Par svešvalodu zināšanu pārbaudi pēc vienotiem kritērijiem

Katram Eiropas Savienības iedzīvotājam jāprot vismaz divas svešvalodas, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, pieņemtajā Eiropas Parlamenta iniciatīvas ziņojumā. EP deputāti atbalsta plānu visā ES ieviest vienotus kritērijus svešvalodu prasmju pārbaudei. Tas ļaus izdarīt objektīvus salīdzinājumus starp dalībvalstīm un attīstīt kopīgus projektus valodu apguves veicināšanai.

Lai sabiedrība varētu pilnīgāk baudīt Eiropas Savienības piešķirtās tiesības un brīvības, ir svarīgi, lai iedzīvotāji prastu vairākas valodas. Lai iegūtu objektīvāku informāciju par Eiropas Savienības pilsoņu faktiskajām valodu prasmēm, dalībvalstu vadītāji Eiropadomes sanāksmē Barselonā   2002.gada martā aicināja ieviest valodu kompetences rādītāju. Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Eiropas Komisijas 2004.–2006.gadam izstrādātais   rīcības plāns “Valodu apguves un lingvistiskās daudzveidības sekmēšana” ir solis ceļā uz Barselonā izvirzītā mērķa sasniegšanu (dzimtā valoda un divas svešvalodas),  tomēr šajā jomā centieni jādubulto. Tāpēc Parlaments atbalsta vienotā valodu prasmju rādītāja ieviešanu, ko Eiropas Komisija ierosināja pērngad publicētajā ziņojumā.

Svešvalodu prasmju rādītājs būs balstīts uz speciālām pārbaudēm, ko piemēros izraudzītai iedzīvotāju grupai. Valodas prasmes novērtēs  četrās jomās: lasīšana, klausāmsapratne, runāšana un rakstīšana. Sākotnēji praktisku apsvērumu dēļ pārbaudes paredzēts veikt rakstiski. Rādītājam būtu jāatspoguļo prasme katrā no sešiem līmeņiem ES vienotās valodu prasmes skalā, ko jau izmanto daudzās dalībvalstīs.

Sākumā tiks pārbaudītas ES visplašāk lietotās valodas: angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu. Parlamenta Kultūras komiteja tomēr aicina  pārbaudes attiecināt uz lielāku Eiropas valodu skaitu, neliekot šķēršļus to valodu mācīšanai un attīstībai, kuras netiek pārbaudītas pēc minētā rādītāja. Nesen, 2006.gada februārī, publicētais “Eurobarometer” pētījums liecina, ka 38% eiropiešu, kam angļu valoda nav dzimtā, var tajā sazināties. Attiecībā uz vācu valodu šis skaitlis ir 14, franču – 14, spāņu – 6, itāļu – 3.

Vienoti kritēriji palīdzēs Eiropas Komisijai iegūt objektīvu informāciju par eiropiešu valodas prasmēm. Tas ļaus salīdzināt dalībvalstu datus, apmainīties ar informāciju par labāko praksi, rosinās uz efektīvākām metodēm.

Parlaments arī atbalsta ideju, ka kopīgā zināšanu rādītāja izstrādē pilnībā jāiesaista dalībvalstis un to reģioni, un jāizveido padomdevēja struktūra, kurā darbotos dalībvalstu un reģionu pārstāvji. 

“Personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem.

Personai ar stabilām svešvalodu zināšanām ir vairāk iespēju gūt labumu no brīvības strādāt un studēt citā dalībvalstī,” teikts ziņojumā.

Deputāti aicina dalībvalstis “aktīvi piedalīties šā rādītāja īstenošanā un izveidē, kā arī sniegt jaunu impulsu valodu apmācībai, tostarp izmantojot efektīvas programmas valodu zināšanu padziļināšanai”. Viņi rosina Eiropas Komisiju ieteikt valodas apguvi agrīnā vecumā un atgādina par  ini­ciatīvām, ar kurām informē sabiedrību par svešvalodu zināšanu priekšrocībām, piemēram, Eiropas Padomes organizēto Eiropas valodu dienu (26.septembris) vai Eiropas valodas marķējumu.

Šajā nolūkā Parlaments aicina ES Padomi piekrist Komisijas ieteiktajām metodēm, parametriem un grafikam, lai Eiropas valodu kompetences rādītāju ieviestu pēc iespējas ātrāk.