Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Publisko iepirkumu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš:

a) iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai

b) veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām;

2) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;

3) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

4) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

5) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās;

6) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;

7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;

8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

9) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli;

10) pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;

11) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

12) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;

13) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

14) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:

a) publiskiem būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,

b) publiskiem piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

c) publiskiem pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu;

15) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu;

2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku;

3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;

5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi pasūtītājs;

7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un kura galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam, kā arī ir uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē;

8) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;

9) iepirkumu, lai nodrošinātu likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

10) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī tad, ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(4) Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.

4.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā

Šo likumu piemēro līgumiem aizsardzības jomā. Pasūtītājs, ja nepieciešams, ir tiesīgs nepiemērot šo likumu līgumiem, kuri paredzēti militāriem mērķiem un kuru priekšmets ir militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296.pantu. Par šiem atsevišķajiem gadījumiem lemj Ministru kabinets.

5.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi

Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70 000 latu un ja līgums tiek slēgts par:

1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs un valsts un universitāšu dibinātās zinātniskajās institūcijās;

3) nepieciešamo tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;

4) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kuras par darbaspēku izmanto notiesātos, attiecīgās iestādes pašas vai citu brīvības atņem­šanas iestāžu vajadzībām;

5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī to Nacionālo bruņoto spēku vienību iepirkumiem ārvalstīs, kuras piedalās starptautiskajās operācijās.

6.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs

Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:

1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību;

2) pakalpojumu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam.

7.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti

Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 6.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana

(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) atklāts konkurss;

2) slēgts konkurss;

3) cenu aptauja;

4) sarunu procedūra;

5) metu konkurss.

(2) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja iepirkuma līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka.

(3) Atklātu vai slēgtu konkursu piemēro, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 50 000 latu vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 120 000 latu vai lielāka.

(4) Cenu aptauju piemēro, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 50 000 latu un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120 000 latu.

(5) Sarunu procedūru piemēro šā likuma 62. un 63.pantā minētajos gadījumos, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vai būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka.

(6) Metu konkursu piemēro šā likuma X nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā.

(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem (izņemot 24.kategorijas pakalpojumus, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 50 000 latu), pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17. un 27.pantā paredzētās prasības.

(8) Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā pielikuma B daļā minētie pakalpojumi, pasūtītājs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumcenu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.

(9) Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par šā panta otrajā daļā minēto līgumcenu, bet lielāka par 1000 latu, pasūtītājs vismaz piecas dienas pirms iepirkuma veikšanas publicē attiecīgu informatīvu paziņojumu savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā, norādot iepirkuma līguma priekšmetu un paredzamo līgumcenu. Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanu, pasūtītājs publicē savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā paziņojumu, norādot iepirkuma priekšmetu, līguma izpildītāju un līgumcenu. Šajā daļā paredzētie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs veic iepirkumu saskaņā ar šā likuma 3., 4., 5.pantu vai 8.panta septīto daļu.

(10) Kārtību, kādā tiek veikti šā panta devītajā daļā minētie iepirkumi, nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.

(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus.

(3) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu nosūtīšanas vai, ja šāda paziņojuma nosūtīšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(5) Publiskam būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Paredzamās līgumcenas noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8.pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8.pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(11) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

10.pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 28.panta pirmajā un trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, 87.panta pirmās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

11.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.

(2) Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

(4) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.

(5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam apliecināt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.

12.pants. Konfidencialitāte

(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji.

(3) Informācijas pieejamības ierobežošana saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecas uz informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar citām šā likuma, kā arī citu normatīvo aktu prasībām.

13.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem

Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.

14.pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu.

15.pants. Speciālu vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs

Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas noteic, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību.

16.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi

(1) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(2) Gadījumos, kad pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības.

(3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām veic centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un, veicot attiecīgo iepirkumu, tā piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publiskā iepirkuma jomā.

 

II nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

17.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.

(3) Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

(6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā invalīdu piekļuves noteikumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.

(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

18.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras regulāri izmanto publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem.

19.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā — publisks piegādes līgums.

20.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

(1) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Publiska būvdarbu līguma gadījumā apakšuzņēmējiem drīkst nodot ne vairāk par 70 procentiem no kopējā veicamo būvdarbu apjoma.

21.pants. Līguma izpildes noteikumi

Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu.

 

III nodaļa. Iepirkuma komisija

22.pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.

(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.

23.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks.

(2) Iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.

(5) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.

(6) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes.

24.pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemt­tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(2) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

 

IV nodaļa. Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi

25.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums

(1) Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 29.panta astoto daļu, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda:

1) publiskiem piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu [ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)] preču grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) publiskiem pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šā likuma 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

3) publiskiem būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Par publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā tūlīt pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.

(3) Par publiskiem būvdarbu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru vai slēgt publisku būvdarbu līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(4) Pasūtītājs, kurš publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu pircēja profilā, nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

26.pants. Paziņojums par līgumu un vienkāršots paziņojums par līgumu

(1) Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, cenu aptauju (šā likuma 59.pantā noteiktajā gadījumā) vai sarunu procedūru (izņemot šā likuma 63.pantu), tas publicē paziņojumu par līgumu.

(2) Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, uzaicinot iesniegt piedāvājumu, pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu.

27.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem

(1) Pasūtītājs ne vēlāk kā 48 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, nosūta publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Šis noteikums neattiecas uz līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.

(2) Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu nosūta 48 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Pasūtītājs var apvienot paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem viena ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem nosūtāmi 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu sniegšana, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt šā paziņojuma publicēšanai.

28.pants. Paziņojumu publicēšana

(1) Šā likuma 25.panta pirmajā un ceturtajā daļā minētā paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK [turpmāk — regula (EK) Nr.1564/2005]. Šā likuma 58.panta pirmajā daļā, 59.panta pirmajā daļā un 60.panta piektajā daļā minēto paziņojumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets. Šā likuma 26.pantā, 27.panta pirmajā daļā, 75.pantā un 79.panta sestajā daļā minēto paziņojumu veidlapu paraugus nosaka Komisijas regula (EK) Nr.1564/2005, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, šā likuma 26.pantā, 27.panta pirmajā daļā, 75.pantā un 79.panta sestajā daļā minēto paziņojumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(4) Informāciju par līgumu vai vispārīgo vienošanos, kuras publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot konkurenci starp piegādātājiem, vai kaitēt piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām), drīkst nepublicēt.

(5) Pasūtītājam ir tiesības publicēt paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ievietot tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā arī tad, ja šis likums neuzliek pienākumu publicēt šādus paziņojumus.

29.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

(3) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas tehniskās specifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta otrajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad atkārtots paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(4) Sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgtā konkursā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(5) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas kvalifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad atkārtots paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 13 dienām no dienas, kad atkārtots paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(6) Slēgtā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem kandidātiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums.

(7) Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji publicēta informācija par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās un piektās daļas izpratnē.

(8) Ja pasūtītājs ir publicējis iepriek­šējo informatīvo paziņojumu, atklātā un slēgtā konkursa minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 36 dienas no dienas, kad atklātā konkursa paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, bet slēgtā konkursa uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts kandidātiem. Steidzamības gadījumā, ja tā radusies no pasūtītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, minimālais termiņš ir 22 dienas. Šādā gadījumā pasūtītājs saglabā visus dokumentus, kas pamato termiņa saīsinājumu.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos minimālos piedāvājumu iesniegšanas termiņus atļauts noteikt, ja iepriekšējais informatīvais paziņojums satur visu šādā paziņojumā paredzēto informāciju, ciktāl tā bija pieejama publicēšanas brīdī, kā arī tad, ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(10) Ja paziņojumi par līgumu tiek sagatavoti un nosūtīti Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un astotajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātam konkursam un šā panta ceturtās daļas pirmajā teikumā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu slēgtam konkursam un sarunu procedūrai var saīsināt par septiņām dienām.

(11) Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un sestās daļas pirmajā teikumā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt par piecām dienām. Paziņojumā norāda interneta adresi, kurā minētā informācija ir pieejama. Šajā daļā minēto termiņu saīsinājumu var pieskaitīt pie šā panta desmitajā daļā minētā termiņa saīsinājuma.

(12) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 30.pantā paredzētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, pasūtītājs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot piegādātājiem iespēju uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.

(13) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai rīko slēgtu konkursu un ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot šajā pantā minētos termiņus, pasūtītājs var noteikt:

1) termiņu pieteikumu iesniegšanai, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā;

2) slēgtā konkursā — piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem.

30.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšana

(1) Ja pasūtītājs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, pasūtītājs tos izsūta ieinteresētajiem piegādātājiem triju darbdienu laikā pēc šo dokumentu pieprasījuma saņemšanas, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums nosūtīts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Taču pasūtītājs nodrošina iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi.

(2) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju, pasūtītājs to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju slēgta konkursa vai paātrinātas procedūras gadījumā atbilstoši šā likuma 29.panta trīspadsmitajai daļai, pasūtītājs to sniedz ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

31.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās

(1) Sarunu procedūras gadījumā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un slēgta konkursa gadījumā pasūtītājs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās.

(2) Uzaicinājumā norāda iepirkuma apjomu, tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai arī interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(3) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda vai valodas, kādās piedāvājums iesniedzams, bet sarunu procedūras gadījumā — arī informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu;

3) slēgta konkursa gadījumā — piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, finanšu piedāvājuma forma, piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta, kā arī informācija par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, un tā veidu;

4) piedāvājuma derīguma termiņš;

5) pamatojoties uz šā likuma 41. un 42.panta noteikumiem, — atsauce uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, papildinot apliecinājumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu vai iesniedzot šajā pantā norādīto informāciju saturošus dokumentus;

6) saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma gadījumā — vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā;

7) iepirkuma līguma projekts un cita nepieciešamā informācija par iepirkuma priekšmetu.

32.pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem, līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, nosūtīdams šo informāciju ne vēlāk, kā publicēšanai nosūtīts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Pasūtītājs paziņo atlasīto kandidātu vai izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus vai arī norāda visus iemeslus, kāpēc lēmums par uzvarētāju nav pieņemts, iepirkuma procedūra tiek pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota.

(2) Pasūtītājs triju darbdienu laikā, pamatojoties uz attiecīgās personas pieprasījumu, informē:

1) noraidīto kandidātu par tā pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

2) pretendentu par tā piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, bet šā likuma 17.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;

3) pretendentu, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām.

(3) Pasūtītājs var pieņemt lēmumu neizpaust konkrēto informāciju, kas minēta šā panta pirmajā daļā, ja tā var kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.

33.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minētajiem noteikumiem), pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos) atkarībā no pasūtītāja izvēles.

(2) Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esamību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(5) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.

(6) Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 34.panta noteikumus.

(7) Ja piedāvājumi un pieteikumi tiek iesniegti elektroniski, kandidāti vai pretendenti iesniedz šā likuma 39., 40., 41., 42., 43. un 44.pantā paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz piedāvājumu vai pietei­kumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā.

(8) Pieteikumu nosūtīšanā ievēro šādus noteikumus:

1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrās var sūtīt rakstveidā vai paziņot pa tālruni;

2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstveida apstiprinājumu;

3) pasūtītājs var pieprasīt, lai pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja nepieciešams, lai tie iegūtu likumīgu spēku (ja tas nepieciešams kā tiesisks pierādīšanas līdzeklis). Pasūtītājs jebkuru šādu prasību, kā arī termiņu apstiprinājuma nosūtīšanai ietver paziņojumā par līgumu.

34.pants. Prasības elektroniskai dokumentu saņemšanai

Izmantojot elektroniskās iekārtas, ar kurām saņem piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu;

2) tiek izmantots elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti;

4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) iepirkuma procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

35.pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un ziņojums

(1) Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojums ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo par katru iepirkuma procedūru pēc tam, kad pieņemts lēmums par šīs procedūras rezultātiem.

(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija.

(4) Ziņojumā par iepirkuma procedūru iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, kā arī līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets;

2) datums, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Ja tiek piemērota cenu aptauja, — norāde, vai ir publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju;

3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās kvalifikācijas prasības, piedāvājuma izvēles kritērijs, kā arī vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

5) piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas termiņš;

6) to personu nosaukumi, kuras ir pieteikušās uz kandidātu atlasi slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

7) piedāvājumu un pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

8) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un pamatojums piedāvājuma izvēlei, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saim­nieciski visizdevīgākais piedāvājums;

9) to personu nosaukumi, kuras ir atlasītas saskaņā ar kandidātu atlases noteikumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums;

10) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, kuru izraudzītais piegādātājs plānojis nodot apakšuzņēmējiem;

11) pamatojums lēmumam par noraidītajiem kandidātiem vai pretendentiem, kā arī par iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošajiem piedāvājumiem;

12) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru;

13) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja pasūtītājs atzinis piedāvājumu par nepamatoti lētu;

14) ja piemēro sarunu procedūru, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 62. un 63.pantu.

(5) Pasūtītājs sagatavo ziņojumu ne vēlāk par dienu, kad tiek nosūtīts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā.

(6) Pasūtītājs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja Komisija to pieprasa.

36.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

Pasūtītājs visus šā likuma 35.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, vispārīgās vienošanās noslēgšanas vai dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides.

 

V nodaļa. Kandidātu un pretendentu atlase un piedāvājuma izvēle

37.pants. Kandidātu un pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle

(1) Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 40., 41., 42., 43. un 44.pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas.

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Gadījumos, kad pasūtītājs ir ieguvis informāciju šādā veidā, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.

(5) Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.

(6) Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai slēgts konkurss, pasūtītājs var iepriekš paredzēt kandidātu skaitu, kas tiks uzaicināti piedalīties sarunās vai iesniegt piedāvājumus, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams. Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas ir nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.

(7) Ja tiek piemērota šā panta sestā daļa, slēgta konkursa gadījumā pasūtītājs uzaicina vismaz piecus kandidātus. Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs uzaicina vismaz trīs kandidātus. Jebkurā gadījumā kandidātu skaitu izvēlas pietiekami lielu, lai nodrošinātu konkurenci.

(8) Ja tiek piemērota šā panta sestā un septītā daļa, pasūtītājs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par to, kāds paredzēts paziņojumā par līgumu. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un noteiktajām kandidāta spējām, ir mazāks par paredzēto, pasūtītājs var pieaicināt minētajām prasībām atbilstošus kandidātus. Pasūtītājs var nepieaicināt tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst prasībām.

38.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana

(1) Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ja iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām vai kandidāti neatbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru.

(2) Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pasūtītājs publicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 28.pantu, kā arī nosūta pamatojumu Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem kandidātiem vai pretendentiem. Pamatojumā norāda apstākļus, kas bija par pamatu procedūras pārtraukšanai.

39.pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi

(1) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja:

1) kandidāts vai pretendents ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) kandidāts vai pretendents pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par kandidāta vai pretendenta bankrotu;

3) kandidātam vai pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts;

4) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, ir konstatējis kandidāta vai pretendenta profesionālās darbības pārkāpumus pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;

5) kandidāts vai pretendents ir iesniedzis nepatiesu informāciju savas kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(2) Ja maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija, pasūtītājs, izvērtējot iespējamos ekonomiskos riskus un ņemot vērā līguma priekšmetu, var lemt par attiecīgā kandidāta vai pretendenta neizslēgšanu no iepirkuma procedūras.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais noteikums var attiekties gan uz pašu kandidātu vai pretendentu, gan uz fiziskajām un juridiskajām personām, tajā skaitā personām, kurām ir pārstāvības tiesības, un personām, kurām ir lēmumu pieņemšanas un uzraudzības tiesības attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu.

