Funkciju un institucionālās sistēmas analīzes veikšanas metodika

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 izraksts

Rīgā 2000.gada 21.novembrī

25.§

Par funkciju un institucionālās sistēmas analīzes veikšanas metodiku

Apspriešanā piedalījās: J.Krūmiņš, S.Proskurovska, A.Kalvītis, I.Labucka, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās J.Krūmiņa sniegto informāciju.

2. Apstiprināt funkciju un institucionālās sistēmas analīzes veikšanas metodiku.

3. Ministrijām, veicot funkciju un institucionālās sistēmas vertikālo analīzi, izmantot funkciju un institucionālās sistēmas analīzes veikšanas metodiku.

4. Ministrijām līdz 2001.gada 1.janvārim sagatavot un iesniegt īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās priekšlikumus par nozarēm, kurās veicama valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālā analīze.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Ievads

Valsts pārvaldes sakārtošana ir vērsta uz racionālas un efektīvas valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas izveidošanu. Latvijas valsts pārvaldes reformas ietvaros 1999.–2000.gadā ar Pasaules Bankas finansiālo un tehnisko palīdzību tika veikti triju ministriju1 funkciju un institucionālās sistēmas analīzes projekti. Pateicoties funkciju analīzes rezultātā izstrādātajām rekomendācijām, tika veikta Zemkopības ministrijas institucionālās sistēmas reorganizācija, kura ievērojami uzlaboja ministrijas administratīvo kapacitāti. Pieredze Zemkopības, kā arī Labklājības un Ekonomikas ministrijās liecina, ka projektu gaitā sastādītais funkciju saraksts ir nozīmīgs darba dokuments ministriem un valsts sekretāriem. Tas sniedz pārskatu par visām ministrijā un padotības iestādēs izpildāmajām un nepieciešamajām funkcijām, kā arī informāciju par katras funkcijas izpildei atvēlētajiem resursiem, tādējādi atvieglojot organizatorisku lēmumu pieņemšanu. Bez tam, projekta rekomendācijas ir orientētas uz funkciju izpildes un institucionālās struktūras racionalizāciju, kuras rezultātā ir iespējams atrast iekšējos resursus arī jaunu funkciju izpildei ministrijā.

Ministriju funkciju analīzes veikšana atsevišķās ministrijās pierādīja arī šī instrumenta trūkumus. Veicot tikai vienas ministrijas institucionālās sistēmas analīzi, ārpus uzmanības loka paliek citu ministriju padoto valsts pārvaldes iestāžu darbs noteikta valsts politikas sektora īstenošanā. Vienas ministrijas jeb vertikālā funkciju analīze nedod iespējas izanalizēt funkciju un kompetenču pārklāšanos starp ministrijām, līdz ar to neļauj optimizēt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu valsts mērogā.

Tāpēc Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts piedāvā veikt arī funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīzes, kas būtu vērstas uz vairāku ministriju iestāžu funkciju analīzi, kuras realizē vienas nozares politiku.

Šī metodika nosaka ministrijas funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās un horizontālās analīzes organizēšanas kārtību.

 

I nodaļa

Ministrijas funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās analīzes organizēšana

Ministrijas funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās analīzes mērķis

Ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un institūciju funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās analīzes mērķis ir — izveidot racionālu un efektīvu valsts funkciju realizācijas institucionālo sistēmu vienas ministrijas sistēmas ietvaros,

— definējot ministrijas misiju, darbības stratēģiskos uzdevumus, kā arī prioritārās funkcijas;

— nosakot ministrijai un pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām esošās valsts funkcijas;

— identificējot valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas;

— identificējot nepieciešamās jaunās funkcijas;

— nosakot juridiski un ekonomiski pamatotu funkciju izpildes organizatorisko līmeni;

— nosakot funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un to kvalifikāciju;

— izstrādājot rekomendācijas par optimālāku funkciju organizāciju ministrijas sistēmā.

Funkciju analīzes gaitā tiek rekomendēta institucionālā sistēma, kas nodrošina ES likumdošanas ieviešanu, tiek izvērtētas iespējas decentralizēt (nodot funkciju pašvaldībām) vai dekoncentrēt (izveidot teritoriālas valsts pārvaldes iestādes reģionos) funkcijas, veikt valsts pasūtījumu par funkcijas izpildi vai arī pilnībā pārtraukt funkcijas valsts finansējumu, atstājot šo darbību privātajam sektoram. Tiek izskatītas iespējas optimizēt iestāžu darba organizāciju, uzlabot darba koordināciju un informācijas aprites sistēmu. Funkciju un struktūru analīze ir administratīvās spējas uzlabošanas līdzeklis.

Ministrijas funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās analīzes posmi

1. Darba uzdevuma sagatavošana

Ministrijas funkciju un institucionālās sistēmas vertikālās analīzes (turpmāk – funkciju vertikālā analīze) darba uzdevums tiek gatavots atsevišķi katrai ministrijai, nosakot analīzes vispārējos un specifiskos mērķus, darba apjomu, darba saturu un secību un sagaidāmo rezultātu. Darba uzdevums sagatavojams, pamatojoties uz šo metodiku un ievērojot nozares specifiku. Par darba uzdevuma sagatavošanu ir atbildīga ministrijas vadība. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts (turpmāk — Reformu sekretariāts) var sniegt metodisko palīdzību darba uzdevuma sagatavošanā. Nepieciešamais laiks — līdz 2 nedēļām.

2. Funkciju vertikālās analīzes veicēja noteikšana

Funkciju vertikālās analīzes veikšanai nepieciešama 3–4 cilvēku komanda, kas darbojas saskaņā ar ministrijas valsts sekretāra pilnvarojumu. Reformu sekretariāts var organizēt funkciju vertikālās analīzes komandas sagatavošanu un konsultēšanu. Atkarībā no ministrijas finansiālām iespējām konkursa kārtībā var pieaicināt menedžmenta konsultācijas firmu un/vai atsevišķu funkciju analīzes posmu veikšanai ārvalstu eksperti. Ārvalstu eksperta atbalsts ir īpaši svarīgs, lai sniegtu rekomendācijas par ministrijas institucionālās sistēmas pieskaņošanu Acquis ieviešanai.

3. Funkciju vertikālās analīzes veikšanas plāna izstrāde

Funkciju vertikālās analīzes plāns atspoguļo ministrijas vadības un funkciju analīzes komandas darbību. Plānā tiek ietverti posmi:

(1) informācijas vākšana par funkcijām un struktūrām atbilstoši šai metodikai (informācijas avots: intervijas un nolikumu analīze);

(2) stratēģijas plānošanas semināra organizēšana (ministrijas misijas un stratēģisko uzdevumu noteikšana, prioritāro funkciju noteikšana);

(3) funkciju un struktūru analīze atbilstoši apstiprinātajai metodikai un secinājumu formulēšana par katru funkciju;

(4) ziņojuma sagatavošana par ministrijas funkcijām un institucionālo struktūru un esošo problēmu identifikācija;

(5) darba seminārs ministrijas un tās vadošo iestāžu vadītājiem ar mērķi izvērtēt identificētās problēmas un rast risinājuma alternatīvas;

(6) funkciju vertikālās analīzes ziņojuma precizēšana un rekomendāciju formulēšana par piedāvātajām institucionālajām izmaiņām;

(7) funkciju vertikālās analīzes ziņojuma prezentācija ministrijas vadības sanāksmē;

(8) ministrijas sistēmas reorganizācijas plāna izstrāde un apstiprināšana.

Funkciju vertikālās analīzes veikšanas plānu izstrādā funkciju analīzes grupa, konsultējoties ar ministrijas vadību un vajadzības gadījumā ar Reformu sekretariātu. Funkciju analīzes veikšanas plānu apstiprina valsts sekretārs.

4. Informācijas vākšana

Šis funkciju analīzes veikšanas posms veido pamatu gala rezultātam, tāpēc šī posma izpildes precizitāte ir ļoti svarīga. Tiek vākta informācija par ministrijas struktūrvienību, pakļautības un pārraudzības iestāžu veiktajām funkcijām, kā arī par jaunajām funkcijām, kuru izpilde izriet no saistošiem dokumentiem (ES acquis, LR likumi un starptautiskie līgumi), un tiek sastādīts funkciju katalogs atbilstoši piedāvātajai formai (Pielikums Nr.1: Veidlapa I. "Funkciju identifikācija"). Informācijas avoti: intervijas ar struktūrvienību vadītājiem, likumu un nolikumu analīze, grāmatvedības dati. Informāciju vākšana un funkciju kataloga veidošana ir laikietilpīgs process, kas ministrijā un tai padotajās institūcijās var ilgt no viena līdz diviem mēnešiem. Par informācijas vākšanu ir atbildīga ministrijas funkciju analīzes komanda.

5. Stratēģijas plānošanas seminārs

Ministrijas un tai padoto iestāžu funkcijas tika noteiktas pakāpeniski, valstij uzņemoties jaunas iekšējās un ārējās saistības, mainoties politiskai izpratnei par kompetences sadalījuma lietderīgumu. Valsts pārvaldes sistēmā notiek nepārtraukta attīstība, kuras rezultātā mainās darbības prioritātes un tam atbilstošs finansējums. Jauno prioritāšu uzņemšanās prasa izmaiņas resursu sadalījumā, kas ne vienmēr notiek, jo valsts pārvaldei ir raksturīga zināma inerce.

Stratēģijas plānošanas seminārs ir domāts, lai izanalizētu ministrijas un tās iestāžu darbības vides izmaiņas (jauni likumi, jauni uzdevumi un funkcijas), noteiktu ministrijas attīstības prioritātes, definētu ministrijas vietu un lomu valsts pārvaldes sistēmā. Seminārā noteiktie mērķi un stratēģiskie uzdevumi veido ietvaru funkciju analīzei un priekšlikumu formulēšanai par funkcijas saglabāšanu, deleģēšanu vai finansēšanas izbeigšanu.

Stratēģijas plānošanas semināru jāvada pieaicinātiem ekspertiem, kas nodrošina procesa vadību. Ministrijas lomas (misijas) precizēšanai ir lietderīgi aicināt arī ārvalstu ekspertus, kas var sniegt pārskatu par starptautisko pieredzi ministrijas lomas noteikšanā. Stratēģijas seminārā piedalās ministrijas vadošie darbinieki. Ieteicamais semināra ilgums ir 1,5–2 dienas.

6. Funkciju vertikālās analīzes metodika

Pēc Pasaules Bankas ekspertu izstrādātās metodikas funkcijas tiek klasificētas kā: politikas veidošanas, koordinācijas, uzraudzības un kontroles, regulējošās, pakalpojumu sniegšanas un atbalsta funkcijas. Klasifikācijas skaidrojums ir sekojošs:

— politikas funkcijas: politikas analīze un izvērtēšana, prognozēšana, stratēģiskā plānošana, tiesību aktu projektu izstrāde, pārvaldes (darba izpildījuma) līgumu ar ministrijas iestādēm izstrāde, minimālo valsts iestāžu darbības standartu izveidošana;

— regulējošās funkcijas: licenču, sertifikātu, atļauju izsniegšana, akreditācija, inspekcija (likuma ievērošanas kontrole), atbilstības pārbaude, finansu revīzija. Tā ir laba prakse nodalīt regulējošās funkcijas no tām politikas funkcijām, kas nosaka regulēšanu, un pakalpojumu sniegšanas funkcijām, kas nodrošina pakalpojumus klientiem;

— koordinācijas, pārraudzības un darbības izpildījuma kontroles funkcijas: attiecību un darbības koordinēšana starp dažādām struktūrām, pakļautības institūcijām darbības izpildījuma kontrole, ministrijas ietvaros (C1)2; attiecību koordinēšana starp ministrijām un institūcijām valsts līmenī (C2); attiecību koordinēšana starptautiskā līmenī (C3);

— pakalpojumu sniegšanas funkcijas: produktu vai pakalpojumu nodrošināšana iekšējiem (citas valsts struktūras) vai ārējiem (vidējie un mazie uzņēmumi, iedzīvotāji) klientiem;

— atbalsta funkcijas: finansu vadība, cilvēkresursu (personāla) vadība, informācijas sistēmas nodrošināšana, infrastruktūras uzturēšana un attīstība, darbinieku apmācība, efektivitātes pārbaude, iekšējais audits, kā arī sekretariāta pakalpojumi.

 

Funkcijas klasificējamas atbilstoši Ministru kabineta konceptuālajām nostādnēm valsts pārvaldes jomā.

Pēc tam funkcijas tiek novērtētas saskaņā ar izstrādāto algoritmu (1.pielikums, Veidlapa II. "Funkciju analīze") un katram funkciju veidam tiek noteikts tiek noteikts atbilstošs institucionāls līmenis: ministrijas centrālais aparāts, padotības iestādes utml. Citi iespējamie risinājumi attiecībā uz funkciju var būt: likvidēt, apvienot, paplašināt, decentralizēt utml. Lēmumu pieņemšanas gaita ir atspoguļota shēmā (2.pielikums).

Funkciju pārstrukturēšana. Visas ministriju sistēmā saglabājamās funkcijas (esošās un jaunās) ir nepieciešams racionāli sakārtot. Lai noteiktu funkcijas veikšanas (jaunās) struktūrās, ir jāievēro sekojoši principi:

— funkcijas nedrīkst dublēties;

— viena tipa funkcijas iespēju robežās tiek grupētas kopā, lai panāktu iespējamo ekonomisko un sinerģētisko efektu, kas rodas no viena tipa prasmju apvienošanos;

— politiskās funkcijas ir jānodala no pakalpojumu sniegšanas funkcijām, pārliecinoties, ka politikas funkcijas pilda ministrijas centrālais aparāts, ja likumos nav noteikts citādi;

— regulējošām funkcijām ir jābūt nošķirtām no pakalpojumu sniegšanas funkcijām, lai izvairītos no interešu konflikta;

— ministriju centrālā aparāta atbalsta funkcijas ir jānodala no pārējām;

— pakalpojumu funkcijām ir jātiek privatizētām, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm;

— visas funkcijas, izņemot politiskās, ir pēc iespējas jādecentralizē, ievērojot ekonomisko lietderību;

— valsts sekretāra vietnieku atbildības sfērām ir jābūt vienlīdzīgām, ņemot vērā funkciju daudzumu un to nozīmību;

— iespēju robežās struktūrvienībai ir jāveic viena tipa (politika, koordinācija, atbalsts u.c.) funkcijas;

— ministrijas strukturālajai organizācijai ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām.

Pēc tam saskaņā ar šīs metodikas 2.pielikumā piedāvāto algoritmisko shēmu par katru funkciju tiek formulēta rekomendācija: atstāt bez pārmaiņām, racionalizēt vai likvidēt. Atbilstoši ministrijas misijai, galvenajiem darbības virzieniem un funkciju analīzes secinājumiem, funkciju pārskata komanda izveido priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām ministrijas institucionālajā sistēmā un resursu pārgrupēšanā, lai nodrošinātu pietiekošus resursus prioritāro uzdevumu un funkciju veikšanai. Funkciju analīzes gaitā jāveic pastāvīgas konsultācijas ar ministrijas vadību, lai palielinātu rekomendāciju efektivitāti. Funkciju analīzes ilgums — no 2 nedēļām līdz 1 mēnesim.

7. Ziņojuma projekta par veikto funkciju

vertikālo analīzi sagatavošana

Funkciju vertikālās analīzes ziņojumā tiek atspoguļoti funkciju analīzes mērķi, informācija par identificētajām problēmām (dublēšanās, neracionāls resursu sadalījums, neatbilstošs iestāžu juridiskais statuss, funkcijām neatbilstošā struktūra, utt.), priekšlikumi par reorganizāciju, kas novērsīs identificētās problēmas un piedāvāto risinājumu priekšrocību un trūkumu analīzi. Ziņojumam tiek pievienots funkciju katalogs ar katras funkcijas izvērtēšanu atbilstoši metodikai. Ziņojuma projektu gatavo funkciju analīzes komanda 2–4 nedēļu laikā.

Sagatavotais funkciju vertikālās analīzes ziņojuma projekts tiek iesniegts ministrijas valsts sekretāram, kurš savukārt organizē ministrijas vadošo amatpersonu ziņojuma izvērtēšanu un atzinumu sniegšanu nedēļas laikā.

8. Vadošo amatpersonu sanāksme

Pēc atzinumu par ziņojuma projektu saņemšanas valsts sekretārs rīko vadošo amatpersonu sanāksmi, kurā tiek izskatīti amatpersonu jautājumi un priekšlikumi sakarā ar identificētajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem. Funkciju analīzes grupa sniedz paskaidrojumus par veikto funkciju analīzi un pamato formulētās rekomendācijas. Diskusijā panākta vienošanās par reorganizācijas uzdevumiem tiek izmantota ziņojuma par funkciju analīzi precizēšanai un rekomendāciju par iespējamo reorganizāciju noteikšanai.

Precizētais ziņojums par funkciju analīzi tiek iesniegts valsts sekretāram tālākai rīcībai.

9. Reorganizācijas plāns

Pamatojoties uz funkciju vertikālās analīzes ziņojumā formulētajām rekomendācijām, valsts sekretāra uzdevumā pilnvarotās amatpersonas sagatavo ministrijas institucionālās sistēmas reorganizācijas plānu, nosakot tajā veicamos reorganizācijas uzdevumus un atbildīgās amatpersonas par reorganizācijas pasākumu (finansu analīze, nolikumu izstrāde, reorganizācijas veikšana) sagatavošanu un veikšanu. Reorganizācijas plānu pēc saskaņošanas ar ministru apstiprina valsts sekretārs. Lai nodrošinātu reorganizācijas plāna ieviešanu, ir lietderīgi izveidot ministrijas vadošo darba grupu, kas nodrošina atbalstu pārmaiņu ieviešanai. Reorganizācijas plāna ieviešanai nepieciešams laiks no 6 līdz 18 mēnešiem. Lielo reorganizāciju gadījumā izpildes laiks tiek noteikts atbilstoši apstākļiem.

 

II nodaļa

Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīzes organizācija

Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīzes jēdziens un mērķis

Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīze (turpmāk — funkciju horizontālā analīze) ir vairāku iestāžu, t.sk. ministriju, tās pakļautībā un pārraudzībā valsts pārvaldes iestāžu un pārziņā esošo valsts iestāžu veicamo funkciju un institucionālās sistēmas analīze, kura attiecas uz noteiktas nozares politikas izveidošanu, pieņemšanu un ieviešanu3.

Pamatojoties uz politikas mērķu analīzi un atbildīgo institūciju kompetenci un veicamo funkciju izvērtēšanu, tiek sagatavotas rekomendācijas, kā optimizēt valsts pārvaldes iestāžu darba organizāciju valsts mērogā, lai nodrošinātu nozares politikas mērķu efektīvu izpildi.

Funkciju horizontālās analīzes mērķis ir nodrošināt nozares politikas ieviešanas optimālāku struktūru, kas nodrošina politikas rezultātu sasniegšanu pēc iespējas efektīvāk: bez lieko resursu patēriņa, noteiktos termiņos un bez negatīvajiem blakus efektiem.

Kāpēc funkciju horizontālā analīze ir nepieciešama Latvijas valsts pārvaldē? Latvijas valsts pārvaldes sistēma attīstījusies laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm: administratīvajām tradīcijām, politiskajiem lēmumiem, esošās kompetences un resursu iespējām. Eiropas integrācijas process uzskatāmi pierāda, ka nav iespējams sasniegt savlaicīgi plānotos rezultātus, ja pietrūkst budžeta līdzekļi, ja resursi ir pārāk sīki sadalīti starp vairākām institūcijām, ja iestādes uzņemas jaunus uzdevumus bez atbilstoša resursu nodrošinājuma. Gausas ekonomiskās attīstības un iekšzemes produkta pieauguma apstākļos nav iespējams rast lielus finansu resursus visu jauno uzdevumu veikšanai. Piedāvātais risinājums paredz nevis radīt jaunus resursus, bet lietderīgi un efektīvi izmantot jau esošos resursus.

Rezultāts. Funkciju horizontālā analīze paredz izvērtēt par noteiktas nozares politiku atbildīgo iestāžu darbību un izstrādāt priekšlikumus sistēmas optimizācijai, kas paredz skaidru atbildību, darba koordināciju, atskaitīšanos un resursus. Funkciju horizontālās analīzes laikā tiek konstatēta funkciju un atbildības dublēšanās un funkciju veikšanas organizācija tiek konsolidēta, lai panāktu lielāku resursu koncentrāciju un samazinātu liekas izmaksas.

Funkciju horizontālās analīzes organizācijas posmi

1.posms: izanalizēt valsts politikas mērķus konkrētajā jomā un izvēlētās stratēģijas atbilstību nospraustajiem mērķiem.

2.posms: apzināt visas valsts iestādes, kas ir iesaistītas politikas formulēšanā, administrēšanā, pārraudzībā, ieviešanā un kontrolē.

3.posms: apzināt (jāsastāda funkciju katalogs) uz politikas izveidošanu un ieviešanu vērstas katras iesaistītās institūcijas veicamās funkcijas un izanalizēt tās, izmantojot vertikālās funkciju analīzes metodiku. Veicot funkciju analīzi vairākās institūcijās, jāpamato, balstoties uz iestādes darbības misiju (mērķiem), kāpēc tieši šai iestādei ir jāveic analizējamā funkcija. Ja veicamā funkcija neatbilst iestādes pamata mērķiem, jāizvērtē, kurai no esošajām iestādēm šī funkcija ir piekritīga.

4.posms: izstrādāt alternatīvus kompetenču un funkciju sadalījuma un horizontālās koordinācijas mehānismu variantus. Alternatīvām ir jānodrošina saskaņošana starp politikas formulēšanu, politikas ieviešanu, politikas ieviešanas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī atskaitīšanās par politiku atbildīgajai centrālajai iestādei. Jāizvērtē katra alternatīva varianta priekšrocības un trūkumi, vērtējot ekonomisko, sociālo, politisko efektu, kā arī ietekmi uz administratīvās spējas uzlabošanu ilgāka laika periodā. Vērtējot piedāvātās alternatīvas, jāsalīdzina tās ar esošo situāciju un jāpierāda, kāpēc izstrādātās alternatīvas ir labākas par pastāvošo kompetenču un funkciju sadalījumu.

5.posms: organizēt starpministriju konferenci, kurā piedalās nozaru augstākās amatpersonas, politiķi, valsts pārvaldes iestāžu (Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta, Eiropas integrācijas biroja) amatpersonas, sociālie partneri. Konferences mērķis iepazīstināt dalībniekus ar institucionālās sistēmas sakārtošanas rekomendācijām un izvērtēt piedāvāto alternatīvo risinājumu priekšrocības.

6.posms: pamatojoties uz konferences dalībnieku viedokli, tiek sagatavots konceptuāls priekšlikums Ministru kabinetam par noteiktas nozares institucionālās sistēmas sakārtošanu. Ministru kabinets konceptuāli lemj par reorganizācijas nepieciešamību un uzdod ministrijām sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus izmaiņu nodrošināšanai.

Funkciju horizontālās analīzes laika termiņš varētu būt no 6 līdz 12 mēnešiem, atkarībā no jautājuma sarežģītības pakāpes. Savukārt rekomendāciju ieviešanas laiks var prasīt 12–18 mēnešus, ņemot vērā nepieciešamos grozījumos normatīvajos aktos un reorganizāciju pieskaņojot budžeta plānošanas procesam.

 

Noslēgums

Veicamo analīžu izmaksas ir ievērojamas, piesaistot tikai ārvalstu un vietējos konsultantus, vienas ministrijas funkciju analīze izmaksā aptuveni 36000 latu. Izmaksu svārstības ir atkarīgas no darba uzdevuma apjoma. Atkarībā no uzdevuma apjoma ārvalstu eksperta darba apmaksai vien nepieciešami vidēji 20000 lati mēnesī. Savukārt, vertikālā analīzes veikšana pašu spēkiem var izmaksāt ievērojami lētāk.

Tāpēc individuālās ministrijas sakārtošanai nepieciešams izmantot ministrijas apmācītos darbiniekus. Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālo analīžu veikšanai ir nepieciešami resursi, lai palielinātu Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta kapacitāti, kā arī lai nodrošinātu ekspertu piesaistīšanu.

Ministrijas, izskatot izstrādāto metodiku, to kopumā ir atbalstījušas, vienlaicīgi norādot par analīzei nepieciešamo resursu nepietiekamību.

Ņemot vērā pieredzi un ministriju priekšlikums ir pamats secināt, ka funkciju analīzes veikšana nodrošina pietiekamu efektivitāti, ja tiek ievēroti sekojošie nosacījumi:

1. Ministrijas ir ieinteresētas un aktīvi iesaistās funkciju un struktūru izvērtēšanas procesā un šī procesa kontrolē.

2. Ir apstiprināts adekvāts darba uzdevums, kas nosaka mērķus, uzdevumus, darba metodiku, sagaidāmo rezultātu un iesaistīto pušu atbildību.

3. Procesā tiek iesaistīti tikai profesionāli eksperti, kam ir izpratne par izvērtējamā objekta specifiku, pielietojamo metodiku, atbilstošas intervēšanas un analīzes prasmes.

4. Ir nodrošināta ekspertu un ministrijas darbinieku savstarpēja informēšana un sadarbība.

5. Izraudzīti efektīvie uzraudzības un kontroles mehānismi.

6. Noteikts skaidrs kompetenču un atbildības sadalījums.

7. Ir panākta vienošanās par projekta realizācijai nepieciešamajiem resursiem.

1 Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas.

2 Veicot funkciju veida klasifikāciju, katrai funkcijai tiek piešķirts apzīmējums. koordinācijas funkcijas tiek apzīmētas ar "C" burtu.

3 Piemēram, reģionālā politika nosaka politiski akceptētos darbības mērķus un plānotos rezultātus attiecībā uz administratīvo reģionu izveidošanu un attīstību. Politikas realizācijai valdība izvēlās noteikto stratēģiju, kas balstās uz alternatīvo variantu izpēti un to ieviešanas iespējamo seku izvērtējumu un salīdzinājumu. Valsts apstiprinātā stratēģija paredz ceļu, kurš novedīs pie politikas mērķa saniegšanas, tajā skaitā nosakot ieviešanas instrumentus, nepieciešamos resursus, atbildīgās institūcijas un institūciju savstarpējo koordināciju.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre