Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa sēdē

 

FM: Par darbībām ar valstij piekritīgo mantu

Lai noteiktu kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un iznīcināšana, kā arī ieņēmumu, kas gūti no valstij piekritīgās mantas realizācijas, ieskaitīšana valsts budžetā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas tika apstiprināti MK sēdē 25.aprīlī.

Noteikumi regulē darbību ar:

• SIA bezmantinieku kapitāla daļām;

• konfiscētajām akcīzes precēm;

• mantu, kas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu vai tiesas spriedumu ir atzīta par:

o konfiscējamu mantu,

o bezīpašnieka mantu,

o bezmantinieka mantu;

• atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā;

• atrasto apslēpto mantu;

• politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūto mantu, tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemto dāvinājumu (ziedojumu);

• mantu, no kuras persona atteikusies par labu valstij;

• pēc mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu;

• valsts amatpersonu ienākumus un mantiskos labumus, kas gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus vai proporcionālu to pieaugumu.

VID teritoriālā iestāde, kas pieņēmusi valstij piekritīgo mantu, ir atbildīga par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijā, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai. Uzskaitē ņemtās mantas aizliegts nodot lietošanā juridiskajām vai fiziskajām personām pirms darbības ar mantu, tāpat mantu ir aizliegts iegādāties VID un citu iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem, kuri to aprakstījuši un izņēmuši.

Paziņojums par valstij piekritīgās mantas realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu tiek ievietots sludinājuma formā VID mājaslapā internetā. Realizējot valstij piekritīgo mantu izsolē, sludinājumu ievieto VID mājaslapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu (VID)” 8.panta 3.punktu, kas nosaka, ka VID uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā rīcību ar valstij piekritīgo mantu vairs neregulēs MK 1998.gada 19.maija noteikumi Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju”.

Tā kā ir grozīti vairāki normatīvie akti, bija jāaktualizē un jāizstrādā arī jaunas tiesību normas saistībā ar valstij piekritīgo mantu. Izstrādājot jaunos MK noteikumus, ņemta vērā līdzšinējā kārtība, kā arī iekļautas atsevišķas tiesību normas par valstij piekritīgās mantas realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu saskaņā ar atbilstošiem jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par ūdens satiksmes policijas izveidošanu

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par policiju”, kas uzdod policijai veikt jaunas funkcijas – savas kompetences ietvaros uzraudzīt ūdens satiksmi.

Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.158 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” paredz, ka ūdens satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga policija, Valsts vides dienests un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās), taču likumā “Par policiju” šādu funkciju veikšana nav paredzēta.

Lai īstenotu jaunos uzdevumus, Valsts policijā plānots izveidot 80 jaunas štata vienības. Šo darbinieku pienākumos ietilps ūdens satiksmes uzraudzība siltajā laika periodā Latvijas teritorijā, savukārt ziemas periodā viņi pildīs patruļdienesta darbinieku funkcijas attiecīgajās policijas pārvaldēs.

Grozījumi paredz, ka policijai būs tiesības kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu. Policija arī reģistrēs un uzskaitīs ūdens satiksmes negadījumus iekšējos ūdeņos un šajos negadījumos cietušos un bojāgājušos.

Policijas darbinieki varēs apturēt atpūtas kuģi un veikt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota.

Policijai būs tiesības atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kas ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā vai ir tādā slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību. Policija varēs arī atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības.

Policija varēs arī aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kurš ir jāreģistrē un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukums. Ja nepieciešams, policija varēs nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Plānots, ka ūdens satiksmes kontroli policija varētu uzsākt 2007.gada 1.maijā.

Lai nodrošinātu ūdens policijas darbu – algotu darbiniekus un nodrošinātu materiāltehnisko bāzi, Valsts policijai 2007.gadā papildus būs nepieciešami 1,2 miljoni latu, bet 2008. un turpmākajos gados – 688 tūkstoši latu gadā.

 

IeM: Par sodiem ūdens satiksmes noteikumu pārkāpējiem

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem ūdens satiksmē.

Grozījumi paredz, ka par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt kuģa vadīšanas tiesību vai dokumenta, kas apliecina kuģa reģistrāciju, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 5 latiem, bet par atpūtas kuģa vadīšanu bez tiesībām kuģa vadītāju varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 150 latiem.

Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, varēs uzlikt naudas sodu no 20 līdz 30 latiem.

Par atpūtas kuģa izmantošanu neatļautās vietās, piemēram, pašvaldības noteiktās, apzīmētās un aizliegtās akvatorijās un peldvietās, varēs uzlikt naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no 40 līdz 70 latiem.

Par bērnu līdz 12 gadu vecumam pārvadāšanu atpūtas kuģī bez glābšanas vestes kuģa vadītāju varēs sodīt ar naudas sodu no 20 līdz 40 latiem.

Par kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos paredzēts naudas sods no 40 līdz 60 latiem.

Ja uz atpūtas kuģa nebūs nepieciešamā aprīkojuma un glābšanas līdzekļu, kuģa vadītājam varēs uzlikt naudas sodu no 20 līdz 40 latiem, bet par kuģošanas līdzekļa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu – no 20 līdz 200 latiem.

Par atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā varēs sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 40 latiem, no 11 līdz 30 kilometriem stundā – no 70 līdz 100 latiem un atņemt kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet par atļautā ātruma pārsniegšanu virs 30 kilometriem stundā – no 150 līdz 200 latiem un atņemt kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no viena līdz diviem gadiem.

Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja, kuģošanas līdzekļa vadītājam uzliks naudas sodu no 50 līdz 200 latiem un atņems kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos alkohola reibumā, kas pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, uzliks naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no 100 līdz 200 latiem un atņems kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vadītāju varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 300 latiem un atņemt kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Savukārt par kuģošanas līdzekļa vadīšanu vai vadīšanas apmācību narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē varēs uzlikt naudas sodu no 300 līdz 400 latiem un atņemt kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Grozījumi paredz arī noteikt sodus par kuģošanas noteikumu neievērošanu robežakvatorijā, manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un pietauvošanās pārkāpumiem, kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumu pārkāpšanu un citiem nodarījumiem.

 

IeM: Par piespiedu izraidīšanu pa gaisa telpu

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjoms, kā arī kārtība, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm”.

Projekts nosaka tranzīta pieprasījuma izraidīšanai pa gaisa telpu nosūtīšanas, saņemšanas un izskatīšanas kārtību, savstarpējo palīdzības pasākumu organizēšanas kārtību starp Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu un Šengenas līguma valstu kompetentajām iestādēm tranzīta lidostās, kā arī kopīgu lidojumu organizēšanas kārtību, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa telpu.

Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību un saskaņotu Latvijas tiesību aktus ar Šengenas acquis noteikumiem. Pašlaik Latvijas tiesību aktos nav paredzēta iespēja piedalīties citas Eiropas Savienības dalībvalsts organizētajā lidojumā ar mērķi izraidīt personu (personas) pa gaisa ceļu un nav paredzēta iespēja nepieciešamības gadījumā organizēt kopīgu lidojumu ar mērķi izraidīt personas no Latvijas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2003.gada 25.novembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Padomes Direktīvu 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu. Tās mērķis ir noteikt palīdzības pasākumus starp kompetentajām iestādēm, kas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem nodrošina personu izraidīšanu no valsts dalībvalstu lidostās, attiecībā uz trešo valstu piederīgo izraidīšanu pa gaisa ceļu ar eskortu vai bez tā.

Savukārt 2004.gada 29.aprīlī Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Padomes lēmumu 2004/537/EK par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā attiecas izraidīšanas pasākumi. Lēmuma mērķis ir koordinēt trešo valstu piederīgo izraidīšanu pa gaisa ceļu no divām vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, uz kuriem attiecas individuāli izraidīšanas rīkojumi.

 

IeM: Par zemes iegādi pierobežas ceļu izbūvei

Ministru kabinets otrdien, 25.aprīlī, atbalstīja zemes gabalu pirkšanu pierobežas ceļu pie Bērziņu un Pededzes robežas pārejas punktiem būvniecības projekta īstenošanai.

Lai varētu realizēt ceļu būvniecības projektus pie Bērziņu un Pededzes robežas pārejas punktiem, ir jāatpērk zemes īpašniekiem piederošā zeme. Zemi pērk valsts ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) un nostiprina to uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.

Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 32.02.00 “Būvniecība un centralizētais iepirkums” investīciju projektam IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” paredzētajiem līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par grozījumiem Sporta likumā

Ministru kabinets (MK) 2006.gada 25.aprīļa sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Ieviešot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma prasības, kā arī precizējot spēkā esošos vai pieņemot jaunus normatīvos aktus, atklājušās vairākas nepilnības Sporta likumā.

Tās ir gan terminoloģiskas nepilnības, jo, piemēram, Sporta likumā tiek lietots termins “vecāku vara”, iestādē liek vērsties ar “pieteikumu”, nevis “iesniegumu”. Tādēļ ir jāveic redakcionāli precizējumi, lai nodrošinātu Sporta likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, Administratīvā procesa likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam, Civillikumam un Komerclikumam.

Sporta likumā un attiecīgi arī Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumos Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība” ir reglamentēta sporta federāciju atzīšanas kārtība. Šī kārtība noteikta pirms 2004.gada 1.februāra, kad stājās spēkā Administratīvā procesa likums. Izvērtējot minēto normatīvo aktu atbilstību Administratīvā procesa likuma prasībām, tika secināts, ka ir konstatējama neatbilstība gan atsevišķiem administratīvā procesa principiem (likuma atrunas princips, tiesiskās paļāvības princips), gan tam, kā noris administratīvais process iestādē.

Sporta likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā atbilst Latvijas Nacionālās sporta padomes izstrādātajiem kritērijiem.

Sporta likuma 10.panta trešā daļa un Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība” paredz, ka vienā sporta veidā vai darbības jomā var tikt atzīta tikai viena sporta federācija. Ja viena sporta federācija ir atzīta un jebkurā laikā pēc atzīšanas dienas šajā pašā sporta veidā vai darbības jomā vēlas darboties cita federācija, Sporta pārvaldei nav tiesiska pamata nedz atteikt apmierināt šādu iesniegumu (jo tam nav ārējā normatīvā aktā paredzētu kritēriju un atteikšanas iemeslu), nedz piekrist iesniegumā ietvertajam (jo nevar atcelt citai sporta federācijai izdotu tiesisku labvēlīgu administratīvo aktu). Turklāt šobrīd atsevišķos sporta veidos pretēji Sporta likuma 10.panta trešajai daļai vienā sporta veidā ir divas vadošās federācijas. Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka pēc 2004.gada 1.janvāra nav pāratzītas tās federācijas, kuras pāratzīšanas brīdī bija iesaistītas tiesvedībā.

Spēkā esošie Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība” ir ne­pil­nīgi, pilnībā nenodrošina valsts pārvaldes principu ievērošanu, kā arī teorētiski “iepro­grammē” regulāru administratīvā procesa uzsākšanu, turklāt ar neprognozējamu iznākumu. Lai to novērstu, jānosaka termiņš, uz kādu Sporta pārvalde sporta federācijai konkursa kārtībā piešķir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā. Papildus tam pārejas noteikumos jānoregulē tiesiskā situācija attiecībā uz tām sporta federācijām, kuras ir atzītas šobrīd. Lai aizsargātu līdz 2006.gada 1.augustam atzīto sporta federāciju tiesisko paļāvību un ievērotu vienlīdzības principu, jānosaka, ka šīs sporta federācijas darbojas astoņus gadus, tas ir, laiku, uz kādu saskaņā ar šiem grozījumiem paredzēts atzīt sporta federācijas. Šajā laika posmā Sporta pārvalde pati pēc savas iniciatīvas vai rīkojot konkursu, ja attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā vēlas darboties cita federācija, izvērtēs, vai šīs sporta federācijas atbilst atbilstību noteiktiem kritērijiem, un pieņems attiecīgu lēmumu (atzīt, uzdot novērst trūkumus, apturēt, anulēt u.tml.). Ja attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā būs atzītas vairākas sporta federācijas, Sporta pārvaldei īpaši īsos termiņos būs jāizvērtē šo federāciju atbilstība apstiprinātajiem kritērijiem. Atzītās sporta federācijas tiesības zaudēs tā sporta federācija, kura vismazāk tiem atbildīs (piemēram, tās darbībās būs konstatēti būtiskāki pārkāpumi, tā nenodrošinās sporta attīstību attiecīgajā jomā vismaz tādā pašā līmenī kā otra).

Ņemot vērā izmaiņas Sporta likuma 10.pantā un to, ka tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, pārejas noteikumos tiek noteikts, ka Sporta pārvalde 2006.gada 1.augustā uzsāk sporta federāciju atzīšanu un līdz 2006.gada 1.augustam atzīto sporta federāciju atbilstības Sporta likuma 10.panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem izvērtēšanu, ievērojot 10.panta trešās un 3.1 daļas noteikumus. Tādējādi tiek noteikta arī tiesiskā kārtība attiecībā uz tām sporta federācijām, kuras atzītas laikā, kad sporta federāciju atzīšana netika terminēta.

