1991.gada 11.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Balsojums acīmredzot šobrīd nav iespējams. Jāpaskatās, kas ir nākamais jautājums. Lēmuma projekts par Tukuma rajona 19.sasaukuma 5.sesijas lēmumu un tā tālāk.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Par lēmumiem, manuprāt, mēs arī patlaban nevaram nobalsot. Es gribētu lūgt divas minūtes informācijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Ar lielāko prieku. Jūs glābjat situāciju.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka jautājums par brīvajām pārtikas produktu cenām ir ļoti ass, tāpēc es ļoti lūdzu izskatīt vienu jautājumu rīt no rīta. Jautājums par maizes cenām ir ļoti aktuāls. Es domāju, ka it sevišķi Rīgā. Manā rīcībā ir ziņas, ka atsevišķos rajonos maizes cenas ir līdz 2 rubļiem, bet Rīgā jau parādās maize par 7 un 9 rubļiem. Es saprotu, ka arī šīm cenām ir jābūt pietiekami augstām, bet nav nodrošinājuma, kā šo maizi varēs nopirkt pensionāri. Tāpēc man būtu lūgums rīt pulksten 10.00 noklausīties valdības komisijas informāciju par maizes cenu pamatotību. Bez šaubām, ja ir vajadzīgas šādas cenas, tad paralēli jārisina jautājums par pensionāru un maznodrošināto ģimeņu pabalstiem. Tāpēc es iesaku arī par šo procedūras jautājumu tagad nobalsot plenārsēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, paskaidrojiet vēl!

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos, es neatcerējos to balsojumu, kas varētu būt pēc… Bet tas būtu no rīta fiksētajā laikā.

Priekšsēdētājs: Vai par to būtu tagad jābalso? Lūdzu, balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. Balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu– noklausīties valdības komisijas informāciju. Lūdzu. Pieņemts!

Varbūt mēs varam skatīt likumprojektu “Par vērtspapīriem” pirmajā lasījumā? Lūdzu, runājiet mikrofonā, citādi nevar dzirdēt. Lūdzu pie mikrofona ar priekšlikumiem!

A.Kodoliņš: Par nodokli– otrais lasījums.

Priekšsēdētājs: Bet nav ieradies referents par nodokļiem. Labi! Tādā gadījumā skatīsim par nodokļiem.

A.Kodoliņš: Vispirms izskatīsim dokumentu, kurā ir fiksēti labojumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Šajā dokumentā pirmajā lasījumā bija tikai viens punkts, nekādu priekšlikumu par šā punkta redakcijas uzlabošanu nebija. Tika iesniegts vienīgi Finansu ministrijas priekšlikums– papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu.

Tātad šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka visi nodokļu labojumi būtu jāveic tikai pēc iepriekšējas ekspertīzes Ekonomisko reformu ministrijā. Tiesa, attiecīgajā Finansu ministrijas priekšlikumā bija rakstīts mazliet citādi, tur bija runa par iepriekšējo ekspertīzi Ministru padomē. Tā kā Ministru padome pamatā ir pārgājusi uz ministrijas principu, tad katra ministrija atbild par zināmiem jautājumiem. Ņemot vērā to, ka nodokļu pilnveidošana pašreiz ir Ekonomisko reformu ministrijas kompetencē, mēs liekam priekšā 5.panta otro daļu papildināt ar tekstu, kas minēts 576.dokumentā.

Vairāk nekādi papildinājumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Respektīvi, rakstiski labojumi, ja mēs skatāmies pa pantiem.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man ir tāds lūgums: tā kā mums ir jāizskata trīs šādi likumprojekti, tad Kodoliņa kungs būtu ļoti jauks, ja viņš pateiktu tā dokumenta numuru, ar kuru mums jāstrādā.

A.Kodoliņš: Šie abi labojumi, kuri attiecas gan uz nodokļiem un nodevām, gan uz īpašuma nodokli, ir 576.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Viss kārtībā. Nekādu citu papildinājumu nav. Arī priekšlikumu nav. Varam balsot. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! 81. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu. 60– par.

Lūdzu, nākamais!

A.Kodoliņš: Otrs likumprojekts ir “Par grozījumiem likumā “Par īpašuma nodokli””. Šajā pirmajā lasījumā izskatītajā priekšlikumā faktiski nekādu labojumu nav. Vienīgais labojums ir Rūpniecības komisijas priekšlikums samainīt tabuliņā ailītes vietām, lai tās būtu loģiskāk izkārtotas. Mēs to esam izdarījuši. Bet faktiski var uzskatīt, ka šis likumprojekts ir saglabājies tāds, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Ja mums pietiktu balsu, mēs varētu to pieņemt pilnīgi un galīgi.

Priekšsēdētājs: Nu balsu noteikti nepietiks. Balsosim otrajā lasījumā. Protams, ja pietiks balsu, tad būs pieņemts pilnīgi un galīgi. Neviena priekšlikuma un ieteikuma nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Es ļoti lūgtu Lauksaimniecības komisijas 12 cilvēkus atnākt uz šejieni. Pagaidīsim, jo man tikko zvanīja, ka viņi… Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu, nāciet visi šurp! Labs nāk ar gaidīšanu. Reģistrāciju! Kolēģi, kuri dzirdat mūs, nāciet balsot! Reģistrācija turpinās. Lūdzu rezultātu. 106.

Kodoliņa kungs, vēlreiz atgādiniet, par ko mēs balsosim.

A.Kodoliņš: Mēs balsosim par likuma “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā un faktiski arī trešajā lasījumā, jo nekādi labojumi pēc pirmā lasījuma nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Es atvainojos, vēlreiz reģistrāciju! Labi, balsosim, es domāju, ka skaits būs pietiekams. Lūdzu. 90– par. Lūdzu, turpināsim!

A.Kodoliņš: Tagad mums būtu jāpieņem lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Kārtība, kādā stājas spēkā šis likums, pareizāk sakot, šie grozījumi, ir ļoti vienkārša. Tātad grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli” stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Man ir tāds jautājums. Vai šis termiņš nav pretrunā ar pašu jumta likumu “Par īpašuma nodokli un nodevām”?

A.Kodoliņš: Šoreiz laimīgā kārtā nav pretrunā, jo ne nodokļu maksātājiem, ne arī pašvaldībām nevar būt nekādu iebildumu, tāpēc ka vieni necieš– likmes netiek palielinātas, bet otri iegūst. Tātad tā budžeta daļa, kas bija valsts budžetā, tiek atdota pašvaldībām. Tā ka principā šis ir tas gadījums, kad triju mēnešu termiņš nebūtu vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs nekādu jautājumu nav? Lūdzu, balsosim par lēmumu. 98– par. Lēmums pieņemts.

A.Kodoliņš: Paldies. Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli””. Es ceru, ka tūlīt ziņos kolēģi no dabas resursu komitejas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Emša kungs vai Batarevska kungs? Emša kungs.

I.Emsis: Cienījamās dāmas un kungi! Runa ir par 570.dokumentu. Šajā 570.dokumentā otrajam lasījumam ir sagatavoti grozījumi un papildinājumi likumam “Par dabas resursu nodokli”. Nekādi rakstiski priekšlikumi par labojumiem pēc pirmā lasījuma nav iesniegti, tātad šinī likumprojektā nav arī nekādu izmaiņu salīdzinājumā ar tekstu, par ko tika nobalsots pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi vai priekšlikumi? Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Runājot par šo likumu, mēs acīmredzot runājam arī par nodokļu likmēm, kuras šeit ir minētas. Sakiet, vai mums ir kādi precīzi aprēķini, kas pamato, ka toksisko atkritumu 3.bīstamības klasei nodokļu likme ir tikai 10 rubļi par kubikmetru, bet 2.klasei ir 300 rubļi par kubikmetru? Vai mēs pārāk zemu nevērtējam šos 2.grupas atkritumus? Manuprāt, ar tiem šobrīd jau ir piesārņotas daudzas apdzīvotas vietas. Vai tas neturpināsies? Vai nevajadzētu tomēr paaugstināt likmi?

I.Emsis: Es esmu par to, ka šīs nodokļu likmes vēlreiz vajadzēs pārskatīt. Es domāju, ka tas varētu attiekties arī uz toksisko atkritumu otro klasi, bet, lai mēs to izdarītu, mums ir nepieciešams diezgan rūpīgs iepriekšējs saskaņošanas darbs ar pašvaldībām un ar šiem uzņēmumiem, kurus šīs izmaiņas varētu skart. Es piekrītu jūsu viedoklim, jo šīs izmaiņas mēs sagatavojām pirms kādiem trim četriem mēnešiem, kad tas vēl bija normāli, bet šobrīd tas tiešām ir par maz. Tā ka mēs gatavosim nākamās izmaiņas. Bet šobrīd ātrumā kaut ko grozīt, iepriekš nesaskaņojot, manuprāt, nav iespējams, lai gan es piekrītu jūsu principiālajai nostājai.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir jautājumi? Nav. Varam balsot par šo likumu otrajā lasījumā. Mēs varam nobalsot arī galīgajā variantā, jo nekādu labojumu nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Varbūt arī kolēģi, kuri ir aizgājuši, varētu atnākt atpakaļ… Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 91. Balsosim par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā variantā. Lūdzu. 78– par. Pieņemts.

Lūdzu, Emša kungs, par lēmumu!

I.Emsis: Es, cienījamie kolēģi, gribētu mazliet pakavēties pie lēmuma 1.punkta. Lēmumā ir minēts 1.janvāris, tas laikam nesakrīt ar mūsu likumu par nodokli. Mums acīmredzot būtu jāraksta 1.marts, kas atbilstu triju mēnešu izturētībai nodokļa likuma izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 15.marts?

I.Emsis: 1.aprīlis…

Priekšsēdētājs: Nu, kādi tad ir priekšlikumi? 1.aprīlis… Lūdzu, pasakiet priekšlikumus! Pati komisija taču labāk zina.

I.Emsis: Es domāju, ka būtu jāliek 1.aprīlis.

Priekšsēdētājs: Jā, nu… april, april. Lūdzu, balsosim par lēmuma pieņemšanu. 1.aprīlis. Lūdzu. 77– par.

Faktiski mēs varētu pieņemt arī lēmuma projektu par Tukuma rajona… Jā, mēs neesam nobalsojuši par to, par ko mums vajadzēja balsot. Man liekas, ka tagad balsu skaits ir pietiekams. Par uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbības apturēšanas kārtību. Par to ir vienkārši jānobalso. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Tāds pārtraukums pirms likuma pieņemšanas acīmredzot nāk tikai par labu. Parunājot ar cienījamo Grūbes kungu, mēs tomēr nācām pie slēdziena, ka šāda Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde varētu būt arī Tieslietu ministrijas pakļautībā. Rūpniecības komisija apspriedās un nolēma piekrist izsvītrot šos četrus vārdus. Tāpēc aicinu par to balsot no jauna. Tātad mēs piekrītam izsvītrot 1.panta 8.apakšpunktā “Latvijas Republikas Ministru padome”– šos četrus vārdus. Paliek, protams, Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde ar visu savu kompetenci.

Priekšsēdētājs: Tad ir jājautā, vai kāds iebilst pret šo četru vārdu svītrošanu? Neviens neiebilst. Tādā gadījumā nav jābalso.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātais deputāt Kinna, varbūt jūs pagaidiet, mēs tūlīt balsosim…

I.Ēlerts: Vēl viena lieta ir… nē, divas. Es atvainojos. Tātad 8.pantā bija iesniegts Vides aizsardzības komitejas priekšlikums, tas ir 575.dokumenta trešais numurs. Te ir runa par bīstamo vielu noplūdi. Viņi bija paredzējuši, ka to kontrolēs ugunsdrošības dienests. Bet tas nebija pamatoti. Tā ir tās pašas Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes kompetence. Rūpniecības komisija piekrīt, ka 8.panta 5.apakšpunktu papildinātu, tātad “darba aizsardzības paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumi, energoiekārtu uzbūves, ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumu pārkāpumu dēļ… var notikt nelaimes gadījums ar cilvēkiem, ugunsgrēks, eksplozija” papildināt ar tekstu “bīstamu vielu noplūde”, paliek vēl “vai iespējama mājdzīvnieku masveida bojāeja”. Tas būtu papildinājums, kuru komisija pieņem. Es ceru, ka deputāti piekritīs.

Juridiskā pārvalde lūdz 11.panta otrās daļas pēdējos četrus vārdus “vai saimnieciskā tiesa (arbitrāža)” svītrot, jo tā ir tiesas sastāvdaļa, kaut gan jāatzīstas, ka Juridiskā pārvalde pati ierosināja šos labojumus.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 96… 97. Lūdzu, balsosim. 73– par. Pieņemts.

I.Ēlerts: Mums jāpieņem arī lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Salīdzinājumā ar to lēmuma tekstu, kas tika piedāvāts, lai deputāti varētu iepazīties jau otrā lasījuma laikā, 1.punktā ir mainīts datums, jo, apsverot šā likuma ietekmi uz visu šo procesu, tāda pati nereglamentēta apturēšana bez termiņiem, kāda bija līdz šim, turpinātos, ja mēs paredzētu tā spēkā stāšanos pēc tam, kad ir publicēti pilnīgi visi normatīvi, tātad faktiski netiktu aizsargāti uzņēmēji. Šis likums lielā mērā nodala kompetenci starp Ministru padomei pakļautajām institūcijām, Vides aizsardzības komiteju un pašvaldībām. Arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ lūdzam, lai tas stātos spēkā iespējami ātrāk, tātad ar 15.decembri. Faktiski tas ir gandrīz vai ar pieņemšanas brīdi. Bet lai nu būtu 15.decembris, kā ir tekstā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Vai 15.decembris kaut ko groza? Šodien ir 11.decembris. Līdz tam laikam tas noteikti vēl nebūs parakstīts un nebūs nosūtīts izpildītājiem. Man liekas, ka pilnīgi pietiek– te jau nekas nesvilst –, lai tas varētu stāties spēkā nekavējoties, ja būs normāls ceļš– publicēts un pēc publicēšanas stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Man liekas, ka šī prakse mums vienreiz ir jāizbeidz, ka tie likumi momentā stājas spēkā, bet līdz izpildītājiem netiek novadīti. Šis tomēr ražotājiem ir ļoti būtisks akts.

I.Ēlerts: Endziņa kungs, es jums piekrītu, visā visumā es arī esmu pret tādu praksi, bet šoreiz ir īpašs gadījums…

A.Endziņš: Vai kāda rūpnīca ir jāaptur?

I.Ēlerts: Nē, nevis jāaptur, tieši pretēji, viena pašvaldība vēlas izmantot to kompetenci, kas ir paredzēta Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldei, tā ir Ventspils pašvaldība, un konkrētais datums ir 16.decembris.

A.Endziņš: Nu tad iznāk, ka mēs Augstākajā padomē pieņemam likumus par katru konkrēto gadījumu.

I.Ēlerts: Diemžēl šorīt mēs arī pieņēmām lēmumu pēc konkrēta datuma, pēc 15.decembra. Vai ne tā?

A.Endziņš: Es atvainojos, tādā gadījumā es nebalsošu par šo lēmumu.

I.Ēlerts: Es jūs ļoti labi saprotu, bet šoreiz ir tāda situācija. Mani pašu šāda prakse, protams, neapmierina, bet ko lai dara…

Priekšsēdētājs: Vēlreiz, lūdzu, reģistrēsimies par godu deputātiem, kuri tikko ir atnākuši.

I.Ēlerts: Bez tam, ja es drīkstu piebilst reģistrācijas laikā, tām institūcijām, kas aptur, kam ir tiesības apturēt uzņēmumus, šā likuma trešā lasījuma teksts ir zināms, tas ir nosūtīts, tās šo tekstu ir akceptējušas un devušas piekrišanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. 95. Lūdzu, balsosim. Endziņa kungs?

A.Endziņš: Man liekas, ka bija iebildums attiecībā uz 1.punktu. Vai par to neliks balsot?

Priekšsēdētājs: Jūs taču to neizvirzījāt tādā veidā.

A.Endziņš: Kādā veidā tad es varētu? Vienkārši pateikt, ka jā­svītro? Es pateicu skaidri un gaiši.

Priekšsēdētājs: Jūs teicāt, ka balsosit pret, tāda taču bija jūsu argumentācija… Bet deputāti var izvēlēties.

A.Endziņš: Tādā gadījumā es balsošu pret visu lēmumu, kaut gan runa bija tikai par 1.punktu, par spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Vai tad par 1.punktu balsosim? Nu labi, anulēsim visu un balsosim par 1.punktu– par spēkā stāšanos. Lūdzu. 58– par. Tas ir vairākums.

Lūdzu, balsosim par visu lēmumu kopumā. Lūdzu. 68– par. Pieņemts.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Tukuma rajona 19.sasaukuma sesijas lēmuma punktu atcelšanu”. Kurš ziņos? Varbūt Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija? Zemes komisija iesniedz? Lūdzu.

J.Kinna: Mēs neesam gatavi ziņot. Es lūgtu noņemt šo punktu.

Priekšsēdētājs: Tad likumprojekts “Par vērtspapīriem” pirmajā lasījumā.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Sameklējiet 547.dokumentu. Tas ir likumprojekts “Par vērtspapīriem” pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu Augstākajā padomē iesniedza Ministru padome, mūsu valdība. Augstākās padomes Prezidijs to nodeva attiecīgajām ieinteresētajām komisijām parastajā kārtībā, atbildīgā komisija ir Ekonomikas komisija. Ir pagājušas vairākas nedēļas, kopš tas ir izdalīts komisijām, bet slēdzienu no komisijām neesam saņēmuši, tikai šodien saņēmām Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumus. Tos priekšlikumus gan šodien, gan arī otrajā lasījumā varēsim iestrādāt. Bet mūsu komisijā, Ekonomikas komisijā, šajā laikā ritēja likumprojekta pilnveidošanas darbs, kas intensīvi turpinās.

Šis likumprojekts tika nodots arī uz ekspertīzi ASV tautsaimniecības profesoram mūsu tautietim Jurim Neimaņa kungam. Viņa vērtējumi un priekšlikumi arī sekmēs šā projekta pilnveidošanu. Darba gaitā projekts ir saskaņots ar likumu “Par biržām”, jo vērtspapīru apgrozība būs Rīgas biržas darbības galvenā, svarīgākā sastāvdaļa un tā notiks saskaņā ar šo likumu. Tajā likumā, kā atceraties, ir tikai divas rindiņas, jo atsauce ir uz šo likumu.

Mūsu komisija akceptēja likumprojektu “Par vērtspapīriem” pirmajā lasījumā un iesniedz jums vērtējumam. Ar šo likumu mums ir jāatrisina vairākas problēmas. Pirmkārt, jārada tiesiskā bāze vērts­papīru emisijai, otrkārt, likumīgi jānoregulē vērtspapīru tirgus, kam jāsāk darboties, kā arī jāatrisina vēl citi jautājumi.

Es lūdzu dot vārdu šā likumprojekta autoru grupas vadītājam Ekonomisko reformu ministrijas darbiniekam Jurim Lebeleka kungam, kurš sniegs paskaidrojumus par projektu un atbildēs uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lebeleks, darba grupas vadītājs: Godājamie deputātu kungi! Likumprojekts “Par vērtspapīriem” ir tapis diezgan ilgi. 5.decembrī tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par šā likuma izstrādāšanu, tātad likumprojekts ir nācis jau mazliet ar novēlošanos, bet zināmā mērā tas ir tāpēc, ka skar pilnīgi jaunu sfēru, ar kuru mums būs jāsāk nodarboties Latvijas Republikā. Pēdējos 50 gados ar vērtspapīriem pie mums nekas netika darīts. Visi jēdzieni, kas ir šajā likumprojektā, ir ņemti no ārzemju literatūras, kā arī izmantots tas, kas ir bijis Latvijas Republikas likumā līdz 1939.gadam.

Likums ir rakstīts no jauna, jo likumus, kuri bija spēkā līdz 1939.gadam, automātiski pārņemt nevarēja, dzīve tomēr ir gājusi uz priekšu. Un, kā rāda ārzemju pieredze, daudz kas ir mainījies. Iepazīstoties ar vairāku valstu pieredzi par vērtspapīriem un to apgrozību, nācās secināt, ka diemžēl katrā valstī šie likumi ir diezgan atšķirīgi. Izstrādājot šo likumu, mēs visvairāk pietuvinājāmies Amerikas Savienoto Valstu pieredzei, tika ņemti vērā Dānijas likumi par vērtspapīriem un biržas pieredze. Protams, iespēju robežās šī pieredze ir izmantota, izstrādājot šo likumprojektu.

Likumprojektā galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai dotu maksimālu informāciju investoriem, tas ir, lai dotu pēc iespējas izsmeļošākas ziņas par finansēm, par finansu stāvokli, par pašu uzņēmumu un par to juridisko personu, kura vērtspapīrus emitēs, lai investori varētu droši ieguldīt savu naudu un pirkt vērtspapīrus. Bet, ja šādas informācijas nav, tad viņi ir pakļauti lielam riskam. Šeit jāmin arī Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmito gadu pieredze, kad, sākoties ekonomiskajai krīzei, galvenokārt tāpēc, ka nebija likumos precīzi noteikts, kādai jābūt informācijai par vērtspapīriem, vērtspapīru pircēji– investori nebija aizsargāti ar likumu. Sākoties ekonomiskajai krīzei, ļoti daudzas akciju sabiedrības jeb emitenti vienkārši bankrotēja, jo izrādījās, ka visi vērts­papīri bijuši no “zila gaisa”. Viņus tā arī sauca par zilajiem burbuļiem, kuri pārplīsa ekonomiskajā krīzē. Tieši tāpēc likumprojektā ir domāts par investoru aizstāvību un par to, kāda informācija jādod likumprojektā. Tas ir galvenais.

Strādājot pie likumprojekta, lielas diskusijas bija par to, vai vajag sīki aprakstīt vērtspapīru veidus, kuri ir paredzēti,– akcijas, obligācijas un sertifikāti. Darba grupa nonāca pie slēdziena, ka šādai informācijai ir jābūt. Varbūt tas ir mazliet par sīku. Tā kā šīs problēmas ir diezgan jaunas, tad, sākot no 7.nodaļas, 8. un 9. nodaļā ir diezgan sīki aprakstīti arī paši vērtspapīru veidi. Šodien ir saņemta atsauksme par likumprojektu no Likumdošanas jautājumu komisijas. Protams, iebildes ir vairākas. Tās mēs mēģināsim ņemt vērā, pilnveidojot likumprojektu, lai kopā ar Ekonomikas komisiju varētu to sagatavot otrajam lasījumam.

Taču viena iebilde ir diezgan būtiska, un zināmā mērā tā atrisina arī mūsu problēmu, jo likumprojekts ietver tikai daļu tā saukto aktīvo vērtspapīru. Likumdošanas jautājumu komisija piedāvā mainīt nosaukumu. Likumu varētu nosaukt šādi: “Par akcijām, obligācijām un krājsertifikātiem”. Šāds ierosinājums ir vietā, jo likumā nav runa par tādiem vērtspapīriem kā vekseļi un hipotēkas, jo tos praksē uzskata par pasīvajiem vērtspapīriem, kurus cilvēkiem nebūs iespēja vienmēr pirkt un pārdot. Tiem likumprojektiem ir mazliet cita ekonomiskā daba. Ja nosaukums būs “Par akcijām, obligācijām un krājsertifikātiem”, tad tas precīzi atbildīs tiem vērtspapīriem, par kuriem ir runa likumprojektā.

Otrkārt, patlaban viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jautājums par vērtspapīriem un vērtspapīru tirdzniecību. Runa ir par akcijām un akciju sabiedrībām, kuras pie mums veidojas un kuras ir jāemitē. Tāpēc pakāpeniski ir jāievieš vērtspapīru tirgus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi? Deputāts Ēlerts, nākamais– Freimanis.

I.Ēlerts: Es no jūsu pēdējās frāzes sapratu, ka atbilstoši saturam likums tagad sauksies citādi. Tas būs likums “Par akcijām, obligācijām un krājsertifikātiem”. Vai jūs paredzat izstrādāt likumu par vērtspapīriem? Jautājums par to emitēšanas, reģistrēšanas un tirgošanas kārtību ir ļoti aktuāls, jo visi pārējie vērtspapīru veidi tiek nodoti Finansu ministrijas un pat pašvaldību rīcībā, respektīvi, visa pārējo vērtspapīru apgrozība tiek atdota šīm institūcijām. Vai tā ir? Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

J.Lebeleks: Iepazīstoties ar pasaules pieredzi, redzam tik lielu vērtspapīru dažādību, ka ar vienu likumu to visu nevar regulēt. Šajā likumprojektā ir fiksētas kopējās iezīmes attiecībā uz vērtspapīriem, to emitēšanu un reģistrāciju. Ar vienu likumu par vērtspapīriem visu acīmredzot aptvert nav iespējams. Galvenie vērtspapīri šeit ir aptverti, bet pilnīgi visus aptvert nevar.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, nākamais– Bojārs.

J.Freimanis: Jūs teicāt, ka šeit ir atstāti tikai aktīvie vērtspapīri. Kādēļ šeit nav tāds vērtspapīrs kā valsts obligācija? Jo uzņēmuma obligācija ir uzņēmuma aktīvu apliecinošs dokuments. Citās valstīs arī ir valsts obligācija, respektīvi, valsts kopējā īpašuma vērtszīme. Vai tā nav paredzēta?

J.Lebeleks: Jautājums par valsts obligācijām projektā bija iestrādāts. Kad mēs izstrādājām jautājumu par reģistrāciju tādā veidā, ka valsts reģistrē tos vērtspapīrus, kurus izdod atsevišķās juridiskās personas, obligācijas nesaistījās kopā ar vērtspapīriem, kādi šeit ir aplūkoti. Acīmredzot jautājumā tieši par valsts obligācijām ir jāizdod atsevišķs Ministru padomes lēmums. Vai arī, atsaucoties uz šo likumu, Augstākā padome apstiprina, ka varētu būt tādi noteikumi un lēmums. Taču vienotā likumprojektā, respektīvi, likumā, tos nav iespējams ietvert.

J.Freimanis: Otrs jautājums, ja drīkst. Es tomēr gribu turpināt to jautājumu, kuru Ēlerta kungs jau uzdeva. Jebkurš likums tomēr ir rakstīts kaut kādai reālai nepieciešamībai. Ja mēs gatavojamies tirgus situācijai, tad ir skaidrs, ka šādiem vērtspapīriem jābūt. Bet ko darīt, ja šie pasīvie vērtspapīri radīsies? Kad, jūsuprāt, tas varētu notikt? Jo tik elementāra lieta kā vekselis, tas ir, maksāšanas līdzeklis, ir kapitāla sākuma punkts būtībā. Sakiet, lūdzu, kā jūs laika ziņā skatāties uz priekšu? Kad mums būs tie pārējie regulējošie dokumenti? Jo, ja runājam par hipotēku un par normālu vekseli, tad mēs to nevaram atstāt pašvaldībām. Es tad jums nepiekrītu. Kā jūs domājat, kad varēsim šo situāciju regulēt? Tas ir pirmais uzdevums.

J.Lebeleks: Likums sen ir nepieciešams. Acīmredzot tam jātop vienlaikus ar kredītlikumu jeb likumu par kredīta politiku, kuru patlaban izstrādā Latvijas Banka. Ja nemaldos, Vēciņa kungs strādā pie likumprojekta par vekseļiem.

J.Freimanis: Tur būs tie vekseļi iekšā? Kad tam likumam jābūt gatavam?

J.Lebeleks: Darbs pie kredītlikuma rit. Un par vietējām padomēm vai pašvaldībām attiecībā uz vekseļiem šeit ir jāpieņem kopējs likums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs, nākamais– Biezais.

J.Bojārs: Es tikai gribēju Freimanim pateikt, ka par vekseļiem un čekiem parasti valstīs raksta atsevišķus likumus. Tā tas ir Zviedrijā un Dānijā, arī Amerikā. Man liekas, ka arī pirmskara Latvijā bija likums par vekseli un likums par čeku.

Es gribēju jums pajautāt, cik lielā mērā šis likums ir saskaņots ar citiem mūsu likumdošanas aktiem? Piemēram, mēs nesen pieņēmām likumu par ārvalstu ieguldījumiem. Te, piemēram, ir vārds “investors”, bet nav “ieguldītāja”. Kaut gan es atbalstītu “investoru”. Bet tur mēs ļoti strīdējāmies un mani pārstrīdēja. Pateica, ka jābūt ieguldītājiem, nevis investoriem. Mani arī interesē, ciktāl šis likums ir saskaņots ar Latvijas Republikā spēkā esošo Civilkodeksu? Starp citu, tas pašlaik tiek labots. Universitātē gatavo projektu. Ciktāl tas ir saskaņots ar Latvijas Civillikumu? Šim likumam taču kaut kā ir jāiekļaujas šajos likumdošanas aktos.

Un otrs moments. Šis likums jāsaskaņo arī ar Krimināllikumu, jo jābūt normām, kuras atbalsta šo likumu Krimināllikumā. Pretējā gadījumā nesodīti izlaidīs viltotas akcijas un jebkuru no jums nosauktajiem vērtspapīriem, jo mums vienkārši Kriminālkodeksā par to nav soda normas. Būs tāpat kā ar taloniem. Talonus vilto, bet iesēdināt nevar.

Un vēl trešais moments. Šis likums acīmredzot nav saskaņots ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Te ir runa par kaut kādām soda naudām, bet to lielums nav norādīts, nav arī nekādu norāžu uz administratīvo kodeksu. Jautājums: ciktāl šis likums ir saskaņots ar šīm trim galvenajām likumu grupām? Te vajadzēja uzreiz blakus labojumus attiecīgajos likumos, lai mēs redzētu.

J.Lebeleks: Jautājums ir sarežģīts. Tas sakrīt ar Likumdošanas jautājumu komisijas secinājuma 3.punktu, kurā ir teikts, ka jāveic liela rediģēšana, piesaistot juristus– finansu tiesību speciālistus. Diemžēl jāatzīst, ka šis likums tika izstrādāts galvenokārt ar ekonomistu piedalīšanos. Bija tikai juristu slēdziens, bija Ministru padomes juristu slēdziens. Tās piezīmes, kuras tika izteiktas, mēs ņēmām vērā. Iespēju robežās mēs, protams, skaņojām šo likumprojektu ar tiem likumiem, kuri ir pieņemti par biržām un akciju sabiedrībām. Attiecībā uz terminu “investori” mēs domājam, ka tie būtu ieguldītāji. Bet pagaidām atstājām “investorus”. Biržu darbības praksē “investori” iegājuši tāpat kā “brokeri”. Protams, Augstākās padomes kompetencē ir izlemt, kuru terminu lietosim. Saskaņošana būtu jāveic, es domāju, vēl darba gaitā.

J.Bojārs: Es tomēr uzstāju, ka otrajā lasījumā mums vismaz vajadzētu arī izdarīt grozījumus Kriminālkodeksā. Pretējā gadījumā drukās akcijas un citus vērtspapīrus par milzīgām summām un Rumbulā pārdos viltotas akcijas un viltotus vērtspapīrus. Ja vienlaikus ar šo likumu netiks pieņemti labojumi Kriminālkodeksā, tad pa to laiku, kamēr šos labojumus pieņems, notiks kolosāli noziegumi, par kuriem juristi nevarēs sodīt. Zālē sēž prokurors, lai viņš izsaka savas domas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Biezais.

J.Biezais: Godājamo referent! No 2.nodaļas un visa likuma konteksta es sapratu, ka runa ir par vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas valsts vai valstī pastāvoši emitenti. Bet acīmredzot var būt vērtspapīri, kurus emitē ārzemēs vai ārzemju uzņēmumu filiāles, vai jauktas sabiedrības. Vai likums kaut kādā veidā to neatspoguļos? Vai varbūt vismaz dos kaut kādus robežmomentus?

J.Lebeleks: Šā likumprojekta 4.pantā mēs esam paredzējuši, ka ārzemju vērtspapīrus varēs pārdot Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir 6.punkts. Taču šie ārzemju vērtspapīri būs jāreģistrē Finansu minis­trijā, iepriekš saņemot Biržu komitejas slēdzienu. Pēc likumprojekta “Par biržām” var redzēt, ka Biržu komiteja būs pietiekami kompetenta organizācija, kas varētu ieteikt vai arī noliegt kādu ārzemju vērtspapīru apgrozību Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Man ir tāds jautājums. Šeit ir nodaļa par vērtspapīru emisiju un apgrozības kārtību. 11.pantā ir tāda dīvaina konstrukcija. Tur ir teikts: “Darbības veidi vērtspapīru emisijai un apgrozība.” Bet 1.punktā ir teikts: “Ar citu emitentu vērtspapīriem var veikt šādus darbības veidus,” seko uzskaitījums, ko var veikt: 1) emisiju; 2) komercdarbību; 3) komisijas darbību; 4) citus darbības veidus.

Ko tas nozīmē– “citus darbības veidus”? Ir konkrēts uzskaitījums, bet tad “citus”. Kā tas ir saprotams? Jebko citu var darīt ar tiem vai…

J.Lebeleks: Pilnīgi pareizi. Tā ir tehniska kļūme. Pirmajā nodaļā ir paskaidrots, kas ir ar emisiju saistīta darbība. Tur ir jābūt: “citus ar vērtspapīriem saistītus darbības veidus”.

V.Eglājs: Tas nosaukums prasa uzskaitījumu. Ja pie tā uzskaitījuma pieliekam “un citus”, tad kaut kā neiet kopā. Vai te ir domāts, ka tie citi var būt un var nebūt? Kā tas saprotams? Sākumā konkrēti ir minēti trīs veidi. Un te parādās “un citus darbības veidus”. Es nevarēju saprast, ko tas nozīmē?

J.Lebeleks: Jā, šeit ir ar citiem vērtējumiem saistīti darbības veidi, ko veic juridiskās personas, tas ir, sniedz konsultatīvus pakalpojumus, kārto speciālus veikalus, apkalpo vērtspapīru pārdevumu un pircēju norēķinus un tā tālāk. Šeit ir jāprecizē. Pilnīgi pareizi.

V.Eglājs: Ja ir tie citi noteikumi, tad liekas, ka vajadzētu…

J.Lebeleks: Jā, pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vai kāds deputāts vēlas uzstāties? Deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, nevaru runāt par šā likuma saturu, jo es neesmu finansists, neesmu speciālists, es runāšu tikai par šā likuma formu. Tātad no likuma “Par vērtspapīriem” mēs esam pārgājuši uz likumu “Par akcijām, obligācijām un kredītsertifikātiem”.

Man tomēr ir citas domas. Es uzskatu, ka jābūt kopējam likumam par vērtspapīriem, par to emitēšanu un tirdzniecības noteikumiem. Arī deputāta Bojāra norādītajos labojumos, kas jāizdara Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, noteikti būs runa par vērtspapīriem, nevis par akcijām, obligācijām, kredītsertifikātiem un tamlīdzīgām lietām. Tātad vajadzētu būt samērā lielam likumam, kurā būtu vairākas sadaļas. Pirmā sadaļa būtu vispārīgie noteikumi. Otrā acīmredzot būs akcijas un tā tālāk.

Paskatīsimies, kā šis likums ir izstrādāts! Kvalitatīvi ir izstrādāta 7., 8. un 9.nodaļa par konkrētajiem vērtspapīriem. Ir skaidri redzams, ka autori ir speciālisti. Viss ir uzrakstīts, kā nākas, bet man ļoti jāatvainojas, jo nebija jau daudz laika lasīt. Es to lasīju vakar. Bet pirmās sešas nodaļas bija grūti saprast, kas tur ir domāts. Es nezinu, kā gāja citiem deputātiem, taču man jāizsaka pārmetums Ekonomikas komisijai. No Ekonomikas komisijas vairāki likumi ir nākuši ļoti slikti juridiski izstrādāti, tātad tie nav izskatīti Juridiskajā pārvaldē, nav bijuši pie redaktora, doma nav saprotama. Tā kā kvalitāte ir slikta, es diemžēl nevaru šo likumu atbalstīt pieņemšanai pirmajā lasījumā. Mums būtu jāizšķiras, vai ir vajadzīgi tādi atsevišķi likumi. Varbūt ir vajadzīgs kopējs likums pa sadaļām. To vajadzētu izlemt un sagatavot likumu augstākā kvalitātē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī diemžēl esmu spiests pievienoties deputāta Ēlerta viedoklim. Ja jau tas ir skaidri redzams katram cilvēkam, tad juristam vēl jo vairāk. Šajā likumā nav juridiskās sistēmas. Pirmām kārtām mani satrauc šī ātrā piekrišana mainīt nosaukumu. Vai mēs atkal sāksim būvēt no sīkākā uz vispārējo vai tomēr atļausimies pieņemt jēdzīgu likumu par vērtspapīriem un nosauksim to par “jumta” likumu. Mums ir atsevišķs likums par čekiem un atsevišķs likums par vekseļiem. Vai šie abi PSRS likumi gan par čekiem, gan par vekseļiem šobrīd ir spēkā Latvijas teritorijā? Tad gan vajadzētu norādīt, ka tādi mums ir un ka atsevišķas nianses tiks regulētas šajos atsevišķajos likumos. Kamēr to nav, tie ir PSRS likumi, kad mēs pieņemsim savus, tad mums būs savi likumi šajā jomā.

Bojāra kungs norādīja pareizo virzienu, jo mums krimināltiesībās ir 82. un 83.pants. Krimināllikumā ir rakstīts: “Viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana”. Tātad mums ir skaidri un precīzi jānorāda– ja ir vērtspapīrs, tad kādi vērtspapīru veidi ir, kurus no tiem regulēs šis likums, kurus regulēs citi likumi, bet šim likumam ir jāuzņemas “jumta” likuma loma, nevis tam steidzīgi jānomaina virs­raksts.

Kriminālkodeksa 3.pantā ir fiksēta valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana. Tur ir runa par spekulācijām ar vērtspapīriem. Tūlīt ir jāgroza arī šis pants.

82.pantā jāizsvītro viens vārds, jo šeit ir runa ne tikai par valsts vērtspapīriem, bet valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā izlaistiem visu veidu vērtspapīriem. Tātad šeit ir runa par to juridisko sistēmu un par Krimināllikumu, ko es jums teicu.

Es piekrītu arī Ēlerta kungam, ka visai neskaidrs ir tieši šā likuma sākuma posms. Tiešām ar neapbruņotu aci ir redzams, ka juristi nav strādājuši pie šā likuma. Es piekrītu ekonomiskajiem momentiem, bet, es atvainojos, tīri subjektīvi man šis likums sāk atgādināt tādu kā instrukciju, jo tajā ir ļoti sīki norādīts, kur kas jāiesniedz, kas kur jānorāda. Tas viss ir nepieciešams, tas viss ir labi, taču likumā vajadzētu fiksēt vispārējas, stingras un pietiekami plašas normas, kas aptvertu visas šajā virzienā apjaušamās un izskaidrojamās jomas.

Tālāk par attiecībām ar citiem likumiem. Mums šobrīd ir spēkā likums “Par akciju sabiedrībām”. Vai tad mēs pieņemsim grozījumus šajā likumā un izslēgsim tādus jēdzienus un definīcijas kā akciju uzrādītāji, akciju priekšrocība, akciju personāla akcija, obligācijas definējumu? Eksistē tāds jēdziens kā likumdošanas ekonomija. Mēs nevaram atļauties divreiz, kā saka, divos dažādos likumos debatēt šo jautājumu. Ja uzskatām, ka šis ir “jumta” likums, tad, vārdu sakot, svītrojam no likuma “Par akciju sabiedrībām” šos skaidrojumus, kuri kādu brīdi bija vajadzīgi, jo nevienā citā likumā to nebija. Bet nekādā ziņā nav pieļaujams, ka šis skaidrojums ir divās vietās. Man nav klāt tā teksta, es nevaru salīdzināt, bet pēc atmiņas liekas, ka šie skaidrojumi mazliet atšķiras.

Man ir vēl daudz iebildumu, piemēram, par fondu biržu. Mums ir likums “Par biržām”. Vajadzētu pēc tā vadīties, jo tas jau ir akceptēts. Tātad fondu birža ir vieta. Man ir grūti piekrist likumam, kas saka, ka fondu birža ir vieta. Mēs vismaz vienojāmies, ka fondu birža ir viens no biržu veidiem, viens no bezpeļņas organizāciju veidiem.

Man absolūti nav pieņemams, ka mēs pretrunā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” šajā likumā cenšamies principā regulēt uzņēmumu vērtspapīru izlaišanu un visu ar tiem saistīto kārtību. Kādēļ mēs atstājam ārpus savas regulēšanas valsts un pašvaldību? Te gan ir rakstīts “vietējā aizņēmuma”. Tos izstrādā pašvaldību institūcijas, tātad vietējā aizņēmuma un valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas. Es domāju, ka tie arī ir tāda paša veida dokumenti. Mēs varam norādīt, ka tās ir citādā kārtībā izlaižamas, bet nekādā ziņā tās nav izmetamas pār šā likuma bortu, jo pirmām kārtām, tās neiet kopā ar administratīvo un kriminālo likumdošanu. Otrām kārtām, es neredzu nekādu vajadzību tādu jautājumu kā valsts iekšējo aizņēmumu obligācijas emisijas noteikumu izstrādāšanu nodot Finansu ministrijai. Man liekas, ka tā ir likumdevēju prerogatīva. Šiem emisijas noteikumiem tomēr vajadzētu būt vairāk vai mazāk vienādiem. Mēs likumā “Par uzņēmējdarbību” esam vienojušies, ka necentīsimies izvirzīt dažādiem uzņēmumiem dažādas prasības atkarībā no īpašuma veida. Esmu spiests pievienoties Ēlerta kunga aizrādījumiem, ka juridiskā puse šeit ir pavāja.

Es negribētu nonākt vēl dziļākā konfliktā ar Ekonomikas komisiju. Bet man nav saprotama un pieņemama liela daļa no šiem pantiem. Tie ir jāslīpē otrajā lasījumā. Es neredzu likumā sākumu. Šeit trūkst sākuma, kas būtiski, konceptuāli raksturotu visus jautājumus. Ja likums būtu izstrādāts, kā nākas, tad varētu pastrīdēties un šo to pielabot. Bet patlaban neskaidri ir koncepcijas jautājumi. Es šaubos, vai mēs varam to šodien pieņemt?

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds deputāts grib izteikties? Deputāts Eglājs. Vēl var arī pierakstīties.

V.Eglājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es piekrītu visam iepriekš teiktajam. Manuprāt, par vērtspapīriem acīmredzot ir vajadzīga divpakāpju sistēma, jo visiem vērtspapīru veidiem būs kaut kas kopīgs, teiksim, kopīgi noteikumi. Šis nebūs kaut kāds virslikums. Ja taisām atsevišķus likumus, tad visas darbības un nosacījumi, kuri attiecas uz jebkuru no šiem vērtspapīru veidiem, būtu jāietver katrā likumā un nemitīgi jāatkārto. Bet tieši tā specifiskā daļa būtu izdalāma atsevišķos likumos. Un tāda ir konstrukcija. Tā būtu daudz racionālāka un tiem, kuri par šo lietu interesētos, saprotamāka, ja būtu divpakāpju sistēma, jo vērtspapīru lietotājiem, pircējiem un visiem, kuri ar to nodarbosies, acīmredzot vajadzēs šos noteikumus saprast.

Es gribēju pateikt, kas mani bez visa tā galīgi neapmierina. Šeit ir 25.pants, kas saucas “Maksa par pakalpojumiem”. Mums bija likums, kuru pirmajā lasījumā noraidījām. Tas bija likums par nodevām. Un tur bija jauktas nodevas ar pakalpojumiem. Bet šis formulējums nav pieņemams. Te ir rakstīts: “Maksa par pakalpojumiem.” Emitenti, investori un vērtspapīru tirgotāji slēdz līgumus ar finansu iestādēm un maksā par vērtspapīru tirgus ekspertu un citiem pakalpojumiem.

Un otrais ir tas, ka pakalpojumu apmaksas kārtību apstiprina Latvijas Republikas Finansu ministrija. Es saprotu, ka finansu iestādes ir valsts iestādes, Finansu ministrijas iestādes. Bet emitenti, investori un vērtspapīru tirgotāji ir juridiskās personas, kas veic kaut kādu saimniecisko darbību, kaut vai slēdz līgumus ar finansu iestādēm. Es uzskatu, ka tā ir nepareiza prakse, tātad maksā par vērtspapīru tirgus eksperta un citiem pakalpojumiem. Protams, viņi neslēdz līgumu ar iestādēm, viņi var slēgt ar kādu konkrētu cilvēku– ekspertu par pakalpojumu. Kāds ekspertu kantoris vai firma sniedz palīdzību. Bet nevar ierakstīt likumā, ka Finansu ministrijas iestādes iekasēs naudu tikai par pakalpojumiem. Es uzskatu, ka tāda prakse ir nepieņemama. Valsts iestādes nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību. Valsts ministrijām ir jāveic valsts pārvaldes funkcijas, nevis jāsniedz pakalpojumi. Ja tur reģistrē vai dara kaut ko citu, tad tās ir nodevas, kas pienākas, bet tas nav pakalpojums, kuru nosaka Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav. Priekšlikumi arī neizskan. Izņemot to, vai balsot pret vai par. Lūdzu balsošanas režīmu pēc brīža. Vispirms deputāts Špoģis izteiksies.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu mēs saņēmām no valdības, no Ministru padomes. Mums sistēma ir tāda, ka galīgo redakcionālo sakārtojumu izstrādājam uz otro lasījumu, tāpēc šobrīd Ēlerta kunga vispārinājums ir kategoriski noraidāms. Tam nav absolūti nekāda pamata. Bet no balsošanas mēs šo likumprojektu noņemam, lai valdība pārstrādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to viss ir izdarīts attiecībā uz šo likumprojektu.

Ņemot vērā mūsu skaitu zālē, varētu skatīt likumprojektu “Par saimnieciskās darbības pašpārvaldi” pirmajā lasījumā. Kā, lūdzu? Labi, ka jūs atgādinājāt. Ejiet ziņot, Ozola kungs! Ko jūs vēlaties? Jūs gribat ziņot? Tad nāciet un aizstāviet! Ja tikai būs pietiekami daudz deputātu, kas aizstāvēs. Ozola kungs, ir ļoti lielas šaubas, ka deputāti spēs aizstāvēt ar vajadzīgo balsu skaitu.

I.Ozols: Tad tādā gadījumā man ir priekšlikums balsot, lai rīt mēs to izskatītu kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Priekšsēdētājs: Mēs jau nobalsojām. Mums ir divi pirmie jautājumi. Es domāju, ka rīt nevajadzētu to darīt. Ozola kungs, tad ņemsim kā pirmo lasījumu. Ja rīt būs kvorums, tad rīt to skatīsim vispirms. Ir likumprojekts “Par saimnieciskās darbības paš­pārvaldi”.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Ir jāaprunājas par šo likumprojektu, jo nāca spiediens no apakšas, no uzņēmējiem, no visām uzņēmējdarbības formām. Mums tagad, kā jūs zināt, ir vairāk nekā 10 000 zemnieku saimniecību, apmēram 6000 dažādu nelielu uzņēmējsabiedrību, apmēram 3000 individuālo bezzemnieku saimniecību, individuālo uzņēmumu un vēl 2000 dažādu citu uzņēmējdarbības formu. Un tie visi strādā, kā saka, katrs par sevi. Tāpēc arī radās nepieciešamība šo robu, šo absolūto vakuumu aizpildīt.

Šajā sakarībā ir četras smagas problēmas, kuras jārisina. Es nenosaukšu šīs problēmas, tās jūs ļoti labi zināt arī paši. Tātad viena no šīm problēmām ir tā, ka jābūt konkrētam cilvēkam, kurš visos līmeņos risina problēmas, kas saistītas ar starptautiskajiem sakariem un sadarbību ar citiem fermeriem. Ir absolūti nepieciešama saimnieciskā darbība un saimniecisko jautājumu risināšana.

Šis likumprojekts tika nodots visām ieinteresētajām komisijām, tikai divas komisijas ir viennozīmīgi plaši un pamatoti izteikušās par šā likumprojekta pieņemšanu, viena komisija ir izteikusies, ka to vajadzētu pieņemt pēc tam, kad būs pieņemts likums par sabiedriskajām organizācijām, kaut gan šīs saimnieciskās darbības pašpārvaldei absolūti nav nekāda sakara ar sabiedriskajām organizācijām. Viena komisija, tā laikam bija Tirdzniecības komisija, izteica bažas, vai ir vajadzīgs šis likums. Vakar saņēmām Juridiskās pārvaldes slēdzienu, kas pierādīja, ka mūsu domāšanā ir absolūts haoss attiecībā uz šīm lietām, ka tiek sajaukta kopā pašvaldības un pašpārvaldes saimnieciskā darbība. Kaut gan tās ir diametrāli pretējas lietas. Katram jāsēž savā galda pusē. Arī sabiedriskās pašpārvaldes process, visa tā būtība tiek jaukta ar sabiedriskajām organizācijām un to būtību. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd mēs vēl neesam gatavi, kaut gan šis likums ir ļoti nepieciešams. Tagad pat sakarā ar brīvajām cenām nav cilvēku, kas uzņemtos atbildību visos līmeņos šos jautājumus risināt, jo tie, kas ir “uzsēdušies” no augšas uz it kā zemnieku un uzņēmēju… tie ir patvarīgi un absolūti nelikumīgi formējumi, tie ir bez jebkādām tiesībām. Šādas tiesības var būt tikai sabiedriskajai pašpārvaldei, kura izveidota no apakšas un kura ir pilnīgi materiāli atbildīga, juridiski atbildīga, bet šobrīd mēs vēl neesam savā domāšanā tik tālu tikuši. Pārāk liela ir tā stereotipa būšana, un mēs vēl neesam gatavi, lai šo likumprojektu, respektīvi, šo problēmu, risinātu, tāpēc es gribētu, cienījamie kolēģi, šo jautājumu svītrot no šodienas darba kārtības. Pastrādāsim, kādu laiku padomāsim un tad, kad būsim nobrieduši tāda likuma nepieciešamībai, arī pie tā atgriezīsimies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

J.Blažēvičs: Likumprojekts un šis likums ir ārkārtīgi vajadzīgs. Bet es piekrītu Špoģa kungam par šā likumprojekta noņemšanu, taču ļoti lūgtu Špoģa kungu noteikt termiņu, kad mēs skatīsim, jo nevar atkal bezcerīgi ar šo likumu “iegrimt”. Es uzskatu, ka tas ir viens no būtiskākajiem likumiem. Špoģa kungam ir jādod termiņš, līdz kuram šis likumprojekts pirmajā lasījumā tiks sagatavots tāds, kā nākas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs, dodiet termiņu! Vai Muciņa kungs izteiksies? Lūdzu.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es visnotaļ piekrītu visam, kas ir gan rakstīts, gan šobrīd tika teikts, izņemot vienu, ko es vēlāk paskaidrošu. Pirmām kārtām es piekrītu kolēģim Špoģim un Blažēviča kungam, ka tas ir nepieciešams. Un tiešām gan par cenām, gan par daudziem jautājumiem ir jābūt līdzsvara sistēmai. Špoģa kungs jau faktiski iedeva atslēgu šajā jautājumā. Kas sēdīsies pretī valdībai? Kas ir pretējos svaru kausos valstiskajai struktūrai? Kas var būt pretējais valstiskajam? Tikai sabiedriskais. Es piekrītu visam, ko jūs šodien teicāt, bet es nepiekrītu tēzei, ka šis nav sabiedrisks jautājums. Tātad ir vai nu valsts organizācijas, vai sabiedriskās organizācijas.

Es visam tam, ko Špoģa kungs ir uzrakstījis, piekrītu. Pilnīgi pareizi, tādas organizācijas ir vajadzīgas un tās ir steidzīgi jāveido, es nepiekrītu tikai tam, ka tā nebūs sabiedriskā organizācija. Es uzskatu, godātie kolēģi, ka tas ir sabiedrisks jautājums, ka tā ir sabiedriskā organizācija, pagasta līmenī tā būs zemnieku savienība. Es nedomāju partijas līmenī, bet kā saimnieciskās pašpārvaldes organizācija. Tā acīmredzot būs Latvijas organizācija, kura nāks, kā šeit ir iecerēts, ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām. Es visam piekrītu.

Mēs šodien diskutējam konceptuālu jautājumu, lai gan Špoģa kungs ir noņēmis savu jautājumu no darba kārtības, taču es domāju, ka mums ir nevis jānoņem likumprojekts, bet tas jādiskutē vienlaikus ar Lagzdiņa kunga un ar Škapara kunga likumprojektiem. Visu šo nodaļu mierīgi varam ietvert likumā par sabiedriskajām organizācijām kā atsevišķu nodaļu, neko būtībā nemetot ārā no visa šā likumprojekta teksta, jo viss pārējais ir pieņemams un saprotams.

Mazliet varētu pastrīdēties par to, kas ir saimnieciskā funkcija? Manuprāt, saimnieciskā funkcija ir ražošanas funkcija. Es domāju, ka šai organizācijai nebūs saimnieciskās funkcijas tādā izpratnē, ka tā kaut ko ražos, teiksim, ķieģeļus visām Liepājas apriņķa zemnieku saimniecībām. Es nedomāju, ka godājamais Špoģa kungs šo likumprojektu tā iecerējis. Viņš acīmredzot ir iecerējis ar šo likumu noteikt, ka, piemēram, visas zemnieku saimniecības Liepājas rajonā apvienojas vienā organizācijā. Kaut gan nekur nav teikts, ka viņiem jāstājas tādās organizācijās, bet tāpēc jau tās ir sabiedriskās organizācijas, ka katrs brīvi iestājas, ja viņš grib un ja viņam ir nepieciešams.
Šīs organizācijas aizstāvēs saimnieciskās intereses, bet tās nebūs konkrētas saimnieciskās intereses, ka viņi sanāks kopā un nolems izveidot vienu ķieģeļu cepli un ka tai sabiedriskajai organizācijai varētu tāds piederēt. Bet tas jau ir uzņēmējlikuma jautājums. Šeit ir domāts par to, ka viņi visi apvienojas un ar vienu domu iet pretī valsts vai pašvaldību struktūrām un prasa risināt, piemēram, cenu jautājumus, tīri organizatoriski un tā tālāk, un tā joprojām.

Es aicinātu Špoģa kungu nenoņemt šo projektu no pirmā lasījuma, bet dot to klāt pie šīs diskusijas. Lagzdiņš, izdalot savu projektu, arī ir uzrakstījis jautājumu: ko darīt? Vai mēs atzīstam, ka juridiskajām personām ir biedra tiesības? Tieši sabiedrisko organizāciju likumā jautājumā par fondiem ir paredzēts, ka fondos par biedriem var būt ne tikai fiziskās personas, bet arī juridiskās personas. Es esmu par to, ka juridiskās personas var būt biedri. Par šo jautājumu juristi vēl varētu diskutēt. Vai ir nepieciešams te ierobežot un skaidri ierakstīt, ka ar politiku šīs sabiedriskās organizācijas nevar nodarboties? Mēs no šīm juridiskajām personām baidāmies tāpēc, ka zinām, kādi mums ir piedzīvojumi ar visām šīm darbaļaužu frontēm, interfrontēm un citām organizācijām un darba kolektīviem. Šīs saimnieciskās organizācijas izmantoja politisko organizāciju vai dažādu sabiedrisko organizāciju aizsegu, lai risinātu savus jautājumus dažādā citādā veidā.

Es domāju, ka viens riņķis ir apiets un mēs atkal atrodamies tajā pašā vietā, bet vienu spirāles loku augstāk, tāpēc ir jāskatās uz šo problēmu jaunā aspektā. Tā ka es aicinātu godājamo Špoģa kungu šo jautājumu nenoņemt. Mums jāizdiskutē jautājums pēc būtības, jo pret pašu tekstu, es domāju, nekādu sevišķu iebildumu nevar būt, mums tas ir vienīgi jāizdiskutē. Es pastāvu uz to, ka tas ir jāietver, risinot dažus tehniskus sīkumus, ko tad tur pārstāv fiziskās personas, ko pārstāv juridiskās personas ar attiecīgu pilnvaru. Pret pašu likumu man nekādu iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs laikam runās pēc pārtraukuma, jo tagad vairs nav nozīmes… (No zāles skan iebildumi, vai vispār ir vajadzīgs pārtraukums.) Faktiski, jā… labi. Lūdzu.

V.Eglājs: Cienījamie deputāti! Es šo likumu izskatīju, tas jau kādas divas nedēļas atpakaļ parādījās. Es ilgi to lasīju, un man radās šaubas par nosaukumu “Par saimnieciskās darbības pašpārvaldi”. Es nekādi nevarēju likumā atrast, ko tad valdīs? Jo te ir aizliegums pašpārvaldes formējumu darbībā. Es domāju, ka pašpārvalde var sevi pārvaldīt, bet šeit ir skaidri pateikts, ka pašpārvaldei nav tiesību ietekmēt uzņēmējus, uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības. Tā ka šajā vietā par valdīšanu nekādas runas nav. Tas virsraksts vienkārši maldina, jo šeit ir domāta sabiedriskā organizācija, kura pārstāv uzņēmēju intereses attiecībās ar valsts institūcijām.

Ko es gribētu teikt? Šeit nav pat rakstīts, vai tā pašpārvalde kaut kur jāreģistrē, bet fiksēts ir tas, ko tā dara un kā tie uzņēmumi aizstāvēsies, un kā organizēsies. Mums taču nav tāda likuma, kas ierobežotu… Mēs pieņēmām konstitucionālo likumu par cilvēka tiesībām, un tajā ir skaidri norādīts, ka var darīt visu, kas ar likumu nav aizliegts. Lagzdiņa kunga variants par tām sabiedriskajām organizācijām īsti neatbilst šādam uzdevumam, bet paši ieinteresētie cilvēki, uzņēmēji kā privātpersonas var veidot savas organizatoriskās struktūras, un tas nebūs ne ar vienu likumu pretrunā. Bet nevajag viņu vietā iepriekš izdomāt, kā viņiem labāk aizstāvēt savas intereses.

Mēs esam valsts institūcija, bet viņiem ir savas intereses. Nevajag domāt tā kā agrāk, ka var darīt tikai to, kas ir tieši pateikts, ka tā drīkst darīt. Es uzskatu, ka mūsu uzņēmējiem jāļauj darīt visu, ko grib. Jāregulē tad, ja viņi, kā saka, acīm redzami dara kādam pāri. Bet viņi taču ir uzņēmēji, viņi paši sev pāri nedarīs. Ja viņi ņems pārsvaru pār visām valsts lietām, tad jau mēs gudrosim, kā viņus ierobežot, bet šajā projektā ir fiksētas tikai likumdošanas iniciatīvas tiesības un aizliegums to darbībā. Es nenoliedzu, ka kaut ko vajag, bet mūsu likumdošana neaizliedz viņiem darboties, un es šaubos, vai mēs viņiem pareizi pateiksim priekšā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Biezais laikam gribēja arī vēl divas minūtes? Lūdzu.

J.Biezais: Cienījamo priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Protams, iznāk mazliet komiska situācija, ka mēs atklājam debates un debatējam par likumu, kurš ir noņemts, bet, ja atceraties, mums bija debates arī par projektu, kurš vispār nebija iekļauts darba kārtībā. Tā ka precedents ir.

Šeit es runāju tā nedaudz provizoriski, jo, ja atceraties, tika izplatīts likums “Par valsts īpašuma fondu”. Tas arī nav nodots apspriešanai to pašu baiļu vai iespējamās neizpratnes dēļ. Problēma šeit ir kopēja. Noteikti un strikti jānošķir valsts funkcijas, kuras pārstāv ministrijas vai pašvaldības, un saimnieciskās funkcijas, ko valsts līmenī pārstāvētu valsts īpašuma fonds un zemākā līmenī– saimnieciskās darbības pašpārvaldes, kuras var būt dažādās formās. Ja mēs šo dalījumu un pretstatījumu neizpratīsim, tad šādā virzienā tālāk nevarēsim iet. Tā ka es esmu pateicīgs Špoģa kungam un arī oponentiem, ka vismaz mēs sākam pierast pie šāda dalījuma un tādas domu virzības.

Iespējams, ka pēc kādām nedēļām vai pēc Jaungada mēs varēsim jau šo domu uzņemt kā pašsaprotamu un iemiesot konkrētās likuma formās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi tad ir priekšlikumi? Balsot vai nebalsot? Ja jau komisija pati uzskata, ka nav jābalso, tad jāapmierinās ar vērtīgiem priekšlikumiem un komisijai ir jāstrādā tālāk.

Vairāk mēs šodien neko neizskatīsim. Tiksimies rīt. Ar labu nakti! (Zālē smiekli.)

(Sēdes beigas)