Par Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdi

28.aprīlī Rīgā notika Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēde.

Sēdē uzklausīta speciālistu informācija un viedokļi par situāciju kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsargāšanā modernajā arhitektūrā triju Baltijas valstu galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe iepazīstināja komitejas locekļus ar mūsdienu arhitektūras iekļaušanos un tās perspektīvu Rīgas kultūrvēsturiskajā vidē – Daugavas labā un kreisā krasta apbūvi. Viņš norādīja, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir ieguvis augstāko starptautisko kultūras mantojuma novērtējumu un tas apstiprina šā kultūras objekta īpašo un unikālo vērtību pasaules mērogā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis arhitekts Pēteris Blūms pastāstīja par šā gada sākumā apstiprinātā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izveides nepieciešamību. Plānojuma izstrāde tika sākta kā grozījumi Rīgas attīstības plānā 1995.–2005.gadam, kurā ietilpst Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā vieta – Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona. Taču pēdējos gados pieaugošās attīstības aktivitātes pilsētas centrā radīja nepieciešamību visu izpausmju kultūrvēsturisko mantojumu integrēt mūsdienu pilsētas infrastruktūrā, nemazinot šā kopuma sabiedrisko vērtību. Tāpēc tika izstrādāts īpašs teritorijas plānojums Rīgas centram, lai nodrošinātu tā saglabāšanu un attīstību ilgākā laika periodā.

Lietuvas kultūras ministra padomniece Zita Cepaite pastāstīja par modernās arhitektūras iekļaušanas aktualitātēm Viļņas vecpilsētā, kas, tāpat kā Rīgas vēsturiskais centrs, ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Raksturojot situāciju Tallinas vecpilsētā, Starptautiskās pieminekļu un atradumu padomes Igaunijas Nacionālās komitejas vicepriekšsēdētājs Andri Ksenofontovs norādīja, ka tai nav sava attīstības plāna, tāpēc rodas viedokļu saskaņošanas problēmas, plānojot un īstenojot mūsdienu arhitektūras ieceres. Kā raksturīgu jaunās būvniecības iezīmi viņš minēja jebkādu vecās arhitektūras objektu saglabāšanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši bija vienisprātis, ka šajos procesos ļoti svarīga ir sabiedrības piedalīšanās, izsakot savu viedokli.

Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdē deputāti izskatīja arī vairākus organizatoriskus jautājumus, gatavojoties nākamajai komitejas sēdei, konferencei par Baltijas valstu gatavību un rīcību dabas un citu katastrofu gadījumos, kā arī Baltijas asamblejas 25.sesijai. 

Saeimas preses dienests