Uzturoties valstsvizītē Somijā 24.–26.aprīlī

Apmeklējot Somijas parlamentu un tiekoties ar parlamenta spīkeru

Trešdien, 26.aprīlī, valstsvizītes ietvaros Somijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Somijas parlamentu, sveicot to tā pastāvēšanas 100. gadskārtā. Tikšanās laikā ar Somijas parlamenta spīkeru Pāvo Liponenu (Paavo Lipponen) prezidente atzīmēja, ka Somijas parlamenta reforma 1906. gadā likusi pamatu daudzu Eiropas valstu parlamentārajai pieredzei.

Abu sarunas dalībnieku tikšanās laikā tika uzsvērts, ka mūsdienu Eiropā parlamentiem joprojām ir būtiska loma, skaidrojot iedzīvotājiem visam kontinentam nozīmīgus jautājumus, kā arī šobrīd iesaistoties debatēs par Eiropas konstitucionālā līguma nākotni.

Pēc prezidentes sacītā, ir būtiski, lai tās valstis, kas vēl nav ratificējušas Eiropas konstitucionālo līgumu, izteiktu savu viedokli, kas ļautu skaidrāk saskatīt, kāds ir kopējais atbalsts Eiropā šā līguma ratificēšanai. “Lai atrastu kompromisa risinājumu Eiropas konstitucionālā līguma nākotnei, mums ir skaidri jāzina, cik daudz valstu ir balsojušas par šo līgumu un cik daudz valstu to nav atbalstījušas, lai panāktu skaidru atskaites punktu turpmākiem risinājumiem,” sacīja prezidente.

Sarunas laikā tika atzīmēts, ka Latvijas un Somijas parlamentus vieno cieša sadarbība gan divpusējā līmenī, gan darbojoties Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu parlamentārās sadarbības ietvaros. Prezidente atzinīgi novērtēja Latvijas deputātu darbību Eiropas Parlamentā, lai aktīvi iesaistītos debatēs par Eiropas nākotnes jautājumiem.

Pāvo Liponens informēja, ka maijā Eiropas Parlamentā notiks plaša konference, kurā piedalīsies Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu pārstāvji, lai spriestu par parlamenta loma un iespējam Eiropas nākotnes jautājumos. Viņš arī sacīja, ka pēc divām nedēļām Latvijā gaidāma Somijas parlamentāriešu vizīte, savukārt augustā Latviju apmeklēs pats Somijas parlamenta spīkers, lai runātu gan par divpusējās sadarbības jautājumiem, gan arī par Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm Somijas ES prezidentūras laikā.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar Baltijas jūras reģiona drošību, ekonomikas, vides aizsardzības un iekšlietu jautājumus. Prezidente uzsvēra, ka ciešā starptautiskā sadarbībā ir jāizvērš cīņa pret cilvēku tirdzniecību, kā arī stingri jāvēršas pret bērnu pornogrāfiju internetā un bērnu seksuālo izmantošanu. Šajā jautājumā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir ļoti būtiska.

Uzrunājot Latvijas un Somijas biznesa foruma dalībniekus

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar uzrunāja ap 200 Latvijas-Somijas biznesa foruma apmeklētājus, lai rosinātu somu uzņēmējus tālākiem kontaktiem ar Latviju. Savā uzrunā prezidente atzīmēja, ka pašlaik Latvijā darbojas 363 somu kompānijas un tas ir labs piemērs tiem somu uzņēmējiem, kas vēl tikai domā par iespējām darboties un investēt mūsu valstī.

Pēc prezidentes sacītā, Somijai un Latvijai jau tradicionāli izveidojušās nopietnas tirdzniecības saites, un arī šodien tām ir daudz iespēju gan divpusējā līmenī, gan Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas Savienības ietvaros. Somija šobrīd ir starp desmit lielākajiem investoriem Latvijā, un somu investīcijas pārstāv visdažādākos Latvijas ekonomikas sektorus, tai skaitā telekomunikācijas, banku, apdrošināšanas, mežsaimniecības, transporta un pārtikas industrijas. Somijas prezidente Tarja Halonena, uzrunājot uzņēmējus, atzīmēja, ka Latvijas pievienošanās eirozonai stimulēs turpmāko abu valstu uzņēmēju sadarbību.

Runājot par Baltijas jūras reģiona nākotni, prezidente uzsvēra, ka abas valstis vēlas panākt, lai Baltijas jūras reģions būtu visdinamiskākais Eiropas ietvaros, un šā mērķa sasniegšanai ir jāīsteno gan Ziemeļu dimensijas projekti, gan Baltijas vienotā enerģētikas loka iecere, gan dažādi citi reģionālie enerģētikas un tirdzniecības sakari. Prezidente arī atzīmēja, ka topošais gāzes vads, kuru plānots izveidot Baltijas jūrā un kura būvē ir iesaistītas Vācija un Krievija, ir jūtīgs jautājums Latvijā un arī Eiropā kopumā un tajā nepieciešams iesaistīt visu to valstu intereses, kuras skars topošais gāzes vads.

Apmeklējot Somijas pilsētu Porvo

Vakar prezidente apmeklēja Somijas valstiskumam simbolisku pilsētu – Porvo, kur 1809.gadā likti pirmie pamati Somijas neatkarībai. Prezidente izteica gandarījumu par iespēju apmeklēt šo pilsētu, kā arī teica atzinības vārdus Somijai, pieminot, ka tieši Porvo pilsēta devusi Somijai daudzus domātājus, māksliniekus, cilvēkus, kas ietekmējuši Somijas valstiskuma stiprumu.

Vizītes laikā Porvo tika uzsvērts, ka Latviju un Somiju vieno ciešas saiknes arī pašvaldību līmenī starp daudzām abu valstu pilsētām, tostarp arī Porvo, kas vieno cilvēkus ne tikai divpusējai sadarbībai, bet arī visa Baltijas jūras reģiona un Eiropas labklājībai.

Atklājot Jāņa Rozentāla mākslas darbu izstādi Helsinkos

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Somijas prezidente Tarja Halonena vakar Helsinku Mākslas muzejā atklāja plašu Jaņa Rozentāla mākslas darbu izstādi, kas veltīta gleznotāja 140.jubilejai. Uzrunājot klātesošos, prezidente norādīja, ka māksla, teātris, mūzika un daudzas citas kultūras jomas gan pirms Otrā pasaules kara, gan pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir veidojušas daudzus tiltus starp cilvēkiem abās valstīs un starp abu valstu kultūrām, kas ir fundamentāls pamats Latvijas un Somijas dziļajām draudzības saitēm.

Prezidente izteica pateicību visiem izstādes rīkotājiem, kas panāca šīs vēsturiskās un plašās izstādes tapšanu – Somijas Mākslas galerijai, Sinebrikofa mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Prezidente pauda cerību, ka daudzi Somijas iedzīvotāji varēs apmeklēt šo izstādi un baudīt Jaņa Rozentāla mākslu.

Atklājot grāmatu “Ar dzintara pērli azotē” somu valodā

Vakar Latvijas vēstniecībā Helsinkos svinīgi tika atklāta izdevniecības “Pētergailis” grāmata par Latvijas prezidenti somu valodā “Ar dzintara pērli azotē”. Atklājot grāmatu, prezidente pateicās visiem, kuri ir izrādījuši tik lielu viesmīlību Latvijas prezidentes valstsvizītes laikā Somijā un ir bijuši atsaucīgi, dibinot kontaktus gan ar Latvijas uzņēmējiem, gan ar kultūras cilvēkiem. Prezidente sacīja – lai gan grāmatā ir stāsts par viņas dzīvi, tā vienlaikus atspoguļo noteiktu Latvijas vēstures posmu, “un šajā laika posmā gandrīz neviena Latvijas cilvēka dzīve nebija vienkārša, tā katra savā ziņā bija unikāla un neatkārtojama, grūtību un pārdzīvojumu pilna”.

Grāmatas atklāšanā runu teica arī bijusī Somijas vēstniece Latvijā Kirsti Eskelinena, kas uzsvēra, ka padomju laikos somi labi apzinājās, kas notiek Latvijas zemē un tikpat labi arī to, ka Latvijas cilvēki nevar saskatīt, kas notiek aiz dzelzs priekškara Somijā. Un tāpēc, viņa atzīmēja, šī grāmata par Latvijas prezidenti somu valodā ir labs ieguldījums, lai somi dziļāk izprastu to vēstures posmu, kad Latvija nebija brīva valsts, un redzētu, kā veidojās latviešu likteņi šajos padomju gados.

Prezidente arī pateicās Latvijas vēstniekam Somijā un visiem vēstniecības darbiniekiem par ieguldīto darbu vizītes nodrošināšanā un grāmatas atklāšanā, kā arī izdevniecībai, tulkotājai un plašam atbalstītāju lokam.

Valsts prezidenta preses dienests

Tosts Somijas prezidentes Tarjas Halonenas rīkotajās valsts vakariņās Helsinkos 2006.gada 25.aprīlī:

Prezidentes kundze! Arajervi kungs! Ekselences! Godātie viesi!
Es jūtos pagodināta un priecājos par izdevību vēlreiz ierasties Somijā oficiālā valstsvizītē. Somija noteikti ir Latvijas vistuvākais draugs, un es to nedomāju tikai ģeogrāfiskā nozīmē. Mūsu abas valstis saista patiesa draudzība un uzticēšanās, kuras pamatā ir kopīga izpratne par pagātnes notikumiem, kā arī vienāda vīzija par tālāko attīstību, jo tās ir sadarbības partneres gan Baltijas jūras reģionā, gan starptautiskā arēnā.
Pagātnes notikumi ir daudzējādā ziņā līdzīgi ietekmējuši Latvijas un Somijas tautu likteņus. Atsevišķos laika posmos mūsu abas valstis bija pakļautas vienu un to pašu svešzemju varu okupācijai. Abas mūsu valstis vienlaikus pieredzēja nacionālo atmodu 19.gadsimta beigās. Pēc 1905.gada revolūcijas sakāves daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji, bēgot no draudošajām represijām savās mājās, varēja atrast patvērumu Somijā. Viņu personiskie pārdzīvojumi un iespaidi, dzīvojot šajā skaistajā ziemeļvalstī, vēlāk tika atspoguļoti latviešu literatūrā un mākslā. Kā atgādinājums par šo laiku būs Jaņa Rozentāla, viena no Latvijas ievērojamākajiem gleznotājiem, darbu izstāde, kas rīt tiks atklāta Sinebrikofa mākslas muzejā.
Pirms 90 gadiem, 1916.gada maijā, Latvijā ieradās somu jēgeru bataljons, kurā bija vairāk nekā 1000 karotāju, lai iegūtu militāru pieredzi austrumu frontē. Viņu lielākā vēlēšanās bija izcīnīt Somijas neatkarību. Pēc dažiem gadiem viņi kļuva par Somijas nacionālās armijas kodolu. Kaut gan šie patriotiski noskaņotie jaunekļi sākotnēji bija spiesti pakļauties vācu pavēlniecībai, beigu beigās viņi varēja zvērēt uzticību jaunizveidotajai un likumīgajai Somijas valdībai. Šī svinīgā ceremonija notika uz Latvijas zemes – Liepājas Svētās trīsvienības baznīcā. Es vēlos piebilst, ka šīs jēgeru vienības karogs tika iesvētīts Latvijas teritorijā un ka vārdi Sibēliusa skaņdarbam “Jēgeru maršs” arī tika uzrakstīti Latvijā.
Kad sākās Pirmais pasaules karš, somi tāpat kā daudzi latvieši cīnījās svešā zemē un kalpoja svešas valsts interesēm. Taču kopš tā laika somu karavīriem ir ļoti laimējies tajā ziņā, ka viņiem nav bijis jāuzvelk svešu okupācijas varu armijas formas tērpi. Tas tika panākts, pateicoties somu apbrīnojamajai drosmei un izturībai, kad tiem vajadzēja aizsargāt savu neatkarību pret nežēlīgiem svešzemju iebrucējiem un tika zaudētas daudzas dzīvības, īpašumi un teritorijas.
Mēs Latvijā ļoti apbrīnojam Somijas tautas lielos sasniegumus. Jūs, Somijas tauta, esat izveidojuši vienu no vismodernākajām un pārtikušākajām valstīm uz šīs planētas. Jūs varat lepoties ar to, ka jums ir viskonkurētspējīgākā ekonomika pasaulē, kā arī vislabākā izglītības sistēma pasaulē un viszemākais korupcijas līmenis. Tie ir tikai daži jūsu ievērojamo sasniegumu piemēri.
Somija var lepoties arī ar sasniegumiem ārpolitikā, kas ir palīdzējis tai iegūt lielu cieņu ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Ar Helsinku procesu, ar Somijas aktīvo darbu un iniciatīvām Apvienotajās Nācijās, ar konstruktīvu piedalīšanos konfliktu noregulēšanā, ar iesaistīšanos Ziemeļu dimensijas projektā un daudzām citām aktivitātēm somi ir atklāti demonstrējuši savu vēlmi panākt, lai mums visiem būtu labāka dzīve šajā pasaulē.
Prezidentes kundze!
Ir pagājuši tikai 15 gadi, kopš Latvija atguva savu neatkarību pēc 50 gadu ilgas atrašanās nežēlīgā svešas valsts okupācijā. Šajā relatīvi īsajā laika periodā kopš 1991.gada mana valsts ir spējusi atjaunot stabilu demokrātiju, pārveidot stagnējošo padomju valsts plānoto ekonomiku par plaukstošu brīva tirgus ekonomiku un atgūt savu likumīgo vietu Eiropas valstu saimē. Latvija ir pateicīga Somijai par lielo un nesavtīgo atbalstu, ko tā sniedza Latvijai visā šajā pārveidošanās procesā.
Dažu pēdējo gadu laikā attiecības starp Latviju un Somiju ir kļuvušas vēl ciešākas. Mūsu abu valstu sadarbība ir kļuvusi dinamiskāka un daudzpusīgāka. Es priecājos par regulāro un augsta līmeņa politisko dialogu, kāds izveidojies starp mūsu valstīm. Mūsu valdību vadītājiem, ministrijām un valsts institūcijām ir izveidojušies konstruktīvi un rezultatīvi kontakti.
Ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Somiju arī kļuvusi daudz aktīvāka. Somu uzņēmēji ir investējuši gandrīz visās svarīgākajās Latvijas ekonomikas nozarēs. Somijas vadošie uzņēmumi ir importējuši uz Latviju modernās tehnoloģijas, tehnoloģiskās zināšanas, pieredzi, starptautiskus kontaktus un augstu biznesa kultūru.
Mēs varam priecāties par nepārtraukto tūrisma kontaktu palielināšanos starp mūsu abām valstīm un jau agrāk izveidoto divpusējo attiecību paplašināšanos starp municipalitātēm, piemēram, starp Rīgu un Somijas pilsētām Helsinkiem un Pori. Mēs varam patiesi lepoties ar to, ka arvien ciešākas kļūst saites, kas izveidojušās starp mūsu pilsoniskajām sabiedrībām, mūsu kultūras un izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām un biznesa asociācijām, mūsu mūziķiem, rakstniekiem un māksliniekiem. Šie daudzpusīgie kontakti ir kļuvuši tik dabiski un nepieciešami kā gaiss, ko mēs elpojam, un tie palīdz mums labāk iepazīt vienam otru.
Prezidentes kundze!
Kopš jūsu valstsvizītes Latvijā 2001.gadā mūsu valstīs ir notikušas nozīmīgas vēsturiskas pārmaiņas. Pēc dažām dienām Latvija atzīmēs otro gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvija tika uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos šajā organizācijā 1999.gadā, kad Somija bija ES prezidējošā valsts. Šā gada otrajā pusē Somija atkal kļūs par ES prezidējošo valsti. Latvijai un Somijai kā tuvām sabiedrotajām tagad ir līdz šim nebijusi iespēja apvienot savus centienus, lai izveidotu jaunu un labāku rītdienas Eiropu.
Ir skaidri saprotams, ka vēl daudz jāpaveic, lai nostiprinātu ES konkurētspēju un panāktu, ka tai būtu nozīmīgāka loma pasaules politikā. Viedokļu apmaiņa starp mūsu valstīm par Eiropas konstitucionālā līguma nākotni ir bijusi produktīva, un es vēlos Latvijas vārdā pateikties Somijai par tās darba tirgus atvēršanu jaunajām ES dalībvalstīm. Šis tālredzīgais lēmums liecina par Somijas ticību dinamiskas un modernas Eiropas idejai. Vispārīgi runājot, Latvijai un Somijai ir vienādi uzskati par pakalpojumu brīvu kustību Eiropas Savienības ietvaros. Mēs vēlamies arī izveidot ciešākas partnerattiecības, lai atrisinātu svarīgo enerģijas resursu jautājumu.
Pēc savas pēdējās paplašināšanās Eiropas Savienība ir izvērsusi savas robežas, un tagad tai ir jaunas kaimiņvalstis, un Latvija un Somija vēlas, lai tās attīstītos un kļūtu par plaukstošām, stabilām un demokrātiskām valstīm. Mēs nevēlamies, lai ES austrumu robeža kļūtu par jaunu iedalījuma līniju starp bagātajiem un nabagajiem, starp brīvajiem un apspiestajiem. Šā iemesla dēļ Latvija uzskata ka ES piekoptajai politikai pret kaimiņvalstīm un Eiropas Ziemeļu dimensijas projektam ir ļoti svarīga nozīme.
21.gadsimts mums izvirza daudzus sarežģītus globālus uzdevumus, ko neviena valsts viena pati par sevi nespēj atrisināt. Šā iemesla dēļ Latvija un Somija kā relatīvi mazas valstis jau cieši sadarbojas dažādu kopīgu Baltijas un Ziemeļvalstu projektu, kā arī Baltijas jūras valstu padomes un citu starptautisku organizāciju ietvaros, jo, tikai strādājot kopā, mēs spēsim atrisināt tādas neatliekamas globālas problēmas kā nabadzība un slimības, apkārtējās vides degradācija un klimata izmaiņas, terorisms un organizētā noziedzība.
Es nešaubos, ka beigu beigās Latvija un Somija būs vienotas, plaukstošas, dinamiskas un drošas Eiropas daļa. Šajā sakarā mums vienmēr jāpatur prātā, ka viena no Eiropas lielākajām vērtībām ir tās cilvēku resursi, kā arī lielā kultūru un valodu dažādība. Lielais somu filozofs Juhans Vilhems Snelmans piešķīra ļoti lielu nozīmi kultūrai kā nācijas dzīvotspējas pamatam. Mums, gan latviešiem, gan somiem, ir pienākums saglabāt mūsu valodu un kultūru unikalitāti un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm.
Prezidentes kundze!
Es augstu vērtēju lielo atbalstu un draudzību, ko jūs kā Somijas valsts vadītāja esat izrādījusi Latvijai un man personiski. Es jums sirsnīgi pateicos un paceļu glāzi par vēl ciešāku draudzību un partnerattiecībām starp mūsu abām valstīm. Par Somijas sekmīgu Eiropas Savienības prezidentūru! Uz jūsu un Arajervi kunga veselību un laimi! Par Somijas nepārtrauktu attīstību un labklājību!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas