Kad, liekas, nogriezts pirms mērīšanas

Par uzņemšanas noteikumu grozījumiem Latvijas Republikas augstskolās

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns 30. oktobrī parakstīja rīkojumu "Par grozījumiem Uzņemšanas noteikumos Latvijas augstskolās". Rīkojums nosaka: pieteikšanos studijām tajās studiju programmās, kuras tiek īstenotas uz vidējās izglītības bāzes, augstskolas ir tiesīgas rīkot ne agrāk kā vienu mēnesi pēc 12. klases mācību gada beigām. Tā kā mācību gads vidusskolas absolventiem beidzas 21. jūnijā, augstskolas reflektantu pieteikšanos minētajām studiju programmām var rīkot ne agrāk par 21. jūliju.

Iepriekšējais rīkojums noteica, ka reflektantu dokumentus augstskolas var sākt pieņemt ne agrāk kā vienu nedēļu pēc 12. klases mācību gada beigām, tātad — jūnija pašās beigās. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti grozījumu nepieciešamību pamato ar to, ka skolēnu centralizēto eksāmenu darbu izvērtēšana un rezultātu apkopošana ilgs līdz jūlija vidum, tālab uzņemšanu augstskolās agrāk sākt nav iespējams. Līdz šim eksāmenu sesija gan pamatskolu, gan vidusskolu absolventiem sākās jau maija sākumā, bet tas traucēja normāla mācību darba norisi skolās. Lai to novērstu, ieskaites un eksāmeni šinī mācību gadā sāksies tikai 28. maijā. Valsts pārbaudes darbu norises laika pārbīde atvirza par trim nedēļām arī to brīdi, kad var sākt pieteikties studijām augstskolās.

"Latvijas Vēstnesis" lūdza divu lielāko augstskolu mācību prorektoru vērtējumu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Elmārs Beķeris pastāstīja, ka IZM rīkojumu uztverot ar nelielu sarūgtinājumu, jo ministrija pieņēmusi augstskolām būtisku lēmumu, nekonsultējoties ar tām. Četru lielāko Latvijas augstskolu mācību prorektori uz sarunām ar IZM atbildīgajām amatpersonām tika aicināti pēc tam, kad rīkojums jau bija parakstīts. Viens no IZM speciālistu argumentiem šāda rīkojuma veidošanai bijis: kad mēs stājāmies augstskolās, tad taču iestājeksāmeni sākās tikai augustā, bet nebija nekādu problēmu. Šķiet, viņi piemirsuši, ka pirms pāris gadu desmitiem reflektanti drīkstēja pieteikties studijām tikai vienā augstskolā. Tagad vidējo mācību iestāžu absolventi dodas uz iestājeksāmeniem un pārrunām divās trīs augstskolās, no kurām galu galā izvēlas savām spējām un interesēm atbilstošu studiju virzienu. Tā kā dokumentu pieņemšanas laiks būs daudz īsāks nekā līdz šim, tiks ierobežotas reflektantu iespējas pieteikties studijām vairākās augstskolās.

Tomēr ir saprotams, kādēļ izglītības un zinātnes ministrs ir parakstījis šādu rīkojumu: tas liecina par vēlmi arvien lielāku nozīmi piešķirt centralizētajiem eksāmeniem. Arī RTU vadība uzskata, ka šāda virzība ir pareiza. Līdz šim reflektants varēja tikt imatrikulēts RTU arī bez iestājeksāmeniem, ja augstskolai būtiskos mācību priekšmetos (matemātikā, fizikā, ķīmijā, informātikā, svešvalodā) bija savākts noteikts ballu skaits. Tomēr ir skaidrs, ka zināšanu vērtējums visās skolās nav vienāds, jo par vienu un to pašu zināšanu apjomu vienas skolas audzēkņi var dabūt deviņas balles, bet citas — tikai septiņas. Tādēļ RTU vadība nav pilnībā apmierināta ar līdzšinējo sistēmu un atzīst, ka tad, ja visos augstskolai būtiskos mācību priekšmetos notiktu centralizēti eksāmeni, viņi noteikti ņemtu vērā tikai to rezultātus. Patlaban to vēl nevar īstenot, jo, piemēram, matemātikā līdz šim centralizētais eksāmens vēl nav obligāts. Tomēr jau šajā mācību gadā centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti noteikti tiks ņemti vērā, stājoties RTU.

Līdz 2004. gadam ir plānots pakāpeniski ieviest centralizēto eksāmenu sistēmu vidusskolās. Kad tas būs paveikts, ieguvēji būs gan vidusskolu absolventi, gan augstskolas.

E.Beķeris atzina, ka iekļaušanās rīkojumā noteiktā datuma — 21. jūlija — un mācību gada sākuma laika nogrieznī augstskolai rada ne mazumu problēmu. Divas nedēļas ilgst dokumentu pieņemšana, jo katru gadu augstskolai ir jāizskata vairāk nekā četri tūkstoši iesniegumu.

Nedēļu ilgst iestājeksāmeni, vēl nedēļu notiek ieskaitīšanas procedūra, kas tiek rīkota publiski, zālē nolasot visu imatrikulēto vārdus. Pagājušajā gadā visiem ieskaitītajiem, kas bija beiguši nelatviešu skolas, RTU rīkoja zināšanu pārbaudes testus latviešu valodā. Pēc šo testu rezultātiem nākamie studenti tika sadalīti trīs grupās atbilstoši valsts valodas zināšanu līmenim. Ja tas bija pārāk zems, augustā vajadzēja apmeklēt augstskolas rīkotus latviešu valodas kursus. Tagad laika trūkuma dēļ to vairs nevarēs darīt. Bez tam vismaz viena nedēļa paiet, kamēr daļējas maksas studenti iemaksā naudu un tiek noformēti kredīti. Kopā sanāk vismaz piecas nedēļas. Tādējādi līdz 1. septembrim nekā nav iespējams beigt studentu uzņemšanas procesu.

E.Beķeris pastāstīja, ka RTU sāks studentu uzņemšanu vienu nedēļu agrāk — 16. jūlijā. Tas nebūs pretrunā ar rīkojumu, jo augstskolā stājas ne vien kārtējā gada absolventi, bet arī cilvēki, kas vidusskolu beiguši agrāk. Tiem jākārto iestājpārbaudījumi arī tajos mācību priekšmetos, kur šogad jau notiks centralizētie eksāmeni.

Ja vēl pirms gada lielākās augstskolas savstarpēji vienojās, kurā nedēļā katra no tām rīkos iestājpārbaudījumus, tad tagad varētu būt vienošanās par dienām, ne vairs par nedēļām. Protams, tas radīs lielāku spriedzi reflektantiem, tādēļ arguments, ka pārmaiņas notiek potenciālajiem studentiem par labu, neiztur kritiku.

Jautājot par noteikumu grozījuma radītajām pārmaiņām vidusskolēniem un ģimnāzistiem, atklājās, ka nākamie studenti nebūt nav sajūsmā par dokumentu pieņemšanas laika pārbīdi uz jūlija beigām. Tas nozīmē, ka gandrīz līdz augusta beigām būs jāmokās neziņā par turpmākajām izglītības gaitām. Sirdsmiers un drošība, ko rada apziņa, ka neesi "pamests uz ceļa", katrā ziņā nākamvasar tiks laupīts un brīvdienu bezrūpība kopā ar to.

Latvijas Universitātes mācību prorektors Juris Krūmiņš atzina, ka rīkojuma būtība ir ļoti pareiza: tiekties uz centralizēto eksāmenu atzīšanu kā vienīgo atskaites kritēriju, uzņemot augstskolu nākamos studentus. Tad jauniešiem vienā vasarā nebūs jāiztur dubulta psihiskā slodze, divreiz kārtojot pārbaudes darbus. Tomēr patlaban šāds rīkojums nācis nedaudz par agru, jo centralizēto eksāmenu ieviešanas grafiks vēl tikai pusē. Augstskolās tik un tā jārīko iestājpārbaudījumi tajos mācību priekšmetos, kuros centralizētie eksāmeni vēl nav ieviesti.

23. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā. Tie paredz no 2004. gada uzņemšanu augstskolās rīkot, pamatojoties uz vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ja kāda augstskola vēlēsies noteikt papildu prasības, piemēram, mūzikā vai tēlotājmākslā, par tām būs jāpaziņo trīs gadus iepriekš. Protams, iespēja gūt augstāko izglītību nebūs liegta arī tiem, kas vidusskolu beiguši pirms centralizēto eksāmenu ieviešanas. Noteikumi kārtībai, kādā uzņemt augstskolā šādus studētgribētājus, tiks apstiprināti līdz 2004. gadam.

Tātad turpmākos trīs gadus augstskolām studentu uzņemšana būs jārīko sprinteru tempā, bet tad, kad tās būs pamatīgi uztrenējušās, tiks gūta lielākā balva — pilnīga kārtība studentu uzņemšanā.

Par Latvijas skolēnu zināšanu novērtējumu

Vakar, 5. decembrī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā pulcējās tie, kam rūp mūsu valstī iegūstamās izglītības kvalitāte. Uz padarītā darba svētkiem bija aicināti gan valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, gan izglītības speciālisti no dažādām institūcijām un skolām. Pirms pieciem gadiem aizsācies, šajā dienā noslēdzās starptautiskais salīdzinošais izglītības sasniegumu pētījums matemātikā un dabaszinātnēs. Patiesībā nevar teikt, ka darbs ir pilnībā pabeigts, jo, kā apliecināja pētījuma koordinators Latvijā Andrejs Geske, "turpmāk vēl tiks veikta datu sekundāra analīze un publicēta rezultātu tehniskā analīze ar precīziem skaitļiem, plašām pārskata tabulām un shēmām".

Pētījumu IZM uzdevumā veica LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta speciālisti. Pasaulē starptautiska izglītības kvalitātes salīdzināšana tiek veikta jau četrdesmit gadus, Latvijā – kopš neatkarības atgūšanas. Šajos gados Latvija ir piedalījusies deviņos liela mēroga pētījumos par matemātikas, dabaszinību, datorzinību, lasītprasmes, pilsoniskās izglītības un svešvalodu zināšanu līmeni. Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas Trešais starptautiskais pētījums matemātikā un dabaszinātnēs (TIMSS) bija vislielākais un visplašāk zināmais salīdzinošās izglītības pētījums. Pirmo reizi testi un aptaujas tika veiktas 1995. gadā, otro — 1999. gadā. Rezultātu salīdzinājums ļauj novērtēt skolēnu sasniegumu izmaiņu tendences. Tas ir svarīgs izglītības kvalitātes rādītājs, kas sniedz informāciju par mācību procesa efektivitāti.

Atklājot pasākumu, LU rektors Ivars Lācis uzsvēra, ka ekonomiski spēcīgo valstu attīstības pamatā ir informācijietilpīgo zinātņu sasniegumi. Latvijā un LU ir senas tradīcijas matemātikas un dabaszinātņu apguvē, un pētījums rāda: mums ir cerība, ka tradīciju iedegtās liesmiņas vēl nav apdzisušas.

Ministru prezidents Andris Bērziņš atzina: "Pārāk bieži tiek runāts par dažādām negācijām, aizmirstot novērtēt visu labo, kas mums ir. Šī pētījuma rezultāti rāda, ka mums ir sasniegumi, ar kuriem varam lepoties. Dažādi ārvalstu speciālisti bieži atgādina: jums pagaidām ir ļoti labs līmenis matemātikā un dabaszinātnēs, nekādā ziņā nesekojiet citu valstu pieredzei, kas pamatojas uz mācību priekšmetu brīvu izvēli; saglabājiet šo līmeni, jo tas var kļūt par tramplīnu, uz kura valsts varēs atsperties lēcienam attīstības virzienā."

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns pateicās pētījuma autoriem un dalībniekiem — 145 skolu skolēniem un pedagogiem, jo visaptverošā, starptautiski salīdzināmā informācija par Latvijas izglītības sistēmas attīstības tendencēm palīdz izstrādāt un pieņemt pamatotus lēmumus izglītības politikā.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors profesors Andris Kangro ar gandarījumu paziņoja, ka četros gados Latvijā ir būtiski uzlabojusies izglītības kvalitāte matemātikā un dabaszinībās. Kvalitatīva izglītība ir viens no svarīgākajiem Latvijas resursiem.

To apzinās arī Latvijas valdība, par to liecina valsts augsto amatpersonu klātbūtne šajā pasākumā. Starptautiska izglītības kvalitātes novērtēšana ir ļoti svarīga, jo skolēni jau tagad un turpmāk aizvien biežāk konkurēs Eiropas un pasaules izglītības un darba tirgū. Salīdzināma informācija ir nepieciešama mūsu izglītības sistēmas vadītājiem, izstrādājot nozares attīstības stratēģiju. 1992. gadā Latvija tika uzņemta Starptautiskajā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijā (angl. – IEA), un kopš tā laika ir iespējams veikt salīdzinošu pētniecību, izmantojot 54 valstu rādītājus.

TIMSS pētījumā piedalījās 38 valstis. Tā kā dati tika vākti divreiz, bija iespējams veikt mūsu valsts izglītības attīstības un progresa salīdzinājumu ar citu valstu sasniegumiem. Tomēr vēl nozīmīgāks ir pašmāju skolēnu sasniegumu izmaiņu vērtējums, jo tas ļauj analizēt mūsu izglītības reformu lietderību un pārliecināties par pareizā ceļa izvēli.

Izvērtējot rezultātus, atklājās, ka Latvijas sasniegumi četru gadu laikā ir auguši visievērojamāk. Starptautiskie vidējie rādītāji liecina, ka vidējie sasniegumi dabaszinātnēs no 1995. līdz 1999. gadam pieauguši par 3 punktiem, bet matemātikā — par 2 punktiem, savukārt Latvijā vidējo sasniegumu rādītājs dabaszinātnēs palielinājies par 27, matemātikā — par 17 punktiem. Latvijā vidējo sasniegumu starpība ir vislielākā no visām pētījumu dalībvalstīm, tātad zināšanu kvalitāte ir uzlabojusies visvairāk.

IEA Latvijas Nacionālā pētījumu centra vadītājs A. Geske detalizēti iepazīstināja ar TIMSS pētījuma rezultātiem. Dabaszinātņu sasniegumu jomā Latvija no 38 valstīm atrodas 20. vietā, visās satura grupās virs starptautiski vidējā rādītāja. Pētījums parāda, ka visaugstākie sasniegumi no visām dabaszinātņu nozarēm pēdējos gados gūti bioloģijā. Matemātikas apguvē Latvijas skolēnu zināšanas ierindojamas 18. vietā, turklāt visaugstākie sasniegumi ir ģeometrijā.

Matemātikas sasniegumu vērtējumā pirmajā trijniekā ierindojas Singapūra, Koreja un Taivāna, bet dabaszinātnēs vislabākās zināšanas uzrādījuši Taivānas, Singapūras un Ungārijas skolēni. Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas skolēniem ir nedaudz zemāki sasniegumi, savukārt Krievijas skolēniem — augstāki. Igaunija šajā pētījumā nepiedalījās.

Lai gan starptautiskā kopainā Latvija ir pa vidu, varam būt apmierināti ar sasniegto. Jāņem vērā, ka ekonomiskais stāvoklis mūsu valstī nebūt nav spīdošs — gan skolēnu, gan skolu mācību resursu indekss salīdzinājumā ar citām valstīm ir ļoti zems.

Vērtējot skolēnu vidējos sasniegumus Latvijas novados, atklājās, ka labākie sasniegumi vērojami Rīgas skolēniem, bet sliktākie — Kurzemes skolēniem. Ievērojama ir vidējo sasniegumu starpība starp Rīgu un laukiem, pēdējos gados tā pat palielinājusies. A. Geske uzsvēra, ka noteikti jāpievērš uzmanība lauku skolēnu diskriminācijai — lauku skolēniem nav iespējas iegūt tikpat labu pamatizglītību kā pilsētu skolēniem. Līdz ar to lauku skolēni zaudē konkurencē, iestājoties ģimnāzijās un augstskolās. Šie rezultāti ir īpaši satraucoši, ja palūkojas uz demogrāfisko situāciju — laukos pārsvarā dzīvo latvieši.

Pētījuma autori ir pārliecināti, ka situāciju var labot, mainot izglītības politiku attiecībā uz lauku skolām. Pēc rūpīgas analīzes katrā konkrētā gadījumā vajadzētu likvidēt vājās pamatskolas. Savukārt labākajām lauku pamatskolām un vidusskolām jāsniedz gan finansiāla, gan metodiska palīdzība, lai tās kļūtu vēl labākas.

A. Kangro pateicās Pasaules bankai un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai par finansiālo atbalstu pētījumu veikšanai.

Pasākuma noslēgumā pētījuma rezultātu apkopojums tika svinīgi nodots Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā.

Marika Līdaka,

"LV" iekšlietu redaktore