Valsts energoefektivitātes stratēģija

Nobeigums. Sākums - "LV" Nr.424/425, 24.11.2000.; Nr.435/437, 01.12.2000.

Risinājumi

Institucionālie pasākumi

1. Nepieciešama visu energoefektivitātes programmu koordinēšana, ieskaitot enerģētiku, būvniecību, transportu un patērētāju iekārtas, arī nozaru ministrijās - Izglītības, Labklājības, Zemkopības u.c., kā arī pašvaldībās, tajā skaitā arī divpusējās sadarbības programmās ar ārvalstīm. Koordinējošā loma, kā arī prioritāšu noteikšana ir Ekonomikas ministrijai un tās Enerģētikas departamentam - kā atbildīgam par enerģētiku kopumā.

2. Enerģētikas likuma 82. pants paredz izveidot Valsts energoinspekciju un nosaka tās pienākumus un tiesības. Tāpēc nepieciešams noteikt Valsts energoinspekcijas funkcijas energoefektivitātes kontrolei un nodrošināt nepieciešamo normatīvo aktu un standartu bāzi.

Praktisko uzdevumu izpildei - esošo iekārtu un ēku energoauditu veikšanai - izskaidrojot šādas energoefektivitātes politikas tālejošos humānos mērķus - jārada apstākļus, kas nodrošinātu enerģijas lietotāju apzinātu interesi par šiem auditiem ar ekonomiskiem stimuliem - valsts atbalstu, atvieglotiem kredītiem, kā arī nosakot veikt šos auditus pie ēku un ražotņu pirkšanas un pārdošanas, paplašināšanas vai rekonstrukcijas, jaunas būvniecības, kredītu piešķiršanas u.tml. Ir jāizstrādā apstiprinātas energoauditu programmas ēkām un ražošanas iekārtām un vienotas metodikas to veikšanai, kā arī sistēma auditoru sertificēšanai.

Ekonomiskie un politiskie pasākumi

1. Konkurences veicināšana - tajos enerģētiskā cikla posmos, kur tāda ir iespējama. Energoapgādē tā ir ražošana (ģenerācija) un sadale. Valdība izskatīs iespējas veicināt konkurenci energoapgādē, lai ierobežotu priekšrocības, ko dod šīs nozares uzņēmumu dabīgais monopolstāvoklis, un motivētu progresīvu tehnoloģiju lietošanu un enerģijas zudumu samazināšanu.

2. Energoefektivitātes pasākumu kreditēšana un subsīdijas . Veicinot energoefektivitātes paaugstināšanos, tiek sekmēta valsts maksājumu bilances tekošā konta stāvokļa uzlabošanās uz energoresursu importa samazināšanās rēķina, kā arī palielināta uzņēmumu un ražojumu konkurētspēja nākotnē, kad būs jārēķinās ar energoresursu cenu izlīdzināšanos ES mērogā. Ievērojot valsts budžeta ierobežotās iespējas, valdība tuvākajos gados nevarēs piešķirt lielākus līdzekļus energoefektivitātes pasākumu finansiālam atbalstam, tomēr tiks turpināta pašvaldību centralizētās siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektu finansēšana un kreditēšana Valsts Investīciju programmas ietvaros, Ministru kabineta noteikumos paredzētā elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšana no mazajām koģenerācijas stacijām par noteikto cenu, kā arī atsevišķu pilotprojektu realizācijas veicināšana, tajā skaitā ar LAA Energoefektivitātes fonda un Vides investīciju fonda atvieglotiem kredītiem. Vienlaikus šajās jomās iespējams piesaistīt arī līdzekļus no perspektīvās emisiju tirdzniecības un starptautiskām sadarbības programmām klimata izmaiņu novēršanas mērķiem. Pie šīs grupas jāmin trešās puses finansēšanas iespēju izmantošana, ESCO dibināšana un atbalsts. Lai izmantotu ESCO vai trešās puses finansēšanas iespējas Latvijā, valdība izskatīs iespējas piešķirt finansu garantijas to sākuma kapitāla nodrošināšanai.

Normatīvie un administratīvie pasākumi energoefektivitātes rādītāju nodrošināšanai un kontrolei:

būvniecībā - ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko parametru, apkures un ventilācijas, apgaismes u.c. normatīvu noteikšana; ēku energoaudita ieviešana;

enerģētikā - noteikumi ūdenssildāmo katlu, saldējamo iekārtu un siltumapgādes tīklu efektivitātes nodrošināšanai un kontrolei, koģenerācijas principu plašāka izmantošana;

rūpniecībā - energoietilpīgo tehnoloģisko procesu audits, energoefektīvu iekārtu un tehnoloģiju ieviešana;

transportā - transporta līdzekļu ekonomiskuma, sabiedriskā transporta un elektrotransporta izmantošanas veicināšana, transporta plūsmu racionālas regulēšanas un kustības ātruma noteikšanas pasākumi;

mājsaimniecībā - energoefektivitātes informācijas nodrošināšana un marķēšana enerģiju patērējošiem mājturības aparātiem un iekārtām.

esošo daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā - izskatīt jaunas valsts struktūras, piemēram, Mājokļu attīstības aģentūras izveides iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas projektu koordinēšanai un vadīšanai.

Informatīvi izglītojošie pasākumi energoefektivitātes pasākumu nepieciešamības un pozitīvā efekta izskaidrošanai iedzīvotājiem, jaunāko tehnoloģiju, iespējamo tehnisko un finansiālo risinājumu piedāvāšana un popularizēšana. Pozitīvo piemēru, pieredzes un paraugprojektu popularizēšana, pieredzes un informācijas apmaiņa ar radniecīgām energoefektivitātes organizācijām ārvalstīs.

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai Latvijā, kā arī starptautisko saistību izpildei šajā jomā nepieciešams nodrošināt šādas darbības:

I. MK noteikumu projektu izstrāde

II. Cita veida dokumentu izstrāde

Pielikums

Paskaidrojumi Valsts energoefektivitātes stratēģijas projektam

Likumdošana

Ar 1998. gada oktobri Latvijā ir spēkā Enerģētikas likums, kas definē energoefektivitātes paaugstināšanas jēdzienu un galvenos principus (X nodaļa). Šis likums arī nosaka, ka, regulējot uzņēmējdarbību energoapgādē, Regulators veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu, energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību, kā arī sekmē konkurenci energoapgādē (84. p.). Nosakot tarifus, jānodrošina, lai energoapgādes uzņēmumi, saņemot maksājumus no enerģijas lietotājiem, gūtu ekonomiski pamatotus ieņēmumus, kas segtu energoresursu ražošanas izmaksas, darba algu maksājumus, ekspluatācijas un administratīvos izdevumus, kā arī būtu nodrošināta esošā kapitāla saglabāšana un jaunu apstiprināto kapitālu ieguldīšana (97.p.). Šis likuma pants dod iespēju siltuma, gāzes un elektroenerģijas tarifu aprēķina metodikās ietvert energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi. Likums nosaka arī Valsts Energoinspekcijas funkcijas energoresursu efektīvas izmantošanas veicināšanā, uzraudzībā un kontrolē (82. p.).

Enerģētikas likuma 58. pantā minētais Energoefektivitātes fonds ar Eiropas Savienības PHARE programmas grantu ir uzsācis savu darbību 1999. gadā.

Eiropas Enerģētikas harta vairākkārt uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi attiecas uz visām enerģētiskā cikla darbībām, ieskaitot ieguvi, ražošanu, pārveidošanu, uzglabāšanu, transportēšanu un patēriņu, kā arī nosaka, ka līguma slēdzējpuses izveido īpašas, par energoefektivitāti atbildīgas, struktūras dažādos līmeņos, kuras ir pietiekami labi finansētas un nokomplektētas ar kadriem, lai spētu attīstīt un realizēt energoefektīvu politiku. Līguma slēdzējpuses garantē adekvātu institucionālu un juridisku infrastruktūru eksistenci energoefektivitātes programmu realizēšanai.

Virkni konkrētu pasākumu minimālo energoefektivitātes rādītāju garantēšanai prasa arī Eiropas Savienības direktīvas - attiecībā uz apkures katliem, mājturības ierīču energopatēriņu, ēku siltumizolāciju, ēku un uzņēmumu energoauditiem. Šo direktīvu izpilde ir viens no priekšnosacījumiem, vērtējot Latvijas atbilstību kritērijiem uzņemšanai ES attiecībā uz likumdošanu enerģētikā.

Atbilstoši Enerģētikas likumam Latvijā enerģētikas jautājumi ir Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā, bet Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar energoefektivitātes palielināšanu ēkām un būvēm. Energoefektivitāte transportā, maģistrālajos naftas un naftas produktu tranzīta cauruļvados ir Satiksmes ministrijas pārziņā.

Pēc Latvijas Enerģētikas aģentūras pievienošanas Latvijas Attīstības aģentūrai (LAA) ar energoefektivitātes jautājumiem saskaņā ar statūtiem, paralēli citiem uzdevumiem nodarbojas LAA Enerģētikas departaments.

VARAM šajā jomā darbojas Būvniecības departaments un VU BO "Vides projekti" Enerģētikas departaments. Citu valsts institūciju šajā jomā, ieskaitot likumā minēto Valsts Energoinspekciju, Latvijā nav. Ir atsevišķi centri pie Tehniskās universitātes, Fizikālās enerģētikas institūta un privātas konsultāciju firmas, kas, tāpat kā iepriekš minētie LAA un VU BO "Vides projekti", galvenokārt nodarbojas ar energoefektivitātes jautājumiem starptautisko sadarbības programmu ietvaros ar ES, ANO, Ziemeļvalstu Padomes vai atsevišķu ārvalstu finansējumu.

Trešās puses finansēšanas (ESCO) principu pamatā ir speciālu konsultāciju - projektēšanas - montāžas uzņēmumu radīšanas ideja, kas balstītu savu darbību uz pārdomātiem un pamatotiem priekšlikumiem energoefektivitātes pasākumu ieviešanai citos uzņēmumos, uzņemoties arī šo ideju realizēšanu, finansēšanu un gūstot peļņu, daloties ar šiem uzņēmumiem ienākumos, ko dod ietaupītie energoresursi pēc projekta realizācijas. Princips ir izmantojams arī Latvijas apstākļos, jo neprasa valsts ieguldījumus, taču ir saistīts ar zināmu risku, kas izriet no ar energoefektivitāti nesaistītās uzņēmumu ekonomiskās darbības, energoresursu, iekārtu un materiālu tirgus cenu svārstībām, bet galvenokārt - ar sākuma kapitāla nepietiekamību un samērā ilgu ieguldījumu atmaksāšanās laiku. Sākuma kapitālu šādām kompānijām piedāvā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules Banka kā arī citas finansu institūcijas.

Starptautisko finansu institūciju līdzekļu izmantošanai gan atvieglotu kredītu, gan grantu veidā nepieciešamais priekšnosacījums ir emisiju līmeņa samazināšana un nevēlama iespaida uz vidi novēršana.

Konkurence ir iespējama arī starp dažādiem enerģijas veidiem (gāze, šķidrie naftas produkti, koksne, kūdra, akmeņogles - apkurei un tehnoloģiskiem procesiem; benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā gāze - transportā utt.). Tomēr brīvā tirgus nosacījumi un konkurence enerģētikas sektorā automātiski nenodrošina pietiekamu energoefektivitātes potenciāla izmantošanu, tādēļ ir nepieciešami politiski un administratīvi papildus pasākumi. Pamatojoties uz vides aizsardzības, nodarbinātības u.c. motīviem, valstij ir iespēja ietekmēt šos procesus ar savu nodokļu politiku. Daudzās valstīs šajā nolūkā izmanto t.s. "mērķa nodokļus" - kā enerģijas vai CO2 nodokļus, kuru iedarbība var pastiprināties, izmantojot iegūtos līdzekļus energoefektivitātes pasākumu un atjaunojamo resursu atbalstam, vienlaikus tādā veidā samazinot šo nodokļu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un enerģētikas nozari kopumā.

Koncepcijas publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets":