Ārlietu ministrijas informācija Nr.03/100-3409

Rīgā 2006.gada 20.aprīlī

Par Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu

Šā gada 18.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts Ministru kabineta pārstāves starp­tautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskats par 2005.gadu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 18.aprīļa sēdes protokola 31.paragrāfa 2.punktu nosūtām publicēšanai darba pārskata tekstu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I.Reine

 

Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskats par 2005.gadu

I. MINISTRU KABINETA PĀRSTĀVES STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS DARBĪBAS VIRZIENI

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās”, Ministru kabineta pārstāvim (Pārstāvis) ir trīs galvenie uzdevumi:

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa);

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses ANO specializēto procedūru ietvaros;

— nodrošināt nacionālo ziņojumu par Latvijai saistošo starptautisko daudzpusējo līgumu izpildi sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

2. 2005.gadā Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā (Birojs) strādāja 4 darbinieki (ieskaitot Pārstāvi) pilnas slodzes darbā.

3. Ziņojumā apkopotā statistika, tabulas un grafiki attiecināmi uz sūdzībām un iesniegumiem laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim, savukārt atsevišķi punkti atsaucas uz jaunākajiem faktiem par lietu virzību Tiesā un ANO, kas notikuši līdz 2006.gada martam.

II. MINISTRU KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESĀ

4. Pārstāvot Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Pārstāvis:

a. seko Tiesas tiesvedībā saņemtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem¹ pret Latviju un Tiesas noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes valdības vārdā uz jebkuriem citiem Tiesas uzdotajiem jautājumiem Tiesas noteiktajos termiņos;

c. sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju lietā¹ gadījumos, kad ir nepieciešams pieņemt lēmumu vai piedāvāt mierizlīgumu, kad Tiesa pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības, kad Tiesa lietā nozīmējusi mutisko noklausīšanos un kad Tiesa lietā pieņēmusi valdībai nelabvēlīgu spriedumu;

d. nodrošina Tiesas spriedumu tulkošanu un publicēšanu, iesaka un koordinē veicamos individuālos (kompensācijas izmaksa un tiesību aizskāruma rezultātā zaudēto tiesību atjaunošana) un vispārējos pasākumus Tiesas sprieduma izpildei;

e. Ziņo Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai par Tiesas spriedumu izpildes gaitu.

5. 2005.gadā Tiesas darba apjoms attiecībā uz pret Latviju iesniegtajām lietām salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem bija mazāks. Tas izskaidrojams ar tiesnešu no Latvijas maiņu Tiesā un darbu pārņemšanu. Kopš 2005.gada 6.septembra tiesnese no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir profesore Ineta Ziemele.

6. Līdz 2005.gada 31.decembrim Biroja lietvedībā komentāriem no Tiesas kopā bija saņemti 74 iesniegumi. No šiem iesniegumiem biroja aktīvajā lietvedībā atradās 58 iesniegumi (16 lietās Tiesa pieņēmusi lēmumu par iesniegumu noraidīšanu, svītrošanu vai ir pieņemta galīgā rezolūcija par spriedumu izpildi). 2005.gadā valdības komentāriem nosūtīti 9 jauni iesniegumi. Salīdzinoši — 2004.gada laikā bija saņemts lūgums komentēt 15 jaunus iesniegumus, 2003.gadā — 9 iesniegumus, bet 2002.gadā — 15 iesniegumus. Prognozējams, ka nākamajos gados valdībai komunicēto lietu skaits pieaugs, jo arī Tiesā reģistrēto iesniegumu skaits ar katru gadu palielinās. (Skat. tabulas Nr.1 un Nr.2.) Turklāt šobrīd pret Latviju skatīto jautājumu klāsts ir visai ierobežots un ar laiku tas noteikti paplašināsies. Tai pašā laikā jāņem vērā, ka pret Latviju pieņemtie Tiesas spriedumi mudina cilvēkus sūdzēties par līdzīgiem gadījumiem.

7. Saskaņā ar Tiesas sniegto informāciju 2005.gadā Tiesā no Latvijas tika saņemti 345 iesniegumi, taču liela daļa šo iesniegumu netiek reģistrēti jo ir acīmredzami neievēroti procesuālie nosacījumi, lai uzsāktu tiesvedību. Tā 2005.gadā no 345 iesniegumiem reģistrēti ir 234 iesniegumi. Savukārt no jau iereģistrētajiem iesniegumiem (arī par iepriekšējiem gadiem) 2005.gadā ir noraidīti 92 iesniegumi — šīs lietas tiek izslēgtas no Tiesas lietu reģistra un valdībai nav jāsniedz par tām komentāri. Jāatzīmē, ka neizskatīto iesniegumu skaits Tiesā ar katru gadu palielinās — tā 2005.gada nogalē Tiesā reģistrēti, bet vēl neizvērtēti bija 348 iesniegumi pret Latviju (skatīt tabulu Nr.1).

Tabula Nr.1

Tabula Nr.2

8. Tā kā iesniedzēji visbiežāk sūdzas par vairākiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) pantu pārkāpumiem, Tiesa jau sākotnējā stadijā izvērtē visu sūdzību¹ pamatotību, daudzas no iesniedzēju sūdzībām noraida kā nepamatotas un valdībai lūdz komentārus tikai par atsevišķām sūdzībām. Tabulās Nr. 3, Nr.4 un Nr.5 redzama noraidīto sūdzību dinamika stadijā, kad sūdzība tiek nosūtīta valdības komentāriem, pēc Tiesas sprieduma pieņemšanas, kā arī Tiesas piespriestās kompensācijas summa par konstatētajiem pārkāpumiem salīdzinoši ar iesniedzēju pieprasīto summu. No tabulas Nr. 5 varam secināt, ka piecās lietās, kurās Tiesa pasludinājusi spriedumu, konstatējot pārkāpumus un piespriežot taisnīgu atlīdzību par konstatētajiem pārkāpumiem un kurās spriedums ir stājies spēkā, Latvija kopā ir samaksājusi Ls 37 908, iesniedzēju sākotnēji prasīto Ls 458 699,20 vietā.

Tabula Nr.3

Tabula Nr.4

*Pret Latviju līdz šim brīdim pieņemti 7 spriedumi

Tabula Nr.5

9. Tālāk norādītajā tabulā Nr.4 ir sniegts to sūdzību apkopojums, kuras nosūtītas valdībai komentāru sniegšanai. Ņemot vērā, ka gandrīz visās saņemtajās lietās sūdzību iesniegusī persona uzskata, ka pārkāpti vairāki Konvencijas panti, tabulā viens un tas pats iesniegums var parādīties attiecībā uz vairākiem Konvencijas pantiem. Turklāt jāņem vērā, ka sūdzības par Konvencijas 14.panta pārkāpumiem vienmēr ir saistītas ar sūdzību arī par kādu citu Konvencijas pantu. Tabulā ir iekļautas 3 sūdzības, kuras iesniegušās personas atrodas ieslodzījumā un uzskata, ka valsts institūcijas viņām ir radījušas šķēršļus brīvai saziņai ar Tiesu. Tiesa attiecībā uz šīm 3 lietām ir lūgusi nosūtīt sūdzības iesniedzēju krimināllietās esošo procesuālo dokumentu kopijas un sniegt informāciju par sūdzības iesniedzējiem it kā radītajiem šķēršļiem sazināties ar Tiesu. Jāatzīmē, ka laikā no 2000.gada līdz 2006.gadam tiesa lūgusi nosūtīt papildinformāciju un lietas materiālus kopā 6 lietās, no kurām trīs lietās valdība ir saņēmusi atkārtotus lūgumus sniegt komentāru par iespējamiem šķēršļiem sūdzības iesniedzēju saziņai ar Tiesu, papildus komentējot arī sūdzības par citiem iespējamiem Konvencijas pārkāpumiem.

Tabula Nr.6

Konvencijas pants	Sūdzības
	2000	2001	2002	2003	2004	2005	Kopā
2.pants (tiesības uz dzīvību)		1					1
3.pants (spīdzināšanas aizliegums)	3		4	2	4		13
5.pants (tiesības uz personisko brīvību un drošību)	4		16	1	15	5	41
6.pants (tiesības uz taisnīgu tiesas procesu)	7	3	13	6	9	10	48
8.pants (tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību)	7	5	9	1	5	1	28
9.pants (tiesības uz reliģijas brīvību)	1			1	1		3
10.pants (tiesības uz vārda brīvību)		3			1		4
11.pants (tiesības uz biedrošanās brīvību)		1					1
12.pants (tiesības noslēgt laulību)	1						1
13.pants (tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizsardzību)	2	1	2	1	1	2	9
14.pants (diskriminācijas aizliegums)	2	2		2	3		9
34.pants (tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu)	2	3	2	1	3		11
1.protokola 1.pants (tiesības uz īpašumu)	1	2		3	1	2	9
1.protokola 2.pants (tiesības uz izglītību)	1						1
1.protokola 3.pants (tiesības uz brīvām vēlēšanām)	2	1		2			5
4.protokola 2.pants (pārvietošanās brīvība)	1						1
4.protokola 3.pants (pilsoņu izraidīšanas aizliegums)	2						2
4.protokola 4.pants (ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums)	1						1
7.protokola 2.pants (tiesības uz apelāciju krimināllietās)			1	1			2
Kopā:	37	22	47	21	43	20	190

10. No tabulā sniegtās informācijas izriet, ka visvairāk 2005.gadā valdībai komunicētas sūdzības par tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu iespējamiem pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants). 2005.gadā raksturīgi valdībai komunicētie iesniegumi satur sūdzības par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību (Konvencijas 13.pants) kopā ar sūdzībām par tiesībām uz lietas savlaicīgu izskatīšanu taisnīgā tiesā (Konvencijas 6.panta 1.punkts) un tiesībām uz īpašumu (Konvencijas 1.protokola 1.pants).

11. No visām saņemtajām lietām, dalot tās pēc nozarēm Biroja lietvedībā atrodas 34 iesniegumi par iespējamiem tiesību pārkāpumiem krimināllietās, 22 iesniegumi saistībā ar administratīvajām lietām, un 18 iesniegumi saistībā ar civillietām. Tabulās Nr.5. Nr.6 un Nr.7 ir apkopotas raksturīgākās sūdzības katrā tiesību nozarē uz 2005.gada 31.decembri:

Tabula Nr.7

Sūdzības krimināllietās:	Skaits
Kriminālprocesa ilgums (6.1.pants)	18
Aizturēšanas/apcietinājuma ilgums (5.3. pants)	17
Uzturēšanas apstākļi cietumos, izolatoros; vardarbība pret aizturētajiem, ieslodzītajiem (3.pants)	10
Aizturēšanas/apcietinājuma pamatotība (5.1.pants)	10
Tiesības griezties tiesā, kas lemj par aizturēšanas un apcietinājuma likumību un pamatotību (5.4.pants)	10
Tiesības tikties un sazināties ar ģimeni, tiesības uz korespondenci (8.pants)	10
Tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu (34.pants)	10
Procesuālās tiesības (nodrošināt tulkus, pieaicināt lieciniekus) (6.3.pants)	6
Nevainīguma prezumpcijas ievērošana (6.2.pants)	2
Reliģijas brīvība (9.pants)	2

Tabula Nr.8

Sūdzības civillietās:	Skaits
Tiesības uz īpašumu – nekustamo, pensiju, vērtspapīriem (1.protokola 1.pants)	8
Tiesas procesa ilgums (6.1.pants)	6
Tiesvedības procedurāli pārkāpumi (termiņu ievērošana, pārsūdzības forma un kārtība) (6.1 pants)	3
Vārda brīvība (10.pants)	3
Diskriminācijas aizliegums (14.pants)	3
Tiesu objektivitāte (6.1.pants)	2
Tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)	2

Tabula Nr.9

Sūdzības administratīvajās lietās:	Skaits
Tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi (8.pants)	13
Diskriminācijas aizliegums (14.pants)	5
Aizturēšana saistībā ar izraidīšanu no valsts (5.1. pants)	3
Procesuālajās tiesības (6.3.pants)	3
Tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)	3
Tiesības uz brīvām vēlēšanām (1.protokola 3.pants)	4
Uzturēšanas apstākļi aizturēšanas vietās (3.pants)	2
Brīva pieeja tiesai un taisnīgs process (6.1. pants)	2

12. Pašreiz no visām saņemtajām sūdzībām:

a) Ar Tiesas spriedumu apstiprināts mierizlīgums noslēgts vienā lietā — “Kulakova pret Latviju”. 2005.gadā valdība lēmusi par mierizlīguma sarunu sākšanu četrās lietās, kas uz šo brīdi atrodas dažādās stadijās.

b) Spriedums taisīts septiņās lietās, kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo personu cilvēktiesību pārkāpumus. No šīm lietām 2005.gada 16.jūnijā tika pasludināts spriedums lietā “Svetlana Sisojeva un citi pret Latviju”. Ar piecām balsīm pret divām Tiesa atzina, ka ir noticis Konvencijas 8.panta pārkāpums, savukārt ar sešām balsīm pret vienu — ka Latvija ir ievērojusi savas saistības, kas izriet no Konvencijas 34.panta. Vērtējot iejaukšanās samērīgumu, Tiesa ņēma vērā faktu, ka gandrīz visu savu mūžu sūdzības iesniedzēji ir nodzīvojuši Latvijā, šeit viņiem ir izveidojušas personīgas, sociālās un ekonomiskās saites un līdz ar to var uzskatīt, ka viņi ir integrējušies Latvijas sabiedrībā. Tiesa piesprieda 15,000 eiro sūdzības iesniedzēju morālā kaitējuma atlīdzināšanai.

c) Tiesas Lielajā palātā tiek izskatītas divas lietas pret Latviju, kurās Tiesas palātas jau pasludinājušas spriedumu:

— 2005.gada 16.septembrī Latvijas valdība pārsūdzēja spriedumu lietā “Svetlana Sisojeva un citi pret Latviju”, iesniedzot Tiesas Lielajā palātā lūgumu izskatīt lietu 17 tiesnešu sastāvā. Lūgums tika apmierināts, lieta tika nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā un š.g. 24.maijā ir nozīmēta tiesas sēde.

— 2005.gada 1.jūnijā Tiesas Lielajā palātā notika tiesas sēde lietā “Ždanoka pret Latviju”, kurā palātas spriedums tika pasludināts jau 2004.gada 17.jūnijā. Ziņojums par valdības pozīciju tiesas sēdei tika sniegts 2005.gada 1.marta sēdē. Papildus, 2005.gada 26.aprīlī tika atkārtoti nozīmēta ad hoc tiesnese lietā, jo Latvijas sākotnēji nozīmētā ad hoc tiesnese Tiesā netika atbalstīta. Tiesas Lielās palātas sprieduma pasludināšana notika 2006.gada 16.martā, kurā ar 13 balsīm pret četrām Tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Ždanokas tiesības uz brīvām vēlēšanām un ka nav nepieciešams atsevišķi vērtēt Ždanokas sūdzības par tiesību uz pulcēšanās un vārda brīvību iespējamiem pārkāpumiem.

d) 2005.gadā spriedumu izpilde turpinājās 4 lietās, kurās Tiesas spriedums kļuvis galīgs un stājies spēkā:

— Lietā “Farbtuhs pret Latviju” sūdzības iesniedzēja iesniegto lūgumu par lietas nodošanu izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā tiesnešu kolēģija noraidīja 2005.gada 6.jūnijā un līdz ar to Palātas spriedums stājās spēkā. Tiesas piespriesto kompensāciju 6,000 eiro apmērā morālā kaitējuma un tiesāšanās izdevumu atlīdzībai valdība 2005.gada 12.jūlijā ir pārskaitījusi sūdzības iesniedzējam. Informācija par sprieduma izpildi Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai iesniegta 2005.gada 15.jūlijā un 15.novembrī.

— Lietā “Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju” 2005.gadā Pārstāve turpināja konsultācijas ar Eiropas Padomes Tiesas spriedumu izpildītāju departamentu, kā arī Sļivenko advokātiem. Tika atzīts, ka tiesvedības atjaunošana administratīvajā tiesā nav novedusi pie gaidītā rezultāta: Sļivenko statusa Latvijā noteikšanas. Tika uzsāktas mierizlīguma sarunas ar Sļivenko advokātiem, kā rezultātā šā gada janvārī tika panākta vienošanās. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti mierizlīguma parakstīšanai un šī gada laikā lietā varētu tikt pieņemta galīgā rezolūcija par sprieduma izpildi.

— 2005.gadā turpinājās Tiesas 2002.gada 28.novembra sprieduma izpilde lietā “Aleksandrs Lavents pret Latviju”. Par šī sprieduma izpildei pieņemtiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteju 2005.gada 5.aprīlī, 10.okto­brī un 15.novembrī.

— Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja tika arī informēta par sprieduma izpildi lietā “Vides aizsardzības klubs pret Latviju” 2005.gada 15.novembrī.

e) Laikā no 2000.gada līdz 2005.gadam pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa ir atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai pavisam 12 lietas. 2005.gadā Tiesa nav pieņēmusi nevienu lēmumu par sūdzību noraidīšanu.

f) 2005.gadā Tiesa nav pieņēmusi nevienu lēmumu par iesniegto lietu pret Latviju svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta. Līdz šim Tiesa no izskatāmo lietu saraksta svītrojusi divas lietas pret Latviju.

g) Tāpat 2005.gadā Tiesa nav pieņēmusi nevienu lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības. ²

h) Trīs lietās valdība ir iesaistījusies tiesas procesā kā trešā puse un visās trijās lietās 2005.gadā tika pasludināti spriedumi, kas arī ir stājušies spēkā. Latvijas valdība turpinās sekot šo lietu attīstībai un diskusijām apspriežot spriedumu izpildi Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejā.

— 2005.gadā 29.martā valdība nolēma iesaistīties trešās puses statusā lietā “Hirsts pret Apvienoto Karalisti”, jo lieta skar vispārēju vēlēšanu tiesību aizliegumu personām, kas atrodas ieslodzījumā. Valdības komentāri Tiesai tika nosūtīti 2005.gada 14.aprīlī. 2005.gada 6.oktobrī Tiesas Lielā palāta pasludināja spriedumu, kurā ar divpadsmit balsīm pret piecām atzina ar likumu noteikto vispārējo aizliegumu ieslodzījumā esošajiem notiesātajiem balsot vēlēšanās par neatbilstošu Konvencijas 1.protokola 3.pantam. Spriedumā Tiesa vairākkārt apliecināja, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumu noteikšanā valstu rīcības brīvības apjoms ir plašs, jo ir neskaitāmi veidi, kā organizēt un vadīt vēlēšanu sistēmas, kā arī atšķirību pārbagātība, vēsturiskās attīstības, kultūras daudzveidības un politiskās domas ziņā visā Eiropā, un tas ir katras Līgumslēdzējas Valsts ziņā, kā to iekausēt savā demokrātijas vīzijā. Tomēr Tiesa atbalstīja Palātas viedokli, ka ar likumu noteiktais balsošanas tiesību ierobežojums ieslodzījumā esošajiem notiesātajiem ir pārāk vispārīgs un skar ļoti lielu cilvēku skaitu un tādēļ ir nesamērīgs ar sasniedzamo mērķi. Pašreiz notiek konsultācijas par iespējamiem Tiesas sprieduma ieviešanas pasākumiem Latvijā.

— Lietā “Baklanovs pret Krieviju” 2005.gada 9.jūnijā Tiesa konstatēja, ka Krievijas Federācijas tiesas, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsonim Viktoram Baklanovam piederošo 250,000 ASV dolāru konfiskāciju, ir pārkāpušas viņa Konvencijas 1.protokola 1.pantā garantētās tiesības uz īpašumu, jo tajā laikā spēkā esošie Krievijas likumi nepiešķīra tiesām pilnvaras konfiscēt mantu, kas izmantota kā nozieguma objekts. Tiesa noteica, ka Krievijas Federācijai jāsamaksā sūdzības iesniedzējam 3,000 eiro nodarītā morālā kaitējuma atlīdzībai. Tiesa nelēma par 250,000 ASV dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas valdības, jo tiesvedības laikā Strasbūras Tiesā sūdzības iesniedzējs nebija izvirzījis šādu prasību. Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzība tika noraidīta un spriedums ir stājies spēkā. Latvijas valdība turpinās piedalīties sprieduma izpildes uzraudzībā EP Ministru Vietnieku komitejā.

— Lietā “Agrotehserviss pret Ukrainu” 2005.gada 19.oktobrī Tiesa vienbalsīgi atzina Konvencijas 6.panta 1.punkta un 1.protokola 1.panta pārkāpumus. Tiesa atzina, ka pārkāptas Agrotehserviss tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā tiesā, jo vairākkārtēja nacionālo tiesu spriedumu atcelšana nenodrošināja tiesiskās paļāvības principu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka sūdzības iesniedzējam nacionālajā līmenī netika nodrošināta iespēja saņemt kompensāciju par kavējumu. Tāpat Tiesa uzskatīja, ka minētā procesa rezultātā tika pārkāptas arī sūdzības iesniedzēja tiesības uz īpašumu, jo vairāku gadu garumā uzņēmums nespēja saņemt ar nacionālās tiesas spriedumu piespriestā parāda piedziņu. Tiesa piesprieda Ukrainas valdībai izmaksāt kompensāciju sūdzības iesniedzējam 5 000 eiro apmērā par nodarīto morālo kaitējumu. Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzība tika noraidīta un spriedums ir stājies spēkā. Latvijas valdība turpinās piedalīties sprieduma izpildes uzraudzībā EP Ministru Vietnieku komitejā.

d) Savukārt pret Latviju skatāmajās lietās “Sisojevi pret Latviju”, “Sļivenko pret Latviju”, “Vikulovi pret Latviju” un “Vasiļevskis pret Latviju” kā trešā puse ir iesaistījusies Krievija.

e) Attiecībā uz 42 valdībai komunicētajām sūdzībām Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir pieņemamas izskatīšanai pēc būtības vai noraidāmas.

13. Bez jau iepriekš minētajām lietām 2005.gadā MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs (Birojs) sniedza papildkomentārus vai komentārus par taisnīgu atlīdzību lietās “Perijs pret Latviju”, “Ševanova pret Latviju”, “A.Ozoliņš un Diena pret Latviju”, “Jurjevs pret Latviju”, “Kornakovs pret Latviju”, “Ždanoka pret Latviju”, “Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, “Tuzovs pret Latviju”, “Svipsta pret Latviju”, “Gasiņš pret Latviju”, “Leja pret Latviju”, “Bazjaks pret Latviju”, “Šutovs pret Latviju”, “Fjodorova pret Latviju”, “Zandbergs pret Latviju” un “Vdovins pret Latviju”.

 

III. MINISTRU KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA ANO SPECIĀLO PROCEDŪRU IETVAROS

14. Pārstāvot Ministru kabineta intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a. seko ANO speciālajās procedūrās iesniegtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes uz jebkuriem citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c. sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta izskatīšanai pēc būtības, un kad lietā pieņemts valdībai nelabvēlīgs lēmums;

d. nodrošina ANO cilvēktiesību institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu; iesaka veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu izpildei.

15. 2004.gada nogalē ANO darba grupa pret patvaļīgu aizturēšanu Latvijas valdības komentāriem nosūtīja V.Maliginas sūdzību par iespējamo pārkāpumu saistībā ar patvaļīgu aizturēšanu. Valdības komentāri par šo lietu iesniegti 2005.gada 4.maijā. 2005.gada 25.maijā Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos noraidīja iesniegto sūdzību, jo, izpētot Latvijas valdības iesniegtos komentārus un materiālus, secināja, ka V.Maliginas aizturēšana nav bijusi patvaļīga, neskatoties uz apcietinājuma un tiesas procesa ilgumu.

16. 2005.gada 15.martā no ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja speciālā ziņotāja par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un ar to saistīto neiecietību tika saņemta vēstule ar lūgumu komentēt vēsturnieku I.Feldmaņa un K.Kaugera rakstu “The Volunteer SS legion in Latvia”. 2005.gada 10.jūnijā par šo rakstu ziņotājam tika iesniegti valdības komentāri. Atbilde pagaidām nav saņemta.

 

IV. NACIONĀLO ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA UN IESNIEGŠANA STARPTAUTISKAJĀS
CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS

17. Pārstāvis ir atbildīgs par sekojošu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās: 1949.gada Konvenciju par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 1965.gada Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966.gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju un 1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

a) Nacionālo ziņojumu par konvenciju izpildi sagatavošana

18. Ar 2004.gada 8.decembra MK rīkojumu Nr.966 tika izveidota darba grupa, kas 2005.gadā izstrādāja kārtējo Latvijas ziņojumu par Spīdzināšanas novēršanas konvencijas izpildi. Izstrādātais ziņojums tika apstiprināts valdībā 2005.gada 26.jūlijā un iesniegts ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejā, kas ar 2005.gada 26.augusta notu apliecināja ziņojuma saņemšanu. Ziņojuma aizstāvēšana ir plānota 2007.gada novembrī.

19. Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību, kā arī to, ka Spīdzināšanas izskaušanas konvencijas skartie jautājumi pastāvīgi atrodas starptautisko organizāciju un institūciju uzmanības lokā, izveidotās darba grupas darbība tika pagarināta, lai turpinātu strādāt pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas valdībai ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai ieslodzījuma vietās, kā arī apvienojot šos jautājumus ar informācijas sagatavošanu kārtējam ziņojumam par Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi (Paktā skartie jautājumi daļēji pārklājas ar Spīdzināšanas konvencijas jautājumiem)³.

b) Sagatavoto nacionālo ziņojumu aizstāvēšana ANO institūcijās

20. 2005.gadā ANO institūcijās netika aizstāvēti Latvijas iesniegtie nacionālie ziņojumi, bet tika saņemta informācija, ka 2006.gada 16.maijā notiks Latvijas iesniegtā ziņojuma par 1989.gada Bērnu tiesību konvencijas izpildi aizstāvēšana ANO Bērnu tiesību komitejā. Šobrīd sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām notiek papildinformācijas sagatavošana aizstāvēšanai par sasniegto progresu laika posmā no ziņojuma apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai.

c) Atbildīgo ANO komiteju secinājumu ieviešana

21. Turpinājās darbs pie ANO Cilvēktiesību komitejas (Komiteja) ieteikumu izpildes un ieviešanas par 1966.gada Starp­tautiskā Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi un konkrēti pie MK 2004.gada 18.marta sēdes protokola Nr.14 12.paragrāfa minēto uzdevumu izpildes — tika veidotas darba grupas, kas, regulāri izvērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību uzņemtajām starptautiskajām saistībām piedāvātu iespējamos risinājumu variantus. 2005.gadā notika darba grupu sanāksmes par sekojošiem Cilvēktiesību komitejas secinājumos minētajiem jautājumiem:

— Darba grupas sanāksmē par vardarbību ģimenē, kas notika 2005.gada 2.decembrī, darba grupa vienojās apkopot esošās situācijas problemātiku un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar ieteikumiem turpmākai rīcībai.

— Darba grupu sanāksmes par izglītības reformu un čigānu tiesībām notika attiecīgi 26.oktobrī un 28.oktobrī. Iegūtā informācija un secinājumi tiks izmantoti sagatavojot papildinformāciju ANO Bērnu tiesību komitejas sesijai maijā, kā arī izstrādājot kārtējo ziņojumu par Rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi, kura iesniegšanas termiņš ir 2007.gada 15.maijs. Savukārt darba grupas sanāksmē par bērnu pilsonības jautājumiem tika nolemts darbu turpināt, tad, kad grozījumiem tiks atvērts Pilsonības likums.

— Ar 2005.gada 22.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.832 tika pagarināts termiņš darba grupai, kas nodarbojas ar ieteikumu par personas tiesībām brīvības atņemšanas vietās īstenošanu (sīkāk skatīt 18.rindkopu). Darba grupai līdz 2006.gada 30.aprīlim jāiesniedz valdībai informatīvais ziņojums par situācijas izklāstu un priekšlikumiem iespējamiem risinājuma variantiem.

V. CITI DARBI

22. 2005.gada laikā Birojs turpināja analizēt atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Biroja darbinieki darbojās darba grupās, kas izstrādāja grozījumus Pilsonības likumā, kā arī izvērtēja pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par terorisma novēršanu.

23. Birojs iesaistījās atzinumu sniegšanā par sekojošiem tiesību aktu projektiem:

— likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””;

— likumprojekts “Grozījumi likumā “Imigrācijas likums””,

— likumprojekts “Grozījumi likumā “Administratīvā procesa likums””;

— likumprojekts “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums”;

— likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””;

— MK noteikumu projekts “Eiropas Kopienu pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”;

— “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”;

— Pamatnostādņu projekts “Nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2006.–2010. gadam”.

22. Biroja darbinieki atskaites periodā sagatavojuši arī analītiskus pārskatus par dažādiem cilvēktiesību un tiesību aktu piemērošanas jautājumiem Latvijā. Tā Biroja uzmanība tika pievērsta sekojošiem jautājumiem:

— Imigrācijas likuma normu piemērošana praksē;

— Rasu diskriminācijas definīcija Latvijas tiesību aktos un tās atbilstība starp­tautiskajām saistībām;

— Satversmes 92.panta tiešās piemērošanas prakse Latvijas tiesās;

— Tika sagatavota informācija Eiroparlamenta deputātiem “Par minoritāšu aizsardzības un pretdiskriminācijas politiku paplašinātajā Eiropā”;

— Šobrīd birojs strādā pie pētījuma par spīdzināšanas definīciju Latvijas tiesību aktos un tās atbilstību starptautiskajām saistībām.

23. Birojs regulāri pārskata aktīvajā lietvedībā esošās lietas un izvērtē tās atbilstoši aktuālajai situācijai un no jauna pieņemtajiem vai grozītajiem tiesību aktiem, 2005.gada sākumā tika konstatēts, ka atsevišķās lietās, kas saistītas ar imigrācijas jautājumiem, sūdzības saistītas ar uzturēšanās atļauju piešķiršanas praksi. Tādēļ sadarbībā ar Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Biroju izvērtēja uzturēšanās atļauju izsniegšanas praksi un izstrādāja priekšlikumus tās vienkāršošanai. Rezultātā tika izstrādāts informatīvais ziņojums “Par personu uzturēšanās atļauju piešķiršanas praksi.”, kurā sniegti norādījumi par uzturēšanās atļauju piešķiršanas praksi.

24. 2005.gada nogalē Birojs sagatavoja 2 likumprojektus par starptautisku līgumu ratificēšanu. 2005.gada 20.decembrī Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu”. Līdz ar 14.protokola stāšanos spēkā tiks uzlabota sūdzību izskatīšanas sistēma Tiesā, padarot to ātrāku un efektīvāku. Likumprojektu par 14.protokola ratificēšanu Saeima pieņēma 2006.gada 9.februārī un ir sagatavots ratifikācijas dokuments iesniegšanai Eiropas Padomē.

Savukārt 2006.gada 17.janvārī Ministru kabinetā tika atbalstīta pievienošanās “Eiropas līgumam par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā”, kā arī tika apstiprināts likumprojekts par līguma ratificēšanu. 2006.gada 31.janvārī līgums tika parakstīts un šobrīd notiek dokumentu sagatavošana likumprojekta par līguma ratificēšanu nosūtīšanai uz Saeimu.

25. 2005.gadā Pārstāve darbojās vairākās Eiropas Padomes darba grupās: Darba grupā par cilvēktiesību ievērošanu ar terorisma draudiem saistītajām izraidīšanas procedūrām, kā arī Koordinācijas darba grupā cilvēktiesību jautājumos (CDDH). Iepriekšminētā Koordinācijas darba grupa 2005.gadā pievērsās jautājumam par Ministru Komitejas rekomendāciju Konvencijas 14.protokola ieviešanai īstenošanu dalībvalstīs. Tādēļ 2005.gadā Biroja darbinieki sagatavoja informāciju par vairāku Eiropas Padomes rekomendāciju izpildi Latvijā: “Par nacionālās tiesvedības atjaunošanu saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem” — Rec(2002)2, “Par Konvencijas un ECT spriedumu izplatīšanu” — Rec(2002)13, “Konvencija augstāko mācību iestāžu plānā kā arī profesionālājā apmācībā” — Rec(2004)4, “Par likumprojektu un likumu saskaņošanu ar Konvencijas prasībām” — Rec (2004)5, un “Par tiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem” — (2004)6. Par pēdējās rekomendācijas ieviešanu EP dalībvalstīs kā ziņotāja ir iecelta Pārstāve.

26. Tajā pašā laikā, lai uzlabotu un optimizētu Tiesas darbu jau tuvākajā laikā, 2005.gadā Pārstāve sadarbībā ar citu valdību aģentiem Tiesā izstrādāja priekšlikumus darba uzlabošanai Tiesā, kas vēlāk arī tika apspriesta tikšanās reizē ar Tiesu. Šobrīd tiek gaidīti rezultāti no Tiesas.

27. Padziļinājās sadarbība arī ar citu valstu valdību aģentiem Tiesā. Tika sniegtas konsultācijas un informācija par līdzīgu jautājumu risināšanu Latvijā Itālijas valdībai (par iespējām politisku lēmumu pārsūdzēt tiesā un par aizmugurisku spriedumu pieņemšanu) un Vācijas valdībai (par vemšanu izraisošo līdzekļu lietošanu narkotiku lietās).

28. Veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar Tieslietu ministriju, ar kuru Biroja darbinieki 2005.gadā vairākkārt sadarbojušies jautājumos par J.Petropavlovska sūdzības izskatīšanu Eiropas Parlamenta Lūguma rakstu komitejā, gatavojot valdības viedokli Satversmes tiesā izskatāmajā lietā par notiesāto darba samaksu, par EP ietvarlēmuma projektu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, kā arī izstrādājot grozījumus Krimināllikumā saistībā ar terorisma definīciju.

29. Birojs, sadarbībā ar atbildīgo Ārlietu ministrijas struktūrvienību iesaistās arī darbā ar ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos biroju: 2005.gada rudenī tika sagatavota atbildes vēstule ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos birojam par nepilsoņa statusu Latvijā un tā definējumu starptautisko tiesību kontekstā. Dialogs ar iepriekšminētā biroja pārstāvjiem tiks turpināts arī 2006.gadā.

30. 2005.gadā notika vairākas diskusijas ar tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem par Tiesā iesniegtajām sūdzībām pret Latviju un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. (Rasu naida/nesaticības kurināšana un šo lietu izmeklēšanas problēmas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību imigrācijas kontekstā, apcietinājuma problemātika apelācijas instancē ECT judikatūras kontekstā.)

31. 2005.gadā Pārstāve un Biroja darbinieki piedalījās sekojošās konferencēs un semināros:

— Pārstāve atklāja Providus rīkoto konferenci “Valsts kompensācija noziegumos cietušajiem — iespēja atjaunot taisnīgumu”;

— Providus pētījuma prezentācijā “Sūdzību izskatīšanas iespējas policijā”;

— EP organizētā seminārā par cilvēktiesību ievērošanu cīņā pret terorismu;

— EP organizētā seminārā par Konvencijas 12.protokola ieviešanu;

— Konferencē “EP vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanas prakse”;

— Konferencē “Starptautisko tiesību un ārpolitikas mijiedarbība: Latvijas intereses starptautisko mehānismu gaismā”;

— Seminārā “Satversmes tiesas spriedumu interpretācijas problēmas”;

— Valsts Cilvēktiesību biroja rīkotajā seminārā “Personas tiesības uz attēlu”.

32. Divi biroja darbinieki 2005.gadā piedalījās Abo Universitātes (Somija) Cilvēktiesību institūta rīkotajos kursos.

33. Pārstāve piedalījās arī atlases komisijā, kas izvērtēja kandidatūras Valsts Cilvēktiesību biroja direktora amatam.

34. 2005.gada laikā birojā stažējās Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, kā arī Policijas akadēmijas studenti, kas kopā ar biroja darbiniekiem sagatavoja pētījumus par :

— Profesiju ierobežojumiem bijušajiem VDK darbiniekiem;

— Latvijas politisko partiju nostāju nepilsoņu jautājumā;

— Personas datu aizsardzības tiesiskajiem aspektiem Konvencijas 8.panta un 10. panta aspektā;

— Cilvēktirdzniecības apkarošanas tiesiskajiem aspektiem Latvijā un pasaulē, kā arī cilvēktirdzniecības upuru tiesību aizsardzību.

VI. PLĀNOTIE DARBI 2006.GADĀ

35. Tā kā Tiesā ir ievēlēta pastāvīgā tiesnese no Latvijas, sagaidāms, ka 2006.gadā palielināsies gan pasludināto spriedumu skaits pret Latviju, gan lēmumu par sūdzību pieņemamību izskatīšanai pēc būtības skaits, gan arī jauno valdībai komuncēto sūdzību skaits. Sagaidāms, ka pret Latviju 2006.gadā tiks pasludināti vairāki spriedumi lietās pret Latviju, kas saistīti ar personu tiesību ievērošanu kriminālprocesā, jo šo sūdzību īpat­svars pēdējā izskatīšanas stadijā ir salīdzinoši vislielākais. Nozīmīga ne tikai Latvijai, bet arī Tiesas praksei varētu kļūt gaidāmā noklausīšanās sēde lietā “Sisojeva un citi pret Latviju”, kā arī spriedums lietā. Tiks turpināts darbs arī pie citiem valdībai komunicētajiem iesniegumiem, kā arī pie Tiesas spriedumu izpildes EP Ministru Vietnieku komitejā.

36. Savukārt ANO institūcijās 2006.gadā plānota ziņojuma par Bērnu tiesību konvencijas izpildi aizstāvēšana Bērnu tiesību komitejā. Pēc ziņojuma aizstāvēšanas sekos komitejas sniegto rekomendāciju izvērtēšana un ziņojuma gatavošana valdībai. 2006.gadā ceram sagaidīt uzaicinājumus no ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas, kā arī Spīdzināšanas izskaušanas komitejas aizstāvēt iesniegtos nacionālos ziņojumus. Tāpat plānojam sākt darbu pie kārtējā ziņojuma gatavošanas par Rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi, kas ANO jāiesniedz līdz 2007.gada 15.maijam. Tiks turpināts dialogs ar ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos biroju, kā arī citām ANO institūcijām par Latvijai aktuāliem jautājumiem.

37. Saistībā ar Pārskata 25.punktā minēto, būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību EP rekomendācijām, kas pieņemtas saistībā ar Konvencijas 14.protokolu. Tiks turpināta diskusija ar Tiesu par atbilstošu iespēju uz aizstāvību Tiesas procesā nodrošināšanu, kā arī stiprināta sadarbība ar citu valstu valdību aģentiem un Eiropas Padomes institūcijām.

38. Stiprināsim sadarbību ar ministrijām, prokuratūru un citām Latvijas institūcijām, jo ir redzami uzsāktās sadarbības pozitīvie rezultāti — uzlabojumi ne tikai tiesību aktos, bet arī to piemērošanas praksē. Šis sadarbības veids ir reālākā iespēja, kā samazināt sūdzību skaitu Tiesā un stiprināt valdības aizstāvību.

¹ Iesniegums ir dokuments, kuru iesniedzējs nosūta Tiesai (šajā pārskatā minēts arī kā lieta), savukārt iesniegumā iesniedzējs var iekļaut vairākas sūdzības, tādēļ sūdzību skaits pārsniedz iesniegumu skaitu.

² Laikā no 2000.gada līdz 2005.gadam Tiesa pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 9 lietas. Netiek ieskaitītas tās lietas, kurās pēc lēmuma par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai ir pasludināti spriedumi.

³ MK 2005.gada 22.decembra rīkojums Nr.832