Uzturoties valstsvizītē Somijā 24.–26.aprīlī

Tiekoties ar Somijas prezidenti

Otrdien, 25.aprīlī, Helsinkos Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Somijas Republikas prezidentes Tarjas Halonenas sarunu laikā galvenā uzmanība tika pievērsta veidiem, kā panākt vēl aktīvāku jau tā daudzpusīgo Latvijas un Somijas sadarbību, kā arī apmainītos abu valstu viedokļiem par gaidāmo Somijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES).

Abas prezidentes – Vaira Vīķe-Freiberga un Tarja Halonena – uzsvēra, ka Latviju un Somiju saista visciešākie sakari gan politiskā dialogā, gan uzņēmējdarbībā, gan arī kultūrā, mākslā un tūrismā. Valsts prezidente apliecināja, ka Latvija vēlas aktīvi atbalstīt Somiju tās prezidentūras laikā, lai panāktu būtiskākos mērķus ES attīstībā – konkurētspējas paaugstināšanā, vienotas enerģētikas politikas izstrādē, kā arī vides aizsardzības un ārpolitikas jautājumos.

Abas prezidentes un abu valstu ministri sarunās uzsvēra, ka izpēte un inovācijas ir vieni no būtiskākajiem kritērijiem sekmīgai ES konkurētspējai. Tika atzīmēts, ka ir pietiekami jāiegulda gan zinātnē un pētniecībā, gan izglītībā, lai ES panāktu jaunu izrāvienu savā konkurētspējā globalizētā pasaulē.

Kā viens no būtiskiem jautājumiem minēta pašreizējā enerģētiskā situācija Eiropas Savienībā. Latvijas prezidente atzīmēja, ka ES ir jāvienojas par vienotu un tālredzīgu enerģētikas politiku, lai garantētu, ka ES ir iespēja panākt savus noteikumus attiecībā uz enerģijas piegādes drošību, apjoma garantēšanu un enerģētisko avotu dažādošanu.

Pārrunājot ES drošības jautājumus, pārrunāta Latvijas gatavošanās, lai pievienotos Šengenas līgumam. Prezidente pateicās par Somijas atbalstu Latvijas centieniem, kas saistīti ar šā līguma noteikumu izpildīšanu, un atzīmēja, ka Latvija vēlas noteiktajā laikā pievienoties Šengenas līgumam. Abas puses arī atzīmēja, ka laikā, kad Baltijas jūra arvien vairāk tiek noslogota, līdztekus uzņēmējdarbības attīstībai ir jāpanāk arī Baltijas jūras vides aizsardzība. Uzsverot Baltijas jūras reģiona izaugsmes potenciālu, atzīmētas arī iespējas abu valstu sadarbībai nozarēs, kas saistītas gan ar zinātni, gan ar transportu un loģistiku, gan tūrisma un infrastruktūras attīstību.

Runājot par šo simbolisko valstsvizīti Somijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī atzīmēja, ka Latvija nekad neaizmirsīs to, ka kopš neatkarības atjaunošanas Somija vienmēr bijusi uzticama un izpalīdzīga sabiedrotā un partnere. Zīmīgs ir arī fakts, ka tieši Somijas prezidentūras laikā ES 1999.gada nogalē Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas par dalību Eiropas Savienībā. “Tagad mēs esam pilntiesīgi partneri šajā organizācijā, un Latvija vēlas aktīvi strādāt savstarpējas sadarbības un atbalsta gaisotnē, lai palīdzētu Eiropai kļūt konkurētspējīgākai, kā arī turpināt lieliskās Latvijas un Somijas attiecības un Baltijas jūras reģiona tālāko izaugsmi,” sacīja prezidente. Runājot par Eiropas attīstību, prezidente arī atzinīgi novērtēja Somijas atbalstu brīvai darbaspēka kustībai ES. Abas puses uzsvēra, ka ir jāpanāk progress jautājumā par brīvu pakalpojumu direktīvas īstenošanu Eiropas Savienībā, kas būtu papildu solis ES izaugsmei.

Pārrunājot starptautiskās dienaskārtības jautājumus, abas prezidentes apmainījās viedokļiem par ANO reformu pašreizējo stāvokli, atzinīgi vērtējot, ka ir izveidota ANO Cilvēktiesību padome, kā arī uzsverot, ka gan Somija, gan Latvija stingri atbalstīs tālāko ANO reformu gaitu, lai šī organizācija kļūtu efektīvāka, reaģējot uz mūsdienu starptautiskās darba kārtības jautājumiem.

Piedaloties Somijas prezidentes rīkotajās valstsvakariņās

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Helsinkos valstsvakariņu laikā uzsvēra, ka Latviju un Somiju vēstures gaitā vieno ciešas saites un arī kopīga izpratne par vēstures notikumiem. Viņa atzīmēja, ka abas tautas vieno nācijas atdzimšanas pieredze 19.gadsimta beigās, kā arī trauksmainie notikumi, kas norisinājās Eiropā pēc 1905.gada revolūcijas. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka kultūras ziņā abas valstis vieno ciešas vēsturiskās saiknes. Viens no spilgtākajiem apliecinājumiem tam ir gleznotājs Janis Rozentāls, kura darbu izstāde trešdien tiks atklāta Helsinku Mākslas muzejā.

Daudz uzmanības runā tika pievērsts gaidāmajai Somijas prezidentūrai Eiropas Savienībā šā gada otrā pusē. Prezidente pauda atbalstu Somijas vēlmei panākt būtiskus soļus pretim Eiropas modernizācijai un dinamiskai izaugsmei. Viņa arī atzīmēja, ka abas valstis šodien vieno ļoti daudzos līmeņos cieši attīstītas attiecības gan politiskajā dialogā, gan kultūrā, gan starp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Helsinku universitātē atklājot ES prezidentūras lekciju sēriju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar atklāja Somijas pirmo, tā dēvēto Eiropas Savienības prezidentūras lekciju sēriju, ko organizē Somijas Ārpolitikas institūts. Prezidente pateicās par izrādīto godu būt pirmajai, kas aizsāk šīs Somijas ES prezidentūras lekcijas, lai uzrunātu ārpolitikas interesentus par Latvijas redzējumu uz Eiropas nākotni.

Prezidente savā runā uzsvēra, ka Latvija ar interesi gaida Somijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kas sāksies šā gada otrajā pusē, un stingri atbalsta Somijas vēlmi, lai ES realizētu mērķtiecīgākus pasākumus kontinenta konkurētspējas nodrošināšanā. Prezidente informēja par Latvijas pašreizējo situāciju, uzsverot, ka Latvija, līdzīgi kā visa Eiropas Savienība, šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, no kuriem svarīgākie ir ekonomiskā konkurence pasaulē un globalizācijas iespaids uz valstīm. Pēc prezidentes sacītā, Latvijai patlaban ir būtiski izlīdzināt plaisu, kas radusies starp visai straujo ekonomisko izaugsmi un ekonomiskiem radītājiem un iedzīvotāju vidējo ienākumu līmeni, kas vēl atpaliek no vēlamā. Viņa uzsvēra, ka ES veiksmīgai ekonomiskai attīstībai ir jāpanāk jauno dalībvalstu straujāka attīstība, kas mazinātu darbaspēka aizplūšanu uz citām valstīm, kā arī ir jāpanāk brīvu pakalpojumu principa iedzīvināšana Eiropas Savienībā. Tas būtu viens no instrumentiem, kā panākt lielāku ES konkurētspēju.

Kā būtiskus kritērijus ES nākotnes veidošanā prezidente izvirzīja arī zināšanās balstītu ekonomiku, kā arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā vienota enerģētikas politika. Prezidente arī izteica Latvijas atbalstu Somijas prezidentūras vēlmei šā gada otrā pusē turpināt Eiropas mēroga dialogu par Eiropas konstitucionālā līguma nākotni, kā arī vides aizsardzības jautājumiem.

Runājot par Eiropas paplašināšanās nākotni, Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija atbalsta tālāku ES paplašināšanos. “Ja Eiropas Savienība vēlas nezaudēt uzticību tās iespējamām nākamajām dalībvalstīm, tā nedrīkst padarīt nākamos partnerus par šābrīža ES grūtību ķīlniekiem. Ja tiek izteiktas šaubas par paplašināšanos bez jebkādu skaidru un racionālu nākotnes plānu izvirzīšanas, tad tas noteikti nepalīdzēs tām valstīm, kuras vēlas turpināt īstenot reformu ceļu,” sacīja prezidente. Savā runā viņa informēja klātesošos par to, ka Latvija ir aktīva ES kaimiņattiecību politikas dalībniece, tāpēc tā dažādos līmeņos atbalsta Gruzijas, Ukrainas un Moldovas attīstību un nodod savu reformu pieredzi šīm valstīm. Pieskaroties jautājumam par Baltkrievijas nākotni, prezidente atzīmēja, ka ir svarīgi atbalstīt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, kā arī dot nepārprotamu signālu Baltkrievijas iedzīvotājiem, ka ES politika nav vērsta pret iedzīvotājiem, bet gan pret autoritāro režīmu, kāds valda šajā valstī.

Runā tika izvirzīts jautājums par ES un Krievijas turpmākām attiecībām. “Latvija ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir jānodibina vienota pozīcija attiecībā uz Krieviju, kas būtu balstīta uz Krievijas atbilstību demokrātijas principiem, uz tiesu varas īstenošanu un cieņu pret cilvēktiesībām,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka šā gada otrā pusē, kad Somija pārņems ES prezidentūru, tai būs arī nozīmīga loma kā Eiropas Savienības nostājas paudējai Apvienoto Nāciju reformu jautājumā.

Noslēgumā prezidente atzīmēja, ka nelielām Eiropas valstīm ar līdzīgām interesēm un mērķiem, kā, piemēram, Latvijai un Somijai, arī turpmāk būs cieši jāstrādā starp­tautiskos forumos, lai stiprinātu kopīgas darba kārtības. Viņa pauda pārliecību, ka, lai ar kādiem izaicinājumiem mēs saskartos, Somijas prezidentūra ES dos nopietnu ieguldījumu, lai tos pārvarētu un lai sasniegtu visas Eiropas mērogā svarīgus mērķus.

Valsts prezidenta Preses dienests

Uzrunājot sabiedrību Helsinku municipalitātē 2006.gada 25.aprīlī:

Prezidentes kundze! Lordmēra kungs Jusi Pajunen! Ekselences!
Es ļoti priecājos par iespēju būt Helsinkos un sirsnīgo uzņemšanu Helsinku municipalitātē. Es jūtos kā mājās šajā pilsētā, kas daudzējādā ziņā ir līdzīga manai dzimtajai pilsētai Rīgai. Helsinkiem un Rīgai, kas abas ir galvaspilsētas ar lielām Baltijas jūras ostām, ir daudz kopīgu iezīmju.
Helsinki un Rīga līdzinās viena otrai ne tikai ar savu lielumu un arhitektūru, bet tām ir arī līdzīgi uzdevumi un iespējas. Vērtējot pēc mūsdienu globalizācijas pasaules standartiem, Helsinki un Rīga ir relatīvi mazas pilsētas relatīvi mazās Eiropas valstīs. Tomēr abas radniecīgās pilsētas Baltijas jūras krastā piesaista daudz tūristu, un tām ir ļoti labi transporta tīkli. Es domāju, mēs varam daudz mācīties viens no otra pieredzes un mūsu galvaspilsētas daudz iegūs, vienai ar otru cieši sadarbojoties.
Tūrisms var piedāvāt plašas ekonomiskās attīstības iespējas mūsu galvaspilsētām. Helsinki jau ir guvuši diezgan lielus panākumus tūristu piesaistīšanā un Somijas tūrisma industrijas attīstības sekmēšanā. Rīga vēl nav pilnībā realizējusi savas daudzsološās tūrisma attīstības iespējas, bet, strādājot kopā un daloties savā pieredzē, mēs varam veicināt ne tikai abpusējus ceļojumus, bet arī pievērst uzmanību mūsu unikālā ziemeļu reģiona pievilcībai. Rīga un Helsinki tagad sadarbojas Baltijas kruīza projektā, lai piesaistītu kruīza kuģus Baltijas jūras reģionam, un es aicinu abas pilsētas turpināt sadarbību līdzīgos savstarpēji izdevīgos projektos.
Kaut gan Helsinkus no Rīgas šķir tikai 400 kilometru attālums un vienā no otras var nokļūt pēc neliela 40 minūšu gara lidojuma, dažādos vēstures posmos šīs abas pilsētas, šķiet, ir bijušas neiedomājami tālu viena no otras. Vēl pavisam nesen, padomju okupācijas laikā, Latvijā Helsinkus no Rīgas šķīra dzelzs priekškars. Taču šodien, pateicoties tirdzniecības uzplaukumam pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un arvien pieaugošajām ceļošanas iespējām, abas lielās pilsētas kļūst arvien tuvākas viena otrai nekā jebkad agrāk. Ir viegli nokļūt vienā valstī no otras ar lidmašīnu reisiem, un ar ES finansiālo atbalstu uzlabotais “Via baltica” ceļu tīkls starp Tallinu un Rīgu ir izveidojis ātru un ērtu koridoru vieglajām un smagajām automašīnām un autobusiem. Es patiesi ceru, ka kādu dienu būs pieejamas arī citas ceļošanas iespējas, ieskaitot ātrgaitas vilcienus un tiešu prāmju satiksmi.
Es jau sākumā minēju mūsu galvaspilsētu līdzīgās iezīmes. Mūsu līdzīgā jūgendstila arhitektūra un mūsu statuss kā UNESCO pasaules kultūras mantojumā iekļautām vietām padara Rīgu un Helsinkus par īpaši atraktīvām un savstarpēji pievilcīgām pilsētām. Mēs piedāvājam priekšrocības, kāds ir modernās, kosmopolītiskās Eiropas galvaspilsētās, bet kas nav pārapdzīvotas vai pārmērīgi lielas. Es domāju un patiesi ceru, ka somu tūristi Rīgā jūtas kā mājās, un latviešu tūristi Helsinkos jūtas tāpat.
Šogad Rīgā notiks divi visai pasaulei nozīmīgi pasākumi. Jau pēc dažām dienām mēs ceram sagaidīt Rīgā ierodamies aizrautīgus somu hokeja līdzjutējus uz pasaules hokeja čempionātu, bet novembrī mums būs grūts, tomēr patīkams uzdevums – sarīkot nākamo NATO samitu. Šie pasākumi un vēl daudzi citi būs Rīgai laba izdevība parādīt, cik tā ir draudzīga pilsēta un cik viesmīlīgi tā spēj uzņemt viesus.
Šobrīd Rīgai ir uzticēta Baltijas metropoļu prezidentūra. BaltMet ir reģionālas sadarbības tīkls, kurā Rīga un Helsinki sadarbojas kopš 2002.gada. BaltMet strādā pie vairākiem nozīmīgiem projektiem, lai piesaistītu investīcijas un atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, zinātniekiem un municipalitātēm. Rīgas un Helsinku municipalitātes sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz vides aizsardzību un enerģētiku, ieskaitot veiksmīgo projektu, kurā ir iesaistīti komunālie uzņēmumi “Helsingin Energia” un “Rīgas siltums”.
Es domāju, ka būtu vērts izpētīt iespējas par inovāciju parku izveidošanu Rīgā un Helsinkos, tādējādi tiktu radīts savstarpēji izdevīgas sadarbības trīsstūris, kurā būtu iesaistīti zinātnieki, uzņēmēji un municipalitātes. Es esmu pārliecināta, ka Rīga būtu gatava strādāt pie šāda projekta, un es aicinu abu pilsētu administrācijas risināt šo jautājumu.
Nobeigumā es vēlos uzsaukt tostu par Helsinku tālāku izaugsmi un labklājību un par vēl ciešāku sadarbību starp Helsinkiem un Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas