Uzturoties valstsvizītē Somijā 24.–26.aprīlī

Uzruna Somijas parlamentāriešiem Helsinkos 2006.gada 26.aprīlī:

Parlamenta priekšsēdētāj Pāvo Liponena kungs!
Godātie parlamenta locekļi!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels pagodinājums uzrunāt Somijas parlamentu šajā nozīmīgajā Somijas demokrātijas simtgades gadā. Pirms simt gadiem Somijā tika pieņemts likums, kas ielika pamatu vienpalātas parlamentam, ko ievēlē vispārīgās un vienlīdzīgās vēlēšanās, tādējādi radot paraugu citām demokrātiskām valstīm visā Eiropā – gan jaunām, gan vecām.
Man vienmēr ir patiess prieks apmeklēt jūsu ievērojamo un skaisto valsti, ar kuru Latvijai tradicionāli izveidojušās ciešas saites. Kopš Latvija 1991.gadā atguva savu neatkarību, Somija ir aktīvi atbalstījusi politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas manā valstī, kā arī Latvijas centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirms diviem gadiem Latvija sasniedza šo svarīgo mērķi, un es vēlos izteikt pateicību Somijas valdībai un tautai par izrādīto draudzību un sniegto atbalstu.
Somija tiešām it viena no Latvijas vistuvākajām partnerēm un ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē. Šo īpaši labo attiecību pamatā galvenokārt ir mūsu kopīgie ideāli – brīvība, demokrātija, tiesību virsvara un cilvēktiesību respektēšana. Latvija un Somija abas ir ieinteresētas, lai tiktu nodrošināta Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas nepārtraukta ekonomiskā izaugsme un stabilitāte.
Es esmu gandarīta, ka starp mūsu abu valstu parlamentāriešiem ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs ne tikai divpusējo attiecību līmenī, bet arī Baltijas un Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu parlamentāriešu sadarbības ietvaros. Baltijas jūras reģions, kurā atrodas Latvija un Somija, ir mājas arī dažādām valstīm, kas pieredzējušas atšķirīgus attīstības ceļus. Mums ir ļoti svarīgi saglabāt un paplašināt mūsu sadarbību dažādās jomās, lai mēs varētu atrisināt dažādas sarežģītas problēmas, kuras saistītas ar drošību, apkārtējās vides un veselības aizsardzību un ar kurām mēs visi saskaramies – ieskaitot terorismu, starptautisko noziedzību, bezdarbu, klimata izmaiņas un slimību izplatīšanos. Mūsu parlamentu un parlamentāriešu kopīgajām aktivitātēm ir ļoti svarīga loma, un tās ir daļa no procesa, lai stiprinātu mūsu reģiona un Eiropas kontinenta stabilitāti.
Šā gada otrajā pusē Somijai atkal tiks uzticēta ES prezidentūra. Mēs esam gandarīti, ka Somijai ir nodoms īpašu uzmanību pievērst vairākiem jautājumiem, ko arī Latvija uzskata par prioritātēm: palielināt Eiropas Savienības starptautisko lomu un saskaņotu ārpolitisko darbību, palielināt ES globālo konkurētspēju un nostiprināt ES attiecības ar kaimiņvalstīm.
Somijas ES prezidentūras laikā turpināsies diskusijas par ES nākotni. Šajās debatēs valstu parlamentiem būs galvenā loma un uzdevums panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu tuvāka tās pilsoņiem. Es vēlu jums panākumus šajā darbā.
Es novēlu, lai Somijas ES prezidentūra būtu sekmīga un rezultatīva. Latvija vēlas cieši sadarboties ar Somiju gan šajā laikā, gan pēc tam, jo mēs kopā strādājam, lai izveidotu stabilu, drošu un plaukstošu Eiropu.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Runa “Latvija Eiropā – iespējas un izaicinājumi” Helsinku Universitātē

2006.gada 25.aprīlī:

Ekselences! Dāmas un kungi!
Es priecājos, ka atkal varu būt šeit, Helsinku Universitātē, un man ir gods atklāt Somijas Starptautisko attiecību institūta rīkotos pasākumus, kas veltīti ES prezidentūrai. Kad es 2002.gadā biju pēdējoreiz šeit, es runāju par Baltijas jūras reģiona vēsturi un īsumā raksturoju vīziju par reģiona nākotni. Es runāju par Latvijas ārpolitikas divām galvenajām prioritātēm – iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO aliansē.
Tagad, pēc četriem gadiem, abi galvenie mērķi ir sasniegti. Un šobrīd, kad pēc dažām dienām Latvija atzīmēs otro gadadienu kopš iestāšanās ES, iespējams, ir piemērots laiks, lai izanalizētu situāciju, kādā atrodamies šodien.
Kas attiecas uz Latvijas un Somijas attiecībām, nav šaubu, ka tās ir kļuvušas ciešākas nekā jebkad agrāk. Mūsu attiecības vienmēr ir bijušas ļoti labas, bet tagad mums kā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir dota jauna, vēl nebijusi izdevība tās vēl vairāk nostiprināt.
Statistikas dati liecina, ka arvien vairāk somu ierodas Latvijā, lai pie mums pavadītu nedēļas nogali. Faktiski somu klātbūtni Latvijā var novērot daudzās vietās. Es pat uzdrošinos apgalvot, ka būt somam Latvijā nav ļoti grūti. Jūs varat atbraukt uz Latviju ar “Finnair” lidmašīnu, izmantot bankas “Nordea” pakalpojumus, iepirkties veikalā “Stockmann” un nopirkt benzīnu savai automašīnai “Neste” degvielas uzpildes stacijās. Mēs priecājamies, ka Somija ir viena no visnozīmīgākajām investorēm Latvijā. Somijas vadošie uzņēmumi ir devuši lielu ieguldījumu Latvijas attīstībā, atvedot uz Latviju modernas tehnoloģijas, ekspertīzi un augstu biznesa kultūru.
Es nešaubos, ka somu ekonomiskā klātbūtne manā valstī ir palīdzējusi Latvijai sasniegt augstos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kādi tai tagad ir. Pagājušajā gadā tie sasniedza 10,2 procentus, kas bija visaugstākie ekonomiskās izaugsmes rādītāji visā Eiropas Savienībā. Taču straujās ekonomiskās izaugsmes rezultātā ir paaugstinājies inflācijas līmenis, kas pēdējos divus gadus pārsniedza sešus procentus. Latvijai vajadzēs darīt visu iespējamo, lai inflācijas pieauguma līmenis nepārsniegtu trīs procentu robežu, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Ja tas netiks izdarīts, manai valstij, iespējams, vajadzēs atlikt eiro ieviešanu līdz 2008.gadam.
Vēl viena problēma, ar ko mēs saskaramies, ir desmitiem tūkstošu latviešu aizbraukšana peļņā uz Īriju, Lielbritāniju un citām ES valstīm, kas ir atvērušas savus darba tirgus jaunajām dalībvalstīm. Šo darbaspēka aizplūšanu ir veicinājis tas, ka Latvijā samaksa par darbu ir vispār zemāka nekā pārtikušajās ES valstīs. Par laimi, lielākā daļa no tiem, kas šobrīd strādā ārzemēs, ir izteikuši vēlmi kādreiz atgriezties Latvijā, un mēs varam tikai cerēt, ka beigu beigās viņi to darīs. Viņu ārvalstīs iegūtā pieredze un prasmes varētu būt vērtīgs ieguldījums Latvijas ekonomikā. Latvijai ir jāatzīst arī fakts, ka straujie ekonomiskās izaugsmes tempi nav vienlīdz palielinājuši visu iedzīvotāju ienākumus. Plaisa starp dažādajiem ienākumu līmeņiem kļūst arvien lielāka, un to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir zemi ienākumi, vēl ir relatīvi liels.
Ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju demogrāfisko sastāvu, to, ka tikai nedaudz mazāk nekā 60 procentiem iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu valoda, Latvijas integrācijas politika galveno uzmanību pievērš dažādu etnisko grupu integrēšanai mūsu valstī. Kopumā šī politika ir bijusi sekmīga, taču mēs apzināmies, ka vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš reģionu attīstībai, ja mēs vēlamies sasniegt savu mērķi un izveidot patiešām vienotu un harmonisku sabiedrību. Šajā ziņā mēs uzskatām, ka ES fondi varētu būt svarīgs instruments reģionālo atšķirību samazināšanai. To varētu izmantot tādā pašā veidā kā ES finansējumu, kas palīdzēja uzlabot mūsu transporta infrastruktūru un veikt vides aizsardzības pasākumus. Tas ir pozitīvi ietekmējis biznesa vidi un pavēris jaunas iespējas mūsu zinātniekiem, kas aktīvi iesaistījušies kopīgās ES pētniecības programmās.
Dāmas un kungi!
Kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Latvijai ir dota arī iespēja kopā ar Somiju un citām dalībvalstīm veidot šīs organizācijas nākotni. Kad šā gada jūlijā Somija atkal kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, tā uzņemsies vadošo lomu, lai palīdzētu ES atrisināt vairākus jautājumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu nākotnei.
Kaut gan Francijas un Nīderlandes vēlētāji noraidīja ES konstitucionālo līgumu, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi sasniegt trīs galvenos mērķus, kas izvirzīti šajā līgumā. Viens no šiem mērķiem ir vienkāršot Eiropas Savienības funkcionēšanu un padarīt to saprotamāku tās pilsoņiem, otrs – paaugstināt ES efektivitāti, bet trešais mērķis ir nostiprināt demokrātiju, caurskatāmību un mazāko dalībvalstu tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā šajā organizācijā.
Latvijas Saeima jau ir paudusi savu atbalstu šim līgumam, to ratificējot, un es saprotu, ka arī Somijas parlaments apsver iespēju ratificēt līgumu pirms Somijas ES prezidentūras sākuma. Laika periods šā līguma izvērtēšanai katrā dalībvalstī ir jāizmanto plašām un atklātām debatēm par Eiropas Savienību.
20.gadsimta otrajā pusē ES īstenoja politiku, kas nodrošināja mieru un labklājību Eiropas kontinentā. Šī politika ietvēra brīvu preču un kapitāla kustību, vienotus ES ārējās tirdzniecības tarifus un pasākumus monopolu ierobežošanai. Neraugoties uz šiem pozitīvajiem sasniegumiem, ES būs jāveic vairāki nozīmīgi pasākumi, lai saglabātu savu konkurētspēju šajā jaunajā globalizācijas laikmetā. Viens no šiem pasākumiem varētu būt samērā liberāla direktīva par pakalpojumu sniegšanu, kas ir īpaši svarīgi jaunākajām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai.
ES ir jāveic daži sāpīgi pasākumi, lai palielinātu savu globālo konkurētspēju. Nepietiekami elastīgi darba tirgi, kā arī biznesa vidi regulējošie mehānismi un pārāk augstie nodokļi liek uzņēmumiem pamest ES vecākās dalībvalstis, kā rezultātā dažās valstīs ir augsts bezdarba līmenis, aizkavēta ekonomiskā izaugsme, sasprindzināta situācija sociālās un veselības aizsardzības sistēmās un pieaugoša neapmierinātība ES pilsoņu vidū. Nesenie protesti Francijā, ko mēs redzējām televīzijā, uzskatāmi liecina par šo neapmierinātību, un tāpēc ES vecākajām dalībvalstīm vajadzēs izrādīt lielāku apņēmību, lai īstenotu veselu virkni neatliekamu reformu. Taču, kā jūs jau būsit novērojuši, reformas ne vienmēr ir populāras. Jo ir ļoti grūti pārliecināt iedzīvotājus, ka tās ir nepieciešamas.
Es esmu pārliecināta, ka ES daudz iegūtu, ja tās dalībvalstis no jauna apņemtos attīstīt zināšanās balstītu ekonomiku. Daudzām valstīm tas prasītu ievērojami palielināt investīcijas izglītībā, pētniecībā, inovācijās un infrastruktūrā. Šajā ziņā Somija noteikti varētu būt labs paraugs un pārliecinošs piemērs panākumu gūšanai.
Turklāt ES ir jāsamazina paļaušanās tikai uz fosilajiem enerģijas avotiem un pārmērīgi lielā atkarība no viena liela piegādātāja, piemēram, Krievijas. Mums ir jāvienojas par kopīgu ES enerģētikas politiku, un tā ir jāizdara pēc iespējas drīzāk.
Kas attiecas uz ES palielināšanas iespējām nākotnē, Latvija atbalsta tās tālāku paplašināšanu. Bulgārija un Rumānija pievienosies ES vistuvākajā nākotnē. Horvātija un Turcija ir iesākušas sarunas par iestāšanos ES, un Rietumbalkānu valstis vēlas tām sekot. Iepriekšējā ES paplašināšanas pieredze un mūsu pašu pieredze ir parādījusi, ka ES integrācija var darīt brīnumus, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un sadarbību starp dažādām valstīm. Ir skaidrs, ka jebkurai valstij, kas iestājas ES, ir skrupulozi jāizpilda visi Kopenhāgenas kritēriji. Tai ir jābūt funkcionējošai demokrātiskai valstij, kur tiek ievērota tiesību virsvara un respektētas cilvēktiesības.
Nesen ir radušies jautājumi par ES spēju uzņemt vēl jaunas dalībvalstis. Tas būs atkarīgs daļēji no tā, cik sekmīgi mums izdosies reformēt ES institūcijas, lai tās kļūtu labāk pārvaldāmas. Taču, ja Eiropas Savienība vēlas, lai potenciālās jaunās dalībvalstis nezaudētu savu uzticību tai, šīs valstis nevajadzētu padarīt par ES īslaicīgo grūtību un neatrisināto problēmu ķīlniecēm. Izsakot šaubas par ES paplašināšanu kopumā, nesniedzot skaidrus un racionālus ieteikumus tālākai attīstībai, noteikti nebūs palīdzēts tām valstīm, un kas ir gatavas un vēlas īstenot ļoti vajadzīgās reformas.
Eiropas Savienība apzinās, ka tai ir jāveido īpašas attiecības ar savām kaimiņvalstīm, un tāpēc ir formulējusi Eiropas kaimiņvalstu politiku, ko Latvija aktīvi atbalsta. Latvija vērtē šo politiku kā vēl vienu iespēju atbalstīt brīvību, demokrātiju un tiesību virsvaru blakusesošajos reģionos. Somijas bijušais prezidents Urho Kekonens ir teicis, ka drošību nevar iegūt, uzceļot žogu, bet gan atverot vārtus. Man šķiet, šodien šie vārdi nozīmē to, ka ES nedrīkst norobežoties no savām kaimiņvalstīm un tās robežas nedrīkst kļūt par jaunu iedalījuma līniju starp bagātajiem un nabadzīgajiem, starp brīvajiem un apspiestajiem.
Demokrātiskie procesi, ko nesen varēja novērot Gruzijā un Ukrainā, ir iedvesmojoši, un Latvija uzskata, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt šīs valstis, kā arī Moldovu. Latvija ir arī viena no trim ES valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, kura, šķiet, sacenšas par pēdējās Eiropas diktatūras titula iegūšanu. Mēs priecājamies, ka ES nevilcinoties un skaidri pauda savu attieksmi pret oficiālajiem rezultātiem, kādi tika paziņoti nesen notikušajās prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā, kas, pēc rietumvalstu novērotāju domām, nebija ne brīvas, ne godīgas.
Ierobežojošie pasākumi, kas vērsti pret Baltkrievijas valsts līderiem, ir efektīva protesta metode, kas nekaitē valsts iedzīvotājiem. Latvija uzskata, ka ES arī turpmāk vajadzētu turpināt centienus, lai nostiprinātu pilsonisku sabiedrību Baltkrievijā, tai skaitā nevalstiskās organizācijas. Baltkrievijas tautai ir jāzina, ka ES politika nav vērsta pret to, bet gan pret despotisko valsts vadību.
Latvija ir gandarīta par Somijas nodomu par vienu no prioritātēm savā ES prezidentūras laikā uzskatīt sadarbību ar Krieviju. Latvija uzskata, ka ES ir jāieņem skaidra un vienota nostāja attiecībās ar Krieviju un šīs nostājas pamatā ir jābūt tam, kā Krievija ievēro demokrātiskos principus, īsteno tiesību virsvaru un respektē cilvēktiesības. Noslēdzot divpusējos līgumus starp atsevišķām dalībvalstīm un Krieviju, nedrīkst vadīties tikai no ekonomiskām interesēm un enerģijas nepieciešamības, bet ir jāņem vērā visas ES kopīgās intereses.
Dāmas un kungi!
Latvija stingri atbalsta Somijas vēlmi savas ES prezidentūras laikā nostiprināt Eiropas drošību un aizsardzības spējas. Visas mūsu valstis saduras ar tādiem globāliem draudiem to drošībai kā terorisms, nelegālā migrācija, organizētā noziedzība, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un reģionālu konfliktu uzliesmojumi. Tos var novērst, tikai apvienojot spēkus un savstarpēji sadarbojoties.
Tā kā šiem draudiem, ar ko mēs saduramies, ir globāls raksturs, Latvija uzskata, ka arī turpmāk Eiropas transatlantiskajām partnerattiecībām ar ASV un Kanādu būs ļoti svarīga nozīme Eiropas drošības saglabāšanā. Tam, ka Latvijai ir uzticēts gods sarīkot nākamo NATO samitu šā gada novembrī, ir ļoti liela simboliska nozīme. Tas pievērsīs uzmanību tam, ka Latvija un tās kaimiņvalstis, kas agrāk bija nebrīvas un komunisma varai pakļautas valstis, ir sekmīgi pārveidojušās par stabilām demokrātiskām Eiropas valstīm.
Ir arī citi izaicinājumi, piemēram, nabadzība, slimības un apkārtējās vides degradācija, ko neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Latvija un Somija to izprot un aktīvi sadarbojas Apvienoto Nāciju ietvaros. Kopš savas iestāšanās ANO 1955.gadā Somija ir devusi ievērojamu ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā ar ANO starpniecību. Jūs esat sevišķi aktīvi darbojušies tādās jomās kā miera uzturēšana, dzimumu vienlīdzība, apkārtējās vides aizsardzība un ekonomiskā attīstība. Somija, tāpat kā Latvija, ir izvirzījusi tiesnesi darbam Starptautiskajā krimināltiesā. 2006.gada otrajā pusē Somija uzņemsies vadošo lomu Eiropas Savienības aktivitātēs Apvienotajās Nācijās. Tas būs ļoti nozīmīgs laiks, kad tiks īstenotas ANO reformas. Mēs esam pārliecināti, ka Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienība turpinās nostiprināt savu svarīgo lomu ANO reformu īstenošanā.
Latvija arī aktīvi darbojas, lai sekmētu ANO reformu īstenošanu. Es personīgi esmu iesaistījusies šajā procesā kā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformu jautājumos. Neraugoties uz nenovēršamajām grūtībām, cenšoties panākt vienprātību, ir sasniegts ievērojams progress. Cilvēktiesību padome, ko izveidoja Ģenerālā asambleja, cerams, darbosies labāk nekā iepriekšējā Cilvēktiesību komisija. Miera uzturēšanas komitejai drīz būs svarīga loma, lai nodibinātu un saglabātu mieru reģionos, kur nepārtraukti notiek bruņoti konflikti. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka mēs ceram, ka Drošības padome tiks sekmīgi reformēta, lai tā kļūtu reprezentatīvāka atbilstoši pašreizējai situācijai pasaulē.
Dāmas un kungi!
Pieaugošās globalizācijas laikmetā mūsu sabiedrības kļūst arvien vairāk atkarīgas cita no citas. Latvija un Somija kā mazas Eiropas valstis ar līdzīgām interesēm un mērķiem izprot nepieciešamību darboties kopīgi starptautiskos forumos, lai nostiprinātu savu kopīgo nostāju svarīgos jautājumos. Lai kādi arī būtu izaicinājumi, kas mūs sagaida, es nešaubos, ka Somijas ES prezidentūras laikā mēs palielināsim savas spējas tos pārvarēt un pietuvināsimies saviem mērķiem.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas