Eiropas Savienības valstīm nespējot vienoties par tālākās darbības pamatprincipiem, Nicas tikšanās var palikt bez rezultātiem. Pārmaiņām pirms ES paplašināšanās ir jānotiek ne tikai kandidātvalstīs, bet arī pašā Eiropas Savienīb

Šī gada 8. novembrī publiskotais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par kandidātvalsts Latvijas progresu ceļā uz iestāju Eiropas Savienībā (ES) Latvijā tika vērtēts gan kritiski, gan cerīgi.

Pēc Eiropas Komisijas ierēdņu domām, laika periodā kopš līdzīga ziņojuma publikācijas pagājušajā gadā un kopš iestāšanās sarunu procesa uzsākšanas gandrīz visos izvirzītajos kritērijos Latvija bija sasniegusi progresu. Saskaņā ar šo ziņojumu Latvija šobrīd pilnībā atbilst ES dalībvalstu Kopenhāgenas tikšanās laikā izvirzītajiem politiskajiem kritērijiem. EK ziņojums uzteica Latvijā aizsākto valsts pārvaldes institūciju reformu un jaunā civildienesta likuma pieņemšanu Saeimā, tiesu varas efektivitātes uzlabošanu un pasākumus korupcijas ierobežošanā. Kā Latvijas starptautiskajām saistībām atbilstošs tika vērtēts Valsts valodas likums un veikums nepilsoņu skaita samazināšanā, kā arī izstrādātā sabiedrības integrācijas programma.

Vienlaikus norādīts, ka visās šajās sfērās līdz pozitīvu rezultātu sasniegšanai vēl veicams liels darbs, tā, piemēram, Latvijā jāpieņem vēl vairāki likumi valsts pārvaldes jomā, kā arī jānodrošina to īstenošana, savukārt sabiedrības integrācijas un valsts valodas apguves programmas – jāiedzīvina.

Latvijas tautsaimniecību EK bija novērtējusi kā tādu, kas darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām, un gadījumā, ja aizsāktās reformas tiks veiksmīgi turpinātas, jau visai drīzā nākotnē Latvija varētu būt arī ekonomiski konkurētspējīga Eiropas Savienības valstu vidū.

Kaut gan kritiskas piezīmes tika veltītas vairākām tautsaimniecības jomām (to skaitā jo īpaši - lauksaimniecībai, nodarbinātības politikai, sociālajai sfērai, investīciju un uzņēmējdarbības videi, atsevišķām likumdošanas nozarēm), visumā EK savā ziņojumā Latviju atzina par makroekonomiski stabilu valsti, kas sasniegusi būtiskus panākumus strukturālo reformu realizācijā.

Tomēr var izrādīties, ka nedz Latvijas, nedz citu ES kandidātvalstu saimnieciskie un diplomātiskie pūliņi, panākumi vai neveiksmes nebūs izšķirošie, lai Francijas prezidentūru noslēdzošajā, Nicā notiekošā ES dalībvalstu vadītāju sanāksmē izskanētu sengaidītais paziņojums par noteiktu ES kandidātvalstu uzņemšanu šai organizācijā, turklāt konkrētā laika periodā. Šāda iespējamība, šķiet, kļūst, aizvien reālāka, ja ņem vērā viedokļus, kurus vēl līdz pat šīs Nicas tikšanās sākumam ir paudušas gan ES institūciju amatpersonas, gan ietekmīgāko dalībvalstu vadītāji un mediji.

Jau ilgāku laiku ES dalībvalstīs, kā arī ES institūcijās risinās diskusijas par to, kādai būtu jābūt šīs valstu savienības uzbūvei un lēmumu pieņemšanas mehānismiem, lai tā spētu darboties pēc tam, kad tās dalībvalstu skaits no līdzšinējām piecpadsmit pieaugtu par vismaz vēl desmit. Pēc daudzu ES dalībvalstu politiķu domām, savas patiesās darbspējas līdzšinējie ES lēmumu pieņemšanas mehānismi bija izsmēluši jau līdz ar šīs valstu organizācijas pēdējām paplašināšanās reizēm – kad ES palielinājās līdz piecpadsmit dalībniecēm.

Tieši tādēļ arī vairums ES dalībvalstu politiķu un ES birokrātu bija vienisprātis – bez būtiskām reformām ES iekšienē nav iespējams sākt šīs valstu savienības kārtējo paplašināšanu, pretējā gadījumā, valstu skaitam pieaugot un saglabājoties smagnējam lemšanas mehānismam, šī organizācija var pilnībā zaudēt savas funkcionēšanas spējas

Būtiskākie jautājumi, par kuriem pirms Nicas tikšanās, tika diskutēts un kuros šīs tikšanās laikā vajadzētu panākt vienošanos, - vairākuma lemšanas tiesību ieviešana Eiropas Savienības Padomē (kas ir ES dalībvalstu vadītāju veidota institūcija, kura savus lēmumus līdz šim pieņēma pēc vienprātības principa); Eiropas Komisijas komisāru skaita problēma (līdz šim katru dalībvalsti šajā ES izpildinstitūcijā pārstāvēja vismaz viens komisārs, tādēļ jāvienojas, vai līdz ar jaunu dalībvalstu piesaisti proporcionāli pieaugs arī šo amatpersonu skaits); katras valsts balsu skaits ES Ministru padomē (svarīgākā problēma – vai tam ir jābūt proporcionālam valsts iedzīvotāju skaitam, kas neatbilst līdzšinējai praksei, kad, it īpaši pēc Vācijas atkalapvienošanās, kļuva iespējama situācija, ka Vācijai ar 80 miljoniem iedzīvotāju tāpat kā Francijai, kurā dzīvo 58 miljoni iedzīvotāju, ir tikai desmit balsis.

Acīmredzot ārpus Nicas sanāksmes uzmanības loka paliks vēl citas, daudz radikālākas reformas, kuru idejas tomēr jau ir tikušas plaši apspriestas – piemēram, doma, kuru šī gada pirmajā pusē izteica Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers – par to, ka pēc ES paplašināšanās "veco" ES dalībvalstu vidū būtu racionāli izveidot "ciešākas sadarbības" kodolu jeb Eiropas Savienības "asi". Jāatzīst, ka šī ideja tūlīt pat guva gan atbalstītājus, gan krasus noliedzējus, turklāt pēdējo vidū bija galvenokārt ES kandidātvalstu pārstāvji, kura izteica bažas par divu "kārtu" jeb "klasu" izveidošanos ES dalībvalstu vidū kā šāda procesa sekām.

Gaidāmo Nicas tikšanos ar bažām un kritiku, jo īpaši bieži pēdējās dienās, vērtēja arī Eiropas mediji.

Tā, 5. decembrī Parīzes laikraksts "Le Monde" rakstīja: "Visas ES dalībvalstis joprojām ir aizslēpušās aiz savu interešu mūriem. Prezidents Širaks šīs "sarkanās līnijas" varēja novērtēt, kā ES prezidējošās valsts pārstāvis apceļojot pārējās dalībvalstis. Šo piecpadsmit ES dalībnieču valstu un valdību vadītāji ir nolēmuši aizsargāt savas nacionālās intereses. Vienlaikus viņi apzinās arī to, ka ES biedri visi kopā ir atbildīgi par to, lai panāktu kaut kādu rezultātu. Tātad Eiropas kolektīvā pienākuma apziņa Nicā tiks konfrontēta ar katra paša egoismu."

Savukārt Londonas "The Guardian" Eiropu pirms Nicas tikšanās salīdzināja ar jaunbūvi, kurai nepieciešams jauns darbu vadītājs, un ar kuru visciešākajā veidā ir saistītas arī eiro nākotnes izredzes. Ar domu, ka par jaunu vienotās Eiropas valūtas stabilizējošu faktoru varētu kļūt ES tālākajā attīstībā skaidrību ienesošas šīs organizācijas reformas.

Bet otrdienas "Financial Times" kā ļoti sarežģītu vērtēja Francijas prezidenta Žaka Širaka situāciju Nicā. Viņam būs jārūpējas par Eiropas Savienības tālākajai attīstībai nepieciešamā kompromisa sasniegšanu, vienlaikus neaizmirstot šobrīd svarīgāko Francijas mērķi – nezaudēt Francijas līdz šim Vācijai līdzvērtīgo pozīciju Eiropas Savienībā, kas nebūs iespējams gadījumā, ja tiks panākts Vācijas mērķis un katras valsts balsu skaits ES Ministu padomē būs līdzvērtīgs tās iedzīvotāju skaitam.

Savukārt Madrides laikraksts "El Pais", atsaucoties uz avotiem Eiropas Savienības institūcijās, ziņoja, ka Vācija, kurai ES paplašināšanās Austrumu virzienā nesīšot vislielāko labumu, šī mērķa labad tomēr būšot ar mieru piekāpties sarunu biedriem daudzos citos jautājumos. Tieši tādēļ, iespējams, Vācija varētu atteikties no tādām sevis pasludinātām prioritātēm kā lielāka balsu skaita iegūšana ES Padomē un ES "kodola" dibināšana.

Dāņu "Politiken", kā mazas ES dalībvalsts laikraksts likumsakarīgi ir kritisks attiecībā uz lielo dalībvalstu politiķu idejām. Tā 5.decembra numurā lasām: "Eiropas Komisijai ir tiesības veidot Es likumdošanu un pārraudzīt tās izpildi. Tādējādi tiek realizēta mazo valstu tiesību aizsardzība – pretstatā klasiskajai diplomātijai, kur vienmēr pastāv risks, ka argumentu un noslēgto vienošanos spēku "pārtrumpos" lielvaru politiskā ietekme. Ir grūti atvairīt aizdomas, ka tieši šāds ir lielo valstu, un it īpaši Francijas, mērķis, kad ar ES paplašināšanu austrumu virzienā tiek sasaistīts nolūks samazināt EK komisāru skaitu."

Savukārt zviedru laikraksts "Aftonbladet" par būtiskāko šābrīža ES trūkumu uzskata varas un lēmumu pieņemšanas procesa necaurredzamību. Tā, ES pilsoņiem aizvien neskaidrāks kļūst jautājums – kuros jautājumos lemttiesības ir Eiropas Komisijai un kuros – nacionālajām valdībām. Tieši tam, pēc šī laikraksta domām būtu jākļūst par Nicas tikšanās rezultātu – panākt skaidrāku varas dalīšanu un lielāku demokrātiskumu lēmumu pieņemšanā. Turklāt, kā atzīst "Aftonbladet", "Eiropas Savienībai ir jāspēj funkcionēt arī gadījumā, ja tās dalībvalstu politiķiem labi justies pie kopīga vakariņu galda vairs nebūs tik viegli kā iepriekš."

Neraugoties uz tik dažādajām prognozēm, kas izskanējušas sakarā ar šodien aizsākto Nicas sanāksmi, ir skaidrs, ka tās būs saspringta darba dienas ES dalībvalstu politiķiem un interesants notikums šī pasākuma vērotājiem. Atliek cerēt, ka šī politiķu un diplomātu tikšanās nesīs arī pozitīvu iznākumu gan ES šābrīža dalībniecēm, gan kandidātvalstīm, un arī Latvija reiz varēs būt ne vairs viesa, bet līdzlēmēja lomā šādā sanāksmē, baudot gan ES dāvātās priekšrocības, gan pildot šādas dalības uzliktās saistības. Jo "nekas neattīstās vienatnē" – intervijā Vācijas nedēļrakstam "Der Spiegel", runājot par Eiropas Savienību un sarežģīto Nicas tikšanos, 4. decembrī atzina arī viens no aktīvakajiem ES reformu piekritējiem Vācijas kanclers Gerhards Šrēders.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore