Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.421

Rīgā 2000.gada 5.decembrī (prot. Nr.57, 12.§)

Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu

Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 2.punktu

Šie noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu (pielikums).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 9.decembri

 

Pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421

Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts

1. Meži un krūmāji

1.1. Grīņi

1.2. Lapkoku meži ar parasto skābardi Carpinus betulus

1.3. Ošu meži ar lielo zvaigznīti Astrantia major

1.4. Ozolu, liepu, kļavu un gobu meži gravās un upju ieleju nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 45 grādu leņķi

1.5. Parastās purvmirtes Myrica gale audzes

1.6. Lapkoku meži ar lielo raganzālīti Circaea lutetiana

1.7. Lapkoku slapjie meži ar attālvārpu grīsli Carex remota

1.8. Priežu meži ar asinssārto gandreni Geranium sanguineum

1.9. Priežu meži ar meža silpureni Pulsatilla patens

1.10. Primārie meži (mežs, kas izveidojies dabiskā veidā pēc augsnes izveidošanās un kurā nav notikusi mežsaimnieciskā darbība) upju meandru lokos

1.11. Virsāji

2. Purvi

2.1. Ar kaļķi bagāti (kalcifili) avoksnāji

2.2. Ar kaļķi nabadzīgi (oligotrofi) avoksnāji

2.3. Avoksnāji ap sēravotiem

2.4. Kalcifili purvi ar Devela grīsli Carex davalliana

2.5. Kalcifili purvi ar rūsgano melnceri Schoenus ferrugineus

2.6. Pārejas purvi ar brūngano baltmeldru Rhynchospora fusca

2.7. Zāļu purvi ar strupo doni Juncus subnodulosus

3. Pļavas

3.1. Augsto lakstaugu jūrmalas pļavas

3.2. Iesirmās kāpsmildzenes Corynephorus canescens pļavas

3.3. Kailās pļavauzītes Helictotrichon pratense pļavas

3.4. Mēreni mitras jūrmalas pļavas ar Baltijas doni Juncus balticus

3.5. Meža (parkveida) pļavas

3.6. Pļavas un ganības ar kadiķi Juniperus communis

3.7. Sausas jūrmalas pļavas ar jūrmalas armēriju Armeria maritima

3.8. Skrajas lakstaugu audzes uz dolomīta atsegumiem

3.9. Slapjās jūrmalas pļavas ar jūrmalas āžloku Triglochin maritimum

3.10. Stāvās vilkakūlas Nardus stricta pļavas

3.11. Stepes timotiņa Phleum phleoides pļavas

3.12. Zilganās kelērijas Koeleria glauca pļavas

3.13. Zilganās molīnijas Molinia caerulea pļavas

3.14. Zilganās seslērijas Sesleria caerulea pļavas

3.15. Žerāra doņa Juncus gerardii audzes

4. Stāvoši saldūdeņi

4.1. Akmeņaina grunts ezeros

4.2. Augu sabiedrības ar Dortmana lobēliju Lobelia dortmanna un ezerenēm Isoėtes

4.3. Distrofi ūdeņi

4.4. Dižās aslapes Cladium mariscus augājs ezeru piekrastēs

4.5. Dolomītu grunts ezeros

4.6. Ezereņu Isoėtes audzes ezeros

4.7. Ežgalvīšu Sparganium audzes ezeros

4.8. Grantaina grunts ezeros

4.9. Mezotrofi ūdeņi

4.10. Najādu Najas audzes ezeros

4.11. Neaizaudzis plašs ezera liedags

4.12. Pamīšziedu daudzlapes Myriophyllum alterniflorum audzes ezeros

4.13. Peldošā ezerrieksta Trapa natans audzes ezeros

4.14. Piejūras zemienes ezeru krastmalu augājs (augu sabiedrības ar daudzstublāju pameldru Eleocharis multicaulis , brūngano baltmeldru Rhynchospora fusca , parasto purvmirti Myrica gale )

4.15. Semidistrofi (oligodistrofi) ūdeņi

4.16. Sīkās lēpes Nuphar pumila audzes ezeros

4.17. Smilšaina grunts ezeros

5. Tekoši saldūdeņi

5.1. Akmeņu sakopojumi upēs

5.2. Alpu glīvenes Potamogeton alpinus audzes upēs

5.3. Avotsūnu Fontinalis audzes upēs

5.4. Batrahospermu Batrachospermum audzes upēs

5.5. Hildenbrandijas Hildenbrandia rivularis audzes upēs

5.6. Kāples un ūdenskritumi

5.7. Krasta garknābītes Rhynchostegium riparioides audzes

5.8. Mieturaļģu tolipellu Tolypella prolifera audzes upēs

5.9. Oļu sēres upēs

5.10. Plakanās glīvenes Potamogeton compressus audzes upēs

5.11. Purva diedzenes Zannichellia palustris audzes upēs

5.12. Smilšu sēres upēs

5.13. Stāvās berulas Berula erecta audzes upēs un to piekrastēs

5.14. Straujteces posmi upēs

5.15. Ūdensgundegu Batrachium audzes upēs

5.16. Upju grīvas

5.17. Visgarās glīvenes Potamogeton praelongus audzes upēs

6. Jūras piekraste

6.1. Mitras pludmales ar avotiem

6.2. Pelēkās kāpas ar krūmiem un kokiem

6.3. Pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju

6.4. Priekškāpas ar jūrmalas zilpodzi Eryngium maritimum

6.5. Starpkāpu ieplakas ar kalcifilām augu sabiedrībām

7. Iesāļūdeņi

7.1. Akmeņaina grunts jūrā

7.2. Brūnaļģu fuku Fucus audzes jūrā

7.3. Dolomītu grunts jūrā

7.4. Jūraszāles Zostera marina audzes

7.5. Oļaina grunts jūrā

7.6. Purva diedzenes Zannichellia palustris , jūras rupijas Ruppia maritima un jūras ūdensgundegas Batrachium baudotii audzes lagūnās un ielīčos

7.7. Sārtaļģu Rhodophita audzes jūrā

8. Alas, atsegumi un kritenes

8.1. Alas dolomīta iežos

8.2. Alas konglomerātiežos

8.3. Alas smilšakmens iežos

8.4. Alu ezeri

8.5. Alu ūdensteces

8.6. Dolomītiežu atsegumi

8.7. Dolomitizēta smilšakmens atsegumi

8.8. Glaciokarsta kritenes un ieplakas

8.9. Ģipša iežu atsegumi

8.10. Karsta ezeri

8.11. Karsta kritenes

8.12. Saldūdens kaļķiežu atsegumi

8.13. Smilšakmens iežu atsegumi

8.14. Upīšu un strautu sausgultnes

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs