Par gaidāmo NATO samitu Rīgā un Ukrainas tuvināšanos aliansei

NATO valstu ārlietu ministri 27.aprīlī Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā apsprieda novembrī Rīgā gaidāmā NATO samita darba kārtību. Ministri uzsvēra, ka galvenā uzmanība jāpievērš jautājumiem par jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO, partnervalstu loka paplašināšanu, kā arī NATO un Eiropas Savienības ciešāku sadarbību.

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka alianses paplašināšanās ir politisks instruments, kas veicina politiskās un ekonomiskās reformas NATO kandidātvalstīs un sekmē to attīstību, tāpēc, ja Rīgas samitā netiks izteikts uzaicinājums nevienai no kandidātvalstīm, tām ir jādod skaidra norāde par veicamajiem darbiem. Kandidātvalstīm ir jāturpina uzsāktās reformas, lai tuvotos NATO noteiktajiem standartiem.

A.Pabriks informēja ārlietu ministrus par Horvātijā notikušo Baltijas valstu un Adrijas jūras valstu ārlietu ministru sanāksmi un Horvātijas, Maķedonijas un Albānijas panākto progresu ceļā uz NATO. Viņš uzsvēra, ka Adrijas jūras valstis ir izrādījušas lielu interesi par Baltijas valstu reformu pieredzi un vēlas ciešāk sadarboties.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka NATO palīdz uzturēt drošību un stabilitāti Eiropā un citur pasaulē, tādēļ aliansei vajadzētu pievērst uzmanību arī pēdējiem notikumiem Baltkrievijā, proti, opozīcijas līdera Aleksandra Miļinkeviča arestam. Lai nostiprinātu savas pozīcijas, NATO jāsadarbojas ar partnervalstīm, kurām ir līdzīgas vērtības un intereses. Latvija vēlētos, lai šī sadarbība būtu sistemātiskāka un partnervalstu loks tiktu paplašināts.

A.Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi sadarboties arī ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, attīstot stratēģisko sadarbību ar ES, ko varētu pārrunāt Rīgas samita laikā.

Ārlietu ministrs informēja, ka Latvijas valdība veic visus obligātos sagatavošanās darbus, lai NATO samits Rīgā notiktu augstā līmenī, un pauda cerību, ka Rīgā plānotās diskusijas stiprinās NATO spēju reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem un izaicinājumiem.

NATO valstu ārlietu ministri, tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Borisu Tarasjuku, aicināja Ukrainu ātrāk izveidot valdību un turpināt uzsākto reformu procesu, lai tuvinātos NATO valstu aliansei.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks apsveica brīvās un demokrātiskās vēlēšanas Ukrainā un informēja, ka Latvija uzmanīgi seko līdzi valdības veidošanas procesam. Viņš norādīja, ka Ukrainai jāveic liels darbs, ko var sekmīgi izdarīt, cieši sadarbojoties parlamentam, valdībai un sabiedrībai.

Artis Pabriks pauda Latvijas atbalstu rīcības plāna izstrādei par Ukrainas dalību NATO, uzsverot, ka te nozīmīga loma būs Ukrainas jaunās valdības praktiskajām spējām un vēlmei virzīties eiroatlantiskās integrācijas virzienā.

Ukrainas ārlietu ministrs informēja, ka, visticamāk, nebūs izmaiņu Ukrainas ārpolitikā un jaunā valdība turpinās virzību uz integrāciju NATO. Viņš pauda cerību, ka nākamais NATO paplašināšanas vilnis skars arī Ukrainu.

Pasākumā notika arī neformālā NATO un Krievijas padomes sanāksme, kurā piedalījās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments