Par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdi

Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds šodien, 27.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē.

Kopā ar ministru uz Luksemburgu devās Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone. Padomes darbā piedalās arī Tieslietu ministrijas atašeji Briselē Sandris Laganovskis un Inese Birzniece.

Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē tiks izskatīti vairāki Tieslietu ministrijas kompetencē esoši jautājumi – regulas projekts par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“ROMA II”); ietvarlēmuma projekts par procesuālajām tiesībām kriminālprocesā; ietvarlēmuma projekts par Eiropas pierādījumu orderi; ietvarlēmuma projekts par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem, kas nosaka brīvības atņemšanas sodus, un pilnvarojums parakstīt līguma projektu starp ES un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru.

Par regulu “ROMA II” padomē plānots panākt politisku vienošanos. Latvija kopumā atbalsta regulas projektu. Latvijai šajā regulā ir svarīgs jautājums par kolektīvo rīcību, piemēram, par streikiem un blokādēm. Diskusija padomē paredzēta par regulā iekļauto nosacījumu, ka ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās kolektīvās rīcības rezultātā, tiek pakļautas kolektīvās rīcības vietas likumam. Latvija neatbalsta šā nosacījuma iekļaušanu regulas projektā, jo uzskata, ka regulas projektā iekļautais vispārējais princips – piemērojams tās vietas likums, kur kaitējums radās, – nodrošina plašākas piemērojamā likuma iespējas, nevis automātisku pakļaušanu tikai kolektīvās rīcības vietas likumam, kā to pašreiz paredz regulas projekts. Kolektīvās rīcības noteikuma izslēgšana no regulas darbības jomas sekmīgāk ļaus aizstāvēt darba ņēmēju intereses valstīs, kur ir spēcīgas arodbiedrības.

Padomē nav plānotas debates pēc būtības par ietvarlēmuma projektu par konkrētām procesuālajām tiesībām. Paredzēts panākt vienošanos par turpmāko metodiku progresa sasniegšanai. Latvija atbalsta prezidentūras piedāvājumu pieņemt deklarāciju, kurā uzsvērta nepieciešamība vienoties par kopēju izpratni. Latvija atbalsta arī ad hoc darba grupas izveidi turpmākam darbam.

Ietvarlēmuma par Eiropas pierādījumu orderi mērķis ir ES nodrošināt pierādījumu pieejamību, novērst to pazušanu un veicināt kratīšanas un izņemšanas lēmumu izpildi, lai krimināllietās ātri varētu nodrošināt pierādījumus. Padomē plānots izskatīt divus jautājumus – panākt kopīgu izpratni par noziedzīgu nodarījumu definēšanas principiem un vienoties, ka Eiropas pierādījumu orderi patlaban neizmantos, lai saņemtu datus, kas glabājas pie telekomunikāciju operatoriem.

Par ietvarlēmuma projektu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās padomē plānota diskusija par iespēju atteikties no abpusējās sodāmības pārbaudes ietvarlēmumā nosauktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Abpusējās sodāmības pārbaude nozīmē, ka pirms personas pieņemšanas soda izciešanai kādā no dalībvalstīm tiek veikta pārbaude, vai konkrētais noziedzīgais nodarījums ir sodāms arī soda izpildes valstī. Latvija uzskata, ka abpusējās sodāmības pārbaude ir saglabājama.

Padomē plānots apstiprināt pilnvaru prezidentūrai parakstīt nolīgumu ar Islandi un Norvēģiju.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēde ilgs divas dienas – 27. un 28 aprīlī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa