Latvija un Lielbritānija ir par kopību aizsardzībā

Par preses konferenci Aizsardzības ministrijā

Vakar, 16. februārī, noslēdzot savu vienas dienas darba vizīti Latvijā, Lielbritānijas Bruņoto spēku valsts ministrs Džons Spellars (John Spellar) preses konferencē tikās ar žurnālistiem

Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube un Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs.

Ievadot preses konferenci, Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka angļu ministra vizītes īsums nav traucējis vispusīgi pārrunāt Latvijas un Lielbritānijas sadarbību aizsardzības jautājumos. Apspriesta arī Lielbritānijas attieksme pret aktuālajiem Eiropas drošības risinājumiem, īpaši akcentējot jauno Eiropas drošības identitāti un Latvijas vietu tajā. Latvijas aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka Dž.Spellars mūsu valstī ieradies no Lietuvas un ka līdz ar to viņam bijusi iespēja salīdzināt divu Baltijas valstu bruņoto spēku attīstību.

Apvienotās Karalistes bruņoto spēku valsts ministrs atzinīgi vērtēja Latvijas ieguldījumu starptautiskajos miera spēkos Kosovā, uzsverot mūsu karavīru sagatavošanu līdzdalībai šādās starptautiskās misijās kā būtisku Lielbritānijas un Latvijas sadarbības aspektu. Dž. Spellars arī atzīmēja Latvijas iestāšanās sarunu sākumu ar Eiropas Savienību.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs Džons Spellars un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

"Šī mana vizīte Latvijā bija laba iespēja konkrēti apspriest, kas turpmāk darāms abu valstu sadarbībā aizsardzības jomā", teica Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs, uzsverot, ka "..nepietiek ar jaunās Eiropas drošības arhitektūras ieveidošanu. Ir jāpanāk, lai tā būtu darbotiesspējīga sistēma".

Ministrs arī pastāstīja, ka ar Latvijas aizsardzības ministru, Nacionālo bruņoto spēku komandieri un citām augstām Latvijas amatpersonām pārrunāti konkrēti Lielbritānijas palīdzības projekti Latvijai, piemēram, sagatavoties iestāties NATO. Īpaši Dž.Spellars akcentēja palīdzību angļu valodas apmācībā.

Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, pulkvedis Raimonds Graube uzsvēra Lielbritānijas palīdzību karavīru un instruktoru apmācīšanā. Pulkvedis Graube žurnālistiem arī oficiāli paziņoja, ka 22. februārī Kosovā starptautisko miera spēku sastāvā savu misiju sāks desmit latviešu karavīri: četri mediķi un seši militārie policisti ar trim automašīnām. Pusgadu ilgā misija Latvijai izmaksās nepilnus 229 tūkstošus latu. Pulkvedis Graube arī uzsvēra, ka, turpinot šo praksi un sūtot mūsu karavīrus uz Kosovu pēc rotācijas principa, izdevumi būtiski samazināsies, piemēram, nebūs katru reizi jāgādā jauni sakaru līdzekļi un liela daļa pārējā vienības ekipējuma.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis uzsvēra Lielbritānijas lielo pretimnākšanu, uzņemoties vispārējās rūpes par šīs latviešu karavīru vienības sagatavošanu. "Protams, Lielbritānija savu miera spēku kontingentu varēja izveidot tikai ar saviem spēkiem, un mūsu partnervalsts lēmums iekļaut savā vienībā arī latviešu karavīrus ir patiešām augstu novērtējams," uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs.

Lielbritānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs atkārtoti apliecināja savas vēstniecības nepārprotamo atbalstu abu valstu sadarbībai arī aizsardzībā. Vēstnieks akcentēja šīs sadarbības praktiskos aspektus, uzsverot, ka, atrodoties Latvijā, vislabāk redzams, kā Lielbritānijai visefektīvāk īstenot savu palīdzību.

Preses konferences otrā daļa bija atvēlēta žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Spellara kungs, kā jūs vērtējat Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pašreizējo līmeni no mūsu valsts stratēģiskā mērķa — NATO — kritērijiem?

Dž.Spellars: — Jūsu valstī es biju jau pirms pāris gadiem, un varu teikt, ka mani dziļi iespaidojis jūsu progress šajā ziņā. Vizītes spraigās dienaskārtības dēļ man gan neiznāca tikties tieši ar karavīriem, taču sarunās ar bruņoto spēku vadību es guvu skaidru priekšstatu par jūsu armijas attīstību šajā laikā. Skaidru liecību par Latvijas sasniegumiem dod arī jūsu karavīru 1īdzdalība starptautiskajos miera spēkos Kosovā. Taču svarīgākais ir tas, ka jūsu Nacionālo bruņoto spēku šodienas līmenī redzamas saknes vēl būtiskākai nākotnes izaugsmei. Izaugsmei, kas jums ļaus aizvien vairāk tuvoties NATO standartiem. Sarunās ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadītājiem mēs akcentējām tieši šo aspektu un bijām vienisprātis, ka svarīgi ir redzēt ne vien paveikto, bet arī saskatīt jūsu attīstības ceļu nākotnē."

"Latvijas Vēstnesis": — Jūs, Spellara kungs, jau atzīmējāt faktu, ka vakar (15. februārī — J.Ū.) Latvija sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Gribu vaicāt jums un Latvijas aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim: vai un kā, jūsuprāt, šis sarunu process iespaidos Latvijas un Lielbritānijas sadarbību aizsardzībā?

Dž.Spellars: — "Mūsu sadarbībai jau ir skaidra ievirze. Šī sadarbība centrēta uz to, lai iemācītu latviešu karavīriem iemaņas, kas visvairāk vajadzīgas, jūsu valstij iestājoties NATO. Taču sarunas Briselē par Eiropas Savienības paplašināšanu dara stiprāku visu Eiropas valstu saimi. Stiprāka šo sarunu rezultātā kļūs arī mūsu valstu sadarbība aizsardzības jomās.

Ģ.V.Kristovskis: — "Drošības jautājumi Eiropas Savienībā kļūst aizvien nozīmīgāki. Tie ietver ne vien policejiskas funkcijas, bet arī valstu aizsardzību plašākā nozīmē. Risinot ar Eiropas Savienību sarunas par iestāšanos, pieaugs arī aizsardzības nozīme šajās sarunās. Līdz ar to mūsu valstij pieaugs arī nepieciešamība reāli palielināt savas aizsardzības spējas, meklējot jaunas šo spēju paplašināšanas iespējas. Tas būs arī papildu mehānisms mūsu aizsardzības ministriju sadarbībai. Es arī domāju, ka tuvākajos gados, paplašinoties Eiropas Savienībai un pieaugot aizsardzības jautājumu nozīmīgumam šajā organizācijā, ES būtiski tuvināsies ar NATO un pienāks laiks, kad nebūs iespējams risināt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, nedomājot par valsts aizsardzību un NATO.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"