Lai atrisinātu izveidojušos situāciju saistībā ar to, ka šobrīd pretēji Sporta likuma 10.panta trešajai daļai vienā sporta veidā ir divas vadošās federācijas, pārejas noteikumos tiek noteikts, ka gadījumā, ja vienā sporta veidā vai darbības jomā tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā ir vairākām sporta federācijām, Sporta pārvalde 2006.gada 1.augustā uzsāk un līdz 2006.gada 1.oktobrim izvērtē attiecīgo sporta federāciju atbilstību Sporta likuma 10.panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, ievērojot Sporta likuma 10.panta trešās un 3.1 daļas noteikumus. Tāpat tiek noteikts, ka tādā gadījumā Sporta likuma 10.panta trešajā daļā minētās tiesības līdz ar attiecīga lēmuma pieņemšanas dienu zaudē tā sporta federācija, kura vismazāk atbilst Sporta likuma 10.panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

 

IZM: Par sporta skolu nolikumiem

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 25.aprīļa, sēdē izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Specializētā airēšanas sporta skola” nolikums” un “Valsts aģentūras “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” nolikums”.

Ministru kabineta rīkojumu un noteikumu projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju juridisko statusu”, kas paredz sporta iestādes pārveidot par aģentūrām.

Aģentūras ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes, kuru darbības mērķis ir gatavot Latvijas nacionālās izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas nacionālās izlases rezerves. Reorganizācija paredzēta, sākot ar 2006.gada 1.jūliju.

Valsts aģentūras “Specializētā airēšanas sporta skola” un Valsts aģentūras “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” nolikums nosaka aģentūras funkcijas, uzdevumus, pienākumus un finansēšanas kārtību.

Specializētā airēšanas sporta skola un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola būs Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošas valsts iestādes, kuru darbības mērķis ir gatavot Latvijas izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot valsts izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot valsts izlases rezervi.

 

IZM: Par IZM iestāžu izveidi un reorganizāciju

Ministru kabinets otrdienas, 25.aprīļa, sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” izveidi”, “Par Specializētās airēšanas sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Specializētā airēšanas sporta skola” izveidi” un “Par Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” izveidi”.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu un Zinātniskās darbības likuma 21.panta otro daļu, paredz uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un ar 2006.gada 1.maiju izveidot valsts aģentūru “Fizikālās enerģētikas institūts”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta Zinātniskā padome 2006.gada 7.februārī nolēma ierosināt institūta reorganizāciju par valsts aģentūru.

Rīkojuma projekts paredz, ka aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Aģentūras darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu enerģētikas un ar to saistīto nozaru ilgspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja un iesniedza arī rīkojumu projektus: “Par Specializētās airēšanas sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Specializētā airēšanas sporta skola” izveidi” un “Par Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” izveidi”.

Ministru kabineta rīkojumu un noteikumu projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu”, kas paredz sporta iestādes pārveidot par aģentūrām.

Aģentūras ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes, kuru darbības mērķis ir gatavot Latvijas nacionālās izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas nacionālās izlases rezerves. Reorganizācija paredzēta ar 2006.gada 1.jūliju.

 

IZM: Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtību

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 25.aprīļa, sēdē izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 34.panta trešo daļu, nosaka kārtību, kādā izvērtējami un finansējami fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti. Ir noteikts, ka projektus var pieteikt zinātnieki (rezidenti), iesniedzot līdz kārtējā gada 1.septembrim Latvijas Zinātnes padomē nākamā gada projekta pieteikumu.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus izvērtē vismaz trīs kvalificēti eksperti no Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datu bāzes un katrs eksperts drīkst vērtēt tikai tos projektu ie­snie­gumus, attiecībā pret kuriem neatrodas interešu konfliktā. Ja projekta tēma ir starpnozaru, tad projektu izvērtē vismaz četri eksperti. Eksperts izvērtē projekta iesnieguma atbilstību fundamentālo pētījumu vai lietišķo pētījumu veidam. Noteikumu projekts nosaka fundamentālo pētījumu projektu vērtēšanas kritērijus un lietišķo pētījumu projektu vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši šiem vērtēšanas kritērijiem eksperti sniedz individuālo vērtējumu atbilstoši šādiem kritērijiem: eksperti sniedz savu vērtējumu pēc piecu punktu skalas, kur 5 – “izcili”, 4 – “ļoti labi”, 3 – “labi”, 2 – “apmierinoši” vai 1 – “neapmierinoši”. Projekta iesniegums tiek kvalificēts tālākai izvērtēšanai tikai tad, ja ir noteikts sasniedzamais mērķis, konkrēti uzdevumi un sasniedzamais rezultāts, iegūstot par šo kritēriju ne mazāk par 3,5 punktiem visu ekspertu vidējā vērtējumā, un ja par paredzamo rezultātu zinātnisko nozīmību fundamentāliem pētījumiem vai par paredzamo rezultātu praktisko nozīmību tautsaimniecībā lietišķiem pētījumiem iegūti vismaz 3 punkti katra eksperta vērtējumā.

Latvijas Zinātnes padome divu nedēļu laikā pēc Ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par projekta finansēšanu vai projekta noraidīšanu.

Katru gadu Latvijas Zinātnes padome sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumu projektiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un tā zinātnisko lietderību. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz šo pārskatu Finanšu ministrijā.

 

IZM: Par valdības atbalsta nodrošināšanu Latvijas Universitātei Rīgas Juridiskās augstskolas pārņemšanai

Ministru kabinets otrdienas, 25.aprīļa, sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par papildu finansējuma piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai 2006.gadā, lai nodrošinātu Latvijas valdības atbalstu Latvijas Universitātei Rīgas Juridiskās augstskolas pārņemšanai”.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai izpildītu 2005.gada 7.novembrī Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līguma par Rīgas Juridisko augstskolu 6.pantu un Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta protokollēmuma 5.punktu, kas paredz 2006. un 2007.gada valsts budžetā kopsummā 750 000 latu papildu finansējuma piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai nodrošinātu nepieciešamo Latvijas valdības atbalstu Latvijas Universitātei (LU) Rīgas Juridiskās augstskolas pārņemšanai un darbības reorganizācijai.

Likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” šo summu nebija iespējams iekļaut, jo likums tika pieņemts Saeimā vēl pirms Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līguma par Rīgas Juridisko augstskolu parakstīšanas.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

TM: Par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā

Otrdien, 25.aprīlī, valdība akceptēja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā. Pašlaik likums paredz, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu. Gadījumā, ja abi vecāki ir valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz šo pabalstu ir vienam no viņiem.

Tomēr likumdošanā nav noteikts aizliegums abiem vecākiem saņemt pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, ja viens no vecākiem ir valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, bet otrs no vecākiem strādā valsts dienestā (piemēram, Valsts civildienests, policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Robežsardze, Ieslodzījuma vietu pārvalde u.c.) vai citā valsts institūcijā (tiesnesis, prokurors, Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja darbinieks vai amatpersona), kur tiesības saņemt pabalstu nosaka cits likums.

Līdz ar likuma grozījumiem gadījumos, ja abi vecāki ir strādājošie valsts institūcijās, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, tiesības saņemt pabalstu būs vienam no viņiem.

Grozījumi likumā jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

Otrdien, 25.aprīlī, valdība akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot zvērinātiem tiesu izpildītājiem pienākumu veikt starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Kā teikts likuma projekta anotācijā, grozījumi likumā bija nepieciešami, jo Ministru kabinets 2004.gada 14.jūlijā apstiprināja koncepciju par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu īstenošanas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un ekonomisko resursu plūsmas ierobežošanu. Šī koncepcija paredz likumā noteikt kompetentās iestādes, kas ir tieši atbildīgas par dažāda veida sankciju definējumu un šo sankciju ieviešanu. Tas ļautu precīzāk noteikt, kuras valsts pārvaldes iestādes ir jāiesaista sankciju ieviešanā, kā arī paredzēt efektīvu informācijas aprites mehānismu.

Saskaņā ar koncepciju sankciju režīma piespiedu izpildi daļēji īstenos zvērināti tiesu izpildītāji. Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijā, kurā Tieslietu ministrija (TM) ir noteikta kā atbildīgā iestāde par civiltiesisko ierobežojumu ieviešanu. TM sankciju ieviešanai vairākus noteiktos pasākumus varēs īstenot tikai ar tiesu izpildītāju līdzdalību, kuri to veiks Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Pašlaik saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu un Civilprocesa likumu zvērinātam tiesu izpildītājam nav pienākums veikt starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Likuma grozījumi paredz sankciju ieviešanas mehānismu, kas dod iespēju personām vienkāršā veidā konstatēt, vai pret kādu personu vai valsti Latvijā pastāv aizliegumi veikt civiltiesiskus darījumus. Šī informāciju būs fiksēta visos pastāvošajos Latvijas publiskajos reģistros.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu par katru amata darbību, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, viņam ir tiesības saņemt atlīdzību. Šim mērķim TM ir nepieciešami papildu Ls 50 000 tiesu izpildītāju izdevumu un amata atlīdzības takses segšanai. TM 2006.gadā šim mērķim nav piešķirti valsts budžeta līdzekļi, līdz ar to likumprojekts stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Likuma grozījumu autori uzsver, ka nav iespējams prognozēt, cik lēmumus starptautiskās organizācijas pieņems par noteiktu sankciju noteikšanu pret trešo valsti vai cik lēmumus pret ar trešo valsti saistītajām personām.

Līdz ar to atkarībā no pieņemto starptautisko organizāciju lēmumu skaita TM var būt nepieciešami papildu budžeta līdzekļi sankciju ieviešanai.

Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā grozījumi jāizdara arī likumā par Uzņēmumu reģistru un Tiesu izpildītāju likumā. Tāpat jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā tiesu izpildītājam tiek segti sprieduma izpildes izdevumi gadījumos, kad izpildāms atbildīgās institūcijas lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Izstrādātajos likuma grozījumos noteiktais tiesiskais regulējums atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā ietvertajām valstu saistībām attiecībā uz kapitāla kustības ierobežošanu ar trešajām valstīm. Tas atbilsts arī saistībām, ko Latvija uzņēmusies kā ANO dalībvalsts.

Izstrādājot Civillprocesa likuma grozījumus, notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem likumā par Uzņēmumu reģistru

Otrdien, 25.aprīlī, valdība izskatīja grozījumu projektu likumā par Uzņēmumu reģistru (turpmāk tekstā – UR).

Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu UR kompetenci gadījumos, kad valsts notāri pārbauda reģistrācijai iesniegtos dokumentus. Precizējumi nepieciešami, lai konkrētāk noteiktu, kādus dokumentus un tajos ietvertos noteikumus un ziņas UR valsts notāri pārbauda.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, valdībā ir iesniegts Komerclikuma grozījumu projekts, kas nosaka parakstu apliecināšanas tiesības UR, taču ir jānoteic detalizētāks regulējums parakstu apliecināšanas uzdevuma īstenošanai UR. Valdībā arī iesniegts likumprojekts par starptautisko organizāciju sankciju ieviešanu Latvijā, kādēļ likumā par UR nepieciešams noteikt starptautisko organizāciju sankciju īstenošanas kārtību UR reģistros.

Izstrādātais grozījumu projekts precizē UR kompetenci attiecībā uz pārbaudāmajām ziņām un dokumentiem uzņēmumu reģistrā, komercreģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Likumprojekts paredz, ka UR amatpersona pārbauda tikai tos dokumentus, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstus attiecīgajā reģistrā. Likumprojektā noteikts arī pārbaudāmo dokumentu apjoms – dokumentu juridiskais spēks un citas formas prasības, kā arī ziņu un noteikumu apjoma un satura atbilstība normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem.

Tāpat grozījumu projekts nosaka UR amatpersonu uzdevumus un kompetenci, veicot parakstu apliecināšanu. Tas paredz UR amatpersonas pienākumu pārbaudīt attiecīgās personas statusu Iedzīvotāju reģistrā un personu apliecinoša dokumenta statusu Nederīgo dokumentu reģistrā. Līdz ar grozījumiem Komerclikumā parakstu apliecināšanu UR paredzēts ieviest jau no šā gada 1.jūlija

Grozījumu projektā iekļautās normas par UR veicamajām darbībām paredzēts ieviest ar nākamā gada 1.janvāri, jo ir jāsaņem papildu finansējums.

Izstrādātie grozījumi nosaka speciālu pilnvarojumu Ministru kabinetam valsts nodevu noteikšanai ierakstu izdarīšanai UR žurnālā.

Grozījumi likumā jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi

Otrdien, 25.aprīlī, valdība apstiprināja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Noteikumi par maksas pakalpojumu cenrādi bija nepieciešami, jo pašlaik IeVP maksas pakalpojumu sistēma balstās uz Ministru kabineta (MK) 1997.gada instrukciju par kārtību, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus.

Izstrādātie noteikumi atbilst likumam par budžeta un finanšu vadību, kas MK deleģē tiesības izdot noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu.

Jaunie noteikumi paredz maksu par dokumentu kopēšanu, bibliotēkas vienreizēja apmeklējuma reģistrāciju un pakalpojumiem, izmantojot ilgstošās satikšanās telpas.

Pakalpojumu, kas saistīti ar ilgstošās satikšanās telpu izmantošanu, maksu segs notiesātais vai apmeklētājs. Plānots, ka maksas pakalpojumu apjoms 2006. un turpmākajos gados būs 19 100 latu, bet citi pašu ieņēmumi 2006.gadā plānoti 680 900 latu apmērā, teikts noteikumu anotācijā.

Noteikumu izpildi nodrošinās IeVP.

 

TM: Par Latvijas un Portugāles savstarpējās klasificētās informācijas aizsardzību

Otrdien, 25.aprīlī, valdība apstiprināja noteikumus par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

Noteikumi paredz klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus – pie­ejas kārtību, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Noteiktas arī abu valstu nacionālās drošības iestādes, kuras būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību.

Līguma projekts ir izstrādāts Latvijas un Portugāles ekspertu konsultāciju laikā 2005.gadā.

Līgumu paredzēts uzdot parakstīt Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Portugāles Republikā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par azbesta atkritumu apsaimniekošanu

Otrdien, 25.aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumos Nr.425 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu””.

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts nosaka azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanas un samazināšanas kārtību, nosakot prasības operatoriem attiecībā uz atļauju saņemšanu darbībām ar azbestu un definējot pieļaujamās azbesta šķiedru robežvērtības gaisā un ūdenī.

Līdzīgi tiek noteikta azbestu saturošu atkritumu apsaimniekošanas kārtība, paredzot šāda veida atkritumu apglabāšanu vienīgi sadzīves atkritumu poligonu atsevišķos nodalījumos vai poligonos, kas pieņem tikai azbestu saturošus atkritumus.

Noteikumu izpildes kontroli veiks Valsts vides dienests un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes.

Kristīne Barševska, Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par garantētiem cukurbiešu audzētāju ienākumiem

Valdība otrdien, 25.aprīlī, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus kārtībā, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kas paredz ieviest atsevišķu maksājumu par cukuru. Maksājums paredzēts kā ienākumu atbalsts lauksaimniekiem, kuri pirms sektora reformas audzējuši cukurbietes, kā arī Kopienas atbalsts, kas paredzēts cukurbiešu audzētājiem, kuri turpina audzēt cukurbietes gadījumā, ja valstī notikusi atteikšanās no vismaz 50% cukura kvotas.

Normatīvā akta ieviešana pilnībā atrisinās problēmu, kas saistīta ar atsevišķā maksājuma par cukuru un Kopienas atbalsta cukurbiešu audzētājiem ieviešanu Latvijā. Tā arī nodrošinās ienākumus lauksaimniekiem, kuri audzējuši cukurbietes un līdz ar to ir atkarīgi no ES cukura sektora reformas un tās radītajiem zaudējumiem.

Gan atsevišķais maksājums par cukuru, gan Kopienas atbalsts cukurbiešu audzētājiem ir simtprocentīgi Eiropas Savienības (ES) maksājumi. Tiem nav nepieciešams finansējums no nacionālā budžeta, bet to ieviešanai ir jānosaka skaidri, nediskriminējoši kritēriji atbalsta piešķiršanai, kā arī jānoteic, ka atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt lauksaimnieks, kura apsaimniekotās platības atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

Normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā tiks piešķirts atsevišķais maksājums par cukuru lauksaimniekiem, un kārtība, kādā piešķir Kopienas atbalstu cukurbiešu audzētājiem. Noteikumos paredzēts, ka atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt par pārskata periodā ar cukura ražotāju noslēgtajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu, kā arī lauksaimnieki, kuru apsaimniekotās platības atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem,

Atsevišķā maksājuma par cukuru ieviešana nodrošinās to saimniecību, kurās audzē un ir audzētas cukurbietes, konkurētspēju un tālāku attīstību pēc cukura sektora reformas. Savukārt Kopienas atbalsts cukurbiešu audzētājiem nodrošinās papildu atbalstu cukurbiešu audzētājiem re­strukturizācijas gadījumā, kad kāda no fabrikām vēl turpina darbu. Noteikumu ieviešana arī nodrošinās to, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieks turpina audzēt cukurbietes.

Normatīvā akta projektā noteikto atbalsta maksājumu izmaksai tiks izmantots ZM budžeta apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju daļas pasākumu īstenošanai” 2006. un turpmākajiem gadiem plānotais finansējums.

 

ZM: Par lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu apjoma noteikšanu

Valdība otrdien, 25.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Materiālo zaudējumu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, apjoma noteikšanas metodika”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienesta vai nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijā attiecīgās administrācijas izveidotā komisija nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki. Komisijai 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par postījumiem jānosaka materiālo zaudējumu apjoms un jāizsniedz iesnieguma iesniedzējam materiālo zaudējumu apjoma aprēķins, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai, vai materiālo zaudējumu apjoma aprēķins, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši mežsaimniecībai.

Savukārt augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka platībā, kuru zemes īpašnieks iezīmējis dabā un uzmērījis.

 

ZM: Par atvieglotām prasībām labdarības organizācijām, kas īsteno EK programmu vistrūcīgākajām personām

Valdība otrdien, 25.aprīlī, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Realizējot 2006.gada programmu un izvērtējot labdarības organizāciju priekšlikumus, tika nolemts veikt grozījumus noteikumos, lai atvieglotu prasības labdarības organizācijām attiecībā uz pārtikas izdales vietām. Atvieglojot prasības labdarības organizācijām, iespējams, tiks piesaistītas papildu organizācijas. Tādējādi paredzēts 2006.gada programmai izsludināt konkursa otro kārtu, jo pirmajā kārtā nepiedalījās lielās labdarības organizācijas un līdz ar to netiek izmantots viss Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums. Līdz 1.jūlijam tiks izsludināta organizāciju pieteikšanās dalībai nākamā gada programmā un noteikts pieteikumu pieņemšanas beigu termiņš.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka organizācijas pārtikas produktu izdales vietai, kura iesaistīta pārtikas apritē, jābūt reģistrētai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Ja izdales vieta pārtikas apritē nav iesaistīta pastāvīgi, izdales vietā jānodrošina higiēnas prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas produktu higiēnu, ko izvērtēs PVD.

Savukārt, realizējot 2006.gada programmu, secināts, ka EK piešķirtais finansējums transporta izmaksu segšanai nav pietiekams, kā arī EK likumdošana nenosaka transporta izmaksām paredzēto procentuālo attiecību. Tāpēc nolemts, ka trans­porta kompensācijas izmaksu nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā komersantiem, kas veiks maizes ražošanu, iepakošanu un piegādi labdarības organizācijām izdalīšanai trūcīgajām personām, izmantos no valsts budžetā paredzētā finansējuma. Lai nodrošinātu programmas pirmās kārtas tālāku realizāciju, paredzēts kā līdzfinansējumu izmantot ZM valsts budžetā intervences un iekšējā tirgus atbalsta pasākumiem paredzēto finansējumu. Pasākuma realizācijai nepieciešamais finansējums ir 4,45 tūkstoši latu.

Normatīvais akts nodrošinās ES finansējuma piesaisti, lai risinātu trūcīgo personu ikdienišķās problēmas, izmantojot intervences krājumos esošos pārtikas produktus. Tāpat normatīvais akts nodrošinās ES finansējuma piesaisti to Latvijas labdarības organizāciju atbalstam, kuras sniedz palīdzību nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.

4.aprīlī valdība akceptēja rīkojumu, kas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām. Katru gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas Kopienas vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, veicot nozīmīgu ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā.

Latvija 2005.gadā pieteicās uz programmu 2006.gadam, un ZM nosūtīja EK informāciju par to, kādi produkti un kādos apjomos tiks saražoti programmas ietvaros 2006.gadā, kā arī trūcīgo skaitu un saražotā produkta dienas normu vienam trūcīgajam programmas realizācijai Latvijā. Programmas ietvaros Latvijas vismazāk nodrošinātie cilvēki 2006.gadā saņems bezmaksas baltmaizi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa