Ministru kabineta noteikumi Nr.276

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 56.§)

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 4.⁴ daļu, 8.panta piekto daļu, 12.panta 1.² daļu un 36.pantu

 

1. Noteikumi nosaka likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk - likums) ietverto normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins “prece” ir attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku un ūdeni.

3. Likumā lietotais termins “nekustamais īpašums” nav attiecināms uz dzelzceļa ritošo sastāvu (arī vagoniem, lokomotīvēm un cisternām).

4. Piemērojot likuma 1.panta 2.punktu, par preču piegādi uzskatāma arī poligrāfijas saimnieciskās darbības veicēja iespiesto grāmatu pārdošana (nodošana) pasūtītājam, ja poligrāfijas saimnieciskās darbības veicējs šo grāmatu iespiešanai ir izmantojis savu papīru un citus grāmatu iespiešanai nepieciešamos materiālus un sava papīra īpatsvars kopējā papīra patēriņā nav mazāks par 50 procentiem.

5. Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta “b” apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana.

6. Piemērojot likuma 1.panta 5.punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - nodoklis) apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (tai skaitā pašu ražotās) preces nodod bez atlīdzības (piemēram, saviem darbiniekiem, darbinieku ģimenes locekļiem vai citām personām), tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu.

7. Likuma 1.panta 11.punktā lietotais termins “budžeta institūcijas” ir attiecināms uz publiskām personām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē (arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām), kurām ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras (noteikta kompetence) valsts pārvaldes jomā vai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuru darbība tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta vai kurām administratīvo izmaksu segšanai ir tiesības iekasēt maksu par konkrēta pārvaldes uzdevuma veikšanu.

8. Izmantojot vai kombinējot kādu no šajā punktā minētajām metodēm, nodokļu administrācija, veicot nodokļa revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma tirgus vērtību (cenu), ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļa iemaksāšanas budžetā situācijās, kurās darījumi notiek starp saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē:

8.1. pēc apliekamās personas uzņēmumā noteiktās iekšējās cenas (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām nesaistītām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides));

8.2. pēc ārējās tirgus cenas (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus citām nesaistītām personām);

8.3. izmantojot izmaksu pieskaitīšanas metodi (ar kuru preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība tiek noteikta, piegādātāja pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu izmaksām par preces piegādi (pakalpojuma sniegšanu) pieskaitot atbilstošo izmaksu uzcenojumu, kuru piegādātājs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu personu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus, uzņemtos riskus un tirgus apstākļus);

8.4. izmantojot muitas vērtību;

8.5. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī;

8.6. izmantojot ekspertu novērtējumu;

8.7. ja radušās domstarpības, — izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

9. Ja darījums veikts saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, par tirgus vērtību uzskatāma iepirkuma vērtība.

10. Ja preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai piemēro cenu samazi­nājumus atlaides veidā, preces un pakalpojuma tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

11. Likuma 1.panta 16.punkta “b” un “c” apakšpunktā minētie nekustamā īpašuma objekti uzskatāmi par nelietotu nekustamo īpašumu arī tad, ja jaunuzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto ēku (būvi) vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz šīs ēkas (būves) vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā vai gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām.

12. Likuma 1.panta 16.punkta “c” apakšpunktā minētos terminus “renovācija”, “rekonstrukcija” un “restaurācija” lieto Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē.

13. Likuma 1.panta 19.punktā minētais termins “lauksaimniecības produk­cijas pārstrādātāji” nav attiecināms uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (tai skaitā uz ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem), kā arī uz tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, bet neveic lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

14. Piemērojot likuma 1.panta 21.punktu, ja nomas pirkuma līgumā starp līzinga ņēmēju un līzinga devēju nav paredzēta īpašumtiesību uz nomas pirkuma objektu pāriešana līzinga ņēmējam, šis darījums nav uzskatāms par nomas pirkumu (līzingu). Šādu darījumu uzskata par lietu nomu.

15. Sauszemes motorizēto transportlīdzekli, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un gaisakuģi uzskata par jaunu transportlīdzekli gan situācijā, ja vienlaikus izpildās abi likuma 1.panta 31.punkta attiecīgajā apakšpunktā minētie nosacījumi, gan situācijā, ja izpildās tikai viens no minētajiem nosacījumiem.

16. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas.

17. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji vai pilnībā tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personiskajām vajadzībām (pie­mēram, virs limita patērētā degviela, virs limita veiktās tālruņa sarunas).

18. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma uzņēmuma pāreja (mantas kopības vai tās daļas pāreja, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, veicot aktīvu un saistību nodošanu par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības kapitālā (turpmāk - komercsabiedrības kapitāls), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnie­ciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.

19. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, ja uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs faktiski nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķi pārdotām precēm, pamatlīdzekļiem, materiāliem vai pakalpojumiem (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

20. Likuma normas nav piemērojamas:

20.1. līgumsodiem, drošības naudai, rokas naudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

20.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas valsts vai pašvaldību institūcijām piešķirtas to izpildvaras funkciju nodroši­nāšanai;

20.3. ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā apmaiņā pret vērtspapīru un kapitāla daļu apliecībām;

20.4. summām, kas tiek saņemtas saskaņā ar prasījuma tiesību cesiju;

20.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (tai skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu);

20.6. summām (procentu ienākumiem) no parāda vērtspapīriem (tai skaitā no obligācijām, parādzīmēm);

20.7. šo noteikumu 20.5. un 20.6.apakšpunktā minētās normas nav piemē­rojamas, ja procentu ienākumus saņem kredītiestādes;

20.8. dividendēm;

20.9. ieņēmumiem no sadarbības projektu finansēšanas Civillikumā minēto sabiedrības līgumu ietvaros;

20.10. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām;

20.11. elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējiem norēķiniem ar citu valstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

20.12. Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtajiem reliģiskajiem un rituālajiem pakalpojumiem;

20.13. labdarības nolūkos bez atlīdzības nodotajām (dāvinātajām) precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

20.14. poligrāfisko un citu izdevumu obligāto eksemplāru piegādei bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Poligrāfisko un citu izdevu­mu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu;

20.15. finansējuma saņemšanai, kas nav atlīdzība un nav saistīta ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (neattiecas uz avansa maksājumiem).

21. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu uzska­tāms arī tāds preču imports, kas netiek veikts saimnieciskās darbības ietvaros.

22. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakal­pojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīta ar preču vai pakalpo­jumu cenu, iekļauj šo darījumu vērtībā, t.i., darījumu vērtību nedrīkst samazināt par valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas) apmēru. Minētā likuma norma nav attiecināma uz budžeta institūcijām.

23. Šo noteikumu 22.punktā minētā kārtība nav attiecināma uz mērķdotācijām sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijām iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

24. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumus, taču nav tieši saistīta ar preču vai pakalpojumu cenu, neiekļauj šo darījumu vērtībā.

25. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, nodokli iekļauj cenā, ja tiek pārdotas sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (taloni), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, biļetes uz sporta pasākumiem.

26. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, kreditēšanas un naudas aizde­vumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredītiestāžu komisijas maksas vērtība.

27. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, tā pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu un atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumu pirkšanu un pārdošanu), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus un atvasināto finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas cenu.

28. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā, pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru (kapitāla daļu) pārdošanu, ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību.

29. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, ja starptautiskajā preču pārva­dājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, par preču saņemšanas vietu uzskatāma muitas deklarācijā norādītā preču saņēmēja adrese Latvijas Republikā.

30. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automo­biļu un motociklu nodokli.

31. Likuma 2.panta 8.¹ daļu piemēro arī preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

32. Likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība ir attiecināma arī uz gadījumiem, ja persona (tai skaitā lombards), kura par izsniegto aizdevumu ir pieņēmusi kustamu vai nekustamu lietu kā ķīlu (turpmāk - ķīlas ņēmējs), pārdod neizpirkto ķīlu. Šī norma nav attiecināma uz kredītiestādēm.

33. Piemērojot likuma 2.panta septiņpadsmito daļu, ja nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā nav nodalīta atsevišķi tā nekustamā īpašuma objekta pārdošanas vērtība, kura nav apliekama ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu (piemēram, zeme, tās daļas), un renovētas, rekonstruētas, restaurētas ēkas (būves) vai tās daļas pārdošanas vērtība pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, kura apliekama ar nodokli, tad ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp ēkas (būves) vai tās daļas pārdošanas vērtību kopā ar zemes vai tās daļas pārdošanas vērtību un šīs ēkas (būves) vai tās daļas vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas kopā ar zemes vai tās daļas vērtību pirms pārdošanas vai zemes vai tās daļas iegādes vērtību pirms ēkas (būves) vai tās daļas renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas, kura atrodas uz šīs zemes.

34. Piemērojot likuma 2.panta 17.¹ daļu, ja pirmo reizi tiek pārdots nepa­beigts celtniecības objekts, kuram nav iegādes vērtības, ar nodokli apliekama objekta pārdošanas vērtība.

35. Likuma 2.panta 19.¹ daļa ir piemērojama arī tad, ja cenu atlaides preču un pakalpojumu saņēmējam tiek piešķirtas pēc sadarbības rezultātu izvērtēšanas un atlaides piešķiršana nesakrīt ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Apliekamā persona tās atlaides vērtību, kas piešķirta pēc konkrēto preču un pakalpojumu saņemšanas, nevis preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī, iekļauj nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā atlaide ir piemērota. 

36. Likuma 2.panta 21.¹ daļā minētie nosacījumi ir attiecināmi uz personām, kuras:

36.1. rīkojas citas personas vārdā, sniedzot starpniecības pakalpojumu;

36.2. saņem starpniecības atlīdzību par starpniecības aģenta (starpnieka) sniegtajiem pakalpojumiem;

36.3. darbojas savā vārdā, bet izmanto citu personu sniegtos pakalpojumus vai preču piegādes savu pakalpojumu nodrošināšanai un iekasē pilnu samaksu, kurā iekļauta arī citu apliekamo personu sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība kopā ar nodokli, un pārskaita saņemto maksu kopā ar nodokli attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem vai preču piegādātājiem.

37. Piemērojot likuma 2.panta 21.¹ daļu, ar nodokli apliekama tikai paša komersanta sniegtā pakalpojuma vērtība.

38. Piemērojot likuma 2.panta divdesmit otro daļu, par budžeta institūciju valsts izpildvaras funkcijām uzskatāma publisko personu darbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kas nav šo personu saimnieciskā darbība. 

39. Ja publiskā persona ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu deleģē valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un tām administratīvo izmaksu segšanai par konkrēta pārvaldes uzdevuma veikšanu ir tiesības iekasēt maksu kā par publisko pakalpojumu, uz tām ir attiecināma likuma 2.panta divdesmit otrā daļa.

40. Likuma 2.panta divdesmit otrā daļa ir attiecināma arī uz ugunsdrošības pakalpojumiem, kurus sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments.

41. Lai likuma 3.panta pirmajā daļā un 26.panta pirmajā un devītajā daļā minētā persona tiktu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk - apliekamo personu reģistrs), tā iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrācijas iesniegumu (1.pielikums). 

42. Persona, kurai ir paraksta tiesības, šo noteikumu 41.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu personīgi iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Persona, kura iesniegusi iesniegumu, ir atbildīga par tās sniegto ziņu patiesumu līdz brīdim, kamēr atbildība nav pārreģistrēta uz citu personu. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu.

43. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta “a” apakšpunktu, Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī jebkuru citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts) personu, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu vai 26.pantu.

44. Personu, kuru reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta “b” apakšpunktu, reģistrē atbilstoši likuma 3.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem. Minētā persona var izmantot likuma 3.panta piektajā daļā minētās tiesības. 

45. Piemērojot likuma 3.panta 1.¹ daļu, Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālā iestāde izskata reģistrācijas iesniegumu un 15 darbdienu laikā pēc iesnie­guma saņemšanas reģistrē personu apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

46. Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā nosūta to personai, norādot atteikuma iemeslus.

47. Personai, kura saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

48. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijas reģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja šo budžeta institūciju veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10000 latu. Budžeta institūcijas var nereģistrēties apliekamo personu reģistrā, ja tās nesniedz likuma 3.panta otrajā daļā minētos pakalpojumus un to veiktie apliekamie darījumi nerada būtiskus konkurences izkropļojumus.

49. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijas, kas reģistrētas apliekamo personu reģistrā, var lūgt izslēgt tās no apliekamo personu reģistra, ja to veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir mazāka par 10000 latiem.

50. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, ja budžeta institūcija veic likuma 3.panta otrajā daļā minētos darījumus, kas rada būtiskus konkurences izkrop­ļojumus situācijā, kurā šī institūcija tiem nepiemēro nodokli, un ja šo apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10000 latu, tai obligāti jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā.

51. Likuma 3.panta trešajā daļā minētais termins “personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas” ir attiecināms uz personālsabiedrībām vai personu grupām, kas ir noslēgušas līgumu, kurā paredzēts veikt kopīgas saimnieciskās darbības (piemēram, kopīgi iznomāt telpas, tehnoloģiskās iekārtas, tehniku). 

52. Likuma 3.panta piektajā daļā minētās tiesības ir piemērojamas tikai tām fiziskajām vai juridiskajām personām vai ar līgumu vai norunu saistītām šādu personu grupām vai to pārstāvjiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijas Republikā.

53. Likuma 3.panta piektajā un 5.¹ daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet ir attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu.

54. Likuma 3.panta 8.¹ daļas 4.punkts neattiecas uz jebkuru citas dalībvalsts personu, kas veic saimniecisko darbību, un Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kas reģistrētas apliekamo personu reģistrā.

55. Piemērojot 3.panta 8.³ daļu, apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku informāciju par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un par atlikumā esošo preču materiālajām vērtībām, par kurām ir atskaitīts priekšnodoklis. Par šīm vērtībām aprēķina nodokli un iemaksā valsts budžetā. Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nosaka saskaņā ar apliekamās personas finanšu grāmatvedībā norādītajiem datiem.

56. Likuma 3.panta divpadsmitajā daļā minētie nosacījumi ir piemērojami arī tādām preču piegādēm, kas veiktas, pārvietojot preces no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes muitas noliktavām vai brīvajām zonām. Minētā norma ir piemērojama arī tad, ja preces, kurām nav Kopienas preču statusa, vai preces, kurām uzsākta eksporta procedūra, tiek pārvietotas no iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citu dalībvalsts muitas noliktavu vai brīvo zonu.

57. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu uzsāk iekšzemē, preču piegādes vieta ir iekšzeme.

58. Likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu piemēro, ja vienlaikus izpildās visi minētā punkta apakšpunktos norādītie nosacījumi.

59. Likuma 4.panta otrās daļas 5.punkta “c” apakšpunktā minētais niecī­gais patēriņš ir izvērtējams pēc apliekamās personas kopējā iepirktā dabasgāzes vai elektroenerģijas daudzuma pret tālāk pārdoto daudzumu. 

60. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 6.punktu, dabasgāzes (kas tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu) vai elektroenerģijas piegādes vieta ir vieta, kur uzstādīts dabasgāzes vai elektroenerģijas skaitītājs.

61. Piemērojot likuma 4.panta trešo daļu, iekšzemi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu, ja pakalpojuma sniedzēja juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir iekšzemē.

62. Likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts ir piemērojams arī pārstrādes pakalpojumiem.

63. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ja preču transporta pakalpojums sākas un beidzas trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, tā sniegšanas vieta nav iekšzeme.

64. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, par preču transporta pakalpo­jumu uzskata arī kurjerpasta vēstuļu, korespondences sūtījuma un pasta paku sūtījuma transporta pakalpojumu. 

65. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transportēšana sākas un beidzas iekšzemē, neatkarīgi no tā, vai minēto pakalpojumu saņem apliekamā vai neapliekamā persona.

66. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ja auto vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu ir piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

67. Likuma 4.panta septītās daļas 3.punkts ir piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.

68. Likuma 4.panta septītās daļas 4.punktā lietotais termins “datu apstrāde” ir attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (arī uz datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu), ja šis pakalpojums netiek nodrošināts elektroniski.

69. Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts ir piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (arī personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

70. Piemērojot likuma 4.panta septīto daļu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja apliekamā persona šajā daļā minētos pakalpojumus sniedz aplieka­majai personai, neapliekamajai personai vai citas dalībvalsts neapliekamajai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

71. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, pakalpojuma sniegšanas vietu, iznomājot:

71.1. nekustamo īpašumu, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu;

71.2. transportlīdzekļus, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu.

72. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 8.punktu, par telekomunikāciju pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (arī skaņu, attēlu un rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.

73. Likuma 4.panta 7.² daļā minētā norma ir piemērojama, nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumiem un lietu nomas pakalpojumiem šādos gadījumos:

73.1. ja Latvijas apliekamā persona saņem fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumus trešajā valstī (vai trešajā teritorijā) no šīs trešās valsts (vai trešās teritorijas) personas, tad, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, pakal­pojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.² daļas 1.punktu. Līdz ar to Latvijas apliekamajai personai nav jāaprēķina un nav jāmaksā Latvijas valsts budžetā nodoklis saskaņā ar likuma 12.panta 1.¹ daļu par saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;

73.2. ja Latvijas apliekamā persona iekšzemē sniedz fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrētai personai, tad, lai izvairītos no situācijas, kurā nodoklis netiek piemērots vispār, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.² daļas 2.punktu. Līdz ar to sniegtajam elektronisko sakaru pakalpojumam ir piemērojama nodokļa 18 procentu likme;

73.3. ja Latvijas apliekamā persona saņem lietu nomas pakalpojumu trešajā valstī (vai trešajā teritorijā) no šīs trešās valsts (vai trešās teritorijas) personas un nomātā lieta netiek ievesta Eiropas Savienības teritorijā, tad, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.² daļas 1.punktu. Līdz ar to Latvijas apliekamajai personai nav jāaprēķina un nav jāmaksā Latvijas valsts budžetā nodoklis saskaņā ar likuma 12.panta 1.¹ daļu par saņemto nomas pakalpojumu;

73.4. ja Latvijas apliekamā persona iekšzemē sniedz lietu nomas pakalpo­jumu ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrētai personai un iznomātā lieta netiek izvesta no iekšzemes, tad, lai izvairītos no situācijas, kurā nodoklis netiek piemērots vispār, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.² daļas 2.punktu. Līdz ar to sniegtajam nomas pakalpojumam ir piemērojama nodokļa 18 procentu likme.

74. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzskatāms, ka sociālo pakalpojumu kvalitāte ir novērtēta atbilstoši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām, ja sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ar pašvaldībām vai citām valsts pārvaldes institūcijām ir noslēgti līgumi par konkrētu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. 

75. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzī­juma vietās.

76. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams, ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu.

77. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams Izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura ir piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments. 

78. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi (apliecība ar papildināto mazo Latvijas ģerboni).

79. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes (piemēram, vispārizglītojošās skolas, arodskolas, specializētās vidējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas) sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

80. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.

81. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī:

81.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

81.2. maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;

81.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

82. Maksa par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšanu, vingrošanu) ir apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

83. Ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē tās audzēkņiem un darbiniekiem sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli.

84. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

85. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkta “c” apakšpunkts ir piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informa­tīvajiem pakalpojumiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

86. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins “sarīkojumi kultūras iestādēs” nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

87. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 9.¹ punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

88. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:

88.1. ar izložu (loteriju) un azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpo­jumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpoju­miem vai preču piegādēm);

88.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

88.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

89. Personas, kurām ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un izložu (loteriju), azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

90. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā.

91. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tai skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja doku­mentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

92. Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts ir piemērojams tikai tām personām, kas uzskatāmas par apdrošinātājiem vai apdrošināšanas starpniekiem saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu. Atbrīvojums nav piemērojams Apdrošināšanas un pārapdrošināšnas starpnieku darbības likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā sniegtajiem pakalpojumiem.

93. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunkts ir piemēro­jams arī mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem par izglītības iestāžu dienesta viesnīcu īri.

94. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams arī dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaim­niekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par:

94.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

94.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

94.3. elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi;

94.4. atkritumu vada apkopi;

94.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu;

94.6. mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšanu un tehnisko apkopi.

95. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (tai skaitā par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.

96. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz māksli­nieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

97. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepie­ciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.

98. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunkts ir attiecināms arī uz kredīta procentiem, kurus saņem ķīlas ņēmējs.

99. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “b” apakšpunkts ir piemē­rojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērts­papīru pirkšanu un pārdošanu).

100. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums — parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, — atbrīvojams no nodokļa.

101. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “b” apakšpunkts ir piemēro­jams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz valsts akciju sabied­rība “Latvijas Pasts”.

102. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams:

102.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanas nolūkos;

102.2. dārgmetāla monētām, ja:

102.2.1. tās neizmanto norēķinos;

102.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolek­cionēšanas nolūkos;

102.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas);

102.2.4. tās saskaņā ar likuma 13.³ pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā.

103. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunkts ir piemēro­jams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu izsnieg­šanu un apkalpošanu.

104. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunktā minētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams pakalpojumiem, kas saistīti ar maksā­jumu un norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (tai skaitā sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts).

105. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunkts ir attieci­nāms arī uz valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem, valūtas nākotnes darījumiem un darījumiem ar citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.

106. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktā lietotais termins “vērtspapīri” ir piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī komercsabiedrības vai fiziskās personas (individuālie komersanti) un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

107. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktā lietotais termins “ieguldījumi kapitālā” ir attiecināms uz ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem personālsabiedrību kapitālā, ieguldījumiem un iemaksām kooperatīvās sabiedrībās vai sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar Civillikumā minēto sabiedrības līgumu, kā arī uz tiesībām uz ārvalsts komer­santu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

108. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunkts ir piemēro­jams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru un kapitāla daļu (apliecību) pirkšanu vai pārdošanu un kuru rezultātā tiek nodibinātas, grozītas, izbeigtas vai dzēstas darījumos ar vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām iesaistīto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz līdzdalību komercsabiedrības kapitāla veido­šanā un piedalīšanos komercsabiedrības pārvaldē un peļņas sadalē, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotās daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā.

109. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunkts ir piemēro­jams arī ieguldījumu pakalpojumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izprat­nē, kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu fondu, atklāto pensiju fondu un riska kapitāla fondu finanšu līdzekļu kapitālieguldījumos pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

110. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz:

110.1. seifu iznomāšanas un inkasācijas pakalpojumiem;

110.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem.

111. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes.

112. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nekustamo īpašumu uzskatāma arī zeme un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi.

113. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts ir attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tai skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzī­vojamo telpu) pārdošanu.

114. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā minētā nelietota nekustamā īpašuma pārdošana uzskatāma par pirmo pārdošanu šādos gadījumos:

114.1. ja nepabeigtās celtniecības objekts pārdots līdz tā nodošanai ekspluatācijā (neatkarīgi no pārdošanas reižu atkārtotības līdz šī objekta nodošanai ekspluatācijā);

114.2. ja jaunuzceltā ēka (būve) vai tās daļa pēc pieņemšanas ekspluatācijā tiek pārdota pirmo reizi un pēc pieņemšanas ekspluatācijā tā netiek izman­tota, izīrēta vai iznomāta;

114.3. ja jaunuzceltā ēka (būve) vai tās daļa tiek pārdota pirmo reizi gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, jaunuzcelto ēku (būvi) vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz nodošanai ekspluatācijā vai gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām;

114.4. ja renovēta, rekonstruēta vai restaurēta ēka (būve) vai tās daļa tiek pārdota pirmo reizi gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā.

115. Nekustamā īpašuma pārdošana pēc privatizācijas netiek uzskatīta par nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu. Nelietota nekustamā īpašuma ieguldījums kapitālā nav uzskatāms par šī nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu.

116. Ja nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā nav nodalīta atsevišķi tā nekustamā īpašuma objekta pārdošanas vērtība, kura nav apliekama ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu (piemēram, zeme, tās daļas), un nelietota nekustamā īpašuma (izņemot renovētas, rekonstruētas, restaurētas ēkas, būves un to daļas) pārdošanas vērtība, kura apliekama ar nodokli, tad ar nodokli apliekamā vērtība ir visa nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma vērtība.

117. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.

118. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins “speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji” ir piemērojams saskaņā ar likuma “Par pašval­dībām” 15.pantu. Šiem pārvadātājiem jābūt no pašvaldības saņemtai licencei par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu.

119. Likuma 6.panta pirmās daļas 29.punkts nav piemērojams, ja zobu tehniķi izgatavo un piegādā protezēšanai zobu protēzes citām ārstniecības iestādēm. 

120. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams personām, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus, kurā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties. 

121. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams arī pašnodar­binātām personām, kuras pasniedz privātstundas vispārējās izglītības un augst­skolu mācību programmu ietvaros.

122. Likuma 6.² panta 2.punkts ir piemērojams pēc individuālā pasūtījuma izgatavotu zobu protēžu piegādei ārstniecības iestādēm.

123. Piemērojot likuma 6.² pantu, ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm ir piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.

124. Piemērojot likuma 6.² panta 5.punktu, nodokļa piecu procentu likmi piemēro poligrāfijas saimnieciskās darbības veicēju iespiesto grāmatu piegādei, ja poligrāfijas saimnieciskās darbības veicējs šo grāmatu iespiešanai ir izmantojis savu papīru un citus grāmatu iespiešanai nepieciešamos materiālus un papīra īpatsvars kopējā papīra patēriņā nav mazāks par 50 procentiem. 

125. Likuma 6.² panta 5. un 6.punkta “a” apakšpunkts nav piemērojams elektroniski veiktām masu informācijas līdzekļu, grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm.

126. Piemērojot likuma 6.² panta 6.punktu, nodokļa piecu procentu likme ir piemērojama arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formātā, kas tiek pievie­noti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

127. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz likuma 6.² panta 7.punktā minētās viesu izmitināšanas mītnes. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro arī tad, ja šī pakalpojuma vērtībā ir iekļauti citi pakalpojumi un tie nodokļa rēķinā netiek izdalīti atsevišķi (piemēram, brokastis, autostāvvietas izmantošana).

128. Nodokļa piecu procentu likmi nepiemēro tiem viesu izmitināšanas mītņu sniegtajiem papildu pakalpojumiem, kuri netiek iekļauti viesu izmitināšanas pakalpojumā un nodokļa rēķinā tiek izdalīti atsevišķi vai par kuriem tiek izrakstīts atsevišķs nodokļa rēķins. Šiem pakalpojumiem piemēro nodokļa 18 procentu likmi (arī par minibāra, maksas televīzijas kanālu un elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu).

129. Piemērojot likuma 6.² panta 8., 9. un 10.punktu, nodokļa piecu procentu likmi attiecina uz precēm, kas piegādātas jebkurai personai, un pakalpojumiem, kas sniegti jebkurai personai.

130. Piemērojot likuma 6.² panta 10.punktu, termins “sadzīves atkritumi” ir lietojams Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē, ņemot vērā atkritumu klasifikatorā noteikto sadzīves atkritumu klasifikāciju. 

131. Likuma 6.² panta 11.punkts ir piemērojams arī mājas (istabas) dzīvnieku apbedīšanas pakalpojumiem.

132. Likuma 6.² panta 14.punkts ir piemērojams arī tiem pasažieru transporta pārvadājumiem, kas veikti ar maršruta taksometriem.

133. Likuma 6.² panta 14.punkts ir piemērojams pasažieru transporta pakalpojumiem, kas sniegti pasažieru autopārvadājumos starptautisko maršrutu ietvaros, kā arī starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, ja maršrutā ir paredzēta pasažieru iekāpšana un izkāpšana iekšzemē un pasažieris iekāpj un izkāpj iekšzemē.

134. Likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts ir piemērojams arī tādu preču piegādēm, kurām citā dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra.

135. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpaš­nieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspe­ditoru.

136. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir attiecināms arī uz trans­porta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem.

137. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī (trešajā teritorijā) vai Latvijas Republikā un preču saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā vai trešajā valstī (trešajā teritorijā), nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

138. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

139. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu.

140. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumiem, kuri saistīti ar tranzīta kravu pārvadā­jumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un kurus sniedz aplieka­mās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

141. Ja tranzīta kravu pārvadājumos tiek mainīts tranzīta kravas pārvadā­tājs vai notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, 0 procentu likme ir piemērojama tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod vai transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana notiek muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā).

142. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams TIR grāmatiņām, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantotas starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

143. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.⁷ un 4.⁸ punkts ir piemērojams arī gaisa kuģu un kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

144. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarāciju (vai tās kopiju) ar muitas iestādes atzīmi par eksporta procedūras veikšanu, kā arī:

144.1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi, konosamentu, gaisa pārvadājuma pavadzīmi);

144.2. līgumus, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (preču saņēmējiem);

144.3. preču specifikācijas;

144.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

145. Eksportu apliecinošie dokumenti noformējami normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai tās personas, kura eksportē preces, pārstāvja vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

146. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir šādi:

146.1. preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, — starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai muitas deklarācija ar atzīmi par preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (Latvijas Republikas teritorijā) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no Latvijas Republikas teritorijas), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (trans­porta pakalpojuma pasūtītājiem), preču specifikācijas, dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai arī citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

146.2. tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, — starptautiskā kravas transporta pavadzīme vai tās kopija, kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā;

146.3. transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, — starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai muitas deklarācija (vai tās kopija) ar muitas iestādes atzīmi par eksporta procedūras veikšanu. 

147. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 144. un 146.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

148. Likuma 7.panta sesto daļu piemēro, ja avanss ir saņemts par konkrē­tu preci vai pakalpojumu, kurš norādīts nodokļa rēķinā par avansa pieprasījumu. 

149. Likuma 7.panta sesto daļu nepiemēro, ja apliekamā persona saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem saņem avansu par tādu preču piegādi, kuru ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ja preču piegāde ir uzsākta. 

150. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksā­jams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

151. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms līgumā noteiktā laika, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto nomas pirkuma (līzinga) objekta daļu. 

152. Likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

153. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmak­sas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, loterijas biļetes, biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem piegāde ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad attiecīgā karte vai biļete (talons) pārdota lietotājam.

154. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad preces ir nodotas pārvadātāja rīcībā. Ja preces transportē pats preču piegādātājs, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad tiek uzsākta preču transportēšana.

155. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm filiālēm tiek pārvietotas ražošanas vajadzībām nepieciešamās preces vai tiek sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta.

156. Piemērojot likuma 8.panta pirmo, 1.¹, otro un 2.¹ daļu, ieskaita darījumos uzskata, ka atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem ir saņemta vai veikta avansā, ja vismaz viens no salīdzināmajiem prasījumiem ir avansa piepra­sījums. Savstarpējo saistību dzēšana notiek brīdī, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstī­tajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas.

157. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās citā dalībvalstī pārsniedz likuma 18.panta ceturtajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš.

158. Piemērojot likuma 8.panta 1.¹ daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz likuma 18.panta trešajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš.

159. Piemērojot likuma 8.panta 1.¹ daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas saskaņā ar likuma 18.panta trešo daļu pārstrādei, apstrādei vai remontam ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces tika ievestas iekšzemē, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā šīs preces tiek piegādātas citai personai iekšzemē vai ārpus Latvijas.

160. Piemērojot likuma 8.panta 1.¹ daļu, trīspusējos darījumos preču gala saņēmējam preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā uzskata par notikušu, kad saņemts nodokļa rēķins no starpnieka. 

161. Piemērojot likuma 8.panta otro daļu, preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu, preču importu vai preču tranzītu saistīts preču transportēšanas pakalpojums ir noticis tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavad­zīmē, norādot datumu, vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpo­juma sniegšanas.

162. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības — apliekamās personas — pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu.

163. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi.

164. Piemērojot likuma 8.panta 4.¹ un 4.² daļu, ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina izrakstīšanas, apliekamā persona nodokļa aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī.

165. Likuma 8.panta 4.⁴ daļā minētie nosacījumi attiecas arī uz preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču tranzīta pārvadājumu.

166. Piemērojot likuma 8.panta 4.⁴ daļu, apliekamā persona, kas sniedz preču trans­porta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzīta pārvadājumu saistītu preču transporta pakalpojumu, nodrošina tādu grāmatvedības uzskaiti, kas precīzi atspoguļo datumu, kad transporta pavadzīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, ir nodota atpakaļ pakalpojuma sniedzējam. 

167. Piemērojot likuma 8.panta 4.⁴ daļu, apliekamā persona par sniegto pakalpojumu nodokļa rēķinu izraksta 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemta trans­porta pavad­zīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc preču transporta pakalpojuma sniegšanas.

168. Noteikumu 167.punkts nav piemērojams, ja apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu.

169. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja komersanta — apliekamās personas — īpašumu pēc tiesas lēmuma pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu komersanta vārdā.

170. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.

171. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ daļas 3.punktu un sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarēto dzīvesvietu vai zvērinātu notāru (advokātu) biroja adresi, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā.

172. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ daļas 7.punktu, ja apliekamā persona sniedz pakalpojumus vai piegādā preces nepārtrauktā laikposmā (piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumi, telpu nomas pakalpojumi, elektroenerģijas piegāde), preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datumu nodokļa rēķinā var norādīt kā periodu, kurā noticis darījums (piemēram, “no 1.marta līdz 31.martam”), vai kā konkrēto kalendāra mēnesi (piemēram, “marts”), vai norādīt konkrēto ceturksni.

173. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ daļas 15.punktu, lai pierādītu, ka tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, nodokļa rēķinā iekļauj šādu informāciju:

173.1. par sauszemes motorizēto līdzekli — motora tilpums, jauda, tehnis­kajā pasē norādītais lietošanas sākuma datums, nobraukto kilometru skaits;

173.2. par kuģi vai citu kuģošanas līdzekli — garums, tehniskajā pasē norādītais lietošanas sākuma datums, nopeldēto stundu skaits;

173.3. par gaisakuģi — pacelšanās masa, tehniskajā pasē norādītais lieto­šanas sākuma datums, nolidoto stundu skaits.

174. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ un sesto daļu, apliekamajai personai, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus no citas apliekamās personas, ir tiesības pieprasīt nodokļa rēķinu par apliekamajiem darījumiem.

175. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ un sesto daļu, par nodokļa rēķiniem var izmantot arī faktūrrēķinus un kases čekus, kuros preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā ir norādīta preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adrese.

176. Piemērojot likuma 8.panta 5.¹ un sesto daļu, ja par nodokļa rēķiniem izmanto kases čekus, par mēneša laikā veiktajām vairākām atsevišķām preču piegādēm un pakalpojumiem, par kuriem izsniegti vairāki atsevišķi kases čeki, var izrakstīt pārskata nodokļa rēķinu. Pārskata nodokļa rēķinā norāda likuma 8.panta 5.¹ vai sestajā daļā noteiktos nodokļa rēķina rekvizītus un atsevišķo kases čeku (nodokļa rēķinu) identifikācijas datus — numuru un datumu.

177. Piemērojot likuma 8.panta 5.² daļu, persona, kura izvēlējusies nepiemērot likuma 2.panta trīspadsmito daļu un kura saņem pilnu maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas tiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot šo preču un pakalpojumu saņēmējiem nodokļa rēķinus, kuros nodalīta piegādāto preču un sniegto pakalpo­jumu vērtība un nodokļa summa, norāda arī faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja rekvizītus. 

178. Piemērojot likuma 8.panta septīto daļu, lai čeku kopā ar attaisnojuma dokumentu varētu izmantot par nodokļa rēķinu, attaisnojuma dokumentā papildus likuma 8.panta 5.¹ vai sestajā daļā minētajiem rekvizītiem norāda čeka numuru. Attaisnojuma dokumentu izraksta divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Attaisnojuma dokumentu preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izraksta pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) piepra­sījuma.

179. Piemērojot likuma 8.panta astoto daļu, spiedogā, ar kuru preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) apliecina ierakstu kases čekā, jāatveido preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja) nosaukums un juridiskā adrese.

180. Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu taksācijas gadam, ja tā līdz taksācijas gada 31.janvārim iesnie­gusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniegumu par taksācijas perioda maiņu un norādījusi pirmstaksācijas gadā veikto apliekamo darījumu apmēru.

181. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu izsniegusi apliekamā persona. Šādu informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs vai publiski pieejamajā apliekamo personu reģistrā internetā (www.vid.gov.lv).

182. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā.

183. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas admi­nistratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.

184. Nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par precēm un pakalpojumiem apliekamās personas darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

185. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpoju­miem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas. 

186. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, fiziskā persona — individuālā darba veicējs — ir tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summas daļu par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saim­niecisko darbību un nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā:

186.1. izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem trans­porta pakalpojumiem un par saimnieciskajā darbībā izmantotā transport­līdzekļa remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem, kā arī par saimnieciskās darbības vajadzībām izlietoto degvielu — proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā;

186.2. izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem — atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu;

186.3. telefona abonenta maksa — proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā. 

187. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām iegādāta­jām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi).

188. Apliekamā persona, kas saņēmusi valsts vai pašvaldību dotācijas (subsīdijas), var atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, priekšnodokļa aprēķināšanā nepiemērojot proporciju, ja iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus par valsts vai pašvaldību budžeta saņemtā finansējuma līdzekļiem paredzēts izmantot tikai apliekamu darījumu veikšanai.

189. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, par šo noteikumu 20.3.apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem kapitālā, kas izdarīti mantiskā ieguldījuma (tai skaitā pamatlīdzekļu, nekustamā īpašuma) veidā, atskaitītā priekšnodokļa korekcijas veikšana tiek vērtēta saskaņā ar šo noteikumu 190., 191., 223., 224., 225. un 226.punktu.

190. Priekšnodokļa korekcijas veikšana nav attiecināma:

190.1. uz mantisko ieguldījumu (izņemot nekustamo īpašumu) jaunizvei­dotas (jaundibinātas) komercsabiedrības kapitālā, ja jaunizveidotā (jaundibinātā) komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistra iestādē reģistrē­jas apliekamo personu reģistrā, vai esošas iegūstošas komercsabiedrības kapitālā, ja esošā iegūstošā komercsabiedrība informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā un attiecīgo ierakstu veikšanu komercreģistra iestādē;

190.2. uz uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja (apliekamās personas) īpašumā vai lietošanā, kas nav saistīta ar uzņēmumu nododošā saimnieciekās darbības veicēja (apliekamās personas) ieguldījumu kapitālā, ja 30 dienu laikā pēc uzņēmuma pārejas fakta uzņēmuma ieguvējs (tiesību un saistību pārņēmējs), kurš ar iegūto uzņēmumu turpina veikt saimniecisko darbību, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu. 

191. Ja apliekamā persona veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā iegulda pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā un mantisko ieguldījumu paredzēts izmantot neapliekamiem darījumiem vai arī mantisko ieguldījumu iegulda neapliekamas personas pamatkapitālā, tad valsts budžetā atmaksājama atskaitāmā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina šādi:

191.1. pamatlīdzekļiem — no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta apliekamās personas finanšu grāmatvedībā;

191.2. citam mantiskajam ieguldījumam, kas nav veikts pamatlīdzekļu veidā, — atskaitītā priekšnodokļa daļa par iegādātām precēm, kas tika iegādātas savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

192. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis par importētajām (importējamām) precēm maksāts avansā, šo avansā samaksāto nodokļa summu var atskaitīt kā priekšnodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad avansa maksājums veikts.

193. Ja nodokli uz Eiropas Savienības robežas, kas ir arī Latvijas Repub­likas robeža, preču saņēmēja vārdā ir samaksājusi trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja tā grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kuri apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarā­cijas identifikācijas datiem.

194. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāma arī samaksātā nodokļa summa par precēm, kuras apliekamā persona ieved iekšzemē savu apliekamo darījumu nodrošināšanai saskaņā ar muitas procedūru “ievešana uz laiku” un kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas nodokļa.

195. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu, priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi, kas minēti šo noteikumu 182., 183., 184., 185., 187. un 191.punktā, ir attiecināmi arī uz preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

196. Piemērojot likuma 10.panta 1.² daļu, ja apliekamā persona izraksta nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu citai apliekamajai personai vienā taksācijas periodā un cita apliekamā persona saņem preces vai pakalpojumus šajā pašā taksācijas periodā, kad rēķins ir izrakstīts, savukārt apliekamās personas izrakstīto nodokļa rēķinu tā saņem nākamajā taksācijas periodā, bet līdz likuma 11.panta pirmajā daļā un 12.panta pirmajā daļā noteik­tajam nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā brīdim, tad cita apliekamā persona samaksāto vai maksājamo nodokli par saņem­tajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai var atskaitīt kā priekšnodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā ir saņemtas preces vai pakalpojumi.

Piemērs.

Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam vai divdesmit piektajam datumam. Situācijā, kurā apliekamā persona par septembrī sniegtajiem pakalpojumiem citai apliekamajai personai nodokļa rēķinu ir izrakstījusi 30.septembrī, un cita apliekamā persona saņem preces vai pakalpojumus tajā taksācijas periodā, kad nodokļa rēķins ir izrakstīts, bet šo nodokļa rēķinu cita apliekamā persona ir saņēmusi oktobrī līdz nodokļa deklarācijas par septembri iesniegšanas brīdim (t.i., līdz 15. vai 25.oktobrim), cita apliekamā persona ir tiesīga par septembrī saņemtajiem pakalpojumiem atskaitīt priekšnodokli nodokļa deklarācijā par septembri. Ja nodokļa rēķins tiek saņemts tad, kad nodokļa deklarācija par septembri jau ir nodota (piemēram, 16. vai 26.oktobrī), cita apliekamā persona priekšnodoklī atskaitāmās summas norāda nodokļa deklarācijā par oktobri vai vēlākā taksācijas periodā. 

197. Piemērojot likuma 10.panta 1.² daļu, apliekamā persona atskaita priekšnodokli par iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu pēc minētā nekustamā īpašuma iegādes un nodokļa rēķina saņemšanas vai avansa samaksas saskaņā ar nodokļa rēķinu.

198. Likuma 10.panta 1.⁴ daļā minētie nosacījumi ir piemērojami arī attiecībā uz importējamām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar likuma 4.panta septīto daļu.

199. Lai piemērotu likuma 10.panta 1.⁴, 1.⁵, 1.⁶ un 1.⁷ daļu, apliekamā persona, kas atskaita priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai, kurus tā iegādājusies pirms reģistrācijas apliekamo personu reģistrā, veic šim nolūkam izveidotajos grāmat­vedības reģistros to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai.

200. Piemērojot likuma 10.panta 1.⁴, 1.⁵, 1.⁶ un 1.⁷ daļu, apliekamā persona pēc tās reģistrācijas apliekamo personu reģistrā kopā ar pirmo nodokļa deklarāciju iesniedz inventarizācijas sarakstu par krājumos esošajām precēm un apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto pakalpojumu sarakstu. Par apliekamās personas pilnvaroto personu uzskata amatpersonu, kurai piešķirtas paraksta tiesības un kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā, vai tās pilnvarotu personu.

201. Piemērojot likuma 10.panta 1.⁶ daļas 1.punktu, likuma 10.panta 1.⁴ daļā minētās tiesības nav attiecināmas uz vieglo automašīnu iegādi neatkarīgi no iegādes laika pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas, izņemot gadījumus, ja minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vai auto­mašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana.

202. Likuma 10.panta 1.⁴, 1.⁵, 1.⁶ un 1.⁷ daļā noteikto kārtību piemēro arī Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona un jebkura citas dalībvalsts persona, kas veic saimniecisko darbību, ja tā ir reģistrēta apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta desmitajā daļā vai 26.pantā noteikto kārtību un pirms reģistrācijas ir iegādājusies preces un saņēmusi pakalpojumus iekšzemē savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. 

203. Ja atbilstoši likuma 12.panta 9.¹ daļai nodokli par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķinājis un maksājis šo pakalpojumu vai preču saņēmējs (apliekamā persona), tad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai vai jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, nodoklis par šiem darījumiem nav jāaprēķina un nav jāmaksā valsts budžetā.

204. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksā­jumus, izmantojot drošības naudu vai muitas galvojumu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma dokumentu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.

205. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde pēcimporta pārbaudē ir pieņēmusi lēmumu par papildu nodokļa samaksu valsts budžetā, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par nodokļa iemaksāšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati. 

206. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, dokuments, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, izmantojams priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību īste­nošanai, ja preču izlaišanas brīvam apgrozījuma brīdī persona, kura piemēro nodokli, ir reģistrēta apliekamo personu reģistrā.

207. Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:

207.1. kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;

207.2. atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot minētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā;

207.3. atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā per­sona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

208. Likuma 10.panta ceturtās daļas normas (izņemot minētās daļas 1. un 6.punktu) var neattiecināt uz elektropārvades līnijām, siltumtīkliem, siltummaģistrālēm, siltumkamerām, dzelzceļa sliežu ceļiem un dabasgāzes cauruļvadiem (pēc apliekamās personas izvēles).

209. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona reģistrē iegādāto vai ekspluatācijā pieņemto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tā reģistrējusies kā apliekamā persona, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

210. Apliekamā persona reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu arī tad, ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai neapliekamiem darījumiem un priekšnodokļa atskaitījumi par šo nekustamo īpašumu nav veikti. 

211. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto lietoto nekustamo īpašumu, kas atbrīvots no nodokļa, Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrē.

212. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, par reģistrācijas pirmo gadu uzskatāms gads, kad nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā. 

213. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, apliekamā persona vienlaikus ar nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrētā nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra, ja nekustamais īpašums ir:

213.1. pārdots (norādot nekustamā īpašuma pircēju);

213.2. pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties līzinga līgumam (norādot līzinga ņēmēju);

213.3. ieguldīts kapitālā;

213.4. pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā veidā pret personas gribu.

214. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ja apliekamā persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi.

215. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu. 

216. Ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā. Ja nekustamais īpašums pārdots apliekamajai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tas ir reģistrējies kā ar nodokli apliekamā persona, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu.

217. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 209.punktu un tā paša gada laikā turpina šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, iesniedzot gada deklarāciju, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.

218. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 209.punktu un nākamajos 10 taksācijas gados veic jaunu šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

219. Ja apliekamā persona 10 gadu laikā pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes to pēc savas iniciatīvas nolemj nojaukt, apliekamajai personai par nojaukto nekustamo īpašumu budžetā jāatmaksā atskaitītā priekšnodokļa summa, kuru aprēķina saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.

220. Noteikumu 219.punktā minētā kārtība ir attiecināma arī uz rekons­truētu lietotu nekustamo īpašumu, kurš nojaukts 10 gadu laikā pēc tā nodošanas ekspluatācijā.

221. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu, apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod nekustamā īpašuma daļu:

221.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā noformēts pirkuma līgums;

221.2. atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokli par pārdoto nekustamā īpašuma daļu, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu;

221.3. turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai aplieka­miem un neapliekamiem darījumiem.

222. Ja stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no likuma 10.panta ceturtās daļas 7.punktā minētā nekustamā īpašuma, apliekamā persona izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti, un turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

223. Apliekamā persona, kura iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu kā mantisko ieguldījumu kapitālā, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par ieguldīto nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar to taksācijas gadu, kurā noformēts ieguldījuma līgums.

224. Šo noteikumu 223.punkts ir piemērojams, ja nekustamais īpašums kā mantiskais ieguldījums tiek ieguldīts jaundibinātu vai esošu iegūstošu komerc­sabiedrību kapitālā un 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē jaundibinātā komercsabiedrība reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona vai esoša iegūstošā komercsabiedrība (apliekamā persona) informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā. Šajā gadījumā jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 209.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

225. Šo noteikumu 223.punkts ir piemērojams, ja komercsabiedrības reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Komerclikumu iegūstošai komercsabiedrībai tiek nodots nekustamais īpašums un jaundibinātā komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistrā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona vai esoša iegūstošā komercsabiedrība (apliekamā persona) 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā saskaņā ar likuma 14.panta piekto, sesto vai septīto daļu. Šajā gadījumā iegūstošā komercsabiedrība pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 209.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

226. Šo noteikumu 223.punkts piemērojams, ja uzņēmuma pārejas rezultātā apliekamā persona vai neapliekamā persona, kas veic saimniecisko darbību, nodod nekustamo īpašumu cita saimnieciskās darbības veicēja (apliekamās personas) īpašumā vai lietošanā, vai kā ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā un 30 dienu laikā no uzņēmuma pārejas fakta uzņēmuma ieguvējs (tiesību un saistību pārņēmējs), kurš ar iegūto uzņēmumu turpina veikt saimniecisko darbību, informē Valsts ieņēmumu dienestu par uzņēmuma pārejas faktu. Šajā gadījumā uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 209.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

227. Veicot šo noteikumu 224., 225. un 226.punktā minēto pārreģistrāciju, apliekamā persona fiksē atskaitītā priekšnodokļa summu par katru nepabeigto celtniecības objektu atsevišķi, un jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komerc­sabiedrība turpina uzskaitīt šīs summas, lai brīdī, kad konkrētais objekts tiks nodots ekspluatācijā un tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, varētu deklarēt atskaitīto kopējo priekšnodokļa summu, kā arī turpmāk veic priekšnodokļa korekciju (no šī nekustamā īpašuma celtniecības pirmās dienas) atbilstoši likumam.

228. Ja reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajai vai esošai iegūstošai komercsabiedrībai tiek nodoti vairāki nekustamie īpašumi, reorganizējamai komercsabiedrībai jāsastāda saraksts par šādiem nekustamajiem īpašumiem, iekļaujot sarakstā šo noteikumu 230., 231. un 232.punktā minētos rādītājus.

229. Šo noteikumu 228.punktā minētais saraksts jāsaskaņo ar to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā šie nekustamie īpašumi ir reģistrēti. Savukārt jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība, pārreģistrējot šo nekustamo īpašumu, ņem vērā šajā sarakstā apstiprinātos rādītājus un šos nekustamos īpašumus reģistrē tajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā būs reģistrējusies jaunizveidotā vai esošā iegūstošā komercsabiedrība.

230. Reorganizējamā komercsabiedrība, kura reorganizācijas rezultātā nodod jaunizveidotajai vai esošai iegūstošai komercsabiedrībai nekustamo īpašumu, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, šo noteikumu 229.punktā minētā saraksta sastādīšanas vajadzībām norāda šādu informāciju:

230.1. kopējā nodokļa summa (N_kop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekon­strukciju, renovāciju vai restaurāciju;

230.2. no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (N_atsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

230.3. priekšnodokļa summa (N_iem.), kas iemaksāta atpakaļ budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam;

230.4. no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (N_fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N_fakt. = N_atsk. – N_iem., kur

N_atsk. — no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;

N_iem. — kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā.

231. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2002.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 10 (gadi) – 2002 (gada skaitlis).

232. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas veic šādi:

232.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P_fakt.), izmantojot šādu formulu:

P_fakt. = N_fakt./n, kur

N_fakt. — no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

n — gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

232.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P_atsk.), izmantojot šādu formulu:

P_atsk. = N_kop./n × p, kur

N_kop. — kopējā nodokļa summa;

n — gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p — nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

232.3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, aprēķinam izmantojot šādu formulu:

S = P_fakt. – P_atsk., kur

P_fakt. — faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

P_atsk. — atskaitāmais priekšnodoklis.

233. Ja jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība 30 dienu laikā nereģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona vai nav pārreģistrējusi nekustamos īpašumus atbilstoši šo noteikumu 224., 225., 226., 227., 229., 230., 231. un 232.punktam, reorganizējamai komercsabiedrībai jāatmaksā valsts budžetā atskaitītais priekšnodoklis par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas reorganizācijas gadījumā nodoti jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai.

234. Ja apliekamā persona veic nomas pirkuma (līzinga) darījumus ar nekustamo īpašumu, likuma 10.panta ceturtā daļa ir piemērojama šādi:

234.1. nomas pirkuma (līzinga) darījuma veikšanai iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu vai uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu līzinga devējs (nekustamā īpašuma pārdevējs) reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā;

234.2. iegādātā nelietotā nekustamā īpašuma (tai skaitā uzcelta, rekons­truēta, renovēta vai restaurēta nekustamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņem­šanas ekspluatācijā) nodošana citai personai (līzinga ņēmējam) saskaņā ar nekustamā īpašuma nomas pirkuma (līzinga) līgumu nav uzskatāma par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un nav apliekama ar nodokli;

234.3. līzinga devējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par nomas pirkuma (līzinga) darījumam iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu. Ja nekus­tamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties nomas pirkuma (līzinga) līgumam, līzinga devējs saskaņā ar šo noteikumu 213.punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. 

235. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktā laika un nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto līzinga objekta daļu, kā arī izraksta nodokļa rēķinu par nomas pakalpojumu par to periodu, kurā veikti nomas pirkuma (līzinga) maksājumi. Nodokļu rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu norāda samaksāto līzinga maksājumu daļu un atsevišķi — nodokļa summu.

236. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga devējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi tajā taksācijas periodā, kurā ir pārtraukts nomas pirkuma (līzinga) līgums.

237. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, ja nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes (tai skaitā uzcelta, rekonstruēta, renovēta vai restaurēta nekus­tamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā), un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs (apliekamā persona) atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ņemot vērā šo noteikumu 238.punktā minētās līzinga devēja tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi savu apliekamo darījumu nodrošināšanai (sniegtie nomas pakalpojumi), kas saskaņā ar šo noteikumu 234.3.apakšpunktu nebija atskaitāms.

238. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā.

239. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga ņēmējs (apliekamā persona) par to periodu, kurā nekustamais īpašums tika iznomāts, ir tiesīgs nodokļu rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu atsevišķi norādīto maksājumā iekļauto nodokļa summu atskaitīt kā priekšnodokli, ja nekustamā īpašuma nomas pakalpojums saņemts savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

240. Piemērojot likuma 10.panta 4.¹ daļas 4.punktu, apliekamajai personai, kas iegādājas vai izgatavo pamatlīdzekli tikai apliekamu darījumu veikšanai, nav jāveic atsevišķa grāmatvedības uzskaite un priekšnodokļa korekcija par pamatlīdzekļa izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

241. Piemērojot likuma 10.panta 4.¹ daļas 4.punktu, ja apliekamā persona piecu gadu laikā kopš pamatlīdzekļa iegādes vai izgatavošanas sāk to izmantot arī neapliekamiem darījumiem un neveic atsevišķu priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru iegādāto vai izgatavoto pamatlīdzekli un tā izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, apliekamā persona par atlikušajiem gadiem veic priekšnodokļa korekciju par katra pamatlīdzekļa izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

242. Piemērojot likuma 10.panta devīto daļu, apliekamā persona — publisko tiesību subjekts, kas veic valsts vai pašvaldību izpildvaras funkcijas, kā priekšnodokli var atskaitīt nodokli par precēm un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti apliekamo darījumu veikšanai, ja ir nodrošināta atsevišķa šo preču un pakalpojumu uzskaite.

243. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtība ir apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpa­tēriņa vērtību summa. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek iekļauta impor­tēto preču vērtība, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un to pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona maksā nodokli kā pakal­pojumu saņēmēja.

244. Piemērojot 10.panta desmito daļu, apliekamā persona, kura sniedz likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā minētos ar nodokli neapliekamos apdrošināšanas un finanšu pakalpojumus, ja to saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kā arī likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā minētos apdrošināšanas pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar preču eksportu, proporcijas skaitītājā ietver arī šo finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu vērtību.

245. Ja apliekamā persona valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas) ir saņēmusi, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumus, taču tās nav tieši saistītas ar preču vai pakalpojumu cenu un nav nodrošināta atsevišķa saņemto preču un pakalpojumu uzskaite ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa daļu aprēķina, piemērojot likuma 10.pantā desmitajā daļā noteikto proporciju un kopējā darījumu vērtībā iekļaujot saņemto dotāciju (subsīdiju) summu.

246. Noteikumu 245.punktā minētā kārtība nav attiecināma uz mērķdotā­cijām sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijām iekšzemes pārvadā­tājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

247. Ja apliekamā persona (publisko tiesību subjekts) nav nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmais priekšnodoklis aprēķināms, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju. Šajā gadījumā saņemtās dotāciju (subsīdiju) summas iekļauj kopējā darījumu vērtībā.

248. Likuma 10.panta 11.² daļā lietotais termins “neapliekams darījums, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību” ir attiecināms uz tādiem darījumiem, kuri nepārprotami atšķiras no apliekamās personas veiktā saimnieciskās darbības veida un gada laikā sistemātiski vai periodiski neatkārtojas.

249. Ja apliekamā persona gada laikā veic neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šī darījuma vērtību neiekļauj likuma 10.panta desmitajā daļā noteiktajā proporcijas aprēķinā. 

250. Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, bet tā nav nodrošinājusi atsevišķu apliekamo un neapliekamo darījumu uzskaiti un šajā taksācijas periodā ir atskaitījusi priekšnodokli pilnā apmērā, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, tā piemēro likuma 10.panta 11.³ daļu.

251. Piemērojot 10.panta trīspadsmito daļu, apliekamās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nodokļa uzskaitei var kārtot pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu (2.pielikums).

252. Neapliekamās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, žurnālu var kārtot, lai savlaicīgi varētu noteikt apliekamo darījumu kopējo vērtību un likuma 3.pantā noteiktajā kārtībā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē kā apliekamās personas. Neapliekamās personas, kārtojot žurnālu, neaizpilda žurnāla 15.,16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32.aili.

253. Piemērojot likuma 10.panta trīspadsmito daļu, apliekamā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, uzskaita preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu), ja ir:

253.1. nosūtītas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

253.2. saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;

253.3. sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins;

253.4. saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins;

253.5. noticis preču vai pakalpojumu pašpatēriņš un izrakstīts nodokļa rēķins;

253.6. notikusi preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, t.i., ja ir saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;

253.7. saņemts rēķins par avansā maksājamām summām (samaksāts avanss) pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);

253.8. noticis preču eksports;

253.9. noticis preču imports.

254. Žurnālā norādīto informāciju apliekamā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, izmanto nodokļa deklarācijas aizpildīšanai. Katram taksācijas gadam nodokļa uzskaitei iekārtojams jauns žurnāls.

255. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, iesniegšanas termiņa pēdējo dienu nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

256. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, apliekamā persona, kura taksācijas periodā ir piegādājusi jaunus transportlīdzekļus citas dalībvalsts neaplie­kamajai personai, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, tai pievieno nodokļa rēķinu kopijas, kas apliecina veiktās piegādes.

257. Piemērojot likuma 11.panta 6.¹ daļu, apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu, ja gada laikā veicamajiem darījumiem nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu vai valsts izpildvaras funkciju veikšanai.

258. Pārrēķinot darījumu proporciju kopumā par gadu, kopējo darījumu un apliekamo darījumu vērtību nosaka, ņemot vērā taksācijas gadā veiktās korekcijas (piemēram, sakarā ar piešķirtajām atlaidēm, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ, avansa atmaksu).

259. Ja apliekamā persona veic arī darījumus ar kokmateriāliem, tad, pārrēķinot darījumu proporciju kopumā par gadu, darījumu ar kokmateriāliem vērtību iekļauj apliekamo darījumu un kopējo darījumu vērtībā.

260. Piemērojot likuma 11.panta astoto daļu, ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā nenorāda:

260.1. citas dalībvalsts apliekamajai personai piegādātās montētās vai uzstā­dītās preces;

260.2. citas dalībvalsts neapliekamajai personai piegādātos jaunos transport­līdzekļus.

261. Ja, ievedot preces iekšzemē, tām tiek piemērota muitas procedūra “ievešana uz laiku” ar daļēju atbrīvojumu no muitas nodokļa maksāšanas, nodokli budžetā maksā triju procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

262. Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, elektroenerģijas piegādātājs nodokli par piegādāto elektroenerģiju patērētājam, kas par saņemto elektroenerģiju norēķinu dokumentu izraksta pats, maksā tajā taksācijas periodā, kad saņemta atlīdzība no patērētāja.

263. Likuma 12.panta 1.¹ daļā minētās prasības nav attiecināmas uz 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuriem tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 13. vai 17.punktu.

264. Likuma 12.panta 1.² daļā minētās personas par saņemtajiem pakalpoju­miem samaksāto nodokļa summu norāda paziņojumā (3.pielikums). Paziņojumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tajā taksācijas periodā, kad nodoklis samaksāts budžetā.

265. Likuma 12.panta 1.⁶ daļa ir piemērojama arī tad, ja saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpo­jumus neapliekamajām personām, var neizrakstīt nodokļa rēķinu.

266. Piemērojot likuma 12.panta 1.⁶ daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes, dāvanu kartes un biļetes uz sporta pasākumiem cenā iekļauto nodokli ieskaita valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad attiecīgā karte vai biļete pārdota lietotājam.

267. Šo noteikumu 266.punktā minētā nodokļa maksāšanas kārtība ir piemērojama tikai tām realizētajām sarunu priekšapmaksas kartēm, braukšanas biļetēm (taloniem), mēnešbiļetēm, dāvanu kartēm un biļetēm uz sporta pasākumiem, kuras apliekamā persona realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus.

268. Piemērojot likuma 12.panta 1.⁷ daļu, ja preču iegāde Eiropas Savie­nības teritorijā notikusi un nodokļa rēķins par to ir izrakstīts vienā taksācijas periodā, taču saņemts nākamajā taksācijas periodā, bet līdz likuma 11.panta pirmajā daļā un 12.panta pirmajā daļā noteiktajam nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā brīdim, nodokli aprēķina un iekļauj nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā iegādātas preces Eiropas Savienības teritorijā. Ja nodokļa rēķins par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā ir saņemts pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā noteiktā termiņa, nodokli aprēķina un iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc tam, kad iegādātas preces Eiropas Savienības teritorijā.

269. Piemērojot likuma 12., 30. un 31.pantā minēto aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, ja apliekamā persona aprēķināto nodokli ir iekļāvusi nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai nodokļa summu par saņemtām precēm (pakalpojumiem) savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitījusi kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā tai vēl nebija tiesības atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, tai netiek ierobežotas tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu. Nodokļu administrācija, pārbaudot nodokļa aprēķināšanas pareizību, apliekamās personas priekšnodoklī atskaitāmo (atskaitītā) nodokļa summu novirza attiecīgajā taksācijas periodā, kurā saskaņā ar likuma 10.panta pirmo daļu apliekamajai personai radās tiesības uz atskaitījumu.

270. Ja saskaņā ar likuma 12.panta 1.¹, 1.⁷, 1.⁹ un 9.¹ daļā, 30. un 31.pantā minēto aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nodokli ir aprēķinājis un deklarējis preču vai pakalpojumu saņēmējs (apliekamā persona), nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai par saņemtajiem pakalpojumiem ir uzskatāms par samaksātu.

271. Ja nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai par saņemtajiem pakalpojumiem ir aprēķinājis un deklarējis preču vai pakalpojumu saņēmējs, tad personai, kurai saskaņā ar likuma 3.panta prasībām bija jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, par šiem darījumiem netiek piemērota likuma 35.panta trešajā daļā minētā norma.

272. Piemērojot likuma 12.panta vienpadsmito daļu, taksācijas gada laikā iepriekšējos taksācijas mēnešos pārmaksāto nodokli atmaksā vai novirza citu šī panta 10.¹ daļā norādīto maksājumu veikšanai tādā apmērā, kas nepārsniedz 18 procentus no šajos taksācijas mēnešos veikto apliekamo darījumu kopējās vērtības (ņemot vērā šajos taksācijas periodos jau atmaksātās nodokļa summas). Atlikušo pārmaksātā nodokļa summu atmaksā no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai.

273. Piemērojot likuma 12.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, nodokļu un citu obligāto maksājumu parādi sedzami, ievērojot likuma 12.panta 10.¹ daļā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

274. Likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkts ir piemērojams arī pār­maksātā nodokļa novirzīšanai nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu veikšanai vai parādu segšanai.

275. Šo noteikumu 272.punktā un likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz nodokļa summām, kuras aplie­kamā persona kā priekšnodokli ir atskaitījusi par:

275.1. iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, kā arī celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas gaitā pārmaksātajām nodokļa summām;

275.2. iegādātajiem pamatlīdzekļiem;

275.3. iegādātajām precēm, kas paredzētas nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšanai;

275.4. iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem;

275.5. ievestajām precēm, kas pēc pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma sniegšanas Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas kā kompensācijas produkti.

276. Piemērojot likuma 12.panta četrpadsmito daļu, nodokli valsts budžetā iemaksā arī persona, kas izsniegusi nodokļa rēķinu un norādījusi tajā maksājamo nodokli, bet nav reģistrējusies apliekamo personu reģistrā.

277. Piemērojot likuma 12.panta četrpadsmito daļu, ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrēšanās apliekamo personu reģistrā, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā.

278. Likuma 13.pants ir piemērojams arī tad, ja tūrisma aģentūra vai operators ceļotājam savā vārdā sniedz komplekso pakalpojumu, kas paredz nodrošināt ceļotājam apmācību izvēlētajā mācību iestādē, mājokli (viesnīcu), ēdināšanu un transportēšanu līdz galamērķim un atpakaļ, bet sava pakalpojuma nodrošināšanai izmanto citu personu sniegtos pakalpojumus.

279. Piemērojot likuma 13.¹ panta pirmo daļu, kompensācija izmaksājama tikai par zemnieku saimniecību pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

280. Likuma 13.¹ panta pirmā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecību savāktajai un nodotajai savvaļā augošajai produkcijai (piemēram, ogām, augiem, sēnēm).

281. Piemērojot likuma 13.² panta trešo daļu, kokmateriālu transporta pakalpojumiem, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, noformējama dzelzceļa pārvadājuma pavadzīme, un nodoklis ir piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

282. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savu mantu nodod vai pārdod vairākām personām, ar nodokli neapliek mantas daļu, kura tiek ieguldīta tajās komercsabiedrībās, kas ir privatizēto valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējas. 

283. Likuma 14.panta trešā daļa ir piemērojama, arī likvidējot ārvalsts komersanta pārstāvniecību.

284. Likuma 14.panta ceturto daļu piemēro arī tad, ja apliekamās personas īpašumu pārdod administrators vai likvidators.

285. Likuma 14.panta piekto daļu piemēro arī tad, ja ar mantas nodalīšanu reorganizācijas ceļā tiek veikts ieguldījums esošas komercsabiedrības kapitālā un pēc reālās mantas nodošanas esošai komercsabiedrībai komercreģistra iestādē ir veikti attiecīgie ieraksti par reorganizāciju. Esoša iegūstošā komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā. 

286. Likuma 14.panta piekto, sesto un septīto daļu piemēro arī tad, ja uz sabiedrības līguma pamata Civillikuma izpratnē apvienojušās divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (biedri) un izveidojušas sabiedrību, kā arī tad, ja šāda sabiedrība tiek sadalīta, un tad, ja fiziskā persona (individuālā darba veicējs) tiek pārreģistrēta par komersantu.

287. Piemērojot likuma 14.pantu, atsevišķi pārdotās preces, pamatlīdzekļi, materiāli vai pakalpojumi (tiesības un citi nemateriālie aktīvi) apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

288. Par likuma 18.panta pirmās daļas otrajā un trešajā punktā minētajām preču iegādēm un piegādēm Eiropas Savienības teritorijā ir uzskatāma preču pārsūtīšana komersantam (apliekamā persona) piederošā uzņēmuma ietvaros (no vienas filiāles uz otru filiāli).

289. Apliekamā persona, kas iekšzemē saņem likuma 18.panta trešajā daļā minētās preces vai no iekšzemes nosūta likuma 18.panta ceturtajā daļā minētās preces, veic šo preču uzskaiti šim nolūkam izveidotajos grāmatvedības reģistros.

290. Piemērojot likuma 20.pantu, ja preces tiek nosūtītas no citas dalībvalsts uz Latvijas Republiku, šādu preču iegādes vieta ir iekšzeme.

291. Piemērojot likuma 20.panta otro daļu, jaunā transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja apliekamā vai neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli un:

291.1. sauszemes motorizēto transportlīdzekli reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

291.2. kuģi vai citu kuģošanas līdzekli reģistrē Latvijas Kuģu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

291.3. gaisa kuģi reģistrē Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.

292. Piemērojot likuma 21.pantu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozī­jumam Latvijas Republikā, preču importēšanas vieta ir iekšzeme.

293. Piemērojot likuma 22.panta pirmo daļu, ja preču transportēšana tiek uzsākta Latvijas Republikas teritorijā, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir iekšzeme.

294. Piemērojot likuma 22.panta otro daļu, ja preču transportēšana tiek uzsākta Latvijas Republikas teritorijā un preču transportēšanas pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamajai personai, minētā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

295. Piemērojot likuma 22.panta otro daļu, par preču transporta pakal­pojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vietu uzskata to dalībvalsti, kas izsniegusi pakalpojuma saņēmējam derīgu pievienotās vērtības nodokļa reģistrā­cijas numuru šajā valstī, kuru pakalpojuma saņēmējs ir norādījis pakalpojuma sniedzējam.

296. Ja likuma 23.pantā minētie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts apliekamajai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā dalīb­valsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

297. Ja likuma 23.pantā minētie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts neapliekamajai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

298. Piemērojot likuma 23.pantu, ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā dalībvalsts, kas izsniegusi pakalpojuma saņēmējam derīgu pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuru šajā valstī, kuru pakalpojuma saņēmējs ir norādījis pakalpojuma sniedzējam.

299. Piemērojot likuma 24.panta pirmo daļu, starpniecības aģenta pakal­pojuma sniegšanas vietu nosaka arī saskaņā ar likuma 4.panta 7.⁴ daļu.

300. Ja starpniecības aģents likuma 24.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus iekšzemē sniedz citas dalībvalsts apliekamajai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

301. Ja starpniecības aģents likuma 24.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus iekšzemē sniedz citas dalībvalsts neapliekamajai personai, starpnie­cības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme.

302. Piemērojot likuma 25.pantu, ja ar kustamo (ķermenisko) lietu saistītie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts neapliekamajai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

303. Piemērojot likuma 25.pantu, ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā dalībvalsts, kas izsniegusi pakalpojuma saņēmējam derīgu pievienotās vērtības nodokļa reģistrā­cijas numuru šajā valstī, kuru pakalpojuma saņēmējs ir norādījis pakalpojuma sniedzējam.

304. Piemērojot likuma 25.pantu, ja ar kustamo (ķermenisko) lietu saistītie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts apliekamajai personai un pēc pakalpojumu sniegšanas kustamā (ķermeniskā) lieta netiek izvesta no iekš­zemes, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

305. Pie likuma 25.pantā minētajiem pakalpojumiem ir pieskaitāmi pārstrādes pakalpojumi.

306. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā summa veidojas no visām saņemto preču iegādes summām, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādes un akcīzes preču iegādes summas.

307. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācija ir attiecināma arī uz budžeta institūciju veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

308. Likuma 26.panta trešajā daļā minētā summa veidojas no visām to piegāžu summām, kuras minētā persona piegādājusi kalendāra gada laikā.

309. Lai likuma 26.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās personas tiktu reģistrētas apliekamo personu reģistrā, tās iesniedz reģistrācijas iesniegumu (4.pielikums) Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē atbilstoši vienai no darījuma izpildes vietām iekšzemē. 

310. Iesniedzot šo noteikumu 309.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu piln­varojumu.

311. Piemērojot likuma 26.panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izskata reģistrācijas iesniegumu un 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas reģistrē personu apliekamo personu reģistrā vai, ja persona nav norādījusi visu šo noteikumu 309.punktā minētajā reģistrācijas iesniegumā pieprasīto informāciju, pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

312. Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski paziņo to personai, norādot atteikuma iemeslus.

313. Personai, kura saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmu­mu dienesta teritoriālajā iestādē.

314. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamajai personai, kas trīspusējā darījumā piedalās kā starpnieks, nav jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja preču galasaņēmējs ir apliekamā persona.

315. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamā persona var nereģistrēties apliekamo personu reģistrā, ja apliekamā persona saņem no šīs personas ražošanas preču krājumus vai vairumtirdzniecības preču krājumus un īpašumtiesības saskaņā ar starp šīm personām noslēgto līgumu uz minētajām precēm apliekamajai personai (preču saņēmējam) pāriet tikai preču tālākpārdošanas vai izmantošanas brīdī. Preču saņēmējam jāmaksā nodoklis par šādu preču iegādi saskaņā ar likuma 30.panta pirmo daļu un jānodrošina detalizēta saņemto preču atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

316. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu, par citas dalībvalsts apliekamās personas reģistrācijas numura citas dalībvalsts apliekamo personu reģistrā derīgumu var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī tā mājas lapā internetā (www.vid.gov.lv).

317. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļa 0 procentu likme ir piemērojama arī elektroenerģijas un dabasgāzes piegādei citas dalībvalsts apliekamajai personai. Šajā gadījumā nav nepieciešami preču transportēšanas dokumenti.

318. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu, ja preces transportēšanu nodrošina preču saņēmējs, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču nodošanas faktu pārvadā­tājam vai citai personai, kas nodrošina preču pārvadājumu.

319. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu, ja preces transportēšanu nodrošina preču nosūtītājs, izmantojot savu transportu, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču transportēšanas uzsākšanu.

320. Piemērojot likuma 28.panta ceturto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī tai preču transportēšanas pakalpojuma daļai, kas veikta iekšzemē, ja minētais pakalpojums ir daļa no kopējā preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā.

321. Likuma 28.panta sestās daļas norma nav attiecināma uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 13. vai 17.punktu. 

322. Likuma 28.panta sestā daļa ir piemērojama arī tad, ja apliekamā persona sniedz likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību.

323. Piemērojot likuma 29.panta otro daļu, preču iegādes vērtībā neietilpst vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, dabas resursu nodoklis un atliktais akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

324. Likuma 31.panta otrā daļa nav attiecināma uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem saņemtajiem pakalpojumiem.

325. Likuma 33.panta otrās daļas 1.punktā minētie pavaddokumenti ir tie dokumenti, ar kuriem preces tiek ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

326. Piemērojot likuma 34.panta otro daļu, ja neapliekamā persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli citā dalībvalstī, jau ir samaksājusi nodokli un var to pierādīt ar attiecīgiem dokumentiem, likuma izpratnē netiek veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā. Reģistrējot šo jauno trans­portlīdzekli iekšzemē, nodoklis nav jāmaksā.

327. Šo noteikumu 39.punkts piemērojams ar 2007.gada 1.janvāri.

328. Noteikumi piemērojami ar 2006.gada 2.aprīli.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi piemērojami ar 2006.gada 2.aprīli.

Pielikumi 1-4

ZIP 60 kb