Valsts prezidente, uzrunājot Triju Zvaigžņu, Viestura un Atzinības krusta ordeņa saņēmējus Rīgas Latviešu biedrības namā 3.maijā:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Ordeņu kapitula vadītāj! Ordeņu kapitula locekļi!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Šī ir priecīga diena 4.maija priekšvakarā, kad tāpat kā valsts dibināšanas atceres priekšvakarā valsts ar saviem ordeņiem pasaka paldies labiem cilvēkiem, kas tai kalpojuši. Dažs varētu domāt, ka ordeņi pieder pie seno laiku atribūtikas un ordeņu nēsāšana varbūt ir kaut kas vecmodīgs un no seniem laikiem atlicis – tā tas ir. Ordeņi ir suverēnas valsts valstiskuma simboli, un tāpēc mēs priecājamies, ka mums ir sava suverēna neatkarīga valsts, kam ir šādas tiesības un privilēģijas pasniegt valsts vārdā atzinības zīmes, goda zīmes, ordeņus, un es ļoti priecājos, ka, kopš 1918.gada 18.novembrī tapa Latvijas Republika, nu jau ir dzimtas, ir ģimenes, kam ordeņi nāk mantojumā jau vairākās paaudzēs. Ir tādas dzimtas, kur vectēvs varbūt saņēma ordeni pagājušā gadsimta 30.gados, un tagad ar šo 4.maiju, kad atzīmējam mūsu Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, nāk arī šī jaunā paaudze un paaudze, kas ne tikvien dzīvo atkal brīvā Latvijā, bet kam jau dzimuši un pusaudža gados ir tie, kuri tajās vēsturiskajās dienās piedzima.
Mūsu valsts nobriest, aug un attīstās savā valstiskumā, un tas ir iespējams, tikai pateicoties pašu latviešu, pašu Latvijas iedzīvotāju pūlēm, sīvam darbam, bet visvairāk viņu sirdsdegsmei, savas tautas mīlestībai un daudziem arī īpaši savas profesijas mīlestībai, savu līdzcilvēku mīlestībai.
Mēs varam būt arī pateicīgi par to, ka savā ceļā esam nostaigājuši no valsts neatkarības deklarācijas, kas bija tikai mūsu apņemšanās un gribas apliecinājums, līdz tam brīdim pirms diviem gadiem, kad kļuvām jau par līdzvērtīgu, pilntiesīgu gan Eiropas Savienības, gan NATO locekli. Tajā ceļā mums arī palīdzējuši daudzi labi cilvēki no citām valstīm, kas atbalstīja mūsu centienus, kas ticēja mūsu ideāliem un kas bija gatavi arīdzan pielikt savu roku, lai palīdzētu Latvijai atgūt ne tikvien savu valstiskumu un neatkarību, bet arī savu spēku, savu izaugsmes spēku un savu dailes spēku, savu spēju iezīmēt savu vietu pasaulē.
Par to divreiz gadā Valsts prezidentam ir privilēģija valsts vārdā pasniegt ordeņus un goda zīmes un līdz ar to tik daudziem, brīnišķīgiem, labiem cilvēkiem valsts vārdā pateikt paldies.