• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 315 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2006., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/133993

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.316

Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas

Vēl šajā numurā

28.04.2006., Nr. 68

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 315

Pieņemts: 25.04.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.315

Rīgā 2006.gada 25.aprīlī (prot. Nr.24 12.§)

Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

2. Bezmantinieka kapitāla daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību realizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu.

3. Konfiscētās akcīzes preces realizē un iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka konfiscēto akcīzes preču — alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas — iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtību.

4. Pēc tam kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas spriedums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezīpašnieka, bezmantinieka, atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā, atrasto apslēpto mantu, par politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūto mantu, tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemto dāvinājumu (ziedojumu), mantu, no kuras persona atteikusies par labu valstij, kā arī pēc mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu un valsts amatpersonu ienākumus un mantiskos labumus, kas gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus vai proporcionālu to pieaugumu, atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā:

4.1. par to rakstiski (arī elektroniski) paziņo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc mantas atrašanās vietas;

4.2. valstij piekritīgo mantu kopā ar dokumentu, kas apliecina mantas izņemšanu, un apliecinātu attiecīgā lēmuma vai sprieduma kopiju nodod Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc mantas atrašanās vietas.

5. Pēc iestādes lēmuma vai tiesas sprieduma saņemšanas par izņemtās mantas vai lietisko pierādījumu (turpmāk — manta) vai izņemto dokumentu konfiskāciju valsts aģentūra “Materiālās rezerves” (turpmāk — aģentūra) nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā:

5.1. rakstiski (arī elektroniski) paziņo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc mantas vai dokumentu atrašanās vietas;

5.2. mantu kopā ar izņemtās mantas vai lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktu vai dokumentus kopā ar izņemtās mantas un izņemto dokumentu pieņemšanas un nodošanas aktu un apliecinātu iestādes lēmuma vai tiesas sprieduma kopiju nodod Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc mantas vai dokumentu atrašanās vietas. Ja manta ir realizēta, aģentūra no depozītu konta pārskaita Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes norādītajā valsts budžeta kontā ieņēmumus no tās realizācijas, kā arī iesniedz šajā apakšpunktā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc aģentūras atrašanās vietas.

6. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc šo noteikumu 4. vai 5.punktā noteikto dokumentu saņemšanas:

6.1. izveido mantas glabāšanas vietu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem slēdz līgumu ar komersantu, aģentūru, zemnieku vai zvejnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu par valstij piekritīgās mantas (piemēram, pārtikas, dzīvnieku, zivju) glabāšanu. Mantu glabāšanā nodod, sastādot šo noteikumu 12.punktā minēto aktu;

6.2. trīs darbdienu laikā organizē valstij piekritīgās mantas realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu;

6.3. no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, sedz izdevumus, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas glabāšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu un ir dokumentāri apliecināti, kā arī kontrolē ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.

7. Valstij piekritīgo mantu glabā, realizē, nodod bez maksas vai iznīcina saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības. Pārtikas un veterinārajā uzraudzībā esošo valstij piekritīgās mantas realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu veic saskaņā ar pārtikas un veterināro uzraudzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, rakstiski saskaņojot ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajām struktūrvienībām.

8. Valstij piekritīgo mantu realizē, nodod bez maksas vai iznīcina šo noteikumu 20.punktā noteiktās komisijas klātbūtnē.

9. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kas pieņēmusi valstij piekritīgo mantu, ir atbildīga par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijā, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.

10. Valstij piekritīgo mantu, ko Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ņēmušas uzskaitē, aizliegts nodot lietošanā juridiskajām vai fiziskajām personām pirms mantas realizācijas, nodošanas bez maksas vai iznīcināšanas, kā arī aizliegts iegādāties Valsts ieņēmumu dienesta un citu iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem, kuri aprakstījuši un izņēmuši attiecīgo mantu.

11. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vismaz piecas darbdienas pirms valstij piekritīgās mantas realizācijas, nodošanas bez maksas vai iznīcināšanas ievieto sludinājumu Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā. Realizējot valstij piekritīgo mantu izsolē, sludinājumu ievieto Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

II. Valstij piekritīgās mantas uzskaite

12. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc šo noteikumu 4. vai 5.punktā noteikto dokumentu saņemšanas piecu darbdienu laikā pieņem un uzskaita valstij piekritīgo mantu, sastādot valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu (turpmāk — mantas pieņemšanas akts) (1.pielikums) divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, otru — iestādē vai aģentūrā, kas nodevusi valstij piekritīgo mantu.

13. Šo noteikumu 12., 14., 15. vai 22.punktā minētos aktus Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde reģistrē valstij piekritīgās mantas uzskaites reģistrā (turpmāk — mantas uzskaites reģistrs) (2.pielikums).

14. Ja valstij piekritīgā manta līgumā norādītajā termiņā nav realizēta, sastāda valstij piekritīgās mantas pārvērtējuma aktu (turpmāk — mantas pārvērtējuma akts) (3.pielikums). Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, otru nodod komersantam, kas pieņēmis valstij piekritīgo mantu realizācijai.

15. Par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu sastāda valstij piekritīgās mantas iznīcināšanas aktu (turpmāk — mantas iznīcināšanas akts) (4.pielikums) divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, otru nodod komersantam vai iestādei, kas iznīcina valstij piekritīgo mantu.

16. Mantas novērtējuma, pārvērtējuma vai iznīcināšanas aktu paraksta komisijas locekļi un apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors vai viņa pilnvarotā persona.

17. Komersantam, kuram valstij piekritīgā manta ir nodota realizācijai vai iznīcināšanai, un iestādei, kurai valstij piekritīgā manta nodota bez maksas vai iznīcināšanai, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde atver personīgo kontu (5.pielikums). Kontam piešķir numuru, kurš atbilst mantas novērtējuma vai iznīcināšanas akta stingrās uzskaites veidlapas numuram. Ierakstus personīgajā kontā izdara, pamatojoties uz samaksas dokumentiem un citiem dokumentiem. Personīgo kontu slēdz, kad ir samaksāti visi maksājumi par valstij piekritīgo mantu. Ja mantu nodod bez maksas vai iznīcina, personīgo kontu slēdz, pamatojoties uz mantas novērtējuma vai iznīcināšanas aktu.

18. Katram mantas pieņemšanas aktam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde iekārto atsevišķu lietu, kurā glabā visus dokumentus, kuri attiecas uz šo lietu.

19. Mantas pieņemšanas akts, mantas novērtējuma akts, mantas pārvērtējuma akts un mantas iznīcināšanas akts ir stingrās uzskaites dokumenti.

III. Valstij piekritīgās mantas novērtēšana

20. Pirms valstij piekritīgās mantas realizācijas, nodošanas bez maksas vai iznīcināšanas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora rīkojumu izveido valstij piekritīgās mantas novērtēšanas komisiju (turpmāk — komisija). Komisijā iekļauj:

20.1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvi;

20.2. tā komersanta pārstāvi, kurš mantu pieņem realizācijai vai iznīcināšanai;

20.3. tās iestādes pārstāvi, kurai mantu nodod bez maksas;

20.4. par valstij piekritīgās mantas glabāšanu atbildīgo personu;

20.5. speciālistu (ekspertu), ja nepieciešama speciālista (eksperta) dalība komisijas darbā.

21. Komisija novērtē mantu (izņemot valstij piekritīgo nekustamo īpašumu un mantu, kuras realizācijas ierobežojumus nosaka normatīvie akti), ņemot vērā Latvijā pastāvošās vidējās tirgus cenas mantas novērtēšanas brīdī, izvērtējot vismaz trīs līdzvērtīgus piedāvājumus. Lai novērtētu atsevišķu mantu, komisijai ir tiesības pieprasīt sertificēta vērtētāja atzinumu. Komisija nosaka arī mantas novērtējuma samazinājumu, ievērojot mantas nolietošanās pakāpi tās novērtēšanas brīdī. Komisijas noteikto novērtējumu apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors vai viņa pilnvarotā persona.

22. Komisijas novērtējumu ieraksta valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktā (turpmāk — mantas novērtējuma akts) (6.pielikums). Mantas novērtējuma aktu sastāda divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, otru nodod komersantam, kas pieņēmis valstij piekritīgo mantu realizācijai, vai iestādei, kas pieņēmusi valstij piekritīgo mantu bez maksas.

23. Ja valstij piekritīgā manta līgumā ar komersantu norādītajā termiņā nav realizēta, komisija valstij piekritīgo mantu pārvērtē un nosaka šo noteikumu 21.punktā noteiktā mantas novērtējuma samazinājumu.

24. Komisija pirms valstij piekritīgās mantas realizācijas, nodošanas bez maksas vai iznīcināšanas pārbauda mantas atbilstību mantas pieņemšanas aktam.

IV. Valstij piekritīgās mantas realizācija, nodošana bez maksas vai iznīcināšana

25. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, organizējot valstij piekritīgās mantas realizāciju, aptaujā ne mazāk kā trīs komersantus un izvēlas finansiāli izdevīgāko piedāvājumu, lai slēgtu līgumu par valstij piekritīgās mantas realizāciju. Ja iesniegtie piedāvājumi ir līdzvērtīgi, priekšroka ir tam komersantam, kurš pieteicies pirmais. Ja valstij piekritīgās mantas novērtējums pārsniedz 10000 latu, komersants valstij piekritīgo mantu realizē izsolē. Izsoles nolikumu saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi un izsolē piedalās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvis. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde valstij piekritīgo mantu komersantam realizācijai nodod ar mantas novērtējuma aktu.

26. Ar mantas novērtējuma aktu bez maksas nodod šādu valstij piekritīgo mantu:

26.1. mantu, kurai ir vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība, — valsts vai pašvaldības attiecīgajai iestādei;

26.2. valstij piekritīgās grāmatas, manuskriptus un dokumentus, kuriem ir zinātniska, tehniska, literāra, mākslinieciska vai vēsturiska vērtība, — valsts vai pašvaldības attiecīgajai iestādei;

26.3. valstij piekritīgo nekustamo īpašumu — valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdījumā, izņemot saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” privatizācijai nododamās valstij piekritīgās dzīvojamās mājas, valstij piederošās kopīpašuma daļas valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumus, kā arī valstij piekritīgo valsts meža zemi un valstij piekritīgo zemnieku saimniecību neapbūvētu zemi lauku apvidos;

26.4. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” privatizācijai nododamās valstij piekritīgās dzīvojamās mājas, valstij piederošās kopīpašuma daļas valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumus — attiecīgajai pašvaldībai īpašumā vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” valdījumā tālākai privatizācijai, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu;

26.5. valstij piekritīgo valsts meža zemi - Vides ministrijas vai Zemkopības ministrijas valdījumā, ja zemi saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda minēto ministriju personā;

26.6. valstij piekritīgo zemnieku saimniecību neapbūvētu zemi lauku apvidos — attiecīgajai pašvaldībai īpašumā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu;

26.7. valstij piekritīgās kapitāla daļas — valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”;

26.8. mantu, kura ātri bojājas, kuru nevar realizēt vai ar kuras realizāciju saistītie paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, — valsts vai pašvaldību iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Ja uz valstij piekritīgo mantu piesakās vairākas valsts vai pašvaldības iestādes, priekšroku dod tai valsts vai pašvaldības iestādei, kura piesakās pirmā, ievērojot rotācijas principu. Valsts un pašvaldību iestādes par valstij piekritīgo mantu, kuru tās saņēmušas, izdara ierakstus grāmatvedības reģistros.

27. Mantas novērtējuma akts ir pavaddokuments, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nodod mantu komersantam realizācijai vai nodod iestādei bez maksas.

28. Valstij piekritīgo mantu iznīcina šādos gadījumos:

28.1. ja tā ir atzīta par izplatīšanai nederīgu vai tās izplatīšana aizliegta;

28.2. ja tai ir beidzies derīguma termiņš;

28.3. ja paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus (izņemot gadījumus, kad valstij piekritīgo mantu nodod bez maksas);

28.4. ja transportlīdzeklis vecāks par 20 gadiem un tā noteiktais novērtējums mazāks par 200 latiem vai ja transportlīdzekļa numurētā agregāta noteiktais novērtējums mazāks par 200 latiem.

29. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, organizējot valstij piekritīgās mantas (piemēram, pārtikas, videokasešu, parfimērijas) iznīcināšanu (piemēram, sadedzinot, sasmalcinot, izlejot), izvēlas finansiāli izdevīgāko iznīcināšanas veidu un slēdz līgumu ar komersantu par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu vai iznīcina šo mantu pati.

30. Sastādot mantas iznīcināšanas aktu, norāda iznīcināmo mantu, tās daudzumu, novērtējumu un iznīcināšanas veidu.

31. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde valstij piekritīgo mantu nodod komersantam iznīcināšanai ar mantas iznīcināšanas aktu.

32. Mantas iznīcināšanas akts ir pavaddokuments, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nodod mantu komersantam iznīcināšanai.

V. Noslēguma jautājumi

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumus Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 147./149., 326./330.nr.; 1999, 25.nr.; 2000, 133./135.nr.; 2004, 81., 140.nr.; 2005, 20.nr.).

34. Veidlapas par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kas ir tipogrāfiski iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz 2006.gada 30.jūnijam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 29.aprīli.

 

Pielikumi 1-6

ZIP 43 kb

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!