Par putnu gripas nelabvēlīgo ietekmi uz tirgu un finansiālu atbalstu olu un mājputnu nozarei

Otrdien, 25.aprīlī, Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri pieņēma Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka no ES budžeta turpmāk drīkstēs daļēji segt tirgus atbalsta pasākumu izmaksas olu un mājputnu nozarē. Šis pasākums, ko ieviesa saistībā ar putnu gripas krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz tirgu, ļaus līdzfinansēt 50% izmaksu par tirgus atbalsta pasākumiem, kuri ir saistīti ar olu un mājputnu patēriņa un cenu samazināšanos. Kad pēc pāris dienām to publicēs “Oficiālajā Vēstnesī”, dalībvalstis varēs iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai ierosinātos tirgus atbalsta pasākumus, uz kuriem attieksies balsojums Olu un mājputnu pārvaldības komitejā.

“Es gribētu pateikties lauksaimniecības ministriem un Eiropas Parlamentam, ka viņi tik ātri akceptēja šo priekšlikumu,” teica Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer Boel), lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre. “Dažas valstis izjuta ievērojamu patēriņa un cenu krišanos mājputnu nozarē, ko ar esošajiem līdzekļiem nevarēja pienācīgi kompensēt. Ņemot vērā šīsdienas vienošanos, dalībvalstis, kas vēlēsies, varēs izstrādāt to īpašajam stāvoklim vispiemērotākos pasākumus. Es ceru, ka šie pasākumi būs samērīgi ar problēmām, ar ko saskaras šīs valstis. Manuprāt, vissaprātīgāk būtu atlīdzināt zaudējumus tiem lauksaimniekiem, kas uz laiku samazinājuši ražošanu.”

Nesenās putnu gripas izraisītās krīzes dēļ dažās dalībvalstīs dramatiski samazinājies olu un mājputnu gaļas patēriņš, līdz ar to strauji kritušās cenas. Pašreizējie noteikumi attiecībā uz olu un mājputnu tirgu ES atļauj līdzfinansēt kompensāciju pasākumus, bet tikai gadījumos, ja saimniecībā ir konstatēta putnu gripa vai ja ražotājam nav iespēju pārvietot mājputnus tādēļ, ka ir spēkā veterinārie ierobežojumi. Līdz šim nebija iespējams sniegt ES atbalstu, lai ņemtu vērā tirgus sarežģījumus, kas saistīti ar pārdošanas apjoma kritumu tādēļ, ka mazinājusies patērētāju uzticēšanās. Tā kā pašreiz dažu valstu tirgū ir vērojama smaga krīze, Eiropas Komisija ierosināja līdzfinansēt pusi izmaksu tirgus atbalsta pasākumiem, otru pusi finansētu no attiecīgo valstu budžeta.

Regulā 2771/75 un Regulā 2777/75 ir noteikts tiesiskais pamats atbalsta pasākumiem olu un mājputnu nozarē. Līdz šim eksporta kompensācija bija vienīgais šajās regulās paredzētais tirgus atbalsta pasākums.

25.aprīļa vienošanās paplašina abu regulu 14.panta darbības jomu, jo iepriekš bija atļauts piešķirt a) 50% līdzfinansējumu no ES budžeta līdzekļiem veterinārajiem pasākumiem (piemēram, cāļu nokaušanai) un b) 50% līdzfinansējumu kompensācijām par ierobežojumiem dzīvnieku pārvietošanai, kas noteikti pēc dzīvnieku slimības uzliesmojuma kādā saimniecībā ES teritorijā.

Pārskatītie noteikumi ļaus pēc dalībvalstu pieprasījuma veikt ārkārtas tirgus pasākumus, lai ņemtu vērā nopietnus tirgus traucējumus, kas rodas, zaudējot patērētāju uzticēšanos, jo pastāv draudi sabiedrības un dzīvnieku veselībai.

Tiklīdz dalībvalstis iesniegs plānotos pasākumus, Eiropas Komisijai tie būs jāapstiprina saskaņā ar pārvaldības komitejas procedūru.

Svarīgākie fakti par putnu gripu

Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG SANCO) apkopotie svarīgākie fakti par putnu gripu

Galvenie fakti

• H5N1 tipa putnu gripa ir slimība, kas pašlaik skar putnus vairākās pasaules daļās. Pašlaik ES lielākā daļa slimības skarto putnu ir savvaļas ūdensputni, piemēram, gulbji un pīles.

• H5N1 vīruss, kas izraisa šo dzīvnieku slimību, parastos apstākļos nepāriet no putniem uz cilvēkiem.

• Cilvēki, kas citās pasaules daļās ar to inficējušies, ir bijuši ciešā saskarē ar dzīviem vai beigtiem inficētiem putniem, galvenokārt mājputniem.

• Tā kā epidēmija skar savvaļas putnus, var sagaidīt, ka turpmāko mēnešu laikā tā turpinās skart dažādus ES reģionus un mums nāksies iemācīties tikt galā ar periodiskiem putnu saslimšanas gadījumiem.

• Slimība dažkārt var izplatīties no putniem uz citiem dzīvniekiem, piemēram, kaķiem. Ja rajonos, kur atrasti inficēti putni, tiek veikti parastie piesardzības pasākumi, nekāds nozīmīgs apdraudējums cilvēkiem nevar rasties.

• ES tiek īstenoti ļoti stingri veterinārie pasākumi. To mērķis ir novērst vīrusa izplatību no savvaļas putniem uz mājputniem un ierobežot slimības uzliesmojumus mājputnu vidū.

• Rajonos, kur atrasti inficēti putni, tiek noteiktas pagaidu aizsardzības un uzraudzības zonas. Šajās zonās tiek ierobežota dzīvu dzīvnieku pārvadāšana, mājputni tiek turēti slēgtās telpās un stingri uzraudzīti, un tiek veikti stingri dezinfekcijas pasākumi.

• Tiek īstenoti arī ļoti specifiski pasākumi, lai aizsargātu mājputnus un nepieļautu, ka inficētie putni nonāk pārtikas apritē.

• Jebkurā gadījumā rūpīga termiskā apstrāde nodrošina, ka gaļā un olās nav nekādu vīrusu.

• Sabiedrības risks inficēties ar H5N1 vīrusu no dzīviem dzīvniekiem vai mājputnu produktiem ir ļoti niecīgs, un tādēļ nav jāmaina pārtikas patēriņa ieradumi vai ceļojumu plāni.

Mājputnu produktu patēriņš

• Var droši lietot pārtikā mājputnu gaļu vai olas, kas pirktas veikalos Eiropas Savienības teritorijā, jo tiek īstenoti stingri pārtikas drošības un veterinārie pasākumi, lai nepieļautu, ka neveselo putnu gaļa vai olas nonāk pārtikas apritē.

• Tirdzniecība no aizsardzības un uzraudzības zonām ES teritorijā, kur ir atrasti inficēti putni, ir atļauta, vienīgi veicot stingru veterināro kontroli, bet imports no infekcijas skartām ārpuskopienas valstīm ir aizliegts.

• Ja infekcija uzliesmo mājputnu fermā, visi putni nekavējoties jānokauj un jāiznīcina. Iznīcina arī putnu gaļu un olas, kas ražotas šajās saimniecībās.

• Kaut arī šāda varbūtība ir ļoti niecīga, pat tad, ja ES teritorijā pārdotajā gaļā vai olās būtu šis vīruss, rūpīga termiskā apstrāde šo vīrusu iznīcina, tādējādi pienācīgi termiski apstrādātu gaļu vai olas var lietot droši.

• Vakcinētu mājputnu gaļa nav kaitīga cilvēka veselībai, jo vakcīnā iekļautais vīruss tiek nogalināts un nespēj vairoties.

Riska grupas

• Cilvēkiem, kas tādus putnus kā vistas, pīles un zosis tur tuvu savai mājvietai, nav pamata pārmērīgam satraukumam, tomēr viņiem jāapzinās risks. Viņiem vajadzētu:

– ievērot vietējo veterināro iestāžu norādījumus, jo īpaši par to, ka putni jābaro un jādzirda slēgtās telpās un riska rajonos mājputni jātur slēgtās telpās;

– paziņot valsts iestādēm, ja ir redzēts neparasti liels skaits beigtu savvaļas putnu vai ja viņu mājputni iet bojā neparasti lielā skaitā. Šādā gadījumā cilvēki nedrīkst paši skarties klāt beigtajiem vai slimajiem putniem;

– neielaist putnus dzīvojamās telpās un ievērot higiēnas noteikumus – īpaši attiecībā uz roku mazgāšanu ar ziepēm pēc saskares ar putniem vai putnu izkārnījumiem;

– neļaut bērniem rotaļāties ar putniem un mācīt viņiem pastāstīt pieaugušajiem, ja viņi redzējuši slimus vai beigtus putnus;

– pārliecināties, ka bērni izprot higiēnas pamatnoteikumus;

– nekādā gadījumā nekaut vai neēst slimus vai mirstošus putnus, jo tas var radīt lielāku risku.

• Arī citiem cilvēkiem, kas regulāri nonāk saskarē ar mājputniem, piemēram, fermu strādniekiem, veterinārārstiem, vai tiem, kas nonāk saskarē ar savvaļas putniem, piemēram, medniekiem, putnu vērotājiem, arī jāapzinās risks un jāievēro piesardzības pasākumi.

• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir izstrādājis detalizētas vadlīnijas par to, kā aizsargāt riska grupas cilvēkus un tos, kas dzīvo vai dodas uz rajoniem, kur atrasti inficēti putni. Valstu iestādes sniegs atbildes uz visiem jautājumiem.

Citi sabiedrības locekļi

• Varbūtība, ka citi sabiedrības locekļi varētu nonākt saskarē ar inficētiem putniem, ir ļoti maza.

• Pietiek ar šādiem saprātīgiem piesardzības pasākumiem:

– neskarieties klāt slimiem vai beigtiem putniem vai mājputniem un informējiet vietējās veterinārās iestādes, ja esat uzgājuši aizdomīgi lielu skaitu beigtu vai slimu putnu;

– ievērojiet parastos higiēnas noteikumus – pēc saskares ar putniem vai to izkārnījumiem mazgājiet rokas ar ziepēm.

• Ja jūsu rajonā putniem ir īpaši patogēnas putnu gripas uzliesmojums:

– jūsu valsts iestādes var noteikt pagaidu ierobežojumus mājputnu pārvadāšanai un noteikt konkrētas vietas, kur cilvēkiem aizliegts uzturēties. Ir svarīgi ievērot šos norādījumus, jo tie izstrādāti, lai apturētu vīrusa izplatību;

– kaķi jātur slēgtās telpās, lai nepieļautu, ka tie nonāk saskarē ar inficētiem savvaļas putniem vai to izkārnījumiem, un novērstu iespēju, ka tie pārnēsā vīrusu ar ķepām un inficējas paši.

Ceļošana

Ceļojot uz valstīm ārpus Eiropas Savienības teritorijas vai uz ES reģioniem, kur atklāta putnu gripa, risks ir ļoti mazs vai tā nav vispār, ar nosacījumu, ka jūs neapmeklējat putnu fermas vai putnu tirgus un ievērojat iepriekš izklāstītos piesardzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijās.

Cilvēku gripas pandēmija

• Nav iespējams paredzēt, kad izcelsies nākamā pandēmija (t. i., plaša un smaga jauna cilvēku gripas vīrusa epidēmija, kas aptver visu pasauli), nedz arī kurš vīruss to izraisīs. H5N1 putnu gripas attīstība vai mutācija cilvēku gripas formā ir viens no iespējamiem scenārijiem.

• Pašlaik putnu gripu izraisošais vīruss (H5N1) parastos apstākļos nepāriet no cilvēka uz cilvēku.

• 20.gadsimtā bija izcēlušās trīs pandēmijas: 1918.–1920.gadā, 1957.gadā un 1968.gadā. Eksperti brīdina, ka jauna pandēmija var izcelties jebkurā laikā. Tādēļ ES un tās dalībvalstu valdības, Pasaules veselības organizācija un citas ANO struktūras pastāvīgi gatavojas šādai varbūtībai.

• Vakcinācija pret sezonālo gripu neaizsargās cilvēkus pret iespējamo jauno (vēl nezināmo) pandēmijas vīrusu, jo ikviena gripas vakcīna ir izstrādāta konkrētam vīrusam.

• ES un dalībvalstu iestādes ir izstrādājušas ārkārtas rīcības plānus cilvēku gripas pandēmijas gadījumiem, lai spētu strauji novērtēt to ietekmi uz cilvēku veselību. Šajos plānos paredzēti tādi pasākumi kā ieteikumi sabiedrības veselības jomā (agrīna slimnieku izolēšana un masku valkāšana), nodrošināšana ar pretvīrusu līdzekļiem, vakcīnu izstrāde, ārkārtas pasākumi veselības aprūpes sistēmās, starptautiska koordinācija utt.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa