Mēs esam tuvi, un kļūstam aizvien tuvāki

Šodien Somijas svētki — Neatkarības diena

Kirsti Eskelinena , Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, decembris atnācis ne vien ar Somijas valsts svētku dienu. Decembrī aprit arī gads kopš vēsturiskās Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku apspriedes. Kāds jūsu valstij bijis šis aizvadītais gads?

— Protams, Helsinku apspriede bija īpaši nozīmīgs notikums mūsu valstij, jo tā vainagoja Somijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Somiem bija liels prieks, ka tieši mūsu prezidentūras beigās Latvija līdz ar citām kandidātvalstīm tika uzaicināta uz iestāšanās sarunām ar ES. ES paplašināšana Somijai ir ļoti svarīga, tāpat kā citām valstīm ap Baltijas jūru. Kā zināms, tagad piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis ir izveidojušas kopīgu astoņu valstu grupu. Tā ir jaunā attīstība pēc Helsinku apspriedes, un tā rāda, ka mūsu attiecības kļūst tuvākas un ciešākas. Starp mūsu valstīm pastāv aizvien ciešāka sadarbība. Un mēs jau kopīgi sagatavojam sevi situācijai, kad Baltijas valstis būs ES dalībvalstis.

Taču arī pašai Somijai šis ir bijis veiksmīgs gads. Mēs turpinājām daudz strādāt. Šogad martā pirmoreiz Somijas vēsturē ievēlējām sievieti — bijušo Somijas ārlietu ministri Tarju Halonenu — par prezidenti.

— Varētu teikt, ka jūs simboliski sekojāt Latvijas paraugam.

— Jā, tagad abās mūsu valstīs prezidentes ir sievietes. Aizvadītajā nedēļā viņām abām bija tikšanās Helsinkos. Tā bija ļoti sekmīga tikšanās. Protams, viņas jau agrāk bija pazīstamas, taču tagad viņām abām plecos ir šī augstā prezidentes pienākumu nasta.

— Kā šogad mainījusies jūsu sabiedrības attieksme pret Somijas dalību ES?

— Mums jau referenduma laikā bija skaidrs vairākums, vairāk nekā 63 procenti. Aģitācijas kampaņa pirms referenduma bija ļoti rosīga, jo daudzi iedzīvotāji arī balsoja pret mūsu valsts iestāšanos ES. Taču tagad, kad somi skaidri redz gan ieguvumus, gan arī ar dalību ES saistītās problēmas, viņi par šīm lietām runā ļoti atklāti. Pirms referenduma sabiedrības diskusijas atbalstīja īpaši fondi, un tas arī palīdzēja noskaidrot somu sabiedrības viedokli.

— Kā jūs vērtējat Latvijas gatavošanos iestāties ES?

— Mēs ļoti rūpīgi iepazināmies ar Latvijas Progresa ziņojumu. Tas ir ļoti pozitīvs. Šis ziņojums atzīst lielo darbu, ko Latvija ir paveikusi, kā arī iedrošina Latviju turpināt sagatavošanos. Joprojām vēl ir nozares, kurās daudz darāmā. Ziņojumā minēta vide, lauksaimniecība, sociālā integrācija, arī likumdošana — tās visas ir ļoti svarīgas jomas ikvienā sabiedrībā. Un Latvijai atliek vien turpināt tik labi sākto darbu.

— Kā jūs, vēstnieces kundze, vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Tirdzniecības attiecības starp mūsu valstīm ir ļoti labas. Tirdzniecības apjoms visu laiku pieaug gan importa, gan eksporta jomā. Būtiski pieaudzis arī Somijas investīciju apjoms Latvijā. Svarīgs ir arī fakts, ka Latvijā ienāk somu mazā un vidējā biznesa investīcijas, gan nekustamā īpašuma, gan ražošanas un citās biznesa jomās.

Politiskās attiecības starp mūsu valstīm ir ļoti labas. Abas valstis arī cieši sadarbojas Baltijas jūras valstu padomē, un to sekmē abu mūsu valstu labās divpusējās attiecības.

— Vēstnieces kundze, 6. decembrī jūsu valsts atzīmē savu Neatkarības dienu. Ko šie svētki nozīmē somu tautai?

— Neatkarības diena Somijai ir ļoti nozīmīga. Mēs savu valstisko neatkarību ieguvām 1917. gada 6. decembrī, un pēc tam mums bijis smagi jācīnās, lai to nosargātu. Tāpēc somi būtībā šo dienu nevis svin, bet atzīmē, atceroties lielos upurus, kas nesti cīņās par mūsu suverenitātes nosargāšanu, un 6. decembris somu tautai ir nopietnu pārdomu diena. Tāpēc arī šai dienai nav raksturīgi masveida svētku pasākumi. Varbūt arī tādēļ, ka decembrī pie mums Somijā parasti ir auksti. Taču Neatkarības dienā visā mūsu valstī notiek svinīgi pasākumi gan pašvaldībās, gan skolās, gan citās institūcijās.

— Vēstnieces kundze, jūs savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedzāt samērā nesen, septembrī. Kādi ir jūsu pirmie profesionālie iespaidi mūsu valstī? Kā šajā laikā ritējis Somijas vēstniecības darbs?

— Visi mani līdzšinējie iespaidi ir ļoti pozitīvi. Septembrī, kad es ierados savā akreditācijas vizītē, Latvijas Valsts protokola darbinieki šo vizīti bija teicami sagatavojuši, viss noritēja ļoti raiti. Mans vēstnieces darbs jau kopš pirmajiem soļiem ir ritējis ļoti sekmīgi. Visi Latvijas ierēdņi ir atsaucīgi un profesionāli. Protams, trīs mēneši ir samērā īss laiks fundamentāliem secinājumiem, taču pagaidām varu teikt tikai to labāko.

— Es saprotu,ka šis jums bijis arī ļoti aizņemts laiks. Taču, domāju, atliek arī brīvie brīži. Kā jūs tos Rīgā pavadāt?

— Jāteic, ka brīvā laika man patiešām bijis maz. Un man nav bijis iespējams redzēt ne tuvu visu to, ko gribu un ceru vēl redzēt. Esmu jau pārliecinājusies, ka Rīgā ir ļoti bagātīga kultūras dzīve. Diemžēl es nemāku latviešu valodu. Taču jums ir brīnišķīga Opera un ļoti bagāta koncertu programma. Rīgā notiek arī daudzas interesantas mākslas izstādes. Daudz kas atgādina par mūsu tautu ļoti tuvo vēsturi. Pagājušajos gadsimtos taču veselas divas reizes Latvija un Somija ir atradušās vienā kopīgā valstī — 17. gadsimtā Zviedrijā un kopš 19. gadsimta Krievijas impērijā. Līdz ar to mūsu vēsturē un mūsu tautu liktenī ir daudz kopīga. Latvija somiem ir daudz interesantāka nekā daudzas citas valstis arī tāpēc, ka esam kaimiņi. Mūsu robežas ir Baltijas jūrā. Un arī tas izskaidro mūsu valstu īpašās attiecības. Diemžēl neesmu vēl paguvusi īpaši daudz apgūt no mūsu kopīgā vēsturiskā mantojuma, taču ceru to izdarīt. Protams, es ceru atlicināt laiku, lai apceļotu jūsu valsti. Lai apgūtu arī Latvijas lauku dzīves aspektus un iepazītu jūsu zemes dabu.

— Ko jūs gribētu novēlēt Latvijai ES dalībvalstu vadītāju Nicas apspriedes priekšvakarā?

— Es gribu iedrošināt latviešus turpmākam progresam jūsu virzībā uz dalību ES. Somija, kā zināms, samērā nesen, 1995. gadā, kļuva par ES dalībvalsti. Un mēs zinām, cik daudz darba prasa likumdošanas saskaņošana ar ES standartiem, kā arī citu dzīves jomu saskaņošana. Mēs zinām, cik daudz darba bijis jāiegulda, lai izskaidrotu mūsu sabiedrībai ES sadarbības principus un visu šīs organizācijas būtību. Taču tagad mēs arī zinām, cik nozīmīgi bijis iesviest mūsu valstī ES principus un standartus. Zinām, kādu reālu labumu tas devis mūsu valstij. Tagad somi redz, ko šo principu ieviešana devusi viņu personīgajā dzīvē, un vispirms, protams, mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai. Mēs Somijā joprojām turpinām plašu izskaidrošanas darbu, un pieredze rāda, ka labai sabiedrības informētībai ir ļoti liela nozīme. Tāpēc es vēlu jums sekmes arī šajā aspektā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors