Staro un aicina Adventes dāvana

Ar garīgās mūzikas koncertu sestdien, 2.decembrī, Ārzemju mākslas muzejā tika atklāta sakrālās mākslas izstāde "Kristietības divtūkstošgade", kas būs atvērta līdz pat Zvaigznes dienai, 6.janvārim

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

(..) Protams, muzejs nav baznīca, un izstāde nav dievkalpojums. Lielākā daļa no izstādītajām gleznām nav gleznotas kā ikonas un pat ne kā altārgleznas. Tās nav darinātas saskaņā ar klasiskās ikonogrāfijas kanoniem un tādēļ ir drīzāk cilvēciskas nekā simboliskas. Tomēr arī tām ir saglabājusies ikonu pamatfunkcija. Tās norāda uz konkrētām PERSONĀM UN NOTIKUMIEM. Es gribētu ieteikt aplūkot izstādes gleznas ne tikai kā mākslas darbus, kas atklāj cilvēka radošās spējas, bet galvenokārt kā liecības par reāliem darbiem, ko Dievs ir darījis katra cilvēka labā. Apustulis Pāvils saka: "Satveriet mūžīgo dzīvību, uz ko jūs esat aicināti!" Kristus dzimšana, Viņa dzīves notikumi, krusta nāve, augšāmcelšanās un uzkāpšana debesīs bija notikumi, kurus Dievs ir licis kā ceļu un pakāpienus, un durvis, lai ikviens cilvēks varētu iemantot dzīvību. "Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis tai savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību." (Jāņa ev. 3:16) Lai arī kas būtu attēlots kādā gleznā, kuras sižets ņemts no Bībeles vai baznīcas pieredzes, tās galējā jēga ir novedama pie šī viena Jaunās Derības panta, kas ir arī visas Bībeles un visas sakrālās glezniecības kopsavilkums. Tādēļ es gribētu rosināt skatītājus padarīt izstādes apmeklējumu par aizraujošu piedzīvojumu, mēģinot atrast katras gleznas būtisko jēgu, un nodibināt personīgu saikni ar realitāti, uz kuru šīs gleznas kā logi atveras. Uz to lai Svētais Gars apgaismo jūsu sirdis.

Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats:

Baznīca uz katru nozīmīgu pasākumu raugās no sava specifiskā viedokļa, proti — cik tas tuvina mūs Dievam. Arī no mākslas darbiem Baznīca par sakrāliem atzīst tos, kuri cilvēkos rosina domas par reliģiskām vērtībām, veicina viņos mīlestību uz Dievu un risina reliģiskā un tikumiskā ziņā nozīmīgas problēmas.

Kataloga vākam izraudzīts Vācu mākslinieka Johana Teodora de Brī ( Bry, Johann Theodor de, 1561–1623) vara grebums KRISTUS TRIUMFS
Visi katalogā reproducētie darbi ņemti no Ārzemju mākslas muzeja krājuma

Žaks Kallo (Callot, Jacquues, 1592-1635). Francija. KRUSTA CEĻŠ. Papīrs, oforts.

Rembrants Harmenss van Reins ( Rembrandt, Harmens van Ryn, 1606–1669). Holande.   TIRGOTĀJU IZDZĪŠANA NO TEMPĻA. 1635. Papīrs, oforts.

No Kristus laicīgās dzīves notikumiem nevar paiet garām epizodei par tirgotāju un naudas mijēju izdzīšanu no tempļa. Tās sižetiskais risinājums kristīgajā mākslā pazīstams kopš sestā gadsimta. Laikam ritot, mainījusies kompozīcija, tomēr saglabājies galvenais motīvs — Kristus apgāž tirgotāju galdus. Skaidrs idejiskajā risinājumā un grafiski perfekts tehniskajā izpildījumā ir Rembranta oforts "Tirgotāju izdzīšana no tempļa", kas darināts 1635.gadā. Šo tēmu savā daiļradē izmantojuši arī franču mākslinieki Greguārs Irē (1610-1670) un izcilais grafiķis Žaks Kallo (1592-1635).

Johans Rotenhammers ( Rottenhammer, Johann, 1564–1625). Vācija. MARIJAS PASLUDINĀŠANA. Varš, eļļa.

Šajā Adventes laikā, kad kristīgā pasaule dzīvo Kristus dzimšanas svētku gaidās un ik cilvēks ved sarunu ar Dievu savā dvēselē, Ārzemju mākslas muzeja zāles ir atvēlētas plašai ekspozīcijai, kas rāda Kristus dzimšanas, dzīves notikumu, krusta nāves un augšāmcelšanās attēlojumu dažādu laikmetu un dažādu nacionālo skolu mākslā. Ar to iepazīstina izstādes kuratore, muzeja glezniecības nodaļas vadītāja Ingrīda Raudsepa:

— Ekspozīcijas kodolu veido Ārzemju mākslas muzeja Rietumeiropas gleznu un grafikas darbu kolekcija. Lai kristietības tēmu atklātu pilnīgāk, tā papildināta ar Valsts Mākslas muzeja krievu ikonu krājumu, baptistu draudžu dziesmu grāmatām, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas vērtīgajām grāmatām. Ceremoniju zālē, kas pirmā sagaida apmeklētājus, un vēl dažās zālēs apskatāma glezniecība. Ārzemju mākslas muzeja kolekcijā ir ap piecdesmit gleznu, kas saistītas ar kristietības tēmu. Aptverts laika posms no 15. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta 30. gadiem, bet lielākā daļa gleznu tapušas 16. un 17. gadsimtā. Muzeja krājumā šie mākslas darbi nonākuši lielākoties kā dāvinājumi pilsētai. Kopš 1869. gada, kad tika atklāta pilsētas gleznu galerija, to papildinājuši gan mākslas darbu kolekcionāru dāvinājumi, gan pirkumi. Trīsdesmitajos gados latviešu mākslinieki saņēma lielu beļģu mākslinieku dāvinājumu, kas tika nodots Valsts Mākslas muzejam.

Uz 15. gadsimtu attiecas tā sauktā Hābsburgu portretu meistara krāsās greznā un ritmos bagātā abpusēji apgleznotā altāra virsotne "Austrumu gudrie pielūdz Kristu" un "Rožkroņa Madonna". Ekspozīciju papildina ar 1522. gadu datētais divviru altāris ar svētā Vita un svētā Hieronima tēliem, ko darinājis kāds Dienvidvācijas meistars. Kā rāda stingrā forma, ko akcentē tērpu kroku ornamentālais kārtojums un tēlu nopietnā sejas izteiksme, tas ir spilgts gotikas laikmeta paraugs.

Ekspozīcijā ir vairākas 16. gadsimta itāļu un nīderlandiešu gleznas par Svētās ģimenes tēmu, kas izceļas ar renesanses mākslai raksturīgo līdzsvarotību un brīva, harmoniska cilvēka tēlojumu. Manierisma stila izsmalcinātība redzama Nīderlandes mākslinieka Pītera Ārtsena izvērstajā kompozīcijā "Golgāta", kurā ietverti vairāki ar Kristus ciešanu tēmu saistīti sižeti.

Dinamiska izteiksme un sakāpināts gaismas akcentējums raksturo baroka laikmeta glezojumus. Muzeja kolekcijā ir holandiešu mākslinieka Abrahama Blūmārta (1564–1651) glezna "Svētās ģimenes atpūta ceļā uz Ēģipti" un flāmu meistara Fransa Frankena Jaunākā (1581–1642) ekspresīvā kompozīcija "Austrumu gudrie pielūdz Kristu".

Vācu mākslinieks Johans Rotenhammers (1564–1625) strādāja Augsburgā, kas bija ievērojams reliģiskās glezniecības centrs. Viņa gleznā "Marijas pasludināšana" debesu būtnes līksmi dalās eņģeļa Gabriēla pasludinātajā vēstī par Dieva Dēla piedzimšanu. Debess un Zemes telpa te ir vienota. Jaunavas Marijas un eņģeļa sejā atstarojas gaisma, kas šiem tēliem piešķir apgarotību un iekšēju spēku.

Reālistiskā tiešumā reliģiskais sižets risināts protestantiskās Holandes mākslinieka Adriana Gēla Vecākā (1618/1624–1665) gleznā "Maizes pavairošanas brīnums". Ekspozīcijā ir arī Rembranta skolnieka Gebranta van den Ekhauta (1621–1674) glezna "Tobijs ar eņģeli". Itālijas dižrenesanses mākslinieka Rafaēla ietekmē tapuši Ernsta Degera (1809–1885) darbi "Madonna ar Kristu" un "Madonna". Muzeja kolekcijā hronoloģiski jaunākais darbs ar reliģisku saturu ir beļģu mākslinieka Žorža van Zevenbergena (1877–1968) gleznotais portrets "Dievlūdzēja", kas datēts ar 1929.gadu.

Sakrālās mākslas plašāku iziešanu cilvēkos veicināja stājgrafikas attīstība. Ārzemju mākslas muzeja ļoti bagātajā grafikas krājumā, kas aptver ap 10 tūkstošiem vienību, ar kristīgo tematiku saistīts apmēram tūkstotis grafikas lapu. Reliģisko tēmu un sižetu klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Hronoloģiski šī kolekcija aptver laika posmu no 16. līdz 19. gadsimtam. Ekspozīcijai izraudzīti darbi, kas atspoguļo galvenos Jaunās Derības notikumus un sniedz priekšstatu par būtiskām kristietības pasaules vērtībām. Kā pastāstīja grafikas nodaļas vadītāja Jeļena Viktorova, te redzams Ārzemju mākslas muzeja zelta fonds. Bet ekspozīcijas veidošana sākusies ar zinātniskās kartotēkas izpēti un ieskatīšanos darbu zinātniskajās pasēs, pārliecinoties par to stāvokli un izstādīšanas iespēju. Lai izraudzītos sakrālā un mākslinieciskā ziņā visvērtīgākos darbus, muzeja mākslas zinātnieki konsultējās ar praktizējošiem grafiķiem un tradicionālo konfesiju teologiem. Ar restaurācijas padomes lēmumu četri darbi tika nodoti restaurācijai. Mazu ieskatu šajā darbā sniedz restauratore Una Kastanovska: "Lūk, šim itāļu mākslinieka Frančesko Bartoloci (1727–1815) ofortam ar dominikāņu simboliku tika konstatēts liels plīsums, turklāt tam bija daudz dažādas izcelsmes traipu. Lapa tika mehāniski tīrīta ar dzēšamās gumijas drumslām un pēc tam ķīmiski apstrādāta, lai izņemtu traipus. Lai atbrīvotos no ķimikālijām, lapa tika peldināta vannā. Pēc tam tika salīmēta plīsuma vieta un izlīdzinātas deformācijas. Sevišķi grūti bija restaurēt itāļu meistara Lukas Čambozo (1523–1585) spalvas zīmējumu "Madonna", jo šai lapai bija skatāmas abas puses."

Ar Kultūrkapitāla fonda, aģentūras "Rīga 800", Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Latvijas Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības un viesnīcas "Grand palace" finansiālu atbalstu izdots arī izstādes katalogs ar arhibīskapu Jāņa Vanaga un Jāņa Pujata ievadvārdiem un Ārzemju mākslas muzeja galvenās kolekciju pārzines Valentīnas Opalās un glezniecības nodaļas vadītājas Ingrīdas Raudsepas analītiskiem muzeja kolekciju apskatiem.

Aplūkojot stājgrafikas darbu tematiku, Valentīna Opalā īpaši atzīmē labi pazīstamā Kristus dzimšanas notikuma tēlojumu holandiešu gleznotāja un grafiķa Rembranta (1606–1669) un itāliešu meistara Annibales Karači (1560–1609) darbos. Grafikas vēsturē pazīstams ir Karači kokgriezums "Svētā ģimene" un Rembranta oforts "Gani pielūdz Kristu", kas glabājas arī Ārzemju mākslas muzeja krājumā. Reālistiski šo tēmu atspoguļojis holandiešu gleznotājs un grafiķis Hendriks Golciuss (1558–1617) un vācu gravieris Ludvigs Zommerauss (1756–1786), kas tika uzskatīts par galma mākslinieku. Kristietībai veltītā senās grafikas kolekcija veido kompaktu un nozīmīgu krājumu, saglabājot būtisko, kas nes sevī nedziestošo ticības liesmu. Raksturojot ekspozīciju kopumā, autore secina: "Cauri gadsimtiem sakrālā māksla cilvēci veldzinājusi ar savu īpašo garīgumu, universālo un vispārcilvēcisko dabu. Sakrālā māksla ir neatņemama kristietības vēstures sastāvdaļa, tā veidojusies uz antīkās mākslas bāzes, gājusi kopsolī ar Bizantijas mākslu, iestrāvojusi senajā Krievzemē, uzplaukusi un sazarojusies Rietumeiropas kultūrā."

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Attēli — no izstādes kataloga. Precizējošie teksti —

no Valentīnas Opalās raksta "Garīguma slieksni pārkāpjot"

Hendriks Golciuss ( Goltzius, Hendrik, 1558–1617). Holande. SVĒTAIS VAKARĒDIENS. 1598. Papīrs, vara grebums.

Evaņģēlija notikumu traģisms un kristīgās mācības ētiskie pamatprincipi koncentrēti tēmā "Svētais Vakarēdiens". Šis sižets atgādina Kristus aizsākto upurēšanas mistēriju ar maizes un vīna pārvēršanu. Katakombu ainās mēs sastopamies ar tā dēvēto Euharistisko Vakarēdienu. Tēmas ikonogrāfija izveidojusies vairāku gadsimtu gaitā un 10.gadsimtā Rietumeiropas mākslā nostiprinājusies ar specifisku kanonisku iezīmi — Jūdas figūra novietota kompozīcijas priekšplānā, nošķirti no pārējiem apustuļiem. Uzskatāms piemērs ir H.Golciusa gravīra "Svētais Vakarēdiens", kas darināta 1598.gadā.

Jans Johans Sadelers ( Sadeler, Johann Jan, 1550–1610). Flandrija. MEMOR ESTO DOMINUM IESUM CHRISTUM. Papīrs, vara grebums.

Mateuss Kīzels ( Kūsel, Matthäus, 1621–1682). Vācija. KRISTUS PIE KRUSTA. Pēc Johana Kristofora Štorera  ( Storrer, Johan Christophorus, 1611(?)–1671) gleznas. Papīrs, vara grebums.

Hendriks Golciuss ( Goltzius, Hendrik, 1558–1617). Holande. AUSTRUMU GUDRIE PIELŪDZ KRISTU. Papīrs, vara grebums.

Hendriks Golciuss ( Goltzius, Hendrik, 1558–1617). Holande. KRISTUS SVĒTĪ. Papīrs, vara grebums.

Aloiss Petraks ( Petrak, Alois, 1811–?). Vācija. PIETĄ. Pēc Jozefa fon Fīriha ( Fūhrich, Joseph von, 1800–1876) kompozīcijas. Papīrs, tēraudgravīra.

Lukass van Leidens ( Leyden, Lucas van, 1494–1533). Flandrija. KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS. 1521. Papīrs, gravīra.ažaks Kallo ( Callot, Jacques, 1592–1635). Francija. KRUSTA CEĻŠ. Papīrs, oforts.