ieņem vienu no pirmajām vietām
investīciju apjoma ziņā, veidojot vairāk nekā 15% no kopējā
investīciju apjoma. Mēs ceram, ka šādas tendences turpināsies un
Latvija kļūs par nozīmīgāko Vācijas saimniecisko aktivitāšu
centru Baltijas jūras reģionā.
Dāmas un kungi!
Latvija ir visstraujākās izaugsmes valsts Eiropas Savienībā. Kopš
2000.gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ikgadējais
pieaugums bijis vidēji 7 – 8%, bet pagājušajā gadā tas pārsniedza
10%. Vairāk nekā 70% no Latvijas ārējās tirdzniecības ir ar ES
valstīm.
Lai gan tirdzniecības bilance šobrīd vēl ir Latvijai par sliktu,
par pozitīvu tirdznieciskās sadarbības attīstību liecina tas, ka
kopējā eksportā pieaug tādu preču apjoms, kam ir lielāka
pievienotā vērtība, piemēram, metālprodukcija. Mēs ceram, ka,
šādai tendencei turpinoties, samazināsies Latvijas salīdzinoši
lielais tekošā rēķina deficīts, kas pagājušajā gadā sasniedza
12,5%. Jāatzīmē, ka 2004. un 2005.gadā Latvijas eksporta
pieaugums dubultojās salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu
no 2002.gada līdz 2003.gadam.
Latvijā uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (FDI) ir
dubultojušās katrus trīs četrus gadus kopš 90.gadu sākuma. Šobrīd
Latvijā ieguldītās tiešās investīcijas ir jau apmēram 4 miljardi
eiro.
Īpaši vēlos šodien pieminēt divus no pēdējā laika lielākajiem
projektiem sadarbībā ar Vācijas investoriem. Viens no tiem ir
automašīnu radiatoru rūpnīcas izveide Jelgavā SIA “AKG
Thermotechnik Lettland” un automašīnu salonu detaļu ražotne SAI
“Röchling Automotive Milzkalne”, kas pagājušajā gadā uzsāka darbu
Milzkalnē.
Es patiesi ceru, ka šie projekti nesīs auglīgus rezultātus un
kalpos par veiksmīgu paraugu citiem vācu investoriem.
Dāmas un kungi!
Pēdējos gados no Latvijas ir aizbraukuši desmitiem tūkstošu
strādāt gribošu un talantīgu cilvēku darba un lielākas peļņas
meklējumos, tajā skaitā uz Vāciju. Šajā jaunajā situācijā
Latvijai jāpanāk, lai tās kvalificētais darbaspēks nebrauktu
projām un lai tie, kas jau aizbraukuši, atgrieztos ar jauniegūtām
prasmēm un iemaņām.
Taču tas būs panākams vienīgi tad, ja tiks ievērojami
paaugstināts algu līmenis. Mūsu uzņēmēji to labi saprot un
pakāpeniski palielina samaksu, taču šajā procesā tiek zaudēta
konkurētspēja, ko nodrošināja zemās izmaksas. Tādēļ mūsu
ekonomiskās attīstības stratēģijas pamatā ir jābūt pārejai uz
augstas pievienotās vērtības preču ražošanu un pakalpojumu
sniegšanu, nevis uz lēta darbaspēka izmantošanu.
Dāmas un kungi!
Par aizvien pieaugošo ekonomisko sadarbību starp mūsu zemēm, bet
arī par uzlabotām ceļojumu iespējām un Latvijas paaugstinātu
atpazīstamību liecina arī fakts, ka vācu tūristu skaits pēdējos
četros gados Latvijā pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Ceru, ka
vācu tūristu un potenciālo biznesa partneru skaits Latvijā
turpinās pieaugt, it īpaši ņemot vērā šogad mūsu valstī
notiekošos starptautiska mēroga pasākumus – pasaules hokeja
čempionātu, kas Rīgā norisināsies jau pēc nepilna mēneša, un NATO
galotņu sanāksmi šā gada novembrī.
Novēlu jums aktīvi attīstīt un paplašināt savu darbību Latvijā,
lai tā nestu auglīgus rezultātus gan jūsu uzņēmumiem, gan mūsu
valstij.