Saeimas un valdības darbs ir tandēms

Guntars Krasts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat, 15.februārī, Briselē tika nolemts sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Cik nozīmīgs, jūsuprāt, ir šis notikums?

— Domāju, ka tagad tiešām sācies izvērsts un detalizēts dialogs ar visām Eiropas Savienības institūcijām, tostarp Eiropas Komisiju. Šo konkrēto dialogu esam gaidījuši jau kopš 1997.gada beigām, kad vēl biju Ministru prezidenta amatā. Tagad beidzot ar gluži praktiskiem soļiem sāksim bruģēt ceļu uz Eiropas Savienību. Šīs gaidāmās sarunas jau ir reāls process, kam var paredzēt gan tā sākumu, gan beigas, proti, brīdi, kad Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

— Kādi varētu būt Saeimas galvenie uzdevumi, sākoties konkretizētām sarunām par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?

— Sarunu laikā Saeimai, protams, pirmām kārtām būs jāstrādā ciešā kontaktā ar valdību un tās institūcijām. Sagatavojamos un pieņemamos likumprojektos aizvien nāksies ietvert Eiropas Savienības likumdošanā ieviestās normas. Vajadzēs strādāt daudz aktīvāk nekā līdz šim, jo esam ieinteresēti virzīties uz priekšu — uz iestāšanos Eiropas Savienībā — iespējami straujāk. Turpmāk vairs nepietiks tikai ar tā sauktajiem rīcības plāniem. Būs jāseko līdzi arī tam, kā Saeimas pieņemtie likumi tiek īstenoti.

Patlaban Saeimai ir ļoti daudz darāmā. Ir virkne aizkavējušos likumprojektu, kuru izskatīšanu un pieņemšanu esam uzņēmušies kā saistības attiecībā pret Eiropas Savienību. Kā piemēru varu minēt komerclikumu. Tas tika iesniegts Saeimai jau manas valdības laikā 1998.gada oktobra sākumā, bet pagaidām ir izskatīts tikai pirmajā lasījumā. Taču šis likums uzskatāms par īpaši būtisku uzņēmējdarbības regulēšanā, turklāt tam ļoti lielu uzmanību pievērsusi Eiropas Komisija. Jo pastāv prasība, lai mūsu valstī uzņēmējdarbība būtu maksimāli skaidra un caurskatāma. Tas būtu gan visu godīgo un darbīgo uzņēmēju, gan visas sabiedrības interesēs.

Bet tas nav vienīgais likumprojekts, kas Saeimā pārlieku ilgi iestrēdzis. Tagad mums, deputātiem, vajadzēs būt daudz aktīvākiem, padarot Latvijas likumu kopumu atbilstīgu Eiropas Savienības praksei un prasībām.

— Latvijas pilsoņu vidū diemžēl vērojama arī diezgan skeptiska attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Ar ko tā izskaidrojama?

— Aptauju dati jau liecina, ka tā sauktais eiroskepticisms sabiedrībā kopumā nav guvis virsroku. Taču negatīva attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā jeb integrāciju tajā galvenokārt izskaidrojam ar to, ka Eiropas Savienības prasības bieži vien tiek piesauktas nevietā. Jo nereti izrādās, ka mums pašiem, neatkarīgi no starptautisko organizāciju vēlējumiem, jāpieņem likumi vai lēmumi, kas atbilstu mūsdienīgas demokrātijas un tirgus ekonomikas prasībām. Ne vienmēr Eiropas Savienības vadošās institūcijas prasa, lai viss pie mums būtu tieši tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Galvenais — lai mūsu valstī būtu izjūtams Eiropas Savienībā valdošais gars. Piemēram, ir vajadzīga efektīva valsts pārvalde, bet nav svarīgi, kā konkrēti, pēc kāda modeļa, tā tiek veidota.

Iespējams, ka vienai sabiedrības daļai skeptiska attieksme pret līdzdalību Eiropas Savienībā būs visu laiku. Jo cilvēki ir ļoti aizņemti ar savām ikdienas rūpēm, tāpēc viņiem, saprotams, neatliek laika, lai iedziļinātos visos tajos sarežģītajos ekonomiskajos un politiskajos jautājumos. Izskaidrošanas darbs būs grūts un ilgs. Protams, Eiropas Savienības pretiniekiem veikt demagoģisku un bieži vien arī populistisku antipropagandu ir it kā vieglāk. Tomēr Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši uzņēmēji, aizvien labāk saprot, ka tieši iestāšanās Eiropas Savienībā varēs nodrošināt mūsu valsts augšupeju un tautas labklājību. Daudzi cilvēki, tiešā veidā saskaroties ar Eiropas Savienības prasībām un priekšrocībām, apzinās, ka šis ceļš uz ciešāku integrāciju Eiropā viņiem varētu nākt tikai par labu. Bieži vien arī tagadējo Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem ir maz informācijas par to, kas notiek Briselē, taču viņi labi zina, kas norisinās un kas paredzams viņus interesējošajās nozarēs. Tāpat tas acīmredzot ir un būs Latvijā. Esmu pārliecināts, ka, tuvojoties brīdim, kad Latvija varētu tikt uzņemta Eiropas Savienībā, sabiedrības lielum lielais vairākums jau būs pozitīvi noskaņots pret iestāšanos tajā.

Saeimas Ārlietu komisija aizvien īpaši uzmanīgi sekos līdzi tam, lai sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā norisinātos sekmīgi un atbilstoši mūsu valsts interesēm.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors