Ministru kabineta 2006.gada 24.aprīļa ārkārtas sēdē

VesM: Par ES veselības ministru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

Ministru kabinets pirmdien, 24.aprīlī, akceptēja informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) veselības ministru neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. ES veselības ministru neformālā sanāksme, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Gundars Bērziņš, notiks 25. un 26.aprīlī.

ES valstu veselības ministri tikšanās laikā pārrunās jautājumus par otrā tipa cukura diabēta apkarošanu, veselīgu diētu un fizisko aktivitāšu nepieciešamību, iespējamās gripas pandēmijas jautājumus un sieviešu veselības jautājumus.

Austrijas prezidentūra ir izvirzījusi cukura diabētu par vienu no pamatproblēmām, kurai pievēršama pastiprināta uzmanība. Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs.

Pašlaik visā pasaulē ir vairāk nekā 170 miljonu diabēta pacientu, aptuveni 60 miljoni no tiem ir Eiropā. Pēc Pasaules veselības prognozēm, jau 2025.gadā ar diabētu varētu slimot aptuveni 300 miljoni iedzīvotāju visā pasaulē. Otrā tipa cukura diabēts ir sastopams 85–90% gadījumos. Otrā tipa cukura diabētu ārstē, ievērojot regulāru ēšanas režīmu, lietojot veselīgu uzturu, kā arī ar asinīs esošā cukura līmeni pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt ārstniecības procesā ir jāizmanto arī insulīna injekcijas. Otrā tipa cukura diabēta saslimšanas riska faktori ir liekais svars, mazkustīgs dzīves veids, iedzimtība, stress vai, piemēram, diabēts bijis grūtniecības laikā u.c.

Arī Latvijā katru gadu pieaug cukura diabēta pacientu skaits. 2005.gadā ar diabētu slimoja aptuveni 48000 iedzīvotāju. Mūsu valstī par pacientu veselību rūpējas ģimenes ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā nosūta pacientu pie speciālista. Turklāt endokrinologs ir tiešās pieejamības speciālists, kas nozīmē, ka šā speciālista konsultācijai nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Viena no Veselības ministrijas prioritātēm ir bijusi arī cukura diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamo zāļu nodrošināšana kompensācijas sistēmas ietvaros. Kompensējamo medikamentu saraksts regulāri tiek papildināts ar jaunākajiem insulīna preparātiem. Insulīnatkarīga cukura diabēta pacientiem zāļu kompensācija ir 100% apmērā.

Neformālajā veselības ministru sanāksmē plānots runāt par pasākumiem, kādus varētu īstenot katra dalībvalsts un ES kopumā, lai mazinātu saslimstību ar cukura diabētu.

Lai aizkavētu saslimšanu ar cukura diabētu, valstij ir jāīsteno kompleksi pasākumi diabēta riska faktoru novēršanā. Valstīm ir jāveicina starpnozaru sadarbība un jāievieš metodes, kas dod iespējas mazināt veselības problēmas ar diabētu sirgstošajiem. Svarīgi ir identificēt riska grupas un tām veltīt īpašu uzmanību, kā arī iedzīvotāju informēšana par visiem riska faktoriem. Savukārt ES mērogā diabēts jāizvirza par vienu no prioritātēm un jānodrošina iespēja ekspertiem no dažādām valstīm tikties pieredzes apmaiņai. Eiropai būtu jāsniedz atbalsts arī nepieciešamo stratēģiju un vadlīniju izstrādei, pētniecības attīstībai.

Svarīgs jautājums ES veselības ministru tikšanās laikā būs iespējamā gripas pandēmija. Plānots, ka dalībnieki pārrunās iespējamo kopējo pretvīrusu preparātu uzkrājumu veidošanu gripas pandēmijas gadījumam. Latvija atbalsta šādu ES iniciatīvu, tomēr neplāno ieguldīt savus finansiālos līdzekļus pretvīrusu uzkrājumu veidošanā.

Dalībvalstis sanāksmē lems par to, cik ilgi krājumi jāuzglabā, kādā veidā izdevīgāk ražot pretvīrusu līdzekļus – kā suspensiju (šķidrā veidā) vai tabletēs, kā arī jāpārrunā dažādi administratīvi jautājumi.

Nākamais būtiskais sanāksmes darba kārtības jautājums ir sieviešu veselība. Sieviešu veselība ir viena no prioritātēm Austrijas prezidentūras laikā. Šajā sanāksmē tiks īpaši akcentētas sirds un asinsvadu slimības, pieaugošo smēķētāju skaits sieviešu vidū, saslimšana ar plaušu vēzi, endometriozi un osteoporozi.

Osteoporoze ir sistēmiska skeleta slimība, kuru raksturo samazināta kaulu masa (kaulu mineralizācija) un mikroarhitektonikas bojājumi, kuru dēļ samazinās kaulu stiprība un būtiski pieaug lūzumu risks. Kaulu stiprību nosaka divi galvenie raksturlielumi: kaulu blīvums un kaula kvalitāte. Ir iespējams būtiski samazināt osteoporozes ārstēšanas izmaksas, ja profilaktiskos līdzekļus sāk lietot pirms osteoporozes attīstības. Osteoporozes izraisītu lūzumu gadījumos vislielākie tiešie izdevumi nepieciešami lūzumu sadziedēšanai. Osteoporoze ir nopietna sabiedrības saslimšana, jo ar to saistītie lūzumi būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku. Pēc pasaules literatūras datiem, osteoporoze menopauzē attīstās 20–30% sieviešu.

No 2005.gada jūlija kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļauti medikamenti ambulatoro ārstēšanai pacientiem ar jau notikušu kaulu lūzumu. Šie medikamenti tiek kompensēti 75% apmērā. No 2005.gada oktobra 50% apmērā valsts kompensē medikamentus pacientiem ar medikamentu izraisītu osteoporozi, pacientiem ar pierādītu primāru osteoporozi un pacientiem ar citu slimību dēļ klasificētu osteoporozi.

Endometrioze ir uroģenitālās sistēmas slimība, ko raksturo endometrijas dziedzeriem vai stromai līdzīgu audu attīstība ārpus to fizioloģiskās atrašanās vietas – dzemdes iekšējā slāņa. Endometrijas audi var attīstīties gan citos dzemdes slāņos, gan arī makstī, dzemdes kaklā, olnīcās, urīnceļos, resnajā zarnā un pat plaušās. Vienīgais veids, kā var apstiprināt endometriozes diagnozi, ir laparoskopija. Šo procedūru veic vispārējā narkozē. Apmēram 25% gadījumu endometrioze noris bez simptomiem, tāpēc agrīni diagnosticēt šo slimību ir grūti. Biežākie simptomi ir sāpes, neauglība, neiznēsāšana, menstruālā cikla traucējumi. Endometrioze ir hroniska slimība, kas skar lielu skaitu sieviešu ES mērogā. Nepieciešamība pēc savlaicīgas diagnozes uzstādīšanas ir svarīga gan pašām sievietēm, gan veselības aprūpes speciālistiem. Sievietes, kas dzīvo ar ielaistiem simptomiem, var radīt bīstamus draudus savai veselībai. Tā ir vēl neizpētīta slimība, kas prasa pamatīgu darbu diagnozes un terapijas izpētes jomās. 14 miljoni ES sieviešu cieš no endometriozes, un puse no šīm sievietēm cieš lielas sāpes.

Viens no Latvijas sabiedrības veselības stratēģijas mērķiem ir panākt stabilu saslimstības, invaliditātes un mirstības rādītāju samazināšanos gremošanas, uroģenitālās, skeleta, muskuļu un saistaudu, elpošanas orgānu sistēmas slimību un citu hronisko slimību dēļ. Šobrīd valsts 75% apmērā kompensē medikamentus pacientēm vecumā no 18 līdz 40 gadiem ar operatīvi noteiktu endometriozi. Jebkura sieviete reizi gadā var saņemt valsts apmaksāto profilaktisko apskati, tādējādi laikus atklājot iespējamo saslimšanu.

Starp nopietnām sieviešu slimībām tiek uzskatīta arī augstā sieviešu saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām. Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir centrālā sieviešu slimību tēma kopš deviņdesmitajiem gadiem Eiropā. Tās ir pamatiemesls miršanas gadījumiem. Kā uzsver Austrijas prezidentūra, ES līmenī ir jāatrod iespējamie risinājumi atbilstoši sieviešu veselības specifikai.

Līdzīgi citām Eiropas valstīm, arī Latvijā palielinās SAS īpatsvars. SAS ir galvenais nāves cēlonis Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem, un 2004.gadā tas bija 55,9% no visiem nāves gadījumiem. Pēc 2002.gada datiem, Latvijā asinsrites slimības kā nāves cēlonis vīriešiem konstatētas 48,2% gadījumos un sievietēm 63,6% gadījumos jeb absolūtos skaitļos 734,8 gadījumi vīriešiem un 823,8 gadījumi sievietēm uz 100 000 iedzīvotājiem.

Latvija ir veikusi vairākus būtiskus soļus, lai mazinātu iedzīvotāju saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām – izstrādātas pamatnostādnes “Veselīgs uzturs (2003.–2013.)”, ko jau sākts īstenot. Ir izstrādāta un uzsākts īstenot Alkohola patēriņa un alkoholisma ierobežošanas programmu 2005.–2008.gadam, Tabakas uzraudzības valsts programmu 2005.–2010.gadam, pamatno­stādnes “Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2009.gadam” un citi. Daudz paveikts, lai mazinātu smēķēšanas izplatību sabiedrībā – gan pilnveidota likumdošana, gan arī veikts profilaktiskais darbs.

Sanāksmes dalībnieki tikšanās laikā lems par to, kas jāveic, lai uzlabotu sieviešu veselību. Austrijas prezidentūra ierosina dalībvalstīm vairāk attīstīt veselību veicinošas aktivitātes, iesaistot pašvaldības sabiedrības veselības jautājumu risināšanā un īstenošanā tieši dzīves un darba vietā. Šiem jautājumiem lielāka vērība ir jāvelta arī Eiropas Savienībai.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa