Ministru kabineta 5. decembra sēdē

Turpinājums. Informācijas sākums — "LV" Nr. 440/441, 5.12.2000.

Netika akceptēts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programmas projekts. Pamatā atbalstīts priekšlikums par doktorantūras grantu kreditēšanu. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots triju mēnešu laikā precizēt Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programmas projektu, ņemot vērā izteiktās piezīmes un priekšlikumus. Uzdots projektā iekļaut jautājumus par konkurenci uz grantu vietām, par zinātnes virzienu prioritātēm, privātā sektora un ārvalstu finansējuma piesaistes iespējām, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos un precizēto programmas projektu iesniegt Ministru kabinetā.

Ministru kabinets akceptēja konceptuālo ziņojumu par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību. Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju uzdots sagatavot un līdz 22.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā: normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami konceptuālā ziņojuma 1.3.apakšpunktā minēto risinājumu īstenošanai; tiesību aktu projektus, kas nepieciešami, lai Valsts valodas centra funkciju – valsts valodas prasmes pārbaudi, saņemot atbilstošu finansējumu, pārņemtu Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Pieņemta zināšanai informācija par priekšlikumiem Korupcijas apkarošanas biroja izveidošanai. Valdība akceptēja informatīvajā ziņojumā ietvertā risinājuma variantu, kas paredz biroju veidot pakāpeniski uz Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta bāzes. Darba grupai uzdots turpināt darbu ar Korupcijas apkarošanas biroja izveidi saistīto projektu sagatavošanā, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets neatbalsta korupcijas apkarošanas funkcijas nodošanu vienīgi biroja pārziņā. Uzdots precizēt jautājumu par operatīvā darba un izziņas tiesību īstenošanu un funkciju strukturēšanu. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju un Iekšlietu ministriju uzdots mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē priekšlikumus par iespējamiem finansu avotiem Korupcijas apkarošanas biroja izveides nodrošināšanai. Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojam, Ekonomikas policijas birojam, Iekšlietu ministrijas Drošības policijai, Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policijas pārvaldei, Korupcijas novēršanas kontroles daļai, kā arī Kontrabandas apkarošanas centram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Satversmes aizsardzības birojam uzdots mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par paveikto 1999. un 2000.gadā.

Ministru kabinets apstiprināja nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammas "Bibliotēkas" un "Literatūra". Kultūras ministrijai uzdots atbilstoši apakšprogrammu prioritātēm īstenot tajās minētos pasākumus ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Valdība nolēma ieteikt Finansu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Labklājības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam iekļaut nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammu mērķus un uzdevumus nozaru attīstības programmās un plānos un pašvaldību attīstības koncepcijās un plānos. Finansu ministrijai uzdots izvērtēt iespējas piemērot diferencētas pievienotās vērtības nodokļa likmes atsevišķām preču grupām un līdz 2001.gada 1.martam iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas delegāciju līdzdalībai Starptautiskās darba organizācijas Eiropas reģionālajā sanāksmē". No Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolemts iedalīt 1544 latus Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Vitālija Gavrilova un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Jura Radzēviča ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai. Labklājības ministrijai no ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem uzdots segt delegācijas vadītāja labklājības ministra Andreja Požarnova ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Pieņemta zināšanai informācija par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu struktūru sakārtošanu reģionālās politikas un Eiropas Savienības struktūrfondu koordinācijas jomā.

Lai valsts pārvaldes centrālajā līmenī īstenotu reģionālās politikas un Eiropas Savienības strukturālo instrumentu koordinācijas funkciju un to veikšanai paredzēto resursu koncentrāciju, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātā nolemts iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamentu, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās politikas programmu koordinācijas departamenta Reģionālās struktūrpolitikas nodaļu, Ekonomikas ministrijas Reģionālo fondu un to pārvaldošo bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība". Noteikts, ka Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts (pēc attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas institūcijas nosaukums tiks precizēts) pilda vadošās iestādes funkcijas Eiropas Savienības strukturālo instrumentu likumdošanas izpratnē. Pašvaldību teritoriālās plānošanas funkciju nolemts saglabāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Akceptēts priekšlikums izveidot Nacionālo reģionālās attīstības padomi. Noteikts, ka Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta funkcijas nacionālās un reģionālās attīstības politikas veidošanā, ieviešanā un darbā ar Eiropas Savienības strukturālajiem instrumentiem ir: koordinēt Nacionālā attīstības plāna sagatavošanu; izstrādāt reģionālās attīstības politiku; Ministru kabineta deleģējumā iesniegt Eiropas Komisijā sagatavoto Nacionālo attīstības plānu; sadarbībā ar citām ministrijām sagatavot Eiropas Savienības strukturālo instrumentu programmdokumentu un kopīgi ar Finansu ministriju vest sarunas ar Eiropas Komisiju; kopīgi ar citām institūcijām veikt finansu resursu izlietojuma indikatīvo plānošanu Eiropas Savienības strukturālo instrumentu programmdokumentā un saskaņot ar Finansu ministriju; uzraudzīt un izvērtēt Nacionālā attīstības plāna ieviešanu; ziņot par Nacionālā attīstības plāna un vienotā programmdokumenta izpildes progresu Ministru kabinetam, Eiropas Komisijai un Nacionālajai reģionālās attīstības padomei; veikt Nacionālās reģionālās attīstības padomes un Eiropas Savienības strukturālo instrumentu uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas. Noteikts, ka Finansu ministrija ir Eiropas Savienības strukturālo instrumentu finansējuma koordinējošā institūcija, kas nodrošina Eiropas Savienības strukturālo instrumentu finansējuma sasaisti ar valsts budžetu. Galvenās Finansu ministrijas funkcijas un pienākumi Eiropas Savienības Strukturālo instrumentu koordinācijā ir: kopīgi ar Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu vest sarunas ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības strukturālo instrumentu indikatīvā finansējuma apjomu un informēt Nacionālās reģionālās attīstības padomi par to; piedāvāt un izvērtēt iespējamos līdzfinansēšanas scenārijus; izvērtēt Nacionālā attīstības plāna sagatavošanas procesā finansiālās spējas (t.sk. privātā un pašvaldību sektoru) izvēlēto prioritāšu ieviešanai; koordinēt un kontrolēt Eiropas Savienības strukturālo instrumentu programmdokumentā paredzētā finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma iekļaušanu valsts budžetā; veikt strukturālo instrumentu finansu vadību atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Noteikts, ka darbam ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, kā arī Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem saskaņā ar Eiropas Savienības Teritoriālās statistikas vienību nomenklatūru (NUTS) visa valsts teritorija ir atzīstama par vienu NUTS II līmeņa reģionu. Valdība uzdeva īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finansu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu līdz 2001.gada 1.aprīlim sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālo nostāju sadaļā "Reģionālā politika un strukturālie instrumenti". Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijai uzdots patstāvīgi papildināt oficiālās nostājas tekstu atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam par konceptuālo priekšlikumu "Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu struktūru sakārtošanu reģionālās politikas un Eiropas Savienības struktūrfondu koordinācijas jomā" un iesniegt to Valsts kancelejā. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu vadītājam Andrim Ķesterim uzdots nodrošināt sarunu oficiālās nostājas sadaļā "Reģionālā politika un strukturālie instrumenti" tulkojumu angļu valodā un sarunu procedūru noteiktajā kārtībā iesniegt to Eiropas Savienības sarunu delegācijai.

Pieņemta zināšanai informācija par problēmām, kas saistītas ar Komerclikuma stāšanos spēkā. Ministru kabinets atzina par nepieciešamu atlikt Komerclikuma spēkā stāšanās laiku uz 2001.gada 1.jūliju.

Akceptēts rīkojums "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". Iekšlietu ministrijai uzdots izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojektu un konvencijas projektu, ņemot vērā izteikto priekšlikumu, un iesniegt attiecīgu informāciju Valsts kancelejā.

Valdība akceptēja rīkojumus "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā"", "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmi"", "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"", "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000" un "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā"", kas nepieciešami sakarā ar to, ka Eiropas Savienības Komisija ir nolēmusi izdarīt grozījumus preču izcelsmes kodos.

Valdības preses departaments