(4) Lai izvērtētu kandidātu vai pretendentu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, pasūtītājs var pieprasīt:

1) kompetentas institūcijas izziņu, kas apliecina, ka kandidāts vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

2) izziņu, kuru izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kura apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

(5) Ja pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidāta vai pretendenta iespējamiem pārkāpumiem, kas minēti šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā, pasūtītājs izslēdz attiecīgo kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties vienīgi uz izrakstu no tiesas sprieduma, kas stājies spēkā, vai dokumentu, ko izsniegusi kompetenta institūcija attiecīgajā valstī.

(6) Ja tādi dokumenti, ar kuriem piegādātājs var apliecināt, ka uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz piegādātāju neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, šādus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti
neparedz, — ar paša piegādātāja apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai piegādātāja valstī.

40.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Pretendentam jābūt reģistrētam, licencētam vai sertificētam atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkuma procedūrā, ir reģistrēts komercreģistrā (vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs) vai profesionālajā reģistrā vai ir kādas noteiktas organizācijas biedrs. Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgajam piegādātājam vai konkrētajā iepirkumā iesaistītajām personām ir izsniegta licence, sertifikāts, patents vai cits dokuments noteiktu būvdarbu veikšanai, preču pārdošanai vai iznomāšanai vai pakalpojumu sniegšanai, ja šādu dokumentu nepieciešamību nosaka normatīvie akti.

41.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata;

3) izziņu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem.

(2) Pasūtītājs var noteikt, kādam jābūt piegādātāja gada kopējam finanšu vidējā apgrozījuma minimālajam apjomam vai gada finanšu vidējam apgrozījumam attiecībā uz konkrēto iepirkumu minimālo apjomu piegādātāja darbības laikā, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Pasūtītājs nosaka tādu minimālo apjomu, kas ne vairāk kā trīs reizes pārsniedz piedāvāto līgumcenu.

(3) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei.

(4) Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz) vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka, kuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem tas izvēlas.

(5) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

42.pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem.

(2) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai;

5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

6) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu;

7) publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem — aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;

8) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas pieejams būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam līguma izpildei;

10) norādi uz līguma daļu, ko būvdarbu veicējs un pakalpojumu sniedzējs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;

11) attiecībā uz piegādājamām precēm:

a) paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa,

b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.

(3) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā.

(4) Informāciju par to, kuri šā panta otrajā daļā minētie apliecinājumi pretendentam jāiesniedz, pasūtītājs norāda paziņojumā par līgumu vai, ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju neparedz, attiecīgajos iepirkuma procedūras dokumentos.

43.pants. Kvalitātes nodrošināšanas standarti

Ja pasūtītājs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes sistēma, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Pasūtītājs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem.

44.pants. Vides vadības standarti

Pretendents spēju īstenot šā likuma 42.panta otrās daļas 7.punktā minētos pasākumus var apliecināt:

1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);

2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina viņa atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem;

3) ar līdzvērtīgu novērtējumu par savas darbības atbilstību vides aizsardzības prasībām, kuras Latvijā atbilst šā panta 1. vai 2.punktā minētajām vides vadības sistēmām.

45.pants. Papildu dokumenti un informācija

Pasūtītājs var lūgt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija papildina vai izskaidro sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 39., 40., 41., 42., 43. un 44.panta prasībām, kā arī piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt preču paraugus.

46.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai pasūtītājs izvēlas vienu no šādiem kritērijiem:

1) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kā arī vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto;

2) piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Ja pasūtītājs izvēlas saimnieciski vis­izdevīgāko piedāvājumu, tas paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem, kā arī informē pretendentus, ka divu līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā uzvarējušais piedāvājums tiks izraudzīts šā likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

47.pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, tad atklāta un slēgta konkursa gadījumā, kā arī tad, ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 65.panta septīto daļu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 66.pantu.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumu, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantotajām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas pasūtītājs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(6) Pasūtītājs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkura elektroniskās izsoles posma laikā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Pasūtītājs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) datumā un laikā, kas noteikts uzaicinājumā uz izsoli;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi uzaicinājumā minētie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja pasūtītājs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2.punkta, gan 3.punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli tas norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(12) Pasūtītājs nav tiesīgs izmantot elektronisko izsoli, lai ierobežotu konkurenci vai izvairītos no tās, vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos.

48.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem.

(2) Detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

5) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

(3) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus.

(4) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

49.pants. Piedāvājuma izvēle līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā

(1) Ja pasūtītājs pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanu konstatē, ka diviem vai vairākiem pretendentiem ir līdzvērtīgi piedāvājumi, pasūtītājs izvēlas tā pretendenta piedāvājumu, kura veiktās vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmērs uz vienu nodarbināto pēdējo sešu mēnešu laikā ir vislielākais.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pasūtītājs pieprasa pretendentiem informāciju par pēdējo sešu mēnešu laikā veikto vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru un vidējo nodarbināto skaitu.

 

VI nodaļa. Atklāta un slēgta konkursa piemērošana

50.pants. Atklāts un slēgts konkurss

(1) Atklāts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus. Ja pasūtītājs izvēlas dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro šā likuma 66.pantu.

(2) Slēgts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

51.pants. Atklāta konkursa nolikums un kandidātu atlases nolikums

(1) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, atklātam konkursam tiek sagatavots konkursa nolikums. Nolikumā ietver:

1) vispārīgo informāciju:

a) iepirkuma identifikācijas numuru, kurā iekļauts pasūtītāja pilns nosaukums vai nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un kārtas numurs pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,

c) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību,

d) piedāvājuma derīguma termiņu,

e) piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, un tā veidu,

f) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams,

g) citu informāciju;

2) informāciju par iepirkuma priekšmetu:

a) iepirkuma priekšmeta aprakstu un apjomu,

b) tehniskās specifikācijas,

c) līguma izpildes laiku un vietu,

d) citu informāciju par iepirkuma priekšmetu;

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 39.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 43. un 44.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) piedāvājuma izvēles kritērijus un vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 46.pantu, kā arī norādi, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar šā likuma 19.pantu;

6) iepirkuma līguma projektu.

(2) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam. Nolikumā ietver:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) iepirkuma priekšmetu;

4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku;

5) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 39.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

6) prasības attiecībā uz kandidāta iespējām veikt profesionālo darbību, kandidāta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 43. un 44.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

7) kandidātu vērtēšanas sistēmas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 37.panta sestā daļa;

8) citu informāciju par kandidātu atlasi.

52.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Piedāvājuma nodrošinājums ir iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai.

(2) Pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikti piedāvājuma nodrošinājuma termiņi un informācija par to, kādas institūcijas vai organizācijas var sniegt piedāvājuma nodrošinājumu.

(3) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem:

1) līdz iepirkuma procedūras dokumentos minētajam piedāvājuma derīguma termiņam, kas noteikts, sākot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkuram piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumam, kuru pasūtītājam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkuma procedūrā, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos un līgumā). Līguma nodrošinājums ir pasūtītāja un konkursā izraudzītā pretendenta noslēgtajā līgumā paredzētais saistību pastiprinājums;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(4) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) izraudzītais pretendents nav iesniedzis pasūtītājam līguma nodrošinājumu saskaņā ar līguma noteikumiem;

3) izraudzītais pretendents neparaksta līgumu pasūtītāja noteiktajā termiņā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums nepārsniedz piecus procentus no paredzamās līgumcenas. Līguma nodrošinājuma apmēru un veidu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma līgumcenu un līguma priekšmetu.

53.pants. Pieteikumu atvēršana slēgtā konkursā

(1) Kandidātu atlases nolikumā norādītajā laikā un vietā pasūtītājs rīko pieteikumu atvēršanu. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.

(2) Pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikumu atvēršanas pasūtītājs nosauc kandidātu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku.

54.pants. Kandidātu atlase slēgtā konkursā

Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas sistēmas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 37.panta sestā daļa.

55.pants. Ieinteresēto piegādātāju sanāksme, piedāvājumu iesniegšana un atvēršana atklātā un slēgtā konkursā

(1) Ja pasūtītājs paredzējis rīkot ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā tiek norādīta tās norises vieta un laiks. Sanāksmi rīko ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Pasūtītājs sniedz papildu informāciju un atbild uz sanāksmes laikā uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā piegādātājs iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas paredzēts), kas sagatavots un noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām.

