Silvija Dreimane, Saeimas sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nu jau pagājis gads un trīs mēneši, kopš jūs ievēlēja par Saeimas sekretāri. Kā esat iejutusies šajā amatā?

— Jau pirms gada intervijā "Latvijas Vēstnesim" sacīju, ka būtībā šis darbs man nevarētu būt svešs. Jo arī iepriekš mani darba pienākumi bija saistīti gan ar likumdošanu, gan ar valsts institūciju darba organizēšanu. Mani agrākie darba pienākumi bija ļoti cieši saistīti ar Saeimas darbu. Līdz ar to, ienākot strādāt Saeimas namā, manu darbu atviegloja apstāklis, ka pazinu šeit strādājošos cilvēkus un zināju, ka uz viņiem var paļauties. Tas radīja drošību. Un jāsaka, ka Saeimas Kancelejas cilvēki visu šo laiku ir strādājuši nevainojami.

Gribu īpaši atzīmēt to, ka šīs — septītās — Saeimas laikā esam ieviesuši gluži jaunu tradīciju. Proti, kopš pagājušā gada Saeimā īpaši svinīgi atzīmējam Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4.maijā. Jo tieši šajā namā tika pieņemts šis vēsturiskais dokuments. Toreizējā izcilā notikuma līdzdalībnieki ir pelnījuši, lai viņus aizvien atcerētos un godinātu.

Šogad, kad apritēs desmit gadu kopš Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, paredzēti īpaši lieli svētki. Būs uzaicināti daudzi viesi no ārvalstīm, tostarp tie ASV kongresmeņi, kas pauda stingru atbalstu Latvijai tajās nu jau visai tālajās dienās.

Šajos desmit gados, manuprāt, katrs gads ir bijis līdzvērtīgs pieciem, ņemot vērā līdzšinējās straujās pārvērtības — politiskās dzīves aktivizācijas, ekonomikas pārveides un sabiedrības integrācijas tempus. Vai jau pirms desmit gadiem kāds varēja paredzēt, ka jau 2000. gadā būsim uz Eiropas Savienības sliekšņa un drīz varēsim būt līdzvērtīgi partneri citām Eiropas valstīm? Diez vai pat lielākie optimisti varēja noticēt šādai notikumu virzībai.

Tagad viens no Saeimas Prezidija un Kancelejas galvenajiem uzdevumiem ir pienācīgi sarīkot 4.maija svinības. Mani ļoti iepriecināja tas, ka visi bijušie Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4.maijā balsoja par Latvijas valstisko neatkarību, saņems Triju Zvaigžņu ordeni. Mani ļoti gandarī arī tas, ka joprojām darbojas tā sauktais Augstākās padomes deputātu klubiņš.

Ja runājam par Saeimas ikdienas darbu, tā saturs, protams, galvenokārt ir likumdošana. Pašlaik Saeimā ir iereģistrēti izskatīšanai 148 likumprojekti. Bet šis skaits var palielināties. Tātad darba ir un būs ļoti daudz.

Pievēršoties saimnieciskajiem jautājumiem, varu sacīt, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir pabeigt Saeimas bibliotēkas rekonstrukciju, palielinot lasītavas vietu skaitu. Mūsu nolūks ir nodrošināt bibliotēkas apmeklētājiem gandrīz tādas pašas iespējas kā Zviedrijas parlamentā.

Turpat Saeimas nama pirmajā stāvā līdzās bibliotēkai esam nolēmuši iekārtot pastāvīgu ekspozīciju, kas būtu veltīta gan Satversmes sapulces sanākšanai 1920.gada 1.maijā, gan visu septiņu Saeimu darbībai, īpašu uzmanību veltot parlamentārajai Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem. Tur būs gan unikāli fotoattēli, gan dokumenti, un to visu varēs apskatīt arī Saeimas nama ekskursanti. Jo tagad Saeimas namu apmeklē diezgan daudz cilvēku — jaunieši, karavīri, pensionāri, mediķi, skolotāji. Tas varētu but tāds minimuzejs, kas sniegtu visiem interesentiem priekšstatu par mūsu valsts parlamenta darbu senākos laikos un tagad.

— Atgādiniet, lūdzu, kādi ir jūsu amata pienākumi. Saeimas Kārtības rullī ir noteikts, ka Saeimas sekretārs un viņa biedrs "pārzina Saeimas Kancelejas darbus".

— Man jābūt gandarītai par to, ka visi Saeimas Kancelejas dienesti strādā ļoti labi. Katrs ierēdnis darbojas savā noteiktā ritmā un atbilstoši viņam noteiktajiem uzdevumiem. Un tas notiek, sagatavojot vajadzīgos dokumentus gan Saeimas komisijām, gan plenārsēdēm.

Gribu īpaši uzsvērt to, ka ļoti labi un efektīvi darbojas Saeimas Protokola daļa, ko vada Inese Pētersone. Daudzās zemēs šīs valstiskā protokola iemaņas un tradīcijas it kā nepavisam nav svešas, bet arī tur daudz ko varētu pamācīties no mums, ņemot par paraugu gan profesionalitāti, gan neuzkrītošu rīcību. Tā taču ir jūtamākā profesionālisma pazīme, ja protokola darbinieks, paliekot it kā nemanāms, tomēr visu nokārto tā, kā vajadzīgs. Protokola daļā ir arī daudz jaunu darbinieku, kas turpmāk varētu būt labi speciālisti.

Bieži vien man iznāk būt kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, tiekoties ar dažādiem ārvalstu pārstāvjiem. Tāpat gandrīz katru nedēļu notiek apspriedes ar Saeimas Kancelejas darbiniekiem, piemēram, tūliņ būs saruna par Saeimas datorsistēmas uzlabošanas iespējām.

Aktuāls ir arī jautājums par nama Torņa ielā 3/5 rekonstruēšanu un sakārtošanu. Tur paredzēts iekārtot Saeimas deputātiem darba telpas, kur varētu nokļūt ikviens Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs bez caurlaides. Tad nebūtu jāgaida deputāti uz Jēkaba ielas — cerībā kādu no viņiem sastapt. Es personīgi ļoti esmu atbalstījusi šo projektu. Lai gan tas prasa visai lielus līdzekļus, deputātiem, manuprāt, galvenais ir darbs ar vēlētājiem. Jā, visā pasaulē ir problēmas ar parlamenta drošības garantēšanu. Taču ir nepieciešama arī atgriezeniskā saikne ar tautu.

— Kādi ir Saeimas sekretāres biedra Aleksandra Bartaševiča pienākumi?

— Viņam ir noteikti pastāvīgi pienākumi: Saeimas deputātu kavējumu uzskaite, deputātu reģistrācija plenārsēdēs, darba kārtības sagatavošana uz Prezidija sēdēm galīgajā variantā, ievērojot visas Kārtības ruļļa prasības. Bet, man esot ārzemēs, Bartaševiča kungs veic arī visus manus pienākumus.

— Tātad jums nekādu pretenziju pret Saeimas Kancelejas darbu līdz šim nav bijis?

— Varu sacīt, ka nekādu iebildumu man tiešām nav. Īpaši gribētu uzteikt tā saukto Saeimas Kancelejas veterānu darbu. Jo viņi ir ārkārtīgi nesavtīgi un izpalīdzīgi, nododot savu pieredzi jaunajiem darbiniekiem. Tas attiecas, piemēram, uz protokolārajām attiecībām, uz Saeimas dažādu struktūru hierarhiju. Šī atsaucība ir fantastiska. Apbrīnoju šo Saeimas Kancelejas kolektīvu. Esmu daudzkārt griezusies pēc padoma pie Stenogrammu nodaļas vadītājas Irēnas Strelčas vai Informācijas nodaļas vadītājas Anitas Dūdiņas, un man nekad nav bijis kauns to darīt. Jo šī koleģiālā un draudzīgā attieksme pret cilvēkiem acīmredzot ir šī Jēkaba ielas nama īpašā aura.

— Kā jūs salīdzinātu darbu Saeimā un Valsts prezidenta Kancelejā, kur savulaik strādājāt?

— Jāatzīst, ka abās šajās valsts institūcijās ir ļoti atšķirīga darba specifika. Ir liela starpība — strādāt vienam cilvēkam vai simtam. Jo visi mēs — Saeimas deputāti — esam tautas ievēlēti, esam tautas priekšstāvji.

Bet esmu ļoti gandarīta par to, kā strādā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa lieliski reprezentē mūsu valsti vienmēr un visur. Ārzemju pārstāvji, ar ko man ir nācies sastapties, aizvien izsaka komplimentus mūsu prezidentei.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors