Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas. Sāksim darbu! Izskatām likumprojektu "Dzelzceļa pārvadājumu likums" otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2474 tālāk. Tagad mēs esam pie 21. — Juridiskā biroja priekšlikuma, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. 17.pantā ir trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 22. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns

. Tāpat komisija atbalstījusi 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. Kas arī pie reizes ir redakcionāli precizēts. Un tālāk 19.pantā arī ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. 20.pantā ir redakcionālie precizējumi, divi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 21. pantā ir redakcionāls precizējums, un 24. ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. 22.pantā, tas ir 23.lappusē, ir redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. Tālāk atbalstīts ir mūsu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 25.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 23.pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 26. priekšlikums — Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tāpat 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns

. Tālāk ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 30., 31., 32. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns

. 34., 35., 36., 37. — tie visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lujāns

. 29.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies, tālāk!

M.Lujāns

. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. Tālāk 31.lappusē augšā ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

M.Lujāns

. 39. un 40. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 41. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Un ir arī redakcionālā precizēšana.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. Tālāk 35.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 36.lappusē arī divi redakcionālie precizējumi un atbalstīts 42. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. 37.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi, un atbalstīts 43. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. Tālāk 39.lappusē 45. un 46. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 40.lappusē ir 47., 48. un 49. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Lujāns

. Tāpat atbalstīts 50. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 42.lappusē ir trīs redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. 43.lappusē ir redakcionālais precizējums un 51. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 44.lappusē ir redakcionālais precizējums un Juridiskā biroja 52.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 45.lappusē ir redakcionālais precizējums un 53. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 46.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tāpat ir atbalstīts 54. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Lujāns

. Tālāk 49.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 50.lappusē arī ir redakcionālais precizējums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

M.Lujāns

. 51.lappusē redakcionālais precizējums un Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 52. lappusē ir redakcionālais precizējums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. Tālāk ir 56., 57., 58., 59., 60. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. Tālāk ir atbalstīts 61., 62. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Redakcionālais precizējums, kas ir atbalstīts, un 63. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 55.lappusē ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

M.Lujāns

. 64. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 57.lappusē ir redakcionālais precizējums un 65. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 59.lappusē ir 66. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, un trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. 67. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. 61.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk ir 68., 69., 70., 71. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti, un 69. un 70. ir vēl redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. Tālāk ir 65.lappuse, kurā ir divi redakcionāli precizējumi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns

. Tālāk ir 66.lappuse, kurā ir pieci redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns

. 67.lappuse — 73. — Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tālāk 75. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts, redakcionāli precizēts, un vēl ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. Tālāk 71.lappusē ir redakcionāls precizējums un divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 76. un 77.priekšlikumu.

M.Lujāns

. Tālāk 74.lappusē ir divi redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

M.Lujāns

. 75.lappuse — 78., 79. un 80. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns

. Tāpat ir atbalstīts 81. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. Tālāk 78.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Lujāns

. 82., 83., 84., 85. — Juridiskā biroja priekšlikumi, visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Lujāns

. Tāpat ir atbalstīti 86., 87., 88., 89., 90., 91. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lujāns

. Tālāk ir 92. un 93. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Lujāns

. Tālāk ir 84.lappuse, kurā ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

M.Lujāns

. Tālāk 85.lappusē ir redakcionālais precizējums, pēc tam ir Juridiskā biroja 94.priekšlikums, kas arī ir redakcionāli vēl precizēts un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 95., 96., 97. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir atbalstīti. 97. priekšlikums ir redakcionālais precizējums, un pēc tam ir vēl viens redakcionālais precizējums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. 98. un 99. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir atbalstīti, un 72.pantā ir trīs redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Lujāns

. Tālāk 88.lappusē ir trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

M.Lujāns

. 89.lappusē ir redakcionālais precizējums, 100., 101., 102. — Juridiskā biroja priekšlikumi. 101. ir redakcionāls precizējums, un pēc tam vēl ir viens precizējums tālākai daļai. Visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

M.Lujāns

. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, divās sēdēs mēs veiksmīgi ar šo likumu esam tikuši galā. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Dzelzceļa pārvadājumu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Lujāns

. Piecas dienas, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Konkrēts datums?

M.Lujāns

. Līdz 4... nē, 5.decembrim.

Sēdes vadītājs.

5.decembris. Paldies!

Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, jāizskata iespējamās izmaiņas darba kārtībā.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un 2000.gada 31.oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi" . Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Čevera, Labanovska un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Saeimas deputāti! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šoreiz valdības partija neapšaubāmi atbalstīs opozīcijas priekšlikumu un nodos šo likumprojektu tieši komisijām, lai mēs to varētu vēl uzlabot. Par ko šeit ir runa?

Tātad sociāldemokrātu frakcija piedāvā grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju", un jautājums ir par tādām svarīgām lietām kā sakārtot situāciju, lai Privatizācijas aģentūra jau pēc privatizācijas līguma noslēgšanas vairs nevarētu grozīt privatizācijas noteikumus, pirkuma līgumus un samaksas līdzekļus.

Tātad, godājamie kolēģi, jautājums ir pavisam vienkāršs par to, lai mēs skaidri saprotam, kad šeit pavisam drīz sāksies lielas runas, ka valstij pietrūks līdzekļu un tāpēc nav apmierināti bērnu pabalstu jautājumi, kad valstij pietrūks līdzekļu un tāpēc nav apmierināti pasažieru pārvadājumu jautājumi un tamlīdzīgi. Darīt visu iespējamo, lai Privatizācijas aģentūra, reiz jau noteikusi izsolē godīgi izcīnītu līgumu, vairs nesamazinātu šo daļu, kas ir maksājama latos, un neaizstātu to ar sertifikātiem. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ir mūsu valsts budžeta interesēs, un, ja kolēģi uzskata, ka tas tā nav jāatbalsta tādā gadījumā, es saprotu, ka mēs šo, manuprāt, amorālo praksi Privatizācijas aģentūrā, kurai nav analogu nevienā Eiropas valstī, ne tikai Eiropas Savienības, bet nevienā Eiropas valstī, arī Krievijā, Albānijā, nu, spēsim tomēr nomainīt.

Tātad, kolēģi, es aicinātu katrā ziņā atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, un tādā gadījumā arī mēs būsim zināmā mērā nostādījuši visus uzņēmējus, kas cer kaut ko privatizēt Privatizācijas aģentūrā, zināmā mērā vienādos nosacījumos, un nebūs tā, ka praktiski Privatizācijas aģentūra pati izlemj, kurš no visiem pircējiem būs tas, kas daļu samaksās galu galā tomēr latu vietā sertifikātos. Tā ka es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 5, atturas — 60. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Saeimas Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un jau iesniegusi Prezidijam, tāpēc saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu lūdzu virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā arī atzīt to par steidzamu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Leiškalna kungs, bet, ja šis likumprojekts tiks nodots divām komisijām, tad nevarēsim izskatīt uzreiz pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns

. Priekšsēdētāja kungs! Šis likums ir nododams tikai un vienīgi Saeimas Tautsaimniecības komisijai, un es lūdzu citas komisijas noņemt pretenzijas uz šo likumu, jo tas ir jāizskata vēl šīs sesijas laikā.

Sēdes vadītājs.

Tātad, ja es pareizi sapratu, tad Leiškalna kungs ierosina izslēgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju no to komisiju loka, kurām jānodod šis likumprojekts. (No zāles deputāts Leiškalns: "Obligāti!") Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Seiles, Gaiļa, Prēdeles un Grīnblata iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tā nu iznāk, ka pēdējā laikā mums diezgan bieži iznāk iesniegt šādus likumprojektus, kuri nodrošina īpašuma tiesību atdošanu sabiedriskajām organizācijām, bet diemžēl tāda ir mūsu likumdošana, jo nav cita ceļa, kā atjaunot šīs īpašuma tiesības kā vienīgi ar atsevišķu un īpašu likumu. Šajā gadījumā Brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības Siguldas nodaļa ir darbojoša nodaļa, kura apvieno gan tos ugunsdzēsējus, kuri jau bija sākuši darboties pirms 1940.gada, gan arī viņu pārmantotājus un jaunus cilvēkus, kuri ir iestājušies un papildinājuši šīs biedrības rindas, un viņi nepretendē ne uz ko vairāk kā uz zemi zem sev piederošām ēkām, kuras nav nekādas komerciālā rakstura ēkas, bet kurās glabājas viņiem piederošais ugunsdzēsības inventārs, ugunsdzēsības mašīnas, un viņi aktīvi piedalās ugunsdzēsības darbā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo arī vietējā pašvaldība ir atbalstījusi šo īpašumu tiesību nodošanu Siguldas ugunsdzēsējiem.

Sēdes vadītājs.

Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 3, atturas — 56. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sabiedrības integrācijas fonda likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Paldies, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Labrīt, visi, kas mani dzird, un arī mani kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam, kuram jūs neesat pievērsuši pietiekamu uzmanību sakarā ar to, ka mēs šodien izskatīsim 2001.gada budžetu. Ja mēs skatāmies šī likumprojekta anotāciju, mēs redzam, ka fonds tiek veidots kā komercsabiedrība. Valsts pašreiz izvairās piedalīties uzņēmējdarbībā, komercdarbībā. Vai tiešām mums atkal būtu jāveido vēl viena lieka institūcija, kas iesaistīsies komercdarbībā? Paanalizējot to, ko tad šis likumprojekts mums dos un ko tad šis fonds mums dos, punktā "c" ir rakstīts, ka tiks radītas jaunas darbavietas. Kādā veidā šis fonds radīs jaunas darbavietas, vai tādā veidā, ka tiks nodibināta padome, pilnvarnieku institūcija, valde, kas kopā veidos apmēram 35 cilvēku sastāva lielu administrāciju? Es domāju, ka mēs gribētu izvairīties no vēl vienas politizētas organizācijas, jo mēs jau tā pietiekami daudz runājam par to, ka visās uzņēmējsabiedrībās, kur ir valsts īpašuma daļa, šīs padomes pilnvarnieki un valdes tiek veidotas pēc politiskā principa. Tad tieši šeit mēs varētu daudz vairāk runāt par korupciju nekā likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Kopējie fonda izdevumi 2001.gadā ir 120 000 latu. Šie izdevumi jau ir paredzēti 2001.gada budžetā. Mums pietrūkst naudas tik daudzām lietām. Kāpēc mēs nevarētu novirzīt šos līdzekļus Brīvības pieminekļa atjaunošanai? Mēs neesam paredzējuši līdzekļus, kas ir tikai 69 000 latu, Barikāžu piemiņas zīmju izveidošanai. Šis priekšlikums nav atbalstīts ne no Ministru kabineta, ne no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses.

Tādēļ es lūdzu jūs vēlreiz uzmanīgi novērtēt un pārdomāt to, kā jūs balsosit par šī fonda izveidošanu. Es domāju, ka tādu fondu ir jāveido sabiedriskā kārtā. Parasti šādiem fondiem, kas ir veidoti sabiedriskā kārtā, ir daudz lielāka atsaucība arī no ārvalstu ieguldītāju puses. Un tādēļ es aicinu jūs neatbalstīt šo ideju vispār. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par runāt neviens nevēlas. Pirms balsošanas lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms izteikt priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu, es tomēr atļaušos divus teikumus teikt par.

Iepriekšminētie argumenti, lai man piedod cienītā kolēģe, liecina par Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko perspektīvu ne sevišķi lielu izpratni. Es aicinu kategoriski balsot par šo likumprojektu pirmkārt, un otrkārt...

Sēdes vadītājs.

Jūsu rīcībā ir tikai viena minūte. Lūdzu to neaizmirst, ja jūs runājat no vietas.

A.Seiksts.

Ļoti lūdzu kā atbildīgo komisiju nozīmēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Mēs ņemsim vērā visu komisiju argumentus. Mēs atzīstam, ka dažos aspektos Juridiskā komisija kā līdzšinējā atbildīgā ir kompetentāka, piemēram, par šī projekta atbilstību Komerclikumam, taču mūsu komisijai ir nopietnas iestrādes citās problēmās, un mēs ļoti lūdzam kā atbildīgo nozīmēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Nē, vispirms ir jāizlemj par atbildīgo komisiju. Iebildumu pret atbildīgās komisijas maiņu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Sabiedrības integrācijas fonda likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 10, atturas — 13. Likumprojekts komisijām nodots. Atbildīgā — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Ir saņemts deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Ir saņemts desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Komisija lūdz nobalsot par steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns

. Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar darba dokumentu nr. 2500 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"", un likumprojekts skaidri pasaka kompensācijas maksājuma statusu, nosakot, ka maksājums ir muitas maksājums. Tāpat likumprojektā piecos pantos tiek sakārtotas normas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. Likumu ir nepieciešams pieņemt vēl šogad, tāpēc aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns

. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs priekšlikumus iesniegt līdz 3.decembrim un izskatīšanas dienu noteikt 7. decembri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Valda Ģīļa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2489. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Valdis Ģīlis.

Komisija iepazinās ar visiem šim iesniegumam pievienotajiem materiāliem, arī jums ir iespēja iepazīties gan ar administratīvā pārkāpuma protokolu, kā ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kā arī ar papildu materiāliem, jo šajā sakarā ir veikta arī papildu pārbaude.

Komisija, izvērtējot šo situāciju, sagatavoja lēmuma projektu un atbalstīja tā virzību izlemšanai Saeimā. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Valda Ģīļa saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Augsti godātais Prezidij, Ministru prezidenta kungs, finansu ministr! Sākam savu darbu, lai pabeigtu valsts budžeta likumprojekta un arī to pavadošo likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Un kā pirmais mūsu vēl nepabeigtais darbs tātad ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , darba materiāls nr. 2296B.

Kā pirmais šim likumprojektam ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja, nedaudz redakcionāli precizēja, un lūdzu atbalstīt 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Kā 3. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ar numuru 5.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 6. priekšlikumu, priekšlikumu, kuru iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Komisija, izvērtējot deputāta Leiškalna priekšlikumu, nolēma 7.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns iebildumu neceļ.

A.Poča.

8. — deputāta Lujāna priekšlikums, atbalstu neguva. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 34, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

9.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

10. — Juridiskā biroja priekšlikums, principā tika atbalstīts, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt 11. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

12. — Modra Lujāna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 12. priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Labrīt, cienījamo priekšsēdētāj! Labrīt, cienījamie deputāti! Attiecībā par 12.— Lujāna priekšlikumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Šis mēneša minimālais neapliekamais minimums ir vienlīdzīgs ar minimālo darba algas apmēru. Katrā gadījumā šis priekšlikums ir ļoti racionāls, jo tiem cilvēkiem, kam ir mazi ienākumi, zem 50 latiem, ir neapliekamais minimums un netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda pieeja tika piedāvāta arī tajā diferencētajā ienākuma nodokļa skalā, ko piedāvāja sociāldemokrāti vairākkārt, lai izveidotu šo nodokli daudzmaz sociāli taisnīgu. Arī šis piedāvātais Lujāna modelis sakrīt ar mūsu viedokli un katrā gadījumā sakrīt arī ar to tendenci, kur agri vai vēlu Latvijas valstij būs jāiet. Žēl, ka šāds piedāvājums nenāca no valdības, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā finansu ministrs iesniedza arī neapliekamā minimuma salīdzinājumu starp dažādām valstīm. Latvijā tas ir 252 lati gadā, tas ir viens no mazākajiem neapliekamajiem minimumiem visās Eiropas valstīs. Igaunijā tas ir 384, Lietuvā — 398 lati gadā. Rietumeiropas valstīs tas ir 500, 1000, 2000 latu, kas netiek aplikti. Domāju, ka pie šī priekšlikuma, ja arī valdošā koalīcija nebūs ar mieru nobalsot par, agri vai vēlu valdībai tāpat būs jāatgriežas tāpat kā pie progresīvā ienākuma nodokļa skalas, kas ir visā Eiropā. Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. Leiškalna kunga nav zālē. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Runājot par šo priekšlikumu, es tikai vienīgi te varu komentēt, ka tas būtu jāskata kopumā arī ar sociālo budžetu. Jo, no vienas puses, neapliekamais minimums ir zināmas sociālās garantijas, bet jāskatās arī, cik lielas mums ir sociālās garantijas, kuras saņem pensionāri, un arī dažādu pabalstu veidā. Jebkurā gadījumā šis jautājums būtu diskutējams, bet tas ir nākotnes jautājums. Šobrīd mūsu komisijas lēmums bija šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 32, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 13.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ierosina noteikt maksātājam... Šajā pantā neapliekamais minimums netiek piemērots, ja tā bruto samaksa gadā pārsniedz 3600 latu jeb tas ir 300 latu mēnesī. Šo priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija ierosināja, lai mēs varētu pārskatīt ienākuma nodokļa prognozes un atrast tādus līdzekļus, lai palielinātu bērnu valsts pabalstus par pirmo bērnu, kas dzimuši līdz 1999.gadam.

Jāsaka, ka šīs bija vienas no lielākajām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un faktiski tas arī bija iemesls, kāpēc mēs šo likumprojektu neizskatījām pagājušajā ceturtdienā, bet vēl diskutējām, un jums tas ir apstiprināšanai tikai šodien.

Jautājums par to, kur atrast naudu bērnu pabalstiem, mūsuprāt, ir jāskata kompleksi. Un tas ir jāskata kompleksi arī ar pašu valsts bērnu pabalstu sistēmu. Tā sistēma, kas ir šobrīd, ka bērns saņem pabalstu neatkarīgi no vecāku ienākumiem, ka to var saņemt bērni, kuru vecākiem ienākums uz ģimenes locekli ir 100, 150 un vairāk latu, salīdzinot ar tiem bērniem, kuru vecākiem ienākums ir minimāls, mūsuprāt, būtu jāizvērtē un jāpārvērtē.

Bez tam, mūsuprāt, šis jautājums jāskata kompleksi saistībā ar demogrāfisko politiku. Pēc šīs pašreizējās mūsu bērnu dzimstības tempiem un no tā, cik maz ģimenēs vispār dzimst bērnu, mūsuprāt, tieši pirmais bērns ģimenēs būtu jāstimulē vairāk, nekā tas šobrīd ir likumprojektā paredzēts. Likumā "Par sociālo palīdzību" paredzēts, ka tieši ceturtajam bērnam ir vislielākās valsts pabalsta summas.

Vienlaicīgi es gribētu lūgt arī izvērtēt šo jautājumu kontekstā ar pašvaldību lomu, jo, mūsuprāt, jautājums būtu diskutējams, kā varbūt palielināt pašvaldību ietekmi, iespēju izvērtēt, kuras ir tās ģimenes, kurām reāli ir jāsaņem palīdzība. Un arī kā šo naudu novadīt tieši līdz bērnam, nevis atļaut to saņemt vecākiem, kur bieži vien nelabvēlīgās ģimenēs tā vienkārši tiek izmantota pavisam citām lietām — alkoholam un citiem netikumiem. Un visa šā jautājuma kontekstā, diskutējot par to, vai mēs šobrīd varam šo normu ieviest vai nevaram ieviest, mēs lūdzam izteikt savu attieksmi balsojot. Mēs šobrīd nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, bet vienlaikus, kad mēs skatīsim nākamo likumprojektu "Par sociālo palīdzību", Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvājusi ietvert pārejas noteikumos normu, kas uzliktu valdībai par pienākumu īsā laikā šo jautājumu risināt. Tādējādi es lūdzu šobrīd neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas 13.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča

(LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šodien ļoti grūti klausīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju, tikpat, cik man bija, teiksim, pat skumji klausīties to vakardien Latvijas televīzijā. Ja runa ir par neapliekamo minimumu, mēs stāstām, ka Finansu ministrijai būs bezgala grūti šo lietu administrēt. Bet man gribētos teikt, ka ne jau deputātu uzdevums, strādājot Saeimā, būtu skatīties, cik viegli vai grūti kādam no ministrijas ierēdņiem kādu darbu būs izdarīt. Un, ja mēs tā uz visiem jautājumiem skatīsimies, tad, manuprāt, pēc gada vai arī pēc diviem mēs vispār neko vairs nevarēsim pieņemt. Jo vienkārši kādā ministrijā kādi ierēdņi tur buntosies un pateiks: "Tas mums būs grūti! Un īsā laikā kaut ko izdarīt, to mēs nepavisam nevaram."

Un vēl kādēļ man ir skumji. Tādēļ, ka Finansu ministrija ir parakstījusi līgumus ar Rīgu, Ventspili un nu jau arī ar Liepāju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu pašām pašvaldībām. Un tad man šķiet pavisam, pavisam aplami runāt par to, ka mēs nekādi nevarēsim pateikt, cik nu kādā konkrētā pilsētā vai rajonā katrs darba ņēmējs naudiņas mēnesī saņems. Ja Rīgā, mēs zinām, viena trešā daļa no Latvijas dzīvo un plus vēl Ventspils un Liepāja, tad es domāju, ka šis darbs jau ir ievērojami atvieglots Finansu ministrijas ierēdņiem.

Kādēļ vēl man ir skumji? Tādēļ, ka pie šī neapliekamā minimuma cilvēkiem, kuru alga ir vairāk par 300 latiem mēnesī, tātad gadā viņi katrs zaudē 63 latus. Un, ja mēs zinām, ka bērnu pabalsti no 4,25 līdz 6 latiem, attiecīgi šī summiņa vienam bērniņam ģimenē pirmajam, kurš būtu piedzimis no 1993.gada, tā būtu 21 lats gadā, šīs maizes naudiņas papildus. Un tas nozīmē, ka katrs no cilvēkiem, kurš šodien algu saņem vairāk par 300 latiem, palīdzētu trīs ģimenēm. Trīs bērniņiem.

Un vēl man gribētos teikt, ka tā informācija arī nav sevišķi precīza. Ja viena māte audzinās ģimenē divus, trīs bērnus un viņai alga ir lielāka par 300 latiem, tas nozīmē, ka viņas ģimene zaudēs. Nezaudēs. Jau ar diviem bērniem šī māmiņa šo pabalstu gada laikā praktiski atgūst, jo spēkā ir koeficients otrajam, trešajam, ceturtajam un pārējiem bērniņiem. Un, ja viņai ir trīs bērni, kurus viņa audzina, tad viņa vēl arī iegūst. Arī šajā situācijā. Tādēļ man ļoti gribētos, lai kolēģi saprot Sociālo un darba lietu komisiju un atbalsta šo 13.priekšlikumu. Un kas man ir patīkami šodien jums teikt, ka Sociālo un darba lietu komisijā viedokļi neatšķīrās. Visi komisijas locekļi šo priekšlikumu atbalstīja vienbalsīgi. Un es domāju, kolēģi, ko es esmu jums vairākkārt teikusi un ko var apliecināt kolēģi, kuri strādā Sociālo un darba lietu komisijā, mēs tur politiski neplūcamies, mēs cenšamies izskatīt lietas un diskutēt par lietām iespējami profesionālāk, informāciju savācot un nopietni katru jautājumu izskatot. Un tādēļ es lūdzu jūs 13.priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 21, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Kā 14. ir deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 33, atturas — 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Kā nākamo lūdzu atbalstīt 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Līdzīgs ir pēc sava satura 16.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt finansu ministra priekšlikumu nr.18.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Arī 19. — ministra priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Šoreiz komisija, izvērtējot Juridiskā biroja priekšlikumu, tomēr to neatbalstīja. Lūdzu 20. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Lūdzu izteikt savu pozitīvo attieksmi pret 21. — ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī nākamo ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

23. — ministra Bēziņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Juridiskā biroja precizējums 24.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 25. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi atbalstīt arī 26. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī tiek atbalstīts.

A.Poča.

27. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, tika atbalstīts pēc būtības, tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja nedaudz precizēt redakciju. Lūdzu atbalstīt 28.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Un lūdzu atbalstīt arī 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šī panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un lūdzu atbalstīt arī 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 32. — ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 33. — deputātes Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 34. — ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

35. — ministra Bērziņa priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija precizēja. Lūdzu atbalstīt 36.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

27. ... Es atvainojos, 37. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums, arī ir konceptuāli atbalstīts, bet komisija izveidoja savu redakciju, kuru jums piedāvājam kā 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 39. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 40. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un lūdzu atbalstīt 41. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī priekšlikumu, ko iesniedz Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, par pārejas noteikumu papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" otrajā lasījumā ir izskatīti. Lūdzu Saeimu to apstiprināt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 27, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti, otrajam lasījumam mums ir iesniegti kopumā astoņi priekšlikumi. Kā 1. ir deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 38, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Arī 2. — deputāta Klementjeva priekšlikums — atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Atvainojiet, atklājam debates. Valdis Lauskis. Nevēlas debatēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 40, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Arī 3. — deputāta Klementjeva priekšlikums — atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 38, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Kā 4. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo balsojumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tā kā tur mēs mērķa resursus nevarējām atrast, lai palielinātu šo bērnu pabalstu un pārskatītu pirmā bērna pabalsta piešķiršanu kārtību atkarībā no bērna dzimšanas laika, šis nebūtu atbalstāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka

(LC). Varbūt arī pēc būtības šis priekšlikums nav vairs balsojams, bet izteikties es tomēr gribētu. Es gribēju atgādināt tiem deputātiem, kas piedalījās pagājušajā nedēļā republikas bērnu forumā, pārējiem, kas šajā forumā neuzdrošinājās piedalīties, par to situāciju, kādā Latvijas politiķus bija nostādījuši Latvijas labākie bērni. Skanēja jautājumi, kuri mūs tiešām reizēm iedzina strupceļā un uz kuriem mēs nevarējām atbildēt tādēļ, ka nebija ko atbildēt. Piemēram, tāds jautājums, kāpēc deputāti sev ir pacēluši algas par tādu summu un pensionāriem pensijas par nez cik santīmiem un bērnu pabalstus nepaceļ vispār? Vai arī jautājums par to, kāpēc par mācību grāmatām valstī ir jāmaksā, kaut gan izglītība ir bezmaksas? Vai arī jautājums par to, kāpēc skolās ņem naudu par remontiem no vecākiem, un citi ļoti smagi jautājumi, kas principā man personīgi lika saprast, ka, ja valsts bērnu auditorija, jaunatnes auditorija ir tik negatīvi noskaņota pret politiķiem, pret mums, tā nav vairs laba zīme. Un nevainosim šeit tikai masu informācijas līdzekļus, vai vecākus, kas arī ir tāpat noskaņoti pret politiķiem, bet vainosim šeit droši vien arī paši sevi.

Es domāju, ka, ja būtu bijusi politiskā griba koalīcijas partijām atrisināt šo jautājumu, tad šis jautājums būtu atrisināts. Un es šodien gribēju pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisijai gadu atpakaļ, kad tika ierosināta Saeimā pie 2000.gada budžeta balsojuma šī te jautājuma atlikšana, tad jau Sociālo un darba lietu komisija diezgan skeptiski skatījās uz to, vai gada laikā Labklājības ministrija un Finansu ministrija izstrādās mehānismu, kā sakārtot bērnu pabalstu jautājumu. Un tā arī izrādījās, kad mēs vairākas reizes gada laikā mēģinājām par to atgādināt atbildīgajām ministrijām, tad mums pateica — neuztraucieties, viss būs kārtībā, laiks vēl ir. Un tad, kad pienāca jaunā budžeta apspriešanas laiks, tad izrādījās, ka praktiski neviens no Labklājības ministrijas piedāvātajiem variantiem nav vērā ņemams, bet Finansu ministrija vispār nevarēja neko likt priekšā. Es sev izdarīju secinājumu, ka tas ir politiskās gribas trūkums. Un tādēļ es aicinu Ministru prezidentu tomēr atrast šo politisko gribu, un arī mums, un beidzot šo jautājumu atrisināt. Vai mēs valstī gribam, lai mums ir nākotne, lai mums dzimst bērni, lai mūsu ģimenēs ir kaut vai maza, maza daļiņa no valsts pabalsta ģimenēm ar bērniem, kas ir uzdrošinājušies šajā laikā radīt bērnus, izvadīt viņus skolā un iemācīt viņiem to, kas dzīvē ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Aija Barča.

A.Barča

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man vispirms gribētos teikt paldies Helēnai Soldatjonokai par drosmi kā koalīcijas partijas deputātei, un, otrkārt, man gribētos ļoti sirsnīgi aicināt un arī turpmāk teikt, ka laikam jau tie politiskie solījumi, kurus mēs esam devuši saviem vēlētājiem un kurus mēs, strādājot Saeimā ar saviem vēlētājiem, nepārtraukti dodam, acīmredzot būtu izvērtējami kaut vai aiz tāda ļoti vienkārša iemesla, ka mēs katrs tomēr esam šai Latvijai piederīgs un katrs agri vai vēlu varam nonākt jebkurā situācijā, kādā pašreiz ir stipri daudzi mūsu Latvijas iedzīvotāji. Un man sāp tas, ka tajā brīdī, kad kāda partija saka — pēc gada vai diviem mēs noteikti šo darbu izdarīsim, un paiet šis gads vai, nu jau paldies Dievam, divi, un nekā nav. Un vēl es gribētu teikt: vai jūs, kolēģi, atceraties un varbūt jūs daudzi arī to nezināt, ka tad, kad sākās diskusijas par 2001.gada budžetu, Labklājības ministrija Ministru kabinetā iesniedza vairākus variantus, bet diemžēl Ministru kabinetā diskutēts netika ne par vienu no Labklājības ministrijas variantiem. Tika pateikts skaidri un gaiši: bērnu pabalstus mēs pašreiz neaiztiksim, lai paliek tādā pat apmērā. Tad man gribētos vaicāt, kolēģi, kaut gan es neesmu atbalstījusi kā opozīcijas deputāte iepriekšējos Ministru kabinetus un to sastāvu, bet man gribētos prasīt jums pārējiem koalīcijas deputātiem, ko tad jūs vēlat un kas tas ir par Ministru kabinetu, kurš sava kolēģa labklājības ministra izstrādātos projektus pat neņem vērā un neizdiskutē par tiem. Un tādēļ man gandrīz vai smieklīgs šķiet pašreiz diskutējamā likumprojekta 8.priekšlikums, kur, lūk, Ministru kabinets ir apņēmies un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu izstrādājusi, ka gaišā nākotne, turklāt 2001.gada 31.maijs, kad nu viss būs pilnīgi skaidrs. Tā nebūs jau, kolēģi, ja nav šodien labās gribas, es uzskatu, ka nebūs arī, tas ir, 2001. gada 31.maijā. Tikai ar vienu piebildi, pašvaldības vēlēšanas gan tad būs aiz muguras, un tad jau nu var šodien iestāstīt, kas ienāk prātā, lai varbūt kāds lētticīgs cilvēks Latvijā tam arī notic.

Un tālāk. Gribētos teikt, šis 4.priekšlikums iepriekšējā likumā, nenobalsotajā likumā "Par sociālo palīdzību", prasa tikai 4 miljonus... tas ir, 3 miljonus no Latvijas budžeta, 3 miljonus, lai kaut nedaudz noregulētu šos bērnu pabalstus, lai cilvēki redzētu, ka Saeima ja nevar uzreiz, tad kaut vai solīti pa solītim, bet tomēr iet pretī mūsu vienkāršajam cilvēkam. Tiem cilvēciņiem, kuri aug un kuri kādreiz sēdēs šeit mūsu vietā vai vadīs iestādes un uzņēmumus, bet kāpēc šodien mums par viņiem negribas runāt nu absolūti itin nemaz? Teiksim, budžetā līdzekļu nav, bet tad paskatīsimies tālāk mūsu lielo budžetu, kādiem skaistiem priekšlikumiem mēs arīdzan daudzko iebalsosim, un tad padomājiet katrs pats, vai jums nepaliek skumji to ģimeņu priekšā, kuriem laukos šis 21 lats mēnesī būs šī maizes nauda. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Strādājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bija iespēja iepazīties ar to situāciju, kāda izveidojās, kad Ministru kabinets iesniedza šos dokumentus Saeimā par nākamā gada budžetu, un nu par nožēlu jāsaka, ka Ministru kabinets šajā jautājumā man ir atzīmēts ar skaitli nulle. Ministru kabinets politisko gribu nav izrādījis — ne šis, ne arī iepriekšējais. Jo mēs atceramies, kā mēs šo pašu jautājumu gadu atpakaļ runājām un domājām, ka nākamā gadā kaut kas notiks. Un nekas nenotika. Un 31.maijā mēs ceram, ka kaut kas notiks, un atkal nekas nenotiks, jo vienkārši formula ir izveidota budžeta veidošanas procedūrā sekojoša: no iekšzemes kopprodukta kopējās masas 1999.gadā 44% aizgāja sabiedriskajam patēriņam, 2000.gadā — 37%, 2001.gadā, tas ir, nākamā gadā, tikai 34%. Ar katru gadu samazinās sabiedriskajam patēriņam asignējumi. Jā, var strīdēties par skaitļiem, par tiem procentiem, ko es nosaucu, jo finansu ministrs sauc citus skaitļus, bet profesors Georgs Libermanis sauc tieši šos skaitļus. Un es tomēr domāju, ka pareizāk ir izņemt ārā maksas pakalpojumus no budžeta un runāt tikai par budžeta asignējumiem un nodokļu daļu, nevis pārējiem ieņēmumiem.

Tālāk par šo te situāciju ar bērnu pabalstiem. Jā, valdībai nebija pilnīgi nekādas politiskās gribas, jo neko mēs Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neieraudzījām tādu, par ko būtu vērts diskutēt. Tad nācās deputātiem rīkoties Ministru kabineta vietā un atrast savus modeļus. Viens no modeļiem ir tas, kas ir iesniegts no Barčas komisijas, vēl divi modeļi tika apspriesti Saeimā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Visi šie modeļi bija konstruktīvi, bet tie bija izmisuma soļi, risinājuma meklējumi un Ministru kabineta bezdarbības aizvietošana ar darbību šeit, Saeimā, no deputātu puses.

Ja godīgi jāsaka, tad varēja atrast šo naudu, bet te sadūrās vēl citas intereses. Sadūrās valdošās koalīcijas intereses... pirms vēlēšanām mētāties ar 15 tūkstošiem katram deputātam pa labi, pa kreisi, risināt priekšvēlēšanu kampaņas jautājumus un risināt tos jautājumus, kas vispār nav valsts kompetences jautājumi, bet valstij ir jārisina globālas programmas, Leiškalna kungs, nevis pa 800 latiem mainīt logus skolām, par 2000 latiem mainīt jumtus, nomainot desmit loksnes, bet 200 loksnēm pietrūkst tik un tā naudas, šādā veidā aizlāpīt valsti nevar. Un katrā gadījumā valstiski domājošiem deputātiem būtu jārisina šīs problēmas, nevis lāpīt caurumus.

Vēl gan jāsaka, ka ļoti interesanti ir sagadījies tā, ka valdības bezdarbību šodien apspriežam šeit, Saeimas plenārsēdē, un šodien ir Andreji, Andri. Šodien premjeram ir vārdadiena. Man ir skumji šo vārdadienu sasaistīt ar to dāvanu, ko valdība dod mūsu bērniem — nepalielinātos pabalstus, solījumu nepildīšanu, jo tas tā ir, cienījamie kolēģi. Katrā gadījumā man skumji, ka valdošā koalīcija jau otro gadu pēc kārtas neko nav izdarījusi.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Ministru prezident, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu pateikt pavisam vienu. Nupat vēl mēs balsojām par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldības īpašumu". Un tajā brīdī mēs varējām balsot par to, lai valsts budžetā būtu pietiekami lielas summas, lai visu laiku nevajadzētu mums domāt par to, ka Privatizācijas aģentūrā varētu notikt ne pārāk ar likumu saistītas lietas. Arī prokuratūrai tur ir darbs, un arī pēta tās naudas paciņas ar konkrētiem uzvārdiem, arī augstu amatpersonu uzvārdiem, kuri ir kaut ko ieguldījuši Privatizācijas aģentūras seifos. Tā kā arī visas tās mūsu skaļās smiešanās par to, ka arī Leons Bojārs interesējās, kas tās par naudas summām un kur tās paliek, un kur tās zīmītes visas paliek, protams, ir humora vērtas, bet aiz tām ir rūgta patiesība.

Un tagad es gribētu atgādināt, kolēģi no valdības partijām, par to, ka nevajadzētu pēc notikuša darījuma, pēc izsoles un konkursa Privatizācijas aģentūrā mainīt maksāšanas līdzekļus, privatizācijas noteikumus, termiņus, dot iespēju pat pusi no līgumā paredzētās naudas maksāt ar sertifikātiem. Nu kurš tad no jums tos sertifikātus par 28 latiem pirks? To jūs varbūt varētu man izstāstīt? Tad pie jums sastātos pensionāri zināmā rindā, arī varbūt bērnu māmiņas būtu rindā. Bet nē! Jūs to visu negribat saskatīt.

Un es gribu pateikties vienīgajam no valdības deputātiem Raimondam Paulam, kas atzina, ka šinī gadījumā tomēr vajadzētu būt zināmai kārtībai, tajā skaitā arī jautājumos, kas ir Privatizācijas aģentūras kompetencē, bet likumdevējs nemaina šo kārtību, ka Privatizācijas aģentūra likumus nepieņem. Es gribētu uzsvērt vienu. Kolēģi, naudas mums it kā trūkst. Bet mums ļoti daudzas situācijas ir tādas, ka pat austrumos, rietumos vai ziemeļos... nu, varbūt Āfrikā mēs vēl tādus noteikumus kaut kur varētu atrast, kādi ir šeit pie mums. Ne NVS valstīs, ne Krievijā šādu situāciju nav, ka pēc privatizācijas līguma var mainīt maksāšanas līdzekli.

Un es gribētu atgādināt arī to, ka mums, kad mēs šeit spriežam par budžetu, vienmēr ir jādomā arī par to, kas tad ir prioritāte. Un izrādās, ka mums nav šie bērnu pabalsti nekāda prioritāte neatkarīgi no tā, ka ir reāla demogrāfiskā krīze. Un vienu reizi šī Saeima atrada naudu papildus bērnu pabalstiem. Toreiz sociāldemokrāti bija valdībā, Tautas partija un Tautas saskaņas partija bija opozīcijā, šīs trīs partijas atrada iespēju vienoties balsojumā. Kopš tā brīža vairs nav bijusi nekāda vēlme un gribēšana kaut kādā mērā kaut ko rast priekš bērniem.

Tas rāda situāciju, kāda mums šeit valdības pārstāvjiem, valdības Saeimas deputātiem ir attieksme pret šo nopietno jautājumu, kas šeit Latvijā dzīvos pēc gadiem piecdesmit, sešdesmit, četrdesmit, trīsdesmit.

Otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mēs nepārtraukti veidojam budžetu gluži tāpat kā padomju laikos. Katram kaut ko pieliekot nedaudz klāt vai saglabājot to pašu, bet mēs nerūpējamies par tiem valstiskajiem uzdevumiem, kas mums ir paši svarīgākie, kuri ir jārisina. Rezultātā mēs vienkārši izdabājam katrai no valdības partijām un viņu ministriem, nepārtraukti zināmu procentu pieliekot klāt pie viņu tēriņiem, neskatoties, cik viņi ir racionāli un lietderīgi, un pēc tam, kas paliek pāri, to tā dēvētajām prioritātēm. Tā nerīkojas neviena nopietna Rietumeiropas valsts pašreiz, un arī mūsu kaimiņi tā nerīkojas.

Nu ko es varu teikt. Es varu teikt vienīgi to, ja bērnu pabalstus mēs nespējam atrisināt šeit pat pēc tam, kad valdības partiju pārstāvji ir to apņēmušies, tas norāda par to, ka valdības partiju vidū ir iestājusies morāla krīze.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Man patīk vienmēr it sevišķi laiks, kad tuvojas vēlēšanas, un budžeta laikā. Jo it sevišķi tad, kad dala naudu, tad parādās tā īstā seja. Mēs šodien lielā budžeta laikā balsosim noteikti kārtējo reizi par to, kā mēs tuvosimies NATO, kā mēs attīstīsim savus bruņotos spēkus. Tikai es aicinu padomāt, kas tanīs bruņotajos spēkos dienēs pēc kādiem desmit, piecpadsmit gadiem. Jo mums ir Latvijā divas nemīlamas grupas, tie ir bērni un pensionāri. Vieni vēl laicīgi, kā savā laikā teica "ceļa" un Zemnieku savienības pārstāvji, nav nomiruši, a otri diemžēl ir piedzimuši. Un tādēļ abas grupas var attīrīt. Gan bērnus var attīrīt, jo viņi neaizies uz ielas un nepiketēs, tāpat arī pensionārus, jo viņiem vairs nav spēka aiziet. Un jo mazākas ir pensijas, jo tā spēka ir mazāk, un tā ir patiešām tālredzīga valdošā vairākuma politika. Ja pensionāram būs vēl mazākas pensijas nekā šodien tie 50—30 lati, tad viņš vispār nevarēs iziet ārā no mājas, jo viņam nebūs spēka to izdarīt.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu. Mēs balsojam par to, lai bērniem tomēr mēs parādītu to dinamiku, ka mēs ne tikai virzāmies, kā arī prezidentes kundze teica, uz NATO, bet arī atbalstām savus bērnus. Un tas ir lats divdesmit vienam bērnam, ko mēs piešķirsim papildus.

Un tā kā mēs naudu mākam ļoti labi izšloderēt, mēs maksājam par kuģiem, un tur mēs atrodam momentāni divus miljonus, pēkšņi tie ir. Mēs maksāsim visu ko, mākam padziļināt kanālus par milzu summām, mākam domāt par gaismas pili, protams, tikai ir jautājums, kas tanī gaismas pilī pēc tam ies un kaut ko lasīs, vai lasīs caur internetu? Nu nebūs vairāk... Varbūt tā gaismas pils būs objekts priekš atmiņas ārvalstīm par Latvijas tautu, par latviešiem. Tā ir jūsu problēma. Un arī "Tēvzemes" problēma. Tie ir tie paši bērni, kas dzīvos nākotnē. Citādi nebūs, kas vilks tās pastalas, kas balsos par jums. Nu nebūs viņu! Un nebūs vajadzīgas prievītes, varēs Etnogrāfiskajā muzejā stāstīt: bija kādreiz tādi latvieši kā tauta, viņi izmira laicīgi ar pašu savu vēlētu deputātu rokām.

Es aicinu šinī brīdī padomāt un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, godājamās deputātes, cienījamie deputāti! Es šoreiz vēlētos runāt par politisko nihilismu, kas ir noticis, apspriežot šo bērnu pabalstu jautājumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Nedzird!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu mikrofonā runājiet! (No zāles deputāts M.Lujāns: "Aparatūra sabojāta speciāli, lai vēsturē nepaliktu pierādījumi.")

V.Lāzo.

Vai mani dzird, godātie kolēģi? Godātie kolēģi! Cienījamie kolēģi un godātās kolēģes, priekšsēdētāja kungs!

Šoreiz es vēlētos atzīmēt tieši to jautājumu, kā bērnu pabalstu lietas tika spriestas valdībā un parlamentā tieši no procedūras viedokļa. Man liekas, ka bērnu pabalsti bija viena no tām lietām, kas absolūti pierādīja šo politisko nihilismu. Vienalga, ko runā iedzīvotāji, pilnīgi vienalga, ka opozīcija šim jautājumam ir pievērsusi ilgu nedēļu laikā ļoti lielu uzmanību, iesniegusi konstruktīvus priekšlikumus dažādās institūcijās, un tajā pašā laikā no Ministru kabineta mēs nesaņēmām vispār pat šīs situācijas izvērtējumu. Nesaņēmām iespējas, kā rast kādus kompromisa variantus, lai piešķirtu kaut daļu no tās summas. Un es atgādināšu godātajiem kolēģiem, ka sākotnēji mēs rēķinājām, ka visai lietai kopumā šajā brīdī būtu vajadzīgi 11,5 miljoni. Tad, kad tika saprasts, ka šī summa ir par lielu, mēs piekāpāmies un gājām kaut uz nelielām summām. Šajos priekšlikumos — 4. un 5. priekšlikumā — summa sastāda vairs tikai 3 miljonus. Tā jau ir piekāpšanās ārkārtīgi lielā kompromisā. Tad mēģināsim atbalstīt vismaz šos 3 miljonus, jo ar ļoti vieglu roku Latvijas valsts bija gatava maksāt par zviedru kuģa atrašanos šeit, Latvijas teritorijā, vairākus miljonus, vispār neapspriežot šo jautājumu parlamentā. Bet šis ir jautājums par mūsu bērniem.

Mums skaidrā atmiņā ir vēl 5 — 6 gadīgo bērnu apmācība, kur bija nepieciešami 5 miljoni, kur parlamentā gandrīz pusgadu bija diskusijas. Un tomēr šos 5 miljonus, šo nelielo summu toreiz noraidīja.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz aicinu atbalstīt 4. un 5. priekšlikumu, lai vismaz daļai bērnu šie bērnu pabalsti palielinātos. Lai vispār šis jautājums tiktu diskutēts un lai netiktu pierādīts kārtējais politiskais nihilisms, neklausoties, ko sabiedrība par to domā un vēlas vismaz kaut kādu risinājumu šai lietai. Pateicos!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Dāmas un kungi! Es atļaušos atgriezties pie lietas būtības, jo, runājot par šiem priekšlikumiem, reāli mēs diez vai ko arī, tādā vai šādā veidā balsojot, vairs varam izdarīt. Jo grozījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokli jums zināmo un iepriekš minēto diskutēto iemeslu dēļ atbalstījuši mēs neesam.

Bet es, izmantojot šo iespēju, ka mēs diskutējam šo likumu un šo Sociālo un darba lietu komisijas ilgi diskutētos un izsvērtos priekšlikumus, gribētu pateikt sekojošo.

Par politisko gribu. Nav tā, ka nebija politiskās gribas atrisināt šo jautājumu. Vēl vairāk, tiem Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem, 7. Saeimas deputātiem, tā noteikti bija un ir. Arī šis mūsu priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas — atrast līdzekļus bērnu pabalstu palielināšanai, izmantojot neapliekamo minimumu tiem cilvēkiem, kam darba alga pārsniedz 300 latus, tika ilgi un rūpīgi diskutēts. Un tā nebija valdošās koalīcijas vai valdošo partiju griba — noraidīt vai pieņemt šo priekšlikumu.

Bērnu pabalsti Latvijā pašreiz ir kļuvuši par nacionālo problēmu, tieši nacionāla mēroga problēmu. Jo jebkurš mēģinājums atrast līdzekļus šīs problēmas risināšanai saduras ar milzīgu pretsparu, pretdarbību, neskatoties no tā, kurā pusē ir tie, kas iebilst pret piedāvātajiem risinājumiem. Arī šis risinājums — atrast naudu pabalstiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī — tika ar ļoti lielu pretsparu uztverts tieši no pašvaldību puses un to deputātu, kas lobē, atbalsta, izjūt un varbūt arī izprot pašvaldību vajadzības un intereses.

Un tas, ka tad bija Salkazanova kungs viens no dedzīgākajiem oponentiem, es to nepārmetu, es saprotu, cik labi viņš pārzina pašvaldību intereses un tos sarežģījumus, kuri rastos, sākot īstenot šo modeli. Bet es gribu uzsvērt sekojošo, ka šī nav tikai valdošās koalīcijas vai kādas citas deputātu grupas problēma, šī ir vispār nacionālā problēma. Un es domāju un aicinu arī mūsu Ministru prezidentu šādā veidā risināt šo problēmu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien mums ir pasmaga diena, jo šodien ir ļoti daudz likumu, kas saistīti ar ekonomiku. Nevis tik daudz ar valsts ekonomiku, cik ar valstī dzīvojošās tautas ekonomiku.

Aija Barča šodien un Helena Soldatjonoka jau pateica: "Ir skumji." Skumji tāpēc, ka mēs paši aizmirstam, ko mēs runājam, ko runā mūsu oponenti.

Es atgādināšu viena politiķa teikto: "Es vadīšu valsti kā uzņēmumu!" Šobrīd mani cienījamie kolēģi savā vairākumā, spriežot pēc jau esošajiem un nākošajiem balsojumiem, tā arī taisās darīt.

Un tādā gadījumā es atgādināšu viena rakstnieka vārdus. Un to laikam ir svarīgi zināt opozīcijai, zinot to ideoloģisko bāzi, kas ir pozīcijas deputātiem. Patiesību sakot, jau sen vajadzēja apjēgt, ka tauta ir galvenais valsts ienaidnieks, jo tauta grib, lai viņu mīl. Tā nu tas ir diemžēl.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā uz to, ko teica Ražuka kungs. Vilciens ir aizgājis, ienākuma nodokļa izmaiņas nav pieņemtas, bet tas nenozīmē, ka priekšā esošie balsojumi nevar atrisināt problēmu ar bērnu pabalstiem. Ienākuma nodoklis, es vēlreiz atkārtoju, bija trīs modeļi, kādā veidā finansēt, nodrošināt finansējumu bērnu pabalstiem. Visi šie trīs modeļi tika noraidīti no valdības puses. Un, dabīgi, arī no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Pašlaik ir palicis ceturtais modelis, par kuru jāizšķiras pamatā tomēr valdošajai koalīcijai un valdībai. Avoti šiem 3 miljoniem ir. Un par viņiem jau es runāju iepriekš. Tas ir, miljons latu, ko jūs katrs dalījāt dažādu vajadzību apmierināšanai. Tie 2 miljoni latu, par kuriem šodien no rīta finansu ministrs runāja pa radio, teica, ka tas nav liels budžeta deficīta pieaugums, ka, šīs summas saliekot kopā, tie ir precīzi 3 miljoni lati, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu tieši šīs normas, kas ir šajos te 4. un 5.priekšlikumā. Nauda ir. Ir vajadzīga atkal politiskā griba. Valdībai tās nebija. Es ceru, ka valdošajai koalīcijai šī politiskā griba šodien parādīsies.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs šeit daudz runājām par to, ka šie bērnu pabalsti ir nacionāla problēma. Es piekrītu Ražuka kungam. Bet, lai tie nekļūtu par nacionālu problēmu, tad mums ir tomēr jāatbalsta šeit, Saeimā, šie priekšlikumi, kas dotu risinājumu ja ne tūlīt, tad pēc kāda laika. Tāpēc es esmu pilnīgi pārliecināts, ja reiz Ministru kabinets ir parādījis savu nespēju risināt šo problēmu, to jau šeit liecina šis balsojums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad jautājums ir arī viens: vai valdības partijām ir nespēja, mazspēja vai spēja. Uz to jums arī ir jāatbild šā jautājuma risināšanā.

Es gribētu atgādināt pavisam vienkārši. Par kādu prioritāti tad mums ir kļuvusi nerakstīta prioritāte? Valdības deklarācijā nekur nav šie sociālā nodokļa samazinājumi? Ar vieglu roku valdības partijas pusprocentu no šī sociālā nodokļa deva atlaidi darba devējam, atdeva nopietnai vajadzībai — apdrošināšanai bezdarba gadījumos, kad darba devējs praktiski nav izdarījis sociālās iemaksas. Kāpēc mēs šo otru pusi nevaram aiztikt tāpat kā valdības partijas un virzīt konkrētai, sociālai problēmai? Izrādās — nevaram. Tāpēc ka nav gribas virzīt naudu bērnu pabalstiem.

Es pilnīgi varu iedomāties, kāda situācija būs 2002.gada budžeta pieņemšanā. 2002.gada budžeta pieņemšanā mums skaidri un gaiši valdības partijas paziņos, ka ar 2003.gadu būs tādi bērnu pabalsti, kādi vēl nebūs redzēti. Tā, kā to viņi ir darījuši vairākkārt. Un te ir pat pilnīgas iespējas nosaukt šīs personālijas, kas tā ir balsojuši un gribējuši to pierādīt. Bet ne ar darbiem, bet tikai ar vārdiem.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatīsimies uzmanīgi uz krūtīm Tautas partijas biedriem, tad mēs redzēsim interesantu nozīmīti: divi lielāki un trīs mazāki. Es atceros arī jūsu vēlēšanu solījumus. Ģimenēs pa trim bērniem! Tad sāciet pildīt savu vēlēšanu solījumus! Šeit ir tiešs piemērs, kad var to izpildīt. Ka patiešām, lai varētu jūsu nozīmītēs piepildīties tā vīzija, ko jūs visai Latvijas tautai solījāt, ka daudzi balsoja par jums — oranžajiem — tādēļ, ka domāja, nu ka būs patiešām tās laimīgās ģimenes ar trim bērniem.

Tikai jautājums — par kādu naudu lai tos bērnus uztur? Es ilgstoši arī sēdēju, klausījos un domāju. Iznāk ļoti interesanti. Nāk vēlēšanas, sola vienu, sākas reālais darbs, dara pavisam pretējo. Nāca vēlēšanas, solīja baznīcu neaplikt ar nodokļiem, pienāca laiks, baznīcu pirmo aplika ar nodokļiem. Nu, bija vēlēšanu laiks, solīja, ka bērniem būs pabalsti. Tagad pabalstu nedod. Tāpat arī es gribētu uzdot jautājumu. Es saprotu, kādēļ "Latvijas ceļš" šodien tā klusi bubina no tribīnes. Jo citādi nebūtu jau vajadzības dibināt "Glābiet bērnus!" organizācijas un citas struktūras. Tāpat es tagad iedomājos: tuvojas Ziemassvētki, un jauniem mēra kandidātiem būs ļoti patīkami staigāt pa Rīgas ielām, dāvināt konfektes un rūpēties par grūtdieņiem bērniem vai arī ģimenēm, kurām trūkst naudas, kurām nebūs dāvanas Ziemassvētkiem. Daudz labāk būtu tomēr risināt to pabalstu jautājumu, dot reālu palīdzību šīm ģimenēm, nevis pēc tam tēlot labsirdīgos onkuļus un tantes un stāstīt, kā mēs rūpēsimies, ja mēs tiksim pie varas Rīgas pilsētā vai kādā citā pilsētā. Nu nerūpēsities! Tā kā jūs esat piekrāpuši jau daudzkārt, tā arī piekrāpsiet nākamreiz. Nu tā patiešām ir laikam mūsu valdošo partiju morāle, jo vairāk nozog, jo vairāk var visiem stāstīt, kā mīlat jūs tautu. Nu tā diemžēl laikam ir. Un nevienu solījumu jūs diemžēl nepildāt. Vienreiz varētu godīgi pateikt, ka nemaksājāt, nemaksāsiet un netaisāties maksāt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā Aija Poča.

A.Poča

(LC). Sāksim analizēt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus tīri no juridiskā viedokļa. Šobrīd Sociālo un darba lietu komisija ierosina 17.pantā aizstāt piektajā daļā skaitli "99" ar skaitli "93" un to pašu ierosina darīt arī šī paša panta sestajā daļā, atkal aizvietojot skaitli "99" ar skaitli "93". Tiktāl tas viss būtu skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies pašreizējo likuma redakciju, tātad 17.panta piektā daļa, ko mēs lasām? Aizvietojam šo skaitli "99" ar "93", un ir "Ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri dzimuši līdz 1993.gada 1.janvārim, ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, nosaka Ministru kabinets." Mēs skatāmies Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu sestajā daļā. Ievietojam skaitli "93" skaitļa "99" vietā un lasām: "Ģimenes valsts pabalsts par bērniem, kuri dzimuši 1993.gada 1.janvārī un vēlāk, ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta." Nu šeit vienkārši juridiski ir nekorekti, jo iznāk, ka par vienu un to pašu lietu pirmām kārtām runā likums, pēc tam vēl var lemt Ministru kabinets. Nu vajadzētu tad arī vismaz padomāt un sakārtot likumu pēc būtības.

Bet, ja mēs runājam par šiem bērnu pabalstiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija patiesi ļoti rūpīgi strādāja. Un ir skaidras trīs lietas — pirmais, ir nepieciešams izlīdzināt pabalstus tik tiešām par pirmajiem bērniem. Bet nākamais ir, mūsuprāt, ne mazāk svarīgi — palielināt pabalstu par pirmo bērnu. Tas nav mainījies, tagad jau, es nezinu, no deviņdesmito gadu sākuma. Un tad ir jautājums par to, kā palielināt vispār? Un absolūti nav skaidrs, kāpēc šobrīd ir paredzēts palielināt pabalstu, sākot no otrā bērna, kas ir 1,2 reizes lielāks, un tā tālāk. Kāpēc pirmais bērns tiek atstāts novārtā? Mūsuprāt, pie mūsu demogrāfiskās situācijas Latvijas valstī mums būtisks ir pats pirmais bērns. Jā, mums vajag arī otro, mums vajag arī trešo. Bet vai mums vajag jau ceturto bērnu? Jā, mums vajag, bet, ja šis bērns dzimst nelabvēlīgās ģimenēs, tad mums jāskatās, lai šie bērnu pabalsti nokļūst tieši līdz bērnam un nevis lai vecāki to naudu nodzer, kā mēs zinām, kā tas notiek.

Un šis jautājums ir jāskata ļoti komplicēti un kompleksi. Jo jautājums, kā šobrīd vispār bērni saņem un ģimenes dažādus atvieglojumus vai pabalstus? Tie ir šie valsts ģimenes pabalsti, tad ir šis neapliekamais minimums par katru apgādājamo, tad ir arī apliekamo ienākumu samazināšana par daļu no summām, kas izlietotas bērniem izglītības iegūšanai un veselības aprūpei, saņem pabalstus no pašvaldībām. Viss ir labi, bet šobrīd arī valdība domā par jaunu atbalsta veidu ģimenēm, tas ir garantētais minimālais ienākums, kas ir plānots 21 lats. Skatīsim šo jautājumu arī klāt pie šīs lietas. Skatīsim, vai jāsaņem ir šie valsts ģimenes pabalsti ģimenēm, kuru ienākumi, kā jau es minēju, ir stipri lielāki par vidējo uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd likums šādas atšķirības nianses neatrunā. Un šeit vēl varētu būt daudz un dažādi aspekti, par ko ir jārunā. Tas, protams, dažādos veidos aizskar neapliekamo minimumu. Tas skar arī pašvaldību ieņēmumu bāzi un finansu izlīdzināšanas mehānismu. Kā mēs zinām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek novirzīts diviem budžetiem. Viens, tas ir, veselības aprūpei, un otra daļa ir pašvaldībām kā ieņēmumi. Arī šis jautājums mums ir jāskata. Kā mēs to naudu tad sadalīsim? Mēs izņemsim pirms veselības aprūpes budžeta? Vai pēc? Kā mēs šo naudu pārdalīsim? Tas ir administrēšanas jautājums. Ko darīs tās ģimenes, kurām, piemēram, mātei ir 300 latu ienākumi, bet kurai ir trīs bērni? Viņa tik tiešām zaudēs 60 latus gadā, bet klāt viņa dabūs tikai 24 latus. Un ko darīs otrais un trešais bērns, kuriem netiek pabalsts palielināts? Arī tāds aspekts mums ir jāskatās. Es domāju, ka šis jautājums — šeit tiešām ir jāizsaka pārmetums par to, ka atbildīgās ministrijas nav strādājušas gada laikā, bet šobrīd, mūsuprāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā pārejas noteikumu formula ir vienīgais tiešais uzdevums valdībai maksimāli īsā laikā šo jautājumu atrisināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā deputāti kategoriski uzstāj uz balsojumu, lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 5.priekšlikums. Arī šis ir, kā es tikko minēju, principā tas ir tieši tāpat piektā daļa, analoga redakcija. Tikai šeit ir mazliet savādāks, teiksim, šis formulējums. Tas ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 57. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģus deputātus Aidu Prēdeli, Oļegu Tolmačovu, Andri Bērziņu un Egilu Baldzēnu. (Aplausi.) Vārds paziņojumam Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ar patiesu prieku varu paziņot šajā saimnieciski spraigajā dienā, ka sekmīgi turpinās ziedojumu vākšana arī garīgo vērtību izkopšanā. Lestenes Brāļu kapu izveidošanai Saeimā jau saziedoti 815 lati. Ziedojuši jau 30 deputāti, 7 ministri, 13 Rīgas domnieki un Saeimas darbinieki. Aicinu uz turpmāko sekmīgo sadarbību šajā cildenajā pasākumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējies Juris Dalbiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). 6.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 17.pantā septīto daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tikai nedaudz precizēja, lai būtu saprotams, tieši par kādu likuma vai likumprojekta panta daļu iet runa. Mēs noprecizējām, ka tas ir: izslēgt likuma 17.panta septīto daļu. Tātad līdz ar to lūdzu atbalstīt 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Es domāju, ka vienreiz ir pienācis tomēr laiks, ka mums ir jāpasaka jā vai nē. Mēs ar pabalstiem jau vairāk nekā divus gadus kā ar karstu kartupeli mētājamies uz vienu un uz otru pusi. Es nezinu, vai liela nelaime notiktu, ja kilometru vietā mēs noasfaltētu puskilometru vai trīs mašīnu vietā mēs iegādātos pusotru mašīnu vai arī divas mašīnas, vai vienu. Nezin kāpēc šis variants, ka mēs griezāmies pie ministrijām un lūdzām, lai izskata tomēr to minimālo iespēju, tas atkrita. Bija vēl divi varianti, kādā veidā varētu risināt šo pabalstu jautājumu, arī atkrita. Diemžēl mēs vienmēr gribam vairākus gadus pēc kārtas atlikt to, kas likumā ir pieņemts. Kā mēs, kolēģi, neapzināmies to, ka likums ir pieņemts jau, un mēs nemitīgi mēģinām atlikt arvien tālāk un tālāk. Es personīgi redzu tā: ja jau, teiksim, diskusijas notiek par to, ka tagad būtu izveidota komisija un mēs neesam vēl pa šiem gadiem izdiskutējuši, kā tad riktīgi šos pabalstus dot, tad kāpēc interesanti mēs likumā atstājam, ka 2003.gads, tomēr tiek pārcelti pabalsti uz 2003.gadu, tas nozīmē to, ka šis periods, jau skaidri mēs apzināmies, tas agrāk par 2003.gadu nebūs. Man gribētos arī pateikt vēl vienu momentu, ka, runājot Sociālo un darba lietu komisijā, kur bija klāt ministriju pārstāvji — gan Labklājības, gan Finansu ministrijas, gan citu ministriju pārstāvji, skaidri un gaiši pateica, ka neceriet, ka 2003.gadā, arī tad tie pabalsti nebūs.

Vai tad mēs apzināti ejam uz to, ka mēs mānām pašus mazākos no visām tribīnēm, visās intervijās jebkurš no deputātiem saka, ka nē, nē, nē, mēs jau cienām, mēs jau tagad mēģināsim kaut kā palīdzēt. Tad, kad pienāks mirklis nobalsot par šo jautājumu, mēs mēģinām kaut kādi aiziet projām. Es nezinu, vai tas ir pareizākais, es nezinu, vai katrs no mums, kad aiziet mājās, ar savu bērnu runājot, vai mēs viņam arī tā sakām: Jānīt, Ilzīt, ja tu kaut ko soli, nu tad tev tas būs jādara. Vai mēs arī viņam mājās mācām tāpat, ka, zini, ir tādi mirkļi, kad tu soli, bet tu vari tomēr nedarīt. Es neticu, vai šādu pedagoģisku momentu mēs pielietojam uz saviem bērniem. Kāpēc mēs gribam šādu metodi pielietot uz citiem bērniem, tajā skaitā arī uz saviem bērniem? Es lieku pretim, es gribētu lūgt, ja jau ir pieņemts, ka 2001.gadā ar 1.janvāri tas ir, mēs esam izdiskutējuši jau pagājušo reizi plenārsēdē, varētu pacelt augšā stenogrammas un paklausīties tās runas, kas gāja par pabalstiem. Tās ir viens pret vienu, gandrīz tas pats, kas šodien. Un es neticu, ka 31.maijā šis jautājums par pabalstiem būs atrisināts. Lai man piedod, bet es tiešām neticu, un tāpēc, piedodiet, bet es par šādu likumu balsot — pārcelšanu uz 2003.gadu un atlikt, teiksim, vēl uz kādu laiku — nevaru. (Starpsauciens: "Malacis!")

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, tautsaimniecības krīze ir atstājusi ļoti negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur ienākumu līmenis uz katru ģimenes locekli ir zem minimuma līmeņa, bet apmēram viena piektā daļa iedzīvotāju dzīvo galējas nabadzības apstākļos, jo viņu ienākums uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 25% no iztikas minimuma. Materiālās labklājības līmeņa krasa pasliktināšanās savukārt ir izraisījusi valstī demogrāfisko katastrofu, ja astoņdesmito gadu otrajā pusē vidēji ik gadus piedzima 40 tūkstoši bērnu, tad deviņdesmito gadu otrajā pusē vairs tikai 19 tūkstoši. Sakarā ar dzimstības līmeņa samazināšanos mirušo iedzīvotāju skaits ievērojami pārsniedz jaundzimušo skaitu. Šī faktora ietekmē valsts iedzīvotāju skaits iepriekšējos deviņos gados ir samazinājies par 110 tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā pēdējos četros gados par 58 tūkstošiem. Piemēram, 1999.gadā nomira par 13 400 cilvēku vairāk, nekā piedzima. Nav pamatoti Ministru prezidenta Bērziņa kunga un citu valdības pārstāvju apgalvojumi, ka pēdējā laikā demogrāfiskā situācija Latvijā esot uzlabojusies, lai gan jaunpiedzimušo bērnu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu šā gada deviņos mēnešos patiešām ir nedaudz pieaudzis, mirušo iedzīvotāju skaits šogad joprojām pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu par 8600 cilvēku. Tāpat visiem ir zināms, ka daudz vecāku nabadzības dēļ nespēj savus bērnus pienācīgi sagatavot skolai, iegādāties nepieciešamās mācību grāmatas, apģērbu un apavus.

Tāpēc izsauc izbrīnu valdības priekšlikums, kas iesniegts ar 2001.gada budžetu saistītajā likumprojektu paketē, — atlikt pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem no 2001.gada janvāra uz 2003.gada janvāri. Šķiet, ka šī priekšlikuma galvenais autors Tautas partijas biedrs finansu ministrs Gundars Bērziņš ir pilnīgi aizmirsis savas partijas priekšvēlēšanu solījumu — panākt, lai tuvākajos gados katra ģimene varētu izaudzināt un uzturēt trīs bērnus. Nekādu kritiku neiztur apgalvojums, ka bērnu pabalstu paaugstināšanai nepietiekot līdzekļu. Šim nolūkam būtu nepieciešami, kā jums zināms, 11,4 miljoni latu, un tos bez grūtībām varētu ar uzviju iegūt, ja atliktu vismaz uz vienu gadu sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu likmes samazināšanu darba devējam par 1%, kas paredzēts no nākamā gada 1.janvāra.

Jāatzīmē, ka šīs likmes pazemināšana par vienu procentu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, par kuru atbalstīšanu mīl runāt valdošā koalīcija, praktiski neko nedod, bet šis nedaudzu lieluzņēmēju interesēs veiktais pasākums tikai palielina deficītu sociālajā budžetā. Tāpēc valdības priekšlikums atlikt bērnu pabalstu palielināšanu, maigi izsakoties, manuprāt, ir amorāls un liecina par to, ka valdība par tautas tagadni un nākotni, tas nozīmē, par bērniem, rūpējas tikai vārdos. Pamatojoties uz augšminēto, mēs esam pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt 17.panta septīto daļu, un pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — pārcelt bērnu pabalstu palielināšanas termiņu no 2001.gada 1.janvāra uz 2003.gada 1.janvāri. Tātad aicinu jūs, godātie deputāti, atcerēties, ka ievēlēja mūs tauta, Latvijas tauta, un pierādīt ar savu balsojumu, ka mums patiešām rūp tautas intereses. Aicinu balsot pret minētajiem priekšlikumiem likumprojektā un, ja tomēr šis priekšlikums būs pieņemts, tātad arī pret likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo: ja mēs skatāmies par šiem bērnu pabalstiem un to spēkā stāšanās termiņu, tad Saeimas deputāti jau ir izdarījuši lielisku, teiksim, darbu, un tagad tas ir piecas reizes ilgāk, nekā sākotnēji bija plānots.

Pieci gadi viena gada vietā. Es domāju, godājamie valdības deputāti, ka tas vienkārši parāda to attieksmi, ka šī Saeima nespēj un negrib risināt šo jautājumu, jo viņa jau ar šo likumprojektu grasās to nodot 8. Saeimas kompetencē. 2003. gadā — es domāju, ka tas ir kauns. Tas tiešām ir kauns, ka mēs atsakāmies risināt problēmu. Un arī tad, kad mēs Sociālo un darba lietu komisijā gājām viens otram pretī — sociāldemokrāti Tautas partijai — mēs piekritām atbalstīt jūsu partijas priekšsēdētāja ierosināto iniciatīvu. Mums bija radikālāki priekšlikumi. Bet iedot tomēr tos 3 miljonus latu ar kapeikām, nē, arī tagad tas ir atteikts, arī tas ir iznīcināts.

Godājamie kolēģi, es nezinu, ar kādām metodēm tiek lauzti tādi cilvēki Tautas partijā kā Andris Šķēle, bet, manuprāt, tomēr Ministru kabinets vai finansu ministrs to šoreiz ir izdarījuši, vismaz šajā jautājumā. Bet galvenais jau ir pavisam kas cits.

Ar šādu politisko cinismu tajā brīdī, kad finansu līdzekļi reāli ir, jo mēs pagājušogad atlaidām 13 miljonus darba devējiem no sociālā nodokļa ar atlaidi, šogad mēs atkal atlaižam vismaz 7 miljonus, pusi no tā procenta mēs aizsūtām uz sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumiem, ja darba devējs nav samaksājis to, kas pienākas, tas ir vienreizēji. Mēs redzam, kā mēs mētājamies ar miljoniem kā ar bumbiņām. Kolēģi, nav nopietni! Es gribētu pateikt pavisam skaidri. Ja šis jautājums tiks kārtējo reizi pārspēlēts, un tagad jau pēc Saeimas deputātu priekšlikuma piecus gadus vēlāk... Toreiz, kad 1998. gadā to balsoja gan "Latvijas ceļa" deputāti, gan arī Tautas partijā esošie virkne deputātu, balsoja par šo priekšlikumu, nu ko tad jūs kaunaties no sava darba! Nevajag kaunēties! Darbs tobrīd bija pareizs, bet diemžēl tikai populistisks. Tikai uz vēlēšanām vērsts.

Un tāpēc es gribētu arī secināt. Ja šādi būs šīs valdības darbi, tad līdz pašvaldību vēlēšanām šī valdība jau būs kritusi. Un tā ir jūsu pašu izvēle, vai jūs spējat strādāt tādā melu atmosfērā.

Sēdes vadītājs.

Aija Barča.

A.Barča

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu par savu pienākumu šodien skaidrot, kādēļ ir šis 6. priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā pieņemts, lai kādam nerastos kādas šaubas, vai kāds arī būtu aizgājis no šīs zāles nesaprazdams.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija absolūtā vienprātībā — gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti — šo priekšlikumu nobalsoja, un tikai tādēļ, lai šodien mēs skaidri varam pateikt Latvijā visiem un arī paši sev, ka neesam gatavi arī 2003.gadā šos pabalstus palielināt.

Es jums varu pastāstīt, kas mums notika Sociālo un darba lietu komisijā, kad šis jautājums tika diskutēts. Ierodoties atbildīgajām amatpersonām no Finansu ministrijas, viņas atklāti pateica — ministri var mainīties, viņi pie mums absolūti neko nenosaka, un mēs jums sakām ar pilnu atbildību — arī 2003. gadā bērnu pabalstiem naudas nebūs, jo tā jau šodien nav paredzēta.

Tātad par ko tad mēs te cīnāmies? Mēs viens otru uzrunājam, mēs brīžiem viens par otru dusmojamies un pārdzīvojam kādas neveiksmes, bet, dārgie kolēģi, ja visu nosaka ministrijās ierindas ierēdņi, tādā gadījumā ir jautājums, ko mēs vispār šeit darām? Ja ministram pēc ministrijas deklarācijas ir dota tā politiskā vara un ja ar politiskās varas palīdzību savus ierēdņus nevar savaldīt un likt vismaz viņiem domāt perspektīvā, nu tad jau, manuprāt, jēgas nav nekādas.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija šajā 6. priekšlikumā ir vēlējusies pateikt: ja mēs nevaram garantēt pabalstu 2001., 2002. un 2003. gadā, tad labāk šo normu vispār ņemam ārā no likuma, lai mēs veltīgi tautu nemaldinām. Tādēļ ka, tādā veidā strādājot un ar tik labiem panākumiem, kā mēs to darām ar bērnu pabalstiem šobrīd, tur galā beigās nekas nebūs, un, ejot uz vienām un otrām vēlēšanām, mēs tikai spodrināsim savu partiju spalvas, kā mums katram būs tas izdevīgi, bet tautas labā tas nebūs darīts.

Un vēl viena lieta, kas mani šodien ļoti satrauc, ka es neredzu tribīnē labklājības ministru, ka es redzu, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kuri sociālo jomu vada visu šo laiku, nav arī šodien plenārsēžu zālē pateikuši absolūti nevienu konstruktīvu priekšlikumu, kas tad galu galā būs. Es neredzu un nedzirdu to sāpi no labklājības ministra puses, ka viņš nav Ministru kabinetā uzklausīts un viņa priekšlikumi nav izdiskutēti. Bet par to gan šodien ir ļoti skumji, ka Labklājības ministrijas ierindas un augstāka līmeņa darbiniekiem gan šī lieta rūp, jo aiz viņiem stāv, lūk, šī mūsu vienkāršā tauta, un viņiem ir jāatbild uz telefonu zvaniem un vēstulēm, ka ģimenes raksta par savu bēdīgo un absolūti trūcīgo stāvokli, un it sevišķi Latvijas laukos.

Es tomēr aicinu kolēģus uz saprātīgu rīcību, un vēl jo vairāk. Šodien taču pozīcijas partijām bija kolosāla iespēja, atbalstot šos priekšlikumus, pilnīgi aiztaisīt muti opozīcijai un par vieniem nieka 3 miljoniem latu savas spalvas tā nospodrināt, ka pašvaldību vēlēšanās tikai par jums vien būtu balsojusi vienkāršā tauta. Paldies, ja jūs mani sapratāt, un skumji, ja nesapratāt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsot par 6.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu!

A.Poča.

Es ļoti atvainojos...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, balsošana jau notiek... Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 48, atturas — 40. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš ir pēc būtības tāds pats kā Sociālo un darba lietu komisijas, tikai precizē, lai būtu... (Starpsauciens: "Viss jau ir pieņemts!")

Sēdes vadītājs.

Lēmums nav pieņemts... Mēs izskatām šobrīd 7.priekšlikumu. Lūdzu ... ("Starpsauciens: "Nav balsojams! Jāiet no zāles ārā!") Lūdzu uzmanību, kolēģi! Vārds atbildīgajai referentei.

A.Poča.

Es vēlreiz saku, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums pēc satura ir identisks Sociālo un darba lietu komisijai. Šeit ir tikai papildināts, lai juridiski pēc tam nerastos neizpratne. Tātad noprecizēts, ka likuma 17.panta 7. daļu, Sociālo un darba lietu komisija te ir rakstījusi: 17.pantā izslēgt 7.daļu. Pēc būtības tie ir identiski, juridiski korekti precizēts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!... Par vēlu, balsojam... Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 27, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Lūdzu... 8. ir Budžeta un finansu (nodoklu) komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: "Ministru kabinets, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001.gada 31.maijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz grozījumus šajā likumā un citos likumos, tādējādi ar šiem pārejas noteikumiem Ministru kabinetam ir dots konkrēts uzdevums un konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz likumprojekti, kas nodrošina bērnu pabalstu sistēmas pilnveidošanu." Ja Ministru kabinets spēj šo uzdevumu veikt ātrāk, Saeima vienmēr ir gatava konstruktīvi un jau ātrākos tempos šos priekšlikumus izskatīt, lai pilnveidotas bērnu pabalstu sistēmas varētu stāties spēkā ātrāk. Lūdzu atbalstīt 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs

(labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Par šo konkrēto priekšlikumu jārunā ir gan pēc lietas būtības, gan arī pēc formas. Ja mēs runājam pēc lietas būtības attiecībā par bērnu pabalstiem, šobrīd šī bērnu pabalstu sistēma ir izveidota tāda, lai priekš tām trūcīgajām ģimenēm, kurās ir visvairāk bērnu, tā būtu ļoti nozīmīga, un cilvēki pieprasa šos pabalstus, un tas ģimenei ir ļoti liels atbalsts. Un savukārt tām ģimenēm, kurām ir labi ienākumi, viņiem tas nenozīmētu neko tik īpaši, lai viņi ietu pieprasīt. Tāpēc 17% no cilvēkiem vispārībā nav šo ģimeņu bērnu pabalstus pieprasījuši.

Tāpēc Labklājības ministrijas viedoklis vienmēr ir bijis tāds, ka ģimenes valsts pabalsti ir jāpalielina. Labklājības ministrija sagatavoja divu veidu dažādus priekšlikumus, kā izlīdzināt pabalstu līmeni bērniem, kas dzimuši pirms 1999.gada 1. janvāra un pēc. Šie abi divu veidu priekšlikumi tika skatīti Ministru kabinetā un tika noraidīti divu apsvērumu dēļ.

Pirmām kārtām tāpēc, ka nebija uzrādīts finansēšanas avots. Un otrām kārtām tādēļ, ka valdības deklarācijā ierakstīts: "Saglabāsim bērnu pabalstu esošajā līmenī."

Ja mēs runājam par pirmo jautājumu — par finansēšanas avotu. Diemžēl tas nav Labklājības ministrijas kompetences jautājums — pārstrukturizēt budžeta ieņēmumu daļu un novirzīt bērnu pabalstiem šos te naudas līdzekļus. Mēs piedāvājam, kādā veidā veidot šo bērnu pabalstu shēmu. Un tādi priekšlikumi bija izstrādāti divi.

Attiecībā par šo te shēmu, tātad jāsaka ir, ka tā jau ir izstrādāta, jau ir iesniegta, un faktiski to vajadzētu tikai paņemt un atbalstīt, attiecīgi piemeklējot finansējumu. Tātad līdz ar to šajā priekšlikumā vajadzētu mazdrusciņ mainīt redakciju un runāt nevis to, ka Ministru kabinets iesniegs, izstrādās kaut ko, bet Ministru kabinets atradīs finansēšanas avotu.

Ja mēs runājam par šī te priekšlikuma pieeju vai šo te procedūru. Parasti pārejas noteikumos tiek iestrādāti priekšlikumi, kas nosaka, kad stājas spēkā kurš konkrētais likuma pants, kurš nestājas spēkā, kurš zaudē savu spēku un tā tālāk. Šajā konkrētajā priekšlikumā nav atsauces ne uz vienu likuma pantu. Šis priekšlikums nav konkrēts, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja saka. Tas ir ļoti nekonkrēts. Šis ir deklaratīvs priekšlikums. Un faktiski šādi deklaratīvi priekšlikumi būtu jāraksta valdības deklarācijā iekšā. Bet, ņemot vērā to, ka mums nav procedūras, kādā veidā mainīt valdības deklarācijas, tad labāk lai šis konkrētais priekšlikums šeit ir. Un tādā gadījumā Ministru kabinets varēs atgriezties pie iepriekš jau sagatavotiem Labklājības ministrijas priekšlikumiem un pameklēt finansēšanas avotu, lai to īstenotu. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt šo te deklaratīvo priekšlikumu, jo labāk ir tāds, nekā nav nekāda. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs šeit redzam priekšlikumu, ka Ministru kabinetam tomēr ir kaut kas jādara un jādomā. Speciāli ielikuši arī termiņu — līdz 2001.gada 31.maijam, kad Ministru kabinets iesniedzis Saeimā likumprojektu, ka no visa iepriekšējā likuma teksta mēs redzam, ka Ministru kabinetam bija jādomā arī tajā brīdī, ja Saeima viņam konkrētu termiņu nav devusi. Un, kā mēs redzam, arī to, ka Ministru kabinets praktiski nav domājis arī šodien, budžetu pieņemot, mēs neredzam Ministru kabineta risinājumu. Es vienkārši redzu to, ka Ministru kabinets nepilda savus pienākumus, pienākumus pret tautu. Un bērni katrā ziņā ir viens no tiem jautājumiem, kas būtu jārisina vispirms. To mēs visi zinām. Es vienkārši mazliet esmu izbrīnīts par šādu situāciju, bet, redzot to, ka nu citas izejas nav, ka Ministru kabinetam iedot konkrētu termiņu, lai viņš sāktu atcerēties un iesniegt varbūt kādu pusgatavu vai negatavu likumprojektu, nu tad tomēr laikam jau būs jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Lūdzu izteikt savu attieksmi, ja nepieciešams, balsojot.

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 15, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" izskatīšanai otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 31, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" trešajam lasījumam.

Bet sākumā es gribētu nedaudz vārdus teikt par komisijā spriestajām lietām, par šo likumprojektu. Un līdz ar to, ja jūs atbalstītu komisijas viedokli, tad arī šīs normas un šī būtība stātos spēkā. Šis likums ir vērsts uz to, lai sakārtotu militārpersonu izdienas pensijas tā, lai ekonomētu līdzekļus tanīs lietās, kur tas ir nepieciešams.

Pirmais. Pēdējā laikā ir paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu dalību ņem Latvijas militārpersonas. Ņemot vērā šo starptautisko operāciju bīstamību, militārpersonas, kas tajās piedalās, ir nepieciešams attiecīgi sociāli nodrošināt, un to arī nosaka šis likumprojekts.

Otrais. Diemžēl vairākkārt arī ir bijuši gadījumi, kad militārpersonas no aktīvā militārā dienesta atvaļinātas dažāda veida disciplinārpārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu dēļ. Pēc šobrīd spēkā esošās likumdošanas šīm personām saglabājas tiesības uz izdienas pensiju. Un tas nav taisnīgi attiecībā pret tām militārpersonām, kuras godprātīgi un ar augstu atbildības sajūtu pilda militāros dienesta pienākumus. Likumprojektā iestrādātie grozījumi liedz par disciplinārpārkāpumiem atvaļinātiem un tīšus noziedzīgus nodarījumus veikušajiem saņemt izdienas pensijas. Šāda prakse ir arī daudzās ārvalstīs, un kopumā tā veicina virsnieku un virsdienesta karavīru atbildības un disciplīnas līmeņa paaugstināšanos.

Bez tam arī ar šo likumprojektu pēc notikušās militārpersonu algas reformas tiek sakārtots jautājums par iespējām nesaņemt nesamērīgi lielu un pēc būtības dažkārt nesamērojamu ar praktisko ieguldījumu dienestā militāro izdienas pensiju. Attiecīgais likums novērsīs sabiedrības un tajā skaitā arī militārpersonu neapmierinātību un veicinās sociālā taisnīguma iedibināšanu kopumā.

Bet tagad par pašu likumprojektu. 1. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Mūsu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

2. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jānis Čevers. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātā Saeima! Valdības locekļi! Es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas noraidīto manu priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Sociālā pensija ir īpaša sociālās garantijas forma militārpersonām. Un nav korekti atņemt cilvēkam to, ko viņš jau kādreiz ir nopelnījis. Ja cilvēks ir 20 gadus godīgi kalpojis savai valstij bruņotajos spēkos un tad kaut kādu iemeslu dēļ viņam ir gadījies dzīvē klupiens vai nu disciplinārā pārkāpuma veidā, ar kuru viņš tiek atlaists no bruņotajiem spēkiem, vai kriminālnoziegumu izdarot, tas jau vēl nenoliedz viņa visu iepriekšējo dzīvi. Galu galā armija nav uzņēmējdarbības forma. Te jābūt solidārai atbildībai vienam pret otru. Gan virsniekam, karavīram pret bruņotajiem spēkiem, gan otrādi. Un viens no kontrargumentiem, kas bija komisijā, spriežot par šo likumu, bija tas, ka paliek jau tā saucamā vecuma pensija, ka cilvēkam visi tie sociālie maksājumi, kas ir ieplūduši budžetā no viņa algas, saglabājas, un, sasniedzot attiecīgo vecumu, viņš var saņemt tā saucamo vecuma pensiju. Būsim reālisti! Mūsu armija ir jau izaugusi no autiņiem, un ir izveidojušās jau profesionālu karavīru grupas, kuriem ļoti grūti būs adaptēties civilajā dzīvē un mainīt savu profesiju. Un varbūt paies ne mēneši, pat gadi var paiet, kamēr cilvēks apgūst profesiju, kamēr cilvēks sāk strādāt un saņemt algu. Un var gadīties tāds, teiksim, gadījums, ka cilvēks ir atlaists no bruņotajiem spēkiem, nesaņem izdienas pensiju un ir palicis bez eksistences līdzekļiem. Es lūdzu atbalstīt šo manu 2.priekšlikumu un tam pakārtoto 6.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK) . Tieši tā. Armija nav uzņēmējdarbības forma, tā ir valsts aizsardzība. Tāpēc es lūgtu noraidīt Čevera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 38, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums.

Arī 3.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Čevers, ir lūgums noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis jau ir nopietnāks priekšlikums. Un lūdzu ieklausieties manos argumentos, kāpēc tas būtu jāpieņem.

Ar nelielu atkāpi. Es, tāpat kā mana frakcija un visi jūs, atbalstu cītīgi Latvijas ārpolitikas kursu, un kā vienu no prioritātēm — iestāšanos NATO. Bet, kopš NATO ir mainījis savu militāro doktrīnu 1991.gadā Romā un krasi samazinājusi operatīvās reaģēšanas spēkus Eiropā, man tomēr ir neliela skepse. Arī būdami alianses locekļi, es negarantēju, ka potenciālas agresijas gadījumā sekos nekavējošs raķešu trieciens pa mūsu agresoru. Iespējams, ka tur sāksies kaut kādi starptautiski simpoziji un 50 gadus ilgstošs aneksijas neatzīšanas process, kādu mēs diemžēl esam kādreiz piedzīvojuši, būdami vairāku starptautisku savienību locekļi pat nesenā vēsturē. Ar šo gribēju teikt, ka jebkurā gadījumā mums jābūt gataviem aizstāvēt pašiem sevi. Mēs nekad nevarēsim uzvarēt savu eventuālo pretinieku ar ieroču pārspēku, ar kaut kādu tehnikas pārspēku.

Pamatu pamatā būs mūsu cilvēks, mūsu karavīrs, un investēsim naudu labāk cilvēkā — karavīrā. Šis jautājums ir nopietns, un komisijā tas balsojums bija vienāds — trīs pret trīs. Mēs liegsim saņemt papildu sociālo garantiju riskantu profesiju darbiniekiem armijā: sapieriem, lidotājiem, jūrniekiem un citiem, un nav taisnība, ka tās būs pasakainas summas. Jā, pie eksistējošās likumdošanas pašreiz ir iespēja, teiksim, pildot militāro misiju ārzemēs, tiešām saņemt solīdu pensiju, pensiju lielāku nekā dažam labam ministram. Bet ieskatieties labāk manā priekšlikumā! Es jau lieku priekšā tās piemaksas, speciālās, ko noteica Ministru kabinets, izdarīt ne lielākas kā 30% apmērā no pamatalgas. Kaprāļa alga, tas viens gadījums, kas patiesībā ir bijis, ka viens kaprālis ir nopelnījis nu tādu solīdu pensiju, kāda mums nevienam sapņos nerādās, kaprāļa alga nav šī pasakainā alga. Un, ja mēs šo ierobežojumu 30% ieliekam šajā likumā, mēs varam šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums.

(TB/LNNK). Lūgums noraidīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums.

4.priekšlikums — deputāta Jāņa Ādamsona un Oskara Grīga priekšlikums, ir līdzīgs, bet tur ir procenti citādi. Bet arī komisija nolēma noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Ādamsona un deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums.

5. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

6. — deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu — komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums.

Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajam lasījumam kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 29, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr.2491, "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"". Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu nobalsot par likumu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmā dokumenta nr.2496 "Grozījumi Satversmes tiesas likumā". Trešajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma un rūpīgi izdiskutēja sekojošus priekšlikumus.

5.lappusē 1. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts, precizējot, par kādiem līgumiem var vērsties Satversmes tiesā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

2. — deputāta Burvja priekšlikums, kas faktiski izraisīja šī Juridiskā biroja priekšlikuma sagatavošanu, pēc būtības netika atbalstīts, bet faktiski ir atbalstīts pirmajā variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš.

3. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir analogs 1.priekšlikumam, precizē par līgumiem, kurus var izskatīt Satversmes tiesā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

4. — deputāta Mitrofanova un Cileviča priekšlikums, pazemināt deputātu daudzumu no 20 uz 5, kuri var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Juridiskā komisija neatbalstīja tāpat kā otrajā lasījumā. Jo mēs uzskatām, ka, ja tiek dotas iespējas tiesām griezties konkrētajās lietās un tiek dotas iespējas personām tieši griezties Satversmes tiesā cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos, ko paredz šis likums, tad šeit vairs nav nepieciešams mums grozīt pastāvošo kārtību, un komisija uzskatīja, ka jāpaliek pie 20 deputātiem, un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man, godīgi sakot, gluži nav saprotama tā loģika, par ko tikko Muciņa kungs runāja, jo patiešām tieši tādēļ, ka tiek būtiski paplašināts to institūciju un personu loks, kam ir tiesības griezties Satversmes tiesā, absolūti nav skaidrs, kāpēc tomēr deputātu skaitam jāpaliek tādā pašā līmenī, jo kāpēc tieši 20 deputāti? Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka šis skaitlis tiek minēts vienīgi šajā likumā, jo vēlēšanu barjera ir 5%, lai izveidotu deputātu frakciju ir nepieciešami pieci deputāti, lai iesniegtu likumprojektu, ir vajadzīgi pieci deputāti, bet, lai grieztos ar iesniegumu Satversmes tiesā, nu nav skaidrs, kāpēc 20 deputāti. Es domāju, ja tiesām un personām, būs piešķirtas tiesības griezties tieši Satversmes tiesā, ja mēs atbalstīsim to, tas nevar aizvietot deputātus šajā ziņā, jo tiesas strādā ar citu problēmu kategoriju. Es domāju, ka šis lēmums, šis priekšlikums tika noraidīts lielā mērā pēc inerces. Jau no paša sākuma šis likums tika izveidots tādā veidā, lai pasargātu Satversmes tiesu no pārāk daudziem iesniegumiem. Mēs redzam, ka šobrīd tā tas nav un Satversmes tiesai darba, nu, nav pietiekami, un tādējādi šis diezgan efektīvais mehānisms netiek pilnīgi izmantots. Tāpēc es jūs aicinu nebaidīties un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, kas noteikti veicinās Satversmes tiesas efektivitāti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Latvijā noteiktā vēlēšanu sistēma nosaka 5% barjeru, lai kāda politiska partija iekļūtu Saeimā. Tātad loģiski ir jābūt tādai sistēmai, kura dod iespējas vienai frakcijai griezties Satversmes tiesā. Es, protams, saprotu pozīcijas koalīcijas partiju bailes no opozīcijas iespējām cīnīties pret valsts nozagšanu, jo jau nupat kā vienā balsojumā jūs izņēmāt no izskatīšanas administratīvos aktus. Atgādināšu, ka Satversmes tiesā Latvijas vēlētājiem tika ietaupīti astoņu gadu laikā 100 miljoni... 100 miljoni, kas būtu izņemti no viņu rokām, no viņu kabatām, ja būtu iespējas neizskatīt to jautājumu Satversmes tiesā. Šobrīd jūs šo jautājumu esat izlēmuši, ka Satversmes tiesā ar administratīviem aktiem vairāk griezties nevarēs. Pašlaik jūs bailēs no opozīcijas gribat atstāt pietiekami augstu slieksni, lai nebūtu iespējams mazai frakcijai, kura likumā ir noteikta 5% robežā, tātad pieciem cilvēkiem griezties Satversmes tiesā. Domāju, ka ar šo balsojumu mēs parādīsim katrs atsevišķi, no simts tautas priekšstāvjiem, kurš baidās apturēt valsts un tautas apzagšanu, kurš baidās no opozīcijas.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šķiet, ka Latvijas valstī vislielāko ļaunumu nodara nevis korupcija un kaut kas cits, bet tieši liekulība. Visvairāk šodien Latvijai ir jābaidās no tā, ka cilvēki runā vienu, raksta otru un dara trešo. Un tas diemžēl ir pārāk izplatījies visā mūsu sabiedrībā, visās jomās. Un šeit šobrīd ir tipisks liekulības piemērs. Tā ir tā saucamā cīnītāju tēlošana, ka nu mēs būsim tie, kas cīnīsies, un tie, kas būs pret, tie nu ir pret kaut kādām tur mazākuma tiesībām. Nu tad lūdzu, draugi mīļie, vismaz izlasiet to redakciju, kāda šobrīd ir piedāvāta. Paskatieties uz 7.apakšpunktu, kurš runā par to, ka tiesības iesniegt pieteikumus ir arī pašvaldības domei un padomei. Tātad tas, ka šādas tiesības ir pašvaldībai, tas jums liekas kaut kas nedemokrātisks, jums vajag, lai tieši šeit Saeimas deputāti, kaut vai pieci, būtu spējīgi, es teikšu tā, traucēt normālai darbībai, un nejauksim šīs divas lietas. Jā, šodien jau skanēja un vēl skanēs ārkārtīgi kvēlas un kaismīgas runas, solot to, ko nevar paši izpildīt. Un vienmēr ir interesanti redzēt attiecīgos solītājus, vienalga, no kuras partijas viņi nenāktu, tad, kad viņu rīcībā ir konkrēti līdzekļi un konkrētas iespējas. Un tad izrādās, ka šie solītāji galīgi nav darītāji. Šajā brīdī es uzskatu, ka šāds priekšlikums, kā teica Cilevičs, mīnēts, ar ko viņam tur tas ir mīnēts, es nezinu, bet acīmredzot varbūt arī zemtekstā varētu saprast, ka kaut kādu mīnu šeit Cileviča kungs tiešām šajā priekšlikumā ir ielicis. Šis priekšlikums tiešām ir domāts tikai tam, lai traucētu normālu darbu, un nekam citam. Jā, tiešām tēlosim, ka mums ir liela vēlēšanās atbalstīt kaut kādu mazākumu. Tā kā, cienītie kolēģi, ja jūs gribat kaut ko izdarīt, tad vispirms izdarāt, un laikam normāls politiķis būtu tāds, ieskaitot arī Saeimas deputātus, kurš nāk šeit un pastāsta par to, ko viņš ir izdarījis, bet nevis kaut ko sola un nevis kaut ko tukšu runā. Tā kā jūsu mīnētais priekšlikums acīmredzot nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J. Dobelis: "Ko ar okupāciju darīsim?")

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Varbūt drusciņ paskatīsimies, kam ir tiesības griezties Satversmes tiesā. Tas ir zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, viens. Personai, saskaņā ar to, ka aizskartas viņas pamattiesības. Pašvaldības dome, vismazākā pašvaldības domē ir septiņi cilvēki, un, ja pašvaldība griežas, tad ar balsu vairākumu, tas ir, četri cilvēki, bet Saeimas deputātiem tikai divdesmit. Varbūt padomāsim par to un izlemsim, ka četri pašvaldības deputāti var griezties un tikai pieci Saeimas deputāti, varbūt viņiem... viņi drusciņ vienlīdzīgāki, it īpaši varbūt kaut kā tā Vidiņa kungs kopā ar Tabūna kungu vēl vienlīdzīgāki.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs šo jautājumu diezgan rūpīgi par deputātu skaita samazināšanu debatējām gan komisijā, gan otrajā lasījumā, es domāju, argumenti, kāpēc mēs noraidām, ir tādi paši. Un attiecībā uz Burvja kunga iebildumiem par normatīvajiem aktiem, lūdzu uzmanīgi izpētīt pārejas noteikumus, jo šis punkts stāsies spēkā tikai tad, kad būs pieņemts administratīvā procesa likums, tā kā šobrīd nav nekādu uztraukumu. Satversmes tiesa turpinās izskatīt arī administratīvos aktus, līdz kamēr šī lieta tiks sakārtota, pieņemot Administratīvā procesa likumu, tad arī loģiski tas aizies prom no Satversmes tiesas kompetences, bet šobrīd es nekādu satraukumu šeit neredzu. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Mitrofanova un deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 43, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš

. 5. ir deputāta Burvja priekšlikums — paplašināt 17.panta 11.apakšpunktu, tika noraidīts, atstājot mums otrajā lasījumā piedāvāto variantu, ka personas var griezties Satversmes tiesā Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu gadījumos, nevis visos Latvijai saistošo starptautisko līgumu noteikto pamattiesību aizskārumu gadījumos.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Būtībā mēs esam pasludinājuši un vismaz cenšamies izlikties, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un būtībā demokrātija balstās uz jebkuras personas tiesībām jebkura līmeņa tiesā aizstāvēt šīs savas tiesības, tiesības, kuras ir noteiktas Satversmē un starptautiskajos līgumos, kurus Latvija ir parakstījusi. Baidoties no savu vēlētāju tiesību atzīšanas, mani cienījamie kolēģi jau vairākas reizes ir noraidījuši LSDSP priekšlikumu iekļaut Satversmē sociālās aizsardzības normas, kuras Latvijai ir jau saistošas kopš tā brīža, kad Latvija parakstījusi starptautiskos līgumus. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc jūs šobrīd gribat noraidīt katra Latvijas pilsoņa, jūsu vēlētāja tiesības griezties Latvijas Satversmes tiesā. Vai tikai tāpēc, ka gribat viņus ātrāk iemācīt saprast, ka viņiem ir tiesības griezties arī starptautiskajā tiesā? Garantēju, ka agri vai vēlu katrs Latvijas pilsonis to sapratīs un mācēs izmantot, bet vai tas cels Latvijas starptautisko autoritāti?

Tāpēc es jums ierosinu atvieglot jūsu vēlētāju iespējas aizstāvēt savas tiesības tepat Latvijā, ietaupot viņu veselību, nervus un naudu, paceļot augstāk Latvijas starptautisko prestižu un, starp citu, pasniedzot skaistu dāvanu Satversmes tiesas priekšsēdētājam Endziņam viņa skaistajā jubilejā.

Visos šinīs priekšlikumos mēs liekam priekšā dot tiesības ikvienai personai griezties Satversmes tiesā ne tikai tad, ja Latvijas tiesību norma neatbilst Satversmei, bet arī tajos gadījumos, ja nacionālo tiesību norma neatbilst Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos. Visi starptautiskie līgumi, ja vien tie nerunā pretī Satversmei, ir jāievēro, un nav nekāda pamata liegt personai sniegt sūdzību Satversmes tiesā, ja šī persona uzskata, ka starptautiskajā līgumā ietvertās normas netiek ievērotas. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš.

(LC). Komisija, cienījamie deputāti, palika pie šī formulējuma un nepieņēma deputāta Burvja priekšlikumu — 5. priekšlikumu, un tāpēc aicinu pieturēties pie šī iesniegtā teksta un noraidīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 48, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

6. priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

7. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk!

L.Muciņš.

8. — deputāta Burvja priekšlikums, faktiski bija it kā redakcionāla rakstura, bet tomēr komisija uzskatīja, ka tiesnesim ir ne tikai tiesības iesniegt pieteikumu, bet arī pienākums iesniegt pieteikumu, tāpēc redakcija būs tāda, kāda tā ir pieņemta pirmajā lasījumā: pieteikums iesniedzams, ja ... un tad seko uzskaitījums, ka nevis tikai tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs iesniegt pieteikumu. Tādēļ mēs neatbalstījām 8. — deputāta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

9. — deputāta Burvja priekšlikums, tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

Juridiskās komisijas 10. priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

Un 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt 3. daļu ar attiecīgu tekstu — arī ir redakcionāla rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

12. — deputāta Burvja priekšlikums, nav balsojams, jo mēs to izlēmām jau vienreiz.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — šeit ir organizatoriska rakstura un nosaka, kādā iekšējā kārtībā darbojas Satversmes tiesa un tās kolēģija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

14. — analoģisks, nosaka Satversmes tiesas iekšējās darbības kārtību.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

Un 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts un nosaka Satversmes tiesas iekšējo darbības kārtību.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

16. — Juridiskās komisijas priekšlikums, precizē to kārtību, kādā veidā tiek izskatīta lieta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

17. — Juridiskās komisijas priekšlikums, arī precizē procedūru, kādā veidā tiek izskatīta lieta Satversmes tiesā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

18. — nosaka pušu debašu ilgumu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

19. — Juridiskās komisijas priekšlikums, precizē, kad attiecīgais Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš.

Un 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums — precizē tiesnešu atalgojumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

Un 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildina likumu ar pārejas noteikumiem, nosakot, kad attiecīgie priekšlikumi, kurus mēs esam būtībā akceptējuši, stājas spēkā, attiecīgi izdarot nepieciešamos grozījumus Civilprocesā un Kriminālprocesā tad, kad pieņems Administratīvā procesa likumu, izdarīs grozījumus Zemesgrāmatu likumā, un attiecībā uz konstitucionālo sūdzību, kur personas varēs griezties tieši, ir paredzēts, ka 4. pārejas noteikumu punkts stāsies spēkā 2001. gada 1. jūlijā. Un Burvja kunga šeit minētais jautājums 5. punktā ir noteikts, ka, kamēr nav pieņemts Administratīvā procesa likums, Satversmes tiesa varēs turpināt izskatīt arī administratīvo aktu atbilstību augstāka juridiska spēka normām. Līdz ar to šeit nav nekādas problēmas ar spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22. priekšlikumu.

L.Muciņš.

Paldies! Aicinu balsot par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Valsts budžetu 2001. gadam", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darba dokuments nr. 2512. Vispirms mēs izskatām šo dokumentu. Es lūdzu visiem paņemt vēstuli, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nosūtīja Saeimas Prezidijam un lūdza, pamatojoties uz 28. novembra sēdes lēmumu, darīt zināmu, ka ir mainījusi savu attieksmi likumprojektā "Par Valsts budžetu 2001. gadam" šādiem priekšlikumiem. Numerācija pēc Saeimā izskatāmā dokumenta nr. 2512:

451. priekšlikumu komisija atsauc, 456. priekšlikumu komisija atsauc, 460. priekšlikumu komisija atsauc, 461. priekšlikumu komisija atbalsta, 462. priekšlikumu komisija atsauc, 463. priekšlikumu komisija atbalsta, 495. priekšlikumu komisija neatbalsta, 496. priekšlikumu komisija atsauc, 511. priekšlikumu komisija neatbalsta, 516. priekšlikumu komisija neatbalsta, 520. priekšlikumu komisija atsauc. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča.

Līdz ar to atbilstoši mūsu procedūrai mēs darbu sākam ar 2. tabulu, lai varētu konkretizēt konkrētos skaitļus, kurus nepieciešamības gadījumā vajadzētu precizēt jau likumprojekta tekstā.

Līdz ar to darbu mēs sākam ar dokumenta 10.lapaspusi. 2.tabula. Un kā pirmais ir 24. priekšlikums . Tātad šie ir priekšlikumi par izmaiņām nodokļu un nodevu ieņēmumu prognozēs. Kā 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par 3 miljoniem 100 000 latu un novirzīt tos materiālajam atbalstam mantisko un naudas pabalstu veidā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un pēc būtības tas vairs nav izskatāms, jo nav arī šī resursa, kas bija domāts, balstoties uz neapliekamā minimuma samazināšanu darba ņēmējam, ja viņa ienākums ir virs 300 latiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir 25.priekšlikums, Ministru kabineta priekšlikums. Palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozi un novirzīt to Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es vēršos pie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ar aicinājumu iedziļināties priekšlikumos, ne tikai tajos, kas skar kuģa sagriešanu vai valsts galvojumu sadali, bet arī šādos it kā mazākos priekšlikumos. Nodokļu sistēmā mēs it kā esam spēruši vienu soli pretim Eiropas Savienībai ar to, ka mēs pievienotās vērtības nodokļa maksātāju sarakstā esam ietvēruši arī zvērinātus advokātus un arī zvērinātus notārus. To mēs izdarījām pagājušajā nedēļā ar konkrētu balsojumu. Šā nodokļa iemaksas rezultātā veidojas konkrēta summa. Savukārt šī summa izplūst valsts budžetā, un nav zināms, kurā vietā tā tiek virzīta. Šis priekšlikums tika apspriests Juridiskajā komisijā un atbalstīts, jo šeit precīzi parādās, kur, kādā virzienā tiek novirzīta šī pievienotās vērtības nodokļa summa. Un šī summa aiziet obligātajai aizstāvībai.

Es vēršos arī pie Tautas partijas frakcijas. Vismaz pie tiem, kas agrāk bijuši un strādājuši par advokātiem, es vēršos pie "Latvijas ceļa" frakcijas. Un es vēršos arī pie valdības, jo priekšlikums neskar īpaši lielu summu un priekšlikums ir pietiekami precīzs un korekts. Vēl labums no šī priekšlikuma ir tāds, ka, ja šāda būs finansu pārdale, tādā gadījumā tas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, ko Finansu ministrija par visām varītēm gribēja uzspiest zvērinātiem advokātiem un notāriem, ka tas nodoklis arī tiks godprātīgi maksāts. Un šis nodoklis nonāks pie obligātās aizstāvības, kas ir konstitucionāli noteikta prasība. Tā ka es aicinu Finansu ministriju iedziļināties šajos jautājumus un neskatīties tik virspusēji uz šīm lietām.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Tieši tāpēc valsts budžetu pavadošos likumprojektus skata vienlaicīgi ar valsts budžeta likumprojektu, ka tie priekšlikumi, kas ir ietverti nodokļu likumos, jau ir guvuši atspoguļojumu ieņēmumu bāzē. Un tikai tādā gadījumā, ja valdības priekšlikumi par vienu vai otru normu nebūtu guvuši atbalstu, mums būtu bijis jākoriģē arī ieņēmumu daļas prognoze. Šobrīd šīs naudas summas jau bija ietvertas ieņēmumu daļas prognozē. Līdz ar to šis priekšlikums šobrīd nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 8, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

27. — deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods vienam no pirmajiem uzsākt debates par nākamā gada budžetu. Un es runāšu ne tikai savā vārdā, bet Sporta apakškomisijas vārdā. Un teikšu uzreiz, ka visi priekšlikumi, ko iesniedza Sporta apakškomisija, diemžēl ir noraidīti. Arī šis ir noraidīts. Bet, izmantojot iespēju, es gribu atgādināt, cienījamie deputāti, pamatbūtību, ka fiziskā kultūra un sports ir stipra, fiziski vesela, morāli noturīga, izlemt spējīga, iniciatīvas bagāta un drosmīga cilvēka tapšanas viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, nemaz nerunājot par karavīru. Un es esmu gandarīts, ka beidzot, pēc daudzu gadu klusēšanas, Saeimā tiek runāts par fizisko kultūru un sportu no šīs tribīnes. Un ne tikai runāts, bet, kā jūs zināt, tika izveidota šajā Saeimā Sporta apakškomisija, kuru pārstāvēt un vadīt man ir tas gods. Un šajā komisijā ir visu frakciju pārstāvji un ļoti nopietni lemj par šīs nozares attīstību. Problēmu sportā arī, protams, ir atliku likām.

Pirms pāris dienām es tikos ar diviem sporta skolu vadītājiem — speciālistiem. Nākamnedēļ mēs, Sporta komisija, tiksimies ar šiem cilvēkiem un pārrunāsim par šīm problēmām. Bet es atgādināšu tikai vienu skaitli, ka agrāk bija 96 sporta skolas, tagad ir tikai 61. Tas nozīmē, ka sportot iespējas skolēniem, bērniem tātad sarūk. Bet, ja tā, ja bērns neiet sportot, neiet nodarboties ārpus klases dažādos pulciņos, tad iet uz ielām, vārtu rūmēs darbojas, smēķē zālīti, tā saucamo, bet drīz vien pāriet uz heroīna špricēm. Kas notiek tālāk? Jūs zināt, tautā, sabiedrībā valda sašutums par to nevarību, nespēju līdzēt, lai izskaustu šo nelaimi.

Kāpēc es to saku? Tādēļ, ka patiešām ir laiks padomāt par fiziskā sporta, fiziskās kultūras un sporta lomu cilvēka dzīvē. It īpaši bērna dzīvē. Bez šī kolosālā līdzekļa — fiziskās kultūras un sporta — nebūs ne stipra cilvēka, ne stipras nācijas. To ir sapratušas civilizētās valstis un pievērš ļoti, ļoti, ļoti lielu uzmanību fiziskajai kultūrai un sportam.

Un pavisam konkrēti par šo priekšlikumu. Par velotreku Murjāņos, kam tiek prasīti 100 000 latu. Vācieši šo velotreku ir uzdāvinājuši mums. Šis velotreks atrodas jau šeit, Latvijā, un gaida uzstādīšanu. Šis velotreks maksā lielu naudu. Ja to neizdarīsim tuvākajā laikā, tas sarūsēs un aizies postā un diez vai kāds mums vēl to dos? Sporta apakškomisija ir šo priekšlikumu atkārtojusi, tikai mainot finansēšanas avotu, arī 29.priekšlikumā. Tātad, ja šo priekšlikumu jūs, deputāti, atbalstīsiet, tad komisijas vārdā es noņemšu 29. priekšlikumu. Lūdzu, vismaz padomājiet par to, ko es teicu attiecībā uz fizisko kultūru un sportu cilvēka dzīvē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Kā nākamais ir deputātu Seiles un Tabūna priekšlikums. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Reģionālās attīstības fonds ir viens no tiem fondiem, kurš atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, un šim fondam tādu ļoti augstu novērtējumu ir devusi gan Pašvaldību savienība, gan to atzīst pašvaldības, kurām ir šis īpaši atbalstāmā reģiona statuss, gan arī Reģionālās attīstības padome, kurā ietilpst pieci ministri un divi deputāti, ir 4.septembrī izteikuši atbalstu līdzekļu palielinājumam Reģionālās attīstības fondam. Un tomēr valdība nav varējusi atrast papildu līdzekļus, un ir atzīts, ka vismaz 500 tūkstoši latu ir vajadzīgs šim fondam, vismaz to saistību nodrošināšanai, kuras jau ir uzsāktas, atbalstot vietējos iedzīvotājus, it īpaši šajos attālajos lauku rajonos. Bet nav iespējams atrast finansēšanas avotu. Bet man šķiet, ka es šādu finansēšanas avotu tomēr esmu atradusi. Un esmu atradusi šo avotu, ņemot līdzekļus no Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem. Es šeit nedomāju Privatizācijas fondu, kurā ieskaita tikai nelielu līdzekļu daļu. Es šeit domāju visus tos ieņēmumus, ar kuriem darbojas Privatizācijas aģentūra. Un, ja mēs mazliet paanalizējam šo struktūru, tad mēs redzam, ka pagājušajā gadā — 1999.gadā — aģentūrai peļņas nav, zaudējumu nav. Tajā pašā laikā aģentūras personāla izmaksas ir sasniegušas 2,3 miljonus latu, un pārējās saimnieciskās izmaksas, saimnieciskās darbības izmaksas — 3,5 miljonus. Es atgādināšu, ka Privatizācijas aģentūra nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli no saviem ieņēmumiem, jo ir bezpeļņas uzņēmums. Un ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, ka visi uzkrājumi, kurus ieskaita rezervē, varētu tikt palielināti uz privatizācijas fonda iemaksu rēķina, samazinot šīs iemaksas privatizācijas fondā par 10%. Un es gribu tikai ar nedaudz piemēriem ilustrēt, no kā rodas līdzekļi Privatizācijas aģentūrai, kuras līdzekļu izlietojumu koriģē Ministru kabineta dažādi noteikumi. Un tātad, es nerunāšu te par no lielo uzņēmumu privatizācijas iegūtajiem līdzekļiem, bet pasaukšu nedaudz summas, kādas krājas Privatizācijas aģentūras ieņēmumos, par maksāšanas līdzekļiem izmantojot latus un sertifikātus.

Tātad par zemes pirkšanas līgumiem. Pagājušajā gadā ir pavisam privatizēti 372 zemesgabali, no kuriem 142 tūkstošus latu aģentūrai ir samaksājis SIA "Ķeizarmežs" par zemesgabalu Rīgā, Ezermalas ielā 30. Es saucu tikai piemērus no šiem 372 zemesgabaliem Jūrmalā, Dubultu prospektā, akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" — 80 tūkstoši latu skaidrā naudā plus vēl 320 tūkstoši sertifikātu, SIA "Altera", kaut kāda agrorūpnieciska apvienība Ganību dambī, 7 tūkstoši iemaksājusi, "Cido" Rīgā, Ostas ielā 6, un "Unibanka", piemēram, Pils ielā Rīgā, samaksājusi 56 tūkstošus latu. Un tātad nav grūti pameklēt šos 500 tūkstošus, kas ir maziņš, maziņš sīkumiņš, un ar mūsu budžeta likumu šo naudu mēs varētu novirzīt reģionu attīstībai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Es iesaku, neskatoties uz to, ka valdības koalīcija jau ir pieņēmusi savu lēmumu, noklausoties šo manu informāciju, tomēr padomāt par to, ka šī nauda būs jāatdod uzņēmēju attīstībai, jo tas arī samazinās bezdarbu, tas radīs arī bērnu vecākiem labākus apstākļus, un, manuprāt, cik naudas mēs neizsviežam, zīmējot plakātus pret korupciju vai arī veidojot jaunus sabiedrības integrācijas fondus, kuriem arī ir paredzēti līdzekļi no valsts budžeta. Veselais saprāts lūdz jūs nobalsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — saīsināt runas laiku, uzstājoties debatēs par likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam", līdz trim minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 34, atturas — 7. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Paldies, ka saīsinājāt laiku. Es saprotu, ka valdošais vairākums rūpējas par opozīcijas veselību. Būs biežāk jāuzstājas.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, arī saprotu otru jautājumu, ka vairākums ir saņēmis krāsoto tabulu, kurā viss jau ir izlemts. Sakrāsots vajadzīgās krāsās, un jādomā nav vairāk. Un es saprotu arī Leiškalna kunga aktivitāti, tā kā viss ir sakrāsots, tad domāt arī nav vajadzīgs.

Cienījamie kolēģi! Es šinī brīdī aicinu atbalstīt Seiles kundzi un Tabūna kungu. Un es gribu runāt kā Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Ministru kabinets ir atbalstījis mazā un vidējā uzņēmēja darbības atbalsta koncepciju Latvijā, un šinī koncepcijā ietilpst arī Reģionālās attīstības fonds. Ja mēs runājam par Reģionālās attīstības fondu, tad viņš strādā tieši ar depresīvajiem rajoniem. Ar tiem rajoniem, kur ir ļoti liels bezdarbs un kur ir mazs kopējais pašvaldību ieņēmumu līmenis. Un katru gadu Reģionālās attīstības fondam samazina ieņēmumus, kas tika doti. Un tie tika doti parasti no Privatizācijas aģentūras. Un šeit patiešām es varētu atbalstīt Seiles kundzi pat no diviem momentiem. Tas, ka nākamajā gadā teorētiski Privatizācijas aģentūra tiks likvidēta. Tai jau vajadzēja tikt likvidētai šinī gadā. Tā kā papildu līdzekļus noteikti varētu atrast. Tādēļ es redzu, ka šis ir viens no loģiskākajiem priekšlikumiem. Un šie papildus 500 tūkstoši latu, kas tiks doti Reģionālās attīstības fondam, dos tādu iespēju, ka varēs aprobēt jaunus projektus, citādi nākamajā gadā fonds varēs strādāt pa nullēm, jaunu projektu nebūs. Un tādēļ es aicinātu šo iniciatīvu atbalstīt. Un, es domāju, šī naudas summa ir pilnīgi reāla un to vajadzētu atbalstīt. Man patiešām ir dziļi žēl, ka valdošais vairākums uzskata, ka budžeta jautājumi nav aktuāli, ka tie nav aktuāli sabiedrībai un ka par tiem nav nopietni jādiskutē. Jo, ja būtu nedaudz vairāk laika, es nedaudz vairāk varētu iedziļināties, pastāstīt par visiem Reģionālās attīstības fonda darbības novirzieniem. Patiešām, man ir žēl, ka pēc tam, iespējams, Tautsaimniecības komisijai vajadzēs iztirzāt komisijā jautājumus par to, kāpēc Latgalē ir paaugstināts pašnāvību skaits, vai pie pašnāvību skaita paaugstināšanās nav vainīgs zemkopības ministrs Slaktera kungs, un vēl dažādus citus jautājumus. Un es aicinātu šinī brīdī arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātus nenobaidīties un tomēr balsot par līdzekļu piešķiršanu Reģionālās attīstības fondam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs! Mums nav iekrāsotas tabulas. To es ar pilnu atbildības sajūtu jums saku, un tādēļ nevajag dezinformēt sabiedrību un deputātus. Bet es ne sakarā ar Lujāna izlēcieniem nācu tribīnē. Es vienkārši gribēju dalīties pieredzē, kādā veidā strādā šis fonds. Mēs esam apsekojuši vairākus rajonus, kur ir šis fonds devis palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šogad mēs bijām tādā Rožkalnu pagastā, kur viena zemniece radījusi 6 vai 10 darba vietas. Cienījamā Rugātes kundze tur uzstājās ar kvēlu runu un teica, ka šīs lietas visu laiku atbalstīs, un es ceru, ka šodien tas izpaudīsies ar Tautas partijas balsojumā. Bez tam mēs bijām Krāslavas kokapstrādes uzņēmumā, kur ar šī fonda palīdzību šis uzņēmums bija izdzīvojis, radījis 240 darba vietas, un pašreiz visu produkciju eksportē uz Rietumvalstīm un nevis kā baļķus, bet kā jau koka izstrādājumus. Mēs arī bijām Krāslavas linu fabrikā, kur arī ir izdzīvojusi šī fabrika, radījusi 60 darba vietas, un visa produkcija iet simtprocentīgi uz eksportu. Mēs esam bijuši Rēzeknes rajona uzņēmumā "Annas B", kas nodarbojas ar zivju apstrādi, un šī fonda atbalsta rezultātā viņi radījuši 60 darba vietas, eksports ir aizgājis projām no Krievijas un pilnībā pārorientējies uz Čehiju.

Cienījamie deputāti! Es analizēju savu darbību pagājušās Saeimas un šīs Saeimas laikā un es jums varu teikt, ka man ir viena lieta devusi tikai gandarījumu, tas ir, Rēzeknes rūpnīcas "Rebir" izglābšana no bankrota, nu cik tur mana loma bija, to ir grūti teikt, bet katrā ziņā ar Počas kundzes palīdzību mēs atlikām sociālā parāda apmaksu kaut kas 240 tūkstoši latu apmērā, tā rezultātā šī rūpnīca izdzīvoja. Pašreiz tā atkal ir radījusi papildu 600 darba vietas un kopējais strādājošo skaits ir 1200 cilvēku. Eksports galvenokārt pašreiz ir vērsts uz Rietumiem, un šī rūpnīca ir spējusi izdzīvot. Protams, kā vakar Zīles kungs frakcijā teica, ka ir dažādi likumu pārkāpumi, kur, piemēram, kāds zemnieks nopērk atpalikušā reģionā zemi, iegādājas ar šī Reģionālās attīstības fonda palīdzību traktoru un pēc tam savu darbību izvērš Liepājas rajonā. Jā, ir tādi gadījumi, bet to mēs nevaram ņemt kā simtprocentīgu, ka tas visur tā darbojas.

Sēdes vadītājs.

Laiks!

J.G.Vidiņš.

Jā, es, cienījamie deputāti, lūgtu atbalstīt Seiles kundzes un Tabūna kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par šo Reģionālās attīstības fondu, ir iesniegti daudzi priekšlikumi, no kuriem avotiem tieši ņemt naudas līdzekļus, lai šo fondu atbalstītu. Pirmām kārtām es, protams, iestājos par to, ka šis fonds ir atbalstāms, un attiecīgie naudas līdzekļi ir nepieciešami, lai palielinātu to kopējo summu līdz 1 miljonam 300 tūkstošiem latu. Šoreiz es arī iestājos par to, ka pirmais minētais avots, kurš varētu būt Privatizācijas aģentūra, ir pietiekami objektīvi nosacīts. Un varbūt mēs arī tādā veidā Privatizācijas aģentūrai palīdzēsim izpildīt no pirmās dienas uzdoto uzdevumu — visu nauda, kas tiek iegūta no valsts īpašuma privatizācijas, ieguldīt ekonomikas attīstībā, jaunu darba vietu radīšanā, uzņēmējdarbības atbalstā. Un jāatzīst arī, ka šo pamatuzdevumu Privatizācijas aģentūra nekad nav veikusi.

Runājot par šo no privatizācijas iegūto naudu un piešķiršanu Reģionālās attīstības fondam, es gribētu pateikt, ka par šo jautājumu ļoti konkrēti, pārliecinošā vienprātībā iestājās Tautsaimniecības komisija. Un tikai Tautsaimniecības komisijā no katras partijas pārstāvētie deputāti skatījās variantus un apskatīja nianses, kā labāk vēstules formā griezties pie savas frakcijas deputātiem un pārliecināt tos, ka šī nauda ir palielināma. Un, protams, man vienkārši ir šoreiz drusku nepatīkami saskarties ar jēdzienu, ka valdošā koalīcija kopumā ir nobalsojusi, ka nekādā gadījumā ne no viena avota neņemt naudas līdzekļus un reģionālo fondu kā tādu nepalielināt. Runājot par šo reģionālo fondu, tā palielinājumu, es gribētu pateikt, ka var šodien absolūti izmantot dotās tiesības izmantot doto varu un pieņemt lēmumu tādu, kādu mēs gribam, bet es gribu jums pateikt, ka tas ir vienas dienas politikas jautājums. Šodien var ignorēt to, ka reģionos ir depresīvs stāvoklis, var ignorēt to, ka ir izveidojies viens finansu avots, ko saprot gan valsts institūcijas, kas nav šos naudas līdzekļus apsaimniekojušas, gan šos līdzekļus racionāli izmanto uzņēmēji, un es piekrītu cilvēkiem, kuri jau ar konkrētiem praktiskiem piemēriem parādīja, kā tas ir, un, es domāju, katra no frakcijām vai atsevišķi deputāti ir saņēmuši arī ļoti daudzu, tieši reģionālo pašvaldību vēstules, kurās pateikts, ka viņi izprot šī reģiona un reģionālā fonda dalību. Ja mēs runājam no tautsaimnieciskā viedokļa, tādā gadījumā es piedāvāju jums respektēt Tautsaimniecības komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt par šo pusmiljonu latu reģionālajam fondam, ka tas ir to vērts. Ir! Daži apšauba šī fonda efektivitāti. Tad, lūk, nav laika garākai polemikai, bet es nosaukšu ļoti respektējamu institūciju — Reģionālās attīstības padomi, kurā ir pieci ministri, kas piedalījās 4.septembra sēdē, un divi deputāti, tātad no ministriem — Makarova kungs, Kalvīša kungs, Krūmiņa kungs, Požarnova kungs un Slaktera kungs. Un lēma, es citēju, tātad no protokola: "Reģionālās attīstības padome atzīst par nepietiekamu likumprojektā "Par valsts budžetu 2001.gadam" īpaši atbalstāmo reģionu programmai paredzēto finansējumu." Atzīst par nepietiekamu! Vai šo cilvēku, piecu ministru un divu deputātu, lemtais nav nopietns arguments? Es domāju, ka ir! Pie tam šis avots, no kā ņemt, tātad Privatizācijas aģentūra, nesagraus un nesagrozīs budžetu un nenoņems citiem. Es atgādināšu, ka šobrīd Reģionālās attīstības fondā ir iesniegti 800 priekšlikumi, 584 ir atbalstīti. Palīdzību gaida vai, pareizāk sakot, jau ir sākuši saņemt pieci Latgales rajoni, deviņas pilsētas un septiņdesmit pagasti. 15% no Latvijas iedzīvotājiem faktiski tas aptver. Divos gados fonds radījis 900 pastāvīgas darba vietas un 760 sezonas darba vietas. Vai vēl vajadzīgi argumenti? Tātad par avotu: es domāju, ka, ņemot naudu no Privatizācijas aģentūras, patiešām būtu īstā vietā un reizē. Es pateikšu kaut vai vienu avotu, kas nāks noteikti: "Latvijas kuģniecības" privatizācija, no kā mēs sagaidām daudzus desmitus miljonu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates par 28.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam. Romualdam Ražukam, tas par vēlu ir.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu ierasties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu ierasties jūsu darba telpās uz sēdi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukuma laiks ir beidzies. Pirms turpinām debates par 28. priekšlikumu, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums. Deputāti lūdz debatēm atvēlēto laiku, izskatot likumprojektu "Par Valsts budžetu 2001. gadam", pagarināt līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu parlaments tomēr ir tā vieta, lai runātu vai debatētu, vai labsirdīgi pastrīdētos par vienu vai otru likumprojektu. Es arī saprotu, ka parlaments nav tā vieta un parlamenta tribīne nav tā vieta, kur, kā tautā saka, nāktu un vāvuļotu. Arī tam es piekrītu. Bet nu, trīs minūtes, nu cienījamie kolēģi, es uzskatu par ņirgāšanos.

Mans priekšlikums ir un manu kolēģu parakstītais priekšlikums ir piecas minūtes. Tas ir pirmo reizi. Un otro reizi — divas minūtes. Es domāju, ka tas ir loģisks priekšlikums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Deputāts Grīgs piedāvā nevis vāvuļot, bet vāvuļot pa pusei acīmredzot. Jo vai tiešām triju minūšu laikā nevar pateikt pamatdomu, kas attiecas uz konkrētu priekšlikumu par budžetu. Draugi mīļie! Šeit taču nav politiska izrunāšanās. Šeit ir valsts budžets. Un cienīsim viens otra laiku. Apskatieties, mēs dažus priekšlikumus izskatījām, un cik jau ir laika pagājis. Es tiešām aicinu izbeigt šeit vismaz budžeta pieņemšanas dienā tukšo pļāpāšanu. Es tomēr aicinātu balsot pret šādu priekšlikumu! (Starpsauciens: "No kā jūs baidāties…")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — pagarināt laiku runām debatēs līdz piecām minūtēm pirmo reizi un līdz divām — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 23. Priekšlikums pieņemts.

Nākamajam vārds debatēs Osvaldam Zvejsalniekam.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es negribu turpināt jūs kaismīgi aģitēt par šo priekšlikumu, jo to jau pietiekami efektīgi izdarīja, bet es domāju, ka tas arī ir lieki, jo, cienītie kolēģi, šīs kreisā spārna balsis jums ir garantētas. Es domāju, ka vajag vienkārši pārliecināt savu frakciju mums pievienoties, un rezultāts ir skaidrs. Kā piemēru es jums varu minēt — gadu atpakaļ, kad sociāldemokrāti bija Krištopana valdībā, bija balsošana par Kultūrkapitāla fondu. Mēs pārkāpām toreiz šo vienošanos, toreiz nobalsojām par, nesabruka ne budžets, toreiz nesabruka arī koalīcija. Tā vēlāk un aiz citiem iemesliem sabruka. Šeit ir tā pati situācija, tikai summa uz pusi mazāka. Tā kā droši! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kopā ar budžetu mēs saņēmām veselu rindu likumdošanas izmaiņu, tajā skaitā arī likumu "Par budžetu un finansu vadību". Ir interesanti, ka mums budžeta grāmatā, kas katram deputātam izdalīta, no 188 valsts veidotām uzņēmējsabiedrībām daļa parādās šajā grāmatā, bet daļu var neparādīt šajā grāmatā. Un viena no tām, ko neparāda... svētā govs, ir Privatizācijas aģentūra. Kāpēc? Kāda atšķirība ir šai aģentūrai no Kultūrkapitāla fonda akciju sabiedrības, no akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra", un, kā es minēju, tādu ir 188. Šodien mēs vēl nobalsojām par to, ka jādibina vēl viena akciju sabiedrība, kaut gan Komerclikums tūlīt stāsies spēkā un jebkura komercsabiedrība tiek dibināta peļņas gūšanai. Tad interesanti, kā Sabiedrības integrācijas fonds, kādu peļņu mēs gribam iegūt ar šīs jaundibināmās akciju sabiedrības starpniecību, un varbūt šī būs vēl viena no šīm lielā skaita uzņēmējsabiedrībām, kura atkal neparādīsies budžetā? Kāpēc?

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kāpēc jūs negribat, mīļā pozīcija, atbalstīt šo priekšlikumu? Priekšlikums ir absolūti pareizs. Mūsu Privatizācijas aģentūra vispār nestrādā. Un lai jums būtu arī kāds, kā saka, priekšstats, jūs paskatieties — iedzīvotāju uzticēšanās valsts un sabiedrības institūcijām... ja, Latvijas Republikas pilsoņi... Mīnus 66,2. Pēdējā vieta. 66,2. Latvijas Radio — plus 66,5. Ir taču jādomā, ko tā aģentūra dara. Kolēģi pateica — pie 6 miljoniem latu tiek izlietots savām vajadzībām. Ko tad viņi ir uzcēluši šo gadu laikā un ko viņi ir realizējuši? Atklāti sakot, pozitīvu risinājumu no šīs slavenās aģentūras Latvijas iedzīvotāji nav redzējuši un viņi nav arī viņas tos augļus saņēmuši, kas tika apsolīti. Tagad mēs atteicāmies pacelt bērniem pabalstus, par pensionāriem un invalīdiem mēs vispār nerunājam, viņu dzīves apstākļi pasliktinās, jo sadārdzinās visi pakalpojumi un arī uzturs, apģērbs. Paldies Dievam, ka vēl kaut kas tās lanckas atved, savāc Eiropā un tad ieģērbj mūsu iedzīvotājus, kas ir kauna lieta. Divu gadu laikā lielos uzņēmējus mēs atbrīvojam no visdažādākajiem nodokļiem. Viņi neiemaksā... budžetā netiks iemaksāts kaut kur 22–25 miljoni divu gadu laikā... 2000.–2001. gads... no kurienes mēs budžetā saņemsim līdzekļus? A kāpēc tad mēs tā neatbalstām mazos un vidējos uzņēmumus? Kāpēc tad te pacēlām īpašuma nodokli no 0,5% uz 1,5%? Vai tad viņi ir bagātāki? Nē.

Tāpēc 28. priekšlikums mūsu kolēģes Seiles un Tabūna kunga — tas ir absolūti pareizs, un tas ir jādara, jo šis fonds palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Arī ļoti daudzi deputāti bija uz satikšanos ar tiem mūsu republikas iedzīvotājiem, kas ir izmantojuši šī fonda palīdzību, un viņi tik tiešām ir pateicīgi. Un tagad ienāk priekšlikumi, ienāk projekti, un jūs zināt, ka Reģionālās attīstības padome noraidīja pieņemt projektus no 15. oktobra. Kāpēc? Kā tad mēs celsim to ekonomiku, kā mēs celsim Latvijas iedzīvotāju labklājību, un kā tad mēs būvēsim to jauno Latviju, kuru mēs gribam tā virzīt uz Eiropu? Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(no zāles kaut ko pasaka).

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. — deputātu Seiles un Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Nākamais ir 29. — deputāta Tabūna priekšlikums — palielināt ieņēmumus no izložu un azartspēļu valsts nodevas un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

30. priekšlikums — Ministru kabinets ierosina pārdalīt valsts pamatbudžeta ieņēmumus un noteikt, ka palielināt izdevumus budžeta iestāžu ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums — palielināt ieņēmumus no sodiem un sankcijām un novirzīt tos alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaužu veikšanai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Poča.

32. priekšlikums — šis pats avots. Ierosina Ministru kabinets. Novirzīt Kultūras ministrijai Latvijas līdzdalībai Venēcijas 49. mākslas biennālē. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

33. priekšlikums — deputāti Balodis, Stirāns, Panteļējevs ierosina palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no a/s "Latvijas meži" fiksētajiem maksājumiem un novirzīt tos savvaļas dzīvnieku audzēšanas nozares attīstībai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputātu Baloža, Stirāna un Panteļējeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 25, atturas — 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

34. — Juridiskās komisijas priekšlikums — palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus un novirzīt tos Tieslietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Paldies tiem, kas balsoja par piecām minūtēm. Vismaz varēšu izteikt savu viedokli normāli un saprotamā veidā. Šis 34. priekšlikums Juridiskajā komisijā tika veidots un arī tika atbalstīts ar cerību, ka finansu ministrs Gundars Bērziņš iepazīsies rūpīgāk ar šo priekšlikumu un atbalstīs.

Taču tā nenotika. Šis priekšlikums pēc būtības ir jautājums par mūsu eirointegrācijas procesu. Un jautājums par Komerclikuma spēkā stāšanās laiku. Visos dokumentos ir noteikts, ka Komerclikums stāsies spēkā ar 1.janvāri. Es zinu, ka ir mūsu parlamentā viena partija, kura kategoriski iebilst pret Komerclikuma spēkā stāšanos ar 1.janvāri. Un es zinu, kāpēc šī partija iebilst, jo būs zināmi šķēršļi turpmākajai darbībai saistībā ar Privatizācijas aģentūru un atsevišķām valsts akciju sabiedrībām. Šī partija ir Tautas partija. Tautas partija mēģina ierosināt šā Komerclikuma spēkā stāšanos atlikt uz vēlāku laiku. Šis priekšlikums ir saistīts arī ar to, ka Uzņēmumu reģistrs lūdza finansējumu investīciju veidā šā gada 18.jūlijā. Ministru kabinets izskatīja šo lūgumu, un pēc ekonomikas ministra — Tautas partijas pārstāvja Kalvīša — un finansu ministra Gundara Bērziņa, arī Tautas partijas pārstāvja, iebildumiem šis Uzņēmumu reģistra lūgums — nostiprināt ar investīcijām bāzi jaunā Komerclikuma ieviešanai — tika noraidīts. Tas bija pirmais solis, kā Tautas partija principā lika šķēršļus Komerclikuma ātrākai ieviešanai.

Otrs šķērslis ir šodien redzams tabuliņā, kur rakstīts: "Neatbalstīt, neatbalstīt." Kā Uzņēmumu reģistrs ieguvis šos 377 000, es domāju, ka daudziem te varbūt nav skaidrs. Runa ir par pārreģistrācijas nodevu, kas ir pavisam minimāla. Daudzi saka, ka nevajag maksāt kaut vai minimālu pārreģistrācijas nodevu, es šajos apgalvojumos redzu zināmu liekulību, jo jebkuri grozījumi statūtos ir saistīti ar nodevas iemaksu. Ja reiz mēs investīcijas neatbalstījām, tad mums ir jāatbalsta vismaz šī nodevas iemaksa. Tā būs pavisam neliela, minimāla. Un, ja kāds man pateiktu, ka uzņēmējs, normāls uzņēmējs divu gadu laikā nevar sakrāt 10 latus, nu tad es nezinu, kādu uzņēmēju vēlētāji pārstāv šo partiju. Es atkal vēršos pie Tautas partijas.

Un vēlreiz es vēršos pie Tautas partijas šajā sakarā. Ne jau tikai tāpēc, ka viņu pārstāvētais finansu ministrs ir pret šo priekšlikumu, bet arī vēršos tāpēc, ka 1996.gada 19. septembrī Saeima akceptēja toreizējā Ministru prezidenta Andra Šķēles iniciētu, Tieslietu ministrijas sagatavotu, manis vadītās Tieslietu ministrijas sagatavotu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Toreiz bija paredzēts paaugstināt uzņēmējiem pamatkapitālu no 200 latiem līdz 2000 latu. Tātad 1800 latu bija katram uzņēmējam jāsameklē, lai varētu pārreģistrēt savu sabiedrību. Un valsts nodeva toreiz bija 100 latu par vienu šādu te pārreģistrācijas operāciju. Toreiz nez kāpēc neviens nevaimanāja par mazo uzņēmēju, lai gan mazajam uzņēmējam bija diezgan ātrā kārtā jāsameklē 1900 latu. Tagad it kā mazo uzņēmēju aizsardzībai tiek runāts, ka 10 latu, tas ir daudz! Es aicinu atbalstīt, pretējā gadījumā mēs nostājamies pret Komerclikuma spēkā stāšanos un mēs iestājamies pret Komercreģistra izveidošanu. Es aicinu arī "Latvijas ceļu" nevis balsot pēc krāsām, bet balsot pēc veselā saprāta. Mēs nevienam šo naudu nost neņemam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Godātais Rasnača kungs! Latvijas sabiedrība jūs pazīst kā vienu no izcilākajiem Latvijas juristiem. Un es netaisos nekādā veidā apšaubīt jūsu juridisko kompetenci. Taču, runājot par skaitļiem, jūs bieži kļūdāties. Es būtu bijis priecīgs, ja jūs būtu aprunājies kaut vai ar darba grupas autoru, cik izmaksās Komerclikuma spēkā stāšanās, it sevišķi tajos termiņos, kas tiek piedāvāti šobrīd. Šeit nav runa par 10 latiem. Ja Latvijas uzņēmējam kādam prasītu, vai ir vērts samaksāt 10 latus, es nešaubos, ka visi teiktu: jā, un mēs esam gatavi to darīt!

Vidējās izmaksas, ko apstiprina pašlaik arī šā projekta autori, tuvojas tuvu 2000 latiem vidēji Latvijā uz vienu uzņēmēju. Es nerunāju nemaz par citām ar šī likuma spēkā stāšanos nepieciešamām izmaiņām, izdevumiem. Tā ka, Rasnača kungs, varbūt nejauksim skaitļus un nemēģināsim šeit kaut kādā veidā musināt deputātus uz kaut ko citu. Ministru kabinets savu attieksmi par šo priekšlikumu ir paudis nepārprotami. Un jums būtu jāizdomā, vai jūs sēžat Ministru kabineta partijas pusē, vai jūsu vēlme ir kaut ko darīt citu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Mēs varam runāt arī par skaitļiem. Tikai es domāju, ka laika taupīšanas nolūkā tas pirmajai reizei nebija jādara. Bet varu atgādināt pašreizējā Ministru kabineta neloceklim Andrim Šķēlem, ka Uzņēmumu reģistrs prasīja 1 miljonu 200 tūkstošu latu uz diviem gadiem šo investīciju. Pēc tam šī investīcija tika samazināta. Bija vēršanās pie Finansu ministrijas. Vēlreiz bija lūgums atbalstīt. Šis atbalsts nebija. Un kāpēc nebija? Tāpēc, ka ir tas pats iemesls, ko es minēju iepriekš. Tautas partija ir ieinteresēta, lai Komerclikums nestātos spēkā 1.janvārī. Juridiskā komisija darīs visu, lai šis likums stātos spēkā ar 1.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Rasnača kungs! Es būtu priecīgs, ja jums Tautas partija varētu ierādīt kādu sēdvietu tuvāk, jo, iespējams, ka trokšņa dēļ jūs nedzirdat aizmugurē, kas tiek teikts no šīs tribīnes.

Tātad neiet runa par Uzņēmumu reģistra izmaksām, par tām šeit neiet runa! Runa iet par to, ka prognoze, ko izsaka eksperti, šobrīd ir tāda, ka pie nekorekta Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības aptuveni līdz pat 1% — 2% no visa kopprodukta nākamgad pārdalīs juristi, tātad advokāti un notāri. Nevis uzņēmēji būs tie, kas dos pienesumu tautsaimniecībai, bet dažādā veidā citā nozarē strādājoši cienījami profesijas pārstāvji, kuru darbs būs salikt parakstus un zīmogus. Mēs esam uzņēmēju pusē, Rasnača kungs, nevis to juristu pusē, kuru vārdā jūs mēģināt šeit runāt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 24, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums — palielināt zemesgrāmatu kancelejas nodevu un novirzīt to Tieslietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Šis ir trešais un pēdējais priekšlikums, par kuru es runāšu. Tā ka Šķēles kungs varētu tā neuztraukties.

Šajā priekšlikumā arī precīzi parādās Tautas partijas pārstāvētā finansu ministra Gundara Bērziņa attieksme pret budžeta veidošanu. Ja, plānojot zemesgrāmatu ienākumus, konkrēti, kuri veidojas no kancelejas nodevām, tika ņemts vērā tas, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš beidzas šogad, tad Finansu ministrija nespēja noreaģēt uz Saeimas pieņemto likumu, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš beidzas nākamajā gadā. To finansu ministrs Gundars Bērziņš nav spējis noreaģēt un nav spējis plānotajā budžetā pārlikt kancelejas nodevas sadalījumu uz nākamo gadu. Es nezinu, kas mums ir finansu ministra amatā. Es tikai zinu vienu, ja man būtu iespēja balsot pret šo budžetu tā, lai nekrīt valdība un Ministru prezidents, bet krīt tikai finansu ministrs, es noteikti balsotu pret šo budžetu. Ja šādas elementāras lietas nespēj saprast Finansu ministrija, kur veidojas kancelejas nodeva un ka tiek pagarināts privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš, tad par ko mums vispār runāt?

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Šeit no jūsu uzstāšanās izriet, ka šeit parādās nevis finansu ministra nezināšana, bet jūsu, cienījama jurista, kā te teica, absolūta nezināšana par to, kā top budžets, kā tas tiek izskatīts un kurš par ko balso. Tas nav finansu ministra priekšlikums. Šo ideju nav atbalstījusi, pirmkārt, valdība, un, otrkārt, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kur abās institūcijās ir arī jūsu partijas pārstāvji. Tā kā, cienījamais Rasnača kungs, nevajag šeit no tribīnes nodarboties ar demagoģiju, ja vien jūs esat tik izcils jurists, kā jūs šeit novērtēja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Paldies, Ābiķa kungs! Tas ir līdzīgi kā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumiem, kuri nez kāpēc nav redzami šajā ailē. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un valdībā šo priekšlikumu diemžēl Finansu ministrija noraidīja, aicināja noraidīt, tas bija noraidīts. Un, ja runā par Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, tad Budžeta komisijā vispār tas nav skatīts. Jums svarīgāk bija Budžeta komisijā skatīt, kādā veidā sagriezt tankkuģi un vai maksāt, vai nemaksāt. Un kā sadalīt galvojumu. Diemžēl šis būtiskais priekšlikums, ar kuru tiek nodrošināts finansējums obligātajai aizstāvībai, tiek noraidīts. Līdz ar to es prognozēju, un droši vien arī tā būs, Ābiķa kungs, Šķēles kungs un jūs visi, kas pārstāvat Finansu ministrijas partiju it kā, līdz ar to es jums varu pateikt, kāds būs rezultāts. Rezultāts būs tāds, ka obligātajai aizstāvībai naudas nav, un jūs varēsit pukoties un žēloties par to, ka tiesas tiek nozīmētas divi, trīs, četri, pieci gadi uz priekšu un procesu novilcinās. Advokāti vienkārši neies uz aizstāvību par velti. Par to ir jāmaksā, un tā ir Satversmē noteikta konstitucionāla tiesība. Tā ka, lūdzu, izlasiet Satversmi!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu ieteikt Tieslietu ministrijai izmantot tos līdzekļus, kas ir veltīti Sabiedrības integrācijas fonda radīšanai, tie ir vismaz 120 tūkstoši obligātai aizstāvībai, un tad tā problēma būs daudz mazāka. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins

(TP). Priekšsēdētāja kungs! Rasnača kungs teica, ka viņš balsotu pret, ja nebaidītos, ka kristu valdība. Es domāju, ka varat droši balsot pret, Rasnača kungs, valdība nez vai kritīs tik drīz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jūsu klausītājiem pie radioaparātiem pašlaik ir garlaicīgi, un tāpēc jūs tik labi uzjautrināt paši sevi un viens otru, un arī tos klausītājus. Bet situācija ir apmēram tomēr tāda, ja Juridiskā komisija, noklausoties pēc kārtas visas tiesu sistēmas pārstāvju argumentācijas, redz, ka ar korupciju var cīnīties tikai ar tiesu sistēmas palīdzību, nevis ar plakātiem par to, ka vajag cīnīties ar korupciju, un Juridiskā komisija nu nav tā, kas parasti uzbāžas ar kādām vajadzībām, tad druscīt ieklausīties bija vērts. Bet te jau ir tā lietiņa, ka cīnīties ar korupciju vajag tikai runu līmenī. Nekādā gadījumā nedrīkst to darīt normālā līmenī. Tas jums ir jāapzinās.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Varbūt jūs sāksiet padomāt par to, ka ir laiks tomēr saīsināt debates, jo šis, kas nupat notiek, tas jau ir ārpus katras kritikas. Tā ka padomājiet par laika ietaupīšanu arī nākotnē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā... Atvainojiet, debates ir slēgtas. Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām es gribētu norādīt Rasnača kungam, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus priekšlikumus. Jūs teicāt, Budžeta komisija šo priekšlikumu neskatīja. Budžeta komisija skatījusi visus un ir izteikusi attieksmi.

Bet otrs ir, runājot par šo pašu zemesgrāmatu kancelejas nodevu. Patiesību sakot, ir jāsāk domāt, kāpēc ļoti bieži netiek izdarītas likumos noteiktās procedūras un netiek reģistrētas ķīlas, cilvēki negrib reģistrēt savus īpašumus zemesgrāmatā un tamlīdzīgi. Iespējams, ka šīs nodevas ir par augstām un cilvēki varbūt nespēj samaksāt. Un jautājums drīzāk ir jāskatās pēc būtības, kas mums ir nepieciešamāks — vai sakārtot vispār mūsu īpašumu un ķīlu reģistru vai tiešām vienkārši, nu tā, man liekas, ka būs vairāk, tāpēc mēs šo naudu šeit ierosinām palielināt. Bet šobrīd es jūs aicinu, lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 33, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Kā nākamais 36. — Ministru kabineta priekšlikums — palielināt pamatbudžeta ieņēmumus no apraides atļaujas izsniegšanas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Kā nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums — palielināt ieņēmumus no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumiem, jo komisija strādās ilgāk. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

38. — Kabinets ierosina palielināt dabas resursu nodokli un novirzīt vides projektiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

39. priekšlikums. Šis pats ieņēmumu avots — dabas resursu nodoklis. Ministru kabinets ierosina to novirzīt Dabas muzeja uzturēšanai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

40.— frakcija "Tēvzemei un Brīvībai", arī ieņēmumu avots — dabas resursu nodoklis, un ierosina novirzīt vēl papildus vides politikas realizācijai reģionos. Šo priekšlikumu komisija bez diskusijām neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumi... Frakcija uztur balsojumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

41. priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ierosina palielināt ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām un novirzīt tos pedagogu darba samaksai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šobrīd likums nosaka, ka mēs turpinām samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomus, un līdz ar to šis avots nav reāls.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, vēl Viļa Krištopana valdības laikos, tātad jau diezgan sen, likumā bija ierakstīts, ka Latvijā tiks ieviesta obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība. Uz to, no 1.septembra līdz decembrim ieskaitot, bija jau savā laikā paredzēti 1,5 miljoni latu, tātad mēs gribējām izdarīt tikai to, ko jau sen dara civilizētās valstīs, kur domā par valsts interesēm, kur rūpējas par bērniem. Starp citu, par to, būdami opozīcijā, balsoja arī Tautas partijas deputāti, bet atnāca Šķēles kunga valdības laiki, un valdošā koalīcija ātri aizmirsa par saviem solījumiem, atcēla likuma normu, pārdalīja līdzekļus. Un mēs palikām un šodien esam tur, kur mēs bijām. Kā zināms, ja bērns sāk plānveidīgi gatavoties skolai no pieciem, sešiem gadiem, viņam labāk attīstās smadzenes, kustību koordinācija, rokas muskuļi un tā tālāk un tā joprojām. Beigu beigās bērns iegūst labāku izglītību un labāk var sagatavoties konkurencei darba tirgū. Tātad tas būtu kā Latvijā, tā Eiropā, tā arī pasaules darba tirgū. Mūsu priekšlikuma būtība — uzsākt obligātu piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācību ar 2001.gada 1.septembri. Pēc mūsu aprēķiniem, lai to realizētu un nodrošinātu, 2001.gadā, pēc mūsu aprēķiniem, ir nepieciešami tie paši 1,5 miljoni faktiski pedagogu algām, visi pārējie noteikumi un tā tālāk, viss tas jau ir uz vietas. Šo uzdevumu izpildīšanu varētu segt kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem. Un attiecīgi, cienījamie kolēģi, jums ir kārtējo reizi tiesības pierādīt, ka jūs patiešām rūpējaties par bērniem, par valsts interesēm, par mūsu tagadni un nākotni, un attiecīgi es lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 10, atturas — 56. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

42.priekšlikums. Līdzīgs pēc satura, kuru iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Arī palielināt ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām un novirzīt tos Labklājības ministrijai mantisko naudas pabalstu veidā. Jāsaka, ka šeit ir arī viena tīri formāla budžeta problēma. Mēs skaidri zinām, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir speciālā budžeta ieņēmuma avots un tam ir mērķa izlietojums, un mēs nevaram novirzīt kādai citai programmai kā vienīgi un tikai tiem mērķiem, kam tas ir domāts, tas ir, pensijām, bezdarbnieku pabalstiem, slimības un maternitātes pabalstiem un invaliditātes pabalstiem. Tā ka, mūsuprāt, šis vispār pēc loģikas nav balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es jau par šo jautājumu runāju cita likuma sakarā, bet, kamēr cilvēks dzīvo, viņš elpo un viņš cer. Attiecīgi es gribu arī jūsu priekšā runāt par šo jautājumu. Sakarā ar lielajām materiālajām grūtībām, kuras pārdzīvo ģimenes, kas audzina bērnus, mūsu frakcija uzskata, ka steidzami jārisina jautājums par pabalstu palielināšanu šīm ģimenēm. Šā jautājuma risināšanu nedrīkst atlikt uz 2003.gada janvāri. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām gan Tautas partija, gan arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK savās priekšvēlēšanu programmās solīja iestāties par jūtamu pabalstu palielināšanu ģimenēm, kas audzina bērnus. Diemžēl tagad izskatās, ka šie solījumi ir pilnīgi aizmirsti. Valdošās partijas mūžīgi gaužas par līdzekļu trūkumu budžetā, ja jārisina sociālie jautājumi. Vēl jo vairāk, tās paradušas risināt budžeta problēmas uz mazturīgu iedzīvotāju rēķina. Šai ziņā līdz šim īpaši izcēlušās, piedošanu, Andra Šķēles vadītās valdības. Atcerēsimies kaut vai to, ka pirmās Šķēles kunga valdības laikā tika samazināts ar iedzīvotāju ieņēmuma nodokli neapliekamais darba algas minimums strādājošajiem no 25 latiem uz 21 latu un neapliekamais minimums par katru apgādājamo bērnu no 12,50 latiem uz 10,50 latiem. Tādā veidā darba ņēmējs no savas algas ik mēnesi zaudēja vienu latu un vēl papildus 50 santīmus par katru bērnu, tātad trīs bērnu ģimenē ik mēnesi zaudē 2,50 latus. Dažam cilvēkam ar labiem ienākumiem tā varbūt liksies niecīga summa, bet tā tas nebūt nav vairāk nekā vienai piektai daļai ģimeņu, kam ienākums uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 25 latus mēnesī.

Par nožēlošanu sava partijas priekšsēdētāja pieredzi tagad sekmīgi pārņēmis finansu ministrs. Pēc viņa domām, ģimenēs ar bērniem uz pabalstu palielināšanu var vēl divus gadus pagaidīt, jo vispirmām kārtām taču esot jāpalīdz lieluzņēmējiem, un tieši šajā nolūkā paredzēts samazināt obligāto sociālo apdrošināšanas maksājumu likmi darba devējam no 36 uz 35 procentiem. Te jāņem vērā, ka šī likme jau 2000.gadā tika samazināta no 37 uz 36 procentiem. Šie samazinājumi maziem un vidējiem uzņēmējiem, kurus it kā aizstāv valdošās partijas frakcijas, praktiski neko nedod. Visai smieklīgi skan apgalvojums, ka šie likmes samazinājumi veicinot uzņēmējus pilnīgāk un godīgāk maksāt nodokļus, faktiski uzņēmēji, kas maksāja algu aploksnēs un tādējādi izvairījās no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, to turpina darīt joprojām. Bet tas, kas maksāja, tagad maksā mazāk.

Līdz ar to sociālais budžets 2001.gadā salīdzinājumā ar šo gadu zaudēs apmēram 15 miljonus latu, bet bērnu pabalstu palielināšanai nepieciešami tikai 11,4 miljoni latu. Tāpēc politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ierosina uz vienu gadu atlikt sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes pazemināšanu darba devējiem un uz tā rēķina palielināt pabalstus bērniem, kā to paredzēja līdz šim spēkā esošais likums. Attiecīgais sociālās palīdzības likuma grozījums, kas paredzēja palielināt bērnu pabalstu no 2001.gada 1.janvāra, tika šis likums pieņemts 1998.gadā 14.oktobrī, tāpēc valdības taisnošanās, ka neesot bijis iespējams sagatavoties šī likuma izpildei, neiztur nekādu kritiku un nav pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Laiks!

J.Pliners

. Aicinu balsot par mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja jūs pamanījāt, tad pašlaik turpinās tā pati diskusija, kas bija, kad mēs runājām par nodokļu likumiem. Visi mēs vienmēr esam dzirdējuši, kā valdošās partijas, ejot uz vēlēšanām, sola, dod un stāsta, kā mīl šo zemi, kā mīl šo tautu, kā mīl bērnus. Un šobrīd atkal ir tieši tas moments, ka tiem bērniem ir nauda jādod. Sociāldemokrāti jau pateica — šogad Latvijai ir antisociāls budžets. Un, ja mēs turpinām šīs diskusijas, tad tikai priekš tam, lai tie cilvēki, kas par jums balsoja, vienreiz paskatās un pasaka: karalis ir kails.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt tikai vienu lietu: šis balsojums bija jāizpilda jau 1999. gadā, apstiprinot tā gada budžetu. Praktiski tas ir 7. Saeimas pirmsvēlēšanu solījums gan "Latvijas ceļam", gan atsevišķiem Tautas partijas deputātiem. Nu šoreiz ir trešā reize, kad jūs varat to apliecināt vai noliegt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Jebkura likuma un arī priekšlikuma izskatīšanai ir zināma procedūra. Lai mēs varētu balsot par šādu ieņēmumu avota palielināšanu likumā "Par valsts budžetu", mums vispirms vajadzēja izskatīt likumu jeb likumprojektu par grozījumiem likumā "Par sociālo apdrošināšanu", kur tad arī izmainīt šīs likmes. Šobrīd, iebalsojot šo priekšlikumu bez šo likmju izmaiņām, mēs vienkārši automātiski palielinām budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs.

Tā kā iesnieguma iesniedzēji pastāv uz balsošanu, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. — apvienības "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 39, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Līdzīgu avotu apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija norāda arī 43. priekšlikumā un šoreiz šos līdzekļus novirza mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 39, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā tabulā par ieņēmumu palielināšanu.

Tagad mums ir darbs ar trešo tabulu — priekšlikumi par līdzekļu pārdali ministriju un valsts iestāžu programmu ietvaros.

44. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums — samazināt Saeimas budžetā kapitālos izdevumus par 200 000 latu un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai programmai "Dalība Eiropas Savienības 5. ietvara programmā". Tas ir konkrēti zinātnes programmai. Komisija, ņemot vērā Saeimas Prezidija iebildumus, šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 44. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 11, atturas — 55. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Kā nākamais ir 45. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums līdzīgs: samazināt Saeimas darbības nodrošinājumu par 100 000 un novirzīt šos līdzekļus Kultūras ministrijai. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Saeimas deputāti! Šinī gadījumā, protams, es jūs aicinu būt mazliet paškritiskākiem un apzināties tās iespējas, kādas reāli mums ir, un paskatīties, ko mēs šogad esam palielinājuši. Tātad resursi izdevumu segšanai Saeimai 514 869 lati papildus nāk klāt, kārtējiem izdevumiem 415 348 lati klāt, tālāk tajā skaitā atalgojums 208 607 lati. Ja mēs visu šo skaisto Saeimas pieaugumu redzam un apzināmies, tad mēs varbūt tomēr spētu mazliet arī apzināties tās reālās grūtības, kur šādu nopietnu pieaugumu nav, un šinī gadījumā tas, neapšaubāmi, ir viens no mūsu kultūras tādiem nopietniem ansambļiem, tātad Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Lielās Ģildes restaurācijas uzsākšanai. Es domāju, ka mums vajadzētu tomēr arī padomāt par kultūru, ne tikai par sevi un saviem labumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj un kolēģi! Es pievienojos jau teiktajam, tikai es gribētu teikt vēl to, ka par Lielo Ģildi ir ekspertīzes slēdziens, un ekspertīzes slēdziens ir par tehnisko stāvokli, un secinājums ir tomēr, ka tā ir avārijas stāvoklī. Es domāju, ka tie, kas iet garām vai arī kas apmeklējuši koncertus un kaut vizuāli paskatījušies, redzam šīs lietas gan no inženierkomunikāciju viedokļa, kas nepieciešams modernāks, gan apsildei, gan arī vēdināšanai, nerunājot par citām restaurācijai nepieciešamajām lietām šajā kompleksā. Ir noticis arī šīgada aprīlī speciāls seminārs, diskusija par Lielās Ģildes koncepciju un restaurācijas projektu. Ja šo lietu atliek, tad tīri no saimnieciskā viedokļa katrs nokavētais gads prasīs izdalīt kapitālajam remontam šim objektam arvien palielinātākas neatgriezeniskas summas. Kā jūs zināt, šis objekts ir valsts īpašums — Kultūras ministrijas pārziņā, un Nacionālais simfoniskais orķestris lieto to saskaņā ar nomas līgumu. Tāpēc priekšā liekamā summa būtu sākums restaurācijai. Jūs labi zināt, kā Mazajai Ģildei, tātad vēsturiski vācu amatnieku rezidencei, palaimējās restaurēties sakarā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas notikušo sanāksmi te Rīgā. Lielajai Ģildei šāds plus klēpī neiekrita. Tīri no saimnieciskā viedokļa vērtējot, šeit nepieciešama, teiksim, normāla koncertzāle, nu kaut vai tā ir zem tūkstoš sēdvietām, bet, ja jau ļoti cienījami cilvēki saka, ka citur nav kur mums noklausīties, kaut arī pieticīgā koncertzālē koncertus, tad šis objekts ir gandrīz vai vienīgais. Un otrs, kas ir ļoti nozīmīgs, tiešām mūsu valstī pēc restaurācijas reprezentācijas telpas. Reprezentācijas telpas. Jo no saimnieciskā viedokļa, vienalga, kā īpašumā, Rīgas pilsētas vai valsts īpašumā, ir dažādi objekti, Melngalvju nama būvniecībā ieguldītie resursi, protams, nebija visai saprātīgi, vispirms varēja atrestaurēt šo objektu, tās būtu arī ļoti labas, pieņemamas reprezentācijas telpas, un, ja nu nav, kur naudu likt, tad var ķerties arī pie dažu citu objektu būvēšanas, kā tas ir noticis ar Melngalvju namu.

Tātad līdzekļu avots. Es gribētu pakonkretizēt šo līdzekļu avotu. Tātad no Saeimas darbības nodrošinājuma līdzekļiem. Tajā skaitā, es domāju, nekas ļauns nenotiks, ja mēs uz gadu būtu pieticīgāki komandējumu līdzekļu izlietošanā, ko mēs izlietojam, es atvainojos varbūt pret saviem dažiem kolēģiem, kur mēs varbūt par intensīvu izlietojam komandējumu līdzekļus braucieniem uz dažādām ārvalstīm, 100 000 sasummējot tikai dažus komandējumu reidos, tos varētu savākt gada laikā pavisam labi, neskarot citus Saeimas nodrošinājuma posteņus. Tātad mūzikas mīļotājiem un reprezentācijai šīs telpas Latvijas iedzīvotājiem un arī vidusšķirai, kura varētu aiziet uz šo koncertzāli, būtu ļoti labs risinājums jau šodien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Sociāldemokrāti, izvirzot šo priekšlikumu, katrā gadījumā rēķinājās ar vienu ļoti interesantu parādību. Šī parādība ir atspoguļota budžeta pielikumā paskaidrojuma rakstā, kurā ir redzams, kā ir mainījies budžets pa gadiem funkcionāli.

"Brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija." Pamatbudžets. Mīnus zīme. Ministrs no "Latvijas ceļa".

Nākamā funkcija "Transports, sakari, speciālais budžets". Mīnus zīme. Absolūtos skaitļos. Ministrs — "Latvijas ceļš". Premjers — arī "Latvijas ceļš". Mēs gribam jums palīdzēt, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

46. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Kā avots norādīts Saeimas darbības nodrošinājums. Priekšlikums — novirzīt Kultūras ministrijai Okupācijas muzeja fondam. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts citā priekšlikumā, un to mēs skatīsim vēlāk.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Citos priekšlikumos, es saskaitīju, kopsummā no pieprasītās summas — 75 790 latiem — ir atbalstīti 22 500. Tātad 53 290 tūkstoši ir nesegtie izdevumi. Okupācijas muzejs. Pieprasījumā, kurš ir vienbalsīgi, es uzsveru, vienbalsīgi atbalstīts Ārlietu komisijā, kura sastāv tāpat kā visas komisijas no pozīcijas un opozīcijas.

Godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka Okupācijas muzejs ir mums ārpolitisks un iekšpolitisks instruments to jautājumu risināšanai, ko mēs nevaram risināt ar valsts institūciju palīdzību, un tas ir instruments, kas ir pierādījis sevi reāli darbībā. Atšķirībā no tiem citiem biklajiem mēģinājumiem, kas ir bijuši citās jomās un citos veidos un kas ir faktiski bez darbības un kuriem mēs dažādos veidos tomēr atrodam arī finansējumu.

Ja mēs šajā gadījumā saglabājam to pašu struktūru šajā gadā vai, pareizāk sakot, 2001., kas ir pastāvējusi līdz šim, apmēram 87% nāk privātie ziedojumi un 13% tikai valsts dotācija, tad mēs faktiski valstisku funkciju veicošai institūcijai atstājam privāto iniciatīvu. Tātad privātos ziedojumus. Es aicinu gan nākamo priekšlikumu, gan arī visus tālākos, kas ir attiecībā par Okupācijas muzeju, izvērtēt, un lai tomēr tā summa, kas ir Okupācijas muzejam pamatota, tiktu kopumā savākta. Es vēlreiz uzsveru: Ārlietu komisija vienbalsīgi to atbalstīja. Paldies par tālāko atbalstu! Es ceru.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46. — Ārlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 11, atturas — 63. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

47. — deputāta Vidiņa priekšlikums — samazināt finansējumu Saeimai un novirzīt Radio un televīzijai programmu sagatavošanai.

Sēdes vadītājs.

Iesniedzējs noņem priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

48. — Ministru kabineta priekšlikums. Šeit ir tikai precizēti ārvalstu palīdzības apjomi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

49. — deputāta Inkēna priekšlikums. Ir atbalstīts jau citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

50. — deputāts Leons Bojārs. Ierosina noņemt Ministru kabinetam no vispārējās vadības 70 tūkstošus un novirzīt īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Visām Latvijas Republikas ministrijām un visdažādākajām organizācijām, par kurām nosauca mans kolēģis, viņu ir vairāk par 180, kuras izlieto budžeta līdzekļus, ir jāpārdomā un sen bija jāpāriet uz taupības režīmu. Diemžēl to mēs neesam redzējuši jau trešo budžetu kopš 7.Saeimas. Nevar pieļaut, lai pieaugtu ierēdņu algas. Nu Ministru kabinetā it kā vidējā alga ir kaut kur pāri 600 latiem. Neesam dzirdējuši par kāda no kantoriem likvidāciju, kas saņem no valsts budžeta, bet tie vairojas. Šodien jūs atbalstāt kārtējā kantora izveidošanu. Tiek iepirktas dārgas mēbeles, superremonti, labas video un televīzijas iekārtas, visdažādākie citi aprīkojumi, automašīnas...

Nu, un kas attiecas uz Ministru kabinetu, tad tas ir eiroremontā atremontēts no jumta līdz pagrabam, un ziniet, ka tur ierīkota skaista mazgātuve ar atpūtas kompleksu. It kā ir izmaksājusi pie 90 tūkstošiem latu. Un, ja mēs paskatāmies Ministru kabineta budžetu: 1999.gads — 3,47 miljoni; 2000. — 3,23; un 2001. — 3,47. Par cik ir iepirktas visas mašīnas, visi veiktie eiroremonti, iegādāta attiecīgā aparatūra, tad ir jāpaskatās un jāsamazina šie izdevumi. Jo, ja varēja uzturēt arī to papildu slodzi Ministru kabineta budžets, tā kā var mierīgi viņu samazināt. Tas būs ļoti labi. Un otrkārt, Ministru kabinets arī parādīs citiem piemēru, kā vajag saudzīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus. Un nevajag aizmirst arī to, ka ieplānotais ārējais un iekšējais parāds uz 2001.gada beigām it kā sastādīs 720 miljonu latu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, ienestie mani priekšlikumi, kuru īstenošanai ir jāpaņem no Ministru kabineta līdzekļiem naudas līdzekļi, tie nav lieli — 134 tūkstoši. 70 tūkstoši ir jānodod īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai, vismaz 10 — 12 mazie uzņēmēji sagaidīs to, ko viņi gaida gadiem. Un viņi būs pateicīgi sniegtajai palīdzībai, ko atbalstīs Ministru kabinets un ar labāko gribu atdos. 3000 latu gaidīs Gaujienas vidusskolas sporta kompleksa celtniecībai un tā projekta izstrādāšanai. Un tie latviešu bērni Gaujienā būs arī ļoti pateicīgi. Tā ka esiet žēlīgi, cienījamie pozīcijas deputāti, un atbalstiet!

10 000 ir vajadzīgi Etnogrāfiskā muzeja vajadzībām. Un viņi ir ar mieru arī izvietot attiecīgu plāksni un norādīt, ka tie ir ziedojumi no Ministru kabineta. Tā ka būs atmiņa uz ļoti ilgiem gadiem.

31 000 ir vajadzīgs diemžēl nostūra skolai Latgalē. Tā ir Robežnieku pagasta skola. Viņiem ir galīgi izgājusi no rindas apkures sistēma, jo remontēta tā ir kādus 30 gadus atpakaļ, un, protams, sporta zāle. Es domāju, lai parādītu kādu piemēru arī kaimiņiem baltkrieviem, tad tas ir jāatbalsta.

5000 Cesvaines pilij. Ļoti daudzi ir bijuši šajā skaistajā Latvijas mazajā pilsētiņā, ir redzējuši to pili, kurā izvietota skola, un restaurācijas darbiem ja noziedos Ministru kabinets 5000, viņš nepaliks nabadzīgs. Toties arī tur būs atsauksme par to, ka ir veikta tāda palīdzība no mūsu Ministru kabineta. 12 tūkstoši... Nu, te Ministru kabinets var izrīkoties divējādi. Vai nu Rudzētu vidusskolai Preiļu rajonā piegādāt datorus 5—6, lai izveidotu klasi, vai iedalīt 12 tūkstošus latu, lai iepirktu visu to aprīkojumu. Un beidzot 3 tūkstoši, tie ir jāiedala lībiešu muzeja izveidei Kolkā. Jūs ziniet, ka lībieši ir mūsu pamatnācija, un mēs nevaram viņu ignorēt. Un turpmākām paaudzēm ir jāatstāj atmiņa par to. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Protams, balsošana par katru atsevišķi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu par procedūras jautājumu mazliet parunāt. Mēs pašreiz izskatām 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

50. priekšlikumu.

J.G.Vidiņš

. Jeb piecdesmito. Tur nav runas par Cesvaines pili un visu pārējo. Tā kā es domāju — mēģināt ieturēties par jautājumu, par ko jau mēs runājam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 28, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

51. — deputāta Bojāra priekšlikums, ir atbalstīts 169. priekšlikumā, un vēl par 744 latiem vairāk, nekā prasīja kolēģis.

Sēdes vadītājs.

Deputāts neiebilst.

A.Poča.

52. — deputāta Bojāra priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es zinu, ka jums ir grūti atbalstīt cienījamā Bojāra kunga priekšlikumu, bet es aicinu šo 3000 latu apmērā šo priekšlikumu atbalstīt. Un arguments ir ļoti vienkāršs. Es, cik atceros, savā laikā uzceltā labā pirts patiešām Ministru kabinetā, kur tagad par naudu atļauj, cik es dzirdēju, visiem pērties, es domāju, ja Ministru kabinets un priekšsēdētājs organizētu ikmēneša kaut vai sava kabineta locekļu apmeklējumu, šīs pirts apmeklējumu, plus vēl varētu frakcijas aiziet tur pa 2 latiem kaut kur nopērties, es domāju, 3000 latus gadā varētu mierīgi nopelnīt. Līdz ar to, es domāju, Ministram kabinetam var mierīgi savus 3000 latus noņemt nost. Un es ceru, ka šo iniciatīvu atbalstīs gan Finansu ministrija, kuras darbinieki arī varētu iet uz Ministru kabinetu pērties, gan arī pārējās ministrijas, un tad patiešām tur būtu vēl daudz lielāka peļņa. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Bojāra kunga iniciatīvu. Es domāju, ka šeit ir pat perspektīvs bizness Andrim Bērziņam.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 22, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

53. — deputāta Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts 370. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bojārs neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

54. — deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt Ministru kabinetā budžetu un novirzīt to mērķdotācijām pašvaldībām, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 27, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

54. — deputāta Bojāra priekšlikums līdzīgs — samazināt...

Sēdes vadītājs.

55. priekšlikums

A.Poča.

Jā, es saku, 55. priekšlikums. Samazināt Ministru kabineta budžetu un novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 6, atturas — 55. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

56. — deputāta Bojāra priekšlikums. Tas pats avots, novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

57. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

58. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — samazināt finansējumu Tulkošanas terminoloģijas centram un novirzīt to Kultūras ministrijai. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Šeit mums ir pilnīgi skaidri jāskatās uz jautājuma būtību. Protams, tulkošana un terminoloģija, it īpaši ejot uz Eiropas Savienību, ir svarīga lieta, bet paskatīsimies, kāds ir pieaugums šogad. Resursu izdevumu segšanai — plus 164 351 lats. Tālāk — atalgojumiem 227 680 lati, kārtējiem izdevumiem — vēl 164 000. Šinī gadījumā rodas jautājums, ja mēs neesam palielinājuši ne šī Terminoloģijas centra statusu, ne arī redzam kaut kādu ļoti milzīgu darba kāpumu, tad jautājums — kam tik milzīgi līdzekļi papildus vajadzīgi?

Un tāpēc mēs uzskatījām, ka šeit nu gan būtu tā vieta, kur varētu dot zināmu atbalstu citām sabiedrībām daudz nopietnākām vajadzībām un daudz vairāk argumentētām. Tās ir Lielās Ģildes restaurācijas uzsākšanai, par kuru jau tika runāts, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un arī, protams, Līvu savienības tautas nama atjaunošanai. Šeit es pavisam godīgi ceru arī uz "Latvijas ceļa" atbalstu, jo jūsu rindās ir līvu deputāti, tāpat arī uz "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalstu, jo esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jūs ļoti labi zināt Satversmē noteiktos punktus, ka mēs esam latviešu un līvu tātad nācijas valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir arī latviskuma un latviešu jautājums. Jo, ja mēs nepaspēsim pārtulkot tos dokumentus, kas pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā priekš mums kļūs obligāti, un ja mēs nespēsim savai sabiedrībai tos parādīt latviešu valodā, tad, es domāju, latviskums tiks pārkāpts vēl daudz vairāk. Tulkošanas un terminoloģijas centrs veic milzīgu jaunradi tieši latviešu valodas izkopšanā, pārņemot pasaules pieredzi, ieviešot tos terminus, kas latviešu valodā līdz šim nebija. Budžeta pieaugums ir nepieciešams tāpēc, ka mums kādreiz jāsāk dzīvot par savu naudu un starptautiskā palīdzība viņam ir beigusies. Un tajā pašā laikā arī šodien, arī ar jauno budžetu, viņa jauda būs nepietiekama, lai mēs pilnībā un ātri varētu kvalificēti visu pārtulkot. Gribu jums arī teikt, ka Integrācijas padomē vairākas reizes ir izskanējusi doma par to, ka varbūt daļa no direktīvām varētu netikt pārtulkotas uzreiz. Tur jaudu trūkums, nevis pārpalikums. Tā ka es lūgtu gan šo priekšlikumu ņemt vērā un dot pilnu naudu priekš terminoloģijas centra.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Šī summa, ko mēs prasām gan Lielās Ģildes restaurācijai, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Līvu savienībai tautas nama atjaunošanai, tā ir tikai piektā daļa praktiski no šīs summas, par ko ir palielināti šie resursi. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tik un tā īsti nopietni un efektīvi tie netiks apgūti, kā parasti tas pie mums valstī notiek. Bet, protams, tos norakstīs, lai nebūtu nekādu pretenziju nākamreiz atkal pieprasīt paaugstinājumu apmēram vēl par pusmiljonu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 14, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Nākamais — 59. — sociāldemokrātu priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta budžetu un novirzīt to īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

A.Poča.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, par izdevumu daļu ir vairākkārt šeit runāts. Es pāris akcentus vēl pie šīs nepieciešamības šim reģionālam fondam gribētu piebilst. Tātad diemžēl šobrīd fakts ir tāds, ka šis ekonomiskais instruments, kas iet caur šo reģionu attīstību, caur šo kanālu, tas ir vienīgais atbalsts uzņēmējiem, ko mēs esam šajā valstī noteikuši. Tātad tas pamatā iet kredītiestāžu procentu nomaksai jeb daļējai kompensācijai. Šis ir diemžēl, vēlreiz atkārtoju, vienīgais ekonomiskais instruments uzņēmējdarbības atbalstam.

Otrkārt, es gribētu piebilst, ka visus šos gadus, vienalga, kas ir vadījis valdību vai tā tālāk, ir pārkāpis tās likumus par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, kur ir skaidri ierakstītas normas, ka tā naudiņa, kas ienāk šeit iekšā, liela daļa jānovirza uzņēmējdarbības aktivizēšanai. Tas līdz šim nav nopietni noticis, šie līdzekļi tiek iepludināti vienkārši pēdējos gados valsts budžetā, nu, un tiešai vai netiešai, tādai vai citai tērēšanai.

Un visbeidzot pie šīs nepieciešamības es gribētu teikt akcentu, ka Eiropas Savienības likumdošanas akti pieļauj valsts atbalstu reģionālai attīstībai, kur nacionālā kopprodukta vērtība ir zemāka par 70% no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, un arī vides aizsardzības problēmām. Tā kā šis ekonomiskais instruments ir akceptēts Eiropas Savienībā un šo kanālu vajadzētu mums paplašināt, tātad šie 800 tūkstoši, kas ir vismaz objektīvi nepieciešami, ir 1,3—1,5 miljoni šobrīd, izejot no esošo, pieņemamo objektu klātbūtnes, pie šī fonda. Nu, uz kā segt — tātad šeit figurē Aizsardzības ministrijas budžets. Arī nākamos priekšlikumos daudzos tāds šis avots parādās.

Es gribētu vēlreiz teikt akcentu uz to, ko jau pagājušajā gadā mēs, gadu atpakaļ, minējām, ka tomēr, novērtējot līdzekļu izdalījumu šim aspektam, šai stratēģijai, šim sektoram, būtu grāmatvediski jāskaita viss kopā. Vispirms ir, kā jūs zināt, programmai — valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO, nākamajam gadam ir 54,64 miljoni latu, kas ir par 13,2 procentiem vairāk, nekā salīdzinot ar 2000.gadu. Konsolidētā budžeta ieņēmumu pieaugums ir 4,56 procenti salīdzinot ar sagaidāmiem šajā gadā. Taču, ja mēs šai nosauktajai summai 54 miljoniem pieplusējam robežapsardzībai izlietojamos līdzekļus drusku vairāk nekā 10 miljonus, tāpat arī valsts robežas izbūvei drusku vairāk nekā 10 miljonus, tas kopā veido 75 miljonus latu, kas ir 1,78% no iekšzemes kopprodukta. Mēs sakām, ka NATO durvis būs atvērtas, ja mums būs 2% no iekšzemes kopprodukta šiem izdevumiem. Bet nu es gribētu redzēt, kur šie 2% ir ierakstīti, kādā memorandā, kādā vienošanās jeb tas ir tikai tāds pārrunu vēlējums tematikas līmenī. Es šajā sakarībā gribu vērst jūsu uzmanību, ka nevajadzētu tā tik strauji forsēt šo līdzekļu izdalīšanu aizsardzības blokam un ierobežoties ar mazāku pieauguma tempu. Nu, man tāds interesants arī vēl tāds... izlasīju, vai tas tā ir vai tas tā nav, piemēram, ko saka ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens šogad oktobrī, liekas, Birmingemā. Viņš atkārtoja šādu lietu (es citēju): ka miera dividendu laiks pēc aukstā kara beigām ir pagājis un tagad aizsardzības budžetiem ir jābūt ar tendenci sarukt.

Sēdes vadītājs.

Laiks!

A.Kalniņš.

Tā kā es aicinu diskutēt deputātiem, sabiedrībai par šādu sektora politiku mūsu tautsaimniecībā, tajā skaitā budžetu veidošanā un izlietošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Laikam jau man jāturpina diskusija par sektora politiku, neskatoties uz to, ka šeit iet runa par priekšlikumu nr.59, kuru ir iesniegusi Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Runājot par sektora politiku, manuprāt, pareizi tika minēts Viljams Koens, starpība ir tikai tā, ka Viljams Koens droši vien domāja Amerikas Savienoto Valstu budžetu un varbūt arī tādas NATO valstis kā Grieķija vai varbūt Turcija, kurām no nacionālā iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēts valsts aizsardzības vajadzībām 3, 4 un 5 procenti, un, ja mēs paskatāmies, kāds ir Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības budžets, tad mēs redzam, ka šis budžets varbūt ir par nākamo tautsaimniecības nozari, labklājību vai kaut ko, ko valsts atvēl savu vajadzību risināšanai, varbūt aizsardzības budžets Amerikas Savienotajās Valstīs ir trīs vai četras reizes lielāks. Un šeit pat grūti ir kādu vienu valsti salīdzināt ar otru un vēl jo vairāk, ka mazāk tā ir salīdzināma ar Latvijas situāciju, jo, kā mēs zinām, mēs šogad tikai knapi pirmo reizi esam vienu procentu sasnieguši. Un, ja mēs gribam izpildīt tās NATO prasības vai arī Eiropas drošības aizsardzības identitātes prasības, ko mums izvirza un līdz ar to saņem drošības garantijas, ko garantē šī Eiroatlantiskā drošības dimensija, tad, protams, mums ir jārēķinās ar tiem uzdevumiem, tām prasībām, tām realitātēm, kuras uzliek šis process. Tā kā es tomēr aicinātu varbūt šajā reizē aizsardzības budžetu neaiztikt, jo daudzas no programmām, daudzi no mērķiem, kuri mums ir jāpilda, faktiski netiek pildīti tādā apjomā, kādā vajadzētu. Vēl jo vairāk, kā mēs zinām, pavisam nesen Briselē viesojās mūsu Valsts prezidente un tikās ar NATO ģenerālsekretāru, un šeit pat man ir arī šīs sarunas atreferējums, un ģenerālsekretārs mūsu Valsts prezidentei konkrēti aizrādīja, ka mums ir jāpilda agrāk solītais un ka Latvija šajā gadā budžetā ir paredzējusi valsts aizsardzības vajadzībām 1,31% agrāk solīto 1,5% vietā. Mūsu Valsts prezidente saņēma konkrēti šo aizrādījumu no NATO ģenerālsekretāra. Un, ja mēs paskatāmies, ko dara Baltijas valstis, mūsu kaimiņvalstis — Lietuva, Igaunija, tad šīs valstis ir paredzējušas nākamajā gadā 1,85—1,9%. Tā kā šajā jomā runāt par to, ka mēs kaut ko būtu pārspīlējuši, ir diezgan, manuprāt, nepamatoti. Un līdz ar to es lūgtu tomēr aizsardzības budžetu atstāt iepriekšējos paredzētajos apjomos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 59. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 38, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

60. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, ir identisks pēc sava satura, tikai par mazāku summu. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Počas kundze nedaudz kļūdījās, gluži identisks nav, jo iepriekšējā reizē gribēja naudu noņemt no centrālā aparāta, šajā gadījumā no centralizētiem pasākumiem. Un es domāju, ka patiešām varētu noņemt šos 50 tūkstošus priekš reģionālā fonda, jo nevienam nav noslēpums, ka nākamā gadā Aizsardzības ministrija plāno kaut kur 120 tūkstošus latu tērēt reklāmas pasākumiem, tajā skaitā televīzijas raidījumiem. Es domāju, ka šo 50 tūkstošu deleģēšana reģionālajam fondam dotu Latvijai daudz lielāku efektivitāti nekā kāds lieks televīzijas raidījums. Un varbūt kur mēs redzēsim, protams, Kristovska kungu vai vēl kādu lielu Latvijas ģenerāli, kurš ļoti labi mums pastāstīs par Latvijas militāro varenību.

Un tādēļ es domāju: ja šie mazie uzņēmēji, kuri, protams, nevar pretendēt uz šādu popularitāti vai valsts atbalstu, saņems nu kaut vai kredītu procentu dzēšanai, tas dos daudz vairāk uzticības iedzīvotāju vidū Latvijas valstī nekā šie reklāmas raidījumi televīzijā par Latvijas armijas varenību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 60. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 35, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

61. — deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijā finansējumu un novirzīt Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Ieklausieties, ko es jums pašlaik gribētu sacīt. Mans priekšlikums nav ar lieliem izdevumiem saistīts. Tas ir tikai 4200 latu. Un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu aiz sekojoša iemesla, ka Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja nozīme pilsētas vēstures izpētē un vēstures liecību saglabāšanā ir ļoti liela. Par to liecina 226 gadu laikā izveidotais pusmiljonu lielais muzeja krājums. Tas raksturo rīdzinieku, kas, dzīvojot visdažādāko kultūru un politisko varu ietekmē, tomēr ir ar savu īpašu stilu un lielu izvēli. Muzeja krātuves un ekspozīciju izmanto skolēni un skolotāji papildus mācību programmām. Vēstures pētnieki šeit meklē tiešu apliecinājumu vēsturiskajām norisēm Rīgā. Ļoti bieži viesi ir bruņoto spēku karavīri, kā arī ārvalstu viesi un delegācijas. Arī presi, radio un televīziju interesē Rīgas vēstures liecības, jo pilsētai tuvojas 800 gadu jubileja. Lai plašāk informētu par muzeja krātuvēm, ir iecerēta izdevumu sērija "Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas". Pirmais izdevums no šīs sērijas — "Apģērbu kolekcija" — iemantojis lielu sabiedrības interesi. Nākamais izdevums sērijā ir "Šaujamo ieroču kolekcija". Šajā kolekcijā muzejā glabājas 650 dažāda veida ieroči. Daudzi no tiem izmantoti pilsētas aizstāvēšanai, jo Rīga savā 800 gadu ilgajā vēsturē pārdzīvojusi smagas kara vētras un sīvas cīņas pret dažādām varām. Vienu no vērtīgākajām kolekcijas daļām dāvājusi Rīgas pilsēta, jo līdz pat 1812. gada karam pilsēta par savu aizsardzību rūpējusies pati. Šajā kolekcijas daļā ir reti Rīgas aizsardzībā lietoti ieroči. Skaitliski lielāko muzeja ieroču kolekcijas daļu veido privātpersonu dāvinājumi, tie ir rokas šaujamie, medību ieroči, pistoles, bises un citi. Izdevumā ir iecerēts izvērst plašāku apskatu par muzeja šaujamo ieroču kolekciju. Krājumā ir daudzi unikāli ieroči, piemēram, degļa bises, kuras, lai būtu iespējams izšaut, vajadzēja novietot uz vaļņiem, rata aizdedzes ieroči, krama uzsitiena bises un tā tālāk. Izdevums iecerēts kultūrizglītojošs, pieejams un saprotams plašai sabiedrībai, arī kā izziņas materiāls kultūras darbiniekiem, ieroču speciālistiem, medniekiem, studentiem, drošības struktūru pārstāvjiem, skolēniem, kā arī tūristiem un ārzemju viesiem. Teksts un komentāri paredzēti ne vien latviešu, bet arī angļu, vācu un krievu valodā. Izdevuma mērķis ir konsolidēt dažādu tautību cilvēkus, parādot to kopīgās saiknes ar Rīgu. Attīstoties tūrisma industrijai, šāds muzeja kolekcijas apskats dod lielāku iespēju Rīgas viesiem iepazīties ar Baltijā vecākā muzeja krātuvēm. Izdevuma pēdējās lapās iecerēta reklāma par šobrīd Rīgā sastopamajiem ieročiem, to tirdzniecības vietām un iegādāšanās noteikumiem.

Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Es domāju, ka šie 4200 lati neiecirtīs lielu robu jūsu Aizsardzības ministrijas budžetā. Es nedomāju, ka Koena kungs būs dziļi sašutis par šāda bukleta izlaišanu, kas viņam arī noderētu kā dāvinājums, kad jūs brauksiet ciemos uz NATO. Paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 61. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 36, atturas — 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

62. — sociāldemokrātu priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijai budžetu par 100 000 latu, novirzīt īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit būtība ir diezgan līdzīga. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, mums jāpaskatās ir tas pieaugums, kas šogad šeit ir un cik tas ir liels — 252 827 latu resursu izdevumu segšanai, atalgojumam — 72 868 lati, un kārtējiem izdevumiem — vēl 232 287 lati. Kolēģi! Mums tomēr ir jāsaprot viens, ja mēs cīnāmies par abstraktu procentu, tad mums ir jābūt tikpat gudriem kā mūsu bāleliņi igauņi un jāietver viss, kas saistās ar aizsardzību, ar norādi "NATO programmas izpildei". Ja mēs to nedarām, tad dzīšanās pēc abstrakta procenta, nu, ir mazliet liekuļota, un tā norāda tikai to, ka mēs gribam sasniegt maksimālu rezultātu, nedodot līdz galam patiesu informāciju sabiedrībai. Tā mēs varam rīkoties, bet tādā gadījumā mēs strādājam nevis valstiski, bet tīri resoriski.

Otrs, ko es gribētu norādīt. Mums aizvien ir šaubas par to, vai visa nauda, ko mēs aizvien novirzām un novirzām šim abstraktajam procentam, kuram apakšā aizvien vēl nav izdarīts tas darbs, kas ir izdarīts Igaunijā un ko zināmā mērā veicina arī Lietuva, nu ko es varu pateikt, vienīgi to, ka nav pārliecības, ka šis izlietojums ir tieši tāds, lai arī mūsu nacionālajiem drošības spēkiem būtu maksimāla atdeve un arī mūsu aizsardzības spējām. Naudu jau palielināt mēs varam. Bet mums ir jāpaskatās arī par to, cik liela jēga ir tieši tik lielai summai pašreiz, un tāpēc mēs uzskatām, ka, ja mēs neaizmirsīsim arī mazo un vidējo uzņēmēju, tad šī naudiņa nāks budžetā atpakaļ ar jaunām darba vietām, ar pašvaldību un valsts nodokļiem. Ja mēs gribam nokaut gotiņu un pēc tam sagaidīt pienu, to, protams, var darīt. Bet īsti tālredzīga šāda politika nav.

Sēdes vadītājs.

Debates par 62. priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegto jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam . Jautājums ir nodots Ministru prezidentam.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām izskatīt likumprojektu. 62. priekšlikums. Debatēs vārds Valdim Lauskim.

V.Lauskis

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Šajā 62. priekšlikumā tiek sabalansētas divas vērtības — valsts aizsardzības spēja un reģionu attīstība. Un, sabalansējot šos lielumus, ir priekšlikums attiecīgo naudas summu nodalīt uz reģionu attīstību.

Iepriekšējā reizē, kad es runāju par to, ka nav vēlēšanās pārskatīt Attīstības aģentūras iegūtos līdzekļus, es domāju, ka tas ceļš bija ejams, tas bija vieglāks nekā šis ceļš. Tas bija ekonomiski pamatotāks un atbilstoši arī Attīstības aģentūras, es atvainojos, un Privatizācijas aģentūras, pirmām kārtām es runāju par Privatizācijas aģentūru, izveidošanas pamatmērķim atbilstošs.

Ja mēs runājam tagad, ka varētu noteiktus naudas līdzekļus paņemt no aizsardzības budžeta, tad, protams, saglabājot absolūto mūsu filozofiju par virzienu uz Eiropas Savienību, par iespējamiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai šis virziens netiktu apšaubīts un pārskatīts. Ejot šo ceļu, mēs gribētu tikai nedaudz apšaubīt nevis tos naudas līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas rīcībā, bet apšaubīt to secību, kādā veidā šīs naudas summas tiek saskaitītas kopā.

Un kolēģis Arnis Kalniņš minēja, ja pie tiem līdzekļiem, kas šodien ir, un tie nosaka Aizsardzības ministrijas budžetu, pieskaita robežbūvi un robežapsardzi, tad tā naudas summa ir pieaugusi jau pietiekami nopietni un ir jau 1,78% no kopprodukta, kas, protams, jebkurai valstij būtu saprotams, ka Latvijas vēlme iet šo gan Eiropas Savienības virzienu, gan virzienu uz NATO ir pamatota un ar darbiem apstiprināta. Bet, ja pieskaita attiecīgos izdevumus, kas ir domāti varbūt arī jaunsargu apmācībai, kas tiek finansēts no Izglītības ministrijas budžeta atsevišķus procentus, tad mēs gribam pateikt, ka jau pašreiz attiecīgie naudas līdzekļi ir to divu procentu apjomā, kas teorētiski it kā ir tas slieksnis, uz kuru Latvijas valstij vajadzētu tiekties daudzus gadus uz priekšu, pārskatot šo virzienu.

Mēs, pārskatot šo Aizsardzības ministrijas budžetu, gribētu pateikt, ka, protams, pirmām kārtām tas ir domāts, lai stiprinātu mūsu valsts aizsardzības spējas un lai stiprinātu mūsu valsts kopējo potenciālu savas valsts aizsardzībai. Un tur parādās atšķirība izvēlē, kā to var darīt. Un naudas līdzekļi, kas tiek piedāvāti pārdalīt, ja tie paliek Aizsardzības ministrijas ietvaros, protams, tas ir varbūt helikoptera viena riteņa vērtībā un ne vairāk. Un to helikopteru gribēdama Aizsardzības ministrija nevarēs sev iegādāties, un līdz ar to aizsardzības spējas pie tādas pieejas un tādas koncepcijas nepalielināsies, bet šie naudas līdzekļi varētu būt daudz racionālāk apkopoti un iestrādāti reģionā.

Kā labāk izdarīt? Vai attiecīgajā teritorijā izvietot karaspēku, lai aizsargātu attiecīgo teritoriju? Vai varbūt izvēlēties to pozitīvo piemēru, ko piedāvā mums blakus Eiropā atrodošā Somija, kur tā uz robežas ar Krieviju izvieto maksimāli infrastruktūru un dod iespēju tur dzīvot cilvēkiem. Es domāju, tas ir gan lētāks, gan racionālāks paņēmiens, kā apgūt robežas, kā nodrošināt tādā veidā valsts aizsardzību. Protams, par šiem reģioniem mēs vairāk runājam par to, kur Latvija robežojas ar Krieviju, ar Baltkrieviju. Tieši šīs teritorijas arī pašreiz ir vismazāk apdzīvotas, un tendence ir tāda, ka no turienes cilvēki brauc prom...

Sēdes vadītājs.

Laiks! (Starpsauciens: "Lai runā vēl minūti!")

V.Lauskis.

Es turpināšu vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāsaka, ar uztraukumu mēs skatāmies priekšlikumus, kas nāk no sociāldemokrātiem, par to, kā šī partija piedāvā samazināt aizsardzībai paredzētos līdzekļus. Es ceru, ka tā nav fundamentāla sociāldemokrātu politikas maiņa. Es domāju, ja ir apšaubāmi, un tas ir, katrai partijai ir tiesības, arī parlamenta frakcijai ir tiesības iepazīties ar līdzekļu izlietojuma efektivitāti un cik šie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, tad to noteikti vajag darīt, tajā skaitā arī tiem pārstāvjiem no sociāldemokrātiem, kas ir Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kam ir attiecīgās pielaides, jo jautājumi ir arī slepeni, bet ir ļoti bīstami, cienījamie kolēģi. Es tiešām aicinu jūs, es nezinu, es ceru, ka tā nav jūsu koncepcijas maiņa. Es jums pateikšu, kāpēc tas ir bīstami, kā es to saprotu. Mēs jau nedzīvojam individuāli. Vēsture mūs māca, ja mēs paliksim vieni, un igauņi ies vienu ceļu, lietuvieši ies otru ceļu. Jūs redzat indikācijas par igauņu panākumiem Eiropas Kopienas un arī aizsardzības budžeta jomā. Ar lietuviešu sasniegumiem jūs nupat iepazināties, ar tiem ziņojumiem, kas nāca arī no Eiropas un no atlantiskām struktūrām. Tad mēs riskējam palikt vieni. Ja mēs paliekam vieni, vēsture mums ir skaidri parādījusi, kas ar mums notiek. Neiet runa par to, ka mēs varam nopirkt vēl kādu helikopteru. Neiet runa, ka mēs varētu nopirkt kādu tanku. Par to runa neiet.

Runa acīmredzot iet par to ļoti sāpīgo procesu, kurš nākamgad būs diemžēl vēl straujāks. Un tie pieaugumi, kas aizsardzības budžetā ir plānoti nākamgad, tie būs vēl lielāki. Jautājums — vai tas mums ir vajadzīgs? Es vienkārši varu atbildēt to: kamēr mums ir miera apstākļi un viss norisinās ļoti normāli un mierīgi, mēs varam it kā uz šīm lietām neskatīties. Bet, redziet, bez drošības, bez iekšējās drošības mums nebūs ne atbalstāmie reģioni, mums nebūs ne investīcijas, mums nebūs ne peļņas, ne budžeta, nekā. Vai šo drošību mēs varam vieni paši noorganizēt ar mūsu diviem tankiem vai ar automātiem, ložmetējiem, diez vai. Nē. Mums šeit ir tikai viens variants — ņemt dalību kolektīvās drošības struktūrās, un tādas šīs kolektīvās drošības struktūras ir, un mums jācenšas arī tajās nonākt. Un nelaime ir vienā apstākļi, ka šī prasība par to, ka katrai valstij, ja viņa grib kļūt par kolektīvās drošības struktūras locekli, ir sava artava jādod.

Jo pilnīgi stādos priekšā, ka šīs lielās valstis, kas ir NATO pamatsastāvs un kodols, diez vai viņas skatīsies uz tādu mūsu tendenci un tieksmi — iestāties kolektīvajā drošībā, ja mēs viņiem teiksim: "Ziniet, mums ir jārisina mūsu sociālie jautājumi, mums ir jārisina mūsu izglītības jautājumi, mums ir jārisina mūsu reģionāli jautājumi." Jā, tie ir jārisina! Bet tās ir mūsu iekšējās lietas, kuras ir jārisina mums pašiem.

Kas attiecas uz kolektīvo drošību, šādas alternatīvas mums vienkārši nav. Es to saku nevis tikai šī budžeta sakarā, bet diemžēl tas budžets vēl ies uz priekšu, un tas pieaugums mums ir jānodrošina. Mums nav, starp citu, carte blanche, mums neviens pat negarantē. Ja mēs šos 2 procentus vai 2,5 procentus nodrošināsim, ka mēs tiksim uzņemti šajā organizācijā, mums neviens nav devis pat tādu garantiju. Bet es neredzu, kolēģi, alternatīvu. Es nesaku, ka mums ir jāsāk karš ar kaut ko. Bet vieni paši mēs nevarēsim nodrošināt drošumu šeit. Un, ja nebūs drošības, mums nebūs ne reģionu, ne veselības aizsardzības, ne investīciju, nekā. Tas ir ļoti sāpīgs ceļš. Tas vienkārši ir sāpīgs.

Es esmu runājis ar premjeru par šo jautājumu. Un tas tā ir. Un es ļoti aicinātu tomēr nemainīt pozīciju cienījamiem sociāldemokrātiem, kaut vai ņemot vērā šīs partijas vēsturi, jo tas ir bīstami.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie kolēģi! Varbūt vēl arī dažas piezīmes, papildinot to, ko cienījamais deputāts Godmanis tikko arī minēja.

Es gribētu vēl tādu piezīmi izdarīt. Šeit cienījamie sociāldemokrāti izteica tādu domu, ka ir 13% pieaugums tieši aizsardzības jomā. Mēs zinām, ka no šiem 13% reāli tikai 5% ir tiešā veidā investīcijas aizsardzības jomā. Patiesībā aizsardzība nesaņems 56 miljonus, kā tas ir visai šai lielajai programmai. Aizsardzība saņems 48 miljonus. Līdz ar to runāt par to, ka mēs faktiski arī šajā gadā nebūtu piekāpušies daudzu dažādu valsts vajadzību priekšā, ir diezgan grūti. Dažkārt tiek vienmēr minēta kultūra, medicīna, sociālā labklājība. Un lūk, aizsardzība ir prioritāte, un tā prioritāte ir paņēmusi visu naudu, tie ir 5 miljoni. Vai tad tiešām mūsu valsts ekonomika aizvadītajā gadā ir radījusi tikai 5 miljonus? Kur tad ir palikuši visi pārējie 70, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugumā? Tātad tie ir aizgājuši visām tām sfērām, par kurām mēs visi šeit kopīgi arī lemjam.

Man, protams, ir arī jāsaka, ka nebūt ne plānošanas process aizsardzības sistēmai ir tajā sliktākajā kvalitātē. Pat vēl vairāk. Tas jūtami ir un tiek uzlabots un tiks uzlabots. Un tas ir tas sasniegums, ko uz mūsu pašu kaimiņvalstu, tuvāko Baltijas valstu fona tieši atzīmē Rietumu speciālisti. Tieši tas, ka mēs esam panākuši plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas sistēmu attīstību un to aktīvu ieviešanu. Tieši ieviešam, un nākamajā gadā, es domāju, ļoti skaidri mēs varēsim redzēt un caurspīdīgi analizēt aizsardzības budžeta izlietojamu un visu pārējo.

Pēdējās, pat arī varētu teikt, ārpolitiskās indikācijas ir tādas, ka Latvija neatpaliek no pārējām kaimiņvalstīm. Ja mēs atpaliekam finansējumā, tad kādā veidā mēs neatpaliekam kopumā? Tas nozīmē, ka iekšējās kvalitātes, iekšējie procesi aizsardzības sistēmā kopumā tātad ir pozitīvi. Pat varbūt ar lielāku šo izaugsmes efektu nekā mūsu kaimiņvalstīs, kurām budžeta līdzekļi ir lielāki. Līdz ar to es gribētu no savas puses deputātiem izteikt varbūt solījumu, varbūt arī apliecināt gatavību tam, ka mēs gribam panākt efektīvu budžeta izlietojumu. Un tikai ar vienu mērķi — nevis pašmērķi, ka mums tiešām šie 2% būtu jāsasniedz, bet tas pašmērķis ir tas, ka mums ir jāiekļūst šajā starptautiskajā drošības sistēmā, kas dod mums kopējās drošības garantijas. Un vai tās dod arī kādu pozitīvu efektu valsts tautsaimniecībai? Noteikti. Čehija, Ungārija un Polija kļuva par NATO dalībvalstīm. Polijā ārvalstu investīcijas pieaug trīs reizes pirmā gada laikā, kad Polija kļuva par NATO dalībvalsti. Līdzīga situācija, aptuveni 2 reizes, ir Ungārijā un Čehijā. Tas ir miljardiem ekonomisku investīciju, ekonomikas attīstības iespējas šajās valstīs tāpēc, ka investori saprata, ka šīs valstis ir iekļuvušas konkrētas drošības un atbildības zonā, kur visa Eiropa uzņemas šo atbildību par viņu investētajiem līdzekļiem. Un es ceru: ja mēs pēc iespējas ātrāk iekļausimies šajās starptautiskajās drošības institūcijās, līdzi arī nāks šis ekonomiskais efekts. Tiešā un varbūt arī netiešā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis

(LSDSP). Godātie deputāti! Runājot par šīm lietām, mēs neapšaubām nekādā gadījumā mūsu armijas kaujas spējas un tās vēlēšanos pārstāvēt mūsu valsti tajos jautājumos, kur būs nepieciešams. Mēs sakām, ka mums nedaudz atšķiras algoritmi, kā mēs saskaitām tos ciparus, no kā sastāv aizsardzības budžets. Un pēc mūsu algoritma jau ir pietiekami tam, lai apliecinātu visai pasaulei mūsu valsts pārliecību par nopietnu attieksmi pret valsts aizsardzības spēkiem.

Bez tā varētu, protams, minēt blakus esošos valstu piemēru, kur Lietuvas jaunā valdība savu budžetu no 1,9 procentiem samazina uz 1,7 procentiem, un viņi nekādā gadījumā neparedzēja (?), ka tā ir sociāldemokrātiska valsts un sociāldemokrātiska tur pieeja viņiem, bet viņi vienkārši izvērtē savu vajadzību, un mūsu budžets ir jau lielāks nekā viņiem, ja mēs lietojam to algoritmu, ko mēs piedāvājam. Mēs, pārskatot šo reģionu attīstību, pasakām, ka pēc mūsu piedāvā varianta varbūt arī valsts aizsardzības spējām pie šī paša naudas līdzekļu izlietojuma būtu lielāka atdeve, nekā ja mēs tikai šos naudas līdzekļus atstājam Aizsardzības ministrijas ietvaros.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Protams, mēs varētu paņemt arī Vācijas kanclera Šrēdera izteikumus, ka viņš nesaskata, ka no Krievijas puses varētu būt apdraudēta Baltijas valstu drošība. Mēs varam tikai ieklausīties un pieņemt zināšanai Šrēdera izteikumu. Protams, tas ir mūsu iekšējais jautājums, kā mēs rīkojamies. Un mūsu iekšējā rīcība, es domāju, varētu balstīties uz to, ka mēs ar attiecīgo jautājumu gan stiprinām savas aizsardzības spējas, gan arī dodam nevis uzņēmējam attīstīties un strādāt noteiktos reģionos, bet vienkārši dodam iespēju cilvēkiem tur dzīvot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es vērīgi klausījos Godmaņa kunga uzstāšanos, un viņš ar uztraukumu klausās un skatās visu, kas notiek. Es gribētu pateikt savu nostāju pavisam vienkārši un pārliecību: pie zināmas sociālās drošības nekāda militārā aizsardzība mums nepalīdzēs. Tas ir viens un tas pats pamats mūsu valstī — gan sociālā drošība, gan aizsardzība.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Nav šeit nekādas fundamentālas politikas maiņas. Mums aizvien ir tikai viens jautājums. Mēs redzam — naudiņa ir iztērēta, mēs neesam pārliecināti, ka tā ir pietiekami efektīvi izlietota. Es piekrītu ministra kungam, ka viņš ir ļoti daudz strādājis pie tā, lai tas tiktu racionālāk izlietots, bet aizvien šeit mums ir lielas šaubas. Protams, mēs šeit nemainām nekādu orientāciju uz NATO, un tā ir viennozīmīga. Bet ir skaidri jāpasaka. Ja mēs orientējamies uz kaut kāda abstrakta procenta sasniegšanu, tad tādā gadījumā mums nav jābūt dumjākiem nekā mūsu Baltijas valstu kaimiņiem.

Un tad ir jāprot savilkt vienuviet visus tos aizsardzības vajadzībām domātos izdevumus, kas ir nepieciešami, tā, kā to dara Igaunijā. Savulaik tāda vienošanās tika panākta ar Vili Krištopanu viņa valdībā, un es domāju, ka Godmaņa kungs to lieliski zina. Mēs to nedarām. Tātad mums šis procents kā tāds nemaz nav vajadzīgs tik augsts. Bet mums ir vajadzīgs šis miljona pieaugums kā tāds. Protams, tas dod resoram iespējas kaut ko darīt labāk, bet šeit ir ļoti vienkārši. Viegli ir pieprasīt miljonu, bet tajā pašā laikā mums mērķis taču ir tomēr sasniegt gan šo procentu, gan šo NATO. Un, ja mēs gribam būt godīgi, tad mums ir jāprot darīt to, ko dara kaimiņi par mums labāk, tāpat kā viņi to dara, un parādīt arī rezultātus, ne tikai prasīt un prasīt miljonus.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie deputāti! Es, protams, ļoti augstu vērtēju Baldzēna kunga zināšanas un arī centienus, to, ko cienījamais deputāts vēlas sasniegt. Bet nu man jānāk un tomēr jāatspēko daži no izteiktajiem argumentiem, jo, manuprāt, Igaunija un Lietuva daudz mazāk šos saistītos līdzekļus, kas ir citām valsts institūcijām, paredz vai ieskaita savā aizsardzības budžetā. Kā jau es minēju, tātad pašreiz mēs jau vairāk nekā 10 miljonus latu no aizsardzības budžeta tērējam dažādiem citiem valstiskiem pasākumiem. Šodien pat, pašreiz pat Valodas centrs, kurš tulko Eiropas Savienībai dažādus dokumentus, tiek finansēts no aizsardzības budžeta. Kur tad mēs tālāk vairs varam aiziet? Jūs šādas lietas nevarat atrast ne Igaunijas, ne Lietuvas budžetos. Bet tas notiek Latvijas valstī. Un šie argumenti, šīs lietas, protams, mūsu partneri, kuri izvērtē mūsu gatavību, redz. Un es domāju, ka mums jau tā, mēs, valdība, tiešām ļoti intensīvi, skrupulozi strādā, izgāja cauri visām iespējamām nozarēm un atrada pietiekami daudz risinājumu, lai mēs tiešām paaugstinātu šo budžetu, kas varbūt nākotnē sasniegs to kapacitāti, ko NATO konkrētais finansējums, teiksim, formula pieļauj. Mēs jau šodien esam izdevuši virkni izdevumus par NATO atbilstošiem vai ar NATO saistītiem. Tā ka es tomēr lūgtu ar šādiem argumentiem neoperēt, jo tie neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es arī nolēmu pateikt dažus vārdus tādēļ šajā sakarībā, jo līdzīgi priekšlikumi kā šis ir ļoti daudzi. Un pateikt tāpēc, ka, cienījamie sociāldemokrāti, jūs drusciņ, man šķiet, kaut ko esat sajaukuši. Un mani izbrīnī jūsu nostāja. Patiešām, es piekrītu, ka tā nevar rīkoties. Godmaņa kungs pareizi teica, Baldzēna kungs, sargi sevi, tad tevi palīdzēs sargāt arī citi. Jāseko šādam principam, nevis gaidīt, kad NATO nāks palīgā un sargās mūs, ja mēs paši to negribam, nevēlamies un neko nedarām savai aizsardzībai. Un, Lauska kungs, jūs man piedodiet, es atbalstu ne vairāk šos reģionus, un mēs ar Seiles kundzi bijām izdomājuši patiešām labu veidu, kādā atbalstīt šos reģionus, protams, nenobalsoja deputāti, bet šādā veidā atbalstīt reģionu attīstība, šādā veidā atbalstot, ko tas nozīmē? Nebūs reģionu attīstības, jo nebūs vienkārši valsts. Saprotiet, kur mēs varam nonākt? Vienkārši nebūs valsts, un nebūs tad ne reģionu attīstības, ne kaut kā cita. Lūk, pēc kā jāvadās. Tāpēc es pat ieteiktu jums noņemt, es nemaz nerunāju par Rubika—Jurkāna bloka cilvēkiem, kuri ir iesnieguši arī nākamajā priekšlikumā divus miljonus Aizsardzības ministrijai nost un tā tālāk. Es saprotu, ka viņus neinteresē Latvijas aizsardzība, viņus interesē noteikti un viņi pat atbalsta, lai nacboļševiki sirotu Latvijā, lai šeit turpinātu draudēt mums un tā tālāk, un tā joprojām, ko mēs jau piedzīvojām pavisam nesen. Bet no sociāldemokrātiem, godīgi sakot, es patiešām to negaidīju. Es aicinu jūs noņemt visus nākamos priekšlikumus, jo tie skar Aizsardzības ministriju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani dažreiz pārsteidz latviešu lētticīgums un naivums. Ja tagad man iesaka atcerēties un ieklausīties Šrēdera padomos, vai ne, vai tad tiešām mums nekādas vēstures mācības nav, vai mums nepietiek ar Jaltas konferenci, kad mūs nodeva, kad mūs pārdeva. Vai mums nepietiek 1939.gads un visi tie pārējie notikumi? Un tagad tā, Lauska kungs, ja jūs iesakāt attīstīt reģionus, man liekas, Godmaņa kungs jums deva jau visu to labāko atbildi. Es tikai jums varētu pateikt tā: jo vairāk mēs attīstīsimies bez droša aizsega, jo kārdinošāks kumoss mēs būsim Austrumu kaimiņam. Es neesmu ar mieru balsot par to bez drošības garantijām, balsot par Latgales attīstību, lai pēc tam kā Krievijas piektā kolonna varētu viņi nobalsot par pievienošanos krievzemei. Tā ka es tiešām piekrītu šeit Tabūna priekšlikumam: noņemiet, lūdzu, savus priekšlikumus un neaiztieciet Aizsardzības ministriju, ministrijas budžetu, jo jūs tomēr savā ziņā esat liekuļi. Ar vārdiem jūs it kā esat par iestāšanos NATO, bet kad tas prasa kaut kādu materiālu uzupurēšanos, tad jūs esat pret to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Sākšu varbūt ar to pašu, ko teica Vidiņa kungs. Mani pārsteidz latviešu naivums un lētums, ja viņi patiešām tic, ka šī nauda aizies un nostiprinās mūs tā, ka Krievija nu mūs tagad vairs nevarēs iekarot, ja gribēs. Godīgi sakot, tas jau skan ļoti kolosāli, tikai mazs bet. Ar ko tad armija aizstāvēs, ja mēs pašlaik panāksim, ka reģionos cilvēki nedzīvos? Kas tad viņai būs jāaizstāv? Kas tad notiks? Paskatieties, ko mēs darām, mēs izpārdodam savu valsti, to mēs saucam par privatizāciju un ekonomiskām reformām. Godīgi sakot, tie ir Jūdasa graši par savas tautas nodošanu. Un kur tā nauda aiziet? Viņas nav. No valsts budžeta, no nodokļiem, to mēs dosim tagad aizstāvēt tos, kurus paši esam aplaupījuši. Mēs esam aplaupījuši. Lielgabali sviesta vietā, tas jau kādreiz bija, bet drusku cita sviesta tomēr ir jāiedod, pretējā gadījumā patiešām mēs nonāksim pie interesantām situācijām, kad nacionālboļševiki sēž tornī ar lupatu un smejas par visu iepriekšējos desmit gados ieguldīto naudu Latvijas valsts it kā aizstāvēšanā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis. (Starpsauciens: "Trīs minūtes!")

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jautājums numur viens man ir tāds. Vai mēs ticam esošajam aizsardzības ministram un viņa izvirzītajām šeit pārdomām un skaitļiem vai neticam? (Starpsauciens: "Neticam!") Ja jūs, godātie runātāji, nākat šeit un apšaubāt aizsardzības ministra teikto, viņš, starp citu, nemaz tik bieži neuzstājas, viņš nāk tad runāt, kad ir nepieciešams ekspertu viedoklis. Tātad jūs, visi runātāji, esat tie lielie eksperti aizsardzības jautājumos, es saprotu. Es, protams, šodien dzirdu, ka ir eksperti visos jautājumos — aizsardzības un, es nezinu, vēl kādos jautājumos. Man liekas, te var aizrunāties pārāk tālu dažādos ekspertu jautājumos, un acīmredzot daži te lielie speciālisti drīz būs arī lieliski dzemdību pieņēmēji un tamlīdzīgās lietās lieli meistari.

Lūk, un tieši tas ir tā ļoti jocīgi, ko tad mēs īsti gribam? Mēs gribam tiešām tikai balsis ķert, apspriežot budžetu šodien otrajā lasījumā. Nu, tas ir vienkārši ļoti zems paņēmiens, vairāk nekā zems paņēmiens. Es esmu to teicis, ja jūs gribat nākt ar likuma labojumiem, lūdzu, ja jūs gribat nākt ar politiskiem paziņojumiem, lūdzu, par PCTVL vēlēšanos sagraut mūsu Aizsardzības ministriju nemaz nešaubos, bet jūs tagad balsosiet vienādi un parādīsiet, ka nevis esat sārti, bet sarkani. Sarkani! Un vēl ar sirpi un āmuru iekšā! Lūk, diemžēl pēc tā sāk izskatīties. Lieciet mieru Aizsardzības ministrijai, negrābstieties tur, kur jūs neko nejēdzat. Ko tad mēs iegūsim? Mēs iegūsim apšaubāmu attīstību, ja mēs pierādīsim, ka neesam spējīgi savu aizsardzības sistēmu veidot. Mēs tiešām iegūsim apšaubāmu attīstību, jūs nepārliecina tas, kas notiek jaunajās NATO dalībvalstīs, ka, tikko viņas jūtas stabilas, tikko pasaule jūt šo stabilitāti, šie ieguldījumi nāk daudz, daudz vairāk nekā līdz tam, vai tas nav skaidrs? Un, ja būs apšaubāma attīstība, neapšaubāmi, būs, kas to izmantos, un tas, ko pasaka Lauska kungs, atsaucoties uz kaut kāda vācieša izteikumiem, atvainojiet, lūdzu, cik tad tālu jūs esat? Es jums atgādināšu, ka jūs acīmredzot sākat atbalstīt Molotova—Ribentropa paktu 1939.gadā, tad arī Vācija un Krievija sadalīja mūs, sadalīja Baltijas valstis savā starpā. Nu acīmredzot sāk gatavoties jauns šī pakta variants, un iespējams, ka daži mūsu Saeimas deputāti sāk pie šī projekta piestrādāt. Es katrā ziņā saku — rokas nost no aizsardzības budžeta, nagus prom!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pastiepšu rokas uz Aizsardzības ministrijas, cerams ka... (No zāles deputāts J.Dobelis: "Dabūsi pa nagiem!") (Zālē smiekli.) Varbūt atgriezīsimies tad pie jautājuma, kur tad tā ļaunā sociāldemokrātiskā frakcija ir pastiepusi tās rokas. Ja mēs izlasīsim kārtīgi to projektu, par ko tik skaļi kliedza gan Tabūns, gan Vidiņš, gan Dobeļa kungs, tad tas ir militārie atašeji un pārstāvji, un šeit noņemt 100 tūkstošus latu un iedot reģionu attīstībai. Tad tie ir tie draudi Latvijas Aizsardzības ministrijai, kur nu nabadziņi tagad sagrūs. Es saprastu, ja ļaunie sociāldemokrāti gribētu noskrūvēt kreiso riteni Latvijas otrajai lidmašīnai, tas patiešām būtu drausmīgi. Un, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu pateikt tādu lietu, ka nekad nekāds NATO Latvijai nebūs, kamēr Latvijai nebūs noslēgts robežlīgums ar Krieviju. Tad mēs varam taisīt desmit procentus, divdesmit procentu, nu nebūs nekāda NATO iestāšanās. Tāpat arī, kad cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" te satraukušies skraidelē ap tribīni un bļaustās kaut ko, tad ir jāuzdod jautājums, vai Latvijai ir vajadzīgs kaut kāds mistisks lidlauks par kaut kur aptuveni 2 miljoniem latiem nākamā gadā? (Starpsauciens: "Ir vajadzīgs!")

Tas ir labi, ka Dobeļa kungam ir vajadzīgs lidlauks. Nu ļoti jauki! Bet, cienījamie kolēģi, vienkārši pareizi jau arī Godmaņa kungs norādīja, jā, mums jāpiedzen līdz procentiem, tikai to naudu mēs pēc tam nezināsim, kā kārtīgi realizēt, varbūt nopirksim vienu vecu tanku... vai nopirksim atkal vienu kravu vecu ieroču, kurus pēc tam mēģināsim iesmērēt atpakaļ, nu nezina, ko darīt... Nu tas ir pagaidām, kas ir līdz šim praksē bijis Aizsardzības ministrijas sasniegums.

Un patiešām, ja jau Dobeļa kungs tā ļoti mīl nacionālboļševikus, kurus nu diez vai es ar visai mīlu... bet ja jau patiešām viņi atbrauc un paņem kaut kādu baznīcu, tad tas ir diezgan liels kauns gan visas Latvijas aizsardzības spēkiem, gan drošības dienestiem. Es nezinu, vai Tabūna kungs, vai Dobeļa kungs, vai citi, nu es arī kā savā laikā, teiksim, kas padomju režīma laikā šo to ir darījis, diez vai... ņēma no vilciena un veiksmīgi nocēla, līdz Maskavai aizbraukt kaut kā neiznāca. Bet nu tas ir jautājums. Protams, to jau nedara Aizsardzības ministrija. Bet nu, ja dikti gribas atcerēties, var atcerēties, kā Rīgas jūras līcī... Nu tanī Baltijas jūrā iepeldēja tas "Pjotr Veļikij", un kā bļaustījās atkal mūsu Aizsardzības ministrija. Nu vai nu tad ir jābūt pāris miljardiem, lai nopirktu kādu aviokuģi vai ko. Tad patiešām būs... Nu jā, jā... tikai kā dabūjāt prom... Tā jau anekdote būtu.

Un tādēļ es šinī gadījumā atbalstu sociāldemokrātus un tur apsaukāt viņus par sarkanajiem, oranžiem, rozā vai kādiem... (Starpsauciens:"Par oranžiem nevajag!") nu tam jau nav jēgas.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izskatot šo jautājumu saistībā ar Aizsardzības ministrijas budžetu un šiem diviem procentiem, katrā gadījumā jāsaka, ka valdība ir spērusi ļoti lielu soli, jo dažādu ministriju budžetos parādās NATO integrācijai paredzētie finansu resursi, jo reāli dzīvē tas tā arī ir. Mūsu viedoklis katrā gadījumā ir tāds, ka Satiksmes ministrijā neparādījās vesela rinda ar integrāciju NATO saistīto izdevumu, Izglītības un zinātnes ministrijā neparādījās vispār, pašvaldības ar saviem budžetiem, kas reāli piedalās jaunsargu apmācībā, neparādās vispār, šeit ir vesela rinda pozīciju, kuras nav parādījušās šajā budžeta projektā. Tādēļ arī ir šāda veida priekšlikumi.

Bet, no otras puses, katrā gadījumā mums nav mainījusies pozīcija par iestāšanos NATO, tas ir Latvijai stratēģiski svarīgs un prioritārs virziens. Tikai jāpaskatās, kādā ceļā mēs ejam šajā virzienā. Un problēma sākas ar to, ka ir vesela rinda ārējo faktoru, kas iespaido Latvijas budžetu. Tā ir NATO prasība 2% no iekšzemes kopprodukta, tie ir dažāda veida Eiropas Savienības pirmsiestāšanās soļi, jo, kā mēs paši zinām, kaut vai sadaļa par lauksaimniecību — trīs gadu laikā prasa vairāk nekā 600 miljonu latu, trīs gadu laikā no mūsu valsts iedzīvotājiem. Tā ir tikai viena sadaļa Eiropas Savienības integrācijai, vēl ir sadaļa par vides aizsardzību, vēl ir sadaļas citās sfērās, kas prasa papildu naudas resursus no mūsu nodokļu maksātājiem un no mūsu uzņēmējiem tajā skaitā. Un šīs summas ir fantastiskas.

Vēl ir iekšējie faktori, kas iespaido budžetu katru gadu. 3% no izdevumiem subsīdijām zemniekiem. Nākamajā gadā šī summa netiek pildīta, likumā paredzētā, 2% kultūrkapitāla fondam, atkal problēmas, naudas trūkst, 80 miljoni Nacionālajai bibliotēkai. Kas to visu savāks? No mūs nabaga iedzīvotājiem? No mūsu uzņēmējiem noņemsim to naudu? Un šos visus — ārējos un iekšējos — faktorus apmierināsim? Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka ir jāskatās mazliet savādāk.

Un vēl jau ir iekšējais faktors ļoti interesants. 64% no visiem nodokļiem maksā patērētāji. Mēs ar jums — mūsu valsts iedzīvotāji un 36% maksā uzņēmēji. Ar katru gadu, pēdējo divu gadu laikā, tā daļa, ko maksā uzņēmēji, samazinās, bet tā daļa proporcionāli budžetā no iekšzemes kopprodukta, ko maksā patērētāji, pieaug. Cik ilgi mūsu cilvēki varēs to izturēt? Cik ilgi mēs, iedzīvotāji, varēsim izturēt to, ka sociālajā budžetā pie inflācijas nākamajā gadā 3,5% reāli ir budžeta samazinājums. Veselības aprūpes budžetā pie 3,5% inflācijas ir budžeta samazinājums. Un jau iepriekšminētajām divām nozarēm — sakari un satiksme. Satiksmes ministrijai ne tikai pie inflācijas, bet arī faktiski absolūtos skaitļos autoceļu fondā ir mīnus zīme. Bet tā ir mūsu valsts attīstība. Kultūras ministrijai — faktiski mīnus zīme. Jāskatās mazliet plašāk uz to, kas notiek mūsu valstī, nevis šauri. Un jāatrod ceļi, kā izpildīt tās prasības, gan ārējās, gan iekšējās — bet ar galvu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Nu beidzot ir noķerti īstie Latvijas nodevēji, tie ir sociāldemokrāti, kas negrib atvēlēt naudu tikai un vienīgi kara resoram.

Man liekas, ka šodien nacionālo interešu nodevība notika nedaudz ātrāk — tad, kad nacionālo interešu aizstāvji nobalsoja pret bērnu pabalstiem. Jo nacionālās intereses ir un paliek tautas nākotne. Bet bērni jau nav vajadzīgi, ir vajadzīgas vecas bruņukastes. Un tādā gadījumā, ja runājam jau par uzticību mūsu kara ministram, bet kas tad valda kara ministrijā? Vai tad ministrs? Netēlosim. Šodien mēs jau dzirdējām. Tur, tāpat kā citās ministrijās, valda ierēdņi. Un tā nauda tiks prasmīgi izmantota.

Dobeļa kungs pateica, ka tas ir ieguldījums. Ieguldījums normālā biznesa pasaulē ir nauda, kas tiek ieguldīta nākotnes peļņai. Šī nauda peļņu nenesīs. (Starpsauciens: "Nesīs!") Tā būs noēsta.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis — otro reizi.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie kolēģi! Es uznācu, lai drusku atbildētu uz Salkazanova teikto. Tas, protams, ir pāri pār šo tēmu, bet jāatbild uz šo ir, ko viņš teica.

Es domāju, ka mūsu atšķirība varētu būt tāda. Mums būs drīz partijā kongress, un es mēģināšu teikt, ka mūsu mērķis ir labklājība caur darbu. Diez vai varēsim izdarīt labklājību visiem. Un tā starpība ir... Jā, Salkazanova kungs pareizi teica, nodokļu samazinājumi mums ir bijuši vismaz divi fundamentāli. Viens — par nekustamā īpašumu nodokli, kā jūs atceraties, kaut kur no 4% uz pusotru, tas gan skar pašvaldību bāzi, bet, vienalga, ja likumā ielikts, tas nozīmē, ka caur Izlīdzināšanas fondu, caru dotāciju tas ir kaut kā jākompensē. Un otrs, lūk, ir šis te socnodokļa samazinājums. Elementārā matemātika saka tā: ja jau pietrūkst nauda, kāpēc samaziniet ātrāk nodokli? Bet šeit ir principiāli jāizšķiras, un šeit, man šķiet, ka mūsu pozīcijas atšķiras drusku. Mūsu pozīcija ir apmēram sekojoša. Redziet, cipari rāda, ka, mazinot nodokli, tas labāk iekasējas un absolūtās summās nauda ienāk vairāk. Es jums varu minēt variantus. Tas ir par atsevišķiem degvielas veidiem. Ja mēs runājam par dīzeli, kad negājām ar dīzeļdegvielas paaugstinājumu. Es varu minēt arī par sociālā nodokļa iekasējumu. Var, protams, turēt augstu nodokli, kas ir par socnodokli, 37 procenti, praktiski, ar ko mēs sākām, tas ir ļoti augsts, un cerēt, ka visa šī nauda ienāks... Rezultātā mēs jau ilgi cīnījāmies ar aploksni, un mēs rezultātā ilgi cīnījāmies ar to, ka faktiski šos nodokļus mēs nevarējām iekasēt.

Un otrs. Mums tie iekšējie uzkrājumi, ja mums būtu daudzi uzņēmēji, kuriem būtu fantastiskas peļņas, pat ne līdz fantastiskām, bet vienkārši peļņa normāla būtu, tad es vēl saprastu, ka varētu iet, lūk, šo ceļu, ko saka Salkazanova kungs, ka neiesim ar nodokļu samazinājumu. Bet jūs paskatieties, cik ir kapitalizētu mūsu uzņēmumu?

Sēdes vadītājs.

Laiks.

I.Godmanis.

Jā... Vēl vienu teikumu. Nu tā kapitalizācija ir ļoti maza. Iekšējie uzkrājumi ir mazi. Un ir divas filozofiskas izšķiršanās: vai nu mēs dodam iespējas samazināt nodokļu slogu uzņēmumiem, lai varētu nodrošināt darbvietas un ģenerētu pievienoto vērtību, a mēs tomēr viņu turam, cerot izņemt šo te naudu, un mēģinātu atbalstīt sociālo sfēru tieši. Tā ir filozofiska atšķirība. Un te atšķiras tie teicieni — labklājība caur darbu vai labklājība visiem. Un šeit tik tiešām centriska un kreisa pozīcija atšķiras. Kam būs taisnība, to pierādīs laiks.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamie kolēģi! Runājot par šo tēmu, mēs piesaucam daudzus salīdzinājumus, metaforas, kastas un daudzas citas lietas, ko izmantojam šī strīda karstumā. Bet kādi tad ir fakti? Es piekrītu Salkazanova kungam, ka mums jāskatās plašāk. Jāskatās arī uz pārējām dzīves sfērām? Bet jāskatās arī pāri Latvijas robežām uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Un kādi tad šeit ir fakti?

Pirms nedēļas Berlīnē notikušajā NATO Parlamentārajā asamblejā vienā no lēmuma projektiem parādījās ne Baltijas, bet Lietuvas vārds. Lietuvas vārds tāpēc, ka attiecīgās valsts, mūsu kaimiņvalsts, dienvidu kaimiņa mērķtiecīgs ilggadējais darbs un 1,8% no kopprodukta budžetā ļāva viņiem attiecīgi pasniegt, parādīt un sasniegt šīs robežas. Šis lēmuma projekts netika pieņemts, jo Parlamentārās asamblejas vairākums tomēr uzskatīja un, es saprotu, uzskata šo problēmu — integrāciju NATO — kā Baltijas problēmu. Bet pēc nedēļas 20 no mums, Latvijas Saeimas deputāti, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, dosies uz Viļņu, lai piedalītos 17. Baltijas asamblejas sesijā. Un šis jautājums tur noteikti pacelsies no jauna.

Katra no Baltijas valstīm, neskatoties uz mūsu ciešajām saiknēm uz Baltijas vienotību, kas ir un pastāv, arī cīnās par savas valsts interesēm. Un tas, ka lietuvieši mēģina savus sasniegumus iemiesot dzīvē un panākt, lai Lietuva būtu un tiktu uzņemta kā pirmā NATO, ir pilnīgi saprotami un apsveicami.

Bet, ņemot vērā zināmos Igaunijas sasniegumus un viņu prioritātes un Lietuvas sasniegumus un tās prioritātes šinī gadījumā NATO integrācijas virzienā, kur un ar ko un kādā stāvoklī paliksim mēs? Par to es gribu jautāt.

Es nešaubos ne mirkli, ka mūsu ārpolitiskās un mūsu nacionālās nostādnes šinī jautājumā nemainīsies. Vienīgi man ir skumji par to, ka jau šīs pašas nemākulīgās un nevajadzīgās diskusijas esamība šeit, Saeimas sienās, dod nepareizus signālus un nepareizu informāciju uz ārpusi. To mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut. Tad mēs paliksim vieni.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Jāsaka, ka tas, ko Ražuka kungs teica, katrā gadījumā ir taisnība, un es vēlreiz atkārtoju: mēs esam un paliksim par NATO, bet ar galvu. Katrā gadījumā nevar šodien nolikt bērnu pabalstus, kā valdība grib — uz 1993.gada līmeni, vai kādu citu sociālo programmu nepildīt, uz mūsu iedzīvotāju rēķina atrisināt šīs lietas. Ir citi ceļi, ko mēs piedāvājam. Un šie ceļi ir saistīti ar to, ka dažādu ministriju budžetos ir jāparādās programmai "Integrācija NATO", kas faktiski reāli tā arī ir, tikai jāatrod un jāatšifrē un jāparāda budžetā, jo šī nauda tieši šīm vajadzībām — gan stratēģiskiem valsts objektiem, gan arī dažādā citādā formā tiek tērēta integrācijai NATO. Bet mēs nevaram izpildīt uz iedzīvotāju rēķina visas programmas, mehāniski palielinot naudu.

Otra lieta par to, ko teica Godmaņa kungs. Jā, liberālā pieeja, varētu pat piekrist, pēc 1999.gada ekonomiskās krīzes bija pareiza, jo reāli pie prognozes šajā gadā 3,8% iekšzemes kopprodukta pieauguma, tas pieaugs noteikti daudz vairāk. Varbūt līdz 5%. Tātad ekonomiski mēs esam atrisinājuši problēmu, lai iekšzemes kopprodukts augtu, bet mēs turpinām šo ceļu — liberālo ceļu — arī nākamajā gadā. Šajā gadā no iekšzemes kopprodukta bija plānots 0,5% sabiedriskam patēriņam, 2,6% no šī pieauguma bija privātais patēriņš.

Sēdes vadītājs.

Laiks...

P.Salkazanovs.

Nākamajā gadā 1% sabiedriskais un 3,4% privātais. Tātad tendence turpinās.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie klātesošie! Es domāju, ka sociālās sfēras problemātika mūsu valstī ir ļoti aktuāla un svarīga. Un mēs zinām, ka Latvijā un citās valstīs tiek tērēti līdzekļi šīm vajadzībām. Mēs to ļoti labi zinām un to apzināmies. Un es domāju, ka to ļoti labi arī apzinās aizsardzības sektora speciālisti. Bet, ja mēs šeit nākam tribīnē, un šeit nāk tādi cienījami cilvēki, kuri paši ir bijuši ministri, kā, piemēram, deputāts Salkazanovs. Lūdzu, nāciet ar godīgiem argumentiem un pārbaudiet šos argumentus, pirms jūs tos velkat ārā no savām kabatām!

Jūs minējāt par to, ka citu institūciju un ministriju līdzekļi netiek ieskaitīti šajā budžetā. Ārlietu ministrijas drošības sistēmas un viss, kas ir saistīts ar Ārlietu ministriju, NATO integrācijas jautājumiem, viss tas tiek paredzēts aizsardzības budžetā. Krīzes vadības centrs mūsu valstī tiek paredzēts aizsardzības budžetā. Glābšana, ko jūs tieši pats personīgi pieminējāt, glābšanas darbi, viss, kas līdz šim bija Satiksmes ministrijā, tiek nodoti Aizsardzības ministrijai. Cietumsardzes pulks un sociālās iemaksas tiek nodotas Aizsardzības ministrijas budžetā. Robežapsardzības skola tiek ieskaitīta Aizsardzības ministrijas budžetā. Valodas centrs tiek ieskaitīts aizsardzības budžetā. Pat Saeimas un Valsts prezidentes drošības dienests, kas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, ir aizsardzības budžetā. Es minēju, vairāk nekā 10 miljoni mūsu valstī ir tieši šāda veida līdzekļu.

Salkazanova kungs, es cienu jūs ļoti, ļoti. Bet, ja jūs nāksiet vēl vienu reizi ar šādiem nepārbaudītiem faktiem, tad diemžēl mums būs jāizved vismaz kāds mācību kurss pie jums. Un nāciet tad biežāk uz Aizsardzības ministriju. Mēs parūpēsimies par jūsu izglītības un zināšanu līmeni. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Man ir tas gods strādāt par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju, un paldies visiem deputātiem, kas man šādu iespēju ir radījuši.

Es gribētu runāt par vienu lietu. Šeit tika apšaubīts līdzekļu izlietojuma lietderīgums līdz šim un arī pēc tam. Par kontroli, godīgi sakot, mēs pirmo reizi 2000... Es atvainojos! Jā, 2000. gadā radījām kontroles mehānismu, kas izpaudās mūsu darba plānā, kur katru otrdienu mēs speciāli veicam kontroli pār kādu no struktūrvienībām. Šeit man jāpateicas gan aizsardzības ministram, gan iekšlietu ministram par sadarbību, veidojot šo mūsu kopīgo plānu un izveidojot šo kontroles sistēmu. Šeit es gribu lielu pateicību izteikt visiem Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem par lielo darbu, jo iznāk braukt gan uz Liepāju, gan uz Daugavpili, reizēm šeit tepat uz vietas sēdēt un nogurdinoši klausīties šīs lietas, bet tas ir jādara. Mēs esam apzinājuši visu šo sfēru, un mēs zinām praktiski, kas kur notiek, un zinām arī to, ka katrs lats tiek ielikts lietā un arī turpmāk tiks ielikts lietā. Arī nākamajā gadā mēs plānojam pieņemt šādu mūsu komisijas plānu un, nežēlojot spēkus, to darīt, lai notiktu normāli šī kontrole. Tāpēc es uzskatu, ka nav pamatotas šaubas par izlietojumu.

Un arī atsevišķi priekšlikumi, kas šeit tika iesniegti un tālāk arī skatīti. Piemēram, tur ir tāds priekšlikums — no starptautiskām programmām paņemt nost un, teiksim, tur uz dzelzceļiem par kaut kādām dotācijām. Piedodiet man, starptautiskās programmas ir vienas no svarīgākajām programmām. Bez šīm programmām netiek nodrošināts miers dažādos reģionos. Tas ir ļoti svarīgi, bet, kas attiecas uz dzelzceļu, es domāju, 1940.gadā bez dotācijām viņu izmantoja arī citiem mērķiem. Tā kā ļoti uzmanīgi vajag skatīties arī to, no kādiem avotiem ņem un kādiem gribētu pielikt klāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 52, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

63. — PCTVL ierosina aizsardzības ministrijā programmu "Valsts militārā aizsardzība" samazināt par 2 miljoniem latu un novirzīt to Labklājības ministrijas budžetā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kāda ir priekšlikuma būtība? Kam pieprasīta nauda? Nauda pieprasīta veselības aprūpei. Kā Tabūna kungs teica, ka viņš domā, ka kādreiz okupētajā Latvijā varbūt medicīna bija labākā stāvoklī nekā pašreiz, bet pašreiz situāciju medicīnā un veselības aprūpē... mēs visi redzam, ka ne visi pašreiz var saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību. Mēs redzam arī to, cik slimi jaunie cilvēki iet armijā. To var paziņot pašreiz arī aizsardzības ministrs, jo viņš nodarbojas ar to, ar viņiem šeit armijā. Un viņus armijā arī vajag ārstēt. Tā kā es lūdzu nobalsot par 2 miljoniem veselības aprūpei, lai mūsu armija pēc kādiem diviem, trim gadiem saņemtu veselus jaunos cilvēkus, tas pirmais.

Un otrais. Ja mēs pašreiz nepadomāsim par mūsu ļaudīm, par visiem, par veselības aprūpi, tad pēc dažiem gadiem mums armija nebūs vispār vajadzīga. Jo nebūs to cilvēku, kurus vajag aizsargāt. Un, ja par to nedomāsim pašreiz, tad varbūt kādreiz mūsu teritorijā dzīvos citi cilvēki.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Gan iepriekšējais priekšlikums, gan šis, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", nav tik naivs un muļķīgs, kā tas varētu izskatīties pirmajā brīdī. Un Golubova kunga aicinājums it kā ļoti humānu mērķu vārdā atdot, teiksim, veselības aizsardzībai būtu vispār apsveicams, ja nebūtu šeit dziļāka doma — atteikties no dalības NATO, pēc 20 gadiem nonākt atpakaļ tur, kur mēs bijām, un dabūt to, kas tagad ir Krievijā vai Pitalovas alksnājā, kur vīriešu mūža garums ir apmēram 50 gadi. Un tā ir jūsu īstā ideja un īstais mērķis, Golubova kungs.

Nupat Vācijā beidzās izsole par trešās paaudzes mobilo sakaru operatoru, un privātfirmas samaksāja vairāk par 40 miljardiem dolāru par tiesībām tikai piedalīties šādas sakaru sistēmas izstrādē. Jautājums — kāds tam sakars ir ar Latviju? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ja Latvija būs valsts, kurai ir cerības iestāties NATO, tad šādas sacensības vai izsoles gadījumā Latvijai būs iespēja dabūt ja ne gluži 1 miljardu, tad vismaz vairākus simtus miljonu. Ja mēs sekosim Golubova kunga ieteiktajai taktikai un Latvija būs valsts, kurai nav politiskas gribas, tad šeit jūs nedabūsiet arī 2 miljoni.

Tāpēc, godājamie sociāldemokrāti, nemuļķojiet cilvēkus! Ja jūs esat pret NATO, tad nāciet un pasakiet skaidri un gaiši, kā to dara frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", bet tad arī jums godīgi jāpasaka, ka Latvijai nav vide, kas ir droša investīcijām, un jums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka tuvāko gadu laikā Latvija var zaudēt ļoti daudzus projektus, kuru kopsumma desmit reizes pārsniegs tos izdevumus, kas ir militārajām vajadzībām, kā tas jau bija padomju laikā.

Tagad varbūt par šo NATO, par ko te tik daudz runā, un es piekrītu arī Kristovska kungam. Es gribētu atgādināt tikai trīs lietas, par kurām runāja Berlīnē NATO Parlamentārajā asamblejā. Tikai trīs lietas vajadzīgas, lai mēs saņemtu uzaicinājumu. Un pirmā ir tā saucamā civilā kontrole pār militāristiem. Un tas ir ļoti labi, ka parlamentā katrs šeit var izteikt savas domas, un es domāju, ka Latvija šeit pat ir priekšā Lietuvai un Igaunijai, jo mums nav konfliktu starp politiķiem, deputātiem, un, teiksim, militārajām struktūrām, kā tas ir citās valstīs.

Otrs ir politiskā griba. Un šeit, godājamie kolēģi no sociāldemokrātu frakcijas un godājamie kolēģi no frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", politisko gribu pašreizējos apstākļos izsaka ne milzīgais naudas daudzums, bet budžeta summas palielinājums. Lai tas ir 1,3%, lai pēc tam ir pusotra, pēc tam 1,7%, bet lai šis pieaugums sasniedz 2%. Tas izsaka šo politisko gribu. Un ja jūs kādā posmā sākat šeit svārstīties un teikt: ziniet, varbūt, ka nē, varbūt 1 miljonu ieliksim tur, otru miljonu šeit, tad jūs nekad neko nesasniegsit.

Un trešais kritērijs ir reorganizācija. Tā ir pakāpeniska ne tikai tehnikas, transporta, sakaru līdzekļu nomaiņa, bet domāšanas vai cilvēku, vai militārā personāla nomaiņa. Un to es gribētu novēlēt abām mūsu draudzīgajām frakcijām, lai jūs mainītu savu domāšanu šajā brīdī.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādus priekšlikumus. Bet tiem, kas tos atbalsta, nākt priekšā ar analīzi, cik tas izmaksās Latvijai nākamo piecu gadu laikā, cik tas izmaksās nākamo desmit, un cik tas Latvijai izmaksās 20 gadu laikā ar visām bēdīgajām sekām, kādas mēs jau piedzīvojām. Esiet godīgi! Lūdzu atbalstīt šeit iepriekš jau izteikto aizsardzības ministra viedokli, un kategoriski noraidīt šādus populistiskus un diezgan provokatīvus aicinājumus, kas ir ļoti demagoģiski un faktiski ir veltīti tikai tam, lai Latvija neintegrētos Rietumu struktūrās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš

(TP). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kiršteina kungs jau ļoti precīzi raksturoja kopējo situāciju, bet es gribētu pateikt vienu, ka, paveroties šobrīd šeit budžetā un tanīs priekšlikumos, kas šeit ir uzrakstīti, nākas secināt sekojošo, ka mēs esam gatavi noņemt valsts militārajai aizsardzībai, mēs esam gatavi noņemt valsts robežas un ekonomiskās zonas kontrolei. Mēs esam gatavi noņemt valsts teritoriālajai militārajai aizsardzībai, mēs esam gatavi noņemt šeit valsts aizsardzības spēku profesionalizācijai, par kuru mēs ļoti, ļoti it kā vārdos rūpējamies, bet tad jau gan iznāk tā, cienījamie kolēģi no Sociāldemokrātiskās partijas un mūsu kolēģi no Jurkāna kunga bloka, ka mēs sakām sekojošo: klausieties mūsu vārdos, neskatoties mūsu darbos. Ko tad mēs šeit faktiski proponējam? Mēs nedosim naudu, lai mūsu karavīri kļūtu profesionālāki, mēs nedosim naudu, lai zemessargi saņemtu atlīdzību par to, ka viņi piedalās mācībās un ceļ savu profesionālo sagatavotību. Mēs nedosim naudu valsts aizsardzībai. Šeit vēl arī ir punkti, kas skar veselības aprūpi armijā. Tātad mēs nedosim naudu saviem pašu karavīriem, lai viņu veselības stāvokli arī armijas rindās mēs uzturētu pienācīgā līmenī un uzlabotu.

Vēl ir jautājums, kuram gribu pieskarties. Te ir arī pozīcija, kad noņemsim naudu Nacionālo bruņoto spēku mācību iestādēm. Šeit ir precīzi uzrakstīta šī divkosība, un, zināmā mērā es varētu teikt, nelietība attiecībā pret mūsu bruņotajiem spēkiem. Es uzskatu, ka visi pārējie priekšlikumi, kurus šeit es saskaitīju kopā, paredz, ka mēs esam ar šiem priekšlikumiem gatavi no bruņoto spēku, tātad no Aizsardzības ministrijas budžeta, paņemt nost 4 622 974 latus. Te vairāk komentāru nav. Ja mēs esam vienojušies par to, ka mēs uzskatām par prioritāti NATO, kas rada drošu vidi, tad mums ir jāpadomā arī par to, lai šī drošā vide būtu. Tās ir investīcijas, tā ir drošības sajūta mums pašiem. Un netaisīsim te visādus brīnums un nestāstīsim kā pasaciņā par trīs sivēntiņiem, ka tas namiņš, kas celts no salmiem, viņā var droši dzīvot, celsim to namiņu, kas ir no akmens ceļams. Paldies! Es ierosinu neatbalstīt visus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Katrā ziņā tas brīžam ir mazliet skumji, kad es klausos to, ka politiķi jau šodien darbdienas sākumā ir sen aizmirsuši, ka mēs balsojām par to, lai tomēr nāktu valsts budžetā līdzekļi, lai aizskartu to neaizskaramo teļu — Privatizācijas aģentūru, bet tajā brīdī tikai viens valdības deputāts, Raimonds Pauls, atrada sevī pilsonisko drosmi un nobalsoja par elementāru veselo saprātu. Un tajā brīdī diemžēl ne Kiršteina kungam, ne arī pārējiem nupat draudīgi runājošiem cilvēkiem pareizā podziņa nespiedās, un tajā brīdī viņi balsoja par to, lai varētu latus aizstāt ar sertifikātiem kā maksāšanas līdzekli un pusi summas var nomaksāt. Un to nevar nosaukt savādāk kā par valsts nozagšanu jeb, citā svešvārdā runājot, par korupciju. Mīļie draugi, tad, kad jūs sakāt, ka gals maisam ir ciet, tad tas ir aizsiets jau Ministru kabinetā, un nevajag tautu muļķot un mānīt, ka jūsu balsojums skaidri un gaiši parāda, pret kādām lietām jūs nostājaties. Un, ja tas ir valsts interesēs, tad tas ir nācijas interesēs, tad es šeit vispār jūtos kā āksts jūsu priekšā. Bet tāpēc es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Kolēģi, balstoties uz to, ka mēs rādījām: nauda ir, tikai jāgrib to paņemt, jūs pateicāt nē, lai paliek tajos seifos. Vēlāk Ģenerālprokuratūra pēta, kur tā naudiņa ir palikusi, un nevar atrast, kā parasti nevar atrast.

Es šeit gribētu pateikt nākamo lietu. Mēs šodien noliedzām bērnu pabalstus. Nu, es nedomāju, ka Tautas partijai šī lieta būtu sveša, es atceros, ka arī toreiz mūsu komisijas sēdē Šķēles kungs ļoti aktīvi cīnījās par to, lai tas būtu. Nu šoreiz viņš vairs nespēj to labot, ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, un pat mazlietiņ, pat mazlietiņ nedrīkstēja dot bērniem. Un tas ir tām partijām, kurām vajadzētu, arī labējām, mazliet domāt par nācijas interesēm, par to, lai šī nācija neiznīkst. Par ko tad mēs te cīnāmies, par neatkarību kaut kādiem imigrantiem, kas iebrauks pēc 20—30 gadiem, vienalga, no Turcijas, kurdi vai kādi citi? Par to mēs cīnāmies? Tamdēļ mēs tur būvējam kaut kādu diženu turku vai teiksim kurdu NATO valsti? Tas man nav skaidrs. Tāpēc es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: nav mums nekas mainījies, bet mums nav zudis veselais saprāts, bet frakcijām, kas ir valdībā, bieži vien šis veselais saprāts var uzplaiksnīt tikai brīžiem, fragmentāri, jo viņiem ir frakcijas disciplīna un visu ir izlēmis un sadalījis jau Ministru kabinets. Viss, kas sadalīts Ministru kabinetā, krietnuma simbols un laime visai tautai, to viņi jau izjūt desmit gadus. Viss, ko piedāvā Saeimā pielabot, nu tā ir katastrofa un nelaime, tas ir absolūti neiespējami, to nedrīkst darīt.

Kolēģi, nesmīdiniet tautu, nesmīdiniet mani un manus kolēģus. Šajā jautājumā mēs atturēsimies tāpēc, ka summa ir pārāk liela. Un es varu pateikt atklāti, ja man kāds grib iestāstīt, ka Aizsardzības ministrijā nav rezervju, tad es neticu, tad ir slikti administratori.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs atgriezīsimies varbūt pie tā mūsu frakcijas priekšlikuma, ko mēs esam piedāvājuši Saeimai izskatīt, un man diemžēl šoreiz patiešām ir žēl, ka cienījamais Baldzēna kungs uzskata, ka palielināt par 2 miljoniem finansējumu dotācijas speciālajam veselības aprūpes budžetam ir par lielu. Tie 2 miljoni aiziet medmāsām, ārstiem, tiem pašiem arī jauniesaucamiem kareivjiem, jo tas pats Kristovska kungs ļoti labi zina, kāds ir mūsu jauniesaucamo veselības stāvoklis. Un tur nauda ir ļoti vajadzīga. Tās pašas medmāsas ārstēs mūsu armijas karavīrus un karavadoņus. Tur ir tā nauda vajadzīga. Un tādēļ es aicinātu mūsu priekšlikumu atbalstīt, jo mēs varam uzlikt to mistisko mērķi kaut kur iestāties, nezin kur reizēm, tikai jautājums, ar ko mēs iestāsimies? Un pareizi jau arī norāda atsevišķi kolēģi, ka nebūs jau vairs beigās tās Latvijas tautas, ar ko iestāties un ko aizstāvēt.

Un es vēl gribētu arī, ja Kristovska kungs vakarā plāno sastādīt kādu sarakstu un nosūtīt armijām no deputātiem, es esmu ar mieru piestrādāt, un mūsu frakcija noteikti izvirzīs to darba grupu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu atgādināt to ceļu, pa kādu iet visa šī budžeta izstrādāšana un pieņemšana. Gan valdība, gan pirmais lasījums, gan attiecīgā komisija un arī citas komisijas iesaistās, un tad bija iespēja kaut cik jēdzīgi kaut ko ietekmēt, un daļēji tas arī ir iznācis. Šodien runāt šeit no tribīnes, ņemt vienai ministrijai nost un otrai dot ir vienkārši viens bezkaunīgs paņēmiens, kas te tiek pielietots, lai rīdītu vienu ministriju pret otru un ne jau kaut kas cits. Un neizliecieties, ka tā nav. Te bija tāds jauks priekšlikums — citām frakcijām mainīt domāšanu, bet es pateikšu, ka dažu runātāju uzstāšanās mani pilnīgi pārliecina, ka vienam otram domāšanu var nomainīt tikai ar klonēšanu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Pavisam īsi. Protams, ja mani kolēģi būtu teikuši arī tādus pašus skarbus vārdus par bērnu pabalstiem kā par Aizsardzības ministriju, mēs viņiem simtprocentīgi piekristu. Es atgādinu, ka Kristovska kungs ir godājams ministrs, bet Požarnova kungs nemaz nav nekrietns.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 58, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

64. — deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: "Noņem!")

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! To, ko man pienācās tagad noklausīties, es jums pateikšu, ka tas nedara godu mums. Visās pasaules valstīs aizsardzības ministrs ir nerātns, jo viņi vienmēr mēģina nokost no valsts budžetiem to gardāko un lielāko kumosu. Un arī citās valstīs notiek debates, un tur viens deputāts otru neaprej. Tas ir pirmais.

Protams, budžetu pārdale nav patīkama, toties tādai mazai valstiņai kā Latvija naudas ir ļoti maz. Šīs mazās summas ir ļoti saudzīgi jāizmanto, bet kā tās izmanto? Es neteikšu par tiem visiem brīnumiem, kas ir notikuši uz robežu būves. Jūs to esat lasījuši avīzēs un viens otrs ir skatījies arī ar savām acīm. Vai visās Eiropas valstīs bruņotajiem spēkiem ir atvēlēts katru gadu 2%? Nav tā. Ir no 1,4% līdz 1,9%, vienu otro reizi 2%. Vai viņi savai ekonomikai un citām nozarēm neko neatdod? Atdod, bet to izrēķina. Vai mūsu Aizsardzības ministrija ir aprēķinājusi, cik Latvijā Aizsardzības ministrijai tiek izlietots? Nav tādu aprēķinu. Viņiem ir jāpaņem ekonomists no Finansu ministrijas. Un tieši tādu aprēķinu nav. Jūs paskatieties, auto ceļu uzturēšana, remonts un pārējie darbi. Vai armijas vajadzībām autoceļi nav vajadzīgi? Ir vajadzīgi, nu taču rēķiniet! Dzelzceļa tīkli, rokādes ceļi, kas ir uztaisīti un kurus vajag ieslēgt tajā sistēmā? Tiltu būvniecība un citi jautājumi, kas saistīti ar šīm celtnēm, vai tas nav aizsardzībai arī domāts? Lidlauku uzturēšana. Es atvainojos, kāpēc tad visi tie, kas desmit gadu laikā valdīja, atļāva izlaupīt Tukuma lidlauku, kuru tagad grib atjaunot. Kāpēc tās dzelzsbetona plātes, kuras maksā ļoti dārgi, tika aizvestas un tālāk pārdotas? Kas izlaupīja Liepājas lidlauku, un kāpēc tās dzelzbetona plātnes aizveda uz Poliju? Nu meklējiet tos vainīgos! Kur palika Tosmares rūpnīca? Vai tad tai nav vērtība? Mums ir trīs lielas ostas, kas arī ietilpst aizsardzības sistēmā? Kāpēc tad jūs nerunājat par tām? Kur ir palikusi "Zvaigznīte", un kāpēc tā nav ieslēgta šinī sistēmā? Tās ir ļoti dārgas hidrotehniskās ierīces. Un tas ļoti dārgi izmaksā. Tāpēc vajag, cienījamie kungi no Aizsardzības ministrijas, rēķināt. Naftas bāzes, kas atrodas Latvijas teritorijā, kā tās izmanto? Vai tas neietilpst Aizsardzības sistēmā? Ostu remontu darbi un to kanālu padziļināšana, kas notiek. Tas arī izmaksā lielu naudu, un diemžēl arī karakuģiem tas ir vajadzīgs. Un jūs redzējāt, kad pietauvojās Rīgas ostā, vai tad tās nav nesen uzbūvētās piestātnes? Pazemes būves un visi tie pagrabi, kas tika atjaunoti. Vai tie neietilpst aizsardzības sistēmā kā bumbu patvertnes? Telekomunikāciju sistēmas un viss tas, kas saistīts ar radio un televīziju. Tas arī. Autotransporta uzskaite, kuru jūs vedat? Kara laikā izmantošanai... Latvijas slimnīcu tīkls un poliklīniku tīkls. Vai tad, kad būs ievainotie cilvēki vai slimie, vai tad tas nebūs izmantots? Kāpēc tad Aizsardzības ministrija pieļāva to, ka tās mācību iestādēs līdz šim laikam nevar apturēt difterijas epidēmiju? Augstskolas speciālistus kas gatavo, tas neizmaksā valsts budžetam naudu? Ārsti, inženieri, citi speciālisti, katastrofas medicīnai mēs lielas naudas summas novirzām. Kāpēc tad to mēs nerēķinām? Bet īpaša nozīme ir robežu būvei. Ja Latvija iestājas Eiropas Savienībā, tad Latvijas robeža būs Eiropas Savienības robeža. Es domāju, ka tie 90 miljoni, kas bija ieplānoti, droši vien ka ieies tajā sistēmā. Vai tas nebūs tā?

Un, ja visu šo mēs saliekam kopā, tad Latvija uz šo dienu jau sasniedz 2% robežu. Cienījamie kungi, un nevajag te, kā saka, apvainot vienam otru.

Un tālāk par kārtību mūsu armijā. 1999. gadā mums nebija pat kaujas plāna un kaujas reglamenta nebija, un arī citu nebija.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

L.Bojārs.

Paldies! Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo nefroloģijas nodaļa arī ir vajadzīga armijas cilvēkiem.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie sociāldemokrāti! 1926.gadā, kad finansu ministrs bija Bastjānis, sociāldemokrāts, Aizsardzības ministrijas budžets Latvijā sastādīja 18%. Lūdzu mācieties no saviem vectēviem! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 64. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 50, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijā budžetu programmā "Valsts — gaiss — telpa — kontrole... gaisa telpas kontrole un aizsardzība" un novirzīt īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir jautājumi, kuri ir jārisina valstiski pareizi, apdomāti un taupīgi. Valsts gaisa telpas kontrole — izdevumi 1999. gadā — 296 000, 2000. gads — 1 294 000, un 2001. — 2 174 000. Ja paskatāmies, 2000. gadā tika izlietots četras reizes vairāk nekā 1999. gadā. Toties Satiksmes ministrijas paspārnē arī ir gaisa kontrole, kura gadā saņemot vairāk nekā 4 miljoni... četri ar pusi miljoni latu. Kāpēc valsts budžetā neparādās sadaļā šī mistiskā organizācija, kura var apgādāt, un kā tad tiek saskaņota gaisa kontrole starp šo mistisko organizāciju un mūsu gaisa kontroli, kuru kontrolē tā kā Aizsardzības ministrija? Un kāpēc tas krievu iznīcinātājs pārlidoja, ka viens neredzēja, otrs it kā redzēja?

Man arī ir interesanti, ko darīs Kauņā ar nopirkto māju, ko nopirka Aizsardzības ministrija, kurā ir apakšā veikals, tirgojošs ar autodetaļām, augšā ir kantoris un vēl kaut kāds kabarē.

Tātad, cienījamie kolēģi! Šie 150 000 ir tā nauda, kura, neietekmējot absolūti gaisa kontroli, var tikt novadīta mūsu tautsaimniecībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 51, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

(LC) . 66. — deputātu Lāzo, Bērziņa, Dreimanes un Ūdres priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu programmā "Valsts teritoriālā militārā aizsardzība" par 200 000 un novirzīt to Aizsardzības ministrijai TV apraides nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

67. — deputāta Bojāra priekšlikums. Samazināt Aizsardzības ministrijas budžeta programmā "Vienība — profesionalizācija" un novirzīt to Ekonomikas ministrijai īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 67. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 49, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

68. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu programmā "Vienība — profesionalizācija" par 300 000 un novirzīt īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 68. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 45, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

69. priekšlikums. Sociāldemokrāti piedāvā šo pašu avotu pārdalīt par labu Satiksmes ministrijā dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es jau atkal jūtu, ka pār mani brāžas pārmetumu vētra, bet es tomēr gribētu, lai valdība pildītu likumu. Šoreiz likumu par dzelzceļu. Un tad man nevajadzētu klausīties simts un vienu pārmetumu par to, ka sociāldemokrāti vienmēr mēģina atrast līdzekļus tam, kam reāli ir vajadzīgs, pat valdība ir atzinusi, bet nekad tai nesanāk.

Un šeit ir divas lietas. Netiek pildīts likums, kas paredz, ka valsts finansē dzelzceļa infrastruktūru, jo jābūt ir vienādiem konkurences momentiem, atbilstoši ar autopārvadātājiem un dzelzceļa pārvadātājiem pasažieru pārvadājumos. Jābūt godīgai konkurencei. Tas ir viens.

Otrkārt. Jautājums skar arī tādu lietu kā pasažieru pārvadājumu dotācijas. Valdība to visu ir ietvērusi likumā, praktiski līdzekļus neizdala. Tiek izdalīti jau trešo gadu 300 000, kas ir reāls finansējums tikai šaursliežu dzelzceļam Gulbene—Alūksne un viena elektrovilciena remontam un modernizācijai. Tas arī ir skaidrs.

No vienas puses, mēs redzam Eiropas Savienības direktīvas, es zinu, ka Inkēna kungs arī man šinī gadījumā noteikti piekrīt, un mums vajadzētu atkal pamanīt to, ka Latvija ir nonākusi vienādā stāvoklī ar Albāniju, un citas valstis ne Eiropas Savienībā, ne Austrumeiropā, ne NVS nav, kas nepildītu šādus nosacījumus, ka šie pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, būtu atdalīti no pārējās dzelzceļa struktūras. Un rezultātā būtu iespējams arī nodrošināt sociāli nepieciešamus pārvadājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Pašreiz šī iekšējā pārdale, kas notiek, nozīmē to, ka kravu pārvadājumiem aug tarifi, mēs zaudējam konkurences cīņu ar Igauniju, Somiju un Lietuvu un samazinām budžetā ienākumus. Protams, mēs varam priecāties, ka muca, kurā ir ieliets labs konjaks vai vīns, ir caura un pakāpeniski viņa pil un pil. Bet vienu brīdi tā būs tukša un tajā brīdī, es nezinu, kas domā par to, kā kaut ko piepildīt. Tajā brīdī tas atkal būs viss no budžeta. Un tāpēc mums ir laicīgi jādomā par šiem jautājumiem.

Es gribētu atgādināt arī to, ka Rīgas dome tikai autobusu parkiem un tikai Tramvaju un trolejbusu pārvaldei gada laikā dotē 9 miljonus latu. Un tā ir nepieciešama summa, kuru jūs varat pārbaudīt, uzprasot Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš jums apliecinās, ka tā ir vajadzīga, neizbēgama un ikgadēja. Es te nekādi nesaprotu, kāpēc mēs gribam radīt milzīgu spriedzi šeit laikam uz Rīgas astoņsimtgadi vai kaut ko tamlīdzīgu tajā brīdī, ka vienā dienā tehniskā nolietojuma dēļ šie elektrovilcieni — pasažieru pārvadājumiem ir zināmi drošības kritēriji— nevarēs varbūt veikt šos te pārvadājumus Rīgas pilsētas un apkārtnes mezglā, ko parasti sauc par Rīgas aglomerāciju.

Es gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka arī tajās reizēs, kad Anatolijs Gorbunovs ir uzstājies dzelzceļnieku sabiedrības priekšā, viņš ir skaidri un gaiši pateicis: ja nākamā gada budžetā nebūs šī prioritāte arī ietverta, tad viņam nāksies kā satiksmes ministram atkāpties, jo par jokdari viņš negrib palikt. Tā ir reāla problēma, to saprot Satiksmes ministrija. Es neizprotu, kāpēc to nesaprot Ministru kabinets? Vai Ministru kabinets grib panākt to, lai šajos pasažieru pārvadājumos būtu pārrāvums? Vai tas ir nepieciešams? Lai lauku cilvēki nevarētu nokļūt uz darbu pilsētās? Jo līdzīga situācija jau ir īstenībā arī autopārvadājumiem, par kuriem runa ies vēlāk. Arī tur 50%—60% no dotācijas ir nogriezta.

Un es vēl gribētu uzsvērt arī to, ka mūsu dažādās diskusijās arī mūsu kolēģe no "Latvijas ceļa" Aija Poča atzina, ka Rīgas domei jau nu būtu jādomā arī par to, kā dzelzceļu pabalstīt. Bet kāpēc valsts par to nedomā? Tas nav skaidrs. Un tāpēc es gribētu jums vienkārši nocitēt pirms šī liktenīgā balsojuma valdības deklarāciju, kur jums, valdības partijām, vienkārši ir viena vienīga cieņa, paraugdokuments un gandrīz vai rīkojums sekot tam. Un te skan sekojoši vārdi no valdības deklarācijas, kuru jūs atbalstāt un pārstāvat: "Veiksim ekonomiski pamatotu un konkurenci veicinošu Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju līdz 2001.gada 1.janvārim, nodalot dzelzceļa infrastruktūru atsevišķā uzņēmumā, paredzot valsts un pašvaldību dotācijas publiskiem pasažieru pārvadājumiem."

Kolēģi! Pāriesim no vārdiem pie darbiem, kā mani mācīja kolēģi no Tautas partijas, darīsim to, ko jūs esat ierakstījuši valdības deklarācijā! Nespējat izdarīt — labojiet deklarāciju! Tautai paskatieties acīs, sakiet: "Nevaram, negribam, nespējam!"

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par likuma izpildi runājot, ir vesela rinda likumu, kurus valdība un Saeima ir pieņēmusi un devusi solījumu, ka šie likumi tiks pildīti. Un vesela rinda no šiem likumiem un vesela rinda no šiem solījumiem gadu no gada netiek pildīti. Jo vienkārši, pavisam vienkārši — nav naudas!

Tas, kas attiecas par šo piedāvājumu, jautājums, vai dzelzceļš, vai vispār Satiksmes ministrijas vesela rinda objektu ir stratēģiski no valsts aizsardzības viedokļa? Domāju, ka jā. Un tad rodas jautājums: kāpēc tos nevar ielikt šajā stratēģiskajā NATO integrācijas procesā? Nošaujot vienlaicīgi divus zaķus, atrisinot problēmu ar integrāciju NATO, viņas prasības un otras puses likuma prasības, jo Dzelzceļa likums jau kuro gadu prasa vienu un to pašu: dotāciju. Un budžeta grāmatā, ja kolēģi apskatīsies, tad arī Pašvaldību savienības vienošanās protokols ar Finansu ministriju un pēc tam Ministru kabinetu ierakstīts katru gadu viens un tas pats. Nesaskaņotais viedoklis. Pašvaldību savienība uzskata, ka likums ir jāpilda, Ministru kabinets katru gadu uzskata, ka likumu var nepildīt un 10 miljonus latu nepiešķirt dotācijai sabiedriskajiem pārvadājumiem.

Šis viss bloks, kas tālāk seko, sociāldemokrātu iesniegtie priekšlikumi, ir saistīts ar likuma daļēju izpildi, nevis tikai Gulbene — Alūksne šaursliežu dzelzceļa uzturēšanas izdevumiem un viena elektrovilciena, kas reāli ir šie 300 000 lati.

Un vēlreiz gribu atgādināt "Latvijas ceļa" deputātiem. Satiksmes ministrijas speciālais budžets ir viens no budžetiem ar absolūto mīnuss zīmi. Kultūras ministrijai mēs arī bijām piedāvājuši šo mīnusa zīmi jūsu ministrijai labot. Šie piedāvājumi tika noraidīti. Tagad nākamais ministrs un vesela rinda piedāvājumu, kas saistīti ar Satiksmes ministrijas absolūto mīnusa zīmi speciālajā budžetā. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu pulksten 17.30 turpināt Saeimas 30. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts likumprojekts "Par valsts budžetu 2001.gadam". Vai ir iebildumi? (No zāles: "Nav".)

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 69.priekšlikumu.

Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj! Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka godājamais sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētājs Baldzēna kungs atrodas interesantā situācijā. Viņam kabata un mute ir nonākusi interešu konfliktā, jo, būdams algots arodbiedrības darbinieks, saskaņā ar Eiropas praksi viņš nedrīkst izteikties par šiem jautājumiem.

Un varbūt otra piezīme. Ja "Latvijas dzelzceļš" ir tik briesmīgā stāvoklī, ka vilcieni noskrien no sliedēm, varbūt vajadzētu Zorgevica kungu ievēlēt atpakaļ Sociāldemokrātu partijas valdē, lai tādas nelaimes nenotiek. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Es domāju, Kiršteina kungs, ka visi šie priekšlikumi ir iesniedzami citām institūcijām, nevis adresējami man.

Turpinām debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: "Balsot!") Nē, debates pašlaik. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. — LSDSP priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 35, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

70. — deputāta Bojāra priekšlikums. Kā avots minēts tas pats Aizsardzības ministrijas vienību profesionalizācijas budžets, priekšlikums novirzīt Labklājības ministrijai. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts citos priekšlikumos, tā ka lūdzu šobrīd to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu vairākas reizes mēs pieskārāmies tam, ka tie cilvēki, kas ir tik tiešām invalīdi, un smagi, mēs jau viņiem nepiegriežam nekādu vērību. Un, protams, ka no valsts budžeta, ja nu atskaita, tad tur ir pāris tūkstošu, un par pārējo, kā viņi izdzīvos, tā viņi izdzīvos. Un arī šie 60 tūkstoši, neviens nevar pateikt, kā būs mūsu armijas zaldātiem. Protams, nedod Dievs, lai viņi, kā saka, patiktu šinī kategorijā, bet viņiem ir jāpalīdz! Un es jums pateikšu, ka arī armijā, no armijas kas ir aizgājuši. Cik ir traumu? Mēs taču to statistiku nezinām. Un kas, kā saka, ir noticis ar tiem jauniešiem, kamēr viņi dienē mūsu Latvijas armijā?

Un tās, kā saka, nereglamentētās attiecības, kas starp zaldātiem ir. To jau arī vajag paskatīties, un kādas ir tālākās sekas. Es biju gandarīts, ka Kuduma kungs pateica, ka tagad būs komisija no 2000.gada, kas strikti novēros, kā tad notiek līdzekļu izmantošana mūsu armijā un bruņotajos spēkos. Tik tiešām es esmu gandarīts. Ja man kādreiz bija kauns 1999.gadā, kad stāvēja ierindā Rēzeknē zemessargi un viens bija saplēstos gumijas zābakos un pārējiem — kas tikai nebija uzvilkts kājās. Un tajā pašā laikā līdz tam laikam desmitiem miljonu bija izlietoti. Jo tās trīs organizācijas, kas nodarbojās ar apgādi, it kā armijas, bet es nezinu, vai tas ir SIA vai kas, tik tiešām naudas līdzekļi aiziet ne tur, kur vajag. Jūs zināt, dzīvokļa remonts, bija tur nepatikšanas ar to apgādi, kas attiecas uz apģērbu. Es nemaz nerunāju — visas tās lietas ar ieročiem. Un pēdējie zaudējumi. Droši vien igauņiem vajadzēja pat taranēto kuģi samaksāt un vienu vēl noslīcināt Baltijas jūrā. Nu, paldies Dievam, ka zviedri vēl nepiestāda mums rēķinu par to, ka mēs sabojājam viņiem ekoloģiju. Tas norāda uz to, ka ar armiju strādā ļoti slikti un visam tam komandējošajam sastāvam ir tik tiešām jāmācās. Bet nav jāmāca mūs, deputātus, ko mēs zinām un ko mēs nezinām. Paldies! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 70. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 44, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

71. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas pats avots. Līdzekļus novirzīt Kultūras ministrijai Rīgas Doma jumta remontam. Jāsaka, ka ar pagājušā gada budžeta grozījumiem mēs jau kaut kādu daļu līdzekļu šim projektam piešķīrām. Šobrīd vienkārši neredzam vairāk iespēju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šinī zālē mēs nobalsojām, ka apliekam baznīcu īpašumus ar nodokli. Man, atklāti sakot, ir skumji un nepatīkami runāt no šīs tribīnes par to jautājumu, kādā stāvoklī atrodas tā celtne, kura Rīgā un Vecrīgā ir vēsturiska un kuru mēs, kā saka, visos tūrisma prospektos ievietojam, tāpat arī mēs sakām, ka šinī baznīcā atrodas vienas no labākajām Eiropā un otras pēc lieluma ērģeles, un dažādi.

Bet tagad iznāk, ka vajag veikt kaut kādu remontu, un viņiem ir vajadzīgs līdzfinansējums tikai 100 000 latu, jo pārējos 200 000 vai 300 000 viņi ir atraduši Vācijā un citās Eiropas valstīs, tas jau mums ir pieradums, ka mēs staigājam un ubagojam pa visu Eiropu, kas ko mums aizdod. Un tāpat notiek, jūs redzat, ar Brīvības pieminekli. Līdz šim laikam mēs nevaram viņu atremontēt. Vai tad tik tiešām neatrodas nauda valsts budžetā, kur tā aiziet, un redziet, toties, ja naudu vajag kaut kādai citai, teiksim tā, afērai, kas ar to zviedru kuģi, tur droši vien, ka tie 2 miljoni būs jāmaksā. Tur vairs jūs vainīgo neatradīsit, un no nodokļu maksātāju kabatas naudu vajadzēs samaksāt. Jā, jā, jaunais cilvēk, vajadzēs. Un nekur jūs nepaliksiet. Un tur ieslēgt skaitītāju uz to, cik vajadzēs procentus samaksāt. Es nemaz nerunāju, ka nākamā būs lieta par naftas produktu atmaksu Ventspilij, vēl būs lieta par piestātni Rīnūžos. Tur jau starptautiskas atkal nepatikšanas, un atradīsies droši vien dažādi citi darījumi, kur Latvija iekš viena miera noskaitīs naudiņu, bet nodokļu maksātāju naudiņu. Un neaizmirstiet, ka "Lattelekom" lieta ir. Bet tur jau ož pēc lielas summas. Un tas būs simtiem tūkstošu.

Un ko tad mēs darīsim ar budžetu? Tāpēc man vienmēr rada izbrīnu, ka mēs savām vajadzībām līdzekļus nevaram atrast, toties mēs vienmēr ieslīgstam kaut kādās nejēdzībās, kaut kādos darījumos, kur vienmēr nav neviena vainīgā, un nodokļu maksātāji mierīgi samaksā naudu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo, jo Doma baznīcā visi ejat Dievu lūgties un arī uz svētkiem ejat uz turieni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 35, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

72. — Ministru kabineta iekšējo līdzekļu pārdale Aizsardzības ministrijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

73. — sociāldemokrātu ierosinājums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt Satiksmes ministrijai dotāciju dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka automātiski valdību veidojošai koalīcijai šis priekšlikums ir jāatbalsta. Jo sociāldemokrātus dziļi satriec tas, ka ne tikai Kiršteina kunga apsolītais Zorgevics var atgriezties pie mums darbā, bet paliks bez darba arī "Latvijas ceļa" ministrs, kurš šodien vada satiksmes nozari. Jo satiksmes ministrs ir pietiekami nopietns cilvēks un pietiekami nopietni jau ir pateicis, ka gadījumā, ja likumdevējs negrib dot naudu dzelzceļa attīstībai un pasažieru pārvadājumiem, tad viņš neredz, priekš kam sēdēt šajā krēslā. Un ņemot vērā to, ka sociāldemokrātiem rūp Andra Bērziņa vadītās valdības stabilitāte, mēs ļoti lūdzam jūs piešķirt šo naudu dzelzceļam, pasažieru pārvadājumiem.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību, it sevišķi "Latvijas ceļa" deputātu, ka jūsu ministrs, satiksmes ministrs ir paziņojis par demisiju gadījumā, ja neradīsies nauda šai nozarei — pasažieru pārvadājumiem, kas reāli pamazām tuvojas bankrotam. Agri vai vēlu tas notiks. Vai ministrs būs viens vai otrs, bet, nepildot likumu, ko paši šeit pieņēmām, domāju, ka Kiršteina kungs arī pieņēmis šo likumu savā laikā, balsojot par, šis likums vairākus gadus pēc kārtas netiek pildīts. Aicinātu kolēģus pārdomāt, jo arī tālāk ir līdzīga rakstura priekšlikumi no sociāldemokrātiem, un katrā gadījumā katrs no šiem balsojumiem tuvina ministru brīdim, kad viņam ir jāatkāpjas no amata.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 42, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Poča.

74. — deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt to Labklājības ministrijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Smagā stāvoklī te Stradiņa slimnīcas nefroloģijas nodaļa. Pacienti tur nāk no visas Latvijas, un tajā skaitā arī no bruņotajiem spēkiem. Tāpēc šis priekšlikums ir tieši iekļaujams tajā programmā,kura ir vajadzīga, lai uzrādītu NATO. Tas ir viens.

Otrs. Nacionālo bruņoto spēku mācību centrs. Pieaugums 171 000 latu. Kādām vajadzībām un nepamatoti liels pieaugums? Tāpēc 91 000 no visas šīs programmas var mierīgi izdalīt, un tad nebūs nekāda skāde. Tas ir pirmais.

Otrais. Mums arī ir jādomā par veselības uzturēšanu.

Un trešais. Mūsu bruņotajiem spēkiem nav speciāla hospitāļa, tāpēc izmanto privātās slimnīcas, un tās taču ir jāatbalsta. Kas tad galu galā radīs tos apstākļus, kad mēs nomainīsim to aparatūru un tās iekārtas, kuras jau strādā 20—25 gadi. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr, Bojāra kungs, es jūs ļoti cienu, bet es lūdzu jūs nemaldināt, nemaldināt ne tikai deputātus, bet arī Latvijas iedzīvotājus. Vispirms tās iekārtas, ko jūs sakāt, kuru vecums ir 25—20 gadu, tās vispār nebija padomju Latvijā. Visi mākslīgās nieres aparāti ir nomainīti, sākot ar 1991.gadu, un, ja jums tas interesē, es biju Maskavā pagājušā gadā 28.slimnīcā, nav nomainīti... neviens jauns dialīzes aparāts nav nopirkts no 1991.gada. Tas ir viens.

Otrais. Tad, kad pagājušo gadu kompānija "Eiromediķi" nāca ar priekšlikumu šos pašus pakalpojumus sniegt Latvijas iedzīvotājiem nedaudz lētāk, ko tagad dara Rozentāls, tad viņi bija kategoriski pret šo priekšlikumu. Tā ka es vienkārši lūdzu runāt objektīvi un par lietu, bet nevis maldināt sabiedrību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 42, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

75. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 tūkstošiem un novirzīt Satiksmes ministrijai dotācijai dzelzceļu pasažieru pārvadājumiem. Šobrīd komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ja jūs esat ievērojuši mēs jau drusku esam pat palūguši tagad mazāk tās naudas, jo, es saprotu, jums jau tā sūrā sirds neatļauj Latvijas iedzīvotājiem atvēlēt naudu, lai viņi varētu braukt ar dzelzceļu, jo, protams, dzelzceļš apkalpo tranzītu, tranzīts ir jāiznīcina, tas ir skaidrs, un jūs lielākā daļa pārvietojaties pa autoceļiem, tas arī normāli, braucot pie saviem vēlētājiem, kuri ne vienmēr tiek pie jums, jo dzelzceļš nav spējīgs nodrošināt viņus ar iespējām ierasties uz tikšanos ar jums. Un tāpēc mēs lūdzam tomēr atbalstīt šo mūsu frakcijas priekšlikumu, un ne jau mums to naudu atvēlēt, bet atvēlēt Latvijas iedzīvotājiem, lai viņiem būtu garantēts tāds pakalpojums, kas saucas dzelzceļš.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Godājamais Burvja kungs! Man ir tikai viens jautājums. Kur bija Latvijas sociāldemokrātiskā partija un viņas frakcija tad, kad "Latvijas dzelzceļš" izpārdeva Latvijas lokomotīves zem to tirgus vērtības angļu ofšora firmām? Kur jūs bijāt tad, un kāpēc jūs nenācāt šeit Saeimā un neaicinājāt šīs lokomotīves novirzīt pasažieru pārvadājumiem? Varbūt jūs varat atbildēt arī uz jautājumu, kāpēc pēc izpostītas infrastruktūras, viena pasažiera pārvadāšana Latvijā izmaksā tikpat daudz, cik vienas tonnas kravas pārvadāšana? Un, ja jūs uz šiem jautājumiem nespējat atbildēt sev paši, tad jums nevajag šeit nākt un tērēt deputātu laiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Augsti godātais Kiršteina kungs! Latvijas sociāldemokrāti tanī laikā, kad tika izpārdots "Latvijas dzelzceļš", atradās ārpus šīm sienām, un mums nebija iespēju jums pat paskaidrot, kas būtībā notiek. Un jūs bijāt viens no tiem, Kiršteina kungs, kas toreiz pieņēma attiecīgos lēmumus. Un, ja mani atmiņa neviļ, no trijiem variantiem... no vairākiem, no sešiem variantiem, trijos variantos premjers bija tāds Andris Šķēle, un valdība bija tā, kura uzdeva dzelzceļam organizēt arī šo ne pārāk labo darbu, kas šodien atsaucas uz dzelzceļa likteni, bet ko darīt? Zorgevica kungs bija tikai izpildītājs, pavēles jau deva citi.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Es atvainojos, saņemt no jums aizrādījumu, bet es gribētu Kiršteina kungam sacīt tā: Kiršteina kungs, reiz jūs sacījāt par zemnieku saimniecībās esošo transporta nerentablu izmantošanu. Es atceros kā šodien, jums kaut kāda saruna bija par kombainiem. Jūs teicāt: kā tad jūs tā, zemnieki, nespējat racionāli izmantot kombainus cauru gadu? Jā, es domāju, nu varētu jau izmantot to labības kombainu, ziemā varbūt lāpstiņas pierīkot un sniegu vākt pa Rīgas ielām, varbūt ka varētu. Jūs esat tiešām racionāls cilvēks. Paldies par uzmanību! To es tikai gribēju jums atgādināt.

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Burvja kungs, man jūs jāapbēdina, atmiņa jūs viļ. Jūs maldāties vai arī klaji maldināt. Tātad, tikai pateicoties manām neatlaidīgām pūlēm, izdevās vispār kaut ko izmainīt šobrīd "Latvijas dzelzceļā". Atstādināt dažus pilnvarniekus, izmainīt organizācijas struktūru un galu galā uzsākt pārbaudi. Par ko bija slēdziens, arī satiksmes ministra slēdziens, ka ne viss, ko ir tirgojis "Latvijas dzelzceļš", ir noticis atbilstoši Latvijas likumdošanai. Un kas ir pats interesantākais, ko nepateica Kiršteina kungs, ka tās lokomotīves, ko pārdeva britu ārzonas kompānijai, sekmīgi aizbrauca ne jau uz Angliju, bet uz Ventspili.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Tikai ir viena piebilde. Saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" valsts akciju sabiedrības vadītājam premjerministrs neko nevar pateikt. Ja jūs iepazīsities ar šo likumu un ja jums ir tiešām tāds partijas biedrs, kurš šo likumu pārkāpj, tad jums jānāk šeit ar iniciatīvu viņu nekavējoši atbrīvot. Kas attiecas uz Grīga kungu, tad jūs, Grīga kungs, kaut ko saputrojāt par kombainiem, par pārējām lietām, par, teiksim, Kalpaka garu mēs varbūt runāsim kaut kur pēc kādām pāris stundām pavisam citā darba kārtības jautājumā. Tā kā, ja jūs kārtējo reizi nākat un visu laiku nezināt, par ko runājat, tad es uz jums nevaru arī apvainoties un es jums neko nevaru atbildēt. Saprotiet, jo šis nav jautājums par kombainiem, jūs kaut ko saputrojāt, bet es uz jums arī neturu ļaunu prātu, es esmu labsirdīgs tāpat kā jūs. Paldies! (Smiekli zālē).

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka jūs tomēr, mēs tomēr sākam novirzīties no temata par to, par ko ir priekšlikums. Priekšlikums ir par to, ka ir vajadzīgas dotācijas un ir vajadzīgs pildīt likumu. Un tas jau nav tikai ierakstīts likumā, tas ir ierakstīts šīs valdības deklarācijā. Šī valdība nepilda savu deklarāciju. Par to iet runa. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Kolēģi! Priekšsēdētāj! Mēs kaut kā aizejam pa apli drusku. Es gribētu teikt par to dzelzceļa jautājumu, nu vienkārši sekojošo. Pirmkārt. Ja mēs skatāmies uz autoceļu dotāciju, tad tur ir interesanta situācija. Tur ir valsts līdzfinansējums no ceļu fonda un arī pašvaldību līdzfinansējums, ja iet runa par autobusu pārvadājumiem. Ja mēs runājam par dzelzceļu, nav izdevies un tas ir uzdevums un es esmu runājis ar satiksmes ministru, un es domāju, ka pie tā tika strādāts vistiešākā veidā. Problēma ir vienā apstāklī, vai tikai valsts maksās tur. Jo, redziet, ir pašvaldības, kas nelieto dzelzceļu, un ir pašvaldības, kas intensīvi lieto. Ja mēs runājam kaut vai par izveidoto struktūru dzelzceļā, ko sauc par elektrovilcienu, kas vispār ir ļoti svarīga lieta Latvijā un Rīgai it sevišķi un Rīgas apkārtējiem rajoniem. Nav diskusijas par to, ka to varētu apturēt, kaut kādā veidā šis dzelzceļš varētu pārstāt funkcionēt, tad būtu problēmas daudz lielākas nekā atsevišķos jautājumos. Problēma, ka ir precīzi jāizdomā shēma, kā piedalās pašvaldības līdzfinansējumā, sevišķa aktivitāte nav, es saprotu no budžeta viedokļa, bet no vispārēja godīguma principa ir jāatrod sabalansēta situācija starp valsti un pašvaldībām, tikai kad tas mehānisms ir skaidrs, tad var ķerties pie dotācijām. Tas ir viens.

Otrs. Dzelzceļa bilance parāda, ka, ņemot vērā amortizāciju, dotācija ir 15,6 miljoni gadā, ja bez amortizācijas, tad 5,6 miljoni gadā, tie ir lieli cipari katru gadu. Un es nedomāju, ka mēs vienā gadā varam to izdarīt. Jā, tiesa, jāsaka godīgi, ka vairāk par vieniem 200—300 tūkstošiem, ja neskaita, teiksim, invalīdus, mēs neesam no valdības nekad to naudu devuši. Valdības deklarācijā nav cipari ierakstīti precīzi, ir ierakstīts tas, ka ir jāveic restrukturizācija un jāsāk šis process. Tā problēma, kāpēc to nevaram uzsākt, ir tā, ka nav skaidrs, kā līdzdalībinieki... kā būtu līdzdalība no Ogres rajona, no Tukuma rajona, no Jelgavas rajona, No Rīgas rajona un no Rīgas pilsētas. Neapšaubāmi, ka viņām ir jābūt daudz lielākai līdzdalībai dotācijā nekā, teiksim, Talsu rajonā vai, piemēram, Saldus rajonā. Un tas nav izdomāts līdz galam, un, godīgi sakot, es ceru, ka tas tiks izdarīts, un tad nelolosim ilūzijas, ka mēs vienā gadā varēsim šo jautājumu vienkārši atvērt. Tas ir ļoti nepatīkams ilgu gadu pakāpenisks jautājums.

Ja mēs iebalsosim šo summu, kas ir tagad, mēs to varam iebalsot, bet tā jau absolūti neko neatrisinās. Tāpēc es personīgi domāju, ka šoreiz mēs nevaram iet šo ceļu, bet tas, ka satiksmes ministrs šo jautājumu ir stādījis asi, ja nu tā tas ir... un ja mēs ejam vēl tālāk... Es vienkārši izmantošu laiku, pateikšu, lai nenāktu divreiz. Tas ir tikai viens jautājums par dzelzceļu. Otrs jautājums, protams, ir autoceļu fonda izlietojums. Protams, no 50% mums būs jāiet uz 100%. Bet rēķiniet. 10% maksā 12 miljoni. Ja tas ir 50% — tie ir 60 miljoni latu. Parēķinām, cik budžets var atļauties, no 50% aiziet uz 100% un apmierināt tos šoferus, kas maksā par to ceļu lietošanu. Tas nav piecu gadu jautājums. Es baidos, ka tas pat nav septiņu gadu jautājums. Tā tomēr ir gara procedūra, kas ir jāuzsāk. Bet vienkārši tā pateikt, ka tūlīt pat izmainīt... nu, cilvēki mīļie, mēs taču zinām tos budžeta ciparus, nav tādu līdzekļu. Tad vienīgais avots momentā ir budžeta deficīts. Momentā budžeta deficīts, kur iet mēs nevaram. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 44, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

76. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 50 000 latu novirzīt Satiksmes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienītie kolēģi! Godātais Prezidij! Nupat kā Godmaņa kungs, runājot par līdzīgu jautājumu, teica: tikko mehānisms būs skaidrs, varēsim ķerties pie dotācijām dzelzceļam. Mehānisms skaidrs jau bija sen, ko darīt ar jūru Latvijā. Un šī valdība jau kuro gadu ievieš jaunu kuģošanas politiku. Un ieviesta tā būs uz to brīdi, kad mēs kopējiem spēkiem būsim likvidējuši Latvijas kuģniecību. Acīmredzot pašlaik mehānisms būs skaidrs tad, kad Latvijā dzelzceļš sabruks. Šķēles kungs nupat kā te norunāja, cik lieli uzlabojumi nāca tad, kad viņš ķērās klāt pie dzelzceļa. Ja tāpat būtu domājuši Latvijas dzelzceļa izmantotāji, tas būtu bijis vienkārši brīnišķīgi. Žēl, ka Latvijas dzelzceļa izmantotāji tā nedomā.

Un jautājumā par to, ka uzņēmuma vadītājs slikti pilda likumu, neizmantojis savas tiesības, ļoti labs piemērs ir "Latvenergo" liktenis, kas notiek ar uzņēmuma vadītājiem, kuri nepakļaujas politiskam spiedienam tur, kur jāved saimniecība.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

77. priekšlikums — deputāts Leons Bojārs. Samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 000 latu, novirzīt Iekšlietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man visu laiku rada izbrīnu tas, ka Latvijas Republikas valdība ir akla pret ārkārtīgi smagām problēmām. Nu, tai skaitā narkomānija, par kuru iet jautājums, un noziedzība.

Par narkomāniju. Jā, tik tiešām, ir mans priekšlikums 100 000 latu novirzīt no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijai narkomānijas apkarošanas centram. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka jūs visi zināt, ko dara "baltā nāve" Latvijā. Cik katru garu aiziet uz viņpasauli jaunatnes. Vai tās ir meitenes, vai tie ir puiši. Jūs labi zināt, ka jebkurā skolā Rīgā ir narkodīleri. Es nemaz nerunāju par diskotēkām un citām vietām, kur nu, kā saka, liels daudzums jauniešu sanāk uz to vai citu pasākumu. Kāpēc jūs to negribat redzēt? Vai tad tik tiešām jūs neredzat, ka narkotikas iet kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Iet arī no Skandināvijas un iet no dienvidiem — no Lietuvas. Un kādā veidā un kas tikai nav! Un Latvijā tās nezin kāpēc ir pašas lētākās. Ja zāles mums ir pašas dārgākās no Baltijas valstīm, tad narkotikas ir pašas lētākās. Tātad pieradina jaunatni, un ar to viss beidzas. Un tam ir ārkārtīgi smagas sekas. Nu jūs varat iedomāties, ja narkomāns ir iesaukts armijā un viņam ir ierocis un viņš ir lietojis narkotikas. Kas atbildēs par tām sekām, ko var veikt šis bruņotais cilvēks? Es domāju, ka piemēri... jau arī kaut kas ir bijis... Tas ir viens.

Otrs. Ar tādu disciplīnu, kā ir Latvijas armijā, diemžēl visādus brīnumus var sagaidīt tie, kas bija, un tie, kas būs. Kā var tā, ka profesionāls armijas vīrs paņem un nošauj savu biedru. Vai tad tik tiešām tur neprot, kā apieties ar ieročiem? Un tad kādā stāvoklī viņš bija?

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo pēc tam sekas būs daudzreiz lielākas un graujošākas, un narkomānija mums ir jāapkaro ar pašām nežēlīgākajām metodēm, jo nevar pielaist to, ka mēs galīgi iznīcinām savu jaunatni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 77. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 36, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

78.— LSDSP priekšlikums. Samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu "Nacionālo bruņoto spēku mācību centrs" par 100 000 latu un novirzīt Satiksmes ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 43, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

79. — deputāta Vidiņa priekšlikums par iekšējo pārbīdi Aizsardzības ministrijas budžetā. Šobrīd komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tad, kad Krievija šantažē Latviju un draud Latvijai par iespējamo iestāšanos NATO, tad, kad Krievijas interešu aizstāvji šeit, Latvijā, citējot marksisma—ļeņinisma pamatlicēja Ļeņina, nedaudz pārfrazējot, ķēdes suņu izplatīto melīgo un neķītro informāciju par NATO, man šķiet, ka mūsu valstī ir jāpieņem efektīvi kontrpropagandas mēri. Ko es saprotu zem efektīviem kontrpropagandas mēriem jeb pasākumiem? Tā būtu objektīva un patiesa informācija par NATO. Un es esmu ļoti gandarīts jums paziņot, ka aizsardzības ministrs ir piekritis šai pozīcijai un viņš sola ar premjera akceptu, ka Aizsardzības ministrija atradīs šos līdzekļus, noslēdzot ar televīziju speciālu līgumu par šo jautājumu, un tamdēļ es šo jautājumu noņemu un ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja ziņu, Seiksta kunga akceptu, arī noņemu 80. priekšlikumu.

Kolēģi, un man ir vēl viena piezīme. Tie, kas visu laiku tagad ķeras klāt pie aizsardzības budžeta un mēģina to ierobežot, tie paši īstākie un pārliecinātākie NATO pretinieki izmanto arī pēc dižā Ļeņina vārdiem, "poļeznih durakov" jeb lietderīgos muļķus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

79. un 80. priekšlikums ir noņemti. (Starpsauciens: "Kā var noņemt! Tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Vai rakstisks apliecinājums jums ir?") Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vidiņš Seiksta kunga komisijas vārdā noņem šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

81. priekšlikums — deputāts ...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām izskatīt!

A.Poča.

81. priekšlikums — deputāts Leons Bojārs. Ierosina samazināt Aizsardzības ministrijai budžetu par 30 000 latiem un novirzīt Ekonomikas ministrijai īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Es vienkārši izmantoju iespēju, lai pievērstu uzmanību. Kā izrādās, šobrīd jebkurš deputāts var cita deputāta vārdā mierīgi noņemt jebkuru priekšlikumu. Tad es ierosinu pašlaik premjerministra vārdā noņemt no izskatīšanas visu nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītājs.

Vai vēl kāds vēlas debatēt par deputāta Bojāra priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 49, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

82. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 000 latiem, novirzīt to Iekšlietu ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Dažas nedēļas atpakaļ no Kartogrāfijas nodaļas, kas ir Iekšlietu ministrijā, 430 000 bez budžeta akcepta, bez Saeimas akcepta, tika novadīti it kā Valsts zemes dienesta vajadzībām. Tāpēc man arī nav saprotams, vai tad Zemes dienests ir tas, kuru apgādā ar finansu līdzekļiem Aizsardzības ministrija? Jo vairāk, Zemes dienestam kartogrāfijas darbiem ir iedalītas naudas summas. Tātad nobēdzināts. Nu, Dievs ar viņu!

Bet tagad par to jautājumu, kas arī skar Narkomānijas apkarošanas biroju. Arī šie 100 000 latu ir vajadzīgi Iekšlietu ministrijai, lai būtu cīņa ar narkomāniju, jo tās darbības, kas notiek tādā apjomā dotajā momentā, tās neatbilst mūsu valsts interesēm. Un, ja visās Eiropas valstīs ārkārtīgi nežēlīgi cīnās ar šo "balto nāvi", tad mēs neko nedarām. Narkomānus arestē, it kā tur paņem pāris gramu heroīna, un pēc trim dienām viņš atkal ir mājās un iekš viena miera, braucot ar savu "mersedesu", izvadā šo indi. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas aizsargā mūsu jaunatni, tas ir pirmais solis. Tas dos papildinājumus arī mūsu armijai, jo narkomānu iesaukt nevarēs. Un trešais. Mums ir arī jāpieņem visi tie mēri, lai šī "baltā nāve" caur Latviju tranzītā nenonāktu Eiropā, jo arī tas mums nedara godu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 44, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

83. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Labklājības ministrijas budžetam. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts 152.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

84. — LSDSP priekšlikums. Samazināt Ārlietu ministrijas budžetu par 100 000 latiem un novirzīt to Satiksmes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis ir pēdējais mūsu sociāldemokrātu priekšlikums jautājumā par dotāciju pasažieru pārvadājumiem. Es saprotu, ka arī tas netiks atbalstīts. Un dzelzceļa pārvadājumi arvien sašaurinājies ar katru mēnesi vai katru gadu. Turpināsim nepildīt likumu, turpināsim nepildīt valdības deklarāciju, varbūt ministrs atkāpsies, bet katrā gadījumā tā ir jūsu un mūsu izvēle, un kāda nu tā ir, tāda ir.

Es šeit dzirdēju diezgan patīkamus vārdus no aizsardzības ministra Kristovska kunga. Gribētu teikt tādus pašus vārdus arī par viņu. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijai ir paveicies, ka mums ir šāds aizsardzības ministrs. Labāka nav bijis, un es ceru, ka viņš būs ilgi šajā amatā, jo tiešām es neredzu labāku kandidatūru par viņu, kas stāv un krīt par savu nozari. Vienīgais viņa pluss ir vēl, salīdzinot ar citiem ministriem, ka viņam palīdz arī šie ārējie faktori.

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle.

A. Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Par cik Salkazanova kungs teica, ka vairāk sociāldemokrāti par "Latvijas dzelzceļu" nerunās, par šī dzelzceļa postošo stāvokli, es gribētu tad pabeigt ar optimistisku noti. Valdība ir paredzējusi nākamā gada budžetā 3,2 miljonus latu galvojumu vienam pašam "Latvijas dzelzceļam". "Latvijas dzelzceļš" ir sašķirojis savas prioritātes, tās uzrādījis Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrs aizstāvējis valdībā, un valdība šos galvojumus ir akceptējusi. Beigsim vismaz uz pozitīvas nots, Salkazanova kungs!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Ļoti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamās kolēģes! Cienījamie kolēģi! Un visnotaļ godājamais Lagzdiņa kungs! Pirms pārtraukuma Lagzdiņa kungs, runādams par citu tēmu, minēja sociāldemokrātu Bastjāni, kas ir veltījis lielas summas aizsardzības budžetam. Lagzdiņa kungs, man vienmēr ir tāds mulsums, kad mēs ielūkojamies kādas partijas vēsturē. Un es ļoti lepojos, ka sociāldemokrātiem ir tādi vārdi kā Bastjānis, cerams, ka tādi ar laiku būs arī Tautas partijai.

Vēl, runājot, par Valdemāru Bastjāni, es gribētu vēsturiski pieminēt, ka šis cilvēks rūpējās ne tikai par aizsardzības budžetu, bet arī par pasažieru pārvadājumiem visā Latvijā, pilnīgi reorganizējot autobusu kustību, dzelzceļa kustību, transporta kustību Rīgas pilsētā, un ne tikai to. Līdz ar to es aicinātu visus šeit klātesošos, kas ciena vēsturi, kas ciena savas saknes, atbalstīt arī šo sociāldemokrātu priekšlikumu, kaut gan, mūsuprāt, mēs tikām iesnieguši Saeimā neskaitāmus priekšlikumus par to, kādā veidā pārdalīt, kādā veidā pārveidot valsts nodokļu politiku tādējādi, lai mums nebūtu kādam jāatņem uz cita rēķina, lai kādam iedotu. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šķēles kungs mani pārliecināja, ka jums patiešām ir jābalso par šo LSDSP priekšlikumu, jo, pasakot skaistus, optimistiskus vārdus par to, ka valdība ir iestrādājusi galvojumu, un zinot, no kuras partijas nāk Latvijas finansu ministrs, man nav absolūti nekādas pārliecības, ka finansu ministrs pildīs arī šo likumu, jo tāda prakse jau ir iestrādāta. (Starpsauciens: "Paldies!")

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Burvja kungs! Es esmu pārliecināts, ka, protams, diez vai finansu ministrs Gundars Bērziņš dos galvojumu gadījumā, ja jūs pārdosit kārtējās dzelzceļa sliedes vai arī lokomotīves kādai angļu kompānijai. Es domāju, ka tādā gadījumā diez vai jūsu partijas biedrs Zorgevics, kas vada "Latvijas dzelzceļu", saņems šo galvojumu? Es tādēļ visnotaļ ceru, ka neatkārtosies arī tādi gadījumi, kad nācās starptautiska konkursa gaitā, kurā "Latvijas dzelzceļš" pretendēja uz jaunu sliežu iegādi, Starptautiskajai investīciju bankai apturēt šo konkursu tādēļ, ka skaidri bija redzams koruptīvs darījums. Sliedes gribēja sociāldemokrāti būvēt par zelta cenu. Es ceru, ka mums nevajadzēs šādiem te "zelta sliežu" iepirkšanas gadījumiem izmantot Latvijas valdības galvojumu. Šīs lietas jūs visi zināt. Un būtu labāk, ja jūs runātu par savām lietām.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, patīk, ka cilvēki ir pārliecināti. Un Šķēles kungs, protams, pateica, ka tā ir viņa pārliecība. Viņa pārliecība bija arī tad, kad cienījamā partija viņa vadībā solīja daudzus skaistus bērnus Latvijas nākotnei. Tanī pašā laikā šodien ar visu savu pārliecību jūs, cienījamie kolēģi, nobalsojāt pret to, ko ir nepieciešams dot bērniem.

Šobrīd, runājot par dzelzceļu, ļoti skaisti dzirdēt visu to, ko var pierakstīt, un eksperti no malas nezin kāpēc labāk zina, nekā dzīvē, cik kas maksā. Un finansu ministrs tādos gadījumos, ne tikai šis, arī iepriekšējais, izrādās, ir tikai politisks mehānisms vienam kādam dot, otram kādam nedot. Jo privatizācijas procesā bija paņemts ļoti daudzkas, arī pārstrādes rūpnīcas. Tagad, izrādās, tās arī tiek pārdotas, bet toreiz tas bija tikai attīstības labā. Tā ka tā vēsture Latvijai vēl nav tik tālu aizgājusi, lai visu aizmirstu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Atvainojos, ka es jūsu laiku kavēju pirmo reizi, jo īstenībā man diezgan neērti klausīties debates no opozīcijas puses, kas lielā mērā ir neprofesionālas, tuvredzīgas, un tiek, protams, klausītāji maldināti. (No zāles deputāts Burvis: "Klausītāju te nav!")

Bet runājot par dzelzceļu. Šī gada budžeta grozījumos ir paredzēts 1 680 000 latu galvojums "Latvijas dzelzceļam". Ar satiksmes ministru, ļoti konstruktīvi izejot, saplānojot šo lietu, esam vienojušies, ka šogad šis galvojums tiks izsniegts. Ir pilnīga skaidrība gan par biznesa projektu, gan par nodrošinājumu galvojumam, gan citām lietām. Vēl vairāk, jo šobrīd ir izsludināti konkursi gan par remontu, gan par kredītdevēju iestādi. Tā kā šī lieta tiks risināta, un varu teikt, ka budžets kopumā ir sabalansēts, un tās daudzās lietas, ko jūs minējāt, tās jau ir izmaiņas, kuras šobrīd tiek apspriestas. Pamatā visas lietas, kuras bija iespējams, ir risinātas. Tas, kas tagad tiek piedāvāts, tās ir budžeta deficīta palielināšana. Aicinātu to nedarīt! Budžets ir sabalansēts. Ļoti labs budžets priekš šī apstākļa, kur ir sabalansētas iespējas ar vēlmēm. Protams, daudzas vēlmes ir palikušas nerealizētas, bet, ja mēs strādāsim konstruktīvi, budžets tiks pieņemts, būs stabilitāte finansu sistēmā. Visas šīs problēmas varēs risināt. Bet es ļoti, ļoti aicinātu nemaldināt cilvēkus ar daudziem šeit izteikumiem un nemānīt, tomēr no tribīnes būt korektiem gan pret kolēģiem, gan pret citiem klausītājiem.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Mēs tiešām gribējām beigt uz labu noti. Jāsaka, ka laikam iznāks savādāk. Vai arī, kā parasti. Patiesībā par šiem te resursiem, ko mums piedāvā ārzemju bankas, es domāju, ka ļoti dauzi no šeit klātesošajiem un arī no klausītājiem zina, ko nozīmē vārdi — paņemt dažādu lielu investīciju kompāniju kredītresursus. Un cik procentu aiziet konsultantiem, mēs ļoti labi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā to redzējām, skatot jautājumu par Kokneses ūdens saimniecības sakārtošanu vai Jaunjelgavas ūdens saimniecības sakārtošanu. Projekta kopējā vērtībā 380 tūkstoši, 80 tūkstoši aiziet somu ekspertam. Ne par ko. Jo viņš neatbild par projekta realizāciju, viņš vienkārši uzrauga projektu. Līdzīgi bija arī ar dzelzceļu, jo visi šie piedāvājumi ir saistīti ar to, ka tiek norādīts, no kurienes un kas jāpērk. Un tas nekas, ka Eiropā sliedes maksā dārgāk, tas nekas, ka sliežu stiprinājumus ražo tepat Daugavpilī un var nodrošināt darbu tepat Latvijas iedzīvotājiem. Bet šis kredīts nav no mūsu puses ņemts Latvijas bankās vai kā citādi. Tomēr šie starptautiskie fondi vienmēr diktē noteikumus. Un šie noteikumi nerada darba vietas ne Latvijā, ne kaut kur tuvumā. Šie kredīti rada darba vietas tur, kur norāda konkrēto valsti. Un šinī gadījumā tā bija Somija un Zviedrija.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

85.priekšlikums — Ministru kabineta. Tikai programmas precizēšana. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

86.priekšlikums — Ministru kabinets. Ārvalstu palīdzības summu precizēšana. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

87.priekšlikums — deputāts Leons Bojārs. Līdzekļu pārdale no Ekonomikas ministrijas Labklājības ministrijai. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. — Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 39, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

88.priekšlikums — deputāts Leons Bojārs. Pārdalīt Ekonomikas ministrijas budžetu par labu prokuratūrai. Jāsaka, ka šis priekšlikums ir atbalstīts no citiem avotiem 231.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ekonomikas ministrija ir viena no tām ministrijām, kura nes pilnu atbildību par rūpniecības un citu nozaru pakāpenisku sairumu Latvijā. Tā arī ir lielākais vaininieks pie tā, ka mums ir bezdarbs. Nav viņai nekādu attīstības plānu tālākā Latvijas attīstībā, vai tas skar mūsu rūpniecību, vai citas nozares. Un šīs ministrijas sastāvā ir slavenā Latvijas Privatizācijas aģentūra. Tikai tas, ka šitā slavenā iestāde reitingā starp Latvijas institūcijām ir pēdējā vietā ar mīnus 66 punktiem, norāda par tās pilnīgi negatīvo darbību. Neuzticību izsaka 90% aptaujāto. Salīdzinot ar Latvijas Radio — plus 66%. Tas ir skumji, ka esošā valdība un bijušās valdības ir pieļāvušas Latvijas Republikai tādu parādību. Tikai no publikācijām izdevās sadabūt tādu ziņu, ka šīs aģentūras izdevumi gadā sastāda 6,3 miljonus latu. Tā ir puse no gada budžeta mūsu Ārlietu ministrijai. Par cik Latvijas prokuratūra strādā bez tehniskā nodrošinājuma, vai tas daļēji, kas viņai ir atdots, kaut kur atbilst 1990.—1991.gada līmenim, tad sakarā ar to, ka ir palielinājusies noziedzība un citi nelikumīgi darījumi, ir jāveic modernizācija ar datorsistēmām un jāievieš vienota sistēma, lai tie datori būtu attiecīgi saslēgti. Tāpēc 200 000 latu ir jāpaņem no Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta, pēc tam viņi veiks iekšējo pārbaudi un atradīs.

Un vēl. Šīs privatizācijas aģentūras seifā tika atrasti pāri par 100 000 latu. Kam piederēja šī nauda? Cik redzams no publikācijām, neviens nezina. Tātad tā arī jāpievieno ir pie šiem 200 000. Tātad kopā 300 tūkstošu ir jāizdala par labu mūsu valsts prokuratūrai. Un es domāju, ka tā būs laba palīdzība, lai šī organizācija varētu veikt to darbību, kas netiek veikta un par kuru mums ir vairākas reizes jākaunas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 47, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

89. — Ministra kabinets. Ierosina precizēt ārvalstu tehniskās palīdzības summas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

90.— Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — samazināt statistikai budžetu un novirzīt šo naudu īpaši atbalstāmiem reģioniem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 42, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

91. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — precizēt ārvalstu tehniskās palīdzības summas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

92.priekšlikums — Ministru kabinets. Precizēt finansējumu energoapgādes regulēšanai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

93. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — samazināt Ekonomikas ministrijā budžetu investīciju piesaistēm un investīciju veidošanas programmām, novirzīt īpaši atbalstāmiem reģioniem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

94.priekšlikums — deputāti Apinis, Dambergs, Kalniņš, Ūdre, Zvejsalnieks ierosina pārdalīt Ekonomikas ministrijas budžetu par labu Kultūras ministrijai. Jāsaka, ka mēs jau pirms tam nedaudz precizējām vispār šo pozīciju, tā ka tas nav balsojums, no vienas puses, pēc būtības, no otras puses, ir 286.priekšlikums, kur vienai konkrētai programmai, kurai pretī ir ārvalstu finansējums, neliela summiņa ir iedota. Šobrīd komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs šeit jau satiekamies ar savu iemīļoto superregulatoru jautājumu. Vismaz likumā par superregulatoriem jau bija nolikts tas, ka tam būs papildus lieli ieņēmumi par sava veida licencēšanu un daudzām vēl papildu funkcijām. Līdz ar to ir patīkami redzēt, ka nākamā gada budžetā mēs jau plānojam tam vairāk nekā miljons 218 tūkstošu latu.

Protams, es nezinu, kā šī jaunā institūcija, vai tai tiks remontētas jaunas telpas, mēs nevaram aizmirst to, ka superregulators tiešā veidā sāks strādāt kaut kur tikai daļēji jūnijā, bet pilnībā tikai 1.septembrī. Tātad mēs ieliekam aptuveni tā uzturēšanai kaut kur 1 200 000 latu uz kādiem četriem pieciem mēnešiem. Tā taču ir milzīga summa. Es ceru, varbūt ka tiešām uzstāsies ekonomikas ministrs vai kāds no Kabineta, kas ir informēts, kur šī milzīgā summa tiks iztērēta, jo līdz tam laikam visa finansēšana notiek caur ministrijām, jo strādās tās regulējošās sistēmas, kas eksistēja līdz šim. Kādēļ superregulatoram uz četriem mēnešiem ir izdalīti 1 200 000 latu? Un, ja nevar atbildēt uz šo jautājumu no ministrijas, neviens no Kabineta kompetenti, tad es aicinātu atbalstīt cienījamo kolēģa priekšlikumu un šo naudu pārdalīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 32, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

(LC) . Nākamais 95. ir Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. (No zāles deputāts Lujāns: "Balsot!") Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 22. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

96. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — samazināt Finansu ministrijas centrālā aparāta budžetu, novirzīt to dzelzceļa dotācijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 96.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 35, atturas — 30. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

97. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — samazināt par 100 tūkstošiem Valsts kases budžetu un novirzīt dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 97.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 38, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

98. — deputāti Ādamsons un Grīgs ierosina samazināt valsts ieņēmumu muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmas programmu par 2 miljoniem un novirzīt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka finansu ministrs daudz nevarētu iebilst, ka mēs no valsts ieņēmumu muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmas noņemam 2 miljoni latu un tos piešķirtu kolēģim Segliņa kungam, kas vada Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Es īsumā varētu jums stādīt priekšā ugunsgrēku un glābšanas darbu statistiku. 2000.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 15.novembrim valstī reģistri 6655 ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 176 cilvēki, no tiem 8 bērni. Ugunsgrēku radītie zaudējumi sastāda 2,27 miljoni latu. Iznīcinātas 1058 ēkas, 521 tonna lopbarības, 190 mājlopi un 193 tehnikas vienības. Kā parasti, visvairāk ugunsgrēki notikuši dzīvojamā sektorā — 3195 ugunsgrēki.

Rastos jautājums, ko tie ugunsdzēsēji galu galā dara? Bet tagad paskatīsimies, ko viņi patiešām dara. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no janvāra līdz oktobra mēnesim ugunsgrēkos izglābuši 135 cilvēkus, 179 mājlopus, kā arī materiālās vērtības 7,6 miljonu vērtībā, gandrīz trīs reizes vairāk nekā zaudēts. Ar ugunsgrēkiem nesaistītās avārijās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki atskaites periodā piedalījušies 2071 dažādos glābšanas darbos. Izglābuši 165 cilvēkus, no tiem 122 cilvēkus ceļu satiksmes negadījumos, 31 cilvēku uz ūdens un ledus, savākti ap 450 kg dažādu ķīmisko vielu, 18 kilogrami dzīvsudraba, diemžēl līdz šim valstī nav atrisināta savākto ķīmisko atkritumu pagaidu uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtība.

Un nedaudz par ugunsdrošības profilaksi. 2000.gada janvārī—oktobrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ir veikuši 9332 objektu ugunsdrošības tehniskās apsekošanas, 1505 gadījumos uzlikti administratīvie sodi kopsummā par 18 093 latiem, izskatīti ir 1511 būvprojekti, veiktas 754 būvobjektu tehniskās apsekošanas, izteikti 292 brīdinājumi par objektu darbības pārtraukšanu, 83 objektos darbība apturēta, ekspluatācijā pieņemtas 3106 ugunsdrošības automātikas iekārtas, izskatīts 1691 iesniegums un sūdzības. Organizētas 232 televīzijas pārraides un 688 radiopārraides. Izveidotas darba grupas par jauna likuma par ugunsdrošību un jauna civilās aizsardzības likuma izpildi. Izstrādei nosūtītas saskaņošanai civilās aizsardzības aizsargbūvju koncepcija. Izstrādāti un akceptēti Ministru kabineta sēdē konceptuāli priekšlikumi darbiem ar valsts materiālajām rezervēm.

Nedaudz par problēmām, kas ir sakarā ar nepietiekamo finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 21.marta sēdē nolemto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārskatīja un iesniedza Ministru kabinetā budžeta pieprasījumu 2001.gadam, kas sastādīja 20 miljonus latus, lai varētu pilnībā veikt savas funkcijas. Tā kā budžeta finansējums tika piešķirts mazāk nekā 1999.gadā līmenī — 8 552 382 lati, dienests ir spiests savu darbību sašaurināt. Jau vairākus gadus dienests nepietiekamā finansējuma dēļ nepilda likuma par ugunsdrošību 22.pantu — darba laiks un darba samaksa. 1997.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumus, tajā skaitā nepilda noteikumus nr.340 par darba samaksu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kā arī 1998.gada 8.decembra Ministru kabineta noteikumus nr.447 — Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas komandējošā sastāva formas tērpu un atšķirības zīmju formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu un mantiskās apgādes normas. Nepiešķirot dienestam valsts investīcijas programmā "Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas iegāde" līdzekļus paredzētajā apjomā, dienesta darbība var tikt apdraudēta.

Pamatojoties uz likumprojektu "Par valsts budžetu 2001., 2002., 2003. gadiem", pēc likumprojektā uzrādītajiem skaitļiem dienests 2001. gadā vēl spēs pildīt likumā "Par ugunsdrošību" noteiktos pienākumus, izmantojot jau pilnībā nolietoto aprīkojumu un tehniku. Ar 2001. gadu dienests būs spiests atteikties no mežu ugunsgrēku dzēšanas. Bez tam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nevar pildīt funkcijas Civilās aizsardzības likuma jomā, kas attiecas uz iedzīvotāju apziņošanu, trauksmes sistēmas un kontroles novērošanas tīklu un informācijas skaitļošanas centra izveidi.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

O.Grīgs.

Vienu minūti es gribētu palūgt, priekšsēdētāja kungs, lai...

Sēdes vadītājs.

Vienu minūti. Vai piekrītat? (Starpsauciens: "Nē!") Nepiekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai piešķirt deputātam Grīgam vēl vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 16, atturas — 24. Lūdzu, turpiniet! Viena minūte jūsu rīcībā.

O.Grīgs.

Es gribētu vēl tikai piebilst to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas arī papildus veic glābšanas darbus, kopš 1998. gada arī pilda civilās aizsardzības funkcijas, ļoti pietrūkst speciālā aprīkojuma. Es šeit neuzskaitīšu laika trūkuma dēļ visu to, kas trūkst Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem. Bet varu pateikt tikai to, ka šie cilvēki diendienā faktiski riskē ar savu dzīvību un veselību. Un tāpēc es domāju, ka finansu ministrs Valsts ieņēmumu dienestam savā ministrijā atrastu līdzekļus, bet savam kolēģim, kurš vada Iekšlietu ministriju un šo ļoti svarīgo dienestu kā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, piekristu, ka atvēlētu šo summu, ko es ierosinu pārdalīt no Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi, es teiktu, ka puse budžeta noņemšanas, protams, ir pilnīgi neiespējama. Domāju, kā tās problēmas, ko Grīga kungs minēja, pastāv, bet viņas jārisina ir tādā veidā, kā ir iespējams atrisināt. Par Valsts ieņēmumu dienestu varu pateikt vienu lietu. Nākamajā gadā tiek tērēta vismazākā summa kopš 1990. gada viena lata iekasēšanai. Viena lata iekasēšanai nākamgad tiek tērēti divi santīmi. Ja pagājušogad tika tērēti 2,4 santīmi, lai iekasētu, un, teiksim, jo vairāk apkarotu kontrabandu vai citas lietas, ir vajadzīgi ieguldījumi. Tāpēc, ja, teiksim, vēlme ir samazināt ieņēmumus budžetā jau pie paša mazākā budžeta, kāds šobrīd ir bijis Valsts ieņēmumu dienestam, es domāju, ka tas nav pareizi darīts, tāpēc aicinu atbalstīt valdības viedokli.

Sēdes vadītājs.

Jānis Čevers.

J. Čevers

(LSDSP). Priekšsēža kungs, godātie kolēģi! Man kā salīdzinoši jaunam parlamentārietim ir bezgalīgi interesanti piedalīties budžeta apspriešanā. Tā ir ļoti laba skola . Par ko tik te netiek runāts!

Bet, izmantojot savu ekskluzīvo stāvokli, ka es esmu vienīgais šīs nozares speciālists Latvijas 7. Saeimā, es gribu tomēr pāris vārdus pateikt.

Es biju sagatavojis vienu plašāku pārskatu par dienesta vēsturi un tā attīstības gaitu, bet laika trūkuma dēļ es to nedarīšu. Es runāšu ļoti vienkāršos salīdzinājumos.

Starp daudziem Dienvidamerikas seriāliem, kurus tautā sauc par "ziepju operām", šad tad pavīd arī kāda filma par glābēju varoņdarbiem, teiksim, Austrālijā, Amerikā un dažās tālās valstīs. Kā profesionālis varu pateikt, ka daudz kas tur ir pārspīlēts, bet šo valstu iedzīvotājiem tas, protams, rada drošības sajūtu. Pastāv tāda Eiropas Savienības direktīva, ka jebkurā valsts teritorijas vietā, punktā 15 minūšu laikā cilvēkam ir jāspēj saņemt jebkuru palīdzību, pazvanot pa vienoto tālruni 112. Mēs līdz šim normatīvam esam ļoti tālu. Kolēģis Grīgs jau te visas tās problēmas pastāstīja. Es vairāk neatkārtošos. Es tikai vienkārši... Man nav ne mazāko cerību, ka šo naudu var dabūt no šī budžeta vai arī no nākamajiem budžetiem. Un tāpēc man ir jāpasaka vēlreiz šī rūgtā frāze no šīs tribīnes daudzreiz atkārtotā: man ir skumji, ka tā, ka mēs savu līmeni... Bet tā, starp citu, tā ir drošība, tā ir iekšējā drošība, tā ir investīciju drošība. Mēs nonāksim noteikti pie īpašuma apdrošināšanas, un tur būs arī apdrošināšanas iemaksu diferenciācija un ļoti daudzi jautājumi, kas ir atkarīgi no tā, kā būs sakārtota mūsu glābšanas sistēma. Man vēlreiz ir žēl, ka mēs no šīs kārtības esam ļoti tālu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98. — deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 43, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

99. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums —samazināt valsts ieņēmumu muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmai 450 000 latu un novirzīt dotācijai dzelzceļa pārvadājumiem. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 36, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

100. priekšlikums. Ministru kabinets precizē ārvalstu palīdzības summas Finansu ministrijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

101. — sociāldemokrātu priekšlikums — samazināt VID modernizācijas projekta izmaksas par 300 000 latu un novirzīt dotācijai dzelzceļa pārvadājumiem. Neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 35, atturas — 34. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

102. — tas pats avots, ko liek priekšā sociāldemokrātu frakcija, — novirzīt Labklājības ministrijai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet daļēji tas ir atbalstīts 425. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 29, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

103. — deputāts Bojārs ierosina samazināt VID modernizācijas projektu par 95 000 latu un novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Paldies, Kārli... Cienījamie kolēģi! Protams, izprotu to slodzi un to krustu, kuru iznesa pēdējos trijos mēnešos Finansu ministrija. Diemžēl arī viņiem nebija viegli sastādīt to budžetu un arī labojumus, jo tie dati, kurus saņēma Finansu ministrija, man liekas, ka ne vienmēr tie bija pilnīgi. Es, pārskatot vecos 20.—30.gadu budžetus, Finansu ministrija ko bija sagatavojusi, un valsts budžeti, un diemžēl tur ar tiem kauliņiem un "feliksu" bija uzskaitīta pēdējā slota un pēdējā malkas pagale. Tātad mums ir arī jāmācās vēl, kā veikt visu uzskaiti, lai mēs nepaliktu tādā nepatīkamā stāvoklī un tādā balsojumā, ko mēs šodien esam spiesti darīt.

Kas attiecas uz VID modernizācijas projektu, 1999. gadā viņi izlietoja 3 180 000, 2000. gadā — 3 860 000 un 2001. gadā — 3 ar pusi miljonu. Tās ir ļoti lielas summas, un es nezinu, cik gadus vēl mēs viņu modernizēsim. Tā ir nopietna lieta. Un tajā pašā Stradiņa slimnīcā anestezioloģijas nodaļā ir ļoti veca aparatūra. Arī tai ir desmitiem gadu. Un Vidiņa kungam aizstāvēt to, ka it kā mūsu slimnīcas visas ir apgādātas ar jaunāko aparatūru, nu nevajadzētu tā runāt. Varbūt viena otra no tām mīļākajām slimnīcām ir saņēmusi.

95 000 latu, kas ir jānovirza šīs slimnīcas anestezioloģijas sistēmu iegādei, tas ir jāizdara. Tas ir vajadzīgs mūsu valsts iedzīvotājiem, arī, nedod Dievs, varbūt viens otrs arī no mums paliks uz operācijas galda, un nebūs patīkami, ka tik tiešām ķirurgi ar sviedriem uz muguras strādā ar to veco aparatūru. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti! Visas modernizācijas projekts ir vērsts uz to, lai nodokļu maksātājs, kas, uztur visu budžetu, kas, samaksājot savus nodokļus, arī uztur jūs, lai jūs šeit varētu cienīgi debatēt, ir jāizturas ar cieņu maksāšanas brīdī. Kāda ir Valsts ieņēmumu dienesta telpa? Kāda bija klientu apkalpošana piecus, desmit gadus atpakaļ? Jūs zināt. Pateicoties iepriekšējo valdību un iepriekšējo ministru sāktajam, šis modernizācijas projekts rit pietiekami raiti. Ir atklātas jau 11 zāles. Šonedēļ tika atklāta 12., kur pirmām kārtām klients tiek apkalpots un nodokļu atskaišu nodošana tiek atdalīta no to apstrādes, tādējādi arī mazinot korupcijas iespējas.

Otrkārt, klients tiek apkalpots ātrāk. Piemēram, Latgales priekšpilsētā, atklājot zāli, vienā dienā, piemēram, 15.datums, kad tiek PVN atskaites dotas, spēja apkalpot praktiski bez rindām, pusotru tūkstoti nodokļu maksātāju, Burvja kungs un Leon Bojāra kungs, kas uztur arī jūs, izturēsimies ar cieņu pret nodokļu maksātājiem! Ne tikai, dalot šo naudu, bet tad, kad arī šie nodokļu maksātāji nāk maksāt, radīsim apstākļus! Es aicinu kategoriski neatbalstīt šādu pieeju pret nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinām. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Godātais priekšsēdētāja kungs, bet Bērziņa kungs mani rosināja uz pārdomām. Es piekrītu, ka pie nodokļu iekasēšanas, lai ērtāk apkalpotu klientu, ir vajadzīgas perfekti labas un ērtas zāles, un viss tā, kā tam pienāktos. Bet tajā pašā laikā es veros, paskatos uz Ekonomikas ministriju no ārpuses, kā tā ir izremontēta, saremontēta, un turpat blakus Segliņa kunga pakļautībā esošo Valsts policijas jeb stūra māju, kādā stāvoklī tā ir. Varbūt, Segliņa kungs, jūs acīmredzot neprotat cīnīties par budžetu. Kādā stāvoklī... Policisti strādā tur, un tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija ... Es saprotu, ka nodokļu iekasēšanas telpas un aparatūra — viss ir vajadzīgs. Tas papildina budžetu. Bet drošības stiprināšanas struktūras ...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Grīga kungs, mēs apspriežam 103.priekšlikumu.

O.Grīgs.

Jā, es saprotu. Es ļoti atvainojos, bet man vienkārši radās domas, ka vajadzētu mācīties no Kristovska kunga, kā tas cīnās par savu budžetu, Segliņa kungs! Lai nebūtu policistiem jādzīvo tur tajā stūra mājā jau pussagruvušā graustā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu Finansu ministrijai un ministram, bet tomēr ir jāpadomā. Un tā nav liela summa. Finansu ministrijai rezervē ir ļoti lielas summas. Un, ja mēs te tā akurāti visu saskaitīsim, tad vienmēr var atrast to summiņu. Tā kā ir jānoziedo tomēr tai slimnīcai, tā ir ļoti nopietna lieta. Bērziņa kungs. Un es domāju, ka nu vienu reizi taču medicīnai arī vajag kaut kādi izdabāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamais Bojāra kungs, ja jūs sakāt "A", tad pasakiet arī "B". Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīja šo jautājumu, kuras loceklis arī jūs esat, un pietiekami labi jūs dzirdējāt par to, ka valsts investīciju programma, šie 95 000 ir paredzēti 2002.gadā. Tas ir saskaņots ar to pašu Finansu ministriju un pārējiem dienestiem. Varbūt gribētos ātrāk. Es arī to gribētu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Patīkami atzīmēt, un te patiešām Ražuka kungs jau pateica: 2002.gadā. Faktiski tas nozīmē tikai vienu. Visas sociālās vajadzības jūs esat atbīdījuši uz to laiku, kad paši nebūsit valdībā. Tas ir ļoti patīkami — sagatavot galvassāpes nākamajiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 103. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 37, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

104. — deputāts Leons Bojārs ierosina Finansu ministrijā izdevumus alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšanai samazināt par 50 000 latu un novirzīt Ekonomikas ministrijai. Jāsaka, ka Ministru kabinets, zinot, ka šobrīd šo marķējumu pasūtīšana ir lētāka, šo naudu ir paredzējis citiem mērķiem. Un es lūgtu ievērot, ka 105. priekšlikumā paredzēts novirzīt šo naudu Iekšlietu ministrijai pensiju nodrošināšanai. Lūdzu neatbalstīsim 104.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man tik tiešām radīja izbrīnu, ka man izdevās atrast tādu risinājumu, ka uz to marķējuma izdevumiem varēja veikt kaut kādas izmaiņas citās pozīcijās. Nezin kāpēc mums tas, kā saka, nebija pateikts, un tas bija, tā kā saka, laimes atradums. Bet tomēr, īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir jānovirza 50 tūkstoši latu. Kāpēc? Mēs šodien visu laiku vienmēr tos nometām no tā skaita, kur tiem vajadzēja būt. Un visa lieta ir tā, ka tie 50 000, viņi pēc pusotra gada atnāks budžetā kā nodokļu maksājumi. Kāpēc mēs žēlojam naudas līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem? Man tas nav saprotams. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi! Tātad šogad, rīkojot jaunu konkursu par akcīzes markas iegādi, izdevās būtiski samazināt piegādes cenu, saglabājot to pašu kvalitāti un tā paša līmeņa markas. Šis postenis radās, varbūt šī ekonomija bija skaidra, tikai noslēdzot jaunos līgumus, un tiešām izdevās ieekonomēt apmēram 700 tūkstošus latu nākamajā gadā. Finansu ministrija, zinot, kāds ir stāvoklis daudzās lietās, piekrita šos izdevumus nevirzīt sev, bet virzīt citām akūtām, neatliekamām vajadzībām, jo visvieglākais būtu, teiksim, ja mēs paši ieekonomējam, atstāt savā rīcībā, bet tā kā deficīts ir ļoti svarīgs rādītājs un nedrīkst destabilizēt budžetu kaut vai jebkuras labas lietas dēļ kopumā, mēs piekritām šos posteņus virzīt sekojošiem izdevumiem. Nākamajā, 105.priekšlikumā, policijas pensiju nodrošināšanai. Es neticu, ka sociāldemokrāti, balsojot par šo priekšlikumu, balsos pret iespējām policistiem saņemt droši pensijas, kas varbūt šogad bija ne tik precīzi aprēķinātas. Šī summa ļauj garantēti nākamgad saņemt.

Otra lieta, Vidzemes un Ventspils augstskolām 200 000 latu. Nedomāju, ka jūs arī būsit pret studentiem Vidzemē un Ventspilī, tas ir 106.priekšlikums. Un 108. priekšlikums: no šī paša — valsts pensiju speciālajam budžetam. Finansu ministrija 700 000 latu ir piekritusi novirzīt šiem mērķiem. Aicinu atbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 43, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

105. priekšlikums — Ministru kabinets. No šī paša avota novirza 45 000 latu Iekšlietu ministrijai izdienas pensiju nodrošināšanai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

106. priekšlikums — Ministru kabinets. No šī paša avota novirza 194 000 latu dotācijai Vidzemes un Ventspils augstskolām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

107. priekšlikums — deputāts Šķēle. Ierosina šo pašu avotu izmantot Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas iedzīvotāju genomu datu bāzes izveidošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis. Pieņemts jau.

(Starpsauciens: "Ābiķis grib runāt par 106. priekšlikumu, kas jau pieņemts!")

Ilmārs Geige.

106. priekšlikums jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Izskatām 107. priekšlikumu.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nedaudz par šo priekšlikumu, saprotot, protams, ka valdības pozīciju mēs ievērosim. Valstis vairs nedala pēc tā, cik tām ir ieroču, kāds ir ģeogrāfiskais izvietojums. Valstis dala pēc pazīmes — ātrās un lēnās. Saprotot, ka ātrās valstis ir tās, kas ir spējīgas ātri apstrādāt informāciju un ieviest jaunas tehnoloģijas. Šā gada pasaules lielākais atklājums, kas varbūt būs šā gadsimta arī pats lielākais atklājums, ir tas, ka ir paziņots par to, ka ir pilnībā apzināts cilvēka pilns genoms. Valstis, kas spēj attīstīt savu farmācijas, industriju, medicīnisko aprūpi, balstītu uz jaunām tehnoloģijām, tās saviem iedzīvotājiem nodrošinās jau tuvākajā laikā principiāli jaunu un citu veselības aizsardzības sistēmu. Šobrīd, balstoties uz gēnu atpazīšanu, tādas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis jau šodien spēj nodrošināt preventīvu aizsardzību virknei slimību, kā, piemēram, krūts vēža saslimšanas gadījumā to spēj jau indicēt zīdaiņa vecumā. Šodien Latvijā Latvijas zinātnieki jau sintezē dažus pašus vieglākos un vienkāršākos gēnus un piedalās starptautiskā darba dalīšanā. Taču svarīgi ir nodrošināt šīs unikālās informācijas, kas ir katras valsts iedzīvotāju genoms, saglabāšanu un aizsardzību. Pretējā gadījumā divu, trīs gadu laikā pasaules farmācijas gigantu apkalpojošās firmiņas to izdarīs. Vienkārši to nozags. Un mums nezinot, un nākotnē pelnīs uz mūsu neizdarības rēķina. Igaunija, mūsu kaimiņu valsts, šo vērienīgo programmu ir uzsākusi šogad. Mēs kavēsimies. Un tomēr es ceru, ka Ministru prezidents, diemžēl viņš nav klāt, labklājības ministrs jau šogad, ceru — vēl šogad, pārskatīs savu attieksmi par šīs programmas tālāku virzību, un nākamajos budžeta labojumos mēs spēsim šim vienam no principiāli svarīgākajiem atklājumiem veltīt attiecīgus budžeta līdzekļus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 107. — deputāta Šķēles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 9, atturas — 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

108. — Ministru kabinets. No iepriekš minētā avota novirza 37 000 latu sociālajai apdrošināšanai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

109. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Finansu un kapitāla tirgus komisijas budžeta precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

110. — Ministru kabineta priekšlikums par 15.pielikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

111. — Ārlietu komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdalīšanu no Finansu ministrijas uz Saeimu programmai "Eiropas kustība Latvijā" šoreiz netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, man jāsaka atkal, vienbalsīgi atbalstīja šī finansējuma piešķiršanu Eiropas kustībai Latvijā, kas ir sabiedriska kustība un atbalsts tiem mērķiem, ko šajā te Saeimā šobrīd atbalsta visas politiskās partijas, visi politiskie spēki, tie, kas ir pozīcijā, un tie, kas ir opozīcijā. Visās valstīs, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī kandidātvalstīs, arī konkrēti var runāt par Lietuvu un Igauniju, šīs analogās kustības saņem valsts finansējumu. Šāda valsts finansējuma trūkums Latvijā apgrūtina šai kustībai saņemt atbalstu no Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām, citām Eiropas Savienības programmām, kas būtu iespējams tad, ja Latvijas valsts arī izrādītu interesi par sabiedrības viedokļa veidošanu šajā jomā. Es domāju, ka, ja Ārlietu komisija, kas ir lēmusi par šo tematu, nevar ietekmēt budžeta izskatīšanas gaitu, tad tas nozīmē, ka faktiski atbildīgajām komisijām par tiem darbības laukiem, kas attiecas uz viņiem, arī turpmāk nākamo budžetu sastādīšanas gaitā nevajadzētu vispār pieskarties. Tas nozīmē, ka Ārlietu komisijai ir jānodarbojas ar pačalošanu, ar kaut kādu parunāšanu, bet ar tiem tematiem, kas attiecas uz finansējuma piešķiršanu būtiskām pozīcijām, mēs, protams, jau vairs nenodarbosimies. Bet es katrā ziņā, kolēģi, ceru, ka atbalsts šoreiz būs šai pozīcijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdzekļi ir paredzēti no neparedzētiem izdevumiem, tātad no tās pozīcijas, kas jau bija devusi 2 miljonus latu kaut vai kuģa parāda segšanai. Tā ka, nu, es ceru, ka atbalsts būs šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi! Runājot par nākamo sadaļu — līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir Finansu ministrijas sadaļā, jāsaka, ka ir atbalstīti apmēram 200 priekšlikumi, samazinot, atstājot atlikumā 241 000 latu, kas ir 10 reizes mazāk, kā bija pagājušajā — 1999.gadā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas ir četras reizes mazāk nekā šogad. Šī nauda ir atlikusi tikai absolūti neatliekamām vajadzībām, kas var būt saistīts ar izdevumiem. Tāpēc es aicinātu piekrist tam kompromisam, kas ir panākts, samazinot vēl līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, mums nav ne mazākās iespējas jebkādā kritiskā situācijā rast līdzekļus problēmu risinājumam. Finansu ministrijai nav iebildumu par būtisku samazinājumu, kāds šobrīd ir noticis, bet atlikums šobrīd ir absolūti kritisks, absolūti nepietiekams, tāpēc aicinātu vairāk nepakļaut briesmām to, ka mēs nevarēsim finansēt absolūti neatliekamas lietas, ka tam nebūs budžetā paredzēts vairs ne santīma.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs atbalstīt Krasta kungu tāpēc, ka līdzekļi, tie nav lieli, un viņš prasa vajadzīgai lietai. Vienīgais, man ir lūgums pie pozīcijas deputātiem un pie Krasta kunga. Ja jūs par kaut ko esat pārliecinājuši pat opozīciju, tad paši esat mīļi un nobalsojat tā, kā jūs mūs aicinājāt. jo mēs pašlaik, kā mēs mīlam Šķēles kungu, jūs zināt, pašlaik, tikai vajadzīgai lietai Šķēles kungs, mūs pārliecināja, mēs nobalsojām par, tikai pateicoties viņa pārliecinošai uzstāšanai. Un ko mēs skatāmies? Viņš pats nobalso pret. Man negribētos, ka citi mani kolēģi darītu tāpat.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmīt, kad mēs runājām par bērnu pabalstiem un par papildu finansējumu Reģionālās attīstības fondam, daži te sita krūtīs un kliedza — NATO un Eiropas Savienība. Tagad lai tie krūtīs sitēji arī nobalso. Šeit ir Ārlietu komisijas konkrēts lūgums Eiropas kustībai Latvijā izdalīt nelielu finansējumu. Nu tad sitiet krūtīs un nospiediet pareizās pogas! Jo es nezinu, vai Finansu ministrija uzskatīja kā atbalstu Eiropas Savienībai tos 2 miljonus latu, kas šoreiz ir ieekonomēti vēl papildus. Tie jums būtu atradušies. Un tad jūs nerunājāt par to, ka no Finansu ministrijas ārkārtas līdzekļi ir galīgi iztrūkuši. Tātad jums kaut kas tur ir nedaudz kaut kur noslēpts, ko mēs pat nezinām.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt šinī brīdī 18 580 latu un dot tos Eiropas kustībai Latvijā. Un es domāju, ka tiem, kas balsos pret, būs jautājums — par ko tad viņi balso? Par kādu ceļu, uz kurieni? Un es arī patiešām pirmīt klausījos uzmanīgi Šķēles kungu un arī atbalstīju genomu jautājumā, un mani dziļi šokēja viņa frakcijas rīcība, kura savu partijas līderi genomu jautājumā neatbalsta. Un tā ir neglīti, tā nevajag darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Mana mīļā Tautas partija arī. Tātad es nelielu statistiku mēģināju apkopot par tiem priekšlikumiem, kurus komisijas vienprātīgi ir virzījušas un lūgušas atbalstīt. Juridiskajai komisijai bija nu ne ļoti daudz, apmēram 6 šie priekšlikumi, kur vienprātīgi atbalstījām un lūdzām izvērtēt, rūpīgi analizēt un atbalstīt. Tad kā jūs domājat, kuri Juridiskās komisijas priekšlikumi tika atbalstīti? Tikai viens — papildināt finansējumu Reliģijas lietu pārvaldei, bet nu šo pārvaldi vada Tautas partijas biedrs. Tāda ir statistika. Es domāju, ka šajā gadījumā, ja runā par atbalstu konkrētajai kustībai, tad es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti un te nevajadzētu šķirot partijās. Un, ja Tautas partija būs pret šo priekšlikumu, tas vienkārši norādīs par absolūtu nekonsekvenci.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. — Ārlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 5, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

112. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums — pārdalīt Finansu ministrijas līdzekļus neparedzētiem gadījumiem Eiropas Integrācijas birojam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār man rada izbrīnu, kad nesen jūs nosaucāt sociāldemokrātus kādos vien tikai vārdos varēja piedomāt, un Jaltas konference un Potsdamas konference, un kas tikai nebija pacelts uz augšu. Tā vispār ir kauna lieta. Bet tagad man rada izbrīnu iepriekšējais balsojums, ka jūs nenobalsojāt, kas tik tiešām ir vajadzīgs Latvijai, ja jau mēs gribam tajā Eiropā ienākt. Un tagad nākamais, kuru neatbalsta, ir bibliotēkas uzturēšana. Jūs saprotiet, tā bibliotēka tik tiešām ir vajadzīga. Ir vajadzīga tā literatūra, ir vajadzīga tā informācija, un tikko jūs lamājāt, kad nu, ja mēs neatbalstām vai izmainām, kaut kādas veicam izmaiņas Aizsardzības ministrijas budžetā, tad investīcijas neienāk Latvijā. Bet investīcijas Latvijā neienāk tāpēc, ka mūsu ierēdņi no visdažādākajiem līmeņiem ņem kukuļus, un jūs bijāt varbūt, atceraties to pārraidi no Ministru kabineta, kad investori bija sanākuši pie premjerministra un lēja asaras, ka nu tagad no tiem kukuļņēmējiem neesot vairs Latvijā glābiņa. Tad kādā veidā mēs izveidojam savu tēlu to investoru priekšā? Izrādās, ka ne sociāldemokrāti pie tā ir vainīgi, bet ir vainīgi tie, kas diemžēl ieņem attiecīgus kabinetus visdažādākajās iestādēs un kuri savā laikā lobēja tos investorus un tagad no viņiem plēš to naudu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo bibliotēka ir vajadzīga. Un galu galā tie 16 tūkstoši, tos var atrast jebkurā ministrijā bez visādām galvassāpēm.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 6, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

113.priekšlikums — deputāts Inkēns. Pārdalīt Finansu ministrijā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem Eiropas Integrācijas birojam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 2, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

114.priekšlikums — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Avots — līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, novirzīt Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darbam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Finansu ministrs, pienākot pie sadaļas — līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, teica, ka ir atbalstīta vesela rinda jautājumu un ir palicis ļoti maz naudas resursu Ministru kabineta rīcībā priekš neparedzētiem gadījumiem nākamajam gadam. Kopā šajā budžeta grāmatā mums ir 520 priekšlikumu. Neparedzētiem līdzekļiem — 274 priekšlikumi, no tiem atbalstīti 160 priekšlikumi. 160 priekšlikumos tiek sadalīts miljons latu. Miljons latu ir viena trešdaļa no tā, kas bija vajadzīgs bērnu pabalstiem, miljons latu ir vairāk, nekā vajadzīgs pašvaldībām, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju šim gadam, miljons latu ir tas, kas vajadzīgs pasažieru pārvadājumiem, bet cienījamie koalīcijas deputāti pieiet valstiski un šo miljonu valsts vajadzībām sadala sīkos gabaliņos, kā jau es teicu, 160 priekšlikumos, katram pa bišķītim, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas, mērķdotācijas skolas jumtam, mērķdotācijas skolas trim logiem, mērķdotācija kultūras iestādei, kādai pašvaldībai, tā ir valstiskā pieeja. Un nav brīnums, ka arhibīskaps Vanags neuzstājās vairs 18.novembrī, un nav brīnums, ka tauta šodien, pieņemot budžetu, nestāvēja pie Saeimas piketā, kā katru gadu tas ir bijis, jo vienkārši tauta jūt, ka šeit neko nevar panākt, šeit valda citi likumi un cita valstiskā pieeja.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Salkazanovs vēlas balsojumu par 114.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 114. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 15, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča.

115.priekšlikums — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK novirza 10 tūkstošus Aizsardzības ministrijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča.

116.priekšlikums — deputāti Vidiņš, Soldatjonoka, Seiksts, Zvejsalnieks, Geige, Kezika, Tabūns, Stalidzāne, Bojārs. Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 500 tūkstošu apjomā ir ierosināts novirzīt īpaši atbalstāmiem reģioniem. Šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs savu sēdi sākām ar īpaši atbalstāmiem reģioniem, pagaidām turpinām un es ceru, ka mēs ar to arī nobeigsim. Tā kā šeit ir 500 tūkstoši, tie nav 2 miljoni, kā bija ar gaidāmajiem metāllūžņiem no Zviedrijas, kas bija jāsamaksā, tad es aicinātu atrast tos 500 tūkstošus latu un dot iespēju Reģionālās attīstības fondam normāli funkcionēt. Līdz ar to patiešām mēs radītu papildu darba vietas, papildu ieņēmumus, ko varētu administrēt Finansu ministrija, un tas būtu vērtīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā nākamā gadā. Bet, protams, tā kā, es domāju, jums ir iekrāsotas tabulas, tad es daudz neceru uz to, ka loģiskais saprāts šovakar gūs virsroku. Bet es aicinu arī vismaz tos deputātus, kas paši parakstījuši, arī nobalsot tā, kā viņi ir parakstījuši, nevis pēkšņi mainīt savu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 116. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

117. priekšlikums — deputāti Dreimane, Stirāns, Bērziņš, Pauls, Ūdre. Avots tas pats. Dotācija Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Lūdzu atbalstīt! (Stapsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

118. priekšlikums — deputāts Stirāns. Avots tas pats. Dotācija Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Mēs jau tikko atbalstījām. Šo lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 118. — deputāta Stirāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 32, pret — 23, atturas — 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

119. priekšlikums — deputāta Bojāra. Līdzekļu avots tas pats. Novirzīts Iekšlietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi.

A.Poča.

Nav.

Sēdes vadītājs.

Nav. Tiek atbalstīts komisijas viedoklis.

A.Poča.

120. priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Līdzekļu avots tas pats. Novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 120.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 6, atturas — 55. Nav atbalstīts.

A.Poča.

121. priekšlikums — deputāts Seiksts. Avots tas pats. Lūdz 1000 latus novirzīt Latgales programmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

122. priekšlikums — deputāts Zīle. Avots tas pats. Latgales kultūras centra izdevniecībai 1000 latu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

123. priekšlikums — deputāts Gaigals. Šis priekšlikums jau ir atbalstīts citā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 8, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

124. priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Avots tas pats. Dotācija Ventspils augstskolai. Ir jau atbalstīts daļēji 106. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es vispirms gribētu izteikt neizpratni, ka man netika dots vārds par 106. priekšlikumu, kur es jau biju pieteicies pirms sēdes sākuma no rīta. Tādēļ es runāšu arī par to — gan par 106., gan par šo priekšlikumu.

Tieši par Ventspils augstskolas finansēšanu. Esmu saņēmis vairākas vēstules gan no Ventspils, gan no Ventspils domes, gan no augstskolas. Šodien jūs saņēmāt visi deputāti no studentiem, un es gribētu minēt jums tikai dažus faktus.

Šinīs visās vēstulēs ir norādīts, ka Ventspils augstskolai ir nepieciešams finansējums uz šodienu 236 664 lati, kas ir pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem normatīviem, un uz šodienu Ventspils augstskolā studējošo skaits ir 446 studenti.

Gribu pateikt arī to, ka uz šodienu augstskola ir akreditēta bez jebkādiem iebildumiem uz sešiem gadiem un ir akreditētas arī visas tajā realizējamās programmas. Tātad 106. priekšlikumā, kur bija paredzētais finansējums 194 000 latu, ir rakstīts — kopā ar Vidzemes augstskolu. Vispirms jau ir neizpratne par to, kāpēc kopā un cik ir vienai augstskolai un cik otrai. To ventspilnieki grib zināt.

Nedaudz vēsture arī vēl. 1997. gadā bija Ministru kabineta rīkojums par Ventspils augstskolas dibināšanu, kuru parakstījis bija toreizējais premjers Šķēle un izglītības un zinātnes ministres vietā Labklājības ministrs Makarovs. Un tā paša gada 1.septembrī noslēgts bija arī beztermiņa līgums ar Ventspils domi par Ventspils augstskolas finansēšanas kārtību, kurā bija noteikts, ka jau no 1999. gada 1. janvāra Ministru kabinets nodrošina augstskolas finansējumu atbilstoši valsts noteiktajam studentu skaitam šajā augstskolā. Pašvaldība visas savas saistības ir izpildījusi un pilda vēl šodien, bet kāpēc ne valdība? Līgumi bija sastādīti divos eksemplāros. Es ceru, ka valdībā tas pazudis nav. Un vai arī par to nekas nebija zināms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā? Tātad var konstatēt, ka, neskatoties uz šādām saistībām, Ministru kabinets, jau divas reizes iesniedzot budžetu — gan 1999. gadā, gan 2000. gadam, vispār neparedzēja Ventspils augstskolas finansēšanu. Un tas pats ir arī šogad.

Lieki ir atzīmēt vēlreiz, ka līdz šim viss pilnībā ir finansēts no Ventspils pilsētas domes līdzekļiem — gan augstskolas darbība, gan tās attīstība, un ieguldītie līdzekļi nav mazi. Studentiem un mācību spēkiem ir nodrošināti normāli apstākļi. Pašvaldība ir vairākkārt atgādinājusi gan Finansu ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan arī valdībai, bet atbilde no valdības saņemta nav, cik man ir zināms.

Es kā ventspilnieks esmu arī neizpratnē par šādu attieksmi, un nebūtu slikti dzirdēt šodien varbūt komentāru no finansu ministra, kā Ventspils augstskolas finansēšana tiks nodrošināta nākamajam gadam.Kas ir bijuši Ventspilī, es zinu, ka var apmeklēt un apskatīties, augstskola ir viena no tām vietām, kuru apmeklē Ventspils viesi. Es domāju, ka Ventspilī, tas nav noslēpums nevienam, ir ļoti laba infrastruktūra pilsētā, bet tas viss diemžēl ir izdarīts par domes līdzekļiem. Un ventspilnieki ir satraukti un cer uz labvēlīgu risinājumu par Ventspils augstskolas finansēšanu, un es noteikti gribu dzirdēt finansu ministra komentāru.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Arī es biju pieteicies runāt par 106. priekšlikumu, kur ir skatīts jautājums gan par Ventspils, gan par Valmieras augstskolu. Bet tā kā šis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums sasaucas ar 106. priekšlikums un arī nākamais priekšlikums sasaucas ar 106. priekšlikumu, tad es vispirms gribētu paskatīties uz šo jautājumu konceptuāli.

Redziet, viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir tā, ka mums ir ļoti nevienmērīga reģionu attīstība. Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Nevienā citā Eiropas valsts galvaspilsētā nav tik liels iedzīvotāju procents, kas dzīvotu galvaspilsētā. Ja mēs ņemam kopā Rīgu ar aglomerāciju, ar Rīgas aglomerāciju, tad šajā aglomerācijā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju. Tātad ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai mēs Rīgu atslogotu, lai mēs maksimāli cilvēku resursus, materiālos līdzekļus un tā tālāk, dabūtu reģionos un it īpaši tālākajos reģionos. Starp citu, šis nav vienīgais gadījums, nupat mums jādiskutē būs TV un radio likums un mēs redzam, ka tiek iesniegts projekts, kas paredz, ka pilnīgi pietiks, ka varēs piešķirt ekskluzīvas tiesības pārraidīt daudzus visu Latviju interesējošus notikumus, piemēram, pasaules hokeja čempionātu, aptverot 75% iedzīvotāju, kuri, starp citu, dzīvo 100 kilometru rādiusā no Rīgas. Tas nozīmē, ka mēs mūsu tālākos un pat ne tik tālākos lauku rajonus teorētiski un arī praktiski varam atstāt bez nozīmīgu notikumu atspoguļošanas.

Finansiāli, protams, Latvijai ir izdevīgāka viena liela augstskola Rīgā vai Rīgas pievārtē ar medicīnas, sporta un citām fakultātēm. Bet es gribu atgādināt vēl vienu patiesību. To, ka mūsu jaunās novadu augstskolas — Ventspils augstskola, Rēzeknes augstskola, Valmieras augstskola, arī Liepājas un Daugavpils augstskola — gādā par to, lai attiecīgo reģionu jaunie, spējīgie cilvēki paliktu uz vietas, un viņi arī šodien paliek uz vietas un strādā attiecīgajos reģionos, tā nostiprinot attiecīgos novadus.

Runājot konkrēti par Ventspili. Nu kāds jau te varētu iebilst, ka ventspilniekiem jau ir daudz naudas. Es piekrītu, ka ventspilniekiem ir varbūt daudz naudas. Bet tanī pat laikā es arī gribētu teikt, ka ārpus Rīgas, tajā skaitā arī Valmierā, Ventspilī un Rēzeknē, naudu māk skaitīt nesalīdzināmi labāk nekā Rīgā. Es ļoti šaubos, vai Valmierā vai Ventspilī pilsētu vadība iztērētu 6 miljonus latu, es atkārtoju — 6 miljonus latu, par caurmērā vienu metru dziļa kanāla padziļināšanu, kā tas ir Rīgā. Es jau, protams, saprotu, ka tas ceļ pašapziņu, ja var iestādīt ūdensrozes 6 miljonu vērtā kanālā, nevis ar lāpstu izraktā piemājas dīķītī. Bet es šeit runāju par galveno problēmu — par mūsu attieksmi pret Latvijas vienmērīgu attīstību, pret mūsu reģionu attīstību. Un tagad, runājot konkrēti, pavisam konkrēti par šo maksājumu.

Paldies Dievam, cienījamie kolēģi un paldies Dievam, Geiges kungs, ka šo jautājumu būs iespējams atrisināt tāpēc, ka mēs nupat pieņēmām Augstskolu likumu. Tad, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā notika diskusija par šo jautājumu, Augstskolu likums vēl nebija pieņemts. Un ko tad Augstskolu likums paredz? Augstskolu likums paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, jā, mēs esam iezīmējuši šo te naudu divām reģionālajām augstskolām — Ventspils un Valmieras augstskolām. Kaut gan, runājot konceptuāli, protams, es uzskatu, ka vajadzēja iezīmēt divreiz lielāku naudu, jo tās ir reģionālās augstskolas. Bet tanī pašā laikā šobrīd gan Valmieras augstskola, gan Ventspils augstskola, gan Rēzeknes un visas pārējās augstskolas varēs neierobežoti pretendēt uz budžeta naudu studiju finansēšanai, budžeta studentu finansēšanai.

Tā kā es ļoti ceru, es ļoti ceru, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan, pirmkārt, jau Augstākās izglītības padome ņems vērā to, ka Latvijā bez Rīgas eksistē arī ....

Sēdes vadītājs.

Laiks!

Dz.Ābiķis.

... Ventspils, Valmiera un citi reģioni un, atbalstīs, un ka šīs augstskolas saņems pietiekamu finansējumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Katrā gadījumā šie jautājumi saistīti ar augstskolu finansējumu, tika skatīti arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un manā skatījumā ļoti precīza bija izglītības un zinātnes ministra atbilde. Atvēlēto finansu resursu līdzekļu ietvaros šīm skolām finansu resursi netika vienkārši izdalīti no Finansu ministrijas, jo griesti bija noteikti no Finansu ministrijas.

No otras puses, jāsaka, ka iepriekš nobalsotajā Augstskolu likumā ir šis valsts iestādes statuss augstskolai, valsts dibinātām augstskolām. Bet Budžeta un finansu vadības likums nosaka, ka valsts iestādi finansē no valsts budžeta. Un tikai. Tas ir paradokss, bet tā tas likumos tagad iznāk.

Bet pilnīgi skaidrs, ka situāciju šodien no šīs tribīnes neatrisinās, jo reāli tā formula, par kuru es runāju sākumā, iekšzemes kopprodukta sabiedrisko patēriņu samazinot no 44% 1999. gadā uz 34% 2001. gadā, šeit runas ir diezgan neauglīgas, un es ceru, ka arī balsojums to pierādīs tāpat kā iepriekš tad, kad Šķēles kungs nāca un aicināja balsot, mēs balsojām par, bet viņš balsoja pret. Līdzīgi noteikti būs arī tagad.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums, kuri lūdz saīsināt debašu uzstāšanās laiku runātājiem pirmo reizi līdz divām minūtēm un otro reizi līdz vienai minūtei. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 26, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu, Bojāra kungs! Turpinām debates.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cik redzams, šī sēde mums kaut ko māca. Es izdzirdu no Ābiķa kunga ļoti pareizus izteicienus, ka no Rīgas iedzīvotāji ir jāizblīvē uz citiem Latvijas rajoniem. Bet kāpēc tad jūs neatbalstiet mūsu priekšlikumus? Mūsu priekšlikumi visi bija novirzīti uz to.

Tagad otra lieta. Ka Rīgā neprot skaitīt naudu. Te tik tiešām es jums pilnīgi dodu piekrišanu, ka Rīgā neprot skaitīt naudu, un to izlieto tā, kā nu kurš ierēdnis vēlas. Tagad pat kanāla remonts Rīgā. Cik es zinu, tad Rīgas domei kaut kur tas izmaksās uz 3,8 miljoniem, bet ne seši.

Un tad vēl viena lieta, ka vajag jau paskatīties uz tām maksas augstskolām. Tās ir jāatbalsta. Mēs jau vienas iznīcinājām, citas mēs radām, bet Latvijas iedzīvotājiem un sevišķi jauniešiem ir jāapgūst tās zināšanas. Tas ir viens.

Un otrs. Ir laiks padomāt par augstākās mācību iestādes studentu no Latvijas un it sevišķi no trūcīgām ģimenēm, lai viņi nemaksātu par studijām. Tā ka tas ir atbalstāms priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Mēs jau nobalsojām par 106. priekšlikumu, kur ir tāda visai interesanta pozīcija — dotācija Vidzemes un Ventspils augstskolai. Un tagad es nezinu, kā lai balso. Finansu ministrs nepasaka, cik aiziet Vidzemei, tas ir, Valmierai, un cik tad aiziet Ventspilij. Zinot to, ka Valmiera ir Tautas partijas dzimtā pilsēta un galvaspilsēta, ja to var tā teikt, un ka Ventspilī nu galīgi nedzīvo Tautas partijas līdera draugi, tad man ir bažas, vai Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļus sadalīs tā, kā vajag, bet ja nu Gundars Bērziņš te no tribīnes precīzi pateiktu, cik katrai augstskolai aizies no 106. pozīcijas, varbūt man būs kaut kāda ticēšana, ka tas tālāk notiks arī godprātīgi.

Šobrīd, es atvainojos, man arī nav skaidrs, vai ventspilnieki, Dzintars Ābiķis balsos par vai pret, jo pēc viņa uzstāšanās es sapratu, ka viņš tā kā gribētu balsot par, bet partija viņam aizliedz. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nu nepalaid muti!") Tā kā es labprāt dzirdētu, kā viņš balsos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi! Trīs lietas. Pirmais. Pirmo reizi rasts risinājums šo divu augstskolu finansēšanai no valsts budžeta. Par to ir runāts sen un ilgi, un, protams, tagad var kritizēt, ka tas nav labi vai ir kā, bet ir pirmo reizi rasts risinājums.

Otra lieta. Pagājušajā sēdē jūs pieņēmāt likumu "Augstskolu likums". Cienījamie deputāti! Ja stingri ievērotu Augstskolu likumu, ko jūs pieņēmāt pagājušo ceturtdien, tad finansējumam šajos abos posteņos bija jābūt apaļai nullei, jo ir ļoti precīzi noteikts, ka finansējums ir atkarīgs no definētā, pieteiktā valsts pasūtījuma. Diemžēl abās augstskolās valsts pasūtījums nav noteikts. Kāda bija valdības pieeja? Rasnača kungam lai nebūtu bažu, visas pārējās augstskolas, un Latvijā valsts dibinātu ir 14, kopā ir 30, ir vispār vienā ierakstā. Šīs divas augstskolas ir atsevišķā ierakstā, un pieeja šeit ir sekojoša: valdība pieņēma, ka, lai nāktu pretī tieši reģioniem, jo šīs augstskolas tiešām arī ir labas, akreditētas, un programmas ir labas un studenti, pieņēma, ka 50% no studējošiem ir valsts pasūtījums. Varu pateikt, ka sociālajās zinātnēs Latvijas Universitātē budžets apmaksā katru 6.studiju vietu no budžeta. Tātad attieksme pret Ventspili un Valmieru šinīs zinātnēs ir trīs reizes tieši labvēlīgāka nekā Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātē kopumā 36% tikai finansē valsts budžets. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo soli uz priekšu. Šis ir ļoti labvēlīgs risinājums šīm augstskolām. Tātad pēc vidējā normatīva uz studentu tiek pieņemts, ka abās no šīm augstskolām 50% ir valsts pasūtījums, un tas ir tas, ko valdība piedāvā. Un es aicinātu atbalstīt valdības pozīciju un neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Jūs varat nebažīties. Tautas partija līdz šim Saeimā ir īpašos reģionus atbalstījusi. Tajā skaitā Valmieru, tajā skaitā Ventspili, tajā skaitā Rēzekni, un tajā skaitā citus Latvijas novadus. Par to jūs varat nesatraukties. Es tikai gribētu vēlreiz atgādināt, ka principā šoreiz šis balsojums neko neizšķir, jo ir pieņemts Augstskolu likums, kas vēlreiz, cienījamie kolēģi, atkārtoju, paredz, ka pēc Augstākās izglītības padomes, es atkārtoju, pēc Augstākās izglītības padomes ierosinājuma, šī padome pati pirms tam būs izanalizējusi, kādas studiju programmas kurā augstskolā ir, cik tās šobrīd ir vajadzīgas, un cik nepieciešami šie speciālisti Latvijas tautsaimniecībai, un pēc tam tiks pieņemts lēmums attiecīgi, kuras programmas, cik daudz...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, laiks. (Starpsauciens: "Pietiek, laiks!")

Dz.Ābiķis.

... budžeta studentus atbalstīt. Tā kā augstākās izglītības pieņemtais likums šobrīd visu noliek savā vietā. Un, paldies Dievam, gan Valmieras, gan Ventspils augstskolas, kuras tiešām jau ir stabilas...

Sēdes vadītājs.

Laiks!

Dz.Ābiķis.

... akreditētas, saņems pietiekamu finansējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Vispār jau negribējās pat kāpt augšā, bet kad es otro reizi dzirdu, ka Tautas partija, nu, nebļauj tik skaļi, jā, jā, jā... ka Tautas partija ir atbalstījusi un atbalstījusi reģionus, tad gribas jums atbalstīt arī šajā lietā, bet tikai parādiet tad savu atbalstu arī balsojumos. Cik reizes šodien tika balsots par naudas iedalīšanu reģionālajai attīstībai? Visi jūs balsojāt pret. Un bez visa pārējā padomājiet paši, ja tā nauda būtu aizgājusi reģionu attīstībai, varbūt pēc kādiem pāris gadiem šie reģioni paši varētu risināt savu augstskolu finansiālās problēmas. Bet jūs jau to negribat. Tā kā šajā gadījumā nevajag tik briesmīgi parādīt sevi atbalstošu. Jautājumā par šīs naudas sadaļu, es atceros, ka vienas partijas rokās, finansu ministrs būtībā pēc tam pats vienpersonīgi pieņem lēmumus, kādas likuma daļas pildīt, kādas nepildīt. Un tāpēc patiešām varbūt, kā teica Rasnača kungs, domāts divām augstskolām, divas arī dabūs, bet ne tik vienādās daļās, kā tas ir domāts.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Tātad, cienījamie deputāti, es jums atgādinu, ka 106.priekšlikumā ir atbalstītas abas šīs augstskolas ar 191 000 kopumā, no kuriem 121 000 aiziet Ventspils augstskolai un 70 000 apmēram Valmieras augstskolai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 124.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 3, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

125.priekšlikums. Arī šis priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, par dotāciju Vidzemes augstskolai jau ir atbalstīts 106.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

126. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — pārdalīt līdzekļus par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Šis priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Nē, tas ir mīlestības vārdā izteikts tā, ka tur nevar neko darīt. Cienījamie kolēģi, Latvijas eksperimentālā un klīniskā medicīna. Šķēles kungs jau teica, ka tik tiešām mums ir jāatbalsta jaunākie sasniegumi medicīnā vai tehnikā. Latvija nav bagāta ar visdažādākiem dabas izrakteņiem, kas ir zemes dzīlēs, vienīgi naftu varbūt kādreiz pumpēsim, tāpēc intelektuālā bagātība pēc zemes cenas ir otrā vietā. Un šis priekšlikums ir jāatbalsta. 20 000 latu, ko mēs noziedosim mūsu zinātniekiem, un, ja mēs viņiem neiedosim, tad, cienījamie kolēģi, mums ir kauns. Vai jūs esat no pozīcijas vai no opozīcijas? Un starp jums arī taču ir tie, kas kopā ar zinātniekiem strādāja, un ziniet, ar kādu patriotismu viņi izpilda savus eksperimentus vai citus izgudrojumus. Un, starp citu, Latvijas zinātne labi kotējas Eiropā un pasaulē, tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 126.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

127. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — ierosina pārdalīt līdzekļus zinātniskās darbības nodrošināšanai. Neatbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 127.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 2, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

128. — šīs pašas komisijas līdzīgs priekšlikums. Par līdzekļu pārdalīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 128.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 3, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

129. — deputāta Muciņa priekšlikums par papildus 5000 latu piešķiršanu Liepājas pilsētas 5.vidusskolai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

130.priekšlikums — deputāts Tabūns ierosina pārdalīt līdzekļus sporta pedagogu tālākai izglītībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Savā un komisijas vārdā es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo saprotiet paši to pamatbūtību. Jebkurš speciālists, pat vislabākais, var dažos gados zaudēt savu augsto kvalifikāciju, ja viņš nepapildina zināšanas. Un izglītība, protams, valstī pasludināta un pamatoti pasludināta par prioritāti, un es domāju, ka jāpasludina vienlaicīgi arī tālākizglītība, tas ir, sekošanu laika garam vai izmaiņām, kas notiek ļoti strauji visās nozarēs. Un tādēļ komisija, kuras sastāvā ir ļoti zinoši cilvēki, ir iestājusies par to, ka vajadzētu šos 32 000 latu iedalīt tālākizglītībai.

Pie reizes, lai nenāktu šurp vēlreiz, es atbalstu arī komisijas vārdā 134.priekšlikumu — Latvijas Sporta muzejam iedalīt 20 000 latu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 2, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

131. priekšlikums — deputāti Stalidzāne, Šlesers, Mežeckis ierosina pārdalīt līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas Kristīgās akadēmijas celtniecību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

132. priekšlikums — deputāte Soldatjonoka ierosina pārdalīt līdzekļus par labu Daugavpils stadiona "Lokomotīve" rekonstrukcijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

133. priekšlikums — Tautas partijas frakcija ierosina papildināt Jaunatnes sporta programmai nepieciešamo budžetu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

134. priekšlikums — deputāts Tabūns — arī līdzekļu pārdalīšana par labu Latvijas Sporta muzejam, diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 134. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

135. priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums par papildus 40 500 latu novirzīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

136. priekšlikums — deputāts Gundars Bojārs ierosina papildināt budžetu Zemkopības ministrijai izglītības programmai. Komisija diemžēl šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pāris minūtes atpakaļ mēs te klausījāmies, kā viena otra frakcija ir gatava atbalstīt reģionālo attīstību, izglītības attīstību reģionos un tā tālāk, un tā tālāk. Jums pašlaik ir kolosāla iespēja pierādīt savus vārdus ar darbiem un atbalstīt vienu no reģionālajiem izglītības centriem, kuram vajadzīgs tīri tehnisks nodrošinājums — apkure.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 4, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

137. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdalīšanu Zemkopības ministrijas augstākās izglītības programmai, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu nediskriminēt deputātu Bojāru. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām viena no skaistākajām augstskolām Latvijā. Starp kolēģiem taču ir daudzi, kuri ir beiguši Lauksaimniecības akadēmiju. Un tad tik tiešām jūs paskatieties šo celtni no dažādām pusēm, un varat arī ar helikopteru no augšas paskatīties. Tā ir ļoti skaista celtne. Rastrelli bija viens no šedevrus radošiem arhitektiem. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī ārzemnieki, kad ir šinī akadēmijā, joks jokiem, bet viņi ļoti augstu novērtē, un patīkama ir tā atzinība, kad tā ir sakopta. Tāpēc tie 100 000 ir jāizdala. Ja jau gadījumā nebūs līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, mūsu Zemkopības ministrija ar 72 miljoniem, tad lai viņi 100 000 latu iedod no sava budžeta. Es aicinu atbalstīt 137.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 137. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

138. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Ierosina 500 000 latu novirzīt dotācijai transporta izdevumu kompensācijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Necik ilgi, kādu stundu vai pusotras atpakaļ, mēs te ilgi debatējām par to, ka vajag atbalstīt dzelzceļa transportu. Un būtībā jūsu iebildums bija tikai viens. Par cik šo transporta daļu vada sociāldemokrāts, naudu dot nedrīkst. Lai tā nu paliek. Bet šeit jau runa ir par citu transportu, šeit runa ir par autobusiem, un būtībā satiksmes politiku vada "Latvijas ceļš". Mēs patiešām ļoti nervozējam gadījumā, ja nu atkāpsies "Latvijas ceļa" ministrs tikai tāpēc, ka netiek atbalstīta transporta sistēmas attīstība Latvijā, un tāpēc lūdzam jūs visus padomāt, kas notiks ar valdību, ja viņš atkāpsies, un nobalsot par šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Sabiedriskā transporta pārvadājumi ir jādotē. Ir jautājums tikai, vai šīs naudas pietiek. Jā, ceļu fondā šajā gadā prognoze neizpildījās, un 20 miljoni latu — vai daudz, vai maz, bet nepietika. Neienāca vienkārši. Kļūda iznāca prognozē. Autoceļiem 30% nost, pasažieru pārvadājumu dotācijām tas pats. Ko darīt nākamajā gadā? Situācija gandrīz tāda pati. Apjoms būtiski nemainās. Pasažieru pārvadājumi nākamajā gadā, autobusu pasažieru pārvadājumi tiešām, šeit neiet runa vairs par dzelzceļu, bet par autobusiem, atgriežas 1998.gada finansējuma līmenī. Ir atvērta vesela rinda jaunu, nerentablu reisu, lai bērni nonāktu skolā, lai vecāki tiktu uz darbu. Šie reisi tiek dotēti no budžeta, jo tie vienkārši ir nerentabli. Samazinot finansējumu, sekas ļoti vienkāršas. Bērni nebrauks uz skolu, vecāki netiks uz darbu, nebūs, ar ko finansēt šos bērnus. Neparedzētie līdzekļi, ja jau akcīzes nodoklis nepildās, nu kur tad citur ņemt? Tikai no neparedzētiem līdzekļiem. Valstiskā pieeja, kā es teicu, par 160 priekšlikumiem ir mazliet savādāka. Šo naudiņu sadalīt pa bišķītim katram, nevis risināt valstiskas problēmas. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai bērni tiktu uz skolu, lai vecāki tiktu uz darbu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 24, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

139. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 425.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 5, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

140. — deputāta Geiges un Soldatjonokas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Tāpat tiek atbalstīts arī Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un līdzīgi arī 142. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

143. — deputātes Soldatjonokas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts jau iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 143.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

144. — deputāta Burvja priekšlikums. Šoreiz atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Kārli, patīkami bija dzirdēt, ka tā ir tā retā reize, kad nav guvis atbalstu, bet te jau būtībā ir runa par citu. Atbalstu nav guvis nevis pats deputāts Burvis, bet atbalstu nav guvuši tie cilvēki, kas jau ir sastrādājuši visas tās vērtības, kuras mēs veiksmīgi privatizējam, to pašu pārtikas pārstrādes rūpniecību un tā tālāk. Un tāpēc man būtu lūgums padomāt par šo sociālās aprūpes centru un tomēr iedalīt viņiem šo naudu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 2, atturas — 67. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

145.priekšlikums — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — papildus dotācija Latvijas Pensionāru federācijai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

146.priekšlikums — deputāti Dreimane, Stirāns, Bērziņš, Pauls, Ūdre — papildu finansējums, dotācija centram pret vardarbību "Dardedze". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

147.priekšlikums — deputāte Lībane. Dotācija Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra remontdarbiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

148. priekšlikums — deputātu grupas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

149.priekšlikums — deputāta Panteļējeva priekšlikums, daļēji atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 149.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 4, atturas — 63. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

150. — deputāta Burvja priekšlikums, šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 61.Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

151. — deputāta Birkava priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

152. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

153. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

154. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātam Bojāram es aicinu sekot līdzi un laicīgi pieteikties debatēs. 154.priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča.

155. — Juridiskās komisijas priekšlikums — šoreiz atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 155.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

156. — Juridiskās komisijas priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 156.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 1, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

157. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige

(LC). Godātie kolēģi! 1998.gadā pēc pēdējo dzīvi palikušo lībiešu — jūsu priekšā ir viens no viņiem — iniciatīvas griezāmies gan pie Valsts prezidentes, gan pie Saeimas un Ministru kabineta ar vēstuli, lai valsts beidzot pasaka savu attieksmi pret lībiešiem Latvijā, kura ir Latvijas otrā pamattautība. To vēstuli toreiz parakstīja arī daudzi sabiedriskie darbinieki gan Latvijā, gan Somijā, gan Igaunijā. Igaunijā arī pat parlamenta pārstāvji. Krasta valdība tajā laikā atsaucās tam aicinājumam, nodibināja darba grupu, lai izstrādātu mērķprogrammu "Lībieši Latvijā". Man tika uzticēts vadīt šo programmu. Mēs ar darbu veiksmīgi tikām galā un iesniedzām Ministru kabinetā, kurā tā tika atbalstīta, un 3.punktā bija ierakstīts: jautājumi par valsts ilgtermiņa mērķprogrammas — "Lībieši Latvijā" izpildinstitūcijas, lībiešu institūcijas izveidošanu, un mērķprogrammas īstenošanai nepieciešamo finansējumu izskatīt 2001.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitā. Šodien diemžēl vilšanās. Kāpēc? Man nav saprotams, kāpēc jaunās valdības nepilda iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus. Ar mērķprogrammas izstrādi un īstenošanu cerējām, ka Latvijā vismaz kādreiz mūs atcerēsies, ka šeit ir dzīvojuši arī lībieši, bet tagad diemžēl nezinu, kā būs. Latvijā ir izstrādāta integrācijas programma, arī tur diemžēl par lībiešiem nav nekas. Nu ko, priecāsimies, ka Latvijā dzīvo krievi, igauņi, baltkrievi, ukraiņi un tā tālāk, integrēsim viņus un aizmirsīsim, ka Latvijā ir bijuši lībieši. Decembra sākumā Helsinkos notiks Vispasaules somugru tautu kongress, kurā piedalīsies arī lībieši, par ko viņi runās, es tur nezinu, bet es domāju, ka arī nekas labs droši vien nav sakāms, jo mērķprogramma uz šodienu realizēta laikam netiks. Lībieši ir sīksta tauta, un par savām tiesībām viņa cīnīsies visur un vienmēr. Radniecīgās tautas — somi, igauņi, ungāri — ir ar mieru mūs atbalstīt, arī finansiāli, bet nekad neatbalstīs finansiāli, ja finansiāli neatbalstīs pašu valsts. Un reāli šobrīd...

Sēdes vadītājs.

Laiks!

I.Geige.

Nu, trīs vārdus!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

I.Geige.

Šodien šeit šajā priekšlikumā ir prasīts 7478 lati, kurus Cilvēktiesību uz sabiedrisko lietu komisija atbalstīja, un es ceru, ka kaut kad šī nauda tiks mums iedota. Cerēsim!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, var jau smieties, bet visa lieta tā, kad lībiešus tik tiešām atbalsta no Somijas un no Zviedrijas, un nākamā gadā uz lībiešu svētkiem Mazirbē ieradīsies valdības pārstāvji no Somijas. Tad ir interesanti, ar kādām acīm mēs skatīsimies, ka šajā kultūras namā nav pat elementārās tualetes Mazirbē. Aizbrauciet un paskataties, tas ir viens. Otrs, es jums teicu, muzejam. Nu, neliels muzejs, ir jāiedala tie 3 tūkstoši, lai mūsu pamatnācijai saglabātos kaut kas nākamajām paaudzēm. Jūs arī to ignorējat. Un es jums pateikšu tā, ka smieties par mūsu pamatnāciju — tā ir kauna lieta. Un Geiges kungs ir tik tiešām lībietis, un man ir satikšanās ar lībiešiem, nevar tā ņirgāties par saviem priekštečiem. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, tos 7 tūkstošus, neesiet galīgi...

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

158. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par papildu dotāciju Tieslietu ministrijai, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 158.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

159. — deputāta Rudeviča priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

160. — deputāta Rudeviča priekšlikums, nav atbalstīts, jo daļēji tas ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 160.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

161. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 161.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

162. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

163. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 163.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

164. — deputāta Geiges priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 164.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

165. — deputāta Mežecka, Stalidzānes priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

166. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

167. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 167.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

168. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

169. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

170. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav šoreiz guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 170.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

171. — šīs pašas komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 171.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

172. — šīs pašas komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 172.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

173. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Līdzīgi 174. — kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

175. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 175.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

176. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 176.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

177. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

178. — Izglītības komisijas priekšlikums, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 178.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

179. — komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 179.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Nav atbalstīts arī 180. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 180.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

181. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 181.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

182. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 182.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

183. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 183.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

184. — deputāta Damberga, Ūdres un Zvejsalnieka priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 184.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

185. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 185.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

186. — šīs pašas komisijas priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 186.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

187. — komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 187.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča.

188. — deputāta Damberga priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 188.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

189. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

190. — "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 13, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

191. — deputātes Birznieces priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

192. — Ārlietu komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 12, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

193. — Sociāldemokrātu priekšlikums, ir daļēji atbalstīts jau iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 193.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 13, atturas — 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

194. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums jau daļēji ir atbalstīts... faktiski tas jau ir atbalstīts pēc summām 191. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 194.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 13, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

195. — Izglītības komisijas priekšlikumu — neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 195.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

196. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 477. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 196.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

197. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 197. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 8, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

198. — apvienības TB/LNNK frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

199. — deputāta Ražuka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Atbalstīts 200. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Atbalstīts 201. — Ražuka kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

202. — deputātes Ūdres priekšlikums — diemžēl atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūs visi zināt, ka 1999.gada 29.aprīlī Saeima pieņēma likumu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi". Tas ir mūsu valsts otrais apbalvojums. Pamatojoties uz šā likuma pantu, mūsu Saeimas priekšsēdētājs ir šīs te valdes priekšsēdētājs. Pamatojoties uz likuma 7.pantu, ir noteiktas četras apbalvošanas reizes. Diemžēl pagājušajā gadā viena no šīm reizēm izkrita. Ja mēs šogad nepiešķirsim vai neatradīsim līdzekļus barikāžu piemiņas zīmju izgatavošanai, tad mēs nevarēsim izpildīt šo likumu un nevarēsim apbalvot vismaz 3000 cilvēku. Tādēļ es izsaku neizpratni par to, ka, sagatavojot budžeta projektu un zinot šo problēmu, budžeta projektā šī summa nebija paredzēta. Un tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Kārtējais likums, kārtējie solījumi, kārtējā nepildīšana, kas ir noteikts likumā. Un vēl par ko? Par 3000 cilvēkiem, kuri nākamajā gadā būtu jāapbalvo ar šo valdības apbalvojumu. Un paradoksālākais ir tas, ka Ministru kabinets, valdība šo priekšlikumu nav iesniegusi. Šo priekšlikumu ir iesniegusi šeit, Saeimā, deputāte viena, un nākamajā gadā, pēc visa spriežot, pēc valdošās koalīcijas nostājas spriežot, šie 3000 cilvēki cerībā, ka valsts viņiem pateiks paldies, ka šī valsts vispār eksistē desmit gadus, valdošā koalīcija uzskata, ka viņiem šis paldies nav vajadzīgs. Laikam par to, ka šī valsts ir izzagta, ka ir ļauts šo valsti izzagt. Es vienkārši nesaprotu, kā var būt jūsu attieksme tāda, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta elementārāko lietu — pateikt šiem cilvēkiem paldies. Viņiem neko daudz nevajag. Un viņi vairs necer no šīs valdības, ka daudz tā viņiem ir ar mieru dot. Bet elementārāko paldies mēs nevaram pateikt cilvēkiem, jo es zinu, ka balsojums pamatā būs negatīvs no valdošās koalīcijas. Es tiešām nesaprotu, kā var miljonu dalīt pa labi, pa kreisi dažādām vajadzībām, kas tomēr pamatā bieži vien ir saistītas ar priekšvēlēšanu kampaņu, bet tām vajadzībām, ko nosaka likums, un šinī gadījumā pateicība cilvēkiem, ko viņi gaidīs nākamajā gadā, no valsts viņi nesaņems, pateicoties šim balsojumam. Un tiešām paņemšu šī balsojuma izdruku un iešu pie cilvēkiem runāt nākamajā gadā par šāda veida attieksmi, par šāda veida pateicību tiem cilvēkiem, ka mēs varam dzīvot šajā valstī.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 202. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 11, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča

(LC) . 203. — deputāts Bojārs. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nesaprotu, kas mūsu pozīcijai ir svēts? Apbalvojumiem mēs nevaram atrast naudu, ja. Ērģeļu remontam Doma baznīcā, es redzu, arī neatradīsies. Ja jau jumtu mēs nevaram atremontēt, nu tad ērģeles varbūt atbrauks kaut kas no Čīles vai no Brazīlijas remontēt mūsu vietā. Ziniet, var jau visdažādākajā veidā ņirgāties, bet es jums pateikšu — tā ņirgāšanās, tā ir pret cilvēkiem vērsta. Jūs par lībiešiem sākāt smieties. Jūs saprotiet, tie cilvēki, kā saka, palikuši ir ļoti maz Latvijā, jūs smejaties. Jums nepatīk augstskola tā, kas ir Vidzemē, jūs to nevarat atbalstīt, vai Ventspilī. Un tagad ar apbalvojumiem. Cilvēki brauca, sēdēja pie tiem ugunskuriem, atveda pēdējo no mājas pagrabiem, visu ievārījumu, visu, ko varēja noziedot. Un kur te ir Tautas frontes līderi, kuri svēti veda uz barikādēm? Un tagad arī ir aizmirsuši tos cilvēkus. Tad varbūt ērģeles atceraties kaut vai, taču Doma koncertzālē ejat klausīties to ērģeļu mūziku. Nevajag zaimot savu tautu un savas nacionālās bagātības! Ir jāatbalsta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča

(LC). 204. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 204.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

205. — deputātes Zīles priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

206. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

207. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 207.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

208. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

209. — ir identisks iepriekšējam. Tātad tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

210. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

211. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums daļēji atbalstīts 210.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 2, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

212. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

213. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 213.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

214. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 214.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča.

215. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 215.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

216. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

217. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, daļēji atbalstīts iepriekšējā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 217.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

218. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

219. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

220. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts jau 218. un 219.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

221. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 221.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

222. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 222.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

223. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 223.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

224. — deputāta Birkava priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

225. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 225.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 62. Nav atbalstīts.

A.Poča.

226.priekšlikums nav balsojams, jo jau ir identisks.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

227. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

228. — deputātu Mežecka un Stalidzānes priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

229. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

230. — Juridiskās komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis. (No zāles deputāts Dobelis: "Imant, tu taču teici, ka vairāk nenāksi!")

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atgādināšu to, ka šajās dienās Ministru kabinets uzsāka jaunu, skaistu kampaņu cīņā ar korupciju. Kādus 2 miljonus tērēs plakātu līmēšanai, un tur vēl kaut ko taisīšot tādu smuku, lai visiem būtu smieklīgi, tad varbūt daļu no tās naudas tomēr varētu iedalīt tiesu sistēmas nostiprināšanai. Nu, tas tā!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Ministru kabinets ierosina līdzekļus palielināt prokuratūras iestāžu uzturēšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

232.priekšlikums — Ministru kabinets. Papildu finansējums Satversmes aizsardzībai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

233. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godātās kolēģes, cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir neatbalstīta budžeta pozīcija, kas ir atbalstīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es izskaidrošu lietas būtību. Proti, pašlaik Latvijā vēl diemžēl ir dažas vietas, kurās nevar uztvert pat Latvijas radio pirmo programmu. Un konkrēti šīs vietas, kuras mēs atbalstītu, ja nobalsotu par šiem 17 954 latiem, ir Auces apkārtnē Dobeles rajonā un Vitrupē Limbažu rajonā. Manā priekšā ir ļoti sīki izstrādāta tāme, kas norāda, kā būtu jāapsaimnieko divi praktiski jau eksistējoši raidītāji, lai šajā reģionā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji varētu uztvert tās programmas, kas ir absolūti nepieciešamas, lai šie cilvēki saņemtu jelkādu informāciju. Mēs zinām, ka šie reģioni ir ne pārāk labi ar darba vietām apgādāti, un zinām, ka šo reģionu iedzīvotājiem viņu, sacīsim tā, sociālais stāvoklis nav tāds, lai viņi varētu iegādāties avīzes, žurnālus, un tādos gadījumos radio uztveršana vai televīzijas skatīšanās ir gandrīz vai vienīgā iespēja piekļūt pie informācijas. Runa ir šajā reizē par vislētāko iespēju, proti, par iespēju uztvert Latvijas radio pirmās programmas raidījumus.

Tāme, kura atrodas manā priekšā, ir ārkārtīgi sīka, kā jau es minēju, un par katru raidstundu šīs summas ietvaros mēs maksātu tikai 10 santīmus. Pie tam vēlētos godātos deputātus iepazīstināt ar saraksti, kas ir notikusi starp Latvijas radio ģenerāldirektoru un Ministru prezidentu Andri Šķēli šā gada 25.janvārī. Šķēles kungs raksta sekojošo: "Tiekoties ar Auces iedzīvotājiem, man nācās uzklausīt sūdzības par to, ka Aucē un tās apkārtnē ir apgrūtināta Latvijas radio pirmās programmas uztveršana. Lūdzu iepazīties ar situāciju un rast tai risinājumu." Paraksts — Andris Šķēle. Es aicinu Tautas partiju, Šķēles kungu balsot par to, lai šajos reģionos cilvēki varētu uztvert minimumu — Latvijas radio pirmo programmu.

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamā Saeima! Vai Latvijā pilsoņiem savā tēvu zemē ir tiesības klausīties savu dzimto radio vai nav? Latvijas radio jau ilgāku laiku cīnās par to, lai šīs mirušās zonas, šos trīsstūrus vai četrstūrus piepildītu. Ar ļoti labiem aparātiem to var izdarīt, bet lielākajai daļai cilvēku tādu nav. Es negribu jūs nokaitināt. Ja mēs teju, teju bijām jau gatavi maksāt 3 miljonus par nobeidzināto zviedru kuģi, ja cilvēki zina, ka 6 miljonus izdod par kanāla padziļināšanu, es nesaku, ka to nevajag, tad nebūsim lūdzu tādi knauzeri, piedodiet, lūdzu, par šo barbarismu, un 200 un vairāk reižu mazāku summu, kas ir tikai 17 900 latu, piešķirt, lai varētu apkalpot tādus raidītājus, kuri nodrošinātu cilvēkiem šo visdemokrātiskāko, vislētāko, vispieejamāko masu informācijas līdzekli. Man nav jāatgādina par to, ka radio līdz ar baznīcu vienmēr mainās šajā pirmajā pozīcijā sabiedriskās domas aptaujā par populārāko institūciju Latvijā. Tāpēc tai ir jābūt valsts politikai, un valstij ir jāatbalsta šāds piegājiens, lai cilvēki tiešām varētu klausīties tur, kur viņiem citi masu informācijas līdzekļi viņu materiālā stāvokļa dēļ ne vienmēr ir iespējami un sagādā grūtības. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

234. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, godātās deputātes un cienījamie deputāti! Tātad nule mēs nobalsojām par to, ka joprojām arī 2001. gadā reģionos — Auce, Brocēni, Salacgrīva, Ainaži, Staicele — Latvijas radio pirmās programmas uztveršana būs neiespējama vai labākajā gadījumā stipri apgrūtināta. Šī pozīcija, par kuru jums Saeimas priekšsēdētājs nule piedāvāja izteikt attieksmi, attiecas uz autortiesību apmaksu Latvijas televīzijas raidītajās programmās. Mūsu valsts ir ceļā uz sakārtotu sabiedrību, ceļā uz sakārtotību kopējā Eiropas Savienības kontekstā, un mēs zinām, ka autortiesību jautājums ir viens no sāpīgākajiem visā Austrumeiropā, diemžēl tajā skaitā arī Latvijā. Šo pozīciju atbalstot, mēs varētu novērst vai nu nekārtības, kas varētu rasties naudas trūkuma dēļ šajā jomā, vai arī ir otrs ceļš — Latvijas televīzija savās programmās nevarēs ievietot tos autordarbus, par kuriem būs jāmaksā autoratlīdzības.

Diemžēl tāda ir realitāte, un līdz ar to 2001. gadā mēs varam sagaidīt stipri nabadzīgāku Latvijas televīzijas 1. nacionālo programmu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

235. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 235.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

236. — deputāta Seiksta priekšlikums, arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Varbūt būtu labāk, ja Seiksta kungs pats šeit runātu manā vietā, bet es varbūt varu atļauties vairāk pateikt nekā viņš pats.

Tas ir vispārzināms fakts, ka Valsts cilvēktiesību birojam nav pietiekami līdzekļi, lai šī valsts institūcija varētu godīgi un nopietni pildīt savu darbu. Acīmredzot nevēlēšanās izdalīt vairāk naudas Valsts cilvēktiesību birojam ir saistīta ar to, ka šī valsts institūcija neatrodas nevienas valdošās partijas, teiksim tā, ietekmes sfērā.

Gribu jums vienkārši atgādināt, ka mēs tērējam daudz vairāk līdzekļu, lai pierādītu starptautiskajā arēnā, ka mums ar cilvēktiesībām viss ir kārtībā. Es domāju, ka arī šie propagandas uzdevumi šajā gadījumā es gribētu vērsties tieši pie Inkēna kunga, būtu daudz vieglāk izpildāmi, ja patiešām šajā mūsu pašmāju institūcijā tiktu piešķirts pietiekams finansējums, lai varētu risināt šeit cilvēktiesību jautājumus Latvijas iekšienē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Es Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, vienbalsīgi nobalsotā lēmuma vārdā gribu pateikt, ka 2001. gada aprīlī vai maijā, kad beigsies līdzšinējā direktora pilnvaras, mēs būsim spiesti iecelt šajā postenī cilvēku, kas būs vienkārši pretendents uz bezdarbnieka pabalstu. Valsts palīdzība šai institūcijai ir bijusi minimāla visu šo laiku. Un nav svarīgi, kā pildīja šos pienākumus līdzšinējais direktors, svarīgi ir tas, ka tā ir valsts izveidota institūcija, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi jau divus gadus pēc kārtas uzskata, ka valsts atbalsts šai institūcijai ir bijis nepietiekams. Es neaicinu uz balsojumu, es vienkārši gribu atgādināt un gribu pateikt, kas notiks 2001. gada aprīlī, kad mēs vēlēsim jauno direktoru. Jebkurš sevi cienošs cilvēks uz šo posteni negribēs iet. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai jūs, Seiksta kungs, noņemat savu priekšlikumu?

A.Seiksts.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

237.priekšlikums — deputāte Dreimane un citi. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

238. — deputāta Lāčplēša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

239. — deputāta Čevera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 239. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 4, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

240. — deputāte Stalidzāne un citi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

241. — deputāta Čevera priekšlikums, daļēji ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 2, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

242. — deputāta Čevera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 242. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 1, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

243. — deputātes Stalidzānes un citu priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

244.— deputāta Čevera priekšlikums, daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

245. — deputātes Stalidzānes, Šlesera un Mežecka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

246. — šo pašu deputātu priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

247. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

248. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

249. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi arī ar 250, šīs frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

251. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

252. — deputāta Damberga priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

253. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

254. — sociāldemokrātu partijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 254.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

255. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

256. — deputāta Stirāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

257. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 258. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

259. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

260. — Počas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

261. — Seiksta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

262. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

263. — deputāta Geiges priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 263. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 2, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi nav atbalstīts 264. — deputāta Geiges priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 264.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

265. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

266. — deputātes Lībanes priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

267. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

268. — šīs partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

269. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

270. — Leiškalna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

271. — Bojāra priekšlikums, šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 271.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 14, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Arī 272. — "Latvijas ceļa" priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 272. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 2, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

273. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

274. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 274.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

275. — deputāta Birkava priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

276. — deputāta Stirāna priekšlikums, daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

277. — deputātes Lībanes priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

278. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

279. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

280. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

281. — šīs partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 282. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

283.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

284. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

285. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

286. — deputātes Stalidzānes un citu priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

287. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi 288.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

289., 290.priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 291. — Tautas partijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

292. — deputāta Stirāna priekšlikums, šoreiz atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 292.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par —26, pret— 2, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

293. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Līdzīgi 294.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

295. — deputātes Lāzo priekšlikums, šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 295.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 58. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

296. — Počas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

297. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 298.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

299. — deputātu Kezikas, Panteļējeva priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

300. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

301. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

302. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

303. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 304.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

305. — deputāta Salkazanova un Čevera priekšlikums, šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Deputāti pieprasa balsot. Lūdzu, dariet to savlaicīgi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 305.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Nav balsojams 306.priekšlikums, jo tie ir identiski.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

307. — Leiškalna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Burvis vēlas debatēt par 307.priekšlikumu? Nevēlas. Jā, ir izskatīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

308. — "Latvijas ceļa" priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

309. — deputāta Apiņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

310. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 311.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

312. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

313. — Sociāldemokrātiskās partijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atgādināšu, ka Jēkabpils cukura fabrika zaudēja savu iespēju strādāt, pateicoties šajā valstī ar šiem ministriem un ar šiem likumdevējiem virzītajai politikai. Un, ja pašlaik ir vajadzīga palīdzība Jēkabpilij atrisināt to problēmu, ko šinī mājā un Brīvības ielas 36.mājā ir viņiem uzkrāvuši virsū, manā skatījumā šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Tāpēc man gribētos tomēr lūgt jūs neievērot komisijas viedokli un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 313. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 3, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča

(LC) . 314. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 315. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

316. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

317.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

318. — deputāta Stirāna, Birkava un Grīnblata priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 318.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

319. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

320. — deputāta Gaigala priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

321. — deputāta Rudeviča priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 321.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

322. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

323. — Gundara Bojāra priekšlikums, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 323.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

324. — Gundara Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 324.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

325. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

326. — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Līdzīgi 327.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

A.Poča.

328. — deputāta Bojāra priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 327.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 328.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

329.priekšlikums nav balsojams, jo iepriekšējo mēs tikko noraidījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

330. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

331. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

332. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

333. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

334. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 334.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

335. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

336. — Počas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

337. — deputātu Soldatjonokas, Lāčplēša, Kezikas, Seiksta, Počas un Zīles priekšlikums, daļēji ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

338. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

339. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 340. un 341.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

342. — deputāta Zīles priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

343. — deputātes Počas priekšlikums, daļēji atbalstīts 342.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 343.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — nav, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

344. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 345., 346., 347. un 348.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

349. — Leona Bojāra priekšlikums, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 349.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

350. — deputātu Soldatjonokas, Lāčplēša un citu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 350.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

351. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

352. — deputātu Dreimanes, Stirāna, Bērziņa, Paula un Ūdres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

353. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK fraakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

354. — deputāta Seiksta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

355. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Atbalstīts ir 356. un 357. — Tautas partijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Kā arī 358. šīs partijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

359. — deputāta Burvja priekšlikums, šobrīd atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 359.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

360. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

361. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

362. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi 363.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

364. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

365. — deputātes Lībanes priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

366. — deputāta Muciņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

367. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

368. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

369. — Geiges priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi arī 370. — Geiges priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

371. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 372. — Tautas partijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

373. — Leiškalna priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

374. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

375.priekšlikums ir atbalstīts jau iepriekšējā — 374.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Man liekas, cienījamā Počas kundze, jūs nedaudz maldināt gan deputātus, gan sabiedrību, varētu daļēji atbalstīt, ja būtu kaut kāds teikuma, teiksim, teksts un tur iekļauj vārdus vai tur redakcionāli labot vai savādāk. Bet jūs taču nezināt kopējo summu, un tāpēc es palūgtu nemaldināt sabiedrību un visus pārējos deputātus. Kā zināms, kopējā summa ir vajadzīga vairāk nekā 60 tūkstošu vēl Lestenes Brāļu kapiem. Un tāpēc es ceru arī uz "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalstu. Tajā pašā laikā es arī griežos pie Tautas partijas un ceru, ka atbalstīsit latviešu karavīru Brāļu kapus. Es nerunāju šeit par opozīciju, viņi vienmēr ir atbalstījuši tāpēc, ka viņiem ir augsti morāles kritēriji, kā Jurkāna kunga partijai, ka viņi pagājušo reizi arī atbalstīja, un mēs varētu atbalstīt jebkurus Brāļu kapus, kas tiek uzturēti kārtībā Latvijā. Es tāpēc lūgtu arī atbalstīt šo manu priekšlikumu kopā ar Ādamsona kungu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 375. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 1, atturas — 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

376. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

377. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

378. — Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

379. — deputātu Dreimanes, Ūdres un citu priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

380. — deputāta Geiges priekšlikums, diemžēl atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 380.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

381. — deputāta Geiges priekšlikums, diemžēl arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 381.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

382. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atgādināšu, ka šajā zālē, kad mēs runājām savā laikā, pirms gada, par daudzām problēmām, kas bija saistītas ar iespējām strādāt Iekšlietu ministrijai, par nepieciešamību izveidot Tikumības policiju, toreiz mēs dzirdējām ministra teikto, ka nauda ir, nauda būs, nauda tiks izmantota pareizi un Tikumības policija tiks izveidota. Pēc tam mēs saņēmām tādu skaistu skandālu, kas saucās pedofilijas skandāls, kur tomēr bija daudzas personas iesaistītas. Un šobrīd, ko mēs darām, mēs nedosim naudu bērnu tiesību aizstāvības centram. Acīmredzot tā ir kaut kāda zināma konsekvence no valdošās koalīcijas puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 382.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

383. — TB/LNNK priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

384. — deputāta Bunkša priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

385. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ir atbalstīts pilnībā ar citiem avotiem.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

386. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

387. — Ārlietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts daļēji citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

388. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 388. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

389. — Salkazanova un citu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Gaiļa valdības laikā tika pieņemts lēmums sadalīt kompetenci starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldību funkcijās nonāca izglītības iestādes un vesela rinda padomju laika tradīciju, ka pie ministrijām bija dažāda veida bērnudārzi un pie resoriem dažāda veida bērnudārzi. Šie bērnudārzi pakāpeniski tika nodoti pašvaldībām. Jo likums par pašvaldībām nosaka, ka tā ir viņu kompetence. No Gaiļa valdības laika līdz šodienai ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai likumi netiktu ievēroti. Un šinī gadījumā Iekšlietu ministrijai ir palikusi pirmsskolas bērnu iestāde ar finansējumu 123 000 latu, atkal kārtējo reizi netiek pildīts likums neizprotamu iemeslu pēc. Tādēļ arī radās šis priekšlikums par finansējumu, kas ir pretlikumīgs, jo likumā par policiju nav paredzēts, ka šai institūcijai pienāktos bērnudārzs. Tā naudiņa, kas ir vajadzīga reorganizācijai, ir atstāta nākamajam gadam, un brīvā nauda ir novirzīta speciālai izglītības iestādei, kura ir avārijas stāvoklī. Šīs izglītības iestādes nepabeigtās celtniecības pabeigšanai, lai bērniem nebūtu avārijas stāvoklī jāiet uz ēdnīcu, kas atrodas avārijas stāvoklī, un jau vairākus gadus šī otrā stāvā esošā sporta zāle jau ir slēgta. Bērniem ziemā jāiet ārā sportot. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai speciālās internātskolas bērni ar garīgiem traucējumiem varētu normālās telpās iet ēst. Normālās telpās iet sportot, un šis avārijas korpuss tiktu slēgts, jo reāli tur nav iespējams vairs nodarboties ...

Sēdes vadītājs.

Laiks...

P.Salkazanovs

. ... ar izglītības jautājumu risināšanu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 389.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

390. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

391. priekšlikums līdz ar to nav izskatāms.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

392. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdz ar to 393. priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

394. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

395. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! 80 000 lati ir jānodod Narkoloģijas apkarošanas birojam. Ja mēs paskatām slaveno robežbūvi, ko viņi ir darījuši 7.Saeimas laikā un cik viņi ir saņēmuši? 1999. gadā — 7,6 miljoni, 2000. gadā — 5,3. Un 2001. gadā — 10,2. Tur vajag vēl pieskaitīt arī naudu, ko ir saņēmuši no Finansu ministrijas muitas pārvaldes, tāpēc ka tā arī aizgāja uz robežu. 1999.gadā — 3,6 miljoni, 2000. gadā — 2,7 miljoni, un miljons aizgāja 2001.gadā. Celtniecība nebija taupīga. Par visiem tiem brīnumiem varēs kādreiz sarakstīt grāmatas. Es vienīgi varu pateikt tā: kā varēja nopirkt divus elektropacēlājus ar pusotras tonnas celtspēju, kuri maksā kopā 26 000, par 210 000, kur var nopirkt trīs "skānijas". Tas ir tik tiešām brīnums!

Un vēl kas ir. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē palielinājums par 1,3 miljoniem. Un, ja mēs izskaitām no turienes 1,4 miljonus, kas pašiem būs, tad pāri paliek 2000 tā kā iekšējai pārdalei, Iekšlietu ministrijai pārdali Iekšlietu ministrijā var veikt. Un 880 000 latu Narkoloģijas apkarošanas birojam var atrast, un tas ir jāatrod, jo jūs jau labi norādījāt visu to summu, kas bija novēlēta šai sistēmai. Paldies! Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 395. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs .

Sēdes vadītājs.

Par — 27, pret — 1, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

396. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts, neskatoties uz to, ka Burvja kungs teica, ka dzelzceļu vada sociāldemokrāti, bet autobusus, es domāju, tomēr vada šoferi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, var pašlaik diskutēt, kas ko vada un uz kurieni vada. Bet būtībā varētu kaut kur noticēt teorētiski, ka valsti vada likumdevējs. Tas esat jūs, kas te sēž. Un jūs patiešām te sēžat. Un kur jūs novedīsiet? Nu paliksim mēs bez ceļiem, paliksim bez dzelzceļa. Ar jūru jūs jau esat būtībā izrīkojušies, iznīcinājuši visas iespējas. Nav tik traki, Kārli, lai būtu izsmelts, bet tas, ka kuģus jūs esat likvidējuši, tas ir pats par sevi. Tātad būtībā jūs šodien kārtējo reizi darāt visu, lai Latvija nevarētu kustēties no vietas, nevarētu attīstīties.

Es dzirdēju daudzus skaistus vārdus no Tautas partijas pārstāvjiem par reģionālo attīstību. Reģionālā attīstība paredz vismaz vienu lietu, ka ir arī iespējas transportam kustēties starp reģiona centriem un pilsētu, kura saucas par galvaspilsētu. Diemžēl jūs šos kokus zāģējat nost. Es tomēr lūgtu jūs apdomāties un iedot šo naudu tieši pasažieru pārvadājumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 396. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 5, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

397. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 397. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 4, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

398. — Latvijas Sociāldemorkātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 398. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

399. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Poča.

Līdzīgi 400. — Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

401., 402., 403. priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

404. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Poča.

405. — Ārlietu komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

406. — Ministru kabineta priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Arī 407. — Ministru kabineta priekšlikums, 408. — deputāta Vītola priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 408. — deputāta Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 15. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

409. — sociāldemokrātu priekšlikums. Šobrīd nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 410. priekšlikumā. Tiesa gan, tur ir tikai precizēta programma.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs paskatieties vismaz uz to ciparu — trīs ar pusi tūkstoši. Tā ir tik šausmīga nauda, ka pēc tam patiešām būs kauns skatīties spogulī, ja Latvijas likumdevējs nav spējīgs atrast 3,5 tūkstošus Bērnu tiesību aizsardzības centram. Tās ir šausmas dzirdēt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 409. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

411. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzam atbalstīt mācību literatūras izdošanu. Jūs taču zināt, cik maksā mācību literatūra! Ar Izglītības un zinātnes ministrijas vieglu roku darboņi pelna ļoti skaistu naudu. Ja par vēstures grāmatu ir jāsamaksā 5 lati un pārējās arī maksā no 2 līdz 3 latiem un vēl papildu literatūra, kura arī burtnīcas biezumā izmaksā 50—60 santīmu, tad jau nav brīnums, ka vecāki, it sevišķi laukos, nevar iegādāties mācību literatūru. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt to izdošanu, lai kaut tādā veidā samazinātu tās literatūras cenu, kuru saņem mūsu skolēni. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. 22 000 — tā taču ir ļoti maza naudiņa.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 411. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta 412., 413., 414., 415., 416., 417., 418., 419., 420. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča.

421. — deputāta Gaigala priekšlikumu, tas ir atbalstīts jau citā priekšlikumā.

Ministru kabineta 422.., 423., 424., 425. un 426. , kā arī 427., 428., 429., 430. un 431. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi komisija atbalstīja Ministru kabineta 432., 433., 434. , 435., 436. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Deputāta Bojāra 437. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 437. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 16, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

438. — Ministru kabineta priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Tomēr neatbalstīja 439. — deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Zemkopības ministrija mierīgi iznīcināja Jēkabpils cukurfabriku, jo, redziet, Latvijā ražotais cukurs nav vajadzīgs, labāk ievedīsim to no citām valstīm. Nu, protams, tie 400 darbinieki, kas palika bez darba, to liktenis jau nevienu neinteresē, bet uz ziemu arī palika neapkurinātas mājas, jo rūpnīca nestrādā, bija pieslēgti pie tās siltuma trases. Un tāpēc to parādu, kuru radīja Lauksaimniecības ministrija, viņai ir arī jāatmaksā. Un kāpēc ir paņemts no šīs pozīcijas? Diemžēl Zemkopības ministrijas sastāvā Veterinārais dienests katru gadu izlieto 10 miljonus latu. 10 miljonus latu. Un tāpēc mums ir jāskatās, kur paliek šī nauda, un par cik Zemkopības ministrija iegrieza robu pašvaldībai Jēkabpilī, tad ir tie 41 000 jāatmaksā. Parādus vajag atmaksāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 439. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 63. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

440. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jēkabpils rajonā ir Asares pagasts. Neliels pagasts. Nav viņiem lielu to naudas ieņēmumu. Un, lai remontētu un pilnveidotu savu ūdensapgādes sistēmu, viņiem ir vajadzīgi 500 lati. Un tagad mani interesē, cienījamā pozīcija, jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu vai ne. Ja visu laiku jūs presē un satiekoties ar zemniekiem krītat viņu priekšā un sakiet, ka jūs viņus ļoti mīlat, tad tagad parādiet to mīlestību balsošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 440. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

441. — deputāta Bojāra priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kas nu, skauž vai? Gaidīt.... Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: "Negrābsties!") Šodien es tik daudz klausījos, kā jūs atbalstāt reģionus. Šis ir 16. balsojums par atbalstu reģioniem. Iepriekšējos piecpadsmit jums kaut kā tā ļoti, ļoti neveicās atbalstīt. Varbūt šis balsojums jums paveiksies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 441. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta 442. priekšlikumu...

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

... 443., 444.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

445. — deputāta Gaigala priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals

(LC). Sveiki, kolēģi! Iepriekšējie runātāji jeb priekšlikumu iesniedzēji ir ietaupījuši daudz laika, tā ka uz viņu rēķina es varētu tagad mierīgi paskaidrot, ko nozīmē tie cipari un priekšlikumi, jo īstenībā tie nav nejauši, un tās nav rūpes par divu Tautas partijas vadīto ministriju budžetiem.

Un smejoties var arī pierakstīt dažus elementārus ciparus, ko var izdarīt, veicot elementāras aritmētiskas darbības. Ja izdala šo te ministriju centrālo aparātu finansējumu ar tur strādājošo darbinieku skaitu, tad mēs iegūstam, ka vienam darbiniekam finansējums Izglītības un zinātnes ministrijā ir 6000 latu gadā, Kultūras ministrijā — 5500 latu gadā, un Zemkopības ministrijā, piemēram, ir 9000 latu gadā. Starpība 6000 vai 9000 latu. Tā tas ir. Algas gadā. 2900 — Izglītības un zinātnes ministrijā, 2600 — Kultūras ministrijā, 3900 — Zemkopības ministrijā. Līdz ar to mēnesī starpība ir no 235 latiem vidēji līdz 325 latiem. 90 latu starpība. Vai tas ir maz vai daudz? Es domāju, ka tomēr pie šī jautājuma būs kaut kad jāatgriežas, jo ir pilnīgi bezcerīgi cerēt, ka tās ministrijas, kurām pārmet nepārtraukti par nekvalitatīvu dokumentu sagatavošanu, kur visu laiku mokās, ka nav finansu aprēķina, nav finansu pamatojuma un tā tālāk, cerības, ka mēs dabūsim uz sliktākiem darba apstākļiem tikpat labus darbiniekus, ir pilnīgi bezcerīgas.

Es domāju, ka atbalstīs. Visi saka, jūs teicāt, nav nekādas īpašās starpības. Ņemot vērā, ka man ir divi priekšlikumi pēc kārtas, es tūlīt paņemšu arī otro. Tātad divas likumsakarības. Tie, kuri saka, ka nav nekādas starpības, atbalstīs šos priekšlikumus, jo 90 latu mēnesī — taču nav nekādas īstās starpības. Un tie, kuri saka, ka algas, nu tas tā, teiksim, pārējais finansējums nav nozīmīgs. Tādā gadījumā atbalstīs priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai pārvākties uz Ekonomikas ministrijas telpām vai Finansu ministrijas telpām, kuru remontiem gadu no gada tiek elementāri dots finansējums. Bet Izglītības un zinātnes ministrijā, ja jums nav kādreiz slinkums, izejiet 2.stāvam cauri, kurā ir tikai 20 gadu vecas mēbeles, cilvēki strādā bez datoriem un strādā vispār antisanitāros dažkārt apstākļos. Tur apmetums grūst uz galvas. Tā kā es ļoti ceru, ka tā Finansu ministrijas darba grupa, kura izstrādā vienotus darba samaksas principus, principus visās valsts pārvaldes iestādēs, piestrādās arī pie finansēšanas principiem, jo tā tomēr ir disproporcija un diskriminējoša disproporcija šiem sektoriem. Liels paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Katrā gadījumā Gaigala kunga piedāvājums ir vērā ņemams. Tikai nezinu, kāpēc viņš nepaskatījās, kāds ir finansējums uz vienu darbinieku valsts kasē. Manā skatījumā, ka tur ir pats lielākais finansējums no valsts administrācijas iestādēm uz vienu strādājošo. Bet tā cerība, ko Gaigala kungs izvirzīja, ka vienotā darba samaksas sistēma parādīsies, es domāju, ka vesela rinda cerības un solījumi ir doti no iepriekšējām valdībām, un vesela rinda likumu netiek pildīta, tā arī solījumi netiks pildīti. Ja arī šie noteikumi parādīsies, tad tie tāpat netiks pildīti, jo to izpildei, tāpat kā Civildienesta likuma izpildei būs vajadzīga tik liela nauda, ka finansu ministrs vienkārši kārtējo reizi šo naudu neatradīs, tāpat kā barikāžu dalībniekiem pateikt paldies par to, ka mēs esam.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 445.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

446. — deputāta Gaigala priekšlikums, arī nav atbalstīts šajā redakcijā, bet daļēji tas ir atbalstīts 460. vai 480., vai 481.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 446.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

447. — Ministru kabineta priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

448. — Bojāra priekšlikumu — neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mums vienmēr ir kaut kādi projekti. Un diemžēl tie projekti saņem ļoti skaistu naudu. Teiksim, Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondi, kas tur divi ir izveidoti, tie ir izlietojuši 890 000 latu. Bet no kurienes ir paņemta nauda? Jūs to Dieva dēļ neatradīsiet nevienā dokumentā. Tagad ir jauns brīnums. Tā celulozes rūpnīca. Nu, celulozes rūpnīca, es nezinu, protams, ka mums ir cilvēki, kuriem patīk kaut kam izdabāt. Bet neviens nav izrēķinājis, kas notiks ar mūsu mīļo Daugavu. Teiksim, dioksīdi. Vienā HES viņi nosēdīsies, otrā, un Rīgas HES, no kurienes Rīga saņem ūdeni, apmēram 40% no tā, ko iemetīs, nogulsies šinī ūdenskrātuvē. Un tad jūs paskatīsieties pēc gadiem sešiem, septiņiem, kā pacelsies vēža slimība Rīgas iedzīvotājiem. Tā nav joka lieta. Es, protams, saprotu zviedrus un somus, kuri grib pie mums atstāt visus netīrumus un pie sevis aizvest celulozi. Blakus zālē bija viens saiets, kuru Leiškalna kungs vadīja. Un es uzdevu jautājumu, vai pie mums ražos papīru no tās celulozes? Nē, viņi pateica. Redziet, rūpnīca papīra ražošanai ir ļoti dārga, un mēs te to uzcelt nevaram. Tātad mums paliek visi netīrumi, paliek dioksīdi un saņem tīru celulozi. Ļoti skaisti! Un es varu pateikt, runājot ar speciālistiem, kas tik tiešām nodarbojas ar šo jautājumu, izskatot Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju, tik tiešām, pie vislabākās attīrīšanas. Un es domāju, ka Savienoto Valstu tehnoloģija nav sliktāka par somu vai zviedru, 40% paliek. Tātad viņi nogulsies mūsu...

Sēdes vadītājs.

Laiks.

L.Bojārs.

... Rīgas HES, un mēs to izmantosim. Tāpēc, ja jau...

Sēdes vadītājs.

Laiks! Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 448.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 18, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 449. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

450. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

451.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atsauc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 452. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

453. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

454. — sociāldemokrātu priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 454.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

455. — sociāldemokrātu priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 146.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es lūgtu jūs paskatīties, kādiem mērķiem sociāldemokrāti piedāvāja šos 50 000 latus. Tieši tā! Rehabilitācija tiem bērniem, kas ir cietuši vardarbībā. Ļoti smieklīgi! Es visu to saprotu. Ņemot vērā, ka Latvijā tie, kas veic šīs vardarbības, saņem komforta apstākļus cietumā, bet tādos sevišķi labos cietumos ar pilnu komfortu, kur viņi rehabilitējas, un ar ļoti maziem termiņiem, tad šo naudu priekš bērniem, protams, ir žēl.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Balsosim par 455.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

456. priekšlikums — komisija atsauc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 457. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

458. — deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Dāmas un kungi! Te tāda mierīga lieta. (Starpsauciens: "Kārli, turies kā vīrs!") Te neironizēsim. Un es savu priekšlikumu iesniedzu aiz diviem iemesliem. Pirms vairākiem gadiem mēs atbalstījām programmu, kuras ietvaros 2001. gada budžetā bija paredzēti 184 000 latu hronisko nieru mazspējas slimnieku ārstēšanai ar hemodialīzi. Tas ir viens no iemesliem. Mēs pārtraucam kādas jau sāktas programmas realizāciju, patiesībā sagraujot šo programmu, jo nauda, kas izņemta kaut kādā starpposmā no programmas, ir neatjaunojama. Un otrs ir tīri cilvēciskais aspekts, kas man liedz atsaukt. Es jau neceru, ka es izmainīšu kaut kādā veidā valdības un vēl arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmi, tā kā arī parlamenta attieksmi.

Bet tomēr es personīgi pazīstu cilvēkus, kas ārstējas šādā veidā ar šo nieru attīrīšanas, es nezinu, mehānismu, vai kā to nosaukt... Un tā ir liela problēma, tā ir tiešām lieta, par kuru nevajag ironizēt, un, atsaucot kādu no šiem priekšlikumiem, man ir bailes, ka es atsaucu kādam cilvēkam tiesības dzīvot. Tā kā es to nevaru darīt. Īpaši es jūs neaicinu, jo es saprotu — frakcijas disciplīna stāv pāri visam. Mums ir virkne ļoti svarīgu izdevumu, tajā skaitā automobiļu pirkšana un tamlīdzīgi. Ir lietas, par kurām var ironizēt, par kurām var nerunāt no šīs parlamenta tribīnes. Šī ir tik tiešām cilvēka tiesība uz pat ne dzīvošanu, uz izdzīvošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Jā, cienījamie deputāti. Es arī uzskatu, ka šī ir programma, kura noteikti būtu jāturpina. Bet, manuprāt, šeit šo jautājumu varētu risināt nedaudz citādi. Diemžēl no budžeta veidošanas metodikas šīs programmas finansēšana nez kāpēc ir iekļauta investīciju programmā, kas nozīmē, ka tie ir kaut kādi vienreizēji ieguldījumi. Diemžēl šai programmai, šīs programmas realizācijai nepārtraukti ir jāatjauno šie hemodialīzes aparāti. Un tas vienkārši nozīmē, ka tie ir kārtējie izdevumi. Un vienkārši Labklājības ministrijai kopā ar Finansu ministriju jāatrod pareiza pieeja šīs programmas finansēšanai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Leiškalns uztur balsojumu? Nevar vairāk... debates ir beigušās, Leiškalna kungs. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Uzturu!")

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 458. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 2, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta 459. programmu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

460. priekšlikums — komisija atsauc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 461. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

462. priekšlikums — komisija atsauc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 463. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

464. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 464. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

465., 466. un 467.— Ministru kabineta priekšlikumi. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīti.

A.Poča.

468. — sociāldemokrātu priekšlikums, šobrīd nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ka lielāko daudzumu jūs mūsu priekšlikumu neatbalstījāt. Tas būs redzams 2000. gada visā garumā, būs redzami visi tie rezultāti, un pienāksies vienu otru reizi laikam nožēlot, bet tagad palicis Rīgas zooloģiskais dārzs. Tie zvēriņi, kuri tur ir. Tie nevar, protams, atnāk uz šejieni un kaut ko pateikt vai nostāties kaut kādā demonstrācijā, viņi arī grib ēst un lai viņiem būtu iekārtots arī tas mājoklis. Bet jebkurā gadījumā jūs ar saviem bērniem vai mazbērniem mīlat aiziet uz to Zooloģisko dārzu un pastaigāties. Un vai tad tik tiešām mēs nevaram atrast 170 000 latu, lai atbalstītu mūsu Zooloģiskā dārza turpmāko eksistenci un lai tie iemītnieki justos varbūt ne īpaši labi, bet vismaz apmierinošos apstākļos.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt, un neaizmirstiet to, ka tas ir viens no labākajiem Eiropā. Tā ka mēs nevaram krist tādā nepatīkamā situācijā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 468. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Atbalstu neguva arī 469. — sociāldemokrātu priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 469. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 1, atturas — 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 470. — Ministru kabineta priekšlikumu, 471. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

472. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 472. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 473. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

474. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 474. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 475. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

476. — sociāldemokrātu priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 476. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 477. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

478. — deputāta Grīga priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 114. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(LSDSP). Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es domāju un ceru, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalstīs šo priekšlikumu, lai gan Dobeļa kungs iepriekš sacīja, ka sociāldemokrāti ir rozā, bezmaz vai galīgi sarkani, bet tomēr sociāldemokrāti atbalstīja Lestenes piemiņas vietas izveidi, latviešu leģionāru piemiņas vietas izveidi. Visi kā viens atbalstīja atšķirībā no jums, cienījamie "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK deputāti, jūs tikai atbalstījāt pieci cilvēki. Man izbrīnu izraisīja Gaiļa kunga nebalsošana par šo priekšlikumu, ko mēs iesniedzām par Lestenes Brāļu kapiem. Es domāju, ka šoreiz jūs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 478. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 9, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta 479. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

480. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

481. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

482. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 482. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

483. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Atbalstu ir guvis Ministru kabineta 484., 485. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts. 486. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

487.— Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 487.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 66. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

488. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 488. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 2, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

489. — deputāta Bojāra priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 369.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas ir Mazirbes Lībiešu kultūras nama remontam. Kultūras nams ir jāremontē. Es jums teicu, ka nākamajā vasarā atbrauks diezgan daudz mūsu kaimiņu valstu pārstāvji. Nu nebūs taču simpātiski skatīties uz to noplukušo ēku. Un, protams, atbrauks tie cilvēki, tad kādā tualetē tad viņi ies? Vai tad tik tiešām jūs nesaprotat, ko jūs darāt? Man tas vispār rada izbrīnu. Atklāti sakot, paskatoties, kā tiek risināti tie jautājumi, kurus savā laikā man vajadzēja risināt, un ļoti lielā, kā saka, cilvēku daudzumā, un paskatoties uz to attiecību, kā jūs šodien attiecaties pret Latvijas valsts nacionālajām interesēm, man nav vārdu, ko pateikt jums par pateicību. Tāpēc vismaz šo priekšlikumu atbalstiet.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 489.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 490. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

491. priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 492.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdzīgi ir ar 493.priekšlikumu, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 494.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir saistīti ar līdzekļu pārdali starp programmām. Tagad ir 4.tabula. "Priekšlikumi par deficīta palielināšanu". 495. priekšlikumu Ministru kabinets atsauca.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Arī 496. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atsauca.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

497. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam devuši investīcijas jebkuram, tikai ne Iekšlietu ministrijai. Institūcijai, kurai visu laiku jānodarbojas ar cīņu ar organizēto noziedzību. Jāatzīmē ir sekojošais, ka pirmās investīcijas drošībai tika investētas 1994.gadā, kad iekšlietu ministrs bija Ģirts Kristovskis. Diemžēl pēc tam tās beidzās 1995.gadā, kad iekšlietu ministrs bija Jānis Ādamsons. Pēc 1995.gada Iekšlietu ministrija investīcijās nav saņēmusi nevienu santīmu. Maksimums, gada laikā ir nomainītas 10 — 12 automašīnas. Viss pārējais diemžēl nav guvis savu attīstību.

Runājot par līdzekļu avotiem, tad jāatzīmē, ka līdzekļu avots ir pietiekami korekts tajā ziņā, ka deficīta palielināšana uz tā fona, kur mēs esam jau palielinājuši deficītu, neizsauc kaut kādus papildu jautājumus. Ir atsevišķi papildu procenti, bet tajā pašā laikā, ja mēs gribam dzīvot drošā valstī, cienījamie kolēģi, mums ir jāsniedz arī līdzekļi drošībai. Es aicinu daudz vai maz, bet sniegt atbalstu Tautas partijas pārstāvētajai Iekšlietu ministrijai, konkrēti, Marekam Segliņam, lai beidzot Valsts policija saņemtu investīcijās to naudu, kura viņai ir nepieciešama. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 497. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 25, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Līdzīgi par 498. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumu, varu tikai vienīgi teikt, ka tas jau daļēji ir atbalstīts 106. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 498.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

499. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

500. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, daļēji ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

501. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, daļēji ir atbalstīts 484.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 501.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

502. — deputāta Salkazanova priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es tiešām piekrītu Ivaram Godmanim, ka vajadzētu sagaidīt premjeru, jo dažas nedēļas atpakaļ no šīs pašas tribīnes premjers, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Počas kundze solīja, ka tām pašvaldībām, un tas ir 300 pašvaldības no 580 pašvaldībām, kurām īpašuma nodokļa prognoze neizpildījās sakarā ar to, ka akciju sabiedrība "Valsts meži" pārvērtēja savus mežus sakarā ar to, ka grozījumos ar nodokli neaplikām tos īpaši aizsargājamos dabas objektus, tās pašvaldības vienkārši ir šajā gadā katastrofālā stāvoklī. Un solījums no šīm abām amatpersonām bija sekojošs: pagaidīsim gada beigas, par daudz ātri Salkazanovs lien tribīnē un prasa šo naudu pašvaldībām. Vēl nav skaidrs, ko tās iekasēs. Vai šis nodoklis izpildīsies vai neizpildīsies.

1.novembrī beidzās nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana, jo paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli nosaka, ka līdz 1.novembrim šī nauda ir jāiemaksā. Pašlaik jau sen ir garām 1.novembris. Tuvojas 1.decembris. Īstais laiks būtu pildīt solījumus, kas pāris nedēļas atpakaļ no šīs pašas tribīnes tika doti šīm 300 pašvaldībām. Jāsaka, ka, par nekustamā īpašuma nodokli kopumā runājot, nākamajā gadā vēl 30 pašvaldībām radīsies tādas pašas problēmas. Un 2002.gadā visām — gandrīz 500 pašvaldībām — būs tādas pašas problēmas, jo šajā pašā zālē...

Sēdes vadītājs.

Laiks...

P.Salkazanovs.

... nekustamā īpašuma nodoklis par būvēm tika atbrīvots no 2002.gada. Lūdzu pildīsim savus solījumus!

Sēdes vadītājs.

Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamais Salkazanova kungs! Jūs pats savā runā teicāt: "Gads beigsies, tad šo jautājumu arī skatīs!" Un tieši tā arī teica premjers no šīs tribīnes. Un vēl jūs labi zināt, ka kopumā par dažādām pašvaldībām šis nodoklis pat pārpildās. Un tikai nedaudz ir pašvaldību, kurām tas ir mazāks. Un tas jāskata ļoti individuāli. Un acīmredzot, ja šī kompensācija, kā premjers solīja, notiks, tad tikai tad, kad būs precīzi, skaidri zināms, cik katra konkrētā pašvaldība ir saņēmusi. Šobrīd es aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 502. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 14, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar deficīta palielināšanu, tagad mums jāpāriet pie priekšlikumiem, kas ir saistīti ar atsevišķiem pielikumiem. Kā pirmais ir 503.pielikums, kas precizē 16.pielikuma atsevišķus kodus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 503.priekšlikumu.

A.Poča.

504.priekšlikums ir ierosinājums izteikt 6.pielikumu jaunā redakcijā atbilstoši summas sadalīšanai pa dažādām pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgs pēc satura arī 505. — Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī tiek atbalstīts.

A.Poča.

506.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un 507.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 508.priekšlikums ir saistīts ar šiem pašiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdzīgi 509. un 510.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīti.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 13.tabulas — priekšlikumi par likumprojekta 17.pielikumu — valsts izsniedzamie galvojumi 2001.gadam.

Kā pirmais ir 511.priekšlikums. Ierosina izslēgt no galvojuma saraksta Skultes ostu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo Ministru kabineta priekšlikumu neatbalsta, tas ir, mēs ierosinām saglabāt galvojumu sarakstā Skultes ostu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pieteicos tika tāpēc, ka skatījos, ka rakstīts, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī atbalsta. Par cik Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir pieņēmusi manā skatījumā lēmumu, kurš ir pareizāks nekā Ministru kabineta piedāvatais, es ceru, ka mēs atbalstīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā.

A.Poča.

Es gribētu Burvja kungam norādīt, ka jāseko dokumentiem, un jau, uzsākot debates par budžetu, es norādīju, ka šajā priekšlikumā komisijas viedoklis ir atšķirīgs. Tā ka, lūdzu, sekojiet dokumentam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Nav iebildumu.

A.Poča.

Par 512.priekšlikumu komisijas viedoklis ir līdzīgs Ministru kabineta viedoklim. Lūdzu jūs atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Tas arī ir attiecībā uz 513.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

514. — deputātu Birkava, Leiškalna, Stirāna priekšlikums, diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 514.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 25, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Līdzīgi netika atbalstīts arī 515. — deputāta Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 515.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča.

Par 516.priekšlikumu komisija jums izplatītajā dokumentā arī mainījusi savu attieksmi. Līdz ar to tas nav atbalstīts šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 516.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 20, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

517. — deputāta Vītola — un 518. — deputātes Počas — priekšlikums, ir transformēti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 519.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

520.priekšlikumu komisija atsauc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par tabulām. Lūdzu atgriezties pie 1. tabulas, tur ir apkopoti priekšlikumi par likumprojekta tekstu.

Kā pirmais tradicionāli ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — kopsavilkuma skaitļus likuma tekstā atļaut precizēt pēc balsojumiem un pēc aprēķiniem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Kā 2. ir Ministru kabineta priekšlikums par 3.panta redakciju. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 6.priekšlikumu, kurā ir iestrādāts gan deputāta Salkazanova 3.priekšlikuma, gan 4.priekšlikuma, gan arī Ministru kabineta 5.priekšlikuma variants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu.

A.Poča.

7. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, mums ir izteikts 8.priekšlikumā kā alternatīvs. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, netika atbalstīts. Lūdzu jums izteikt atbalstu 10. — Ministru kabineta priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Pagājušā gadā, kad mēs pieņēmām budžetu šim gadam, bija identiska situācija. Es domāju, ka daudzi no jums atceras šos burvīgos vārdiņus — ne mazāk kā. Šie burvīgie vārdiņi pagājušo reizi tika iebalsoti, pateicoties tiem, bija jābūt garantijām veselības aprūpes speciālajā budžetā tajā daļā, kas ienāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un mēs cerējām, ka viss būs kārtībā, bet izrādījās, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, redzot situāciju, kā šīs garantijas tiek nodrošinātas, izrādījās, ka šīs garantijas netiek nodrošinātas, jo veselības aprūpei paredzētā nauda nepārtraukti, mēnesi no mēneša, ar aizkavēšanos ienāk veselības aprūpes speciālajā budžetā — slimokasē. Šī iemesla dēļ jau gada beigās sacēlās liela ažiotāža, un problēmu jāsaista ar to, ka likums tika mainīts, bet Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību, neskatoties uz izmaiņām likumā, palika iepriekšējie. Jā, es zinu, ka pašlaik Ministru kabinets izstrādā jaunus Ministru kabineta noteikumus par veselības aprūpes finansēšanas kārtību, bet šie vārdiņi — ne mazāk kā, es tomēr uzskatu, ka nevarētu būt tā, ka tie pazūd no teksta un garantijas veselības aprūpei saņemt katru mēnesi noteikto naudas apjomu, tāpat kā šīs garantijas ir ieliktas šajā pantā arī pašvaldībām, nevar pazust veselības aprūpei šāda veida garantijas. Es tieši gribētu šajā brīdī pēc balsojuma redzēt nostāju, kāda būs tēvzemiešiem attiecībā pret šo garantēto finansējumu veselības aprūpei. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš

(finansu ministrs). Cienījamie kolēģi! Budžeta veidošana ir reglamentēta likumā "Par budžetu un finansu vadību", un diemžēl speciālo budžetu veidošana ir ļoti precīzi noteikta. Ir divas iespējas iet uz dotāciju, kas ir cieta, precīza, un nauda tiek saņemta līdz sekundei precīzi un tiks saņemta, otrs — uz speciālo budžetu, kas ir riskantāks, bet ir cerības dabūt vairāk, ja iekasēšana iet labāk. Abas lietas apvienot nav iespējams, ir tikai divi varianti. Un tāpēc šī lieta arī nav iespējama. Bet otrs, zinot to, kāda ir problēma, varu pateikt vienu, ka ir vienošanās, būs jauni Kabineta noteikumi obligāti ar nākamā gada 1.janvāri, bet ļoti iespējams, ka Kabinets skatīs 12.decembrī, jau ar šā gada 18.decembri veselības speciālajam budžetam pārskaitījumi tiks veikti katru dienu. Šobrīd pārskaitījumi, tā kā šī nauda ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, tiek pārskaitīti tāpat kā pašvaldībai vienu reizi nedēļā, katru pirmdienu apmēram vienos vai divos pēcpusdienā. Es ceru, ka no 18.decembra mēs skaitīsim katru dienu, un galvenā problēma ir gada beigās tās pēdējās dienas, kur šī nauda paliks arī šī problēma tiks risināta. Tāpēc es aicinu neatbalstīt 9. un atbalstīt 10. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Visu cieņu finansu ministram, bet no šīs tribīnes pārāk daudz ir bijuši solījumi, bet jāsaka, ka šie solījumi netika pildīti. Patiesībā par veselības aprūpes speciālo budžetu uz 1.oktobri nesadalītā nauda, kas pienācās veselības aprūpei, bija 939 tūkstoši 566 lati, ko slimokases nesaņēma uz 1.oktobri, bet viņiem bija jāsaņem šī nauda. Un vesela rinda problēmu, kas bija saistītas ar rakstiem televīzijā, ar rakstiem avīzēs, ar informāciju televīzijā par to, ka nav veikti norēķini par veselības aprūpi, sakne šiem nenorēķiniem bija tas, ka likums netika pildīts. Un tas, ka sola šodien Ministru kabinetā izstrādāt šos jaunos noteikumus, ja likumā šādas normas nav, tad Kabinetam tas arī nav jādara.

Sēdes vadītājs.

Laiks!

P.Salkazanovs

. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es labprāt piekristu Salkazanova kungam par cietu normu gan par procentu, gan par šo latu summu, bet 9.priekšlikums runā pavisam par kaut ko citu. Un 9.priekšlikums slēpj sevī 3,1 miljonu deficītu. Jo šeit ir izmainīti procenti, kas nonāk pašvaldībām un kas nonāk veselības aprūpei. Un parādās, un tātad tas ir samazinājums. Tā kā 9. priekšlikumu, ja jūs atbalstāt veselības aprūpi, nevajadzētu atbalstīt. Tā kā jāatbalsta vai nu 10., vai, ja mēs pieturamies pie konservatīvām normām, ja mēs atstājam likumā šos divus skaitļus, gan procentus, gan latus, tad jāatstāj iepriekšējā redakcija, kas bijusi iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Es aicinātu tomēr atbalstīt 10.priekšlikumu. Un viena iemesla dēļ. Tik tiešām, tas ir likums "Par budžetu un finansu vadību", par budžeta tiesībām, un ir precīzi noteikts, ka speciālais budžets saņem tik, cik šajā budžetā ir paredzēti iezīmētie ienākumi. Nu nevar būt tā — iezīmētie ienākumi, bet vēl bez tā kaut kas papildus. Lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 39, atturas — 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? Atvainojiet, atklājam debates par 10.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Jāsaka paldies Jurdža kungam, ka viņš norādīja uz manu kļūdu, un Šķēles kungam. Jāatzīst sava kļūda, esmu kļūdījies. Bet tādā gadījumā es aicinātu neatbalstīt arī 10.priekšlikumu, lai saglabājas šie vārdiņi "ne mazāk kā" pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Lai viss tas, par ko es runāju iepriekš, garantētais finansējums veselības aprūpes speciālajā budžetā saglabātos un, pamatojoties uz likumu, Ministru kabinets izstrādātu jaunus veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, kā finansu ministrs mums arī šeit no tribīnes solīja. Bet ir vajadzīgs likums, uz kura pamata Ministru kabinets rīkojas. Un tādēļ aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu, lai paliktu pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ar šiem maģiskajiem vārdiņiem "ne mazāk kā".

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 25, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu,

Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

14. — Saeimas Juridiskā biroju priekšlikumu mēs neatbalstām, bet piedāvājam jums 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — mēs atbalstām.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, jau daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.12, kā arī nākamajos, kurus mēs jums piedāvāsim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt tātad 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī tiek atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Un arī 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

23. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi valsts budžeta likumprojektam "Par valsts budžetu 2001.gadam" ir izskatīti, un lūdzu jūs balsot par šī likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2001.gadam" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 32, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.(Starpsauciens: "Ministru prezident, par vēlu tu nāc!")

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jakovs Pliners, Kārlis Leiškalns, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Dzintars Ābiķis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pateicos visiem par izturību. Sēde ir slēgta.