(3) Ja attiecībā uz iepirkuma priekšmetu vai atsevišķām tā daļām nepieciešams ievērot komercnoslēpumu, piegādātājs to norāda savā piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā. Piedāvājumu atvēršanai pasūtītājs rīko sanāksmi. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(5) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu. Pēc sanāksmes dalībnieka pieprasījuma pasūtītājs uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā cena.

56.pants. Piedāvājumu vērtēšanas norise, lēmuma pieņemšana un konkursa rezultātu paziņošana atklātā un slēgtā konkursā

(1) Atklātā konkursā pasūtītājs atlasa pretendentus saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību atklāta konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Slēgtā konkursā pasūtītājs pārbauda piedāvājumu atbilstību slēgta konkursa uzaicinājumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.

(4) Ja saskaņā ar atklāta konkursa nolikumu vai slēgta konkursa uzaicinājumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu par katru daļu atsevišķi. Pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem var nosūtīt attiecībā uz katru daļu atsevišķi.

(5) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās līgumu slēgt, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

 

VII nodaļa. Cenu aptaujas un sarunu procedūras piemērošana

57.pants. Cenu aptaujas piemērošana

(1) Cenu aptauja ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu un kurā izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Pasūtītājs piemēro cenu aptauju šā likuma 8.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā. Piemērojot cenu aptauju, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosaka piedāvājumu ar viszemāko cenu. Ja attiecīgo iepirkumu, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot piedāvājumu ar viszemāko cenu, objektīvi nav iespējams izvērtēt, pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu.

(3) Izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņem vērā tādus cenas noteikšanas rādītājus kā izmaksas pēc garantijas termiņa beigām, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, personāla mācību izmaksas un citas izmaksas, kas attiecas uz termiņu, ne ilgāku par četriem gadiem. Cenas noteikšanas rādītājus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā.

58.pants. Cenu aptaujas norise, ja publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju

(1) Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē informatīvo paziņojumu par cenu aptauju, norādot tajā būvdarbu līgumus, preču grupas un pakalpojumu kategorijas, kā arī, ja iespējams, apjomu, uz kuru turpmāko 12 mēnešu laikā var pieteikties piegādātāji, iesniedzot informatīvo piedāvājumu cenu aptaujai. Pasūtītājs publicē informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

(2) Tiem piegādātājiem, kuri iesnieguši informatīvo piedāvājumu par attiecīgo būvdarbu līgumu, preču grupu vai pakalpojumu kategoriju, pasūtītājs nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu paredzamajam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam saskaņā ar uzaicinājumā minētajām prasībām.

(3) Pasūtītājs uzaicinājumā norāda iepirkuma apjomu, tehniskās specifikācijas, tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas formu, cenas noteikšanas rādītājus saskaņā ar šā likuma 57.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī, ja nepieciešams, citas prasības.

(4) Pasūtītājs uzaicinājumu nosūta ne agrāk kā 20 darbdienas pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicēts informatīvais paziņojums par attiecīgo būvdarbu līgumu, preču grupu vai pakalpojumu kategoriju.

(5) Piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par 10 darbdienām no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

(6) Pretendents iesniedz piedāvājumu uzaicinājumā noteiktajā termiņā.

(7) Ja pasūtītājs nav publicējis informatīvo paziņojumu par cenu aptauju vai nav pagājis šā panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš, vai arī neviens piegādātājs nav iesniedzis informatīvo piedāvājumu par attiecīgo būvdarbu līgumu, preču grupu vai pakalpojumu kategoriju, nepieciešamajam iepirkumam piemēro cenu aptauju saskaņā ar šā likuma 59.panta noteikumiem.

59.pants. Cenu aptaujas norise, ja nav publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju

(1) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

(2) Pasūtītājs paziņojumā norāda, kur un kādā termiņā var saņemt tehniskās specifikācijas, tehniskā un finanšu piedāvājuma formas paraugu, kā arī, ja nepieciešams, uzzināt citas prasības.

(3) Piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par 15 darbdienām no dienas, kad paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(4) Pretendents iesniedz piedāvājumu paziņojumā par līgumu noteiktajā termiņā.

60.pants. Lēmums par cenu aptaujas rezultātiem

(1) Pasūtītājs pārbauda piedāvājuma atbilstību tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, ja tādas noteiktas, un izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņemot vērā iepriekš izvirzītos cenas noteikšanas rādītājus.

(2) Pasūtītājs slēdz līgumu ar izraudzīto pretendentu, ja uz to neattiecas šā likuma 39.pantā minētie izslēgšanas noteikumi un ja tas atbilst šā likuma 40.panta prasībām.

(3) Pasūtītājs paziņo lēmumu visiem pretendentiem triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai pārtraukt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(4) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu, vai pārtraukt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums slēgt līgumu ar nākamo zemākās cenas piedāvātāju, bet tas atsakās līgumu slēgt, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Pasūtītājs publicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

61.pants. Sarunu procedūra

Sarunu procedūra ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem.

62.pants. Sarunu procedūras piemērošana, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu

(1) Pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, ja:

1) atklātā, slēgtā konkursā vai cenu aptaujā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai arī kandidāti vai pretendenti neatbilst pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pasūtītājs var nepublicēt paziņojumu par līgumu, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā likuma 39.panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;

2) iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, īpaši šā likuma 2.pielikuma 6.kategorijā minētie pakalpojumi un intelektuālie pakalpojumi (piemēram, projektēšana), kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības, un tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, kā arī cenu aptaujā;

3)  līguma priekšmets ir būvdarbi un tos veic zinātnes, pētniecības vai inovāciju nolūkos bez mērķa gūt peļņu vai atgūt ar tiem saistītās izmaksas.

(2) Termiņā, kāds noteikts paziņojumā par līgumu, pretendents iesniedz pieteikumu, kas ietver paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos paredzēto informāciju. Pasūtītājs atlasa kandidātus saskaņā ar noteiktajām kvalifikācijas prasībām un uzaicina atlasītos kandidātus uzsākt sarunas. Pasūtītājs vienojas ar visiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā, bet, ja nevar vienoties, šo termiņu nosaka ne īsāku par 10 dienām.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs ar pretendentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar prasībām, kas minētas paziņojumā par līgumu un citos iepirkuma procedūras dokumentos, un izraudzītos atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar iepriekš noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(4) Sarunu laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, garantējot visiem vienādu piekļuvi informācijai par iepirkumu. Pasūtītājs nevienam pretendentam nerada labvēlīgākus apstākļus.

63.pants. Sarunu procedūras piemērošana, nepublicējot paziņojumu par līgumu

(1) Publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja:

1) iepriekš izsludinātam atklātam, slēgtam konkursam vai cenu aptaujai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi kandidātu atlasei. Šajā gadījumā pasūtītājs nav tiesīgs būtiski mainīt iepriekš izsludinātā atklātā vai slēgtā konkursā vai cenu aptaujā paredzētās līguma izpildei nepieciešamās prasības. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu;

2) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai cenu aptauju, vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.

(2) Publiskiem piegādes līgumiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja:

1) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai;

2) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

3) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;

4) ir iespēja iepirkt preces ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai kreditoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem pakalpojumu līgumiem, ko slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja:

1) pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas,

b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,

c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas;

2) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs, izsludinot iepirkuma procedūru paziņojumā par līgumu pirmajam projektam un nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu līgumu slēgšanu un kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas.

64.pants. Sarunu procedūras piemērošanas saskaņošana

(1) Ja pasūtītājs izvēlas piemērot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, otrās daļas 1. un 2.punktu, kā arī trešo un ceturto daļu, tas pirms šīs procedūras piemērošanas nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam sarunu procedūras izvēles pamatojumu.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pamatojuma saņemšanas dienas izvērtē to un nosūta pasūtītājam rakstveida atbildi par to, vai ir atļauts piemērot sarunu procedūru.

 

VIII nodaļa. Vispārīgās vienošanās un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošana

65.pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šīs procedūras attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri vispārīgās vienošanās noteikumiem pievienojušies tās noslēgšanas dienā.

(3) Slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neveic būtiskus labojumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Pasūtītājs neizmanto vispārīgo vienošanos, lai ierobežotu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.

(6) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairākiem piegādātājiem, to skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ja vien konkrētajā tirgū darbojas pietiekams skaits piegādātāju, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, vai ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu atbilstošu piedāvājumu.

(7) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz, piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus. Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt šo līgumu;

2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un nepieciešamais laiks piedāvājumu sagatavošanai;

3) pretendents iesniedz piedāvājumu rakstveidā, un tā saturs paliek konfidenciāls līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritēriju, kas noteikts vispārīgās vienošanās specifikācijās.

66.pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma

(1) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti var jebkurā laikā papildināt informatīvos piedāvājumus, ja tie atbilst specifikācijām. Pasūtītājs visā sistēmas darbības laikā no tās izveidošanas līdz līgumu slēgšanai izmanto tikai elektroniskos līdzekļus saskaņā ar šā likuma 33.panta otrās, trešās, piektās un sestās daļas noteikumiem.

(2) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, pasūtītājs:

1) publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

2) iepirkuma procedūras dokumentos norāda sistēmas ietvaros paredzēto iepirkumu raksturu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;

3) visā sistēmas darbības laikā (sākot ar paziņojuma par līgumu publicēšanu) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Pasūtītājs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā šādi dokumenti ir pieejami.

(3) Pasūtītājs visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu un tikt iekļautam sistēmā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Informatīvo piedāvājumu izvērtē 15 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Pasūtītājs var pagarināt informatīvo piedāvājumu vērtēšanas termiņu, ja šajā laikā sistēmas ietvaros nav nosūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nekavējoties informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai par informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.

(4) Pasūtītājs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms uzaicinājuma nosūtīšanas pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus iesniegt informatīvos piedāvājumus saskaņā ar šā panta trešo daļu. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par 15 dienām pēc vienkāršotā paziņojuma par līgumu nosūtīšanas Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Pasūtītājs neuzsāk piedāvājumu vērtēšanu, pirms nav pabeigta to informatīvo piedāvājumu novērtēšana, kuri saņemti minētajā termiņā.

(5) Katra konkrētā līguma noslēgšanai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros pasūtītājs uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos piegādātājus iesniegt piedāvājumus, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Pasūtītājs slēdz līgumu ar piegādātāju, kurš iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanu. Pasūtītājs, ja nepieciešams, uzaicinājumā var precizēt šos kritērijus.

(6) Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laiks nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

(7) Dinamisko iepirkumu sistēmu aizliegts izmantot, lai ierobežotu konkurenci.

(8) Pasūtītājs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par to iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, kā arī no šīs sistēmas dalībniekiem.

(9) Kārtību, kādā tiek apturēta piegādātāja darbība dinamiskajā iepirkumu sistēmā, un gadījumus, kad tā tiek apturēta, nosaka Ministru kabinets.

 

IX nodaļa. Iepirkuma līguma noteikumi

67.pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem.

(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;

8) citus noteikumus.

(3) Publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pakalpojumu līgumus valsts un privātās partnerības gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja noteiktais termiņš būtiski nepieciešams līguma pastāvēšanai un ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā 11. dienā pēc dienas, kad šim likumam atbilstošs paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts internetā, un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu, otrās daļas 2., 3. un 4.punktu, trešo daļu, kā arī ceturto daļu.

68.pants. Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju maiņa

Piegādātāja personālu, kuru tas iesaistījis līguma izpildē un par kuru sniedzis informāciju saskaņā ar šā likuma 42.panta otrās daļas 3. un 6.punktu, kā arī apakšuzņēmējus, par kuriem tas informējis pasūtītāju saskaņā ar šā likuma 20.pantu, pēc līguma noslēgšanas drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu.

69.pants. Informācijas par iepirkuma līgumiem pieejamība

Vispārpieejama ir šāda iepirkuma līgumā ietvertā informācija:

1) pasūtītāja nosaukums;

2) piegādātāja nosaukums;

3) iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā;

4) samaksas kārtība;

5) līguma izpildes termiņš un vieta;

6) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu;

7) kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma.

 

X nodaļa. Metu konkursa piemērošana un norise

70.pants. Metu konkursa vispārīgie noteikumi

(1) Metu konkurss ir iepirkuma procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā valsts informācijas sistēmu) jomā.

(2) Informācija par metu konkursu ir pieejama visiem interesentiem, kuri izsaka vēlmi piedalīties attiecīgajā konkursā.

71.pants. Metu konkursa līgumcenu robežas

(1) Metu konkursu piemēro, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka.

(2) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz metu konkursiem:

1) kuros dalībniekiem paredzētas godalgas un maksājumi;

2) kuri organizēti kā daļa no publiska pakalpojuma līguma iepirkuma procedūras.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visas iespējamās godalgas un maksājumus dalībniekiem. Šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu un maksājumu kopējo apjomu, kā arī saskaņā ar šā likuma 63.panta trešo daļu noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu, ja pasūtītājs paziņojumā par metu konkursu noteicis, ka šāds līgums tiks slēgts.

72.pants. Žūrijas komisija un atbildīgais sekretārs

(1) Lai profesionāli novērtētu iesniegtos metus, pasūtītājs izveido žūrijas komisiju vismaz triju locekļu sastāvā. Žūrijas komisija ir neatkarīga, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus.

(2) Pasūtītājs ieceļ atbildīgo sekretāru, kas nodrošina metu konkursa norisi un atbild par iesniegto metu un dalībnieku devīžu anonimitātes nodrošināšanu līdz metu vērtēšanas beigām. Atbildīgais sekretārs nav žūrijas komisijas loceklis.

(3) Žūrijas komisijas sastāvā ir tikai fiziskās personas, kuras nepārstāv dalībnieku intereses. Ja konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai no žūrijas komisijas locekļiem nepieciešama tāda pati vai ekvivalenta profesionālā kvalifikācija.

73.pants. Informācijas apmaiņa metu konkursā

(1) Informācijas apmaiņa metu konkursā notiek saskaņā ar šā likuma 33.panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem.

(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus konkursa gaitā dalībnieki nodod pasūtītājam, būtu aizsargāti, un žūrijas komisija iepazīstas ar metu saturu tikai pēc tam, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.

(3) Informācija, kas attiecas uz specifikācijām un kas ir nepieciešama metu prezentācijai ar elektronisko līdzekļu palīdzību, ieskaitot šifrēšanu, ir pieejama ieinteresētajām personām. Metu elektroniskai saņemšanai paredzētās iekārtas atbilst šā likuma 34.panta prasībām.

74.pants. Metu konkursa nolikums

(1) Pirms metu konkursa pasūtītājs nodrošina metu konkursa nolikuma izstrādāšanu.

(2) Metu konkursa nolikumā iekļauj:

1) vispārīgo informāciju:

a) identifikācijas numuru, kurā iekļauts pasūtītāja pilns nosaukums vai nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un kārtas numurs pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,

c) meta un devīzes atšifrējuma iesniegšanas vietu, termiņu un kārtību,

d) citu informāciju;

2) projekta aprakstu un mērķi;

3) iesniedzamā meta sastāvu (zīmējumus, maketu, paskaidrojuma rakstu), zīmējumu vai rasējumu mērogu un izstrādāšanas pakāpi, kā arī paskaidrojuma rakstam noteiktās prasības;

4) dalībnieku profesionālās kvalifikācijas prasības, ja tādas paredzētas;

5) meta un devīzes atšifrējuma noformējumam noteiktās prasības;

6) metu vērtēšanas kritērijus;

7) godalgu skaitu, vērtību, maksājumus, ja tādi paredzēti, un to sadales principu, kā arī informāciju saskaņā ar šā likuma 79.panta devīto daļu, ja šāda informācija nepieciešama;

8) termiņu, kādā uzdodami papildu jautājumi par metu konkursa nolikumu;

9) kārtību, kādā pēc metu konkursa rezultātu paziņošanas saņemami meti, kas nav godalgoti;

10) norādi par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanu, kā arī uz sarunu procedūru uzaicināmo uzvarētāju skaitu;

11) žūrijas komisijas sastāvu.

(3) Metu konkursa nolikumu izsniedz laikā un vietā, kas norādīta paziņojumā par metu konkursu.

(4) Metu konkursa nolikumam pievieno darbam nepieciešamos materiālus (topogrāfisko plānu, situācijas plānu, tehniskos noteikumus, fotogrāfijas un citus materiālus).

75.pants. Paziņojums par metu konkursu

Pasūtītājs, kurš vēlas organizēt metu konkursu, publicē par to paziņojumu. Paziņojums par metu konkursu publicējams saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

76.pants. Metu iesniegšanas termiņš

(1) Paziņojumā par metu konkursu nosaka metu iesniegšanas termiņu saskaņā ar šā likuma 29.panta otrās daļas prasībām.

(2) Pasūtītājs, nosakot metu iesniegšanas termiņu, ņem vērā projekta sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams meta sagatavošanai.

77.pants. Metu iesniegšana

(1) Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, metus un tiem pievienotos materiālus iesniedz slēgtā veidā, apzīmētus ar devīzi. Ar devīzi saprot burtu vai vārdu kopu, kas neidentificē dalībnieku un ko lieto anonimitātes nodrošināšanai.

(2) Metu un devīzes atšifrējumu iesniedz anonīmi metu konkursa nolikumā norādītajā vietā, termiņā un kārtībā. Devīzes atšifrējumu iesniedz vienlaikus ar metu atsevišķā slēgtā aploksnē.

(3) Uz slēgtās aploksnes, kurā ievietots devīzes atšifrējums, norāda konkursa nosaukumu, identifikācijas numuru, kā arī norādi “Devīzes atšifrējums”. Uz aploksnes nenorāda meta autoru un devīzi.

(4) Uz iesniegtā meta un tam pievienotajiem materiāliem nav pieļaujami marķējumi, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku.

(5) Devīzes atšifrējums satur informāciju par attiecīgā meta autoru vai autoriem.

(6) Atbildīgais sekretārs reģistrē kontaktpersonas, kas metus iesniedz, un saņemtos metus to iesniegšanas secībā un nodrošina metu glabāšanu.

78.pants. Metu vērtēšana

(1) Pēc metu iesniegšanas termiņa beigām atbildīgais sekretārs organizē žūrijas komisijas darbu.

(2) Žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanai.

(3) Žūrijas komisija apkopo metu konkursa rezultātus, pieņem lēmumu par labākajiem metiem, izvirza tos godalgošanai, lemj par godalgoto vietu sadalījumu, kā arī sagatavo ieteikumus metu turpmākajai izmantošanai.

(4) Žūrijas komisija var pieņemt lēmumu par vairāku pirmo vietu piešķiršanu. Ja žūrijas komisija nevienu metu neatzīst par īstenojamu, tā pirmo vietu nepiešķir.

(5) Žūrijas komisija sagatavo atzinumu, kas satur:

1) informāciju par vērtētajiem metiem;

2) žūrijas komisijas vērtējumu par katru metu;

3) lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā;

4) pasūtītājam adresētu ieteikumu par metu turpmāko izmantošanu.

(6) Žūrijas komisija atzinumu nodod atbildīgajam sekretāram.

79.pants. Rezultātu paziņošana

(1) Visām kontaktpersonām, kas tika reģistrētas saskaņā ar šā likuma 77.panta sesto daļu, atbildīgais sekretārs paziņo devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes vietu, datumu un laiku. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes.

(2) Devīžu atšifrējumu atvēršana ir atklāta.

(3) Atbildīgais sekretārs nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvēju devīzes. Pēc tam viņš atver šo devīžu atšifrējumus un nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvējus.

(4) Atbildīgais sekretārs sagatavo metu konkursa ziņojumu, kuram pievieno šā likuma 78.panta piektajā daļā minēto žūrijas komisijas atzinumu, kas satur vismaz:

1) projekta aprakstu un mērķi;

2) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

3) ziņas par dalībniekiem, kas piedalījās metu konkursā;

4) ziņas par uzvarētājiem, kā arī lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā.

(5) Pasūtītājs izsniedz metu konkursa ziņojumu pēc pieprasījuma. Pasūtītājs glabā metu konkursa ziņojumu 10 gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par metu konkursa rezultātiem.

(6) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

(7) Pasūtītājs nepublicē informāciju par metu konkursa rezultātiem, ja šādas informācijas publiskošana kavē likuma piemērošanu, kaitē piegādātāju likumīgām komerciālajām interesēm vai brīvai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.

(8) Dalībnieku autortiesības attiecībā uz līdzdalību metu turpmākajā izstrādē un metu turpmāko izmantošanu ievēro saskaņā ar Autortiesību likumu.

(9) Godalgas izsniedz metu konkursa nolikumā norādītajā termiņā. Godalgotie meti pāriet pasūtītāja īpašumā, ja metu konkursa noteikumos nav noteikts citādi. Dalībnieks saglabā autortiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.

 

XI nodaļa. Iepirkumu uzraudzības birojs

80.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

81.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas

Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas funkcijas:

1) pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām;

2) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

3) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par iepirkumu;

4) pieaicināt neatkarīgus iepirkuma lietpratējus un ekspertus;

5) apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī, kā arī sagatavot pārskatus par tiem;

6) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem;

7) izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;

8) šajā likumā noteiktos paziņojumus publicēt Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nosūtīt Eiropas Komisijai informāciju, kuru tā pieprasa;

9) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

82.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

(1) Lai izskatītu iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju (turpmāk — komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Komisijā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība (apguvusi akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju). Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina iepirkumu lietpratēju vai ekspertu. Lietpratējs un eksperts piedalās komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(2) Par komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas par iesniegumā minēto iepirkumu vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz iepirkuma veikšanu, vai ir saistītas ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas radinieks;

2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — radinieks;

3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai ir to radinieks.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru Iepirkumu uzraudzības birojs ieceļ no komisijas locekļu vidus. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

 

XII nodaļa. Kārtība, kādā izskatāmi iesniegumi par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

83.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Šā panta izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 8.panta septītajā daļā paredzēto prasību piemērošana.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas iesnieguma iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

(4) Iesniegumu par atklāta konkursa nolikumā, uzaicinājumā, kā arī citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt pasūtītājam ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsis iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstveida atbildi iesnieguma iesniedzējam, iesnieguma iesniedzējs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem iesniegumu, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums.

(6) Ja tiek iesniegts iesniegums par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.

(7) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

4) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(9) Ja saņemts iesniegums, Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto ziņas par to savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

84.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam un pasūtītājam.

(2) Komisija atļauj slēgt līgumu, ja iesniegums ir:

1) nepamatots;

2) pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu.

(3) Komisija aizliedz slēgt līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju, visus piegādātājus (turpmāk — dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt tās pieņemtais lēmums. Komisija uzaicina dalībniekus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(6) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanu, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā nosūta to visiem dalībniekiem.

(7) Komisijas lēmumā papildus administratīvā akta sastāvdaļām norāda šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, pasūtītāja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) lēmuma pamatojumu;

7) piemērotās tiesību normas;

8) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

9) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu;

10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(8) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, pasūtītājs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu un paziņo par iepirkuma procedūras rezultātiem. Lēmumu publicē šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 67.panta ceturtās daļas noteikumus.

(9) Komisija iesniegumu izskatīšanas gaitu dokumentē protokolā. Protokolus un iesniegumu izskatīšanas laikā iegūtās ziņas glabā 10 gadus. Gadījumos, kad tiek konstatēti šā panta trešajā daļā norādītie likuma pārkāpumi, komisijas lēmumu un protokolu kopijas Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

85.pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

 

XIII nodaļa. Statistikas pārskati

86.pants. Statistikas pārskati

Pasūtītājs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus par veiktajām iepirkuma procedūrām saskaņā ar šā likuma 87.pantu.

87.pants. Statistikas pārskata saturs

(1) Statistikas pārskatā norāda vismaz šādu informāciju:

1) saskaņā ar šo likumu noslēgto līgumu skaitu un summu, par kādu līgumi noslēgti, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem:

a) ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām,

b) ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) to līgumu skaitu, kuri noslēgti, pamatojoties uz izņēmumiem, kas noteikti Pasau­les tirdzniecības organizācijas nolīgumā par valsts līgumiem, un kopējo summu, par kādu līgumi noslēgti;

3) to noslēgto publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējo summu, kurus neslēdz saskaņā ar šā likuma prasībām tikai tāpēc, ka to līgumcenu robežas ir zemākas par šā likuma 8.panta otrajā daļā minētajām;

4) to publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējo summu, kuri noslēgti saskaņā ar šā likuma 5.pantu;

5) to līgumu summu, kuri noslēgti saskaņā ar šā likuma 8.panta septīto daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā minēto informāciju sadala kategorijās:

1) pēc piemērotajām iepirkuma procedūrām;

2) katrai procedūrai pēc būvdarbiem, preču grupām un pakalpojumu kategorijām saskaņā ar iepirkuma nomenklatūru (CPV);

3) pēc to piegādātāju valsts piederības, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi.

(3) Ja līgumi noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru, šā panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā minēto informāciju papildus sadala kategorijās atbilstoši šā likuma 62. un 63.pantā minētajiem noteikumiem un šajā informācijā tiek iekļauts līgumu skaits un summa, kas sagrupēta pēc piegādātāju valsts piederības.

(4) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem, kā arī tad, ja to pieprasa Eiropas Komisija.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 16.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 8.nr.).

2. Izsludinātu atklātu vai slēgtu konkursu, metu konkursu vai sarunu procedūru, par kuru publicēts paziņojums internetā, kā arī uzsāktu cenu aptauju pabeidz saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 30.aprīlim izdod šā likuma 10.pantā un 28.panta pirmās daļas otrajā un ceturtajā teikumā minētos noteikumus.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.novembrim izdod šā likuma 7.pantā, 9.panta piektajā daļā un 66.panta devītajā daļā minētos noteikumus.

5. Līdz šā likuma 7.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1. novembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.603 “Noteikumi par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Ja šā likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktā, 87.panta otrās daļas 2.punktā un šā likuma 1. un 2.pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no ANO Centrālās produkcijas klasifikācijas (CPC) nomenklatūras vai NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001.gada 19.decembra regulā (EK) Nr.29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr.3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPC vai NACE nomenklatūru.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 21.decembra direktīvas 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;

3) Komisijas 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/51/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/17/EK XX pielikumu un direktīvas 2004/18/EK VIII pielikumu par iepirkumu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/75/EK par labojumiem direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 25.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 1.maiju.

 

 

Publisko iepirkumu likuma

1.pielikums

Būvdarbu līgumu nomenklatūra

Eiropas Savienības ekonomisko aktivitāšu klasifikācija (NACE)					CPV kods
F grupa			Būvniecība
Daļa	Grupa	Klase	Subjekts	Piezīmes
45			Būvniecība	Šī sadaļa ietver: jaunu būvju būvniecību, restaurācijas darbus un remontdarbus	45000000
	45.1		Būvlaukuma sagatavošana		45100000
		45.11	Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana	Šī klase ietver: 1) būvju un citu konstrukciju demontāžu; 2) būvlaukuma attīrīšanu; 3) grunts noņemšanu: norakšanu, būvlaukuma līmeņošanu un iezīmēšanu, tranšeju rakšanu, akmeņu novākšanu, spridzināšanu un citus darbus; 4) derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanu: liekās slodzes noņemšanu, citus sagatavošanas darbus minerālu nogulu un karjeru vietās Šī klase arī ietver: 1) būvlaukuma drenāžu; 2) lauksaimniecības zemes un mežu drenāžu	45110000
		45.12	Izmēģinājuma urbšana vai urbumu izveidošana	Šī klase ietver: izmēģinājuma urbšanu, izmēģinājuma urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem Šī klase neietver: 1) gāzes vai naftas ieguves urbumu veidošanu; 2) ūdens ieguves aku urbšanu (sk. 45.25); 3) šahtu rakšanu (sk. 45.25); 4) naftas un gāzes lauku pētīšanu, ģeofiziskos, ģeoloģiskos un seismiskos pētījumus	45120000
	45.2		Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi un inženier­tehniskie darbi		45200000
		45.21	Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženier­tehniskie darbi	Šī klase ietver: 1) visu tipu ēku un būvju būvniecību; 2) inženiertehnisko būvju būvniecību: tiltu (ieskaitot autoceļu estakādes), viaduktu, tuneļu, apakšzemes maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un elektropadeves līniju būvniecību, pilsētu cauruļvadu, pilsētu komunikāciju un elektropadeves līniju būvniecību; 3) citus saistītos darbus pilsētās; 4) saliekamo konstrukciju montāžu un uzstādīšanu būvlaukumā Šī klase neietver: 1) pakalpojumus, kas saistīti ar naftas un gāzes ieguvi; 2) saliekamo būvju montāžu no paš­ražotām konstrukcijām, kas ražotas no dažādiem materiāliem, izņemot betonu; 3) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa laukumu, golfa laukumu un citu sporta laukumu, izņemot to ēkas, būvniecību; 4) speciālos darbus (sk. 45.3); 5) virsmu apdari (sk. 45.4); 6) arhitektūras, inženierzinību, celtniecības un saistītos tehnisko konsultāciju pakalpojumus; 7) būvniecības projektu vadīšanu	45210000
		45.22	Jumta segumu un konstrukciju montāža	Šī klase ietver: jumtu montāžu, jumta seguma uzlikšanu, aizsardzību pret nokrišņiem	45220000
		45.23	Lielceļu, ceļu, lidlauku un sporta objektu celtniecība	Šī klase ietver: 1) lielceļu, ceļu, ielu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecību; 2) dzelzceļu būvniecību; 3) lidlauku būvniecību; 4) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa laukumu, golfa laukumu un citu sporta laukumu, izņemot to ēkas, būvniecību; 5) ceļu un stāvvietu marķēšanu Šī klase neietver: iepriekšēju grunts pārvietošanu (sk. 45.11)	45230000
		45.24	Hidrotehnisko būvju celtniecība	Šī klase ietver: 1) ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu, slūžu būvniecību; 2) dambju un aizsprostu būvniecību; 3) bagarēšanu; 4) zemūdens darbus	45240000
		45.25	Citi būvdarbi, kuriem nepieciešamas speciālas iemaņas	Šī klase ietver viena veida būvdarbus, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem nepieciešamas speciālas iemaņas un iekārtas: 1) pamatu likšanas darbus, ieskaitot pāļu dzīšanu; 2) ūdens ieguves aku urbšanu un būvdarbus, šahtu rakšanu; 3) rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāžu; 4) tērauda locīšanu; 5) mūrēšanas un akmeņu likšanas darbus; 6) sastatņu un darba platformu montāžu un demontāžu, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu; 7) skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecību Šī klase neietver: sastatņu nomu bez montāžas un demontāžas	45250000
	45.3		Speciālie darbi		45300000
		45.31	Elektrības vadu instalēšana un montāža	Šī klase ietver: 1) elektrības vadu iebūvēšanu un iekārtu montāžu, 2) telekomunikāciju sistēmu, 3) elektriskās apkures sistēmu, 4) pastāvīgo antenu, 5) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas, 6) apsardzes signalizācijas sistēmas, 7) liftu un eskalatoru, 8) apgaismes sistēmu un citu sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs	45310000
		45.32	Izolācijas darbi	Šī klase ietver: siltumizolācijas, skaņas un vibrācijas izolācijas ierīkošanu ēkās, būvēs un konstrukcijās Šī klase neietver: aizsardzību pret nokrišņiem (sk. 45.22)	45320000
		45.33	Sanitār­tehniskie darbi	Šī klase ietver: 1) sanitārtehnikas un sanitāro iekārtu, 2) gāzes iekārtu, 3) apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtu un ūdens izsmidzināšanas sistēmu uzstādīšanu ēkās un būvēs Šī klase neietver: elektriskās apkures sistēmu uzstādīšanu (sk. 45.31)	45330000
		45.34	Pārējās būves un ierīces	Šī klase ietver: 1) gaismas un signālu sistēmu ierīkošanu uz ceļiem, dzelzceļiem, lidostās, ostās; 2) cita aprīkojuma uzstādīšanu ēkās un būvēs	45340000
	45.4		Virsmu apdare		45400000
		45.41	Apmetēju darbi	Šī klase ietver: ēku un būvju iekšējo un ārējo virsmu apmešanu, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem	45410000
		45.42	Namdaru darbi	Šī klase ietver: 1) no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu logu, durvju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu vai citu iekārtu iebūvēšanu; 2) iekštelpu griestu, sienu koka apdares veikšanu, bīdāmo šķērssienu ierīkošanu un citu koka apdares darbu veikšanu Šī klase neietver: parketa vai cita veida koka grīdu ierīkošanu (sk. 45.43)	45420000
		45.43	Sienu un grīdu klājumu ierīkošana	Šī klase ietver: 1) grīdas vai sienu keramikas, betona vai akmens flīžu, 2) parketa vai cita veida koka grīdu, 3) mīksto grīdas segumu (linoleja, paklāju, gumijas vai plastikāta mozaīkas), 4) marmora, granīta vai slānekļa griestu vai sienu klājumu, 5) tapešu ieklāšanu, noklāšanu, iekāršanu vai montāžu ēkās vai būvēs	45430000
		45.44	Krāsošana un stiklošana	Šī klase ietver: 1) ēku un būvju iekštelpu vai ārējo virsmu, vai tehniskā aprīkojuma krāsošanu; 2) stiklu, spoguļu montāžu Šī klase neietver: logu likšanu (sk. 45.42)	45440000
		45.45	Citi būvobjekta apdares darbi	Šī klase ietver: 1) privātu baseinu montāžu; 2) tīrīšanu ar tvaiku, smilšu strūklas izmantošanu un līdzīgas darbības ar būvju fasādēm; 3) citus ēku un būvju apdares un nobeiguma darbus Šī klase neietver: iekštelpu tīrīšanu	45450000
	45.5		Būvkon­strukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma		45500000
		45.50	Būvkon­strukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma	Šī klase neietver: būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) nomu

Publisko iepirkumu likuma

2.pielikums

Pakalpojumu līgumu nomenklatūra

A daļa

Kategorijas numurs	Pakalpojums	CPC kods	CPV kods
1.	Tehniskās apkopes un remonta pakalpojumi	6112, 6122, 633, 886	No 50100000 līdz 50982000 (izņemot no 50310000 līdz 50324200 un 50116510-9, 50190000-3, 50229000-6, 50243000-0)
2.	Sauszemes transporta pakalpojumi, izņemot dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas ietverti 18.kategorijā, iekļaujot bruņumašīnu un kurjerservisa pakalpojumus, izņemot pasta transporta pakalpojumus	712 (izņemot 71235), 7512, 87304	No 60112000-6 līdz 60129300-1 (izņemot no 60121000 līdz 60121600, 60122200-1, 60122230-0) un no 64120000-3 līdz 64121200-2
3.	Pasažieru un kravu gaisa transporta pakalpojumi, izņemot pasta transporta pakalpojumus	73 (izņemot 7321)	No 62100000-3 līdz 62300000-5 (izņemot 62121000-6, 62221000-7)
4.	Pasta transporta pakalpojumi pa zemi un gaisu, izņemot dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas ietverti 18.kategorijā	71235, 7321	60122200-1, 60122230-0, 62121000-6, 62221000-7
5.	Elektronisko sakaru pakalpojumi	752	No 64200000-8 līdz 64228200-2, 72318000-7 un no 72530000-9 līdz 72532000-3
6.	Finanšu pakalpojumi: apdrošināšanas pakalpojumi, banku un investīciju pakalpojumi, izņemot finanšu pakalpojumus monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu	ex 81, 812, 814	No 66100000-1 līdz 66430000-3 un no 67110000-1 līdz 67262000-1
	citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī Latvijas Bankas pakalpojumus. Arī izslēgti: līgumi, kas saistīti ar zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; tomēr šis likums attiecināms uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar tā noslēgšanu
7.	Ar datortehniku saistītie pakalpojumi	84	No 50300000-8 līdz 50324200-4, no 72100000-6 līdz 72591000-4 (izņemot 72318000-7 un no 72530000-9 līdz 72532000-3)
8.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi: tikai tie pētniecības un izstrādes pakalpojumi, par kuriem pilnībā maksā un kurus paša vajadzībām izmanto vienīgi pasūtītājs	85	No 73000000-2 līdz 73300000-5 (izņemot 73200000-4, 73210000-7, 73220000-0)
9.	Grāmatvedības, audita un uzskaites pakalpojumi	862	No 74121000-3 līdz 74121250-0
10.	Tirgus un sabiedriskās domas pētniecības pakalpojumi	864	No 74130000-9 līdz 74133000-0 un 74423100-1, 74423110-4
11.	Vadības konsultāciju pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi, izņemot šķīrējtiesu pakalpojumus un pakalpojumus, kas sniegti pušu samierināšanai	865, 866	No 73200000-4 līdz 73220000-0, no 74140000-2 līdz 74150000-5 (izņemot 74142200-8) un 74420000-9, 74421000-6, 74423000-0, 74423200-2, 74423210-5, 74871000-5, 93620000-0
12.	Arhitektūras pakalpojumi; inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; pilsētplānošanas un vides plānošanas pakalpojumi; saistītie zinātniskie un konsultatīvie pakalpojumi; tehnisko izmēģinājumu un analīzes pakalpojumi	867	No 74200000-1 līdz 74276400-8, no 74310000-5 līdz 74323100-0 un 74874000-6
13.	Reklāmas pakalpojumi	871	No 74400000-3 līdz 74422000-3 (izņemot 74420000-9 un 74421000-6)
14.	Ēku apkopes pakalpojumi un īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumi	874, 82201 līdz 82206	No 70300000-4 līdz 70340000-6 un no 74710000-9 līdz 74760000-4
15.	Drukāšanas un izdevniecības pakalpojumi par atalgojumu vai uz līguma pamata	88442	No 78000000-7 līdz 78400000-1
16.	Notekūdeņu un atkritumu izvešanas pakalpojumi; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi	94	No 90100000-8 līdz 90320000-6 un 50190000-3, 50229000-6, 50243000-0
B daļa
17.	Viesnīcu un restorānu pakalpojumi	64	No 55000000-0 līdz 55524000-9 un no 93400000-2 līdz 93411000- 2
18.	Dzelzceļa transporta pakalpojumi	711	60111000-9 un no 60121000-2 līdz 60121600-8
19.	Ūdenstransporta pakalpojumi	72	No 61000000-5 līdz 61530000-9 un no 63370000-3 līdz 63372000-7
20.	Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi	74	62400000-6, 62440000-8, 62441000-5, 62450000-1, no 63000000-9 līdz 63600000-5 (izņemot 63370000-3, 63371000-0, 63372000-7) un 74322000-2, 93610000-7
21.	Juridiskie pakalpojumi	861	No 74110000-3 līdz 74114000-1
22.	Personāla meklēšanas un nodrošināšanas pakalpojumi, izņemot darba līgumus	872	No 74500000-4 līdz 74540000-6 (izņemot 74511000-4) un no 95000000-2 līdz 95140000-5
23.	Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot inkasācijas pakalpojumus	873 (izņemot 87304)	No 74600000-5 līdz 74620000-1
24.	Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi	92	No 80100000-5 līdz 80430000-7
25.	Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi	93	74511000-4 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2)
26.	Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi	96	No 74875000-3 līdz 74875200-5 un no 92000000-1 līdz 92622000-7 (izņemot 92230000-2)
27.	Citi pakalpojumi, izņemot līgumus par programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, un līgumus par raidlaiku