Par ES tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanu
Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi uzsākt pārkāpumu procedūru pret 19 dalībvalstīm saistībā ar to, ka šo valstu tiesību aktos nav īstenota viena vai vairākas no astoņām dažādām iekšējā tirgus direktīvām. Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret vairākām valstīm par to, ka tās nav paziņojušas par valsts pasākumiem, ar ko īsteno dažas direktīvas: pret Franciju, Grieķiju, Maltu, Portugāli, Spāniju un Vāciju – attiecībā uz direktīvu par apdrošināšanas starpniecību; pret Latviju un Nīderlandi – attiecībā uz direktīvu par finanšu konglomerātu papildu uzraudzību; pret Spāniju – attiecībā uz direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu īstenošanas noteikumiem; pret Zviedriju – attiecībā uz direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; un pret Luksemburgu – attiecībā uz direktīvu par grāmatvedības noteikumiem. Komisija ir pieņēmusi arī lēmumu oficiāli aicināt Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Čehiju, Franciju, Itāliju, Kipru, Lietuvu, Slovākiju, Slovēniju, Somiju un Spāniju pabeigt īstenot direktīvu par darba devēju pensijām un Beļģiju un Itāliju pabeigt īstenot prospektu direktīvu. Šie aicinājumi ir sniegti kā “argumentēti atzinumi”, kas ir EK Līguma 226.pantā noteiktās pārkāpumu procedūras otrais posms. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Eiropas Komisija var iesniegt lietu Eiropas Kopienu tiesā. Visbeidzot, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar EK Līguma 228.pantu nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai ar prasību nekavējoties izpildīt iepriekšējo tiesas nolēmumu par to, ka nav īstenota 2001.gada autortiesību direktīva. Ja Spānija to neizpildīs, Eiropas Komisija var lūgt tiesu, lai tā nosaka soda naudas ikdienas maksājumus.
Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs teica: “Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunākajiem rādītājiem par iekšējo tirgu dalībvalstis ir guvušas lielus panākumus, īstenojot vienotā tirgus tiesību aktus. Tomēr dažas no tām joprojām atpaliek atsevišķu direktīvu īstenošanā un līdz ar to liedz pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropā iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus un to pasākumu priekšrocības, par ko valdības ir vienojušās. Komisija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm savlaicīgi īstenot tiesību aktus, bet attiecīgos gadījumos tā turpinās veikt arī koriģējošas darbības.”
Apdrošināšanas starpniecība: Grieķija, Francija, Malta, Spānija, Portugāle un Vācija
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Grieķiju, Franciju, Maltu, Spāniju, Portugāli un Vāciju Eiropas Kopienu tiesā par to, ka tās nav pārņēmušas savos tiesību aktos Direktīvu 2002/92/EK. Šī direktīva visām dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2005.gada 15.janvārim. Grieķija, Portugāle un Vācija ir paziņojušas Eiropas Komisijai, ka likumdošanas process turpinās, bet tas vēl nav pabeigts. Francija, Malta un Spānija ir paziņojušas Eiropas Komisijai par dažiem valsts pasākumiem, bet ir norādījušas, ka ir vajadzīgi vēl citi valsts tiesību akti.
Direktīva par apdrošināšanas starpniecību ir daļa no finanšu pakalpojumu rīcības plāna, un tā klientiem nodrošina labāku izvēli un lielāku aizsardzību, vienlaikus palīdzot apdrošināšanas starpniekiem, piemēram, apdrošināšanas brokeriem, piedāvāt savus pakalpojumus ārpus valsts robežām. Direktīvā noteikts, ka visiem starpniekiem ir jābūt reģistrētiem mītnes dalībvalstī. Lai reģistrētos, tiem ir jāizpilda stingras prasības. Pēc reģistrācijas mītnes dalībvalstī apdrošināšanas starpnieki var pārdot savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Pašreizējā nevienādā direktīvas īstenošanas pakāpe izkropļo tirgu un neļauj apdrošināšanas starpniekiem ar vienādiem noteikumiem sniegt pakalpojumus iekšējā tirgū.
Finanšu konglomerātu papildu uzraudzība: Latvija un Nīderlande
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Latviju un Nīderlandi Eiropas Kopienu tiesā par to, ka tās nav paziņojušas par valsts pasākumiem, ar ko valsts tiesību aktos transponē Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos. Šajā direktīvā ir noteikti īpaši pasākumi, lai konsultatīvi uzraudzītu finanšu konglomerātus – finanšu grupas, kas darbojas gan banku/ieguldījumu pakalpojumu, gan apdrošināšanas nozarē. Šo direktīvu pareizi īstenojot visās dalībvalstīs, tiks sniegtas priekšrocības klientiem, noguldītājiem un ieguldītājiem Eiropas Savienībā, veicinot finanšu tirgus efektivitāti un palielinot konkurenci. Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2004.gada 11.augustā. Latvija ir transponējusi galvenos tiesību aktus, bet nav vēl pieņēmusi vajadzīgos īstenošanas pasākumus. Nīderlande vēl nav paziņojusi Eiropas Komisijai par direktīvas transponēšanas pasākumiem valsts tiesību aktos. Abām valstīm 2005.gada jūlijā tika nosūtīts argumentēts atzinums.
Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu: Spānija
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Spāniju Eiropas Kopienu tiesā par to, ka tā nav transponējusi valsts tiesību aktos Direktīvu 2004/72/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (2003/6/EK). Šīs īstenošanas direktīvas transponēšana bija jāpabeidz līdz 2004. gada 12. oktobrim.
Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu nostiprinās tirgus integritāti, pievēršoties iekšējas informācijas nelikumīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju problēmai Eiropas Savienības 25 dalībvalstu regulētajos tirgos. Tas tiks veikts, veicinot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu saskaņošanu Eiropas mērogā, nosakot stingru apņemšanos ievērot pārredzamības principu un garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem un valstu iestādēm izvirzot prasību pēc ciešākas sadarbības un plašākas apmaiņas ar informāciju. Direktīva var pilnībā sniegt priekšrocības tikai tad, ja to visā pilnībā un precīzi transponē visās dalībvalstīs.
Profesionālo kvalifikāciju atzīšana: Zviedrija
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Zviedriju Eiropas Kopienu tiesā par to, ka tā nav paziņojusi par visiem valsts pasākumiem, ar ko valsts tiesību aktos transponē Direktīvu 2001/19/EK par vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. Jo īpaši svarīgi, ka direktīvas transponēšana nav vēl veikta attiecībā uz mērnieka profesiju.
Šo direktīvu Eiropas Komisija ierosināja 1997.gadā saskaņā ar SLIM iniciatīvu, kuras mērķis ir iekšējā tirgus tiesību aktu vienkāršošana. Tā ievērojami atvieglo diplomu, apliecību un citu tādu dokumentu sarakstu atjaunināšanu, kurus varētu automātiski atzīt. Turklāt uzlabota arī vispārējās profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas darbība.
Direktīvas 2001/19/EK transponēšanas termiņš beidzās 2003.gada 1.janvārī.
Grāmatvedības noteikumi: Luksemburga
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Luksemburgu Eiropas Kopienu tiesā par to, ka tā nav īstenojusi Direktīvu 2003/51/EK par grāmatvedības noteikumiem.
Ar Direktīvu 2003/51/EK groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem. Šajās direktīvās ir noteikts, kurām sabiedrībām ir jāsagatavo pārskati, un ir precizēts formāts, kāds jāizmanto peļņas un zaudējumu pārskata un bilances shēmas sagatavošanai, kā arī sniegti piemērojamie novērtēšanas principi. Šīs direktīvas arī uzliek informācijas izpaušanas saistības.
Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) regula, kas pieņemta 2002.gada jūnijā, nosaka, ka visām regulētā tirgū uzskaitītām ES uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām, kurām ir tikai publiskās apgrozības vērtspapīri, no 2005.gada jāizmanto starptautiskie grāmatvedības standarti; tā ļauj dalībvalstīm attiecināt šo prasību uz visām sabiedrībām. Ja starptautiskos grāmatvedības standartus nepiemēro, ES grāmatvedības prasību pamats joprojām ir 4. un 7.uzņēmējdarbības tiesību direktīvas (78/660/EEK un 83/349/EEK), sauktas arī par grāmatvedības direktīvām, un tās tad joprojām turpina piemērot gandrīz 5 miljoni sabiedrību Eiropā. Tās jāmodernizē.
Ar Direktīvu 2003/51/EK ES grāmatvedības prasības tika saskaņotas ar mūsdienu grāmatvedības teoriju un praksi. Tām dalībvalstīm, kuras nepiemēro starptautiskos grāmatvedības standartus visām uzņēmējsabiedrībām, direktīva dod iespēju pāriet uz līdzīgiem, augstas kvalitātes finanšu pārskatiem. Tādējādi ir novērstas visas pretrunas ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Darba devēju pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijas: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Čehija, Francija, Itālija, Kipra, Lietuva, Slovākija, Slovēnija, Somija un Spānija
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Apvienotajai Karalistei, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Lietuvai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai un Spānijai, jo tās savos tiesību aktos nav transponējušas vai tikai daļēji transponējušas Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas [darba devēju pensiju] kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību. Šī direktīva visām dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2005.gada 23.septembrim. Šie argumentētie atzinumi seko oficiālā paziņojuma vēstulēm, kuras nosūtīja 2005.gada decembrī.
Minētā direktīva ir daļa no finanšu pakalpojumu rīcības plāna, un tā papildina iekšējo tirgu attiecībā uz darba devēju pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām. Atzīstot, ka dalībvalstu darba devēju pensiju shēmas ir ļoti atšķirīgas, direktīvā sniegti saskaņoti noteikumi minēto institūciju konsultatīvai uzraudzībai un kapitāla prasībām. Direktīvā arī izstrādāti noteikumi darba devēju pensiju pārrobežu piešķiršanai.
Prospektu direktīva: Beļģija un Itālija
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpumu procedūru pret divām dalībvalstīm, kas nav īstenojušas prospektu direktīvu (2003/71/EK). Eiropas Komisija oficiāli aicinās Beļģiju un Itāliju pabeigt šīs direktīvas transponēšanu, kam termiņš beidzās 2005.gada 1.jūlijā.
Ar direktīvu saskaņo prospektus, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū. Ar to nodrošina, ka emitentam tiek izsniegts viens dokuments, kas ir derīgs visā ES teritorijā un kas ļauj tam publiski piedāvāt vērtspapīrus jebkurā dalībvalstī, balstoties uz vienotu apstiprinājumu no izcelsmes dalībvalsts. Uzņēmumiem būs vieglāk un lētāk piesaistīt kapitālu un tādējādi ievērojami veicināt ieguldījumu ES ekonomikā kopumā. Šīs priekšrocības nevar pilnībā izmantot, ja direktīva nav pilnībā un precīzi īstenota visās dalībvalstīs.
2001.gada autortiesību direktīva: Spānija
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai, jo tā joprojām nav paziņojusi par valsts tiesību aktiem, ar ko piemēro 2001.gada autortiesību direktīvas noteikumus, neraugoties uz attiecīgu Eiropas Kopienu tiesas nolēmumu. Turpretim Eiropas Komisija nolēma izbeigt procedūru pret Somiju, kas to informēja par saviem valsts īstenošanas pasākumiem.
Šī direktīva ir nozīmīgs elements procesā, kura mērķis ir atjaunināt Eiropas tiesību aktus par autortiesībām. Tai ir jānodrošina atbilstošs aizsardzības līmenis autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ciparsignālu vidē un jāaizsargā viss autortiesību aizsardzībā esošais materiāls, tostarp grāmatas, filmas un mūzika. Direktīva piedāvā drošu vidi ar autortiesībām aizsargātu preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecībai, un tai būtu jāatvieglo jauno plašsaziņas preču un pakalpojumu e-komercijas attīstība.
Pieņemot Padomes direktīvu, dalībvalstis uzņēmās to īstenot līdz 2002.gada 22.decembrim. Eiropas Kopienu tiesa jau ir pasludinājusi nolēmumus attiecībā uz vairākām dalībvalstīm, tostarp Spāniju, Somiju un Franciju, kas nebija īstenojušas šo direktīvu. Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūru pret šīm valstīm, jo tās nav izpildījušas tiesas nolēmumus. Eiropas Komisija izbeidza procedūru pret Somiju, kas ir pabeigusi direktīvas transponēšanu, un atlika lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Franciju, jo likums, ar kuru transponē direktīvu, atrodas pieņemšanas procesā, bet nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai, kas vēl joprojām nav paziņojusi par situāciju.