Uzturoties valstsvizītē Somijā 24.–26.aprīlī

Uzruna, atklājot Jaņa Rozentāla darbu izstādi “Sapnis par laimi” Sinebrikofa Mākslas muzejā Helsinkos 2006.gada 26.aprīlī:

Somijas prezidente Tarja Halonena nepiespiestā sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu Helsinkos pie Prezidenta pils 25.aprīlī

Somijas Parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens pie parlamenta ēkas 26.aprīlī, sagaidot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu

Latvijas un Somijas prezidentes izstādes “Sapņojot par laimību – Janis Rozentāls” atklāšanā 26.aprīlī

Valstsvizītes laikā Vaira Vīķe-Freiberga, godinot varoņus, 25.aprīlī nolika vainagu pie Krusta varoņu un Mannerheima kapa Hietaniemi kapsētā Foto: Ligita Ieviņa

Prezidentes kundze! Arajervi kungs! Arkio kundze! Huhtameki kundze! Upenieces kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos, ka varu atklāt šo Jaņa Rozentāla, kas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, darbu izstādi.
Šī Jaņa Rozentāla darbu izstāde ir brīnišķīgs piemērs ciešajai sadarbībai kultūras jomā, kāda pēdējos gados ir izveidojusies starp Latviju un Somiju.
Mēs esam īpaši pagodināti ar prezidentes Halonenas un Arajervi kunga klātbūtni, kas šovakar ir kopā ar mums, lai atklātu šo izstādi. Es vēlos izmantot šo izdevību un izteikt sirsnīgu pateicību jums, prezidentes kundze, un Somijas tautai par sirsnīgo uzņemšanu un viesmīlību, ko mēs izjūtam kopš paša pirmā mirkļa, kad ieradāmies jūsu skaistajā valstī.
Janis Rozentāls, kas ir viens no agrīnajiem simbolisma un “Art Nouveau” pārstāvjiem, pieder pie tā sauktā zelta laikmeta Latvijas mākslā. Viņš pieder pie tās Latvijas mākslinieku paaudzes, kas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā radīja nacionālo latviešu glezniecības skolu. Janis Rozentāls ir devis ieguldījumu ne vien šīs skolas radīšanā, bet arī tās ļoti augstā līmeņa sasniegšanā. Janis Rozentāls deva arī lielu ieguldījumu grafikas attīstībā Latvijā un pasniedza to saviem studentiem vairāku desmitu gadu garumā.
20.gadsimta pirmajās desmitgadēs sadarbība kultūrā starp Latviju un Somiju pieredzēja vēl nebijušu uzplaukumu. Pēc 1905.gada revolūcijas sakāves daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji un mākslinieki bija spiesti atstāt savu dzimto zemi. Daudzi no viņiem atrada patvērumu Somijā, kur tika laipni uzņemti, un tādēļ nav pārsteidzoši, ka daudzi vēlāk atcerējās šeit pavadīto laiku ar mīlestību un pateicību. Somija tika arī bieži minēta kā paraugs savas nacionālās kultūras nostiprināšanai un saglabāšanai.
Pēc tam kad mūsu abas valstis ieguva neatkarību, sākās ļoti aktīva sadarbība kultūrā, kas turpinājās līdz Otrajam pasaules karam.
Savstarpēji kontakti un sadarbība uzplauka ne tikai dažādās mākslas nozarēs, bet arī literatūrā, teātra mākslā un mūzikā. Galvenā loma visās šajās aktivitātēs bija Janim Rozentālam un viņa dzīvesbiedrei Elli, kas pēc tautības bija somiete. Viņu mājās Rīgā bieži pulcējās mākslinieki, mūziķi, aktieri un rakstnieki – tās kļuva par patiesu kultūras centru.
Savā vēstulē savam sievastēvam Teodoram Forsellam Janis Rozentāls rakstīja: “Visa jūsu kultūra, bet sevišķi māksla man ir paraugs. Es kā gleznotājs ļoti augstu vērtēju jūsu lielo meistaru, piemēram, Gallena, Jernefelta, Halonena, Sārinena un citu darbus, un mana lielākā vēlēšanās ir līdzināties viņiem.”
J.Rozentāls ne tikai ļoti augstu vērtēja somu mākslu, bet tā noteikti arī atstāja ietekmi uz viņu pašu, un šajā izstādē ir iekļauti vairāki darbi, kas tika radīti Somijā. Viņš ļoti bieži gleznoja savu dzīvesbiedri Elli, un daži viņas portreti arī ir redzami šajā izstādē.
Daļa no šīs izstādes ir veltīta brīnišķīgām fotogrāfijām, kas izgatavotas 20.gadsimta sākumā. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem mākslas fotogrāfiem – Danielam Niblinam no Helsinkiem un Jānim Riekstam no Rīgas –, kas ir radījuši dažus brīnišķīgus Jaņa Rozentāla un viņa dzīvesbiedres Elli Forsellas portretus.
1939.gadā, tieši pirms Somu zie­mas kara un Otrā pasaules kara sākuma, Zenta Mauriņa savā darbā “Ziemeļu tēmas un variācijas” uzrakstīja šādas rindas: “Šajā pasaulē ir bezgalīgi daudz tiltu, kas būvēti no betona un tērauda un spēj izturēt smagas kravas. Bet laiks un kara postījumi tos beigās sagraus. Tomēr ir arī neredzami tilti, tilti, kas vieno dvēseles, un šos tiltus nevar sagraut ne karš, ne uguns. Viens no šādiem tiltiem atveda mani uz Somiju.”
Kā mēs visi zinām, Otrais pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija ļoti ierobežoja kultūras sakarus un neļāva tiem attīstīties 50 gadus, bet, kad Latvija 1991.gadā atguva savu neatkarību, mēs atjaunojām savus kultūras sakarus ar Somiju. Šodien šīs attiecības ir uzplaukušas kā “jaunā zelta laikmetā”, un Latvijas un Somijas nacionālo mākslas muzeju ciešā sadarbība ir tam lielisks piemērs.
Es vēlos pateikties šīs vēsturiskās izstādes organizētājiem – Somijas Nacionālajai galerijai, Sinebrikofa Mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam muzejam – par šīs izstādes lielisko iekārtojumu un tās izvietojumu tik brīnišķīgā vietā. Es arī pateicos visiem, kas piedalījās šīs izstādes sarīkošanā un kas atbalstīja šo pasākumu.
Latvija lepojas ar Jaņa Rozentāla darbiem, un mēs priecājamies par izdevību parādīt tos Somijas sabiedrībai. Un tagad es ar lielu lepnumu paziņoju, ka šī izstāde ir atklāta. Laipni lūdzam!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Uzruna Porvo pilsētas domē Somijā 2006.gada 26.aprīlī

Nilanderes kundze! Nūti kungs! Pilsētas mēra kungs Pērs Hokans Slote! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos par izdevību apmeklēt Porvo pilsētu, kur tika ielikts Somijas valsts pirmais pamats un kur sākās Somijas valsts konsolidācija. Patiess ir vispār pieņemtais uzskats, ka Somijas nesenā politiskā vēsture iesākās ar Somijas sesiju Porvo pilsētā 1809.gadā, kas bija Somijas pirmā reprezentatīvā institūcija. No šodienas perspektīvas raugoties, sesija Porvo pilsētā pavēra ceļu Somijas parlamenta (Eduskunta) nodibināšanai, kas šogad atzīmē savu 100.gadadienu un kur man vakar bija dota iespēja uzstāties.
Daudzi slaveni somu domātāji un mākslinieki ir atraduši mājvietu un iedvesmu Porvo pilsētā. Johans Ludvigs Runebergs kopā ar savu ģimeni nodzīvoja Porvo 40 gadus. Runebergu Latvijā pazīt kā ievērojamu dzejnieku un poēmu autoru. Kopā ar Eliasu Lenrūtu (eposa “Kalevala” autoru) viņš deva lielu ieguldījumu, lai jaunizveidotā somu valsts iegūtu kulturālas valsts statusu gan pašu somu, gan ārzemnieku acīs. Viņš radīja Somijas tautas un dabas ideālu un savā poēmā “Katordznieka Stola stāsti” definēja valsts morālo identitāti. Viņš ir uzrakstīji vārdus poēmai “Mūsu zeme”, kas vēlāk kļuva par Somijas himnas vārdiem.
Šodien Porvo pilsēta ir ievērojama vieta, kur tās talantīgie pilsoņi veiksmīgi savieno savas pilsētas slaveno pagātni ar mūsdienu sasniegumiem ekonomikā. Porvo ir Latvijas ostas pilsētas Ventspils sadarbības partnere, un pastāv daudzsološas perspektīvas šīm attiecībām nākotnē paplašināties.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Somija patiesi ir Latvijas vistuvākā partnere un ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē. Mūsu valstu īpaši labo attiecību pamatā galvenokārt ir mūsu kopīgie ideāli – brīvība, demokrātija, tiesību virsvara un cilvēktiesību respektēšana. Latvija un Somija abas ir ieinteresētas, lai tiktu nodrošināta Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas nepārtraukta ekonomiskā izaugsme un stabilitāte, tāpēc ir svarīgi nostiprināt mūsu sadarbību dažādās jomās un dažādos sabiedrības līmeņos.
Es pateicos Porvo pilsētas vadībai un iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu un viesmīlību. Es paceļu glāzi par šīs skaistās pilsētas sasniegumiem, par Porvo iedzīvotāju labklājību un laimi un ciešāku draudzību starp Somijas un Latvijas tautām.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas