Latvietis pie zviedru tautas dvēseles

Zviedrijas vēstniecībā sumināja latviešu dzejnieku Knutu Skujenieku

Šai 5. decembra vakarā visu vēstniecības namu izgaismoja sveču liesmiņas. Rezidences zālē pulcējās daudzi pazīstami rakstnieki, mūziķi, mākslinieki, pedagogi un citi inteliģences pārstāvji, ko uz svinīgo ceremoniju bija aicinājuši Zviedrijas vēstnieks Tomass Bertelmans un viņa kundze Lisa.

Pasniedzot dzejniekam laureāta diplomu, vēstnieks Tomass Bertelmans teica:

— Dāmas un kungi! Mīļie draugi! Mums ar dzīvesbiedri ir liels prieks šovakar jūs visus uzņemt Zviedrijas vēstniecībā — ne tikai šīs tikšanās vaininieku Knutu Skujenieka kungu un viņa ģimeni, bet arī krietnu pulku izcilu Latvijas kultūras cilvēku, galvenokārt no literātu pasaules. Mums kā jaunatnācējiem šeit, Rīgā, tā ir lieliska iespēja iepazīties mūsu mājās uzreiz ar tik daudziem interesantiem un jaukiem cilvēkiem. Tas, kādēļ mēs šovakar visi šeit tiekamies, nav noslēpums. Tieši pirms diviem mēnešiem — 5. oktobrī — Zviedru rakstnieku fonds pieņēma lēmumu piešķirt Knutam Skujeniekam augstāko apbalvojumu par zviedru literatūras popularizēšanu. Šī tiešām ir ievērojama balva. Prēmijas summa ir 25 tūkstoši Zviedrijas kronu. Es ceru, ka šī nauda jūs ir sasniegusi ātrāk nekā oficiālais diploms, kuru man tagad ir gods pasniegt. Lai gan man jāsaka, ka jums dažādu apbalvojumu saņemšanā ir lielāka pieredze nekā man to pasniegšanā. Vispirms daži vārdi par balvu un pašu laureātu. Šī prēmija Knutam Skujeniekam piešķirta kā atzinība par zviedru dzejas tulkošanu latviešu valodā.

Zviedrijas vēstnieks TOMASS BERTELMANS:

Un viņš izvēlējies darīt savā zemē pazīstamus pašus populārākos un iemīļotākos zviedru dzejniekus vairāk nekā divsimt gadu ilgā laika posmā, tādus kā Kārlis Mihaels Bellmans, Gustavs Frēdings, Harijs Martinsons un Tomass Transtēmers. Tie visi ir tiešām izcili dzejnieki, viņu darbi ir stipri atšķirīgi, tie ir ļoti melodiski, un es domāju, ka tulkotājam tie ir īsts izaicinājums. Bet es gribu teikt, ka jums ir īpašs talants ķerties pie šādiem grūtiem uzdevumiem. Te varētu atgādināt, ka jūs latviski esat tulkojis arī skandināvu viduslaiku balādes un zviedru tautas dziesmas. Jūsu aktivitātēm un sasniegumiem cittautu literatūras tulkošanā un popularizēšanā latviešu lasītāju vidū ir tiešām Herkulesa vēriens, un Zviedrijas komponents ir tikai maza daļiņa no tā. Bet, tā kā šī mazā ceremonija notiek sakarā ar zviedru balvu, es neuzskaitīšu tās daudzās citas valodas, no kurām jūs esat atdzejojis. Es gribētu uzsvērt to ievērojamo faktu, ka jūs pats esat liels dzejnieks, viens no lielākajiem Latvijā. Un kā tādu jūs pazīst arī zviedru lasītāji, jo Jura Kronberga tulkojumā jau 1991. gadā zviedru valodā iznāca jūsu dzejoļu krājums "Ett frö i snön" ("Sēkla sniegā").

Jūs jau esat saņēmis daudzus literārus un citādus apbalvojumus, arī no Zviedrijas. Ar šīvakara ceremoniju mēs gribam parādīt jūsu īpašo vietu mūsu kultūras sakaros. Tā ir balva par Zviedrijas literatūras popularizēšanu Latvijā. Bet, kā es jau uzsvēru, arī jūs pats pārstāvat Latvijas literatūru Zviedrijā.

Un tagad kā simbolu reālajai prēmijai, kuru, es ceru, jūs esat jau saņēmis, es vēlētos jums pasniegt šo diplomu līdz ar vissirsnīgākajiem apsveikumiem un laba vēlējumiem!

Tomass Transtrēmers: "Till vänner bakom en gräns"

Dzejnieks Knuts Skujenieks:

Jūsu ekselence, mīļie draugi, kolēģi!

Es jūtos, varētu teikt, stipri apmulsis. Bet patīkami apmulsis. Jo šīsdienas svinības un man piešķirto prēmiju es uzskatu par Zviedrijas atzinību Latvijai. Es esmu tikai nedaudz iebridis Baltijas jūrā no Zviedrijas puses. Visa lielā jūra vēl ir priekšā. Es neesmu izdarījis pārāk daudz. Bet tas ir bijis nopietns un atbildīgs darbs. Jo es esmu pārliecinājies, ka viena otra dziesma vai dzejas rinda reizēm var pateikt vairāk par otru tautu un viņas dvēseli nekā biezas grāmatas.

Protams, es gribētu pateikties arī zviedru tautai par tiem ģēnijiem, kurus man ir bijis tas gods tulkot un kuri ir izrādījušies tuvi un vajadzīgi arī latviešiem. Es nupat atgriezos no Gotlandes, kur notika Tomasa Transtrēmera dzejas tulkošanas seminārs. Tomass Transtrēmers ir vēl viena liecība par mūsu dvēseļu savstarpējiem kontaktiem. Es gribētu nolasīt vienu viņa dzejoli, ko tulkoju Gotlandē. Tikai vispirms lai tas skan zviedriski.

Latviski skan tā: "Draugiem viņpus robežas"

Es jums rakstīju skopi. Bet tas, ko neuzrakstīju,

pūtās un pūtās pilnāks kā senlaiku cepelīns

un beidzot aizpeldēja naksnīgās debesīs.

Vēstule tagad pie cenzora. Viņš iededz lampu.

Gaismā salēc vārdi kā pērtiķi restēs,

rausta tās, apklust un rāda zobus!

Lasiet starp rindām. Satiksimies pēc 200 gadiem,

kad mikrofoni viesnīcas sienās aizmirsti

un atdusas mierā, pārvērtušies par ortoceratītiem.

Mums gan vienu nullīti vajadzēja svītrot: kā cilvēks ar cilvēku mēs satikāmies pēc divdesmit gadiem. Es te gribēju atgādināt, lai mēs arī priecīgos brīžos neaizmirstu, ka mūsu dzīve ir nopietna. Tāpat kā mūsu darbs.

Paldies! Paldies jums visiem!

Šķiet, tieši tas nopietnais darbs, ko vēstniecība diendienā veic Latvijas un Zviedrijas kultūras sakaru stiprināšanā, arī darīja tik sirsnīgu un rosinošu šo tikšanos. Ikviens no daudzajiem svētku viesiem varēja dalīties kādā kopīga darba pieredzē, stāstīt par kādu jaunu projektu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks : "Pati nozīmīgākā sadarbības partnere mums ir Zviedrijas Karaliskā bibliotēka. Kad UNESCO sēdē dienas kārtībā bija rezolūcija par mūsu Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību, zviedru kolēģi to aizstāvēja ne tikai kā atbalstītāji, bet arī kā līdzdalībnieki. Mēs no Zviedrijas vienmēr esam saņēmuši gan morālu, gan materiālu atbalstu. Kad 1992.gadā Latvijā viesojās karaļpāris, Nacionālajai bibliotēkai tika uzdāvināts viens miljons kronu dažādiem projektiem, kas tika realizēti kopā ar Karalisko bibliotēku. Paralēli attīstās ļoti laba sadarbība ar Stokholmas Universitātes bibliotēku un vairākām sabiedriskām grāmatu krātuvēm. Šajā sadarbības lokā iekļaujas arī mūsu mazās pilsētu bibliotēkas, un šādu sadarbības tiltiņu ir ļoti daudz. Svarīgi ir arī tas, ka atbilstoši likumam par obligāto eksemplāru Karaliskajai bibliotēkai mūža glabāšanā tiek nodots pa eksemplāram no visa, kas Zviedrijā tiek izdots. Tādējādi te var atrast arī visu, ko pēckara laikā izdevuši dažādi latviešu apgādi."

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis : "Ar Zviedriju mums ir ļoti auglīga sadarbība restaurācijas jomā. Pirms diviem gadiem sākām sarunas par kopīgu restaurācijas projektu. Tika pieņemts lēmums par sadarbību trīs nozīmīgu objektu atjaunošanā. Tie ir Ungurmuiža, Rāmavas muiža un Sabiles sinagoga. Tur notiks paraugrestaurācija. Tas nozīmē, ka šos objektus ne tikai sakārtos, bet darba procesā cilvēki arī mācīsies. Varbūt laika ziņā termiņi mazliet pastiepsies, bet šī skola nāks par lielu svētību. Zviedrijas nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ar kuru mums ir tieši kontakti, nodrošina ap 85 procentiem no vajadzīgā finansējuma. Pašlaik visos trijos objektos tiek pabeigta projektēšana, lai janvārī jau praktiski varētu ķerties pie restaurācijas. Šajā nedēļā ar šo kopprojektu iepazīsies daudzu valstu speciālisti, kas Latvijā ieradīsies uz kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" nobeiguma ceremoniju."

Rīgas Skolēnu pils direktora vietniece Ināra Jankovska : "Ar vēstniecības darbinieku un Latvijas—Zviedrijas biedrības atsaucību esam uzsākuši skolēnu apmaiņas projektu. Pagājušajā vasarā uzņēmām zviedru bērnu un jauniešu grupu. Vidzemes jūrmalā Gaujā, kur mūsu skolēnu teātrim "Zīļuks" ir sava birztaliņa, kopīgi līgojām. Zviedru bērni mācījās mūsu tautas dziesmas un rotaļas, notika folkloras nodarbības. Sevišķi daudz draugu mums ir Norčēpingā. Vairākās pilsētās koncertējis Skolēnu pils koris "Rīga" un koklētāju ansamblis "Austriņa". Zviedru koristes savukārt Rīgā piedalījās starptautiskajā meiteņu koru festivālā."

Zviedru rakstnieku fonda literārā prēmija pirmo reizi atceļojusi uz Latviju, taču Knutam Skujeniekam šis ir jau trešais Zviedrijas apbalvojums, kā uz to savos apsveikuma vārdos asprātīgi norādīja arī vēstnieks. Tāpat kā dzejniece Vizma Belševica, viņš savulaik saņēmis Vesterosas pilsētas iedibināto Tomasa Transtrēmera prēmiju un tāpat kā dzejniece un tulkotāja Solveiga Elsberga — Zviedru akadēmijas prēmiju.

Latviešu skatītāji Solveigai Elsbergai ir pateicīgi par tādām Augusta Strindberga lugām kā "Nāves deja", "Jūlijas jaunkundze", "Pelikāns", "Kreditori" un vēl citām. Ne visas ir uzvestas teātros, bet iztulkotas jau desmit. Viņas tulkojumā latviski varam lasīt P.Lāgerkvista, A.Lundkvista un citu zviedru klasiķu romānus, Skandināvijas tautu pasakas un arī norvēģu un dāņu autoru darbus. Bet īsta Adventes dāvana ir pazīstamā mūsdienu zviedru rakstnieka Torgnija Lindgena romāns "Gaisma", ko Daugavas apgāds laidis klajā sērijā "XX gadsimta klasiķi". Tas ir aizraujošs stāsts par pasaules kārtību un cilvēka esības jēgas noslēpumu. Un, tāpat kā uz to aicināja Knuts Skujenieks, arī šī grāmata atgādina, ka dzīve ir nopietna lieta.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"