Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 304 "Noteikumi par zāļu ražošanas un kontroles kārtību, par zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas prasībām un profesionālo pieredzi un kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.2006., Nr. 70 (3438) https://vestnesis.lv/ta/id/134261

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.306

Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību

Vēl šajā numurā

08.05.2006., Nr. 70 (3438)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 304

Pieņemts: 18.04.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.304

Rīgā 2006.gada 18.aprīlī (prot. Nr.22 21.§)

Noteikumi par zāļu ražošanas un kontroles kārtību, par zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas prasībām un profesionālo pieredzi un kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 3. un 13.punktu un 52.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka zāļu ražošanas un kontroles kārtību, par zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasības, kā arī kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu.

2. Šie noteikumi attiecas uz:

2.1. cilvēkiem paredzētajām zālēm, kas ražotas rūpnieciski vai pagatavotas, izmantojot metodi, kas ietver rūpniecisku procesu;

2.2. zālēm, kas ražotas Latvijas Republikā un paredzētas tikai izvešanai uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis un kuras ir parakstījušas Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk – Eiropas Ekonomikas zonas valstis);

2.3. starpproduktiem;

2.4. homeopātiskajām zālēm;

2.5. augu izcelsmes zālēm, kuras atbilst tradicionāli lietotu augu izcelsmes zāļu kritērijiem, kas noteikti zāļu reģistrēšanas noteikumos;

2.6. pētāmo zāļu ražošanu;

2.7. aptiekā izgatavoto zāļu kvalitātes kontroli.

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. radionuklīdiem (radioaktīviem izotopiem) slēgtu starojuma avotu veidā;

3.2. nesadalītām cilvēku asinīm, plazmu vai asins šūnām, izņemot plazmu, kura pagatavota rūpnieciski.

4. Šo noteikumu izpratnē:

4.1. aktīvā viela ir viela vai vielu maisījums, ko paredzēts izmantot zāļu ražošanā un kas šādā gadījumā kļūst par konkrēto zāļu aktīvo sastāvdaļu;

4.2. fasēšana ir gatavo zāļu sadalīšana noteiktā vienību daudzumā;

4.3. galaprodukts ir zāles, uz kurām attiecināmas visas ražošanas stadijas, tai skaitā iepakošana galīgā iepakojumā;

4.4. iepakošana ir jebkura operācija, arī pildīšana un marķēšana, lai neiepakotas zāles pārvērstu par galaproduktu;

4.5. izejviela ir jebkura viela, ko lieto zāļu ražošanā, izņemot iepakojuma materiālu;

4.6. kvalificēšana ir darbība, ar kuru pierāda un dokumentē to, ka jebkura zāļu ražošanā lietotā iekārta ir pienācīgi uzstādīta, darbojas pareizi un nodrošina gaidītos rezultātus. Kvalificēšana ir validācijas sastāvdaļa, bet atsevišķu kvalificēšanas posmu veikšana nenozīmē procesa validāciju;

4.7. laba ražošanas prakse ir daļa no zāļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas garantē, ka zāles pastāvīgi ražo un pārbauda saskaņā ar to paredzē­tajai lietošanai atbilstošām kvalitātes prasībām;

4.8. sērija ir konkrēts viendabīgs (ar noteiktām pielaidēm) zāļu vai starpprodukta daudzums, kas iegūts kādā atsevišķā ražošanas procesā vai vairākos procesos. Ja ir nepārtrauktā ražošana, sērija var būt kāda saražotā apjoma noteikta daļa. Sērijas apjoms ir konkrēts noteikts daudzums vai daudzums, ko saražo noteiktā laikposmā;

4.9. specifikācija ir detalizēts prasību apraksts zāļu ražošanas procesā lietotiem vai iegūtiem produktiem vai materiāliem;

4.10. starpprodukts ir daļēji pārstrādāts materiāls, arī izejviela, kas pakļauta turpmākiem zāļu ražošanas posmiem (stadijām), pirms tas kļūst par neiepakotu produktu;

4.11. validācija ir dokumentēta programma, kuras īstenošana ļauj ar lielu pārliecību apgalvot, ka konkrētais process, metode vai sistēma, kas tiek izmantota zāļu ražošanā vai kontrolē, pastāvīgi darbosies, nodrošinot rezultātus, kas atbilst iepriekš noteiktajiem kritērijiem.

 

II. Prasības zāļu ražošanai

5. Zāles, tai skaitā pētāmās zāles, drīkst ražot noteiktā zāļu formā, ja saskaņā ar Farmācijas likumu, šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai izsniegšanas, apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību, komersants ir saņēmis Zāļu valsts aģentūras izsniegtu speciālu atļauju (licenci) zāļu ražošanai/importēšanai (turpmāk – speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai).

6. Speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai nepieciešama gan pilnīga, gan daļēja ražošanas procesa veikšanai, kā arī dažādiem fasēšanas, iepakošanas un galaprodukta noformēšanas procesiem.

7. Speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai nav nepieciešama aptiekai, kurā farmaceits zāles izgatavo un fasē, kā arī maina iepakojumu vai noformējumu zālēm, kas paredzētas individuālajam pacientam pēc ārstniecības personas izrakstītas receptes (formula magistralis) vai ārstniecības iestādes rakstiska pieprasījuma, vai zālēm, kuras izgatavo atbilstoši farmakopeju monogrāfijām un kuras paredzēts izplatīt pacientiem, kurus apkalpo attiecīgā aptieka (formula officinalis).

8. Persona, kas iesaistīta darbībās, kuru veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai (turpmāk – zāļu ražotājs), nodrošina šādu prasību izpildi:

8.1. zāļu ražošanā un kontrolē nodarbina atbilstošas kvalifikācijas personālu, kas nodrošina ražošanas un kontroles prasību ievērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem;

8.2. izlieto reģistrētās zāles un pētāmās zāles saskaņā ar normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu noteiktajiem labas izplatīšanas prakses principiem;

8.3. par Farmācijas likuma 52.pantā minētās atbildīgās amatpersonas (turpmāk – kvalificētā persona) maiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā) rakstiski informē Zāļu valsts aģentūru;

8.4. nodrošina iespēju Zāļu valsts aģentūras amatpersonām jebkurā diennakts laikā apmeklēt visas zāļu ražotāja telpas;

8.5. nodrošina iespēju kvalificētajai personai pildīt šo noteikumu 10. un 11.punktā minētos pienākumus, piemēram, nododot tās rīcībā visu nepieciešamo aprīkojumu;

8.6. ievēro zāļu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes un par izejvielām izmanto tikai tādas aktīvās vielas, kas ražotas saskaņā ar aktīvo vielu labas ražošanas prakses pamatnostādnēm. Aktīvo vielu ražošana ietver gan pilnīgu, gan daļēju aktīvo vielu ražošanu vai importēšanu, kā arī dažādu veidu fasēšanas, iepakošanas un noformēšanas darbības, ko veic pirms to iekļaušanas zāļu sastāvā, tai skaitā atkārtotu iepakošanu vai marķēšanu, ko veic izejvielu izplatītājs;

8.7. ražošanas darbības veic saskaņā ar speciālās atļaujas (licences) zāļu ražošanai nosacījumiem;

8.8. zāles, kurām nepieciešama reģistrācijas apliecība, ražo saskaņā ar zāļu reģistrācijai iesniegtajiem datiem un dokumentiem. Attiecībā uz pētāmajām zālēm nodrošina, ka visas ražošanas darbības veic saskaņā ar informāciju, ko sponsors norādījis zāļu klīniskās izpētes atļaujas iesniegumā. Izmantojamās ražošanas metodes, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un pētāmo zāļu attīstību, regulāri pārskata.

9. Zāļu ražotājs nodrošina, ka viņa rīcībā pastāvīgi un nepārtraukti ir vismaz viena kvalificētā persona, kuras izglītība un praktiskā pieredze atbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām un kura galvenokārt ir atbildīga par šo noteikumu 10. un 11.punktā minēto pienākumu izpildi. Ja zāļu ražotājs personīgi atbilst šo noteikumu 13.punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pats var uzņemties atbildību un pildīt kvalificētās personas pienākumus.

10. Kvalificētā persona, neierobežojot tās attiecības ar zāļu ražotāju, ir atbildīga par to, ka katru zāļu sēriju ražo un kontrolē, ievērojot šo noteikumu prasības un saskaņā ar zāļu reģistrācijas dokumentācijā norādītajām metodēm. Ja ražo pētāmās zāles, kvalificētā persona ir atbildīga par to, ka katra zāļu sērija tiek ražota un pārbaudīta saskaņā ar labas ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm, produkta specifikāciju dokumentu un informāciju, ko sponsors ir norādījis iesniegumā Zāļu valsts aģentūrai klīnisko pētījumu atļaujas saņemšanai.

11. Kvalificētā persona visos gadījumos (īpaši, ja zāles pārdod) galaproduktu sertificē, izdarot precīzus ierakstus reģistrācijas žurnālā vai citā šim nolūkam paredzētā līdzvērtīgā dokumentā un apliecinot ar parakstu, ka katra zāļu sērija ražota un kontrolēta atbilstoši šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām. Pēc noteiktām darbībām reģistrācijas žurnālu vai attiecīgo dokumentu papildina un glabā uzņēmumā ne mazāk kā piecus gadus kopš pēdējā ieraksta veikšanas, nodrošinot Zāļu valsts aģentūras amatpersonām pieejamību minētajam žurnālam vai dokumentam.

12. Narkotisko un psihotropo zāļu ražošanā ievēro prasības, kas noteiktas likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", likumā "Par prekursoriem" un attiecīgajos normatīvajos aktos, kas nosaka prasības narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru lietošanai zāļu ražošanas uzņēmumos.

 

III. Kvalificētās personas kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasības

13. Kvalificētā persona atbilst šādām kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām:

13.1. kvalificētajai personai ir diploms, apliecība vai cits kvalifikācijas apliecinājums, ko iegūst pēc augstskolas (universitātes) studiju programmas pabeigšanas vai pēc tādas studiju programmas pabeigšanas, ko Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīst par līdzvērtīgu universitātes studiju programmai un kura ietver vismaz četru gadu teorētiskās un praktiskās studijas vienā no šādām zinātnes nozarēm: farmācija, medicīna, veterinārmedicīna, ķīmija, farmācijas ķīmija un tehnoloģija, bioloģija. Minimālais universitātes studiju ilgums var būt trīsarpus gadi, ja tām seko vismaz viena gada teorētiskās un praktiskās mācības, kas ietver vismaz sešu mēnešu mācības vispārēja tipa aptiekā un kuru beigās nokārto eksāmenu atbilstoši universitātes studiju programmā noteiktajām prasībām;

13.2. šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētā studiju programma ietver teorētiskās un praktiskās studijas, kurās tiek apgūti vismaz šādi studiju kursi:

13.2.1. fizika;

13.2.2. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

13.2.3. organiskā ķīmija;

13.2.4. analītiskā ķīmija;

13.2.5. farmācijas ķīmija, tajā skaitā zāļu analīze;

13.2.6. vispārīgā un medicīnas bioķīmija;

13.2.7. fizioloģija;

13.2.8. mikrobioloģija;

13.2.9. farmakoloģija;

13.2.10. farmaceitiskā tehnoloģija;

13.2.11. toksikoloģija;

13.2.12. farmakognozija (augu un dzīvnieku izcelsmes aktīvo vielu sastāva un iedarbības pētīšana);

13.3. ne mazāk kā divu gadu praktiskā pieredze vienā vai vairākos uzņēmumos, kam ir speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai tādās jomās kā zāļu kvalitatīvā analīze, aktīvo vielu kvantitatīvā analīze, kā arī testēšana un pārbaudes, kas nepieciešamas zāļu kvalitātes nodrošināšanai. Praktiskās pieredzes laiks var būt par gadu mazāks, ja studijas universitātē ilgušas vismaz piecus gadus, un par pusotru gadu mazāks, ja studijas ilgušas vismaz sešus gadus.

14. Studijām šo noteikumu 13.2.apakš­punktā minētajos priekšmetos ir jābūt tādā apjomā, lai attiecīgā persona varētu pildīt šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktos kvalificētās personas pienākumus.

15. Ja diplomi, apliecības vai citi oficiālās kvalifikācijas apliecinājumi neatbilst kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 13.1.apakšpunktā, Zāļu valsts aģentūra pieprasa, lai attiecīgā persona iesniedz augstskolas izsniegtu apliecinājumu par šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minēto studiju kursu apguvi.

 

IV. Zāļu labas ražošanas prakses principi un pamatnostādnes

16. Zāļu ražotājs izveido un īsteno zāļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas ietver visus organizatoriskos pasākumus, lai garantētu, ka zāles vai pētāmās zāles atbilst tādai kvalitātei, kāda nepieciešama to paredzētajai lietošanai. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē, ka:

16.1. zāles rada un izstrādā saskaņā ar labas ražošanas prakses un labas laboratorijas prakses prasībām;

16.2. ražošanas un kontroles darbības ir skaidri noteiktas un atbilst labai ražošanas praksei;

16.3. ir skaidri noteikti vadības pienākumi;

16.4. ir veikti pasākumi pareizo izejvielu un iepakojuma materiālu ražošanai, piegādei un lietošanai;

16.5. tiek veiktas visas nepieciešamās starpproduktu pārbaudes un visas procesa pārbaudes un validācijas;

16.6. gatavo produkciju pareizi apstrādā un pārbauda saskaņā ar noteiktu procedūru;

16.7. zāles pārdod vai piegādā tikai pēc tam, kad kvalificētā persona ir apliecinājusi, ka visas zāļu sērijas ir saražotas un pārbaudītas atbilstoši reģistrācijas apliecībai un pārējiem noteikumiem, kas attiecas uz zāļu ražošanu, kontroli un izlaidi;

16.8. pastāv vienošanās, ka, ciktāl iespējams, zāles uzglabā, izplata un ar tām rīkojas tā, lai saglabātu zāļu kvalitāti visā uzglabāšanas laikā;

16.9. ir izstrādāta paškontroles sistēma vai kvalitātes kontroles procedūra, ar kuru saskaņā regulāri izvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti un piemērojamību.

17. Zāļu ražotājs attiecībā uz personālu nodrošina šādu prasību izpildi:

17.1. katrā ražošanas un kontroles vietā ražotāja rīcībā ir pietiekams skaits darbinieku ar nepieciešamo kvalifikāciju un praktisko pieredzi, lai nodrošinātu zāļu paredzētajai lietošanai atbilstošu kvalitāti;

17.2. vadošā un administratīvā personāla pienākumi noteikti darba pienākumu aprakstā. Pamatpersonāls, kas ir atbildīgs par labas ražošanas prakses piemērošanu un funkcionēšanu, ir kvalificētā persona, ražošanas struktūrvienības vadītājs un kvalitātes kontroles struktūrvienības vadītājs. Personāla attiecību hierarhiju nosaka uzņēmuma struktūras shēmā. Struktūras shēmu un darba pienākumu aprakstus apstiprina saskaņā ar zāļu ražotāja noteikto iekšējo kārtību;

17.3. šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētajam personālam piešķir noteiktas pilnvaras pienākumu izpildei;

17.4. personālam nodrošina sākotnējo un pastāvīgo apmācību (regulāri izvērtējot tās praktisko lietderīgumu), kas ietver kvalitātes nodrošināšanas un labas ražošanas prakses principu teorētisku un praktisku apguvi, kā arī, ja nepieciešams, konkrētas prasības pētāmo zāļu ražošanai;

17.5. izstrādā un ievēro higiēnas programmas, kas pielāgotas veicamajām darbībām, īpaši akcentējot prasības, kas attiecas uz personāla veselību, personīgo higiēnu un apģērbu.

18. Telpas un iekārtas papildus normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības prasībām atbilst šādām prasībām:

18.1. telpas un ražošanas iekārtas izvieto, projektē, būvē, pielāgo un uztur atbilstoši veicamajām darbībām;

18.2. telpas un ražošanas iekārtas izvieto, projektē un izmanto tā, lai līdz minimumam samazinātu kļūdīšanās risku un būtu iespējama to efektīva tīrīšana un ekspluatācija (apkope), lai nepieļautu zāļu un izejvielu piesārņošanu, savstarpēju piesārņošanu (materiāla vai gatavā produkta piesārņošanu ar citu materiālu vai produktu) un jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz produkta kvalitāti;

18.3. telpas un iekārtas, ko izmanto ražošanā, ir atbilstoši kvalificētas un validētas.

19. Zāļu ražotājs izveido un uztur dokumentācijas sistēmu, kas ietver specifikācijas, ražošanas formulas, apstrādes un iepakošanas instrukcijas, norādījumus konkrētu ar zāļu ražošanu tieši vai netieši saistītu darbību veikšanai, piesardzības un citu pasākumu aprakstus (turpmāk – procedūras) un protokolus, kas attiecas uz dažādām veiktajām ražošanas darbībām. Minētie dokumenti ir skaidri, bez kļūdām, un tos regulāri aktualizē. Ir pieejamas iepriekš noteiktās procedūras, kā arī specifisku dokumentu kopums, kas atspoguļo sērijas ražošanas procesa un kvalitātes kontroles procesa gaitu (turpmāk – sērijas pieraksts). Šis dokumentu kopums nodrošina izsekojamību katras zāļu sērijas ražošanas vēsturei, izmaiņām, kas veiktas pētāmo zāļu izstrādes laikā, informāciju par sērijas izplatīšanu, kā arī citiem nozīmīgiem apstākļiem, kas ietekmē gatavā produkta kvalitāti (turpmāk – sērijas dokumentācija).

20. Sērijas dokumentāciju par zālēm uzglabā vismaz gadu pēc attiecīgās zāļu sērijas derīguma termiņa beigām vai vismaz piecus gadus pēc šo noteikumu 11.punktā minētās galaprodukta sertifikācijas, ņemot vērā garāko periodu.

21. Sērijas dokumentāciju par pētāmajām zālēm uzglabā vismaz piecus gadus pēc pēdējā klīniskā pētījuma pabeigšanas vai formālās pārtraukšanas, kurā sērija tika izmantota. Sponsors vai reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks), ja tā nav viena un tā pati persona, ir atbildīgs par to, ka tiek saglabāti sērijas pieraksti, kas nepieciešami zāļu turpmākajai reģistrēšanai saskaņā ar normatī­vajiem aktiem par zāļu reģistrēšanu.

22. Ja sērijas dokumentāciju nenoformē rakstiski, bet izmanto elektro­nisko, fotogrāfisko vai citu datu apstrādes sistēmu, zāļu ražotājs vispirms veic šīs sistēmas validāciju, lai nodrošinātu, ka dati tiks saglabāti paredzētajā uzglabāšanas periodā. Šajās sistēmās saglabātie dati ir viegli pieejami un saprotami, un tos pēc pieprasījuma iesniedz Zāļu valsts aģentūrā. Elektroniski saglabātus datus pret datu zudumu vai bojājumu aizsargā, tos kopējot, dublējot vai nosūtot uz citu glabāšanas sistēmu, kā arī saglabā auditācijas pierakstus.

23. Zāļu ražošanas process atbilst šādām prasībām:

23.1. ražošanas darbības veic atbilstoši apstiprinātām instrukcijām, procedūrām un labas ražošanas prakses prasībām;

23.2. ražošanas procesa kontrolei nodrošina nepieciešamos resursus atbilstošā apjomā;

23.3. visas ražošanas procesa novirzes un produkta defektus dokumentē un rūpīgi izmeklē;

23.4. veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai novērstu zāļu un izejvielu savstarpēju piesārņošanu un sajaukšanu. Attiecībā uz pētāmajām zālēm īpašu uzmanību pievērš produktu apstrādei kodēšanas metodes (apzināta pētāmo zāļu identitātes slēpšana saskaņā ar sponsora norādījumiem) izmantošanas laikā un pēc tās izmantošanas;

23.5. jebkuru jaunu ražošanas procesu vai būtiskas izmaiņas ražošanas procesā noteiktā kārtībā validē. Ražošanas procesu kritiskos posmus regulāri atkārtoti validē;

23.6. attiecībā uz pētāmajām zālēm nodrošina ražošanas procesa validāciju kopumā, ciktāl tas nepieciešams, ņemot vērā produkta izstrādes stadiju. Nodrošina vismaz kritisko procesa posmu, piemēram, sterilizācijas, validāciju. Dokumentē pilnībā visus ražošanas procesa izveidošanas un attīstības posmus.

24. Kvalitātes kontrole atbilst šādām prasībām:

24.1. zāļu ražotājs izveido un uztur kvalitātes kontroles struktūrvienību, kuru vada persona ar atbilstošu kvalifikāciju (kas noteikta amata aprakstā) un kura nav saistīta ar ražošanu;

24.2. kvalitātes kontroles struktūrvienības vadītāja rīcībā ir viena vai vairākas kvalitātes kontroles laboratorijas ar atbilstošu personālu un aprīkojumu, lai varētu veikt nepieciešamās izejvielu, iepakojuma materiālu, starpproduktu un galaprodukta pārbaudes;

24.3. zāļu kvalitātes kontrolei var izmantot laboratorijas, ar kurām noslēgts līgums, ja ir izpildīti šo noteikumu 27.punktā minētie nosacījumi;

24.4. attiecībā uz pētāmajām zālēm sponsors nodrošina, ka laboratorija, ar kuru noslēgts līgums, atbilst iesniegumā (kas iesniegts Zāļu valsts aģentūrā atļaujas zāļu klīniskās izpētes uzsākšanai saņemšanai) norādītajām prasībām;

24.5. galaprodukta pēdējās kontroles laikā pirms zāļu izlaišanas pārdošanai vai piegādēm, vai izmantošanai klīniskajos pētījumos kvalitātes kontroles struktūrvienība papildus analītiskajiem rezultātiem ņem vērā citu būtisku informāciju, piemēram, par ražošanas apstākļiem, ražošanas procesa laikā veikto pārbaužu rezultātiem, ražošanas dokumentu pārbaudi, kā arī galaprodukta un tā iepakojuma atbilstību specifikācijām;

24.6. katras galaprodukta sērijas parau­gus uzglabā vismaz gadu pēc derīguma termiņa beigām;

24.7. attiecībā uz pētāmajām zālēm – pienācīgus paraugus no katras neiepakotu produktu sērijas un galvenajiem primārā iepakojuma komponentiem, kas izmantoti katrā galaprodukta sērijā, uzglabā vismaz divus gadus pēc tā pēdējā klīniskā pētījuma pabeigšanas vai oficiālas pārtraukšanas, kurā partija tika izmantota, ņemot vērā garāko periodu;

24.8. zāļu ražošanā izmantoto izejvielu paraugus, izņemot šķīdinātājus, gāzes un ūdeni, uzglabā ne mazāk kā divus gadus pēc produkta izlaides. Paraugu uzglabāšanas laiks var būt mazāks, ja specifikācijā noteiktais stabilitātes periods ir īsāks;

24.9. par zāļu un izejvielu paraugu uzglabāšanas vietu informē Zāļu valsts aģentūru, un tās amatpersonām ir nodrošināta iespēja jebkurā laikā apmeklēt attiecīgās telpas;

24.10. ja zāles ražo individuālam pasūtījumam, mazos daudzumos vai zāļu un izejvielu paraugu uzglabāšana to īpašību dēļ ir apgrūtinoša, pēc vienošanās ar Zāļu valsts aģentūru var noteikt citus paraugu ņemšanas un uzglabāšanas nosacījumus.

25. Ja kādu ražošanas vai ar to saistītu darbību vai kvalitātes kontroli veic cita persona (turpmāk – līgumdarba izpildītājs), zāļu ražotājs un līgumdarba izpildītājs noslēdz rakstisku līgumu par konkrētā darba izpildi. Līgumā precīzi nosaka pušu pienākumus, īpaši uzsverot līgumdarba izpildītāja pienākumu ievērot labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, kā arī veidu, kādā kvalificētā persona, kura ir atbildīga par katras sērijas sertificēšanu, izpilda savus pienākumus.

26. Līgumdarba izpildītājs nodrošina šādu prasību izpildi:

26.1. ja nav saņemta zāļu ražotāja rakstiska atļauja, apakšlīgumu ar trešo personu par darbu, kas saskaņā ar šo noteikumu 25.punktā minēto līgumu uzticēts līgumdarba izpildītājam, neslēdz;

26.2. līgumdarba izpildītājs, kas uz līguma pamata sākotnējā ražotāja vārdā veic daļu ražošanas darbību, var būt tikai zāļu ražotājs, kuram ir speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai;

26.3. ievēro šajos noteikumos noteiktos labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, kā arī pakļaujas Zāļu valsts aģentūras kontrolei.

27. Pirms līguma slēgšanas par kvalitātes kontroles veikšanu zāļu ražotājs nodrošina, ka Zāļu valsts aģentūras amatpersonas veic pārbaudi un sniedz atzinumu par laboratorijas atbilstību labas ražošanas prakses prasībām.

28. Zāļu ražotājs (ja tiek ražotas pētāmās zāles, – sadarbībā ar sponsoru) nodrošina šādu prasību izpildi attiecībā uz sūdzībām, zāļu izņemšanu no apgrozības un kodēto pētāmo zāļu identitātes atklāšanu (turpmāk – atkodēšana):

28.1. ievieš par zālēm saņemto sūdzību reģistrācijas un izskatīšanas sistēmu, kā arī vienlaikus nodrošina efektīvu tādas sistēmas darbību, uz kuru pamatojoties izplatīšanas tīklā esošās zāles ātri un jebkurā laikā var izņemt no apgrozības. Zāļu ražotājs reģistrē visas sūdzības par zāļu defektiem un izmeklē tās. Zāļu ražotājs 24 stundu laikā pēc fakta konstatēšanas informē Zāļu valsts aģentūru par jebkuru defektu vai sūdzību, kas varētu būt par pamatu zāļu atsaukšanai no tirgus vai ārpuskārtas izplatīšanas ierobežošanai, un, ja iespējams, norāda arī galamērķa valstis;

28.2. jebkura zāļu atsaukšana no tirgus notiek saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu;

28.3. sadarbībā ar sponsoru ievieš pētāmo zāļu sūdzību reģistrācijas un izskatīšanas sistēmu, kā arī vienlaikus nodrošina efektīvu tādas sistēmas darbību, uz kuru pamatojoties izplatīšanas tīklā esošās pētāmās zāles ātri un jebkurā laikā var izņemt no apgrozības. Pētāmo zāļu ražotājs reģistrē un izmeklē visas sūdzības par zāļu defektiem un informē par tiem Zāļu valsts aģentūru, ja attiecīgo defektu dēļ zāles varētu izņemt no apgrozības vai ārpus kārtas ierobežot to izplatīšanu;

28.4. visas ar pētāmajām zālēm saistītās pētījumu veikšanas vietas identificē un, ciktāl tas iespējams, norāda galamērķa valstis;

28.5. attiecībā uz pētāmām zālēm, kuras ir reģistrētas, pētāmo zāļu ražotājs, sadarbojoties ar sponsoru, informē zāļu reģistrācijas apliecības turētāju (īpašnieku) par visiem defektiem, kas varētu attiekties uz zālēm, kuras ir reģistrētas;

28.6. sponsors veic pētāmo zāļu ātro atkodēšanu, ja nepieciešama pētāmo zāļu tūlītēja izņemšana no apgrozības saskaņā ar šo noteikumu 28.3.apakšpunktu. Sponsors nodrošina, lai atkodēšana pētāmo zāļu identitāti atklāj tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams.

29. Zāļu ražotājs nodrošina atkārtotu paškontroli, lai uzraudzītu labas ražošanas prakses īstenošanu un ievērošanu, kā arī lai ierosinātu nepieciešamos korektīvos pasākumus. Šādu paškontroli un pēc tam veiktās korektīvās darbības dokumentē un pierakstus glabā ne mazāk kā piecus gadus.

30. Zāļu labas ražošanas prakses principu un šajā nodaļā minēto pamatnostādņu, kā arī aktīvo vielu labas ražošanas prakses principu interpretācijai zāļu ražotājs ņem vērā Eiropas Komisijas norādījumus par zāļu un pētāmo zāļu labu ražošanas praksi (turpmāk – Eiropas Komisijas norādījumi), ko Eiropas Komisija publicējusi Eiropas Savienības Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājuma 4.sējumā un kas latviešu valodā ir publicēti Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā (www.zva.gov.lv).

31. Zāļu ražotājs, kas ražo no cilvēka asinīm un plazmas iegūtās zāles, nodrošina šo zāļu izgatavošanā izmantotā ražošanas procesa un visu attīrīšanas procesu atbilstošu validāciju, lai panāktu visu sēriju viendabīgumu un garantētu, ciktāl to pieļauj tehnoloģija, drošību pret inficēšanos ar specifiskiem vīrusiem. Zāļu ražotājs informē Zāļu valsts aģentūru par metodēm, kas ir lietotas, lai samazinātu vai likvidētu patogēnos vīrusus, kurus iespējams pārnest ar šādām zālēm. Šo zāļu ražošanā izmanto izejvielas (cilvēka asinis un plazmu), ar kurām nav iespējams pārnest infekcijas slimības un kuras ir saņemtas no Valsts asinsdonoru centra un ārstniecības iestāžu asins sagatavošanas nodaļām, kurās cilvēka asins un asins komponentu savākšana, testēšana, apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem.

 

V. Zāļu labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtība

32. Lai nodrošinātu, ka zāļu ražotājs ievēro šajos noteikumos noteiktos labas ražošanas prakses principus un pamatno­stādnes, Zāļu valsts aģentūra:

32.1. pēc speciālas atļaujas (licences) zāļu ražošanai izsniegšanas ne retāk kā reizi trijos gados veic atkārtotas labas ražošanas prakses pārbaudes (inspicēšanu). Zāļu valsts aģentūra vienojas ar zāļu ražotāju par laiku, kad tiks uzsākta pārbaude, un par to rakstiski paziņo ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pārbaudes uzsākšanas;

32.2. ja nepieciešams, veic pārbaudes, par kurām nav paziņots, un attiecīgajā gadījumā paraugus testē Zāļu valsts aģentūras laboratorijā vai laboratorijā, kurai ir tiesības kontrolēt zāles;

32.3. ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību labas ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm, ir tiesīga veikt pārbaudes, par kurām nav paziņots, par izejvielām izmantojamo vielu ražotāja telpās vai reģistrācijas apliecības turētāja telpās. Šādas pārbaudes var veikt arī pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Komisijas vai Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;

32.4. ir tiesīga veikt izejvielu ražotāja pārbaudi (inspicēšanu), pamato­joties uz zāļu ražotāja iesniegumu.

33. Šo noteikumu 32.punktā minētās pārbaudes veikšanai Zāļu valsts aģentūra pilnvaro kompetentas amatpersonas, kuras ir apmācītas veikt labas ražošanas prakses prasību ievērošanas kontroli un uzraudzību un kurām ir šādas tiesības:

33.1. pārbaudīt zāļu vai par izejvielām izmantojamo vielu ražošanas uzņēmumus un visas laboratorijas, kuras izmanto zāļu ražotājs, lai konstatētu, vai zāles ražo un kontrolē saskaņā ar labu ražošanas praksi un šo zāļu reģistrācijai iesniegtajos dokumentos norādītajām ražošanas un kontroles metodēm. Minētais attiecas arī uz līgumdarba izpildītāju pārbaudi, kuriem ar zāļu ražotāju ir noslēgts šo noteikumu 25.punktā minētais līgums par atsevišķu ražošanas posmu vai kvalitātes kontroles veikšanu;

33.2. ņemt paraugus, arī lai veiktu neatkarīgu testēšanu Zāļu valsts aģentūras laboratorijā vai citā laboratorijā, kurai ir tiesības veikt zāļu kvalitātes kontroli. Ar zāļu testēšanu saistītos izdevumus sedz kontrolētā persona saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi;

33.3. izskatīt visu pārbaudāmā objekta dokumentāciju, ievērojot ierobežojumus attiecībā uz ražošanas metodes aprakstu;

33.4. imunoloģisko preparātu (vakcīnu, toksīnu, alergēnu produktu) ražošanā īpaši pārbaudīt, vai izmantotie ražošanas procesi ir pienācīgi validēti un nodrošina sēriju viendabīgumu.

34. Zāļu ražotājs kontroles laikā sniedz Zāļu valsts aģentūras amatpersonām šādus datus:

34.1. informāciju par gatavo zāļu kontroli un sastāvdaļu kontroli un ražošanas starpstadijās veikto kontroli saskaņā ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju;

34.2. par imunoloģiskajiem preparātiem un no cilvēka asinīm un plazmas iegūtām zālēm – visu galaproduktu sertifikātu kopijas, kurus izsniegusi kvalificētā persona.

35. Zāļu valsts aģentūras pilnvarotās amatpersonas zāļu ražošanas uzņēmumu pārbaudēs ņem vērā Eiropas Komisijas apkopojumu par Kopienas inspicēšanas un informācijas apmaiņas procedūrām. Lai interpretētu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, arī aktīvo vielu labas ražošanas prakses principus, ņem vērā Eiropas Komisijas norādījumus.

36. Zāļu valsts aģentūras pilnvarotās amatpersonas 10 darbdienu laikā pēc katras šo noteikumu 32.punktā minētās pārbaudes sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā norādīto veidlapas paraugu. Vienu ziņojuma eksemplāru nosūta zāļu ražotājam, kur veikta pārbaude, otru, ja nepieciešams, nosūta institūcijai, kura pieprasījusi veikt pārbaudi. Ja pārbauda pētāmo zāļu ražotāju, vienu kontroles ziņojuma eksemplāru nosūta arī sponsoram, nodrošinot konfidencialitātes ievērošanu. Zāļu valsts aģentūra pētāmo zāļu ražotāja kontroles ziņojumu var darīt pieejamu pārējām dalībvalstīm, Ētikas komitejai vai Eiropas Zāļu aģentūrai pēc to pamatota pieprasījuma.

37. Izdevumus, kas saistīti ar zāļu ražošanas uzņēmuma labas ražošanas prakses pārbaudi un paraugu testēšanu, sedz zāļu ražotājs saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

38. Zāļu valsts aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 36.punktā minēto ziņojumu, mēneša laikā pēc kontroles pabeigšanas pieņem attiecīgu lēmumu:

38.1. par sertifikāta izsniegšanu, ja pārbaudē konstatēta atbilstība labas ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm;

38.2. par sertifikāta izsniegšanas pagaidu atlikšanu, norādot iemeslus un termiņu, kādā jāveic nepieciešamie pasākumi. Nosakot šo termiņu, jāņem vērā, ka galīgais labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 90 dienas pēc šo noteikumu 32.punktā minētās pārbaudes veikšanas;

38.3. par atteikumu izsniegt sertifikātu.

39. Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu, ja kontroles ziņojumā ir konstatēts, ka:

39.1. zāļu ražošana konkrētajā zāļu ražošanas vietā neatbilst šajos notei­kumos noteiktajiem labas ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm;

39.2. zāļu ražošanas uzņēmumā nav kvalificētās personas;

39.3. kvalificētās personas pienākumus veic persona, kuras kvalifikācija un pieredze neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

40. Zāļu valsts aģentūra ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstiski par to paziņo zāļu ražotājam.

41. Zāļu valsts aģentūra:

41.1. izsniedz zāļu ražotāja labas ražošanas prakses atbilstības sertifikātu (2.pielikums). Minēto sertifikātu izsniedz pēc tam, kad zāļu ražotājs saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ir samaksājis par sertifikāta izsniegšanu noteikto maksu;

41.2. ja pieņemts šo noteikumu 38.3.apakšpunktā minētais lēmums, informē Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisiju, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) zāļu ražošanai darbības apturēšanu līdz kontroles ziņojumā minēto trūkumu novēršanai;

41.3. elektroniski nosūta Eiropas Zāļu aģentūrai šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minēto sertifikātu iekļaušanai Eiropas Savienības datu bāzē;

41.4. nosūta Eiropas Zāļu aģentūrai šo noteikumu 38.3.apakšpunktā minēto informāciju par atteikumu izsniegt sertifikātu iekļaušanai Eiropas Savienības datu bāzē.

 

VI. Aptiekā izgatavoto zāļu kvalitātes kontrole

42. Šajā nodaļā noteiktās zāļu kvalitātes kontroles prasības attiecas uz zālēm, kas izgatavotas aptiekā saskaņā ar recepti (formula magistralis) vai ārstniecības iestādes rakstisku pieprasījumu (formula officinalis).

43. Aptiekas vadītājs ir atbildīgs par aptiekā izgatavoto zāļu kvalitāti. Izgatavot zāles un veikt šo zāļu kvalitātes kontroli nedrīkst viena un tā pati persona.

44. Aptiekā izgatavotajām zālēm ir obligāta šāda kontrole:

44.1. saskaņā ar šo noteikumu 61. un 64.punktu (rezultātus noformējot rakstiski);

44.2. saskaņā ar šo noteikumu 66. un 67.punktu – zāļu agregātstāvokļa, masas viendabīguma, krāsas, garšas un smaržas pārbaude, kā arī šķīdumu pārbaude, lai noteiktu mehāniskos piemaisījumus (turpmāk – organoleptiskā kontrole);

44.3. saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76.punktu – izsniedzot zāles.

45. Aptiekā izgatavotajām zālēm, ja nepieciešams (pamatojoties uz aptiekas vadītāja norādījumiem), veic:

45.1. fizikālo kontroli – saskaņā ar šo noteikumu 68. un 69.punktu;

45.2. ķīmisko kontroli – saskaņā ar šo noteikumu 70., 71. un 72.punktu;

45.3. aptaujas kontroli – saskaņā ar šo noteikumu 73.punktu.

46. Lai veiktu izgatavoto zāļu kvalitātes kontroli, aptiekā ir īpaši aprīkota darba vieta ar analītiskajā darbā izmantojamām ierīcēm, aparatūru un aprīkojumu. Aptiekas vadītājs, ņemot vērā aptiekas darba specifiku, izstrādā analītiskajam darbam nepieciešamo ierīču, aparatūras un aprīkojuma sarakstu. Šī saraksta sastādīšanā izmanto šo noteikumu 3.pielikumu. Sarakstu saskaņo ar Zāļu valsts aģentūru.

47. Aptiekas vadītājs apstiprina aptiekā lietojamo koncentrātu un pusfabrikātu nomenklatūras sarakstu.

48. Aptiekas vadītājs apstiprina to personu sarakstu, kuras aptiekā veic šādus pienākumus:

48.1. persona, kas pārbauda iegādātās izejvielas, kā arī veic šo noteikumu 53., 54., 55., 56., 57., 58. un 59.punktā noteiktos pienākumus;

48.2. persona, kas pieņem receptes un izsniedz zāles (turpmāk – receptārs), kā arī veic šo noteikumu 61., 64., 74., 75., 76. un 77.punktā noteiktos pienākumus;

48.3. persona, kas izgatavo zāles un veic šo noteikumu 62. un 63.punktā noteiktos pienākumus;

48.4. persona, kas testē zāles un veic šo noteikumu 66., 67., 68., 69., 70., 71. un 72.punktā noteiktos pienākumus.

49. Aptiekā izmanto mērīšanas līdzekļus, kuri ir kalibrēti un verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību".

50. Aptiekā veiktās kontroles rezultātus reģistrē attiecīgajā žurnālā (4.pielikums).

51. Pirms pirmā ieraksta izdarīšanas šo noteikumu 50.punktā minētā žurnāla lapas numurē, žurnālu cauršuj un apstiprina ar aptiekas zīmogu un aptiekas vadītāja parakstu. Pēc pēdējā ieraksta veikšanas žurnālu aptiekā glabā vienu gadu.

52. Gada pārskatu par zāļu kvalitātes kontroli aptiekā (5.pielikums) aptieka Zāļu valsts aģentūrā iesniedz līdz nākamā gada 1.februārim.

53. Aptiekas vadītājs nodrošina zāļu izgatavošanai paredzēto izejvielu pieņemšanas kontroli aptiekā. Kontrole ietver šādus pasākumus:

53.1. izejvielu kvalitāti apliecinošu dokumentu esības pārbaudi;

53.2. iepakojuma hermētiskuma un marķējuma pārbaudi;

53.3. organoleptisko kontroli (ja iespējams).

54. Ja radušās šaubas vai aizdomas, aptieka izejvielu paraugus nosūta Zāļu valsts aģentūrai pilnas ķīmiskās analīzes veikšanai. Līdz jautājuma galīgai noskaidrošanai šīs izejvielas novieto karantīnas zonā. Ja, veicot analīzes, tiek konstatēta neatbilstība kvalitātes prasībām, Zāļu valsts aģentūra par to paziņo arī Valsts farmācijas inspekcijai.

55. Izejvielas glabā atbilstoši attiecīgajai vielai noteiktajām uzglabāšanas prasībām.

56. Uz stāvtraukiem, kuros glabā izejvielas, novieto marķējumu, norādot izejvielu nosaukumu, ražošanas sērijas numuru, derīguma termiņu un iepildīšanas datumu. Ja stāvtraukā tiek glabātas šo noteikumu 6.pielikumā minētās stipras iedarbības vielas, marķējumā norāda arī šajā pielikumā minētās augstākās vienreizējās un diennakts devas. Stāvtrauka marķējumā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un parakstu, kas iepildīja izejvielas. Uz stāvtraukiem, kas paredzēti izejvielām, kuras izmanto sterilo zāļu formu izgatavošanai, ir norāde "Sterilajām zāļu formām".

57. Šķidrumus glabā stāvtraukos, kas ir aprīkoti ar kalibrētiem pilinātā­jiem vai pipetēm, uz kurām norādīts konkrētā šķidruma pilienu skaits vienā mililitrā.

58. Stāvtrauku atkārtoti piepilda tikai pēc to iepriekšējā satura izlietošanas un trauka apstrādes atbilstoši instrukcijai.

59. Iedzīvotāju vāktās ārstniecības augu drogas aptiekā pārbauda pēc ārējām pazīmēm, nosakot to identitāti, paņem paraugus un nodrošina šādas pārbaudes:

59.1. mikroskopisko pārbaudi, lai noteiktu to identitāti;

59.2. smago metālu (svins, kadmijs) noteikšanu;

59.3. kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi (ja nepieciešams).

60. Aptiekā visas receptes, pēc kurām tiek izgatavotas zāles, reģistrē recepšu reģistrācijas žurnālā, kas ir noformēts atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam. Ārstniecības iestāžu pieprasījumu reģistrēšanai veido atsevišķu žurnālu. Aptiekā uzglabā recepšu reģistrācijas žurnālus un ārstniecības iestāžu pieprasījumu žurnālus par kārtējo un iepriekšējo gadu.

61. Receptārs veic šādas darbības:

61.1. pārbauda receptes veida atbilstību izrakstīto zāļu sastāvam;

61.2. pārbauda receptes noformējuma atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nosaka recepšu izrakstīšanas kārtību;

61.3. pārbauda receptes derīguma termiņu;

61.4. pārbauda receptē norādīto šo noteikumu 6.pielikumā minēto stipras iedarbības vielu vienreizējās un diennakts devas atbilstību pacienta vecumam;

61.5. pārbauda, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka recepšu izrakstīšanas kārtību, nav pārsniegts noteiktas vielas daudzums, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes, ja izrakstīto zāļu sastāvā ietilpst etilspirts, narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kas minētas Latvijā atļauto narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā, un psihotropās vielas, kas minētas Latvijā atļauto narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru III sarakstā;

61.6. novērtē izrakstīto zāļu sastāvu no ķīmiskās un fizikālās saderības viedokļa, lai pārliecinātos par pagatavojamo zāļu efektivitāti un drošību;

61.7. aprēķina zāļu cenu;

61.8. aizpilda recepšu reģistrācijas žurnālu, izsniedz klientam aizpildītu kvīti un mutiski informē klientu par laiku, kad var saņemt gatavās zāles, norādot, cik ilgā laikā tās jāizņem;

61.9. pievieno receptei kvīts numuru un recepti nodod zāļu izgatavošanai.

62. Persona, kura izgatavo zāles, ievēro receptes norādījumus un laiku, kad jābūt izgatavotām zālēm.

63. Zāļu izgatavošanas laikā vai nekavējoties pēc zāļu izgatavošanas, ja nav nepieciešama iepriekšēja aprēķinu veikšana, persona, kas izgatavo zāles, aizpilda kontroles talonu, kurā norāda šo noteikumu 8.pielikumā minēto informāciju.

64. Persona, kas izgatavo zāles, aizpildītu kontroles talonu kopā ar izgatavotām un pārbaudītām zālēm un recepti (pieprasījumu) nodod receptāram. Receptārs:

64.1. salīdzina datus kontroles talonā un receptē (pieprasījumā);

64.2. pārbauda veikto aprēķinu pareizību;

64.3. pārbauda zāļu iepakojuma atbilstību zāļu sastāvā ietilpstošo sastāvdaļu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām;

64.4. nodrošina, lai izgatavotās un pārbaudītās zāles līdz izsniegšanai pacientam vai ārstniecības iestādei tiktu uzglabātas atbilstoši to fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.

65. Kontroles talonus aptiekā glabā trīs mēnešus pēc to aizpildīšanas. Uz kontroles talona ir to personu paraksti, kas izgatavoja zāles, kas iepakoja izgatavotās zāles (ja zāles iepakojusi cita persona, nevis tā, kas izgatavojusi) un kas pārbaudīja zāles, kā arī receptāra paraksts. Kontroles talonā norāda arī zāļu analīzes numuru.

66. Iekšķīgi lietojamām zālēm, kas paredzētas bērniem, garšu pārbauda katram pagatavojumam, bet pieaugušajiem paredzētajām zālēm – izlases veidā.

67. Lai noteiktu mehāniskos piemaisījumus oftalmoloģiskajos šķīdumos, veic organoleptisko kontroli, ievērojot šādas prasības:

67.1. kontroli veic pēc šķīduma filtrēšanas un iepildīšanas tiešajā iepakojumā;

67.2. kontroli veic īpaši iekārtotā darba vietā, kas aizsargāta no tiešiem saules stariem un aprīkota ar ierīci mehānisko piemaisījumu noteikšanai šķīdumos. Pieļaujams lietot melnbalto ekrānu, kas apgaismots tā, lai gaisma nespīdētu kontrolētājam acīs;

67.3. kontroli veic, caurskatot ar šķīdumu piepildītās iepakojuma vienības pret baltu un melnu fonu, ko apgaismo ar matētu 60 vatu elektrisko spuldzi vai ar 20 vatu dienasgaismas spuldzi. Krāsainiem šķīdumiem izmanto atbilstoši 100 vatu un 30 vatu spuldzes. Attālumam no acīm līdz caurskatāmajam objektam ir jābūt no 25 līdz 30 cm, bet leņķim starp caurskates optisko asi un gaismas virzienu jābūt aptuveni 90°;

67.4. kontrolētāja redzes asums ir 1,0 (ja nepieciešams, to koriģē ar optiskām ierīcēm);

67.5. caurskatāmās iepakojuma vienības virsma ir tīra un sausa;

67.6. iepakojuma vienību ievieto kontroles zonā, apgriež otrādi un caurskata pret melnu un baltu fonu. Pēc tam, neveicot straujas kustības, to apgriež sākotnējā stāvoklī un atkal caurskata pret melnu un baltu fonu;

67.7. ja atklāj mehāniskos piemaisījumus, šķīdumu atkārtoti filtrē un kontrolē.

68. Fizikālo kontroli veic izlases veidā, ņemot vērā visus izgatavoto zāļu veidus. Veicot fizikālo kontroli, pārbauda zāļu kopējo masu vai tilpumu, atsevišķu dozējamo vienību masu un daudzumu, ievērojot pieļaujamās novirzes atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam.

69. Šķīduma koncentrāciju var aprēķināt, lietojot formulu, kurā izmanto refraktometriski noteikto laušanas koeficientu.

70. Lai noteiktu zāļu sastāvā ietilpstošo vielu identitāti (kvalitatīvā analīze) un daudzumu (kvantitatīvā analīze), veic ķīmisko kontroli.

71. Kvalitatīvo analīzi veic:

71.1. attīrītajam ūdenim, ko iegūst aptiekā. Analīzi veic katru dienu, ņemot ūdeni no katras tvertnes, vai, ja tiek izmantots cauruļvads, katrā darba vietā, pārbaudot kalcija, magnija, hlorīdjonu un sulfātjonu klātbūtni atbilstoši Eiropas farmakopejas prasībām. Jaundzimušajiem paredzēto šķīdumu un acu pilienu pagatavošanai paredzētajā ūdenī pārbauda arī reducētājvielu un amonija jonu klātbūtni. Reizi ceturksnī attīrīto ūdeni aptieka nosūta Zāļu valsts aģentūrai pilnas ķīmiskās analīzes veikšanai;

71.2. izejvielām, saņemot tās zāļu izgatavošanas telpā. Šo noteikumu 6.pielikumā minētajām stipras iedarbības vielām, ja radušās šaubas vai aizdomas, – arī saņemot aptiekā.

72. Kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi veic:

72.1. acu pilieniem un acu ziedēm, kas satur narkotiskās vielas, tetrakaīna hidrogēnhlorīdu (dikaīnu) vai atropīna sulfātu;

72.2. zālēm, kas paredzētas jaundzimušajiem līdz viena mēneša vecumam;

72.3. sālsskābes šķīdumam iekšķīgai lietošanai, atropīna sulfāta, dzīvsudraba dihlorīda un sudraba nitrāta šķīdumiem;

72.4. visiem koncentrātiem un pusfabrikātiem, tai skaitā triturācijām;

72.5. etilspirta šķīdumam, ja to atšķaida aptiekā, nosakot koncentrāciju tilpuma procentos ar spirtometru vai pēc blīvuma ar aerometru vai hidrometru, vai piknometru, lietojot farmakopeju tabulas (ja nepieciešams, – arī saņemot aptiekā);

72.6. izlases veidā visām izgatavotajām zālēm, īpašu uzmanību pievēršot zālēm, kas paredzētas bērniem.

73. Izlases veidā un ja radušās šaubas, aptiekā var veikt aptaujas kontroli. Tās laikā persona, kura veic aptaujas kontroli, nosauc pirmo pārbaudāmo zāļu sastāvdaļu, pēc kā persona, kas zāles izgatavoja, nosauc visas ņemtās sastāvdaļas un to daudzumus.

74. Izsniedzot aptiekā izgatavotās zāles pacientam vai ārstniecības iestādei, veic to kontroli.

75. Izsniedzot zāles, receptārs pārbauda:

75.1. uz kvīts un etiķetes norādītās informācijas atbilstību receptei (pieprasījumam);

75.2. receptes (pieprasījuma) iesniegšanas laiku un zāļu pagatavošanas laiku;

75.3. zāļu marķējuma atbilstību normatīvajiem aktiem par zāļu marķēšanu.

76. Izsniedzot zāles, receptārs parakstās uz receptes, norādot zāļu izsniegšanas datumu, un aizpilda recepšu reģistrācijas žurnālu.

77. Izsniedzot zāles klientam, receptārs atgādina, kā zāles lietojamas, norādot, ka zāles nedrīkst lietot ilgāk par ārsta norādīto laiku, un iesaka ievērot zāļu derīguma termiņu un uzglabāšanas nosacījumus.

 

VII. Uzraudzība un sankcijas

78. Šajos noteikumos noteikto zāļu ražošanas prasību uzraudzību nodrošina Zāļu valsts aģentūra, veicot šo noteikumu 32.punktā minētās pārbaudes (inspicēšanu). Valsts farmācijas inspekcija uzrauga aptiekā izgatavoto zāļu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu.

79. Pēc Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Eiropas Komisijas vai Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma Zāļu valsts aģentūra pilnvaro amatpersonas šo noteikumu 32.punktā minēto pārbaužu veikšanai pie zāļu ražotāja, kas atrodas trešajās valstīs.

80. Zāļu valsts aģentūra pārbauda, vai kvalificētās personas kvalifikācija atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī ir tiesīga ierosināt zāļu ražotājam uz laiku atstādināt vai atbrīvot no amata kvalificēto personu, ja tā nepilda šo noteikumu 10. un 11.punktā minētos pienākumus.

81. Zāļu valsts aģentūra ir tiesīga nosūtīt šo noteikumu 36.punktā minēto kontroles ziņojumu Valsts farmācijas inspekcijai lēmuma pieņemšanai par zāļu ražošanas apturēšanu, ja pārbaudes laikā konstatēts un kontroles ziņojumā norādīts, ka:

81.1. ražošana notiek telpās, kas nav minētas iesniegumā speciālās atļaujas (licences) zāļu ražošanai saņemšanai;

81.2. tiek ražotas zāles vai zāļu formas, kas nav minētas iesniegumā par speciālās atļaujas (licences) zāļu ražošanai saņemšanu;

81.3. zāļu ražotājs nenodrošina šo noteikumu 8.punktā noteikto prasību izpildi;

81.4. kvalificētā persona neveic šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktos pienākumus;

81.5. zāļu ražotājs kontroles laikā neuzrāda šo noteikumu 34.punktā noteiktos datus un dokumentāciju.

82. Pēc šo noteikumu 81.punktā minētā Zāļu valsts aģentūras kontroles ziņojuma saņemšanas Valsts farmācijas inspekcija pieņem lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību".

83. Ja zāļu ražošanas apturēšana ir sais­tīta ar pārkāpumiem narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru izmantošanā zāļu ražošanā, kas noteikta likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" un likumā "Par prekursoriem", kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regulā (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem, Padomes 2004.gada 22.decembra Regulā (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm un Komisijas 2005.gada 27.jūlija Regulā (EK) Nr.1277/2005 par īstenošanas noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes Regulai (EK) Nr.111/2005, ar ko izstrādā noteikumus narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības starp Kopienu un trešām valstīm uzraudzībai, Valsts farmācijas inspekcija to paziņo tiesībaizsardzības institūcijām.

84. Valsts farmācijas inspekcija ne retāk kā reizi ceturksnī veic pārbaudes aptiekās, kurām ir izsniegta atļauja zāļu izgatavošanai aptiekā.

85. Ja ir pamatotas aizdomas vai šaubas, Valsts farmācijas inspekcija ir tiesīga paņemt no aptiekas izgatavoto zāļu, iegūtā attīrītā ūdens, zāļu izgatavošanai izmantojamo koncentrātu un pusfabrikātu paraugus un nosūtīt tos laboratoriskai izmeklēšanai, tai skaitā mikrobioloģiskai testēšanai. Testēšanas izdevumus sedz kontrolētā persona saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

86. Ņemot zāļu paraugus kvalitātes kontrolei, Valsts farmācijas inspekcijas amatpersona sastāda paraugu ņemšanas aktu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus. Paraugu ņemšanas aktā papildus norāda šādu informāciju:

86.1. receptes vai ārstniecības iestādes pieprasījuma numuru;

86.2. zāļu sastāvu;

86.3. tās personas amatu, vārdu un uzvārdu, kas izgatavoja zāles;

86.4. tās personas amatu, vārdu un uzvārdu, kas pārbaudīja zāles.

87. Valsts farmācijas inspekcija nodod Zāļu valsts aģentūrai paraugus ekspertīzes veikšanai, noformējot aktu par paraugu nodošanu ekspertīzei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus.

88. Zāļu valsts aģentūra veic ekspertīzei iesniegto zāļu paraugu organoleptisko testēšanu, fizikālo testēšanu un pilnu ķīmisko testēšanu – kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi.

89. Par kontroles rezultātiem Zāļu valsts aģentūra sagatavo un iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā ekspertīzes atzinumu – testēšanas pārskatu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus.

90. Aptieka pēc Zāļu valsts aģentūras pieprasījuma sniedz jebkuru informāciju, kas saistīta ar zāļu izgatavošanu, kvalitātes kontroli un dokumentāciju.

91. Ja paraugu testēšanā tiek konstatēts, ka aptiekā izgatavoto zāļu kvalitāte neatbilst apstiprinātajā tehnisko normatīvu dokumentācijā (piemēram, farmakopejā, tehniskajos noteikumos) noteiktajām prasībām, Valsts farmācijas inspekcija par to rakstiski informē aptieku. Aptiekas vadītājs identificē zāļu kvalitātes neatbilstības cēloņus un īsteno pasākumus, lai turpmāk novērstu un nepieļautu šādus pārkāpumus. Par veiktajiem pasākumiem aptiekas vadītājs rakstiski informē Valsts farmācijas inspekciju. Ja zāļu kvalitāti ir ietekmējusi izejvielu neatbilstoša kvalitāte, aptiekas vadītājs nodrošina, lai tiktu atsauktas no šīm izejvielām aptiekā izgatavotās zāles.

92. Ja gada laikā atkārtoti tiek konstatēti pārkāpumi, kas var ietekmēt izgatavoto zāļu kvalitāti, Valsts farmācijas inspekcija informē Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisiju.

93. Zāļu valsts aģentūra un Valsts farmācijas inspekcija atbilstoši kompetencei nodrošina operatīvu savstarpēju informācijas apmaiņu, lai veicinātu šo noteikumu izpildi, kā arī sniedz tiesībaizsardzības institūcijām un Veselības ministrijai informāciju par apstākļiem, kas liecina par zāļu novirzīšanu nelegālā apritē.

94. Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, Valsts farmācijas inspekcija un citas institūcijas neizpauž informāciju, kas saistīta ar zāļu ražotāja komercnoslēpumu un kļuvusi tām zināma, nodrošinot šo noteikumu izpildi.

 

VIII. Noslēguma jautājumi

95. Atzīt par spēku zaudējušiem:

95.1. Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumus Nr.432 "Zāļu ražošanas un kontroles noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 454./457.nr.; 2003, 114.nr.);

95.2. Ministru kabineta 2001.gada 11.septembra noteikumus Nr.396 "Zāļu labas ražošanas prakses atbilstības novērtēšanas un zāļu labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtība zāļu ražošanas uzņēmumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 131.nr.; 2003, 167.nr.).

96. Persona, kura pildīja kvalificētās personas pienākumus pirms 2000.gada 16.decembra, bet kuras kvalifikācija un profesionālā pieredze neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir tiesīga turpināt minēto pienākumu pildīšanu Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Ar pētāmajām zālēm saistītajā jomā šāda persona ir tiesīga turpināt kvalificētās personas pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā.

97. Ja personai ir diploms, apliecība vai cits kvalifikācijas apliecinājums, kas piešķirts pirms 2000.gada 16.decembra, beidzot augstskolas programmas vai kursu apguvi, ko Latvijā atzīst par līdzvērtīgu šo noteikumu 13.punktā minētajam, tā var veikt kvalificētās personas pienākumus, ja viņai ir vismaz divu gadu darba pieredze vienā vai vairākos zāļu ražošanas uzņēmumos, kam ir speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai, jomā, kas ir sais­tīta ar ražošanas pārraudzību, aktīvo vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, kā arī gatavo zāļu kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo pārbaužu veikšanu kvalificētās personas tiešā pakļautībā. Ja attiecīgās personas praktiskā darba pieredze pārsniedz 10 gadus, bet pēdējo divu gadu laikā viņa nav bijusi nodarbināta ražošanas pārraudzībā – zāļu kvalitātes kontrolē kvalificētās personas tiešā pakļautībā, viņai jānostrādā vismaz viens gads ražošanas pārraudzībā – zāļu kvalitātes kontrolē kvalificētās personas tiešā pakļautībā, lai iegūtu tiesības strādāt par kvalificēto personu.

98. Attiecībā uz augu izcelsmes zālēm, kas atbilst tradicionāli lietotu augu izcelsmes zāļu kritērijiem, kuri noteikti zāļu reģistrēšanas noteikumos, un kas ir tirgū šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, šo noteikumu prasības jāievieš līdz 2011.gada 20.maijam.

99. Līdz šo noteikumu 5.punktā minētās speciālās atļaujas (licences) zāļu ražošanai/importēšanai saņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim šo noteikumu 6.punktā minētās zāļu ražošanas darbības ir tiesīgi veikt komersanti, kuriem uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu ir izsniegta speciāla atļauja (licence) šādiem farmaceitiskās darbības veidiem:

99.1. zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai);

99.2. zāļu ražošanai aptiekā;

99.3. zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā.

100. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 6.novembra Direktīvas 2001/83/EK par kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;

3) Komisijas 2003.gada 8.oktobra Direktīvas 2003/94/EK, ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatno­stādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/24/EK, ar ko attiecībā uz tradicionāli lietotām augu izcelsmes zālēm groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;

6) Komisijas 2005.gada 8.aprīļa Direktīvas 2005/28/EK, ar ko nosaka labas klīniskās prakses principus un sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm, kā arī prasības attiecībā uz šādu zāļu ražošanas atļauju vai importēšanu (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.

Pielikumi 1-9

ZIP 115 kb

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!