Ministru kabineta 2006.gada 2.maija sēdē

MK: Par Ministru kabineta iekārtas likuma koncepciju

Ministru kabineta 2.maija sēdē akceptēts Valsts kancelejas izstrādātais Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijas projekts.

Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijas mērķis ir pamatot nepieciešamību izstrādāt jaunu, kvalitatīvu un efektīvu Ministru kabineta darbību regulējošu Ministru kabineta iekārtas likumu, piedāvājot un analizējot vairākus iespējamos risinājuma variantus.

Ministru kabineta iekārtu un darbību šobrīd regulē 1993.gada 15.jūlijā Saeimā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kura pamatā ir atjaunots 1925.gada 1.aprīļa likums “Ministru kabineta iekārta”. Pēc šā likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījusies valsts tiesību sistēma un tiesiskā doma, ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki fundamentāli normatīvie tiesību akti valsts pārvaldes jomā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Tāpēc atsevišķas Ministru kabineta iekārtas likuma normas vairs neatbilst Latvijas tiesību normu sistēmai, tās ir jāpapildina un jāprecizē, kā arī jānovērš neskaidrības, nepilnības un konstatētie trūkumi.

Valsts kancelejai uzdots izstrādāt un līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā jaunu Ministru kabineta iekārtas likumprojektu. To izstrādājot, tiks novērstas pretrunas, dublējošas normas un neprecizitātes ar citiem valsts pārvaldi regulējošiem likumiem (Administratīvā procesa likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Satversmes tiesas veiktā Latvijas Republikas Satversmes normu interpretācija).

Tiks precizēta Ministru kabineta kompetence, nosakot, ka Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem. Ministru kabinets nodrošina Satversmes, likumu un Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu ieviešanu un piemērošanu. Ministru kabinets īsteno valdības politiku, tai skaitā apstiprina nozaru politikas plānošanas dokumentus un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģijas. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nodrošina likumprojektu izstrādi un to iesniegšanu Saeimā. Ministru kabinets nodrošina racionālu, lietderīgu tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbību. Ministru kabinets veicina sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā, kā arī sekmē Eiropas Savienības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā.

Saskaņojot Ministru kabineta iekārtas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu, jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumprojektā paredzēts ieviest Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra institūtu. Papildus vispārējām noteiktajām parlamentāro sekretāru funkcijām paredzēts noteikt specifiskas Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra funkcijas un uzdevumus. Lai nodrošinātu koordinētu saikni starp valdību un parlamentu, būtu nepieciešamas regulāras parlamentāro sekretāru sanāksmes, kuras vadītu Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs.

Likumprojektā paredzēts precizēt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un šīm personām padoto institūciju funkcijas un uzdevumus. Tiks noteikts, ka Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un nodrošina Ministru prezidenta darbību. Likumprojektā paredzēts noteikt, ja kādas iestādes padotība ir noteikta Ministru prezidentam, padotību īsteno Ministru prezidents tieši vai ar Valsts kancelejas starpniecību, norādot to iestādes nolikumā, ja nav noteikts citādi.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka Valsts prezidents, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, rakstiski uzaicina personu sastādīt Ministru kabinetu. Pēc šā aicinājuma parakstīšanas attiecīgā persona iegūst Ministru prezidenta amata kandidāta statusu. Ministru prezidenta amata kandidāta uzdevums ir sagatavot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, piedāvāt Ministru kabineta sastāvu un iesniegt to Saeimā. Ministru prezidenta amata kandidāta darbību materiāli un tehniski nodrošina Valsts kanceleja. Valsts kanceleja, ja nepieciešams, nodrošina Ministru prezidenta amata kandidātu arī ar darba vietu un automašīnu. Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr tiek sastādīts jaunais Ministru kabinets, ja nepieciešams, esošajā darba vietā var izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba devējam ir pienākums pēc Ministru prezidenta amata kandidāta lūguma piešķirt šādu atvaļinājumu.

Likumprojektā paredzēts noteikt Ministru prezidenta ekskluzīvo kompetenci. Tā kā Ministru prezidents ir atbildīgs par Ministru kabineta īstenoto valsts politiku kopumā, gadījumā, ja Ministru prezidenta pienākumus pilda Ministru prezidenta biedrs vai ministrs, Ministru prezidenta biedram vai ministram nav tiesību noteikt politikas vadlīnijas pārējiem Ministru kabineta locekļiem. Tāpat Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē atstājamas tiesības atkāpties no amata, kā arī atlaist Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru.

Likumprojekts paredzēs noteikt saistību un lietu pārņemšanas kārtību. Ja Ministru kabineta pilnvaras ir beigušās (arī pēc neuzticības izteikšanas Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam kopumā), ministriju valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, sekretariāta vadītājs nedēļas laikā iesniedz Valsts kancelejā tās noteiktajā formā sagatavotu aktuālu informāciju par ministriju darbību (t.sk. finansiālo nodrošinājumu, budžeta prioritātēm, saistībām, apritē esošajiem politikas plānošanas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem) un būtiskajām tiesvedībā esošajām lietām, kurās iesaistītas valsts institūcijas. Ministru prezidenta amata kandidāts, izstrādājot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, izvērtē Valsts kancelejas sagatavoto informāciju.

Likumprojekts noteiks Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvaru – deklarācija ir valdības politisko vadlīniju, mērķu un prioritāšu dokuments, kas neietver tehniskus un maznozīmīgus veicamos pasākumus. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību iesniedzama Saeimā kopā ar Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Pamatojoties uz deklarācijā noteiktajām vadlīnijām, Ministru kabinets triju mēnešu laikā apstiprina rīcības plānu. Ministru kabineta iekārtas likumā nosakāma rīcības plāna sagatavošanas un izpildes kontroles kārtība. Rīcības plāna izstrāde nodrošinās ministriju saskaņotu un koordinētu darbību tā izpildē.

Lai Ministru kabineta locekļu un parlamentārā sekretāra atalgojumu noteiktu pēc iespējas objektīvāk un nodrošinātu atalgojuma noteikšanas procedūras atklātumu, kā arī atalgojuma atbilstību ekonomiskajām izmaiņām valstī, Ministru kabineta locekļu atalgojums būtu jānosaka nevis Ministru kabinetam, bet ar likumu. Atalgojuma noteikšana likumā radītu atalgojuma stabilitāti. Atalgojums piesaistāms Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Tiks noteiktas Ministru kabineta locekļu, tai skaitā kandidātu un promejošo Ministru kabineta locekļu, sociālās garantijas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs