Par sociālo pakalpojumu īpatnībām Eiropas Savienībā

Tā kā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek modernizēti sociālie pakalpojumi, turklāt bieži vien sadarbībā ar privāto sektoru un bezpeļņas organizācijām, visām iesaistītajām pusēm ir vajadzīgs skaidrojums par to, kā Eiropas tiesības ietekmē šīs situācijas attīstību. Jaunajā paziņojumā, ko 26.aprīlī pieņēma Eiropas Komisija, ir aplūkots šis jautājums un straujās izmaiņas “vispārējas nozīmes sociālajos pakalpojumos”. Paziņojumā pirmo reizi ir sniegts šo pakalpojumu īpatnību uzskaitījums un veikts pārskats par atbalstu, ko tie saņem no vairākām pašreizējām Kopienas programmām. Ar to arī tiek uzsākts plašs apspriešanās process, kurā var piedalīties visas iesaistītās puses, dalībvalstis, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un sociālo dienestu darbinieki. Tādējādi Eiropas Komisija, īstenojot ES tiesību aktus, varēs rūpīgāk ievērot minēto pakalpojumu īpatnības. Šie pakalpojumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi, bet tajos var būt iekļauti, piemēram, sociālie mājokļi, bērnu aprūpe vai pakalpojumi, kas paredzēti grūtībās nonākušām ģimenēm un cilvēkiem. Tomēr tajā nav aplūkoti veselības aprūpes pakalpojumi, jo tiem pievērsīsies īpaša Eiropas Komisijas iniciatīva.

Eiropas Savienībā tiek veidoti arvien jauni vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (VNSP), un tie kļūst aizvien dažādāki. Tas nozīmē, ka jo lielāku pakalpojumu daļu reglamentē ES iekšējā tirgus un konkurences tiesības. Līdz šim šos pakalpojumus tieši pārvaldīja valsts iestādes. 26.aprīļa paziņojuma juridiskais precizējums pievēršas ne tikai valsts atbalstam pakalpojumu sniedzējiem VNSP sektorā, bet arī iekšējā tirgus noteikumiem (jo īpaši principam par pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību) un publiskā iepirkuma noteikumiem. Tādēļ paziņojums pilnībā atbilst nesen pieņemtajam pakalpojumu direktīvas pārskatītajam priekšlikumam. Tajā ir būtisks konstatējums – vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem ir īpatnības, kas tos atšķir no citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, piemēram, telekomunikācijas un transporta. Pie šīm īpatnībām pieder pakalpojumu personalizēšana un tas, ka to mērķi ir tieši saistīti ar sociālo pamattiesību pieejamību un sociālās kohēzijas īstenošanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi pamatojas uz solidaritāti, un tiem bieži vien ir vajadzīga brīvprātīga pilsoņu un bezpeļņas organizāciju līdzdalība. Tie jāizvērš iespējami tuvāk izmantotājiem, tādēļ arī vietējām iestādēm ir svarīga nozīme, lai to nodrošinātu, un dalībvalstīm ir īpaša atbildība, nosakot to uzdevumus un organizācijas principus. 

Vladimirs Špidla, ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisārs, teica, ka šajā tik svarīgajā jomā ir vajadzīgi precizējumi. “Mēs runājam par lielu un svarīgu nozari, kur turpmākajos gados būs daudz darba iespēju, turklāt šī nozare ir svarīga ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas sastāvdaļa.” Sociālie pakalpojumi ir Eiropas sociālā modeļa pamatbalsts, un tādēļ izšķiroša nozīme ir tam, ka ES līmenī esošie nosacījumi sekmē harmonisku nozares attīstību. 

“Paziņojums pamatojas uz līdzsvaru starp sociālo kohēziju, atklātumu un subsidiaritātes principu. Tajā ietverti priekšlikumi pasākumiem, kas nodrošinātu, lai ES tiesiskajā regulējumā ņemtu vērā sociālo pakalpojumu īpatnības,” viņš piebilda. Daudzas ES finansiālās un politiskās iniciatīvas, tostarp sociālais dialogs, jau atbalsta sociālo pakalpojumu attīstību un modernizāciju.

Šādu precizējumu pieprasīja daudzas ieinteresētās puses. Dalībvalstis, publiskā dienesta darba devēji un darba ņēmēju pārstāvji un nevalstiskās organizācijas cer, ka lielāka skaidrība palīdzēs tālāk modernizēt pakalpojumus, nepārkāpjot ES tiesības. Šādas cerības vairākkārt tika izteiktas prezidentūras konferencē, 20.aprīlī Vīnē. Paziņojumā sniegta atbilde gan uz šiem pieprasījumiem, gan arī tiem, kas zaļās grāmatas apspriešanas laikā saņemti no ieinteresētajām aprindām. zaļajā grāmatā mudināts arī labāk izmantot sociālās politikas īstenošanai iezīmēto budžeta daļu, veicinot pakalpojumu lielāku dažādību un augstāku kvalitāti.

Ar šo paziņojumu netiek veiktas izmaiņas Kopienas tiesībās, tomēr nākotnē tās var būt nepieciešamas. Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par katras ES dalībvalsts pieeju vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, Eiropas Komisija uzsākusi katras dalībvalsts situācijas izpēti. Pamatojoties uz šīs izpētes iznākumu un apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu.