Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa sēdē

ĀM: Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu

Ministru kabineta 25.aprīļa sēdē apstiprināts Ārlietu ministrijas iesniegtais likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret trešo valsti vai ar trešo valsti saistītajām personām tiek ieviestas Latvijas Republikā.

Ministru kabinets ar 2004.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.477 apstiprināja Koncepciju par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu īstenošanas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un ekonomisko resursu plūsmas ierobežošanu. Koncepcija paredz likumā noteikt kompetentās iestādes, kas ir tieši atbildīgas par dažādu sankciju ieviešanu, dažādu sankciju veidu definējumu, ļaujot precīzāk noteikt, kuras valsts pārvaldes iestādes ir nepieciešams iesaistīt sankciju ieviešanā, kā arī funkcionētspējīgu informācijas aprites mehānismu.

Papildus Koncepcijā paredzētajiem finanšu ierobežojumiem un civiltiesiskajiem ierobežojumiem likumprojektā iekļautas normas, kas regulē ceļošanas ierobežojumus.

Likums paredz vienkāršu un precīzu sankciju ieviešanas mehānismu, kas dod iespēju personām vienkāršā veidā konstatēt, vai pret kādu personu vai valsti Latvijas Republikā pastāv kāda veida aizliegumi veikt civiltiesiskus darījumus. Šī informācija būs fiksēta visos pastāvošajos Latvijas Republikas publiskajos reģistros.

Pēc likuma apstiprināšanas Saeimā un tā spēkā stāšanās spēku zaudēs likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 117./118.nr).

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par plašākām uzņēmēju sadarbības iespējām

Otrdien, 25.aprīlī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma”, kas paredz paplašināt uzņēmēju sadarbības iespējas, tādā veidā sekmējot tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus tiek veikti grozījumi arī MK 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.862, kas nosaka sodus par Konkurences likuma 11. un 13.panta pārkāpumiem.

Konkurences likumā teikts, ka “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana”. Taču atsevišķos gadījumos Konkurences padome var atļaut slēgt tādas dalībnieku vienošanās, ja tās uzlabo ražošanu, realizāciju, progresu, dodot labumu patērētājam un atbilst noteiktajiem kritērijiem. Tātad jaunais normatīvais akts skaidri definē tās tirgus dalībnieku vienošanās par sadarbību, kuras nav aizliegtas un par kurām nav jāziņo Konkurences padomei.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem horizontālās sadarbības vienošanās (vienošanās starp esošiem vai potenciāliem konkurentiem par kopīgas darbības veikšanu, lai efektivizētu saim­niecisko darbību), kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem. Vienlaikus tiek noteiktas arī tās atsevišķu tirgus dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās, par kurām nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci.

Sagaidāms, ka likumdošanā veiktās izmaiņas padarīs uzņēmējiem skaidrāku konkurences tiesību piemērošanu, kas vienlaikus atvieglos administratīvo procesu komercdarbības reglamentēšanā konkurences jomā.

Konkurences likums (11.panta ceturtā daļa) pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, kuri reglamentē atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās (lēmumus un saskaņotu darbību), kas tiek atbrīvota no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šī darbība atbilst konkrētām šajos MK noteikumos izvirzītajām prasībām, un atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci. Attiecībā uz horizontālās sadarbības vienošanām šādi noteikumi vēl nebija izdoti.

EM: Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Otrdien, 25.aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, kas nosaka kārtību, kādā hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītājam jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību, un termiņus, kā arī šī apdrošināšanas veida minimālo atbildības limitu.

Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nepieciešama, lai aizsargātu trešās personas, tajā skaitā valsti, no iespējamiem zaudējumiem, kuri var rasties A vai B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja darbības vai bezdarbības rezultātā, kā arī lai garantētu videi nodarītā kaitējuma atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu paaugstinātas bīstamības avota valdītājam ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar pašā cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 3.pantu A klases hidrotehniskas būves avārijas rezultātā var rasties draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, var tikt nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi, savukārt B klases hidrotehnisko būvju avārijas rezultātā var tikt nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi.

Noteikumu prasības neattiecas uz tiem hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Par likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” ievērošanas kontroli ir atbildīga Valsts būvinspekcija, tādēļ noteikumu projektā paredzēts, ka par apdrošināšanas līguma noslēgšanu vai atjaunošanu hidrotehnisko būvju valdītājam un par apdrošināšanas līguma apturēšanu vai izbeigšanu apdrošinātājam ir pienākums trīs darba dienu laikā rakstveidā ziņot Valsts būvinspekcijai.

Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar 2005.gada 13.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” – 2006.gada 1.jūnijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai uz robežas

Otrdien, 25.aprīlī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kas nosaka deklarācijas veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai un reglamentē deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību. Noteikumi “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas” izstrādāti atbilstoši likumam “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.

Noteikumu normas paredz, ka fiziskā persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, aizpilda deklarāciju divos eksemplāros uz paškopējoša papīra un valsts robežas šķērsošanas vietā iesniedz to kompetentajai iestādei likuma ievērošanas kontrolei – Valsts ieņēmumu dienestam. Deklarācijas veidlapas uz paškopējoša papīra latviešu, angļu un krievu valodā bez maksas būs pieejamas kompetentajā iestādē.

Noteikumi reglamentē arīdzan deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību – izlases kārtībā vai saskaņā ar kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju, lai pārliecinātos par deklarētā skaidras naudas daudzuma atbilstību faktiskajam daudzumam un par citu deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

Likumu “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Saeima pieņēma 2005.gada 13.oktobrī, un tas paredz skaidras naudas līdzekļu obligātas deklarēšanas pienākumu fiziskai personai, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas ir Eiropas Kopienas ārējā robeža, ja naudas līdzekļu apjoms ir ekvivalents 10 000 eiro vai lielāks.

Skaidras naudas līdzekļi šā likuma izpratnē ir:

• banknotes un monētas, kuras laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;

• šādi finanšu instrumenti: čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un jebkādi finanšu instrumenti, kas izdoti uz uzrādītāju vai izdoti fiktīvam saņēmējam, vai izdoti tādā formā, ka īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu pāriet līdz ar tā nodošanu citai personai; ceļojumu čeki; neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti, nenorādot naudas saņēmēju.

FM: Par pašvaldību mēneša pārskatiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25.aprīlī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par pašvaldību mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kas izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrību ar klasificētu un sistematizētu informāciju par budžetu izpildi, kā galveno mērķi nosakot mēneša konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskata sastādīšanu atbilstoši likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām prasībām.

Noteikumi paredz, ka, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem un atbilstoši tos klasificējot, pašvaldības sagatavos pārskatu, balstoties uz naudas plūsmas principa vai arī kā vienas vienības konsolidēto pārskatu, izslēdzot savstarpējos darījumus un atlikumus starp konsolidācijā iesaistītajām vienībām. Pašvaldību mēneša pārskatu lietotāji būs budžeta iestādes, Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde un Starptautiskais valūtas fonds.

Apkopotā informācija par pašvaldību aizņēmumiem nodrošinās nepieciešamo informāciju valsts pārvaldes ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanai.

Pārskatus varēs iesniegt gan parakstītus papīra formā, gan elektroniski – akceptētus atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam. Otrajā gadījumā pašvaldībai jānoslēdz ar Valsts kasi līgums par pārskatu iesniegšanu un akceptēšanu elektroniski.

Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri, un līdz ar to spēku zaudēs MK 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.425 “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo un iesniedz mēneša pārskatus par budžeta izpildi, finansēšanu, aizņēmumu un galvojumu apjomu”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pievienošanos ANO konvencijai par kodolterorisma apkarošanu

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja Latvijas pievienošanos 2005.gada 13.aprīļa ANO Starptautiskajai konvencijai par kodolterorisma apkarošanu.

Konvencija paredz dalībvalstīm pienākumu kriminalizēt konvencijā minētos nodarījumus, piemēram, radioaktīvo materiālu nelikumīgu glabāšanu, lai radītu nopietnus miesas bojājumus cilvēkiem vai izraisītu to nāvi, vai radītu nopietnu kaitējumu īpašumam, radioaktīvo materiālu nelikumīgu izmantošanu ar tādu pašu nolūku vai nolūkā piespiest fizisku, juridisku personu, valsti vai starptautisku organizāciju veikt noteiktas darbības vai atturēties no tām.

Konvencija arī paredz tās dalībvalstu sadarbību, lai veicinātu kodolterorisma aktu izmeklēšanu un to izdarītāju atbilstošu sodīšanu. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu, noziedzīgo nodarījumu izdarītāju izdošanu, kā arī to nodošanu citām valstīm, lai sniegtu liecības u.tml.

IeM: Par Krimināllikuma grozījumiem kodolterorisma novēršanai

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par ar kodolterorismu saistītajiem noziegumiem, ja tie izraisījuši smagas sekas.

Likumprojekts paredz noteikt krimināl­atbildību, nosakot, ka par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai produktu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādāšanās, transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpumu, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

2005.gada 13.aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar vienprātīgu lēmumu pieņēma Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu. Šī konvencija uzliek dalībvalstīm par pienākumu kriminalizēt konvencijā minētos nodarījumus, piemēram, radioaktīvo materiālu nelikumīgu glabāšanu nolūkā radīt nopietnus miesas bojājumus cilvēkiem vai izraisīt to nāvi, vai radīt nopietnu kaitējumu īpašumam, radioaktīvo materiālu nelikumīgu izmantošanu ar tādu pašu nolūku vai nolūkā piespiest fizisku, juridisku personu, valsti vai starptautisku organizāciju veikt noteiktas darbības vai atturēties no tām u.tml.

Gandrīz visi konvencijā minētie noziedzīgie nodarījumi jau ir paredzēti Latvijas Krimināllikumā, tomēr, lai pilnībā kriminalizētu konvencijā minētos noziedzīgos nodarījumus, likums ir jāpapildina, nosakot kriminālatbildību par pantā minēto noteikumu pārkāpumu, ja iestājušās smagas sekas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

RAPLM: Par pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanu

Ministru kabinets apstiprinājis noteikumus “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”, paredzot, ka projektu izstrādā pašvaldību grupa, kurā pašvaldības pieņēmušas lēmumu par projekta izstrādi un kurā viena no pašvaldībām ir atbildīga par projekta sagatavošanu.

Noteikumi nosaka, ka par projekta sagatavošanu atbildīgā pašvaldība ir tā, ko izvirzījusi pašvaldību grupa. Pēc tam, kad atbildīgā pašvaldība apņemas projektu sagatavot, tai tiek piešķirts finansējums projekta izstrādei.

Pašvaldības, izmantojot piešķirtās mērķdotācijas, apvienošanās projekta ietvaros izstrādā novada attīstības stratēģiju un veidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu.

Apvienošanās projektu pašvaldība sagatavo saskaņā Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku, izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem un Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Izstrādātais apvienošanās projekts jāiesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Tā uzglabās un apkopos sagatavotos projektus, kā arī sniegs par tiem atzinumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa