Par enerģijas efektivitātes paaugstināšanu, arī Latvijā

Latvijas valdība atvēl tikai vienu procentu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, kas ir daudz par maz, lai valstī veicinātu energoefektivitātes politiku, pagājušonedēļ, 28.aprīlī, atzina ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis, tiekoties ar Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem.

Tikšanās laikā, kas notika pēc EP deputāta V.Dombrovska iniciatīvas, A.Piebalgs uzsvēra, ka “Eiropas Savienībai šobrīd nav svarīgāku jautājumu par enerģijas efektivitātes paaugstināšanu. Tieši pašvaldībām šajā jautājumā ir liela loma. Žēl, ka Latvijas valdība ar to saistītām programmām atvēl tikai vienu procentu no ES struktūrfondiem”. 

“Jaunas dalībvalstis nāk ar jauniem procentu izaicinājumiem, un mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no tām. Šā jautājuma risināšanai, iespējams, vajadzīga iniciatīva jaunai likumdošanai ES līmenī. Liela nozīme ir arī valsts nodokļu politikai, bet mēs Briselē varam tikai ieteikt. Ir jāizstrādā arī izglītojošas programmas, skaidrojot iedzīvotājiem par stāvokli enerģijā un veidiem, kā veicināt energoefektivitāti,” uzsvēra A.Piebalgs. 

“ES finanšu perspektīva 2007.–2013. gadam, par kuru Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un ES Padome panākušas vienošanos, paredz vairākas jaunas un arī Latvijai vajadzīgas lietas, piemēram, iespēju izmantot ES fondu līdzekļus mājokļu projektiem. Mūsu valdība, sadalot ES fondu līdzekļus 2007.–2013.gadam, programmai “Mājokļa energoefektivitāte” paredz piešķirt tikai nepilnus 30 miljonus eiro, kas ir tikai 1,13% no pieejamā ES struktūrfondu finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda programmai “Energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi” ir piešķirti 87,4 miljoni eiro, pēdējā brīdī nolemjot samazināt šai programmai pieejamos līdzekļus par 35 miljoniem eiro. Ar šādu līdzekļu apjomu nepietiek, lai runātu par nopietnu ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā,” norādīja EP deputāts Valdis Dombrovskis.

Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzrunājot tikšanās dalībniekus, uzsvēra, ka “Latvijā gandrīz divas trešdaļas no energobilances veido mājokļu apkurei nepieciešamie energoresursi. Tajā pašā laikā Latvijas mājokļu sektorā dominē tipveida dzīvojamās ēkas ar ļoti zemiem siltumpretestības rādītājiem – trīs ceturtdaļas no Latvijas daudzdzīvokļu ēku sektora veido blokmājas, kas celtas, sākot ar 70.gadiem”.

Tikšanās laikā Eiropas Komisijas amatpersonas informēja dalībniekus par enerģijas efektivitāti veicinošiem pasākumiem, kurus var īstenot Latvijas pašvaldības ar ES finansējuma palīdzību. Notika diskusija par ES enerģētikas Zaļo grāmatu, Baltijas jūras reģionālās enerģijas sadarbības padomes darbību un citiem ar enerģiju saistītiem jautājumiem

Zane Lielķikute, EP deputāta Valda Dombrovska preses sekretāre