Vakar, 6.decembrī, Naturalizācijas pārvaldē notika informācijas diena

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Latvijas Republikas jaunā pilsone Nadežda Hotuļeva ar pateicības vārdiem Latvijas valstij Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Uzruna jaunajiem valsts pilsoņiem Naturalizācijas pārvaldes informācijas dienā 2000. gada 6. decembrī

Jūsu ekselence ministres kundze, dāmas un kungi!

Es vēlos apsveikt tos, kas šodien kļūs par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, un izteikt savu prieku par to apzināto izvēli, ko viņi ir izdarījuši. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pilsoņi kopš dzimšanas. Viņi paši pie šī fakta nav atbildīgi, varētu teikt, ka viņu vecāki ir atbildīgi pie šīs situācijas. Jūs esat kā pieauguši cilvēki no savas brīvas gribas veikuši izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem. Paldies jums par šo izvēli, un es novēlu jums vislabākās sekmes jūsu turpmākajā dzīvē!

Es domāju, ka jūs esat izdarījuši labu izvēli. Man šķiet, ka Latvija ir tāda valsts, par kuras pilsoni kļūt ir vērts. No šī brīža, kad kļūsit par Latvijas pilsoņiem, jūs iegūsit absolūti visas tās pašas tiesības, kas ir jebkuram citam. Jums būs tiesības vēlēt, piedalīties visos svarīgos lēmumos ar savu balsi kā Latvijas pilsonim. Jums ir iespēja savam viedoklim ļaut tikt dzirdētam demokrātiski paredzētajā kārtībā. Es uzskatu, ka jūsu pienesums Latvijas valstij ir ieguvums. Jūs nākat mūsu pilsoņu pulkā ar savām dotībām, ar saviem talantiem, ar savām spējām, ar sevi kā cilvēkiem. Jūs pievienojaties mūsu valsts cilvēcīgiem resursiem. Jūs kuplināt mūsu tautas bagātību. Paldies jums par to! Lai jums ir skaista dzīve katram kā Latvijas pilsonim!

Par īpašu svētku dienu 6. decembris izvērtās divdesmit vienam Latvijas pilsonības iegūšanas pretendentam, kas bija uzaicināts, lai Naturalizācijas pārvaldē (NP) parakstītu svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai. Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja un pilsonības pretendentu svinīgo solījumu šajā dienā pieņēma Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Valsts prezidente apsveica klātesošos ar to, ka viņi izdarījuši sev un valstij svarīgu izvēli — kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, vairojot valsts cilvēkresursus, bagātinot pilsoņu saimi ar savām spējām, dotībām, talantiem.

NP priekšniece Eiženija Aldermane sacīja, ka uzticības solījuma parakstīšana ir īstenais jāvārds Latvijai. Nākamie Latvijas pilsoņi, izejot visus pilsonības ieguves lokus — no dokumentu iesniegšanas cauri valodas prasmju, vēstures un Satversmes pamatnoteikumu zināšanu pārbaudei līdz uzticības solījuma parakstīšanai — ir uzkrājuši zināšanas ne vien par savām tiesībām, bet arī par pienākumiem.

Pirms solījuma parakstīšanas tā tekstu pilsonības pretendentu grupas vārdā nolasīja akciju sabiedrības "Saules banka" viceprezidents Dmitrijs Piškins. Solījumu parakstījušos ar rokasspiedienu, pateicības un uzmundrinājuma vārdiem sveica Valsts prezidente, savukārt NP dāvāja katram sārtu rozi. Neviltots saviļņojums bija jaušams Nadeždas Hotuļevas vārdos, kad viņa pilsonības pretendentu grupas vārdā uzrunāja ceremonijas dalībniekus. N. Hotuļeva pamatoja, kādēļ izlēmusi kļūt par Latvijas pilsoni: visi pārējie ģimenes locekļi ir valsts pilsoņi, jo viņa pirms trīspadsmit gadiem apprecējusies ar latvieti. N. Hotuļeva strādā Rīgas 7. pamatskolā un uzskata: bērnus nevar audzināt par godprātīgiem valsts pilsoņiem, ja patiesi nemīl Latviju, jo izlikšanos, viltotu mīlestību pret valsti un nepatiesus vārdus no bērniem noslēpt nav iespējams.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un tieslietu ministre Ingrīda Labucka sveic kārtējo Latvijas Republikas jauno pilsoni

Pēc uzticības solījuma pieņemšanas ceremonijas Valsts prezidente atbildēja uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem. Viņa pauda prieku un gandarījumu par pasākumu un apliecināja, ka, ja vien būs iespējams, uz šādām svinīgajām ceremonijām Naturalizācijas pārvaldē labprāt ieradīsies arī turpmāk. Uz jautājumu, vai nevajadzētu pārskatīt un mainīt likumu, kas paredz, ka kādreizējiem VDK, PSKP un Interfrontes biedriem, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies pret Latvijas valsti, nedrīkst piešķirt pilsonību, ja tagad tie mainījuši uzskatus un kļuvuši lojāli Latvijas valstij, V. Vīķe–Freiberga atbildēja noliedzoši. Izšķirīgā brīdī šie cilvēki bija pret neatkarīgas valsts veidošanu, klaji demonstrējot savu lojalitātes trūkumu, un vēl nav pienācis laiks to aizmirst.

Uz informācijas stundu masu mediju pārstāvjus un citus interesentus aicināja NP vadība. NP priekšniece E. Aldermane pastāstīja, ka informācijas dienas ir viena no pārvaldes jaunajām darba formām. Turpmāk tās tiks rīkotas vismaz divas reizes gadā gan Rīgā, gan reģionu nodaļās. Informācijas dienu mērķis ir ziņot sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par pilsonības, sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības veidošanās jautājumiem un NP veikumu. E. Aldermane iepazīstināja ar pārvaldes funkcijām un NP darbības sfēras raksturojošās statistikas datiem. Naturalizācijas process Latvijā sākās 1995. gada februārī. Līdz 2000. gada 1. decembrim Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā piešķirta 38 160 personām, bet reģistrētas Latvijas pilsoņa statusā tika 2703 personas. Par mūsu valsts pilsoņiem atzīti 578 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušie nepilsoņu un bezvalstnieku bērni. Šogad būtiski pieaudzis to bērnu skaits, kas pilsonību ieguvuši nevis atzīšanas, bet naturalizācijas kārtībā reizē ar vecākiem. Tā ir pozitīva tendence, jo vecāki neizvēlas vis vieglāko ceļu, ļaujot bērnam automātiski iegūt pilsonību, bet nolemj par pilsoņiem kļūt paši. Bieži vien uz Ministru kabineta izraksta izsniegšanu ierodas visa ģimene — jaunie Latvijas pilsoņi. Kopumā pilsoņu skaits pieaudzis vairāk nekā par četrdesmit vienu tūkstoti.

Kopš 1995. gada nepilsoņu skaits ir samazinājies par 181 727 personām, jo daudzi tūkstoši ir izceļojuši, daudzi ieguvuši citas valsts pilsonību, daudzi — miruši. E. Aldermane atzina, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku tiecas iegūt Krievijas, Izraēlas vai Vācijas pilsonību. Satraucoši pieaug tieši Krievijas pilsoņu skaits Latvijā. Tas saistīts ar Krievijas lēmumu ieviest vīzu režīmu arī nepilsoņiem. Palikt nepilsonim būs ļoti neizdevīgi. Tādēļ daudzi cenšas iespējami ātrāk iegūt kādu pilsonību, un Krievijas pilsonību šiem cilvēkiem iegūt ir visvieglāk. Nevar pateikt precīzi, cik Krievijas pilsoņu patlaban dzīvo Latvijā, bet dažādās auditorijās tiek minēti atšķirīgi skaitļi — no divdesmit līdz pat sešdesmit tūkstošiem. Patiesība laikam jāmeklē pa vidu.

NP izskata arī Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumus. Kopš 1999. gada pilsonība ar tiesas lēmumu ir atņemta 14 personām, bet 522 lietas tiek izskatītas. Tas ir ilgs un sarežģīts process, jo jāsadarbojas ar ļoti daudzām valsts un ārzemju institūcijām.

E. Aldermane iepazīstināja arī ar jaunākajām NP funkcijām: sabiedrības integrācijas jautājumu koordinēšana savas kompetences ietvaros un darbs ar mazākumtautību jautājumiem. "Sabiedrības integrācijas programmas" veidošanā no mūsu valsts speciālistiem idejas aizguvuši Igaunijas NP darbinieki, ar kuriem izveidojusies ļoti cieša sadarbība. Igaunijā jau ir laimējies īstenot kādā konferencē latviešu kolēģu izteikto ideju: nokārtojot vidusskolas beigšanas centralizēto eksāmenu valsts valodā, nav jākārto NP rīkotā valodas prasmes pārbaude, jo prasības eksāmenos ir augstākas.

Ar latviešu valodas prasmju un naturalizācijai noteikto vēstures un valsts konstitucionālo pamatu zināšanu pārbaudes prasībām detalizēti iepazīstināja NP priekšnieka vietnieks Jānis Kahanovičs. Viņš atzina, ka prasības šobrīd ir optimālas, saskaņotas ar ES prasmju līmeņiem. Gan valodas, gan vēstures pārbaudes ar pirmo reizi nokārto vairāk nekā 90 % pilsonības pretendentu. Pašlaik nav pamatota iemesla prasības nedz paaugstināt, nedz pazemināt.

NP Pilsonības lietu daļas vadītājs Aleksandrs Dementjevs iepazīstināja ar pārvaldes jaunākajiem statistikas datiem par pilsonības pretendentu izglītības līmeni un vecumu. Pēdējos divos gados pilsonību visvairāk vēlas iegūt sociāli aktīvas personas no 18 līdz 40 gadu vecumam. Pieaug augstāko izglītību ieguvušo pilsonības pretendentu skaits. 36 % no visiem, kas ieguvuši pilsonību 2000. gadā, ir beiguši augstskolas.

NP Informācijas centra vadītāja Gunta Līne ziņoja par sabiedrības informēšanas pasākumiem un sadarbību ar masu saziņas līdzekļiem. NP Informācijas centrs tika izveidots 1999. gadā, pie tā ir izveidota bibliotēka — unikāla dokumentu krātuve, kurā atrodama plašākā informācija par pilsonības jautājumiem Latvijā un ārvalstīs. Ar ES "Phare" atbalstu Latvijā tiek īstenots projekts "Sabiedrības integrācija ar informēšanas un izglītošanas palīdzību". Patlaban tiek veikts pētījums "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību", tas ļaus noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Latvijas valsti, pilsonības, valodas un sabiedrības integrācijas jautājumiem, situāciju etnopolitikā, izglītībā un citur. Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunpilsoņu politiskās līdzdalības līmenim un politiskajai orientācijai. Pētījuma rezultātus plānots publicēt nākamā gada pavasarī.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore