1991.gada 11.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Reģistrēsimies! Rezultāts: 112.

Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vakar es liku priekšā rītdienas darba kārtībai vienu jaunu jautājumu. Gribu likt priekšā nelielu papildinājumu, proti, nepieciešams uzaicināt piedalīties šā jautājuma apspriešanā ar ziņojumu tā sauktās Ziemeļrietumu karaspēka grupas komandieri. Diemžēl šodien BBC angliski paziņoja, ka vakar Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors tieši ar šo problēmu uzstājies Kongresā, un izteicis savu analītiķu domas, ka tuvākajā laikā Padomju Savienībā būšot tādas nekārtības, kādu nav bijis kopš revolūcijas.

Tādēļ būtu ļoti svarīgi mums viņu noklausīties un palūgt atcelt šīs karaspēka mācības decembra beigās, ņemot vērā visus šos apstākļus. Man ir tāds priekšlikums. Lūdzu nobalsot– uzaicināt viņu šeit un noklausīties slēgtā sēdē. Tad redzēsim, ko viņš mums pastāstīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Škapar, lūdzu!

J.Škapars: Mēs vakar izlēmām, ka šodien pabeigsim izskatīt 582.dokumentu. Bet šā dokumenta sakarībā ir jāizdara izmaiņas attiecīgajos likumos. Pretējā gadījumā šis dokuments nedarbosies.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā!

J.Škapars: Pacentīšos runāt stiprāk. Mums bija vakar izlemts, ka mēs pieņemam šodien 582.dokumentu. Es ceru, ka tagad dzird. Lai šis dokuments darbotos, nepieciešams izdarīt izmaiņas likumos. Citādi šis dokuments nedarbosies. Tāpēc ir priekšlikums kompleksā ar šo dokumentu izskatīt arī 583., 584. un 585.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot vajadzēs dokumentu autora komentāru, jo te atkal ir parādījies jauns variants. Bet vispirms laikam jābalso par Bojāra kunga priekšlikumu– noklausīties virspavēlnieka ziņojumu un apspriest šos aizsardzības jautājumus. Jābalso par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Mūsu virspavēlnieku vai Baltijas kara apgabala?

J.Bojārs: Es vēlreiz atgādinu, ka Baltijas kara apgabals, ja nemaldos, saucas */Ziemeļrietumu karaspēka grupa/. Šīs grupas komandieri noklausīties.

Priekšsēdētājs: Visiem ir skaidrs. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Man tikai viena piebilde pie tā, ko es teicu: šos dokumentus ir lūgums izskatīt kā steidzamus.

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par Bojāra kunga priekšlikumu– rītdienas darba kārtībā iekļaut PSRS armijas komandiera ziņojumu. Rezultāts: 65– par. Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Lūdzu sekretariātu vienoties par laiku, kad rīt ieradīsies šis… Pulksten 10.00 būtu laikam labākais laiks.

Škapara kunga priekšlikums– izskatīt dokumentus kompleksā un izskatīt kā steidzamus. Tos mēs tūlīt skatīsim, jo tas ir šis darba kārtības jautājums. Lūdzu balsošanas režīmu. 164– par. Mēs esam pieņēmuši šādu lēmumu.

Par 582.dokumentu vakar palika it kā balsojums. Parādījās jauns variants. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vakar mēs izskatījām 582.dokumentu, notika debates. Tika iesniegti priekšlikumi. Darba grupa strādāja kopā ar priekšlikumu iesniedzējiem. Tātad 568.dokumenta redakcija ir 582.dokuments.

Kādi priekšlikumi šeit ir ņemti vērā? Pirmkārt, Silāra kunga priekšlikums par dokumenta nosaukumu. Lēmums vienkārši saucas– “Par tautas deputātu vēlēšanu atlikšanu”.

Tālāk preambulā ir ievietota atsaukšanās arī uz diviem LPSR vēlēšanu likumiem, proti, uz LPSR vēlēšanu likumu par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām (tas ir 1989.gada 11.novembra likums) un LPSR likumu par vietējo tautas deputātu vēlēšanām (tas ir 1989.gada 29.jūlija likums).

Tālāk no visa lēmuma, kas bija vakar, projektā ir palicis 1.punkts tādā redakcijā, kāda jums ir priekšā. Tur vārdu “pilsoņu reģistrācija” vietā ir– “visu Latvijas iedzīvotāju reģistrācija”. Tā notiks līdz 1.jūlijam. Dokumentā ir drukas kļūda, tur jābūt– 1992.gada 1.jūlijam. Tā ir vienīgā drukas kļūda šinī 582.dokumentā. Ir paredzēts datums, līdz kuram tiek atliktas vēlēšanas.

Vēl ir vērā ņemts Ēlerta priekšlikums, ka– “arī bijušo deputātu vietā”. Pārējais ir tādā pašā redakcijā kā vakar. Ja nav iebildumu, tad varētu balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man iebildumu nav. Es tikai ceru, ka jūs noticēsit manām latviešu valodas zināšanām. Es lieku priekšā punktā tekstu aiz šā “1.jūlija”– saskaņā ar tāda un tāda lēmuma noteikumiem– likt iekavās.

R.Rikards: Gramatiski tur ir vajadzīgs komats.

I.Silārs: Uzklausiet mani! Ja nebūs šo iekavu, tad iznāks, ka saskaņā ar tādu un tādu lēmumu jaunas vēlēšanas nevar rīkot. Ticiet man!

R.Rikards: Nē.

I.Silārs: Ticiet man! Ir jāieliek iekavās, lai tas teksts, kas ir iekavās, tādā gadījumā attiektos tiešām uz šo 1992.gada 1.jūliju. Bez šīm iekavām iznāk tā, ka jaunas vēlēšanas nevar rīkot saskaņā ar šo lēmumu.

R.Rikards: Nē. Es te konsultējos ar latviešu valodas speciālistiem. Pirms “jaunas” vajag komatu. Tad tas vienkārši ir palīgteikums.

I.Silārs: Piedodiet, palīgteikumam tur nav darbības vārda.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot ir jāpieņem. Tas ir redakcionāls labojums, lai visu precizētu.

R.Rikards: Es te ieliku iekavas, un tad vēl tie latviešu valodas korektori pateiks, kā tur īsti ir.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Vai vēl kādam ir jautājumi un priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Mēs varētu par šo lēmumu balsot. Lūdzu, zvaniet! Reģistrācija! Rezultāts.

Balsosim par lēmumu “Par tautas deputātu vēlēšanu atlikšanu”. Rezultāts: lēmums pieņemts. Škapara kungs, tā kā es vakar nepiedalījos sēdē, varbūt jūs pateiktu, kuri ir nākamie dokumenti?

Deputāts Lagzdiņš ir gatavs ziņot. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Runāšu sakarā ar to, ka mēs pirms brīža pieņēmām Augstākās padomes lēmumu par tautas deputātu vēlēšanu atlikšanu. Lai šis lēmums nebūtu pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, pirmām kārtām ar Latvijas Republikas Augstākās padomes likumiem “Par pagastu pašvaldību” un “Par pilsētu pašvaldību”, būtu jāizdara nelieli labojumi un grozījumi šajos likumos. Tādēļ es lūdzu jūs pievērsties Augstākās padomes 583.dokumentam. Tas ir Latvijas Republikas likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību””.

Tātad ar šo likumu mēs uzdodam vai, pareizāk sakot, dodam tiesības mūsu apstiprinātajām pagaidu valdēm veikt vēl papildu funkcijas. Ja šādas tiesības mēs nedotu, tad trijās republikas administratīvajās teritorijās pašvaldības, proti, pagaidu valdes, nevarētu sekmīgi nodrošināt attiecīgās teritorijas pārvaldi un aizstāvēt savas teritorijas iedzīvotāju intereses.

Kādas tiesības mēs, kolēģi, dodam pagaidu valdēm papildus? Šeit ir runa par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdi. Šeit ir runa par Daugavpils pagaidu valdi un par Rēzeknes pilsētas pagaidu valdi. Tātad mēs papildus tām tiesībām, kādas ir dotas ar šā likuma 31.pantu, dodam tiesības, kuras paredzētas pašvaldību likuma 26.pantā, proti, mēs dodam tiesības lemt par pilsētas pārvaldes struktūru, apstiprināt pilsētas budžetu un pārskatus par tā izpildi. Budžeta gads tuvojas beigām. Nav institūcijas, kurai būtu šādas tiesības un šāds pienākums.

Tālāk. Mēs dodam tiesības noteikt likumā paredzētajā kārtībā vietējo nodevu un nodokļu apmērus. Mēs dodam tiesības lemt par valsts un rajona nozīmes projektu realizāciju. Sevišķi aktuāls šis jautājums ir Daugavpilī. Mēs dodam tiesības apstiprināt pilsētas ģenerālplānu, piešķirt un atņemt zemi likumā noteiktajā kārtībā. Jūs, kolēģi, paši saprotat, ka līdz šim šīs tiesības bija dotas padomēm. Bet tagad, ja nedosim šīs tiesības pagaidu valdēm, tad vispār nevarēs sekmīgi realizēties zemes reforma tieši šajos rajonos. Turklāt mēs dodam tiesības izveidot, reorganizēt vai likvidēt pilsētas pašvaldības uzņēmumus un apstiprināt to vadītājus. Tas arī ir ikdienas darbs. Mēs dodam tiesības lemt par kapsētu ierīkošanu un slēgšanu. Arī šādas problēmas var rasties šajos rajonos.

Lai likvidētu pretrunu, par kuru es jau runāju iepriekš, no pilsētu pašvaldības likuma tiek svītrota 40.panta trešā daļa, kura noteic, ka jaunas pašvaldības vēlēšanas netiek rīkotas, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palicis mazāk nekā gads. Šī norma ir vienīgā, kas pašvaldību likumos bija pretrunā ar mūsu nupat pieņemto lēmumu.

Ja mēs šādus grozījumus izdarīsim pilsētu pašvaldības likumā, tad vismaz tajos normatīvajos aktos, kurus pārzina un kuru darbību kontrolē Pašvaldības komisija, nebūs pretrunu ar mūsu nupat pieņemto lēmumu. Pārējo pretrunu atrisināšanas problēma ir Likumdošanas jautājumu komisijas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Man ir tāds jautājums. Vai šā dokumenta autoriem nešķiet, ka var būt tā, ka viena valde, kuru ieceļ Prezidijs, ir ar ievērojami lielākām tiesībām nekā tā valde, ko ievēlē vietējās padomes? Tātad tām ir padomes tiesības, bet otrām– tikai valdes tiesības. Vai šajā sakarā nevajag vispār atcelt 26.pantu, kas reglamentē šīs tiesības, kuras ir padomei un kuras ir valdei? Līdz ar to visas valdes būtu vismaz vienādās tiesībās.

J.Lagzdiņš: Ja mēs atceltu 26.pantu un to attiecinātu uz visām pašvaldībām, tādā gadījumā nebūtu jēgas vairs tādai pašvaldību institūcijai kā tautas deputātu padomei, jo tai nebūtu nekādas atšķirības vai ekskluzīvās funkcijas, salīdzinot ar šīm valdēm.

Bet, runājot par dīvainību, es pilnīgi jums pievienojos, ka es kā jurists nevaru pieņemt mūsu iepriekš nobalsoto lēmuma projektu. Šāds likumprojekts ir tikai piespiedu rīcība no Pašvaldības komisijas puses, lai Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes rajonā šīs pašvaldības, respektīvi, valdes, sekmīgi varētu pārvaldīt savu teritoriju, realizēt savas funkcijas galu galā un piešķirt varbūt zemi kādam arī.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Man īsti nav skaidra preambula. Te ir izdarīti labojumi 24.aprīļa likumā, pēc tam vēl likumos par grozījumiem un papildinājumiem. Vai šinī gadījumā tomēr nav jāatsaucas uz 24.aprīļa likumu, iekavās ieliekot, ka ar grozījumiem un papildinājumiem, kas bija izdarīti tad un tad? Citādi mēs te sajaucam galvu, un nekādas skaidrības nav.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Šī forma ir Juridiskās pārvaldes akceptēta. Es piekrītu, ka 1991.gada 10.septembra likums no preambulas ir jāsvītro, bet tas, kas ir iekavās, ir jāatstāj.

A.Endziņš: Nē, tieši pretēji! To atstāj un ieliek iekavās, tikai ieliek iekavās citādā veidā– ar atsauci uz attiecīgiem grozījumiem un papildinājumiem, kas bija izdarīti 10.septembrī.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, forma tiks koriģēta, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Vēlreiz es jūs informēju, ka tā ir Juridiskās pārvaldes akceptēta forma.

Priekšsēdētājs: Blažēvič, lūdzu!

J.Blažēvičs: 2.punktā tātad paredzēts nerīkot nekādas vēlēšanas. Šī norma likumīgi paredz, ka mēs vairs nerīkojam vēlēšanas un turpinām pagaidu valžu iecelšanu visā republikas teritorijā. Sakiet, vai nevar to lēmuma projektā par stāšanos spēkā ierakstīt? Jūs pats teicāt savā runā, ka šis gadījums likumā attiecas tikai uz šīm trim valdēm.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Jūs esat Pašvaldības komisijas loceklis un ļoti labi zināt, ka šīs ekskluzīvās tiesības, kas visā republikas teritorijā ir dotas padomēm, ir fiksētas 26.pantā ar konkrēto labojumu. Tās ir dotas tikai tām pagaidu valdēm, kuru teritorijā padomes ir atcēlusi Augstākā padome, proti, tas attiecas uz Daugavpili, Rēzekni un Kurzemes rajonu. Nekādām citām valdēm šīs tiesības nav dotas.

J.Blažēvičs: Es saprotu, jūs esat jurists, bet mani neapmierina jūsu atbilde, jo tā norma ir uz visu Latvijas teritoriju attiecināma.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Es lūdzu jūs izlasīt pilsētas pašvaldību likuma 40.pantu. Es varbūt kolēģus informēšu, kāda ir šā panta redakcija. Latvijas Republikas likuma “Par pilsētu pašvaldību” 40.pants nosaka, ka Latvijas Republikas Augstākā padome, pieņemot lēmumu par pilsētas padomes atcelšanu (šādu lēmumu mēs pieņēmām šā gada 10.septembrī attiecībā uz Daugavpils pilsētas padomi, Rēzeknes pilsētas padomi un Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas padomi), uzdod vecajai pilsētas valdei vai pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija priekšlikuma ieceltajai pilsētas pagaidu valdei (un tagad seko jaunā redakcija)– “pildīt šā likuma 26.panta 5., 10., 17., 19.punktā, 27.pantā un 31.pantā paredzētos pienākumus”. Šīs tiesības un pienākumi ir pildīt arī tās funkcijas, kas ir paredzētas 26.pantā. Tās ir tikai, Blažēviča kungs, Daugavpils pagaidu valdei, Rēzeknes pagaidu valdei un Kurzemes rajona pagaidu valdei. Es lūgtu jūs nemulsināt kolēģus!

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamo kolēģi, jūs mani atvainojiet, es, protams, apzinos, ka saprašana ir Dieva dāvana, bet tiešām lasu un lasu preambulu un nesaprotu tās jēgu. Kas te ir uzrakstīts? “Izdarīt 24.aprīļa likumā 10.septembra likuma redakcijā šādus grozījumus un papildinājumus…”

J.Lagzdiņš: Tieši šādu formu nosaka…

I.Silārs: Kādu šādu formu? Paklausieties, kā tas skan latviski un kāda te ir loģika! “Izdarīt 24.aprīļa likumā 10.septembra likuma redakcijā šādus grozījumus un papildinājumus…” Vai tur komats kaut kur trūkst, vai nu… Es nesaprotu!?

J.Lagzdiņš: Iespējams, kolēģi, ka tur trūkst komats un trūkst varbūt arī kaut kas nedaudz…

I.Silārs: Bet tāpēc, ka tur nav komata, es nesaprotu jēgu! Kurā vietā ir jābūt komatam?

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš tagad ielika. Lūdzu, paskaidrojiet, deputāt Lagzdiņ, kurā vietā ir komats?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tātad komatu mēs liekam otrajā rindiņā aiz vārda “republikas” un pirms skaitļa 1991.

I.Silārs: Tātad tur ir “kā arī”, tātad abos?

J.Lagzdiņš: Tik tiešām.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Vai kāds deputāts grib izteikt priekšlikumu par šo lēmumu, par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā?

Tādā gadījumā, lūdzu, reģistrēsimies un balsosim par likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tā kā tas ir steidzams, mēs varēsim balsot acīmredzot arī…

Es ļoti atvainojos, deputāts Lembergs ir pieteicies debatēs tomēr. Lūdzu.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Ja tiek pieņemtas šīs izmaiņas likumā “Par pilsētu pašvaldību”, tad veidojas tāda situācija, ka tām valdēm, kuras ieceļ Augstākās padomes Prezidijs, kam nav nekāda reāla sakara ar dotajiem vēlētājiem dotajā teritorijā, ir tādas pašas tiesības kā pilsētas padomei kopumā, kuru ievēlējuši vietējie vēlētāji. Savukārt tai valdei, kuru ir ievēlējusi vietējā padome, šādu tiesību vispār nevar būt, jo to aizliedz likuma “Par pilsētu pašvaldību” 26.pants, kas reglamentē, kādus jautājumus var izskatīt tikai padome.

Es uzskatu, ka šāda pretruna likumā, kas tagad tiek piedāvāts, pēc manām domām, nav pieņemama, jo tie valdes locekļi, kas ir Liepājas pilsētā, Jelgavas pilsētā, Ventspils pilsētā, Jūrmalas pilsētā, nav mazāk izglītoti, mazāk kompetenti, mazāk prātīgi par tiem, kurus iecēlis visu cienījamais mūsu Augstākās padomes Prezidijs.

Tāpēc, pēc manām domām, ir divi varianti– vai nu ierakstīt viennozīmīgi, ka šīs likuma izmaiņas attiecas tikai uz trijām pilsētām, vai arī svītrot 26.pantu, kur noteiktas tikai pilsētas padomes tiesības, kuras tāpat nevar deleģēt citam (jo tur ir teikts, ka “nevar deleģēt citam”; 27.panta tiesības var deleģēt, šīs nevar). Līdz ar to pilsētas padome pati lemj, ko tā atstāj tikai savā kompetencē un ko tā atstāj valdes kompetencē. Varbūt padome visu paņem sev, tādas tiesības arī šodien ir. Varbūt sev paņem tikai padomes priekšsēdētāja vēlēšanas, valdes ievēlēšanu un citus kadru jautājumus?

Otra lieta. Autori ir aizmirsuši, ka ir likums par budžeta tiesībām, kurš Latvijas Republikā netiek pildīts. Šajā sakarā mums vajag steidzami ievēlēt konstitucionālo tiesu, jo šodien par nelikumīgu Augstākās padomes darbību nav kam sūdzēties. Iziet ārpus Latvijas tā kā neērti, vismaz man.

Budžeta tiesību likumā ir noteikts, kādas tiesības ir tikai padomei un kādas tiesības ir valdei. Ja arī šajā likumā nav izmaiņu, tad izmaiņas likumā “Par pilsētu pašvaldību” attiecībā uz budžeta veidošanu neko nedod. Tā ka šajā likumu paketē– es vienkārši pasaku priekšā– trūkst vēl izmaiņu par budžeta tiesībām, ja mēs šo variantu pieņemtu.

Es domāju, kolēģi, ka, protams, ir grūti strādāt demokrātijas apstākļos. Man arī varbūt brīžiem liekas, ka labāk lai tā opozīcijas mala nebūtu, kamēr tā ir gan galēji kreisa, gan galēji laba, gan zila, gan zaļa, gan sarkana. Bet es pie tā esmu pieradis. Tomēr, man liekas, labāk ir pārliecināt savu oponentu, ka man ir taisnība, un ļaut, lai viņš arī mani pārliecina, ka viņam ir taisnība, un to jautājumu izlemt demokrātiskā balsošanā.

Man liekas, ka šis precedents, ko mēs tālāk turpinām, izdarot šīs izmaiņas un nostādot mūsu valdi par galvas tiesu zemākā stāvoklī nekā valdi, kura bez tiesībām ir Daugavpilī vai Rēzeknē, ir tālāka atkāpšanās no demokrātijas ceļa. Tas bija ierakstīts tajā programmā, ko es atbalstīju, un tās frakcijas programmā, kurā es sastāvu, kolēģi. Tā, man liekas, darīt nevar.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Vairs neviens nav pieteicies debatēs. Es atvainojos, Škapara kungs, lūdzu, jums vārds!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Lemberga kungs parādās ļoti reti Augstākajā padomē un, manuprāt, tāpēc viņš nav izpratis, ļoti nav izpratis lietas būtību. Kad mēs savā laikā atcēlām padomes Rēzeknē, Daugavpilī un Kurzemes rajonā, tad bija īpaša situācija. Šo padomju vietā darbojas šīs pagaidu valdes. Tagad mēs pieņemam lēmumu par to, ka jaunas vēlēšanas līdz 1.jūlijam nenotiks. Tātad septiņi mēneši. Bet šīs valdes, kuras darbojas, tagad ir vienīgās, kas risina šos jautājumus. Pat tajos apstākļos, kas bija ekstremāli, šīs valdes tika izveidotas demokrātiski, jo šeit sanāca kopā visas iespējamās demokrātiskās organizācijas un kopīgiem spēkiem izrisināja jautājumus, kam būt šajā valdē. Bet tagad valdēm ir jāstrādā, jo pretējā gadījumā, ja šīs valdes nestrādās, tās darbu gluži normāli izgāzīs. Tām nebūs pilnvaru. Ja tām nebūs pilnvaru septiņus mēnešus risināt visus jautājumus, kas tagad ir nepieciešami, it īpaši jautājumus, kas saistīti ar īpašuma konversiju, jautājumus, kas saistīti ar budžetu un finansēm, tad šīs valdes darboties nevarēs. Lūk, tāpēc šīm valdēm ir jādod visas pilnvaras, normālas pilnvaras, kas bija tām institūcijām, kuras darbojās līdz to atlaišanai. Cita ceļa nav. Tāpēc man ir ļoti liels lūgums visiem deputātiem balsot par šīm izmaiņām, kuras šeit ierosināja deputāts Jānis Lagzdiņš.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds no deputātiem, kas vēl gribētu teikt kādu vārdu? Neviena vairs nav. Mēs varam balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts. Balsosim par likuma “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 69– par. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk.

J.Škapars: Mums būtu ļoti liels lūgums– ja nav nekādu izmaiņu, balsot otrajā lasījumā un pieņemt šo dokumentu kā steidzamu.

Priekšsēdētājs: Mēs par to nobalsojām– pieņemt kā steidzamu. Ja kolēģiem nav iebildumu, tad mēs varam balsot par to, ka pieņemt otrajā lasījumā kā steidzamu.

Kolēģi Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Es sapratu, ka ziņotājs teica, ka preambulu tomēr izmainīs? Tas, ko šeit teica, ka tur ieliks komatu, mani būtībā neapmierina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Mani nupat informēja Juridiskā pārvalde un sekretariāts, ka vārdi– “Latvijas Republikas 1991.gada 10.septembra likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētas pašvaldību””” bija jāieliek iekavās, kā to prasa mūsu likumgrozīšanas forma. Tehnisku iemelsu dēļ tas nav izdarīts. Tā ir vienīgā izmaiņa, ka šie vārdi jāieliek iekavās.

Priekšsēdētājs: Vai Endziņa kungu tas apmierina? Vai mēs varam balsot otrajā lasījumā par galīgo pieņemšanu, jo likums ir steidzams?

A.Endziņš: Ja ieliekam iekavās, tad katrā gadījumā šeit nevajag norādīt likuma tekstā, kādā “Ziņotāja” numurā.

Priekšsēdētājs: Labi, tad par šādu likuma redakciju balsosim, lai tas tiktu pieņemts galīgi. Rezultāts: 70– par. Likums pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Lūdzu jūs pievērsties 584.dokumentam, proti, Latvijas Republikas likumam “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību””. Šis projekts ir analogs nule izskatītajam. Es negribētu komentēt tā saturu, bet gribētu piebilst, ka pilnībā pievienojos deputāta Lemberga izteiktajiem iebildumiem. Tie ir pamatoti, tie ir loģiski un ļoti saprātīgi, bet situācija un mūsu iepriekš pieņemtie lēmumi, kā arī šodien pieņemtais lēmums par vēlēšanu pārtraukšanu spiež mūs dot pagaidu valdēm šajos trijos rajonos (es vēlreiz un vēlreiz to atkārtoju) šādas papildu tiesības. Pretējā gadījumā, Lemberga kungs, jūsu kolēģi Daugavpilī un Rēzeknē nespēs realizēt pašpārvaldi attiecīgajās teritorijās. Es vēlreiz to atkārtoju.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Man ir jautājums: vai mums pašreiz kaut kur pagastā ir pagaidu valde ievēlēta vai, pareizāk sakot, iecelta, vai nav?

J.Lagzdiņš: Tik tiešām, tādas pagaidu valdes mums nav, bet likums atļauj mums atcelt, ja šīs padomes nepilda savus pienākumus. Tādā gadījumā, ņemot vērā izveidojušos situāciju, mums automātiski atkal būs jāgroza pagastu pašvaldības likums. Jūs kā jurists ļoti labi zināt, ka šādos gadījumos jābūt saskaņai starp pilnīgi analogiem likumiem. Nevar būt tā, ka mēs dodam, teiksim, Rīgas rajona Salaspils pilsētas valdei šīs tiesības un turpat blakus pagasta valdei tiesības nedodam…

A.Endziņš: Es saprotu. Bet šajā gadījumā iznāk tā, ka mēs jau ar likuma tekstu paredzam šādu iespēju. Būtībā, varētu teikt, gandrīz vai aicinām atcelt padomi un tās vietā rīkot pagaidu valdi.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, es lūdzu jūs atcerēties 10.septembri, kad mēs pragmatisku apstākļu dēļ, lai atceltu šīs trīs valdes, grozījām šo pilsētu pašvaldības likumu un reizē grozījām arī pagastu pašvaldības likumu, lai galīgi nesadrumstalotu mūsu likumdošanu un galīgi neradītu tajā anarhiju. Tieši šā apstākļa dēļ, lai būtu vēl kāda sistēma saglabāta un daudzmaz saglabātos uz kādu brīdi mūsu likumdošanas kārtība, šādi grozījumi ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lemberg, lūdzu!

A.Lembergs: Tāpēc arī es piedāvāju divus variantus. Pirmais variants bija– ierakstīt konkrēti trīs pilsētas likumā. Otrkārt, es pievienojos Endziņa kunga jautājumam. Pagastos tak nav to pagaidu valžu, nevajag tāpēc ieviest likumā izmaiņas! Es ceru, ka nekur nevajadzēs atcelt pagasta valdi. Tas ir ārkārtējs stāvoklis, ja to atceļ. Nebūs, es ceru, Latvijā vairs ārkārtēja stāvokļa. Nebūs puča. Kāpēc mēs orientējamies uz puču un ārkārtēju stāvokli? Nevajag pagastus aiztikt, lai tur paliek tās valdes, vai tās ir labas vai sliktas, vienalga! Lai strādā tās padomes! Nevajag mainīt to likumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar, lūdzu!

J.Škapars: Es domāju, ka šeit Lagzdiņa kungam no juridiskā viedokļa ir pilnīga taisnība. Mēs ielikām šādu normu, tas ir, ka Augstākā padome tādos un tādos apstākļos var atcelt padomi un iecelt pagaidu valdi. Tas attiecas uz visām padomēm. Tāpēc analogi tam, kā tas ir ar pilsētām, šeit nepieciešama tāda pati norma, pilnīgi tāda pati norma. Es arī esmu pārliecināts, ka šo normu lietot nevajadzēs, taču likumdošana ir likumdošana. Šeit ir precīzi jāraksta viss tā, kā tam ir jābūt. Šī viena likumdošanas norma pastāv. Ja gadījumā to nāksies realizēt, tad nebūs otras normas. Loģiski, ka ir nepieciešama tāda pati norma kā pilsētās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Runājot un komentējot to, ko šeit teica Lemberga kungs, ka varētu likumā ierakstīt, ka šīs pagaidu tiesības attiektos tikai uz trijām teritorijām, mēs, manuprāt, radītu nedabisku precedentu mūsu likumdošanā. Likums ir norma, obligāts noteikums, reglamentējošs noteikums, kurš dod tiesības un pienākumus, kas attiecas uz visām viena veida institūcijām, visām amatpersonām un fiziskajām personām. Konkrētā situācijā tas dod konkrētas tiesības un nosaka pienākumus. Nevar būt tā, kāds šis nedabiskais stāvoklis bija cariskajā Krievijā un diemžēl saglabājās ilgu laiku arī neatkarīgajā Latvijā, kad (to Apsīša kungs apstiprinās) vienas civiltiesību normas attiecas uz Vidzemi, otras– uz pārējo teritoriju. Šis nedabiskais stāvoklis tika likvidēts tikai 1938.gadā ar civillikuma pieņemšanu, kas bija universāls likums un attiecās uz visu teritoriju pilnībā. Tā ir atgriešanās patiešām pie arhaiskām tiesiskajām situācijām. Tā mēs nedrīkstam rīkoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātais referent! Mēs vienu likumu pieņēmām, un tur ir tādi vārdiņi– “vecajai pilsētas valdei” un “jaunajai pilsētas valdei”… Ja jau reiz tāds notikums ir bijis, vēl ar kaut ko to varētu attaisnot, kaut gan man jāsaka, ka likumdošanā lietot tādus terminus ir augstākā mērā nekorekti. Kas tad ir vecais un kas ir jaunais? Kas šodien ir jauns, tas jau rīt ir vecs. Ja runājam par pagastu, tad šeit tas galīgi nav saprotams. Šodien visas ir vecās valdes. Vai rīt tās būs vecās valdes? Tā ka es ierosinātu tomēr parediģēt šo formulu tā, lai būtu skaidrs, par ko ir runa.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pieņemams. Debatēs vēlas runāt deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi, godājamo sēdes vadītāj! Kas attiecas uz pilsētām, par ko mēs nupat nobalsojām, man ir zināmas pretrunas, bet es balsoju par, jo tiešām šī problēma ir jāatrisina gan Daugavpilī, gan Rēzeknē, gan Rīgas Kurzemes rajonā. Taču mēs tomēr nobalsojām tajā lasījumā, ka tas attiecas arī uz pārējām, ko iecels turpmāk Augstākās padomes Prezidijs, paredzot, ka arī turpmāk var būt tāds gadījums.

Cienījamais referents teica, ka šeit tas labojums attiecas tikai uz trim. Tas neiztur kritiku. Šis otrais dokuments parāda to, ka mēs turpināsim šo valžu atcelšanu, reiz tas likumā ir pieņemts. Mēs turpināsim nedemokrātisku ceļu, jo demokrātiskā sabiedrībā valda iespēja rīkot tūlītējas vēlēšanas. Mēs no mazajiem pagastiem esam nobijušies, ka tikai kādā mazā pagastā kaut kas tāds šausmīgi nepolitisks nenotiek un ka nedz valdība, nedz parlaments nevarēs ar to mazo pagastu tikt galā. Ja reiz tā, ja mēs šiem pagastiem neuzticamies, neuzticamies tiem 15 deputātiem un 300 cilvēkiem, tad tā šodien arī varam pateikt.

Es uzskatu, ka varētu iziet no šīs situācijas, ja tiešām pagastos rīkotu tūlītējas vēlēšanas. Nekas traks nenotiktu, ja mēs sarīkotu tūlītējas vēlēšanas, teiksim, vienā, otrā vai trešā pagastā. Tāda nu ir mūsu dzīve, pēc augusta tomēr esam valsts un esam pasludinājuši šo demo­krātisko ceļu.

Kas attiecas uz pagastu, es balsošu pret un uzskatu, ka mums ir ļoti daudz šodien centienu, lai Latvijas demokrāti nogrieztos un vairs neietu šo demokrātisko ceļu. Es domāju, ka šis precedents ir viens no pierādījumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar, lūdzu!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Es vēlreiz griežos pie jums ar lūgumu tomēr pieņemt arī šos labojumus likumā. Es teikšu– kāpēc. Tāpēc, ka tomēr mūsu situācijas ļoti bieži ir vienkārši ārkārtējas. Tās var nebūt tikai sociāli ārkārtējas, var būt arī citādi, kad mums vajadzēs izšķirties un vajadzēs neatstāt tomēr arī šos pagastus bez valdīšanas. Vajadzēs palikt kaut kam. Jau tagad ir gadījumi, ka pie mums griežas pašas padomes un saka, ka tās esot darba nespējīgas.

Es domāju, ka mums pastāv ārkārtējas situācijas arī vēl citādā ziņā. Es negribu atgādināt visus šos draudus par visādiem apvērsumiem un tamlīdzīgi. Šīs situācijas tiešām ir ļoti nopietnas. Tāpēc, es domāju, šeit katrā ziņā vajadzētu atstāt iespējas veidot valsts pārvaldi tajā gadījumā, ja tiek paralizēta šo padomju darbība. Tāpēc es vēlreiz jūs lūdzu ļoti uzmanīgi ieklausīties šajā tekstā, kas šeit ir, un, es domāju, tas nav nekāds demokrātijas pārkāpums. Es saklausīju tādu frāzi– “Prezidijs…” Kāds Prezidijs? Te Prezidijs nevar izdarīt nekādas izmaiņas. Izmaiņas varat izdarīt tikai visi jūs, tas ir, deputāti, mūsu plenārsēdes deputāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Vispirms es lūgtu tos kolēģus, kuriem ir iebildumi pret šo likumprojektu, atcerēties, kādēļ mēs šo lēmumu pieņēmām un nobalsojām par to. Redziet, mums diemžēl nav vēl sava valsts likuma par pašvaldību vēlēšanām. Mēs nevaram pašreiz nepieciešamības gadījumā tomēr pie sev nepieņemamas svešas valsts likumiem griezties, lai ievēlētu jaunu pagasta valdi kaut vai tādā gadījumā, ja šī pagasta valde pati vairs negribētu strādāt un ja tur būtu radušies jauni un enerģiski cilvēki. Mēs viņus pašreiz nevaram ievēlēt, jo mums ir vajadzīgs laiks, lai izstrādātu jaunu likumu par pašvaldību vēlēšanām. Ja mēs būtu atjaunojuši Satversmi, tad varētu uzskatīt, ka ir spēkā likums par Saeimas vēlēšanām, bet diemžēl mums nav likuma par pašvaldību vēlēšanām. Es domāju, ka mums līdz katram pagastam jānovada informācija, kādēļ mēs to darām. Ne tādēļ, lai voluntāri atceltu ievēlēto pagasta pašvaldību, bet lai paši sevi mudinātu ātrāk izstrādāt jaunu pašvaldību vēlēšanu likumu. Šeit nav arī nekāda sakara ar iespējamo vai neiespējamo puču, bet situācija ir tāda, kādu mums var likt priekšā reālā dzīve.

Dieva dēļ, es tiešām gribētu, lai katrs padomā par to, kā viņš izskaidros ārpus šā nama sienām to, ko mēs šeit darām un kādēļ to darām, jo es šeit patiešām neredzu nekādu voluntārismu, es šeit redzu pārejas procesu uz demokrātiskām institūcijām, uz nākamo demo­krātisko likumu par Latvijas Republikas pašvaldību vēlēšanām. Tādēļ lūdzu balsot par, nebalsot pret un arī neatturēties, jo šeit, manuprāt, nav nekādu zemūdens akmeņu, kas būtu gatavoti ar nolūku gāzt demokrātiju Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 105. Balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 60. Tas nozīmē, ka pirmajā lasījumā tas ir pieņemts. Skaidrs. Kādi ir priekšlikumi par pieņemšanu otrajā lasījumā, jo mēs nolēmām to pieņemt kā steidzamu? Pagaidām tad atliekam šo otro lasījumu?

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, nākamo, jo par otro lasījumu balsosim vēlāk.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, priekšsēdētāj! Lēmumu par spēkā stāšanos mēs pieņemt nevaram, jo nav pieņemts otrais likumprojekts vai arī tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Varbūt pazvaniet, lūdzu, lai pēc iespējas vairāk deputātu būtu un mēs zinātu skaidri… Lūdzu kolēģus, kuri atrodas blakustelpās vai blakusmājā, nākt uz zāli balsot. Lūdzu.

I.Silārs: Mēs šo lēmumu vispār nevaram likt uz balsošanu, jo mums ir jāpieņem iepriekšējais likums otrajā lasījumā. To mēs varēsim tikai pēc tam, kad būs…

Priekšsēdētājs: To mēs arī tagad darīsim…

I.Silārs: Nē, šajā lēmuma projektā ir abi likumi. Es liktu priekšā otro lasījumu un lēmumu par spēkā stāšanos iekļaut nākamās otrdienas plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 102. Deputāts Silārs ierosināja šā likuma otro balsojumu un lēmumu par likuma spēkā stāšanos pieņemt nākamās otrdienas plenārsēdē. Lūdzu, balsosim. Kas ir par šādu priekšlikumu? Rezultāts: 56. Tātad tas ir iekļauts nākamās otrdienas plenārsēdē.

Lēmuma projekts, ja nemaldos, par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 5.decembra lēmumu par izdevumu kompensāciju. Vai par to vakar jau ir nobalsots?

Lēmuma projekts par papildinājumiem Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par policiju” spēkā stāšanās kārtību”. Tā tas ir sakārtots pēc vakardienas debatēm. Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Tādā gadījumā mums jāatgriežas pie dokumenta Nr.582 par tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu, tieši pie šā lēmuma 2.punkta, kā tas tagad ir pieņemts. Tas tagad stājas spēkā, bet pašreizējā momentā ir pretrunā ar normām, kas darbojas, ja nav izmaiņu likumā par pašvaldībām. 15.decembrī jānotiek Rīgas pilsētas padomes vēlēšanām, un man liekas, ka nu vēlēšanu komisija nonāks strupceļā. Kāda tiesiska norma pašlaik darbojas? Vai tā norma, kas pieņemta atbilstoši dokumentam Nr.582, kurai ir lēmuma juridiskais spēks? Vai pašreizējā momentā uz 15.decembri tomēr darbojas likums par pilsētu pašvaldībām?/

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, Zaļetajeva kungs! Bet tas tad ir jāsagatavo un jāizskata atsevišķi, mēs šobrīd to nevaram lemt.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Vai drīkst atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

A.Endziņš: 582.dokumenta lēmumā par tautas deputātu vēlēšanu atlikšanu ir runa, ka tiek atliktas tikai vēlēšanas. Tas nav nekādā saistībā ar 583., 584. vai 585.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Jautājums izsmelts. Lēmuma projekts “Par papildinājumiem lēmumā “Par likuma “Par policiju” spēkā stāšanās kārtību””. Kurš ir ziņotājs? Lūdzu. Iekšlietu ministra vietnieks ziņo.

L.Aire, iekšlietu ministra vietnieks: Augsti godājamie deputāti! Vakar valsts dienesta puiši pārņēma apsardzē pēdējo cietuma perimetru. PSRS bijušais karaspēks Latvijā šodien nepilda nevienu funkciju. Divīzijas vadība, kura vakar bija pie manis, izvedīs iekšējo karaspēku līdz 26.decembrim. 16.decembrī mēs sāksim pārņemt telpas Gaujas ielā. Problēmu šajā sakarā ir daudz. Mēs vēl esam tehniski vāji, bet šī lieta ir izdarīta, un darbu mēs pilnveidosim, pildot Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu par stāvokli Latvijas cietumos.

Līdz speciāla likuma izstrādāšanai un pieņemšanai mēs lūdzam piemērot dažas nodaļas un pantus no likuma “Par policiju”, kurus vajadzētu attiecināt uz cietumā strādājošo komandējošo un ierindas sastāvu. Šajā sakarā ir vajadzīgs papildinājums Augstākās padomes 4.jūnija lēmuma 6.punktā.

Kādi ir šie jautājumi? Mēs lūgtu piešķirt dažas policijas darbinieku tiesības, kuras ir noteiktas 3.nodaļas 12.pantā.

Es visus punktus nepārskaitīšu, ar Simsona kungu mēs šos jautājumus izskatījām, bet es gribētu tikai teikt, ka šī nepieciešamība ir saistīta ar šo perimetru apsardzi. Mums pēdējā laikā burtiski uz sētām lien virsū bijušie recidīvisti, mafija, zonā tiek ienests šņabis, narkotiskās vielas. Šodien cietuma darbiniekiem nav tiesību aizturēt šos noziedzniekus, veikt ar viņiem darbu, sastādīt protokolu, aizvest uz policijas iecirkni. Ziniet, ja zona ir piedzērusies, tad tas ir ļoti bīstami. Katrā ziņā arī policija mums palīdz šajā lietā, bet šim darbam ir jābūt regulāram.

Mums ir arī gadījumi, ka no cietuma bēg cietumnieki. Agrāk meklēšanu un aizturēšanu veica iekšējais karaspēks kopā ar mums, bet tagad tas ir jādara mums pašiem. Tas attiecas arī uz ķīlnieku atbrīvošanu. Tātad mums ir vajadzīgas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus. Pēdējā laikā bija arī gadījumi, kad darbinieki draudēja atteikties pildīt savus dienesta pienākumus. Tas bija saistīts ar algu jautājumiem. Šodien tas ir atrisināts.

Par dienesta gaitu. Nav pensijas likuma, ļoti asi tiek izvirzīts arī jautājums par pilsonību, jo Latvijas cietumos šodien strādā tikai 170 latviešu. Notikušas pārrunas, šie procesi tagad ir noregulēti, šodien visi cietumnieki iet uz darbu, visi ēd, un visi darbinieki arī pilda dienesta pienākumus.

Viens no jautājumiem šajā sakarā bija darbinieku tiesiskā aizsardzība, darbības garantijas. Mēs lūdzam attiecināt uz cietuma ierindas un komandējošo sastāvu likuma “Par policiju” 5.nodaļas 22.pantu– par tiesisko aizsardzību, 23.pantu– par darbības garantijām, 26.pantu– par darba laiku un darba samaksu, 27.pantu– par darbinieku atbildību, kā arī 6.nodaļas 28.pantu– par personālsastāva pieņemšanas noteikumiem darbā cietumos.

Godājamie deputāti, ja tas ir iespējams, vienlaikus mēs lūgtu dažus pantus attiecināt arī uz ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kā arī uz ministrijas pārvaldes aparātu, jo šīm struktūrvienībām arī vēl savu likumu nav. Tie ir jautājumi par darbinieku pieņemšanu dienestā un atbrīvošanu no dienesta, dienesta pildīšanas kārtību un noteikumiem, darbinieku stimulēšanu un atbildību, kā arī par tiesībām ekstremālos gadījumos izmantot ar īpašnieka piekrišanu bez maksas citu organizāciju transportu, sakarus un masu informācijas līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Deputāte Buķele, lūdzu!

E.Buķele: Aires kungs, es dziļi cienu jūsu paveikto darbu šajā ziņā, taču man gribētos izteikt vairākus jautājumus, ja neiebildīsit. Tie gan būs ļoti īsi.

Vai jūs uzskatāt, ka organizatoriski tiek veikts viss, kas būtu nepieciešams normālam darbam šajās apmācības nometnēs? Es saprotu, ka nav formu, nav pogu un tā tālāk. Bet vai tāda situācija, ka jauniesaucamie nevar mēnešiem nomazgāties un ka nav nodrošinātas elementārās higiēnas prasības, ir pieļaujama?

L.Aire: Ar šo jautājumu es personiski esmu nodarbojas ļoti daudz. Četras reizes tikai viena mēneša laikā biju Garkalnē un varu deputātiem ziņot, ka šodien praktiski visi jautājumi ir atrisināti. Puiši ir izbraukuši pa rotām un bataljoniem. Ir nopirkti… Jundža kungs mums pārdeva 1000 formas tērpu, tā sauktās afgankas, tādējādi mēs padomju formu tuvākā laikā samainīsim. Ziniet, kur ir grūtības? Tieši iekšējais karaspēks kā vandāļi speciāli sasit, salauž, plēš nost parketu. Jelgavā viņi nonāvēja četrus suņus puišu klātbūtnē. Bet mēs šajā sakarā esam izvirzījuši uzdevumu un katrā ziņā izdarīsim visu, lai ar šiem puišiem nekas nenotiktu.

E.Buķele: Paldies, Aires kungs! Tagad vēl pats nopietnākais jautājums. Šajā Garkalnē un droši vien arī citur vēl ir daudz padomju armijas virsnieku, par kuru līmeni arī laikam nekādu īpašu ilūziju nevienam nav. Vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu griezties pie sabiedrības, pie visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri lielāko tiesu vēl ir spēka un jaunības gados un kuri savā laikā ir beiguši kara katedras, dienējuši virsnieku pakāpēs tajā pašā padomju armijā, bet tagad ir civilā darbā, un aicināt viņus, nodrošinot algas un tā tālāk, nomainīt šos krievu armijas virsniekus? Viņi varbūt normālāk un civilizētāk mācītu un sagatavotu.

L.Aire: Es sapratu. Mēs devām piekrišanu pieņemt 27 virsniekus un 130 staršinas, ar katru personiski runājot un izvirzot tikai vienu noteikumu, proti, vai šie cilvēki ir lojāli pret Latvijas Republiku. Manā skatījumā, tas ir process. Katrā ziņā, kā jūs tagad jautājat, tas notiks, bet darbs ir jādara šodien. Silāra kungs un Godmaņa kungs televīzijā ir aicinājis, bet viņu jau nav. Teiksim, piemēram, šodien mēs pacēlām algu cietumsargiem. Mēs tagad jau maksājam virs 1000 rubļiem mēnesī. Laba alga. Mēs virsniekam maksājam pusotra tūkstoša rubļu mēnesī. Bet nenāk tie latvieši. Es tikai domāju, ka vienīgais mehānisms, uz ko es ceru, būs tā traģēdija, kad sāksies liels bezdarbs. Tad mēs varēsim nokomplektēt arī to, par ko jūs runājāt.

E.Buķele: Beidzot trešais jautājums. Vai jūs neuzskatāt, ka tiem cilvēkiem, kuri rajonā nodarbojas ar iesaukuma organizēšanu, vajadzētu ļoti nopietni sekot līdzi no rajona iesaukto puišu tālākajām gaitām? Tas nomierinātu vecākus un droši vien mazāk traucētu arī jūsu darbu.

L.Aire: Katrā ziņā ar tiem, kas bija no Vidusāzijas, bija vieglāk. Es pats pieņēmu zvērestu no šiem puišiem. Garkalnē bija atbraukušas apmēram 1000 mātes un tēvu 200 automobiļos. Es runāju arī ar šiem vecākiem. Jautājums, ziniet, kāds– tagad mēs viņus aizsūtījām uz dzīvesvietu. Tie cietumnieki viņus pazīst sejā, mēs tagad liekam viņiem maskas, jo mātes un tēvi savu lolojumu katru dienu grib redzēt. Bet dienests ir dienests, likumīgās prasības katrā ziņā tiks ievērotas, bet problēmu…

Zināt, kā tas pirmais iesaukums vispār gāja? Mēs pirmie sākām. Kara komisariāti nebija vēl pārņemti, pie mums uz Garkalni sūtīja puikas, kas nebija izgājuši medicīnisko komisiju. Mēs sūtījām atpakaļ. Tas bija pirmais, tie 440 puiši. Ļoti grūts process. Bet man ir patīkami teikt, ka viņi nežēlojās par mūsu komandieriem, arī krievi ne. Viņi saprata, ka tas ir vajadzīgs Latvijai. Man liekas, ka tas ir pats būtiskākais.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Paldies, Aires kungs! Debatēs grib izteikties deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un kungi! Burtiski pāris vārdu. Te rakstīts, ka projekts ir akceptēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Es gribu arī piebilst, ka Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija noteikti aicina jūs nobalsot par šo lēmumu, jo tas ir solis tajā virzienā, lai ne tikai runātu par cietumnieku tiesībām, bet arī par cietumsargu tiesībām. Līdz šim bija paradokss, ka zināmā mērā šī nežēlīgā situācija cietumos bija izveidojusies, pateicoties tai politikai, ka ne vienai, ne otrai pusei nebija īstu tiesību. Līdz ar to bija savstarpēja nežēlība un attiecības kā starp vilkiem– gan no administrācijas puses pret cietumniekiem, gan otrādi. Tāpēc man ir lūgums noteikti to atbalstīt, jo tas ir solis mūsu tālākajā ceļā uz civilizētiem cietumiem. Aicinu visus balsot par to.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Kolēģi, nāciet uz reģistrāciju! Rezultāts: 123. Balsojums par lēmumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 4.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par policiju” spēkā stāšanās kārtību””. Rezultāts: 108. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmuma “Par Latvijas Kultūras fonda atbrīvošanu no nodokļiem” papildināšanu”. Lūdzu, neatstājiet zāli, jautājums ir diezgan īss, par to vajadzētu balsot.

Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, šis ir ļoti īss un konkrēts jautājums. 1991.gada 21.jūnijā tika pieņemts lēmums par Latvijas Kultūras fonda atbrīvošanu no nodokļiem. Taču pēc tam mainījās situācija attiecībā uz nodokļu likumdošanu. Tagad ir radusies nepieciešamība šo mūsu pieņemto lēmumu papildināt ar šajā projektā sagatavoto tekstu. Tas ir viss, ko es varu jums paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Nav jautājumu. Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Visādi piekrītu šā lēmuma nepieciešamībai, jo patiešām mēs pieņēmām Augstākās padomes lēmumu par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma atvieglinājumiem visām organizācijām pēc tam, kad bijām pieņēmuši lēmumu par Latvijas Kultūras fondu.

Selecka kungs, bet pēc tam vēl ir pieņemtas arī izmaiņas likuma par ienākuma nodokli 4.pantā, kas arī dod atvieglinājumus. Tāpēc man ir priekšlikums 2.panta redakciju izteikt šādi: 1991.gada finansu gadā attiecināt uz Latvijas Kultūras fondu Latvijas Republikas likuma “Par peļņas nodokli” 33.pantā un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.pantā ietvertos nodokļu maksājumu atvieglinājumus. Tad arī ienākuma nodokļa 4.pants būtu iekļauts. Vai jūs varat pieņemt? Es varu iesniegt rakstiski.

V.Seleckis: Bez šaubām, iebildumu nekādu nevarētu būt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lemberg, lūdzu!

A.Lembergs: Man ir jautājums. Sakiet, lūdzu, vai šis atbrīvojums attiecas uz to nodokļa daļu, par kuras izlietojumu lemj vietējās tautas deputātu padomes, vai tikai uz to Latvijas Republikas valsts budžeta daļu, par kuru lemj Augstākā padome?

V.Seleckis: Es domāju, ka tas attiecas uz tiem jautājumiem, par kuriem lemj Augstākā padome. Tas saistās tieši tā, kā tas ir noteikts likuma “Par peļņas nodokli” 3.pantā. Te nav nekāda sakara ar vietējām pašvaldībām.

A.Lembergs: Cienījamais autor! Diemžēl sakars tam ir. Ar šo lēmumu tiek atņemta arī tā budžeta ienākuma daļa, kas paredzēta attiecīgo pagastu, pilsētu un rajonu budžetos. Ir!

V.Seleckis: Nē, tā tas nav.

A.Lembergs: Ir.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, paskaidrojiet, lūdzu!

E.Kide: Cienījamais Lemberga kungs! Šis lēmums attiecas tikai uz Kultūras fondu un uz vienu iestādi– uzņēmumu “Daiļrade”, kuram mēs dodam tiesības peļņā ieskaitīt tikai 15 procentus no kopējā peļņas apjoma. Visu pārējo apjomu saņemat jūs.

V.Seleckis: Tikai tā daļa, ko uzņēmums ir tiesīgs ieskaitīt kultūras vajadzībām un citām vajadzībām…

A.Lembergs: No visa peļņas nodokļa 70 procenti aiziet republikas budžetā, 30 procenti pašvaldības budžetā. Mani interesē, vai šis atbrīvojums skar arī šos 30 procentus, kas iet pašvaldību budžetos?

V.Seleckis: Uzņēmums pārskaita zināmu paredzēto nodokļu daļu kultūras vajadzībām vai šajā gadījumā– Kultūras fondam. Protams, par attiecīgo apjomu samazinās tā daļa, kas varētu būt vietējās pašvaldības ienākums.

A.Lembergs: Kolēģi! Šai sakarā ir likums, es vēlreiz uzsveru,– likums par budžeta tiesībām. Šis likums nosaka kārtību, kādā veidā var ķerties pie sveša budžeta. Jo katrs budžets ir suverēns. Tā ir ierakstīts likumā. Pašvaldības likumā tas arī ir ierakstīts. Augstākā padome šajā gadījumā…

Ir divi varianti. Ja Augstākā padome atbrīvo no tā nodokļa, kas iet republikas budžetā, tās ir viņas pilnīgas tiesības. Ja ķeras pie tās daļas, kas ieiet pašvaldību budžetā, tādā gadījumā vajag izdarīt izmaiņas vienlaikus republikas budžetā un attiecīgo daļu pašvaldībām kompensēt gan attiecībā uz peļņas nodokli, gan uz ienākuma nodokli un citiem nodokļiem.

V.Seleckis: Cienījamo kolēģi! Runa ir tikai par vienu iestādi, par Latvijas Kultūras fondu, kurš darbojas visā Latvijā, tajā skaitā arī Vents­pilī, sekmējot kultūru visur.

A.Lembergs: Kolēģi, katrs budžets ir suverēns. Par šā budžeta atbrīvošanu var lemt tikai Ventspils pilsētas pašvaldība. Es nesaku, ka Ventspils pilsētas pašvaldība to neizdarīs. Bet tā nav Augstākās padomes kompetence. Tas ir pretrunā ar diviem likumiem. Jādibina konstitucionālā tiesa. Tā nedrīkst darīt. Jums nav tiesību lemt par Ventspils pilsētas budžetu. Nav. Tas ir likumā ierakstīts, kolēģi! Likumā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Lemberg, varbūt uzdosim jautājumus, pēc tam jūs uzstāsities debatēs un iesniegsit priekšlikumus rakstiski, ko darīt ar šo lēmumu.

Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Es atvainojos, es tieši gribēju ierosināt, ka šos jautājumus vajadzētu izdiskutēt debatēs, jo kolēģim Lembergam ir simtprocentīga taisnība. Lai varētu šo jautājumu risināt, tas jādara kompleksi. Ir jāizdara labojums attiecīgajās likuma normās, lai mēs nepārkāptu likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Praktiski debates. Sāksim debatēt! Kaut gan faktiski to vajadzētu darīt pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds deputātam Imantam Geidānam.

I.Geidāns: Godājamie kolēģi! Es vispirms atvainojos par radītajām tehniskajām neērtībām sakarā ar manu prombūtni vienu brītiņu. Es gribētu lūgt mūsu balsu skaitīšanas komisijas locekļus sapulcēties Zelta zālē. Mums jāveic daži organizatoriski pasākumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam debates par lēmumu sakarā ar Kultūras fonda atbrīvošanu no nodokļiem. Deputāt Kodoliņ, lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu uzstāties sakarā ar Lemberga kunga iebildumiem pret šo lēmuma projektu. Šinī sakarā es gribu nolasīt 33.pantu, kāds tas bija, pieņemot likumu “Par peļņas nodokli” pirmajā lasījumā. Tur bija paredzēts, ka ar nodokli apliekamā peļņa, kas ir aprēķināta saskaņā ar šo likumu, samazināma divkārši par summu, kas ziedojumu, dāvinājumu pārskaitījuma veidā iemaksāta kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes un labdarības pasākumiem, fondiem un programmām, bet ne vairāk par 20 procentiem no kopējās ar nodokli apliekamās peļņas. Kā jūs atceraties, 4.septembrī izmainījām šo likumu, palielinot koeficientu līdz 2,85, bet samazinot procentus līdz 15. Tādā sakarā var teikt, ka, plānojot Ventspils budžetu, jebkuru pašvaldības budžetu, jau vajadzēja rēķināties ar peļņas nodokļa likumu. Ja likums paredz, ka būs šāds atbrīvojums, tad arī attiecīgajā peļņas nodokļu aprēķinā budžetā bija jāparedz šis atvieglojums.

Tāpēc, manuprāt, šie apgalvojumi, ka līdz ar to mēs pārkāpjam Ventspils budžeta suverenitāti, nav pareizi, jo pats Ventspils budžets veidojas nevis tā, kā Ventspils padome nolemj, bet gan atbilstoši Latvijas Republikas likumiem par nodokļiem un nodevām. Tādā sakarā es nekādi nevaru piekrist apgalvojumam, ka mūsu šodien pieņemtais lēmums kaut kādā veidā samazinātu ar likumu noteiktos Ventspils budžeta ieņēmumus.

Ja mēs šodien neatbrīvosim ziedotājus, kas ziedo Kultūras fondam, tas nozīmē tikai to, ka iegūs citi fondi un programmas, kuri varēs šo summu paņemt sev. Līdz ar to neiegūs Kultūras fonds, bet iegūs citi fondi. Manuprāt, šodien apspriežamais lēmums nekādā ziņā nebūtu noprotestējams ar tiem argumentiem, no kuriem vadījās Lemberga kungs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lemberg, lūdzu!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Es par šo jautājumu Augstākajā padomē runāju ne pirmo reizi. Šajā gadījumā lūdzu neizskatīt jautājumu konkrēti. Mana uzstāšanās nav vērsta pret Kultūras fonda atbalstu. Es uzskatu, ka šis fonds ir jāatbalsta. Šajā gadījumā es gribētu runāt par principiem, kam ir tiesības lemt par šo jautājumu un cik tālu var lemt par šo jautājumu. Es izeju no tēzēm, kas ir likumā par budžeta tiesībām.

Pirmais. Visi budžeti ir neatkarīgi un suverēni. Tie veido savstarpēju saikni tikai kā budžeta summa atšķirībā no tiem budžetu veidošanas principiem, kādi bija Latvijas PSR likumā. Saskaņā ar Latvijas PSR likumu Latvijas PSR valsts budžets sastāvēja no budžeta summas un tika apstiprināts ar likumu Augstākajā padomē. Šobrīd tas tā vairs nav. Līdz ar to tiek ievērots Latvijas Republikas likums par budžeta tiesībām. Tā ir pirmā tēze.

Otrā tēze izriet no likuma par budžeta tiesībām. Tie ienākumi vietējos budžetos, kuri izklāstā neienāk tāpēc, ka ir pieņemts tas vai cits Augstākās padomes vai Ministru padomes lēmums, ir kompensējami no republikas budžeta. Ja vietējā padome pieņem attiecīgu lēmumu, tad no tās budžeta. Tas ir iekšā likumā par budžeta tiesībām.

Es šajā gadījumā runāju par to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome ir tiesīga lemt par atbrīvošanu no nodokļiem tikai tik tālu, cik tālu tas skar republikas budžetu. Savukārt vietējās padomes var atbrīvot jebkuru fondu no šā likuma par budžeta tiesībām, kas skar vietējos budžetus, bet nevar atbrīvot tos, kas skar republikas budžetu, jo par republikas budžetu lemj Augstākā padome. Viss it kā nolikts savā vietā.

Nākamā tēze. Vietējais budžets tiek tērēts šādos virzienos: dzīvojamais fonds, pilsētu labiekārtošana, ceļu būvju uzturēšana un tā tālāk, sanitārā attīrīšana, veselības aizsardzība, kultūra, izglītība, sports, sociālā nodrošināšana, pārvalde. Vairāk nav budžetā. Šajā gadījumā Augstākā padome lemj par to budžeta ienākumu, kas ir vietējā budžetā, un atbrīvo no maksājuma vietējā budžetā. Citiem vārdiem, šie ienākumi neienāk šeit nozarēm, kas apkalpo cilvēku. Tāpēc, pēc manām domām, ja Ventspils vai kāda cita tautas deputātu padome atbrīvo kādu Kultūras fonda uzņēmumu no attiecīgajiem nodokļiem, tai būs attiecīga vienošanās, ka Kultūras fonds tērēs līdzekļus konkrētās teritorijas cilvēku labā. Lai nebūtu tā, ka no nodokļu maksājuma atbrīvota tā sadaļa, kas ir Ventspilī, bet nauda tiek tērēta Rīgā. Man liekas, ka Rīga lems par sevi un Ventspils– par sevi. Tāpēc es uzskatu, ka šeit vajadzētu papildinājumu lēmumā, izejot no šiem likumiem, kuri ir attiecībā uz nodokļu maksājumiem Latvijas Republikas budžetā, atstājot šo kompetenci, kā tas ir likumā par budžeta tiesībām, vietējo pašvaldību ziņā.

Diemžēl man personiski nav informācijas (varbūt tas ir mans trūkums), kur fondi kaut ko Ventspilī veiktu, kaut gan šie ienākumi veidojas arī no Ventspils. Ienākumi tiek tērēti tā, kā to uzskata centrālā vadība Rīgā. Man liekas, ka tā ir vecā pieeja. Man gribētos, lai tie ienākumi, kas tiek gūti Ventspilī, arī paliktu Ventspilī, un tie, kas Rīgā, lai paliktu Rīgā. Protams, ja Rīga uzskata, ka tos var tērēt Ventspilī, man nekādu iebildumu nav. Lai Rīga to pati izlemj. Kāpēc mēs gribam lemt tās vietā?

Tāpēc man, kolēģi, ir lūgums ieklausīties. Es saprotu Kodoliņa kunga teikto. Pēc šā viena likuma iznāk tā, kā viņš saka. Bet es lasu arī citus likumus. Citā likumā iznāk mazliet savādāk. Man liekas, mēs esam ļoti korekti attiecībā uz galveno tēzi. Visi budžeti ir suverēni un neatkarīgi. Ja mēs atzīstam šo tēzi, kas ir Latvijas Republikas likumā, tādā gadījumā viss kārtībā. Ja mēs apšaubām šo tēzi, tādā gadījumā vajag mainīt attiecīgo likumu. Kamēr likums ir spēkā, to vajadzētu ievērot.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bul, lūdzu!

A.Buls: Cienījamie deputāti! Sākšu ar to tēzi, ar ko deputāts Lembergs pabeidza. Visi budžeti ir suverēni. Tik tiešām, visi budžeti ir suverēni. Bet kur šī suverenitāte sākas un kur tā beidzas?

Peļņas nodoklī lasām 16.pantu. Tur ir teikts, ka uzņēmumi, kuru struktūrvienības atrodas republikāniskajās pilsētās (te ir Ventspils arī), iemaksā attiecīgās pilsētas budžetā 30 procentus no nodokļa summas.

Parādās termins– nodokļa summa. Kas ir nodokļa summa? Tālākajos pantos redzam, kā šī nodokļa summa rodas. Tātad nodokļa summa rodas, ja ar nodokli apliekamā peļņas daļa tiek sareizināta ar nodokļa likmi– ar 35 procentiem. Lūk, tā rodas šī nodokļa summa. Ar nodokli apliekamā peļņa savukārt rodas, no bruto peļņas atskaitot visus tos atvieglojumus, kurus nosaka peļņas likuma panti 5.nodaļā. Tie ir panti no 24. līdz 39. ieskaitot, arī 33.pants absolūti nav nekāds izņēmums. Tas ir tāds pats pants, kurš atvieglo uzņēmējam peļņu, bruto peļņu, samazina šo bruto peļņu ar šiem atvieglojumiem. Tad rodas ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras savukārt tiek izrēķināts, cik liels ir nodoklis.

Lūk, no šīs vietas sākas ieskaitīšana budžetos. No šā brīža 70 procenti ir suverēni valsts budžetam, 30 procenti ir suverēni pašvaldību budžetam. Tātad ar šo 33.panta izmaiņu attiecībā uz Kultūras fondu absolūti nav aizskarts budžetu suverenitātes princips.

Otra lieta. Man liekas, ka deputāts Lembergs nav izpratis šīs izmaiņas jēgu. Viņš runā par peļņu, par nodokļu atvieglojumu Kultūras fonda uzņēmumiem.

Deputāt Lemberg! Mēs taču nerunājam par atvieglojumu uzņēmumiem. Mēs runājam par uzņēmējiem, kuri maksās fondā. Uzņēmums maksās šim Kultūras fondam, un par attiecīgo devu viņam būs šis peļņas atvieglojums. Tādā sakarībā te nav aizskarta ne pašvaldība, ne arī valsts budžeta suverenitāte.

Priekšsēdētājs: Debatēs vairs runātāji nav pieteikušies. Lūdzu, Selecka kungs, vai ir kādi redakcionāli labojumi un papildinājumi, par kuriem mums jābalso?

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, attiecībā uz šo lēmuma projektu balsošanā ir iespējami divi varianti. Sākotnējā projektā, kura numurs ir 552, ir runa par atvieglojumiem, kurus dod likuma “Par peļņas nodokli” 33.pants. Bet deputāts Kide ir iesniedzis papildinājumu, ar kuru būtu Kultūras fondam doti tie atvieglojumi, ko piešķir minētā nodokļu likuma 33.pants un arī vēl likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.pants. Es komisijas vārdā lūgtu balsot par to variantu, kuru ir iesniedzis Edvīns Kide.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir viens jautājums. Tagad ir parādījies viedoklis, ka šis lēmums attiecināms tikai uz 1991.finansu gadu, tas ir, līdz nākamā gada 31.maijam, ja nemaldos, vai 30.jūnijam, es neatceros no galvas. Kādēļ tā, un vai mēs pēc tam atkal pārskatīsim?

E.Kide: Kopējā lēmumā par sabiedrisko fondu un sabiedrisko organizāciju atbrīvošanu no šā nodokļa maksāšanas un atvieglojumiem ierakstījām, ka šie atvieglojumi tiek attiecināti tikai uz 1991.gadu, lai pēc tam izanalizētu un pārbaudītu vajadzīgās organizācijas, izsvītrotu vai izdarītu kādas korekcijas. Šeit ir identiska tā lieta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Kolēģi, nāciet zālē reģistrēties, jābalso par lēmumu! Rezultāts: 94.

Balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes 21.jūnija lēmuma “Par Kultūras fonda atbrīvošanu no nodokļiem” papildināšanu. Rezultāts: 60. Lēmums nav pieņemts.

Vai atnācis kāds deputāts, kas vēl nav reģistrējies? Te ir diezgan daudzi, kas pacēla rokas un nav reģistrējušies. Atkārtojiet, lūdzu, reģistrāciju! Lūdzu, dodiet arī zvanu! Kolēģi, lūdzu, nāciet uz zāli reģistrēties un balsot! Rezultāts: 105.

Balsosim par lēmumu. Rezultāts: 70– par. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Par Iedzīvotāju reģistru” trešajā lasījumā. Lēmuma projekts par likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” spēkā stāšanos. Lūdzu, Pļavnieka kungs! Jāizskata ir tikai tie panti, kuri ir laboti un kuros ir redakcionāli labojumi. 555.dokuments.

M.Pļavnieks, Migrācijas lietu departamenta direktors: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputātu kungi! Trešā lasījuma variantā ir redakcionāli labojumi. Principiālu labojumu šajā redakcijā nav, ir daži papildinājumi, kas izdarīti pēc otrā lasījuma plenārsēdē sakarā ar jūsu priekšlikumiem, godājamie deputātu kungi, kā arī ar Dānijas valdības speciālistu ieteikumiem, kas praktiski sakrīt ar Augstākās padomes deputātu ieteikumiem.

Es īsumā informēšu par pantiem, kur šī korekcija ir izdarīta.

2.pantā ir redakcionāls vienkāršojums, tas ir bijušais 3.pants. Svītrots skaidrojums par reģistra direktoru, jo nav nepieciešams šeit uzskaitīt visu reģistra aparātu un struktūru.

3.pantā bijušais 4.pants ir apvienots ar bijušo 5.pantu. Darba grupa piedāvā vēl redakcionāli vienkāršot 3.pantu, jo šeit dokumentu uzskaitījums ir, pirmkārt, ļoti ierobežojošs. Savukārt, lai to padarītu pilnīgu, mums faktiski šajā likumā būtu jāuzskaita visi pašlaik spēkā esošie personību apliecinošie dokumenti, tajā skaitā arī miršanas apliecība, kura apliecina personas nomiršanu. Mēs nevaram paredzēt, kādi dokumenti varētu būt vēl pēc mēneša. Piedāvājam svītrot šo dokumentu uzskaitīšanu un svītrot vārdu “šādai”. Šādā gadījumā pants skanētu: “Katrai reģistrētajai personai piešķir individuālu un nemainīgu personas kodu, kuru fiksē personu apliecinošos dokumentos, kā arī lieto iedzīvotāju uzskaitē.”

2.nodaļa. Šī viena panta apakšpunkta vietā ir izveidoti divi panti, nemainot nodaļas būtību.

3.nodaļas 6.pants ir bijušais 7.pants. Pēc Augstākās padomes deputātu un Dānijas juristu ieteikuma, tas ir papildināts ar 16. un 17.apakšpunktu. Tātad šis ir priekšlikums par rīcībspēju, kas papildināts ar personisko statusu, kurš nepieciešams reģistra darbībai.

7.pants ir bijušais 9.pants jaunā redakcijā. Šeit ir izslēgta atsauce uz Ministru padomi. Šāda panta redakcija nosaka, ka tikai Augstākā padome var izdarīt jebkādas izmaiņas šo datu uzskaitē.

8.pants ir papildināts ar 5.apakšpunktu, tātad arī ar atsauci, ka nedrīkst iekļaut neparedzētas ziņas, neskaitot šo konkrēto četru apakšpunktu uzskaiti.

9.pantā ir izslēgta atsauce par adoptāciju, jo adoptācijas noslēpumu aizsargā pastāvošā likumdošana. Šis likums neparedz nekādas izmaiņas un nekādu jaunu kārtību attiecībā uz adoptācijas noslēpuma sargāšanu un citiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man ir pie nākošā. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad nākošo pantu, ja pie šā nav. Mēs skatām pa pantiem. Mēs taču tā norunājām.

M.Pļavnieks: Es atvainojos, es vispirms gribēju izstāstīt, informēt par visu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pļavnieka kungs, izstāstiet par visām pārmaiņām! Pēc tam sāksim izskatīt pa pantiem. Deputāti uzskata, ka nav vajadzības runāt par visu. Var sākt ar tiem pantiem, kur ir… Tad mums jāatgriežas atpakaļ. Es tā sapratu, ka nevienam iebildumu nebija.

M.Pļavnieks: Priekšsēdētāja kungs, vai man turpināt pārskatu, vai arī tad mēs… Vienkārši, manuprāt, dažas no šīm redakcionālajām izmaiņām varētu būt pamatojums tam, ko deputāti varētu likt priekšā.

Priekšsēdētājs: Sāksim varbūt no sākuma, no 1.panta. Vienkārši nosauksim tos. Es ļoti atvainojos, man bija šā likuma vietā ielikts pavisam cits likums, un es…

M.Pļavnieks: Par 1.pantu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Ozols: Sakiet, kurā nodaļā konkrēti kādā valdības struktūrā strādās praktiski šis departaments?

M.Pļavnieks: Tas ir 2.pants. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments vada reģistra izveidošanu un izmantošanu.

I.Ozols: Tā. Es atvainojos, man ir 2. Paldies.

Priekšsēdētājs: 2.pants.

M.Pļavnieks: Nav jautājumu.

Priekšsēdētājs: 3.pants.

M.Pļavnieks: Nav.

Priekšsēdētājs: 2.nodaļa, 4.pants, 5.pants, 6.pants. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātais referent! Vai jūs neuzskatāt, ka tomēr, ieviešot grozījumus 8.pantā un neņemot vērā 6.panta redakciju, mēs galu galā esam gluži vienkārši šo dokumentu pārsālījuši ar solījumiem, ko un kāpēc mēs negribam iekļaut reģistrā. 6.pantā ir šāda pēdējā norma: “Citas šajā pantā neparedzētās ziņas reģistrā iekļaut aizliegts.” Man šķiet, tā ir jāizslēdz. Savukārt 8.pantā tādā gadījumā pietiktu ar norādi, ka reģistrā par personu aizliegts iekļaut šā likuma 6.pantā neparedzētās ziņas. Citādi ir vienkārši neloģiski: jūs sākat ar kazuālu uzskaitījumu un pēc tam nosakāt kaut kādu vispārīgu normu.

M.Pļavnieks: Šodien izdarītajā redakcijā vajadzētu būt 5.apakš­punktam 8.pantā: “Citas šā likuma 6.pantā neparedzētās…”

A.Plotnieks: Ja jūs tās esat iekļāvuši un ja jūs esat iekļāvuši šādu papildinājumu, tad visa 6. un 8.panta konstrukcija ir neloģiska. Jūs vairākkārt atkārtojat vienu un to pašu. Nedrīkst rakstīt to, nedrīkst rakstīt šo, nedrīkst rakstīt visu, ko šis likums nenosauc. Tā nav pieņemts darīt. Jums 8.pantā tādā gadījumā jābūt vienai normai, ka reģistrā par personu aizliegts iekļaut citas šā likuma 6.pantā neparedzētās ziņas. Viss.

M.Pļavnieks: Tātad jūs uzskatāt, ka īpaši izdalīt reliģisko, politisko pārliecību asi nevajadzētu. Tās jau ir citas ziņas.

A.Plotnieks: Jā. Ja jūs vēlaties to darīt, tad ir jāraksta tā: “Reģistrā par personu aizliegts iekļaut šā likuma 6.pantā neparedzētās ziņas, tai skaitā… ziņas.” Tāda formula būtu pieņemama. Bet nevar sākt ar uzskaitījumu, pēc tam formulējot aizliegumu. Tas ir pilnīgi neloģiski. 6.panta nobeigumā jūs jau to esat pateicis, tas noteikti jāizslēdz, pirmkārt, no šā formulējuma.

M.Pļavnieks: Šī pēdējā rinda ir izslēgta.

A.Plotnieks: 6.pants. Citas šajā pantā neparedzētās ziņas reģistrā iekļaut aizliegts. Pirmais priekšlikums– svītrot šo teikumu.

M.Pļavnieks: Es pieņemu šo priekšlikumu.

A.Plotnieks: Par 8.pantu. Formulēt kā vienu universālu normu. Un tikai. “Reģistrā par personu aizliegts iekļaut…” un tad “braucat” līdz pašai lejai– “…šā likuma 6.pantā neparedzētās ziņas.” Viss. Atbildes uz visiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka neesmu pamanījis laikus to, ka otrajā lasījumā no 6.panta ir izslēgti vārdi “ziņas par darbavietu”. Kāds šeit ir bijis pamatojums? Es neesmu dzirdējis otrajā lasījumā pamatojumu.

M.Pļavnieks: Mums nav iespējas. Šīs ziņas par darbavietu, pirmkārt, nav Iedzīvotāju reģistra pamatuzdevums. Tad mums būtu jāmeklē arī vēl citas vispārējas ziņas, vienlaikus ziņas par veselības stāvokli, ziņas par dzīvokli. Ziņas par to ir atsevišķās valsts institūcijās. Šie specifiskie reģistri varētu tikt veidoti uz šā pamatiedzīvotāju reģistra bāzes.

I.Ēlerts: Kā tas tādā gadījumā korespondēsies ar šā panta pēdējo normu jeb 8.pantu, kas pārveidots pēc profesora Plotnieka priekšlikuma?

M.Pļavnieks: Reģistru izmantos kā bāzi citam.

I.Ēlerts: Tad tas būs tomēr šā panta pārkāpums.

M.Pļavnieks: Tie nav šā likuma pārkāpumi, šeit ir ziņas tieši par personu. Šie specifiskie reģistri ir nepieciešami valdības institūtu funkciju veikšanai, tie var tikt izveidoti ar 7.panta palīdzību.

I.Ēlerts: Labi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Man arī jāatvainojas Pļavnieka kungam, ka neesmu iepriekš varbūt to pamanījis, proti, 6.panta 17.punktā un arī 10.pantā, kur ir runa par personas nāvi, emigrāciju, bezvēsts prombūtni, varbūt tomēr vajadzētu arī tādā gadījumā ielikt iekšā– “izsludināt par mirušu”, jo bezvēsts prombūtnes tālākās sekas jau ir, ka persona tiek izsludināta par mirušu. Būtībā bezvēsts prombūtne tiek pielīdzināta personas nāvei. Bet vai tomēr tas te parādās? Es atvainojos, ka neesmu iesniedzis rakstiski. Es tagad tikai to pamanīju, ka vajadzētu tomēr papildināt 17.punktā jēdzienu– “izsludināt par mirušu” un likt to vispirms aiz vārdiem– “personas nāvi” . Tātad– “izsludināt par mirušu”, bet “bezvēsts prombūtnē un emigrācijā”– beigās. 10.punktā arī jāparedz, ka izsludina par mirušu. Saistīt kopā.

M.Pļavnieks: Man personiski nav nekādu iebildumu iekļaut vēl šādu normu, jo tā nemaina koncepciju. Tātad deputātiem, balsojot par šo pantu, vajadzētu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es ļoti atvainojos, bet es nepiekrītu Endziņa kungam. Izsludināšana par mirušu ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek fiksēta cilvēka nāve. Tas ir viens no ceļiem, kā fiksēt nāvi, uz tā pamata taču izdod miršanas apliecību. Tikpat labi var rakstīt– “izsludināšana, ka persona ir bezvēsts prombūtnē”, jo arī bezvēsts prombūtni fiksē tādā ceļā. Es tomēr domāju, ka pietiek ar norādīšanu. Tas nav tik vienkārši.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Marjašas kundze, lieta jau te ir tāda: ja persona ir nomirusi un apglabāta, tad ir juridiskās sekas skaidras, ja…

R.Marjaša: Un ja tā ir apbedīta…

A.Endziņš: Ja persona ir izsludināta par mirušu un tomēr viņa, kā saka, pēc tam parādīsies, tad šeit jau ir citas juridiskās sekas. Tāpēc es domāju, ka arī reģistrā šī nianse varētu parādīties.

R.Marjaša: Juridiskās sekas ir pilnīgi tādas pašas, jo miršanas apliecība tiek izdota abos gadījumos vienāda.

A.Endziņš: Pilnīgi pareizi. Ja cilvēks ir tiešām miris, apglabāts un vairs parādīties nevar, tas tikai pēc Bībeles var būt…

R.Marjaša: Tad nevajag izsludināt par mirušu, bet…

A.Endziņš: Tāpat kā persona, kas atrodas bezvēsts prombūtnē, var parādīties pēc noteikta laika, kaut arī sakarā ar atrašanos bezvēsts prombūtnē viņa ir izsludināta par mirušu, seko mantošana un tas viss tālāk… Bet Civillikums paredz, ka šāda persona var arī parādīties.

R.Marjaša: Labi, Endziņa kungs, bet atzīt bezvēsts prombūtni… Jūs zināt, tur arī vajag izsludināt no sākuma…

A.Endziņš: Pilnīgi pareizi…

R.Marjaša: To vajag juridiski noformulēt.

A.Endziņš: Ja tur ir iekšā bezvēsts prombūtne, tad tur…

R.Marjaša: To tad vajag juridiski noformulēt redakcionāli.

A.Endziņš: Jā, tas ir redakcionāli, tas būtībā šeit ir…

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Pļavnieka kungs, viens no mērķiem, pieņemot likumu par Iedzīvotāju reģistru, ir dot informāciju pilsonības kopuma precīzai noteikšanai un arī naturalizācijas realizācijai. Jau pirmajā lasījumā es iesniedzu priekšlikumu par 7.panta 6.apakšpunktu, kur ir rakstīts tikai “pilsonība”, kas neļauj saprast, vai tā ir esošā PSRS pilsonība vai kāda cita pilsonība. Tomēr vajag izvērst– “esošā pilsonība” un “vēlamā pilsonība”, lai mēs zinātu, kāds cilvēku skaits grib naturalizēties un kāds ir bijušais latviešu pilsoņu kopums. Šāds 6.punkts, manuprāt, to nedod.

M.Pļavnieks: Šeit tātad man ir jāsāk izskaidrošana par tehnisko pusi, jo ārvalstnieks un pilsonis neaizpildīs viena veida anketu. Šīs anketas ir pilsonim, tur nav vajadzīgs uzrādīt vēlamo pilsonību. Es nezinu, varbūt man kādreiz gribētos iegūt Anglijas pilsonību… vai tāda norma būtu vajadzīga? Bet visi tie ārvalstnieki, kuri nefiksē šo savu PSRS pilsonību kā stabilu, pie kuras viņi paliks uz mūžīgiem laikiem, norādīs to savā anketā. Visi šie dati mums būs pieejami. Tāds ir šis reģistrācijas process, jo šie ārvalstnieki reģistrācijas procesā saņems uzturēšanās atļaujas atšķirībā no pilsoņiem.

E.Kide: Bet šeit ir ļoti būtiski, vai tikai “fiksēt esošo pilsonību” vai “dot informāciju par vēlamo naturalizāciju”…

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

M.Pļavnieks: Tas, starp citu, ir 11.punktā. Jā, es arī apmulsu.

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Vai jūs neuzskatāt, ka 6.panta 9.apakšpunkts nav reāli izpildāms, jo daudzās ģimenēs sazināšanās notiek divās vai trijās valodās? Tas pirmkārt.

Bet, otrkārt, ja jautā par 8.punktu, tad šeit, bez šaubām, ir iejaukšanās ģimenes personīgajā dzīvē, kas ir pretrunā ar visiem starptautiskajiem dokumentiem. Īpaši tas saskatāms 6.nodaļā par atbildību, ja reģistram sniegtas nepatiesas ziņas. Tāpēc 9.pantā daudzi norādīs divas vai trīs valodas. Ja šīs ziņas ir nepieciešamas, lai iegūtu ziņas turpmākajai izglītības virzībai vai kādiem citiem nolūkiem, tad tās var iegūt citā ceļā, iedzīvotāju skaitīšanas reizēs, kas notiek regulāri un dod pietiekami lielu materiālu nākotnes perspektīvai. Vai tāpēc jums neliekas, ka 6.panta 9.apakšpunkts būtu jāsvītro?/

M.Pļavnieks: 9.punkts katrā ziņā ir visas grupas darba rezultāts. Līdz šim deputāti ir uzskatījuši, ka šai sazināšanās valodai ir jābūt. Tas katrā ziņā ļoti skar arī, teiksim, nākotnē izveidojamā naturalizācijas dienesta problēmu, jo mums ir jāorganizē arī šis darbs, mums ir jā­prognozē, cik daudz būs vajadzīgs pasniedzēju un tā tālāk, lai varētu arī palīdzēt. Es neredzu šeit nekādu, kā saka, diskriminējošu vai kādu citu momentu.

S.Buka: */Bet kas notiks ar tiem, kas norādīs divas trīs valodas? Jūs zināt, ka šodien ievērojama daļa krievvalodīgo savus bērnus sāk sūtīt latviešu bērnudārzos tieši tādēļ, lai ģimenē izmantotu divas trīs valodas. Kuru no šīm valodām ģimenei nāksies uzrādīt?/

M.Pļavnieks: Acīmredzot to valodu, kura ģimenē tiek lietota. Tādā gadījumā mēs te varam mainīt, pielikt vienu burtu klāt, un tad būs– “valodas”.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Es gribētu drusku atgādināt vienu noteikumu likumā par pilsonību, kur naturalizācija tiek atteikta tiem, kam nav pastāvīga iztikas avota. Šajā sakarībā man ir jautājums. Vai jūs neuzskatāt tomēr, ka mums vajadzētu vienu apakšpunktu par iztikas avotu, kurā būtu pensija, alga vai īpašums, vai arī viņš ir bez iztikas avota?

M.Pļavnieks: Redziet, ja īpašums, tad jau mēs, tagad papildinot, ejam iekšā īpašuma reģistrā.

I.Silārs: Nevis īpašuma reģistrā, bet– kur būtu norādīts iztikas avots. Vai viņam tas ir vai nav. Jo tas ir tas pats, ko jautāja par darbavietu. Protams, darbavieta var būt šodien tāda, rīt un parīt tāda, bet vai viņam vispār ir darbavieta? Kāds nolūks ir šim reģistram? Tas tiks izmantots arī šai naturalizācijai. Ja mums ir naturalizācijas norma, ka mēs atsakām cilvēkam bez iztikas avota, vai jūs varat argumentēt, kādēļ nav vajadzīgs vispār šeit prasīt to?

M.Pļavnieks: Es tomēr uzskatu un vēlreiz saku, ka Iedzīvotāju reģistru var lieliski paralizēt, iekļaujot visas republikas tautsaimniecībai vajadzīgās ziņas. To var lieliski izdarīt.

I.Silārs: Piedodiet, es nerunāju par tautsaimniecību…

M.Pļavnieks: Mūs interesē arī cita informācija par personu, ne tikai iztikas avots. Iztikas avotu viņa var pierādīt pēc pašreizējās kārtības– ar izziņu no darbavietas. Silāra kungs, kad es izskatu jūsu iesniegumu par to, ka jūs lūdzat, lai jūs naturalizē, es jums pieprasu vēl papildus nepieciešamos dokumentus. Šeit ir uzskaite. Viss ir dokumentāri pierādāms.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man jautājums par šā panta 2.apakšpunktu. Tajā prasīts paziņot par to, vai persona vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Man liekas, ka šeit izmantots nepietiekami precīzs formulējums, jo atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem likumiem ir cilvēku kategorija– Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem principā vispār nav tiesību iegūt Latvijas Republikas pilsonību, bet viņu vidū tomēr var atrasties arī tādi, kas vēlētos iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Taču zinot, ka tas viņiem, tēlaini sakot, nespīd, viņi būs nesaprašanā, kā uz šo jautājumu atbildēt. Kāda jēga vēlēties to, kas viņiem vispār jau atteikts?/

M.Pļavnieks: Es uzskatu, ka šajā gadījumā nav iemesla šādai iebildei. Teiksim, šīs tiesības varētu būt pēc 10 gadiem, bet es neredzu iemesla, kāpēc šī persona jau šodien nevarētu šādu iesniegumu uzrakstīt un šādu vēlēšanos izteikt. Ir zināms, kāda situācija Latvijas Republikā būs pēc 10 gadiem, kad šīs tiesības stāsies spēkā. Tad tās jau varēs automātiski izmantot, nevis doties no jauna meklēt kādu instanci.

S.Zaļetajevs: */Viņi nepareizi sapratīs šā punkta jēgu, tāpēc nebūs pareizas atbildes./

M.Pļavnieks: Mēs esam paredzējuši diezgan lielus līdzekļus šā reģistra ieviešanas procesam. Būs informācija gan televīzijā, gan presē, un šie jautājumi neradīs problēmas.

Priekšsēdētājs: Deputāt Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Es par procedūru. Šodien mēs izskatām trešajā lasījumā. Var tikt izskatīti rakstiski deputātu iesniegumi. Cik es saprotu, tādu nav. Var tikt izskatīti arī priekšlikumi svītrot. Bet nevajadzētu uzsākt vispārējas diskusijas par atsevišķiem punktiem un ģenerēt jaunas idejas.

M.Pļavnieks: Rakstisku priekšlikumu, izņemot Dzintara Ābiķa kunga iesniegto priekšlikumu, šodien man nav.

Priekšsēdētājs: Tātad esam izdiskutējuši un balsosim par Dzintara Ābiķa izteikto priekšlikumu.

M.Pļavnieks: Tas ir par lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Par lēmuma projektu tikai? Vairāk nav neviena rakstiska priekšlikuma? Tagad mēs spriežam par likumu, es tieši tāpēc arī prasīju, jo man arī tā dīvaini likās, ka kolēģi ir aizmirsuši, ka trešajā lasījumā apspriež tikai to, kas ir rakstisks. Tad mēs nevaram trešajā lasījumā vispār izskatīt.

M.Pļavnieks: Par likumu vienīgais priekšlikums ir šā nevajadzīgā uzskaitījuma svītrošana no 3.panta.

Priekšsēdētājs: Tātad šāds priekšlikums būtu pieņemams? Šinī gadījumā par to nav jābalso. Acīmredzot, ja vairāk neviena rakstiska priekšlikuma nav, tad mēs vienkārši pēc likuma apspriešanas varam konstatēt, vai tas mums ir pieņemams vai nav.

Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Te tāda neskaidrība radās. Cik es saprotu, tad šis mans priekšlikums par 6.panta pēdējā teikuma svītrošanu ir pieņemts?

M.Pļavnieks: Jā, tas nebija tikai jūsu priekšlikums, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju! Kolēģi, kuri atrodaties tuvumā, nāciet reģistrēties! Kādas pāris minūtes pagaidīsim…

M.Pļavnieks: Jā, deputātu kungi, kamēr jūs reģistrējaties, ir viena tehniska problēma. Ir pazudis nodaļas nosaukums pēc 16.panta šajā izdrukā. Tas ir noticis tehniski vai kā citādi. Šīs nodaļas nosaukums ir tieši tāds pats, kāds bija iepriekš– “Informācijas lietotāji”. Tas ir starp 16. un 17.pantu, kā bija gan pirmajā, gan otrajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka visi ir reģistrējušies. Rezultāts:105.

Deputāt Dozorcev, lūdzu!

V.Dozorcevs: */Tā kā runa ir par balsošanu par tādu dokumentu, kas ir fiskālās mākslas paraugs, tā kā runa ir par dokumentu, kas rupji ielaužas cilvēka personīgajā dzīvē, kas piespiež valsti iejaukties cilvēka personīgajā dzīvē, tā kā tas ir paredzēts kaut kādai nesaprotamai situācijai, kurā pratināmajam nav iespēju skaidri saprast, kā viņam atbildēt pilsonības jautājumā, pat par bijušo pilsonību, jo bijušā valsts iekārta ir sabrukusi, es ierosinu balsot pret šo dokumentu./

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi, reģistrācija ir notikusi. Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” pieņemšanu. Rezultāts: 66. Pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu, par lēmumu.

M.Pļavnieks: Lēmuma projektā trešajā lasījumā ir šādas izmaiņas. Otrā lasījuma 1. un 2.punkts ir apvienoti kā divi apakšpunkti. Tātad 1.punkts ir: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei…” Tālāk 1.un 2.apakšpunkta teksts. Seko bijušais 3.punkts, kas tagad ir 2.punkts; tas nosaka, ka Latvijas Republikas likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” 11.pants nav piemērojams attiecībā uz Latvijas Republikas teritorijā pagaidām dislocēto PSRS Bruņoto spēku aktīvajā dienestā esošajām militārpersonām un personām, kas pierakstītas PSRS Bruņoto spēku karaspēka daļās. Ābiķa kunga iesniegtais priekšlikums ir 3.punkts– noteikt, ka Iedzīvotāju reģistra kompjūtersistēmās izmanto tikai licencētu programmu nodrošinājumu, ievērojot starptautiski pastāvošo autortiesību konvenciju un lietošanas noteikumus.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Pļavnieka kungs, mēs esam jau saņēmuši valdības iesniegto 1992.gada pirmā pusgada budžeta likumprojektu, kurā nav paredzēts jūsu iesniegtā likuma realizācijai nepieciešamo finansu garants. Pašlaik to ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu izskata komisijā. Kā jūs esat domājuši risināt šo jautājumu, lai nākamajā gadā jūs varētu realizēt likumā paredzēto programmu?

M.Pļavnieks: Es iepazinos ar budžeta projekta pirmo lasījumu. Jāpiezīmē, ka jau novembrī departaments iesniedza Finansu ministrijai projektu par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem. Man nav zināms, kāpēc no Finansu ministrijas līdz Budžeta komisijai tas nav nokļuvis.

I.Ozols: Budžeta komisijā tas nav jāsaņem. Pirmām kārtām tas ir jāizskata valdības sēdē un valdības sēdei jāatļauj finansējums Tieslietu ministrijai, ja mēs esam pieņēmuši likumu. Valdības sēžu darba kārtību diemžēl es nezinu. Tāpēc es jums jautāju, kā jūs domājat atrisināt likumā paredzētās programmas realizāciju no finansiāliem aspektiem?

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Man nav īsti skaidrs, kāds sakars Ābiķa kunga priekšā liktajam 3.punktam ar šo lēmumu? Tas pilnīgi lec ārā no visa konteksta. Bez tam vēl arī nav skaidrs, uz ko attiecas šie lietošanas noteikumi. Uz programmu nodrošinājumu, uz autortiesībām vai autortiesību konvenciju? Kas tās ir– “starptautiski pastāvošās”?

M.Pļavnieks: Es saprotu, ka deputātu kungiem, no vienas puses, pilnīgi pamatoti ir doma, ka tam nebūtu šeit jābūt. Bet es paskaidrošu reālo situāciju. Es esmu saņēmis ļoti konkrētu un viennozīmīgu atbildi no “IBM” firmas, ka reģistram nepieciešams “Adabas–4” un “Adabas–5”, kas ir vajadzīgs, lai šāds reģistrs vispār varētu funkcionēt un lai mēs neizsviestu pirmajam etapam milzīgi daudz līdzekļu un pēc tam sāktu to visu pārbūvēt un tā tālāk. Nevienu programmu un nevienu nepieciešamo jaudīgo skaitļošanas tehniku (es nerunāju par šiem personālajiem kompjūteriem, kas stāv redakcijās, tie nav reģistram piemēroti) mēs nesaņemsim, kamēr nebūsim parakstījuši autortiesību konvenciju. Tas ir process. Lai konvenciju parakstītu, jāizstrādā Latvijas Republikas likumi, kuriem jābūt pieskaņotiem konvencijai. Tas nav izdarāms vienā dienā, divās dienās, pat nedēļā vai divās. Tikai pēc tam es varēšu normāli, legāli strādāt un saņemt šo paredzēto palīdzību. Viņi ir ar mieru, ka šajā likumprojektā ir šāds galvojums no mūsu puses attiecīgi par šo jomu. Tad mums nerastos starptautiskas problēmas ar legālu pielietojumu, ar šo visu programmu nodrošinājumu, arī ar tehnisko nodrošinājumu.

I.Silārs: Bet tas taču nav, piedodiet, šā lēmuma jautājums! Lēmums ir par konkrētā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Pļavnieka kungs, iepriekšējā lēmuma projektā par Iedzīvotāju reģistru bija atspoguļots pieprasījums, ka nepieciešams Budžeta komisijā izskatīt visus ar šo likumu saistītos nepieciešamos finansējumus un iesniegt vienu daļu līdz 1.decembrim, otru daļu– līdz 15.decembrim. Sakarā ar to, ka mēs izskatīsim Budžeta komisijā, kā jau Ozola kungs teica, likumprojektu par grozījumiem budžetā, mums nav nekāda dokumenta, uz ko balstīties. Vai jūs esat tik drošs, ka tas vilciens jau aizgājis? Vai tomēr nevajadzētu dokumentāri iekļaut šajā lēmuma projektā par šīm budžeta izmaiņām?

M.Pļavnieks: Es biju par šo punktu kā noteiktu garantu, bet dotajā momentā man nebija pamata neuzticēties Likumdošanas komisijai, kā arī citiem Augstākās padomes deputātiem, kas man apgalvoja, ka tas esot elementāri pats par sevi saprotams un ka neesot vajadzīgi lieki punkti.

E.Kide: Pļavnieka kungs, nav runas par uzticēšanos vai neuzticēšanos. Šeit ir runa par dokumentu, uz kura pamata Budžeta komisija var pieņemt lēmumu par izmaiņām budžetā. Es liktu priekšā tomēr iekļaut šos punktus no iepriekšējā projekta, tas ir, 3. un 4.punktu. Tas ir mans priekšlikums.

M.Pļavnieks: Es arī būtu par šo punktu atjaunošanu, bet domāju, ka Likumdošanas komisijai bija tas galvenais vārds, es tai piekritu.

E.Kide: Tas ir, kā skatāties.

M.Pļavnieks: Es atbalstītu jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Vaivad, lūdzu!

J.Vaivads: Es arī par šo labojumu izteikšu dažus vārdus. Kā zināms, mēs pašlaik strādājam pie likumprojektu paketes par autortiesībām un arī par pārējām intelektuālā īpašuma tiesībām. Bez šāda likuma mēs pašlaik nemaz nevaram pievienoties starptautiskajām konvencijām. Savukārt firma pilnīgi pamatoti uzstāda prasības, lai mēs ievērotu tās prasības, kas izriet no šādām konvencijām. Līdz ar to faktiski šeit ir unikāla situācija, kad valstij sava prestiža dēļ ir jādod zināmas garantijas pat tad, ja nav likuma. Šīs garantijas var būt kaut vai šāda lēmuma punkta veidā, ka viņi nerīkosies tā, kā tas Padomju Savienībā bija pieņemts līdz šim, tas ir, ka faktiski viss matemātiskais nodrošinājums tika zagts. Sakarā ar to, ka valsts apņemas lietot, šis punkts, protams, nav saistīts ar spēkā stāšanos, bet ar realizāciju. Un es nezinu, mēs jau nerakstīsim atsevišķu lēmumu par likuma realizāciju, bet kaut kādā veidā mums šīs garantijas ir jāuzņemas. Es nezinu, varbūt tā nav ordināra situācija, kā saka, bet varbūt tā varētu palikt, lai šo likumu varētu praktiski realizēt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Eglāj, lūdzu!

V.Eglājs: Es par Dzintara Ābiķa priekšlikumu 3.punktā tīri terminoloģiski. Es ierosinātu “kompjūteru” vietā lietot terminu “datori”, kas tomēr skan latviskāk un kas ir daudz senāk un plašāk ieviesies latviskajā literatūrā. “Kompjūteri” nāk pavisam no citas puses.

M.Pļavnieks: Eglāja kungs, es jūs lūgtu piedāvāt šādu variantu. Šeit bija vispirms divi priekšlikumi: viens priekšlikums, ka šāds punkts ir absolūti nevajadzīgs, otrs priekšlikums, ka šāds punkts ir vajadzīgs. Acīmredzot deputātiem vispirms par to būtu jāvienojas. Ja jūs atstājat šo punktu, es lūgtu ar jūsu Augstākās padomes redaktoriem vienoties par to.

V.Eglājs: Ja to atstāj, tad tomēr mums jāpieņem termins “datoru sistēma”, jo tas tiešām ir ieviesies jau sen. Līdz šim mēs rakstījām visu tikai krievu valodā, bet jau sen pasaulē lieto latvisko “datori”.

M.Pļavnieks: Man nav būtisku pretenziju, es varētu arī uzreiz piekrist izmantot terminu “datori”.

Priekšsēdētājs: Vairs neviena priekšlikuma nav? Cik es saprotu, pamatā esam vienojušies par tiem būtiskākajiem priekšlikumiem, kas būtu vajadzīgi šajā lēmumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Zvaniet, lūdzu! Lūdzu, Ozola kungs, runājiet, kamēr reģistrējas, varbūt kāds deputāts vēl atnāk.

I.Ozols: Man ir priekšlikums tomēr atbalstīt Kides kunga priekšlikumu un iekļaut lēmuma projektā uzdevumu Latvijas Republikas valdībai iesniegt ekonomiski pamatotu izdevumu tāmes daļas palielinājumu 1992.gada budžetam, kurš nodrošinātu faktisko iedzīvotāju reģistrācijas realizāciju 1992.gada pirmajā pusgadā.

M.Pļavnieks: Līdz kuram datumam tas jāizdara, ko jūs liktu priekšā?

I.Ozols: Praktiski 31.decembris būtu galējais termiņš, lai mēs varētu izskatīt Augstākajā padomē un Budžeta komisijā.

M.Pļavnieks: Nē, 30.decembris ir pēdējā darba diena. Mēs varētu uzdot līdz 30.decembrim.

Priekšsēdētājs: Līdz 30.decembrim. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es lieku priekšā tieši tāpat kā 3. un 4.punktā– līdz 15.decembrim, jo 20.decembrī mums jāpieņem budžeta izmaiņas. Vai 30.decembrī mēs nebūsim jau brīvlaikā? Man ir priekšlikums– līdz 15.decembrim, kā tas bija ierakstīts iepriekšējā lēmuma projektā.

M.Pļavnieks: No departamenta puses viss ir sagatavots. Problēmas tikai ar Finansu ministriju, ar valdības sēdes darba kārtību, kad tas tiks iekļauts. Atstāt 15.decembri. Arī 4.punktā, kas ir Kides kunga priekšlikums, jāatstāj, kā bija otrajā lasījumā,– līdz 30.decembrim. Tad būtu jāiesniedz reorganizācijas plāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Balsosim par lēmumu “Par likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” spēkā stāšanās kārtību.” Balsošana, Eglāja kungs! Rezultāts: 62. Lēmums nav pieņemts. Tā ir?

Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es ļoti atvainojos, ka nepaguvu pirms balsošanas pateikt. Man liekas, mēs nevarējām balsot par lēmumu šādā veidā, jo bija Ābiķa priekšlikums, un mēs vēl nebijām izšķīrušies, vai to ieslēgt vai neieslēgt. Vispirms ir jārediģē tas, kas šeit ir, jāvienojas, tad var balsot kopumā. Tāpēc vilciens tiešām ir aizgājis– 15.datumu par budžetu rakstīt nevar nekādā gadījumā, jo tomēr 15.datumā mums nav plenārsēde. Plenārsēde ir rīt, tas ir 12.datums. Nākamnedēļ plenārsēdes būs pēc 15.datuma.

Es ierosinu šā lēmuma projekta sakarā nobalsot par to, kas ir balsojams, proti, ieslēgt vai neieslēgt, un tad tajā redakcijā sagatavot dokumentus, par kuriem balsot, jo tagad mums bija parunāšana, bet kopsummā tā balsot nevarēja.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, vilciens vēl nav aizgājis, lēmums vēl nav pieņemts. Lūdzu redakcijas komisiju, kas strādā pie lēmuma, ņemt vērā visus šīsdienas priekšlikumus un izstrādāt jaunu lēmuma variantu, lai mēs varam nobalsot tad, kad tas būs gatavs.

M.Pļavnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Likumprojekts “Par Valsts kontroli”, trešais lasījums. Ozola kungs vai Gulbja kungs.

Likums “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”, trešais lasījums. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Runa ir par 530. un 575.dokumentu. 530. ir lēmums par spēkā stāšanās kārtību, trešajā lapā sākas pats likums. 575.dokumentā ir tie priekšlikumi, ko komisija saņēma no tām iestādēm, kurām ir tiesības apturēt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbību. Tie saņemti pēc tam, kad jau bija sagatavots pavairošanai 530.dokuments. Tādēļ komisija ir pieņēmusi 2., 4. un 6.priekšlikumu. Lūdzu ievērot to, ka 530.dokumenta tekstā šo priekšlikumu nav, tie ir 575.dokumentā.

Jāatzīmē, ka kopš otrā lasījuma deputātu priekšlikumi nav saņemti, bet Juridiskā pārvalde atzīmēja, ka mēs neesot ievērojuši topošo likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību. Šāda saskaņošana tika veikta ar šo likumu. Ir izdarīti daži papildinājumi, ko veica Rūpniecības komisija. Par tiem es runāšu tad, kad tiks skatīts katrs atsevišķs pants. Es lūdzu skatīt tālāk pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 1.pants.

I.Ēlerts: 1.pants ir papildināts ar pēdējo apakšpunktu– par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Tādā gadījumā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbību var apturēt Latvijas Republikas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektori. Es ceru, ka deputātiem pret to nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Emsi, lūdzu!

I.Emsis: Savā laikā mēs iesniedzām priekšlikumus. Es vienkārši šajā paskaidrojuma rakstā neredzu argumentāciju. 1.pantā un arī turpmāk tekstā ir minēti zivsaimniecības normatīvi. Skatoties no tīri ekosistēmiskā un ekoloģiskā viedokļa, man nav skaidrs, kāpēc zivsaimniecībai ir privileģēts stāvoklis iepretim putniem, mežiem vai rāpuļiem un tamlīdzīgi. Es uzskatu, ka Vides aizsardzības komiteja ir spējīga arī šo jautājumu ļoti labi reglamentēt, te nevajadzēja uzsvērt īpašu statusu vienai dzīvnieku klasei. Kāda te ir argumentācija?

I.Ēlerts: Emša kungs, es jums centīšos paskaidrot. Pašā sākumā, izstrādājot likumu, mums šādas normas nebija. Tā radās, apspriežot likumu Ekonomisko reformu komisijā, ko vada Arnis Kalniņš. Tur piedalījās zivsaimniecības ministrs. Viņš atgādināja, ka ir šāda inspekcija, pareizāk, zivju resursu valsts uzraudzības dienests, nevis inspekcija. Viņam patlaban ir šādas tiesības. Nebūtu lietderīgi šīs tiesības atņemt. Man nebija nekādu argumentu, lai noraidītu šādu piedāvājumu.

Kas attiecas uz dzīvo dabu, tad šeit ir arī sanitārie, veterinārie un medicīniskie normatīvi. Es ceru, ka pret tiem jūs neiebilstat. Tātad Rūpniecības komisija šādu strīdu izšķirt nevarēja. Mēs jūsu priekšlikumu par izslēgšanu bijām iekļāvuši priekšlikumos otrajam lasījumam. Tas ir 355./2.dokuments. Neviens deputāts jūsu priekšlikumus neatbalstīja, par tiem pat netika balsots. Komisijas viedoklis bija tāds, ka mēs nevaram izslēgt ar savu lēmumu, mums nav nekāda pamata. Mūsu komisija uzskata, ka tā būtībā ir cīņa, runājot pārnestā nozīmē, par “medību laukiem”. Tātad, ja šeit ir klāt zivsaimniecības vai zivju resursu uzraudzības dienesta pārstāvji, kas tagad ir citā ministrijā, Jūras lietu ministrijā, lai viņi izsaka savu viedokli, jūs savu esat izteicis. Tad acīmredzot varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Par 1.pantu. Man ir jautājums par Latvijas Republikas Ministru padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldi. Vai tāda šobrīd pastāv? Vai tagad Ministru padomē ir pārvaldes? Pēc tā, ko solīja Godmaņa kungs, ka visas pārvaldes un departamenti, komitejas un tā tālāk pāriet ministriju ziņā, kāpēc Ministru padomē ir radusies atsevišķa tehniskās uzraudzības pārvalde? Kas tas atkal ir? Es deputātiem varu pateikt, kas šī pārvalde ir. Tā ir Kalnrūpniecības uzraudzības pārvalde, tā ir “pārstiepta” uz Ministru padomi. Tur atkal ir dublētas daudzas ministriju funkcijas, kas ir tieši pārvaldes funkcijas. Nezin kāpēc tā šeit ir speciāli vajadzīga. Man būtu lūgums precizēt šo jautājumu.

I.Ēlerts: Grūbes kungs ļoti precīzi pateica tās izcelšanos. Jā, patiešām, tā kādreiz ir bijusi Kalnrūpniecības pārvalde. Vēl krievu valodā ir pazīstams nosaukums “kotlonadzor”. Tā ir valsts kontroles institūcija, kas kontrolē paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumus. Terminā jūs varat izlasīt, kas tur ir domāts. Kad arodbiedrība no valsts iestādes tika pārveidota par sabiedrisku organizāciju, šai Galvenajai tehniskās uzraudzības pārvaldei papildus tika uzdots kontrolēt darba aizsardzības likumu un normatīvu ievērošanu. Tai ir šīs divas funkcijas. Man patlaban nav ziņu, ka tā būtu izputējusi vai likvidēta. Es domāju, ka tā pastāvēs arī turpmāk. Šīs funkcijas ir valsts funkcijas, un tās ir jāpilda valdībai.

G.Grūbe: Mēs laikam vienojāmies, sastādot valdību, ka atsevišķi ārpus ministrijām nekādas pārvaldes, komitejas vai departamenti neatradīsies. Varētu deputātiem iesniegt garu garo sarakstu, kādas tur ir uzraudzības pārvaldes, kuras dublē ministriju darbību. Tur atrodas pāris simtu to pašu veco inspektoru, kuri pat neprot valsts valodu. Nezinu, kāpēc mēs ar savu likumu gribam legalizēt šo pārvaldi, dodot tai speciālu statusu. Es esmu kategoriski pret šādu nostādni.

I.Ēlerts: Ja Godmaņa kungs lems, ka šādai pārvaldei jābūt kādā no ministrijām, tad tā ir viņa darīšana, bet es domāju, ka tas patiešām būs absurds, jo tādā gadījumā tā aizstāvēs vienas ministrijas intereses. Šīs pārvaldes uzdevums ir garantēt drošu darbu uzņēmumos strādniekiem un arī to, lai uzņēmumi paši nebūtu bīstami videi un tamlīdzīgi. Tai ir specifiskas funkcijas. Darbinieki pārsvarā ir tādi, kuriem tomēr dzimtā valoda ir krievu valoda. Jā, tam es piekrītu. Bet tā ir mācīšanās vaina, tā nav šā likuma vaina. Tā ir Valodu likuma vaina.

G.Grūbe: Te ir likuma vaina. Es nekādā gadījumā nevainoju cilvēkus. Bet šeit vaina ir tā, ka mēs atkal Ministru padomē radām kaut kādas institūcijas ārpus ministrijām. Ministrijas ir tādas institūcijas, kurām jāveic valsts funkcijas. Es šeit redzu šo pārvaldes priekšnieku vai inspekcijas priekšnieku pārāku par ministru vai atsevišķu ministrijas darbinieku. Ja mēs gribam šādu konstrukciju, tad mums patiešām jādefinē Ministru padomes likumā, ka šādas pārvaldes mēs Ministru padomē dibinām, bet nevis tas jānosaka šajā likumā, kas ir pakārtots citam. Radām jaunas pārvaldes Ministru padomē. Būs vēlēšanās arī citām organizācijām radīt šādas inspekcijas Ministru padomē, nevis ministrijās.

I.Ēlerts: Grūbes kungs! Ja jūs būtu izstrādājis, mēs būtu pieņēmuši likumu par Ministru padomi, kas Ministru padomei aizliegtu veidot jebkuru pārvaldi, ieskaitot autobāzi, un tādā gadījumā mēs runātu citādi. Tāda likuma nav. Šāda pārvalde reāli eksistē, un tai ir valstiski svarīgas funkcijas, kuras precizē un definē šis likums.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā šeit neredzu, ka arguments būtu autobāze. Tāpēc, es lūdzu par šo normu balsot un piedāvāju izslēgt to.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu. Vai vēl bija kādi priekšlikumi? Emša kungs, kāds bija jūsu priekšlikums?

I.Ēlerts: Vēl gaida pie mikrofona Latvijas Republikas Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta pārstāvis. Viņš vēlas izteikties. Emša kungs izteica vienu viedokli, viņš izteiks pretējo. Šis jautājums arī būs jāizšķir.

Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta pārstāvis (Stenogramma neuzrāda pārstāvja uzvārdu.– Red.): Ja pastāv kontroles iestāde, kontroles dienests, tad šim dienestam jābūt tiesībām, kuras jāfiksē likumā. Šajā gadījumā konkrēti, ja ir zivju resursu uzraudzības dienests, tad tam ir vajadzīgas tiesības apturēt kaitīgu darbību, piemēram, smilšu smelšanu nārsta laikā Salacā. Tāds gadījums šogad bija. Par to jārunā. Vairāk man nav ko teikt šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju turpināt aizsākto tematu par tehniskās uzraudzības pārvaldi. Pakļaut šādu tehniskās uzraudzības pārvaldi vienai ministrijai ir acīm redzams absurds. Kas tad kontrolēs tehnisko normu ievērošanu pārējās ministrijās? Piemēram, ja tā būtu pakļauta Rūpniecības ministrijai, kāda daļa tai būtu par Lauksaimniecības ministriju, Jūras lietu ministriju un tamlīdzīgi?

Otrkārt, ja mēs tagad spertu šo soli un, pakļaujoties Grūbes aicinājumam, izsvītrotu šo normu, šī pārvalde paliktu “bez rokām”. Tāds jautājums kā Ventspils ostas rūpnīcas komplekss. Kas to kontrolētu? Varbūt deputātu komisijas ar to nodarbosies?

Mēs nonāksim tādā pašā situācijā kā ar valsts kontroli. Likvidējām visus valsts kontrolējošos orgānus. Tagad likums par valsts kontroli vēl nav pieņemts, atklāti sakot, šajā valsts jomā ir anarhija, bet mēs gribam šo anarhiju ieviest tehniskās drošības jautājumos. Tas var bēdīgi beigties.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Balsojuma varianti ir tādi. 1.pantā 2.apakšpunkts par zivsaimniecības normatīvu pārkāpumiem– otrā strīpiņa. Un astotā strīpiņa… Acīmredzot jābalso atsevišķi. Komisija, protams, nepiekrīt izsvītrot “zivsaimniecību”…

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par priekšlikumu– izsvītrot.

I.Ēlerts: Par 2.apakšpunkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Emša kungs, lūdzu!

I.Emsis: Es par balsošanas motīviem. Teksts aiz pirmās strīpiņas ietver visu to, kas ir teikts otrajā. Tas ir tāds pats dabas resurss kā pā­rējie. Tāda ir mana priekšlikuma būtība.

I.Ēlerts: No komisijas puses paskaidroju, ka šim zivju resursu valsts uzraudzības dienestam nav tiesību apturēt neviena uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbību, ja mēs izsvītrojam šo apakšpunktu. Tas ir paskaidrojums.

Priekšsēdētājs: Balsosim par šo priekšlikumu– svītrot! Balsosim ar balsojošo vairākumu. Rezultāts: par– 15, pret– 18, atturas– 14. Nav pieņemts.

I.Ēlerts: Otrs priekšlikums– par 8.apakšpunktu. Tas ir 3.lappusē. Ja pārkāpti darba aizsardzības likumdošanas akti un normatīvi, paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumi, tādā gadījumā aptur Latvijas Republikas Ministru padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes inspekciju priekšnieki un valsts inspektori. Komisija ir pret svītrošanu, jo tādā gadījumā mums vispār…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, paskaidrojiet!

G.Grūbe: Es lūgtu precizēt. Vajadzētu vienkārši atstāt– Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes inspekcija. Kur tā būs, par to lai Ministru padome lemj. Nevar rakstīt likumā, ka Latvijas Ministru padome…

Priekšsēdētājs: Tad jūs tagad domājat tikai par šo svītrojumu?

G.Grūbe: Svītrot vārdus– “Latvijas Republikas Ministru padome”. Atstāt– “Galvenās tehniskās uzraudzības inspekcija”. Inspekcija varētu palikt, kaut gan mēs cīnīsimies tālāk.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu. Ar balsojošo vairākumu mēs varam izsvītrot. Rezultāts: 13– par. Nav pieņemts. Lūdzu, tālāk.

I.Ēlerts: 2.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav priekšlikumu.

I.Ēlerts: 3.pants ir precizēts redakcionāli, 4.– tāpat.

Priekšsēdētājs: 5.pants.

I.Ēlerts: 5.pantā ir precizējums, ka rakstveida rīkojumus…

Priekšsēdētājs: 6.pants.

I.Ēlerts: Redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

I.Ēlerts: Arī tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

I.Ēlerts: 8.pants ir papildināts ar otro daļu, kur ir noteikts termiņš, kādā jādod rīkojums apturēt uzņēmumu, ja uzņēmumā notiek bīstama darbība. Ir papildināts ar to, ko jūs redzat 575.dokumentā, proti, par kultūras pieminekļiem. Nedrīkst veikt darbus objektā, kas atzīts par kultūras pieminekli, vai tā aizsardzības zonā bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas.

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu? Lūdzu, tālāk.

I.Ēlerts: 9.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

I.Ēlerts: Arī ir redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

I.Ēlerts: 11.pants ir papildināts ar sūdzību izskatīšanas termiņu. Tā kā šeit ir runa par jau apturētu uzņēmumu, jautājums ir jāizskata piecu dienu laikā.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

I.Ēlerts: Papildināts ar to, ka lēmumu var apturēt Augstākās padomes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, kā arī Augstākās padomes Prezidijs.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

I.Ēlerts: Nedaudz īsināta redakcija.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

I.Ēlerts: Bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

I.Ēlerts: Redakcionāli labojumi, pants ir pārveidots vienskaitlī.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

I.Ēlerts: Bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Bez izmaiņām. Ļoti jauki būtu, ja deputāti varētu sanākt uz balsošanu. Taču pusdienas ir tuvu un tas nebūs iespējams, jo šodien ir bufetes diena, tāpēc tiksimies pēc starpbrīža kuplā skaitā, lai varētu nobalsot par trešo lasījumu.

(Pārtraukums)