Valsts nākamgada budžets ir ar pieticīgu gandarījumu, bet cerībām

Aija Poča, Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 05.12.2000.

— Tikko Saeima pieņēma likumu par valsts budžetu 2001.gadam. Vai jums kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai ir gandarījums par parlamentā paveikto darbu pie šī likuma?

— Es atbildi uz šo jautājumu gribētu sadalīt divās daļās.

Viena no tām vairāk saistīta ar šī budžeta projekta apspriešanu. Iepriecina tas, ka valsts budžetu esam ar savām balsīm apstiprinājuši pašu ieplānotajos termiņos. Turklāt mums ir izdevies saglabāt tās galvenās nostādnes, kas nāca no valdības puses, tai iesniedzot likumprojektu. Proti, budžeta deficīts tika noturēts piedāvātajos apjomos. Tas ir mazāks nekā šajā, 2000.gadā. Apliecināta arī Latvijas valsts tendence šo budžeta deficītu turpmāk samazināt. Budžeta apspriešanas gaitā šis skaitlis — 0,7 procenti no iekšzemes kopprodukta — tā arī netika palielināts.

Runājot plašākā aspektā, tomēr īpaša gandarījuma nav. Jo, kā saka, ārpusē palika pagara virkne neatliekamu pozīciju, kas prasa finansējumu no valsts budžeta. Pēc smagām diskusijām Saeimā mums neizdevās gūt risinājumus vairākām poblēmām.

Pirmo es gribētu minēt bērnu pabalstu problēmu. Konkrētu valdības priekšlikumu par to, kādā veidā pilnveidot šo bērnu pabalstu izmaksu sistēmu, tomēr nebija. Arī parlamentā piedāvātie risinājumi nebija, mūsuprāt, konstruktīvi. Jebkurā gadījumā tie nerada iespēju atrisināt šo bērnu pabalstu jautājumu jau kopš nākamā gada sākuma. Vienīgais, ko mēs varējām, — iestrādāt likumā par sociālo palīdzību skaidru un nepārprotamu uzdevumu valdībai iesniegt līdz 31. maijam konkrētus priekšlikumus likumprojektu veidā, kas noteiktu, kā pilnveidot bērnu pabalstu sistēmu.

Valsts budžetā, protams, ievērotas visas trīs valdības ierosinātās prioritātes — integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kā arī izglītība, galvenokārt pedagogu algu paaugstināšana. Pozitīvas tendences, kaut arī nelielos apjomos, iezīmējas pašvaldību budžetos, kur ir samērā liels pieaugums — 7 procenti. Līdz ar to tas ietekmē veselības aprūpes budžetus, jo nauda veselības aprūpei nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādas, lūk, ir tās dažas pozitīvās tendences.

Sāpina, protams, tas, ka diemžēl daudzi labi un vērā ņemami priekšlikumi palika neatbalstīti. Varu minēt kaut vai finansējumu reģionālās attīstības fondam, kas ir nepietiekams mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Pietrūka naudas daudzu kultūras nozares pasākumu finansēšanai. Ārpusē palika tādas pozīcijas kā Dziesmu svētki, kinofilmu veidošana, kultūrvēsturisko pieminekļu restaurācijas programma, Latvijas televīzijas 1. programmas apraides nodrošināšana visā valsts teritorijā, korespondentu punkts Briselē, papildu finansējums Eiropas Integrācijas birojam un vairākas citas.

To visu ņemot vērā, varu sacīt, ka man ir pieticīgs gandarījums par šo valsts budžetu.

— Varam iztērēt tikai tik daudz, cik mums maciņā ir. Vai tomēr ir sagaidāmi kādi papildu ieņēmumi 2001. gadā?

— Tas, kā es saprotu, ir jautājums par valsts budžeta ieņēmumu daļas pārpildes iespējām. Iepazinusies ar Finansu ministrijas prognozēm attiecībā uz ieņēmumiem, varēju secināt, ka iespējami mazliet lielāki ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, ņemot vērā to, ka ekonomika tagad sākusi attīstīties nedaudz straujākos tempos.

Bet tajā pašā laikā Finansu ministrijas darbinieki un speciālisti ir izteikuši bažas par citu nodokļu iekasēšanas prognozēm. Runa ir par akcīzes nodokli, kas saistīts ar naftas produktiem, un uzņēmumu ienākuma nodokli. Līdz ar to pievienotās vērtības nodokļa ienākumu papildu pieaugums varētu tikai kompensēt iztrūkumu, kas rodas, iekasējot citus nodokļus. Tāpēc ar lielu piesardzību vērtējama iespējamā ieņēmumu palielināšanās papildus likumā par budžetu jau paredzētajiem.

Ja, piemēram, veiksmīgi tiks izsolīta licence trešajam operatoram attiecībā uz mobilo sakaru pakalpojumiem, varētu parādīties kādi budžeta ārkārtas ieņēmumi. Tad, protams, varētu lemt, kādu pasākumu finansēšanai šī nauda novirzāma. Neapšaubāmi šie papildu līdzekļi pirmām kārtām būtu atvēlami manis jau minētajām pagaidām neapmierinātajām vajadzībām. Un ne tām vien. Nauda nepieciešama, piemēram, arī autoceļu uzlabošanas programmai. Varētu sākt domāt arī par to, kā sakārtot pasažieru pārvadājumu sistēmu, to dotējot.

— Kopumā raugoties, vai šim valsts budžetam ir arī stratēģiska ievirze vai tā ir tikai, kā mēdz teikt, caurumu aizlāpīšana?

— Ja runājam par stratēģiju, jāatzīmē, ka diezgan lieli līdzekļi ir atvēlēti, lai varētu īstenot programmu, kas attiecas uz valsts aizsardzību, drošību un integrāciju NATO. Tas ir viens no stratēģiskajiem mērķiem. Diezgan daudz ir domāts arī par to, kā ar saviem finansējumiem mēs varētu absorbēt jeb apgūt ārvalstu, proti, Eiropas Savienības, palīdzību. No šāda viedokļa mums ir šī stratēģiskā ievirze.

Turklāt tendence samazināties budžeta deficītam liecina par to, ka Latvijas ekonomika ir pietiekami stabila un Latvijas valsts ir uzticama partnere ārzemju investoriem, un tās ekonomika ir spējīga darboties normālos finansiālajos ietvaros.

— Varbūt 2002. vai 2003. gadā mēs beidzot nonāksim pie bezdeficīta budžeta?

— Daudz kas būs atkarīgs no mūsu papildu prasībām. Cik strauji tās augs? Domāju, ka 2003. gadā mēs sasniegsim šo bezdeficīta budžeta slieksni. Tomēr šis jautājums par bezdeficīta budžetu, pēc manām domām, būtu apskatāms gluži vai filozofiski. Vai budžeta deficīta likvidēšana mums ir pašmērķis? Bet varbūt galvenais ir tas, kā mūsu valsts attīstās visās nozarēs? Domāju, ka tas nav nekas traģisks, ja budžeta deficīts ir apmēram viena vai pusotra procenta robežās. Jāvērtē visi makroekonomiskie rādītāji kopumā, jāskatās, kādas ir maksājumu bilances, kādi ir inflācijas tempi. Tātad — kas Latvijas ekonomikai ir pieņemams vai nav pieņemams.

— Vai tika izdarīti būtiski labojumi vai papildinājumi Ministru kabineta pirms diviem mēnešiem iesniegtajā valsts budžeta likumprojektā?

— Iesniegtais likumprojekts tika koriģēts pavisam nedaudz. Netika būtiski palielināta ieņēmumu daļa, raugoties uz to pragmatiski un objektīvi. Arī izdevumu daļā uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina netika izdarīti kādi būtiski grozījumi.

Vienīgi nepieciešamu pasākumu finansēšanas labad Saeima diezgan būtiski samazināja līdzekļus neparedzētiem izdevumiem. Šī nauda tika novirzīta gan muzejiem, gan dotācijām atsevišķām pašvaldībām, gan veselības aprūpes iestādēm. Tas viss ir saistīts ar kādām jau iesāktām programmām vai akūti nepieciešamiem maksājumiem. Tās visas ir lietas, kas jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk būs jāfinansē. Varu minēt arī Stradiņa slimnīcas bērnu pernitālās aprūpes centru, kur jau līdz šim ir bijusi palīdzība no Šveices un bijuši valsts ieguldījumi. Taču, lai šo projektu pabeigtu, bija vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta.

— Cerēsim, ka nebūs nekādu ārkārtas situāciju, kur vajadzētu valsts naudu neparedzētiem izdevumiem.

— Patiešām ceru uz to. Piemēram, mēs tā arī neiekļāvām valsts budžetā izdevumus, kas būtu saistāmi ar vienas Zviedrijas uzņēmējkompānijas pretenzijām gandrīz 2 miljonu latu apjomā sakarā ar viena kuģa sagriešanu metāllūžņos. Turklāt arī pats Ministru kabinets ir iesniedzis dažus priekšlikumus attiecībā uz neparedzēto līdzekļu izmantošanu. Tos ierosināja samazināt, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijā strādājošo izdienas pensiju izmaksas. Daļa līdzekļu tika atvēlēta otrajam maksājumam, veidojot mobilo sakaru noklausīšanās iekārtas. Tātad ne tikai Saeima, bet arī valdība paplicināja šos līdzekļus neparedzētajiem gadījumiem.

— Vai šis valsts budžets atbilst starptautisko finansu organizāciju prasībām?

—Mēs tomēr esam ievērojuši tā sauktos Māstrihtas kritērijus, proti, budžeta deficīts nepārsniedz 3 procentus. Protams, Starptautiskais valūtas fonds vienmēr ir vēlējies, lai mūsu valsts budžeta deficīts būtu niecīgāks. Iespējams, ka viens otrs maksājums varētu būt mazāks. Piemēram, pabalsti bezdarbniekiem, ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis mūsu valstī pēdējā laikā pazeminās.

Ārzemēs to labi saprot, ka ļoti neilgā laikā nonākt pie bezdeficīta budžeta tikpat kā nav iespējams. Jo pastāvīgi jāņem vērā valsts iekšējās politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas. Bet man šķiet, ka mēs ejam visumā pareizā virzienā, neaizmirstot valsts stratēģiskos mērķus, tomēr, cik vien iespējams, cenšamies arī ievērot tās iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības. Manuprāt, nupat pieņemtais valsts budžets vieš ne tikai sarūgtinājumus, bet arī cerības.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors