Ministru kabineta 2006.gada 2.maija sēdē

 

MK: Par Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtajiem pilsonības pretendentiem

Ministru kabinets 2.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 734 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 33 viņu nepilngadīgie bērni.

No 701 pilsonības pretendenta 69% ir krievi, 11% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

19% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 108655personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12427; 2000.gadā – 14900; 2001.gadā – 10637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19169; 2006.gadā – 4134 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par atteikumu nodot privatizācijai “Latvijas Jūras administrācijas” un “Latvijas Loto” valsts akcijas

Ministru kabineta 2.maija sēdē noraidīts priekšlikums nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija” un “Latvijas Loto” akcijas.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” privatizācijas ierosinājums 2005.gada 22.novembrī saņemts no Nacionālās Latvijas Jūrnieku asociācijas.

Pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas, sabiedrība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļas 3. un 6.punkta kārtībā nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu jūrniecības nozarē un līdz ar to iebilst pret valsts akciju nodošanu privatizācijai. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes jūras drošības likumam un Jūras kodeksam, “Latvijas Jūras administrācija” nodrošina kuģošanas drošību Latvijas atbildības zonā un uz Latvijas karoga kuģiem, īstenojot starptautisko tiesību aktu un konvenciju noteikumu piemērošanu attiecībā uz Latvijas ostās ienākošo ārvalstu kuģu atbilstību drošības prasībām; kuģu dokumentācijas apstiprināšanu; kuģu un ostu iekārtu atbilstības aizsardzības prasībām uzraudzību; jūrnieku reģistrēšanu un jūrnieku grāmatiņu izsniegšanu; jūrnieku kvalifikācijas pārbaudēm un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu; Latvijas Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstības drošības prasībām uzraudzību un navigācijas līdzekļu darbības Latvijas ūdeņos uzraudzību.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” privatizācijas ierosinājums saņemts 2005.gada 16.decembrī no SIA “Pārdaugavas biroji”, savukārt 2006.gada 24.janvārī saņemts vēl viens privatizācijas ierosinājums no SIA “DLV”.

Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 60.panta pirmajai daļai Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij, savukārt saskaņā ar minētā likuma 63.panta pirmo daļu valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kuras apmaksātais pamatkapitāls nav mazāks par 200000 latu. Ievērojot minēto, sabiedrība realizē valsts monopolu uz valsts mēroga izložu organizēšanu. Finanšu ministrija norāda, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumiem sabiedrība saglabājama valsts īpašumā, jo tirgus nespēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā un šāda valsts komercdarbība nav pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Attiecīgie MK rīkojumu projekti sagatavoti saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto – ja tiek saņemts privatizācijas ierosinājums par kādu valstij piederošu nekustamo īpašumu vai kapitāla daļu privatizāciju, Ekonomikas ministrijai četru mēnešu laikā jānodrošina Privatizācijas aģentūras sagatavoto MK rīkojuma projektu iesniegšana Ministru kabinetā, kam jāpieņem lēmums par to nodošanu privatizācijai vai jānoraida privatizācijas ierosinājums, ja kāda valsts institūcija iesniedz pamatotus iebildumus, ka šis īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju realizācijai.

Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Privatizācijas likums) nosaka, ka jebkura fiziska un juridiska persona, iesniedzot privatizācijas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībā “Privatizācijas aģentūra”, ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, uz kuru attiecināms likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Saskaņā ar Privatizācijas likumu un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu Privatizācijas aģentūra apkopo privatizācijas ierosinājumus un sagatavo MK rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

Tā kā Privatizācijas likumā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” nodrošina attiecīga MK rīkojuma projektu iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Pamatojoties uz Privatizācijas likumu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, tikai Ministru kabineta kompetencē ir lemt par attiecīga valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, iespējams, vienlaikus nosakot atsevišķus valsts īpašuma privatizācijas nosacījumus.

Ministru kabinetam, lemjot par attiecīgā valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, ir jāvērtē, vai dotais valsts īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.

 

EM: Par 25 nekustamo īpašumu nodošanu privatizācijai

Ministru kabineta (MK) 2.maija sēdē izskatīti trīs Privatizācijas aģentūras sagatavotie MK rīkojuma projekti par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu privatizācijai.

Sagatavotie MK rīkojuma projekti paredzēja nodot privatizācijai 35 valstij piederošus nekustamos īpašumus, par kuriem tika saņemti attiecīgi privatizācijas ierosinājumi. Ministru kabinets piekrita nodot privatizācijai 25 īpašumus, par kuriem valsts institūcijas nebija iesniegušas iebildumus. Pārējo 10 īpašuma objektu nodošana privatizācijai tika atlikta, jo vajadzīgs atkārtoti izvērtēt nepieciešamību šos īpašumus saglabāt valsts īpašumā. Izvērtējumu veiks ar Ministru prezidenta 2006.gada 28.februāra rīkojumu Nr.85 izveidotā darba grupa, kura nodrošina vienveidīgu un atbilstoši tiesību aktiem (Administratīvā procesa likums, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta instrukcija Nr.9) MK rīkojuma projektu izstrādi.

Attiecīgie MK rīkojumu projekti sagatavoti saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto – ja tiek saņemts privatizācijas ierosinājums par kādu valstij piederošu nekustamo īpašumu vai kapitāla daļu privatizāciju, Ekonomikas ministrijai četru mēnešu laikā jānodrošina Privatizācijas aģentūras sagatavoto MK rīkojuma projektu iesniegšana Ministru kabinetā, kam jāpieņem lēmums par to nodošanu privatizācijai vai jānoraida privatizācijas ierosinājums, ja kāda valsts institūcija iesniedz pamatotus iebildumus, ka šis īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju realizācijai.

Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Privatizācijas likums) nosaka, ka jebkura fiziska un juridiska persona, iesniedzot privatizācijas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībā “Privatizācijas aģentūra”, ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, uz kuru attiecināms likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Saskaņā ar Privatizācijas likumu un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu Privatizācijas aģentūra apkopo privatizācijas ierosinājumus un sagatavo MK rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

Tā kā Privatizācijas likumā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” nodrošina attiecīga MK rīkojuma projektu iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Pamatojoties uz Privatizācijas likumu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, tikai Ministru kabineta kompetencē ir lemt par attiecīga valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, iespējams, vienlaikus nosakot atsevišķus valsts īpašuma privatizācijas nosacījumus.

Ministru kabinetam, lemjot par attiecīgā valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, ir jāvērtē, vai konkrētais valsts īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumā par Latvijas Banku

Lai likumā par Latvijas Banku atrunātu tās dalību Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), precizētu likumā lietoto terminoloģiju un veiktu citus labojumus, Ministru kabinets (MK) 2. maija sēdē apstiprināja šī likuma grozījumus.

Latvijas Banka par ECBS dalībnieci kļuva (līdz iestājai Eiropas Monetārajā savienībā Latvijas Bankai tiek piemērots izņēmuma statuss), Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā, un grozījumi paredz likumā par Latvijas Banku iekļaut normu, kas atrunā šo faktu.

Pašreizējā likuma redakcijā ir noteikts, ka obligātā rezervju procentu likme stājas spēkā trīs dienu laikā pēc publikācijas presē, neparedzot iespēju Latvijas Bankas padomei noteikt ilgāku spēkā stāšanās termiņu, bet šāda iespēja nepieciešama, lai kredītiestādes varētu laikus sagatavoties obligāto rezervju normas pārmaiņām. Līdz ar to grozījumi paredz noteikt iespēju Latvijas Bankas padomei lemt par obligātās rezerves normas spēkā stāšanās vēlāka termiņa noteikšanu.

Ar grozījumiem redakcionāli precizētas Latvijas Bankas valdes pilnvaras, precizēta likumā lietotā finanšu terminoloģija, kā arī Latvijas Bankas kompetence obligāto rezervju aprēķināšanā.

 

FM: Par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu

Valdība 2.maija sēdē apstiprināja valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju, kas paredz vairāku ministriju valdījumā esošo īpašumu pakāpenisku nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā, pārvaldīšanas funkcijas uzticot valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Koncepcijas īstenošanai Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz 2008.gada 2.janvārim visus tās valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus nodot VNĪ pārvaldīšanā. Līdz šim datumam arī paredzēts FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā nodot Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus. Pirms tam ministrijas izvērtēs valdītāja maiņas ietekmi uz institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, rodot risinājumu neiegūto līdzekļu kompensēšanai. Līdzīgi, bet līdz 2009.gada 2.janvārim tiks pārņemti prokuratūras un Valsts kancelejas (Valsts administrācijas skola) īpašumi.

Atbilstoši valdības rīkojumam Kultūras ministrijas īpašumu nodošana FM valdījumā ir jāpabeidz līdz 2007.gada 2.janvārim, bet Veselības ministrijas īpašumi jānodod līdz 2008.gada 2.janvārim. Savukārt Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Vides ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības minis­trijai un Labklājības ministrijai līdz 2011.gada 2.janvārim organizēs valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pēc nozaru principa, īstenojot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Tādējādi Aizsardzības ministrijai līdz 2010.gada 2.janvārim jāpabeidz pāreja uz ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu centralizētu apsaimniekošanu un īpašumi jānodod pārvaldīšanā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrai. Iekšlietu ministrijai līdz 2007.gada 1.janvārim jāizstrādā tās īpašumu pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas koncepcija, īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu realizēs Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra. Koncepcijas projekts par ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem līdz 2006.gada 12.maijam jāsagatavo Izglītības un zinātnes ministrijai.

Labklājības ministrija visus sociālās aprūpes centrus līdz 2007.gada 1.jūlijam nodos valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” apsaimniekošanā, bet Tieslietu ministrija līdz 2009.gada 2.janvārim ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus nodos pārvaldīšanā valsts akciju sabiedrībai “Tiesu namu aģentūra”, izņemot objektus, ko savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un turpmāk pārvaldīs Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Zemkopības ministrijai valdības rīkojums paredz līdz 2009.gada 2.janvārim pabeigt ministrijas īpašumu nodošanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, izņemot valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošos īpašumus, kā arī atsevišķi izvērtēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta, valsts selekcijas staciju un valsts aģentūras “Tehniskās uzraudzības aģentūra” nekustamo īpašumu turpmākās apsaimniekošanas modeļus.

Atbilstoši valdības rīkojumam Finanšu ministrija ir noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, un tai līdz 2007.gada 2.janvārim Ministru kabinetā jā­iesniedz noteikumu projekts par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī jā­izstrādā programmnodrošinājums šī mērķa sasniegšanai.

Izskatot koncepciju, kura ietver divus risinājuma variantus vienotas valsts īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieviešanai, valdība apstiprināja koncepcijas otro variantu, kas paredz īpašuma pārvaldīšanas centralizāciju veikt pakāpeniski, neveidojot jaunu institūciju koncepcijas ieviešanas pārraudzībai. Savukārt pirmajā koncepcijas variantā bija paredzēts, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu veic piecas vai sešas specializētas valsts kapitālsabiedrības vai valsts aģentūras, bet koncepcijas ieviešanas pārraudzības nodrošināšanai bija paredzēts veidot īpašu kontroles un uzraudzības institūciju.

Par vienotas valsts īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānisma izstrādi Ministru kabinets lēma jau pirms trim gadiem – 2003.gada 21.maijā, kad īpašumu pārvaldīšanas koncepcijas izstrādei tika izveidota darba grupa. Tā sagatavoja koncepcijas projektu, kas tika izskatīts MK komitejas sēdē 2005.gada 30.maijā.

 

FM: Par precizēta pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa atmaksas kārtību ārzemju pārstāvniecībām Latvijā

Otrdien, 2.maijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu precēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un to darbiniekiem, Eiropas Kopienas institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām, kā arī par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību šīm personām.

Precizētie noteikumi atrisinās problēmas, kas rodas, aprēķinot atmaksājamo akcīzes nodokļa summu par alkoholu, tabakas izstrādājumiem, kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ja rēķinā (elektroniskā kases aparāta čekā vai citā iegādes dokumentā) nav norādīta visa nepieciešamā informācija. Grozījumi precizē atsevišķas MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.290 normas, bet jaunā redakcijā ir izteikti līdzšinējo noteikumu pielikumi, kas nosaka iesnieguma formu par PVN un akcīzes nodokļa atmaksu pārstāvniecībām, ar pārstāvniecībām saistītajām personām un Eiropas Kopienas institūcijām Latvijas Republikā, kā arī NATO bruņoto spēku vienībām.

Pašreiz pārstāvniecībām, reizi ceturksnī iesniedzot iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksu, ir jāpievieno attaisnojuma dokumentu oriģināli. Taču daudzās pārstāvniecībās tas rada sarežģījumus dokumentu apritē, tādēļ pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola ierosinājuma noteikumos ir iekļautas normas, kas nosaka, kādos gadījumos pārstāvniecībām ir tiesības pievienot iesniegumam attaisnojuma dokumentu kopijas, kas apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu Kopienas institūcijām attaisnojuma dokumenti jāiesniedz 30 dienu laikā pēc taksācijas gada beigām, un tas rada sarežģījumus, jo dokumenti atrodas pastāvīgā glabāšanā Eiropas Kopienā noteiktā atbildīgajā institūcijā.

Tā kā “Līgumā par Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildīšanu Latvijas Republikā” nav noteikts iesnieguma iesniegšanas termiņš, grozījumi MK noteikumos par PVN un akcīzes nodokļa atmaksu EK institūcijām attaisnojuma dokumentu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz sešiem mēnešiem pēc taksācijas gada beigām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par iestāžu reorganizāciju un izveidi

Ministru kabineta 2.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts” reorganizāciju”, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” izveidi”.

Rīkojuma projekts, kas sagatavots saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 21.panta otro daļu, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 8.punktu un likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 14.panta pirmo daļu, paredz reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo bezpeļņas organizāciju valsts zinātnisko iestādi “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts” un ar 2006.gada 15.maiju pievienot to Latvijas Universitātes aģentūrai “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”.

2006.gada 28.martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts pieņēma lēmumu Nr.4.4 atbalstīt institūta reorganizāciju, iekļaujot to Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” sastāvā.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 21.panta otro daļu, Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 8.punktu, paredz uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts” reorganizāciju un ar 2006.gada 15.maiju izveidot valsts aģentūru “Elektronikas un datorzinātņu institūts”.

Rīkojuma projekts paredz, ka aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Aģentūras darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu informācijas tehnoloģiju un ar tām saistīto zinātnes virzienu ilgspējīgu attīstību un konkurētspēju.

 

IZM: Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikumu

Ministru kabineta 2.maija sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10’.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu kā noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu, tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus, pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus. Tas nosaka arī koledžu izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu, akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus. Noteikumu projekts paredz arī studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību, struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus, iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību, nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību, koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

 

IZM: Par Kārtību un termiņu, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību

Ministru kabinets 2.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība un termiņš, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 75.panta otro daļu augstskola un koledža Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību.

Noteikumu projekts nosaka kārtību un termiņu informācijas iesniegšanai par augstskolas un koledžas struktūru, studējošo un pārējā augstskolas un koledžas personāla skaitu un sastāvu, studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu, mācību kursu un studiju kursu piedāvājumu, valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu, saimniecisko darbību, pašu ieņēmumiem un to izlietojumu un starptautiskajiem sakariem.

 

IZM: Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā

Ministru kabinets 2.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts atbilstoši 2005.gada 25.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” 2.punktam paredz piešķirt naudas balvas 265450latu apmērā, tai skaitā 15450 latu nodokļu nomaksai, XX ziemas olimpisko spēļu Turīnā laureātiem un pirmo sešu vietu ieguvējiem, kā arī viņu treneriem, sporta ārstiem un apkalpojošajam personālam.

Naudas balvu piešķiršanai paredzēts izmantot finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Naudas balvas paredzēts piešķirt sporta federācijām. Latvijas Hokeja federācijai par nacionālās hokeja izlases piedalīšanos olimpiskajās spēlēs piešķirti 100 000 latu, lai veicinātu hokeja un jaunatnes sporta programmu attīstību.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijai par Mārtiņa Rubeņa iegūto 3.vietu Turīnas olimpiskajās spēlēs piešķirti 25 000 latu. Šādu summu saņems arī Latvijas Biatlona federācija un Latvijas Bobsleja federācija, lai veicinātu sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstību.

Naudas balvas paredzēts piešķirt arī sportistu treneriem. M.Rubeņa treneriem P.Cīmanim un J.Liepam piešķirta 4800 latu naudas balva katram, V.Zozuļai – 1200 lati, J.Ozoliņam – 1800 lati, S.Bērziņam un A.Kalniņam – 600 latu naudas balva katram. Tikpat lielas naudas balvas saņems arī sporta ārsti Z.Krūze un M.Osovskis.

Ilmāra Briča trenerim V.Urbanovičam piešķirs naudas balvu 3750 latu, apkalpojošajam personālam S.Urbanovičam un A.Bogdanovam – 937,5 latus katram, sporta ārstam A.Cīrulim – 975 latus, bet sporta ārstiem B.Lešenkovam un E.Lešenkovam – 450 latu naudas balvu katram.

Sportistu Jāņa Miņina un Daumanta Dreiškena trenerim Jānim Skrastiņam paredzēta naudas balva 1250 latu, R.Kotānam – 500 latu, apkalpojošajam personālam – P.Paučonukam, G.Šveicam-Mikeļševicam un H.Švankam – 250 latu katram.

 

IZM: Par finanšu piešķiršanu biļešu iegādei izglītības iestāžu audzēkņiem uz 2006.gada pasaules hokeja čempionāta spēlēm

Ministru kabineta 2.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” biļešu iegādei izglītības iestāžu audzēkņiem uz 2006.gada pasaules hokeja čempionāta spēlēm”.

Rīkojuma projekts attiecas uz tūrisma, sporta un brīvā laika politiku un ir izstrādāts, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu piešķiršanu ministrijai biļešu iegādei izglītības iestāžu audzēkņiem uz 2006.gada pasau­les hokeja čempionāta spēlēm.

Tā kā uz 2006.gada pasaules hokeja čempionāta spēlēm ir izpārdoti tikai aptuveni 65% no kopējā biļešu skaita un prognozējams, ka uz vairākām spēlēm biļetes netiks pilnībā izpārdotas, darba grupas 2006.gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanas uzraudzībai, kuru vada Ministru prezidents A.Kalvītis, 2006.gada 12.aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par biļešu nodošanu izglītības iestāžu audzēkņiem.

Šā mērķa īstenošanai un biļešu iegādei ministrijai jāpiešķir 50000 latu.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

TM: Par jauno Patenta likumu

Otrdien, 2.maijā, valdība akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) un Patentu valdes (PV) izstrādāto Patentu likumu.

Pašlaik spēkā esošais Patentu likums visumā atbilst patentu starptautiskajām prasībām, kuras nosaka Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību.

Tomēr Latvijas dalība Eiropas Savienībā uzliek par pienākumu noteikumus par patentiem pilnībā saskaņot ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā.

Turklāt līdz ar pievienošanos konvencijai par Eiropas patentu piešķiršanu mainīsies arī nosacījumi, kas saistīti ar starptautisko pieteikumu saņemšanu un Eiropas patenta attiecināšanu uz Latviju.

Likums izstrādāts tādēļ, ka bija jānovērš arī atsevišķas spēkā esošā likuma normu neprecizitātes, tādējādi izmaiņu apjoms un nozīmība nepieļāva izdarīt tikai grozījumus un bija nepieciešams jauns likums.

Izstrādātais likums nosaka, ka galvenie izgudrojumu aizsardzības kritēriji ir novitāte, izgudrojuma līmenis un rūpnieciskā izmantošana. Salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo likumu, nedaudz mainīta novitātes definīcija, kas tagad ir tāda kā Eiropas Patentu konvencijā un visos dalībvalstu patentu likumos.

Definējums “speciālists” aizstāts ar vārdu “lietpratējs”, kas vairāk atbilst citās valodās lietotajam un arī precīzāk raksturo šīs hipotētiskās personas izpratni. Mainīts termins “formula”, kas līdzšinējā Patentu likumā bija pārņemts no bijušās PSRS, kas to ieviesa, lai atšķirtos no pārejās valstīs lietotā termina. Tas ir aizstāts ar vārdu “pretenzijas”.

Ņemot vērā Latvijas pievienošanos NATO, likumprojektā paredzēts, ka slepenos izgudrojumus reģistrē Aizsardzības ministrija.

Lai paātrinātu patenta piešķiršanas procedūru, paredzēta iespēja vienlaikus publicēt pieteikumu un piešķirto patentu gadījumā, ja pieteikums atbilst visām likumā paredzētajām normām. Turklāt turpmāk par paātrinātu pieteikuma publikāciju nebūs jāmaksā nodeva. Taču, lai nodrošinātu publikāciju pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma, nodeva par to tiks iekļauta jau pieteikuma nodevā. Procedūrā iestrādātie termiņi maksimāli pietuvināti analogiem termiņiem Eiropas Patentu konvencijā, kas atvieglos pieteicēju darbības, neļaujot sajaukt to ilgumu.

Izstrādātajā likumā detalizēti aprakstīti atklātās un piespiedu licences piešķiršanas nosacījumi, bet atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu noteikta līdzīgi kā citu rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu gadījumos. Strīdu izskatīšana par patentiem pirmajā instancē koncentrēta Rīgas apgabaltiesā.

Likumā grozīti nosacījumi, kas attiecas uz PV darbību, precizēti nosacījumi PV darbiniekiem, kā arī noteikts, ka ES dalībvalstu patentpilnvarotie ir tiesīgi pārstāvēt savus klientu Latvijā tieši, ja tie uzrāda adresi sarakstei Latvijā.

Likums regulēs arī starptautisko pieteikumu iesniegšanu – līdz ar pievienošanos Eiropas Patentu konvencijai visi starptautiskie pieteikumi, kuros būs norādīta Latvija, tiks izskatīti Eiropas Patentu iestādē. Tādējādi būs nodrošināta to būtības pilna ekspertīze, un pēc tam piešķirtajam patentam būs augsta tiesiskā paļāvība.

Likuma autori uzskata, ka, pārstrādājot Patentu likumu un tuvinot Latvijas noteikumus Eiropas Patentu konvencijas attiecīgiem noteikumiem, tas var veicināt komercdarbības, arī ražošanas aktivitāti, starpvalstu tirdzniecību un investīcijas Latvijā. Pilnveidojot izgudrojumu aizsardzības normas, likums sakārtos biznesa vidi. Patentu tiesību iegūšanas procedūra atsevišķos gadījumos kļūst īsāka nekā līdz šim, un ar patentiem saistīto darbību regulējums ir organizatoriski sakārtots, uzsver likuma autori. Turklāt jauno normu ieviešana neprasa paaugstināt līdzšinējās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevas likmes, bet tikai tās nedaudz pārstrukturēt. Likums var veicināt sabiedrības priekšstatu pilnveidošanos par mūsdienīgām intelektuālā īpašuma tiesībām, teikts likuma anotācijā.

Likuma izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar profesionālām organizācijām rūpnieciskā īpašuma jomā – Latvijas Patentpilnvaroto asociāciju un Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas (AIPPI) Latvijas nacionālo grupu. Patentpilnvarotie likumprojektu atbalstījuši.

Akceptējot Patentu likumu, jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par izgudrojumu patentu pieteikumu iesniegšanu un izskatīšanu Patentu valdē, kā arī jauni noteikumi par valsts nodevām, kas paredzētas sagatavotajā likumā. Patentu valdē jau ir uzsākts darbs pie šo normatīvo aktu sagatavošanas.

Izstrādājot Patenta likumu, vienlaikus sagatavoti grozījumi vairākos likumos, lai tos pielāgotu gan starptautiskās likumdošanas prasībām, gan izstrādātajam Patentu likumam. Šos likumu grozījumus valdība izskatīs kādā no tuvākajām sēdēm. Patentu likums vēl jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par nepieciešamo papildu finansējumu Latvijas dalībai Starptautiskajā Krimināltiesā

Ministru kabinets otrdien, 2.maijā, uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informāciju par papildus nepieciešamo finansējumu Latvijas saistību izpildei pret Starptautisko Krimināltiesu.

Starptautiskā Krimināltiesa tika izveidota 1998.gada 17.jūlijā, atklājot parakstīšanai un ratificēšanai tiesas Statūtus. Statūti stājās spēkā 2002.gada 11.aprīlī. 2005.gada 14.novembrī jau 100 valstis bija Romas Statūtu dalībvalstis.

Latvijas Republikas Saeima Statūtus ratificēja 2002.gada 28.jūnijā. Atbilstoši 2002.gada 20.jūnija likuma “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem” 4.pantam TM koordinē tiesas statūtu saistību izpildi.

2003.gadā Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asamblejas otrajā sesijā pirmajās tiesas tiesnešu vēlēšanās par Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesi uz trīs gadu termiņu tika ievēlēta Latvijas izvirzītā kandidāte Anita Ušacka. Šā gada 26.janvārī Ņujorkā Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asamblejas ceturtajā sesijā Anita Ušacka atkārtoti tika ievēlēta par šīs tiesas tiesnesi uz deviņu gadu termiņu.

Savukārt 2005.gada novembra beigās Hāgā, Nīderlandē, notika tiesas Dalībvalstu asamblejas ceturtā kārtējā sesija, kuras laikā pieņemti Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fonda darbības noteikumi. Fonda darbība ir vērsta uz kompensāciju izmaksāšanu tiesas jurisdikcijā esošajos noziegumos cietušajiem un viņu ģimenēm. Fonda noteikumi paredz, ka fonda līdzekļus veido valstu, organizāciju, citu apvienību un privātpersonu brīvprātīgi ziedojumi u.c. līdzekļi.

Vairākas dalībvalstis jau paziņojušas par to pieņemtajiem lēmumiem veikt brīvprātīgu maksājumu fondā, piemēram, Lielbritānija (73000 eiro), Beļģija (100000 eiro), Somija (200000 eiro), Polija (2000 eiro).

Latvija, uzņemoties saistības, kas izriet no tiesas Statūtiem, ir apņēmusies veicināt un atbalstīt tiesas darbību, un fonda izveidošana un efektīva darbība ir viens no tiesas veiksmīgas darbības mērķiem.

TM uzskata, ka Latvija kā Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsts varētu veikt vienreizēju brīvprātīgu iemaksu fonda budžetā 4217 latu jeb 6000 eiro apmērā. TM norāda, ka priekšlikums par brīvprātīga maksājuma veikšanu jau tika iekļauts TM prioritātēs 2005.gada valsts budžeta grozījumu projektā un tāpēc netika virzīts atsevišķi izskatīšanai Ministru kabinetā. Tomēr šis priekšlikums 2005.gadā netika atbalstīts Ministru kabinetā.

2007.gadā Ņujorkā notiks divas Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asamblejas sanāksmes, kuras ilgs vairākas dienas. TM nav paredzēti līdzekļi, lai varētu nodrošināt Latvijas pārstāvju dalību šajās sanāksmēs, uz kurām TM efektīvākas un rezultatīvākas pārstāvības nolūkos vēlētos sūtīt divus pārstāvjus. Vismaz divu Latvijas pārstāvju dalība ir nepieciešama, jo tiesas Dalībvalstu asamblejas sesijās vienlaikus norisinās darbs vairākās darba grupās, kur ir nepieciešama arī Latvijas pārstāvju klātbūtne. No pašreizējiem līdzekļiem, kas paredzēti Latvijas pārstāvju dalības nodrošināšanai Dalībvalstu asamblejas kārtējās sesijās, nav iespējams nodrošināt pārstāvību Ņujorkā 2007.gadā.

TM arī norāda, ka, Starptautiskajai Krimināltiesai aizvien plašākā apmērā īstenojot tās funkcijas, katru gadu palielinās tiesas budžets un attiecīgi arī Latvijas maksājuma daļa. 2004.gadā Latvijas maksājuma daļa bija 8221 lats, 2005.gadā – 14883 lati, 2006.gadā – 17050 latu, kas tagad jau pārsniedz TM piešķirto līdzekļu apjomu 2006.gadā iemaksām starptautiskajās organizācijās.

2005.gada jūnijā notikušajā Agresijas nozieguma darba grupas starpsesiju sanāksmē Latvija bija viena no retajām valstīm, kas nepiedalījās, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Kopumā divu TM pārstāvju dalības nodrošināšanai (visa dienas nauda, ceļa, vīzas, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumi) abās minētajās Dalībvalstu asamblejas sesijās Ņujorkā 2007.gadā ir nepieciešami 6910 lati.

Uzklausot TM sagatavoto informāciju, valdība 2.maijā nolēma priekšlikumu par brīvprātīga maksājuma veikšanu Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fonda budžetā un līdzekļu piešķiršanu Latvijas pārstāvju dalības nodrošināšanai Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asamblejas kārtējās sesijās Ņujorkā 2007.gadā izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts institūciju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

 

TM: Par izlīguma organizēšanu starp cietušo un probācijas klientu ar starpnieka palīdzību

Ministru kabinets otrdien, 2.maijā, uzklausīja Valsts probācijas dienesta (VPD) sagatavoto informāciju par VPD funkcijas – izlīguma starp cietušo un probācijas klientu ar starpnieka palīdzību – organizēšanu un īstenošanu.

Kā teikts VPD sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, 2005.gada 1.oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums (KPL), kura mērķis ir paaugstināt kriminālprocesa efektivitāti un vienkāršot krimināllietu izskatīšanu. Lai to panāktu, līdztekus citiem jauninājumiem kriminālprocesā tika ieviests izlīguma institūts.

KPL 381.pants paredz, ka izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīga nodarījuma izdarītāja samierināšanos var veicināt VPD apmācīts starpnieks. Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt VPD. Arī VPD likuma 13.pants paredz dienesta pienākumu nodrošināt iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

Izlīgumu iespējams izmantot kā alternatīvu līdzekli sodam, ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

Kā norāda VPD, cietušajam izlīguma procesā tiek sniegta iespēja paust savu viedokli par notikušo, saņemt morālu gandarījumu un zaudējumu atlīdzināšanu. Izlīguma process dod iespēju cietušajam aktīvi piedalīties kriminālprocesā, kas līdz šim Latvijā nebija iespējams un tika uzskatīts par būtisku tiesu sistēmas trūkumu. Noziedzīga nodarījuma izdarītājam izlīguma process liek pārdomāt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību par nodarīto. Izlīgums palīdz cietušajam saglabāt neitrālas attiecības ar noziedzīga nodarījuma izdarītāju un kopumā veicina sabiedrības drošību.

Jau pērn tika veikti visi sagatavošanas darbi izlīguma procesa uzsākšanai, un 2005.gadā VPD amatpersonas ir īstenojušas 51 izlīgumu, no tiem 23 – pēdējo trīs mēnešu laikā, kad stājās spēkā KPL. VPD uzsver, ka 2005.gads dienestam bija sagatavošanās periods izlīgumu procesu prakses uzsākšanai, taču līdz ar KPL iestrādātajām izlīguma normām procesa virzītāji sākuši izrādīt pastiprinātu interesi par iespējām īstenot izlīgumu starp cietušo un noziedzīga nodarījuma izdarītāju.

VPD prognozē, ka, īstenojot sabiedrības informēšanas pasākumus, izlīgumu skaits pakāpeniski pieaugs – līdz pat 1000 gadā. Lai veiktu pilnvērtīgu izlīgumu procesa organizēšanas darbu, katrā VPD teritoriālajā struktūrvienībā un to filiālēs ir nepieciešams īpaši apmācīts izlīguma procesu koordinators.

KPL normas paredz iespēju cietušajam un noziedzīga nodarījuma izdarītājam izlīgt savā starpā arī bez starpnieka palīdzības, tomēr starpnieka klātbūtne un neitrāla vide bieži ir izšķirošs faktors izlīguma norisei, jo tā rada pusēm drošības sajūtu, norāda VPD. Minēto pierāda Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas 2005.gadā veiktais pētījums “Mediācijas iespējas vērtējums Starptautiskās noziegumu upuru aptaujas respondentu atbildēs”, kurā tika secināts, ka apmācīta speciālista līdzdalību izlīguma procesā aptaujāto respondentu atbildēs pozitīvi uztver cietušās personas. Divas trešdaļas no aptaujātajiem nav gatavi paši vadīt izlīguma procesu. Sevišķi pieprasīta speciālista līdzdalība ir lietās, kur cietušie pārstāv kādu sociāli mazāk aizsargātu grupu – pensionāri, mājsaimnieces un personas ar zemu izglītības līmeni, kā arī ģimenes ar zemiem ienākumiem. Izlīguma procesā starpnieks ir atbildīgs par tā norisi, iepriekš psiholoģiski sagatavojot iesaistītās puses dalībai procesā, lai tas noritētu strukturēti un miermīlīgi.

Īpaša nozīme dalībai izlīguma procesā ar starpnieku ir jauniešiem, jo tikšanās ar cietušo ir efektīvs uzvedības korekcijas līdzeklis, kas var novērst atkārtotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uzsver VPD. Dalība izlīguma procesā liek jaunietim saredzēt savas uzvedības sekas un uzņemties atbildību par nodarīto.

Vienlaikus VPD informē: lai gan normatīvie akti nosaka pienākumu VPD organizēt izlīguma procesu ar starpnieku, 2005.gada 20.oktobrī pieņemtajā 2006.gada valsts budžeta likumā, nepieciešamais finansējums izlīguma procesa īstenošanai – 402 705 lati – netika piešķirts. Rezultātā izlīguma procesa organizēšana Latvijā pašreiz ir atsevišķu amatpersonu iniciatīva, nevis mērķtiecīga valsts politika.

Ja netiks piešķirts finansējums izlīguma ar starpnieku organizēšanai, VPD esošo resursu ietvaros nespēs nodrošināt izlīguma procesa organizēšanu. Līdz ar to būs jāveic grozījumi KPL, kas izslēgs izlīguma procesu ar valsts nodrošināta bezmaksas starpnieka palīdzību. VPD nevarēs nodrošināt cietušajam KPL paredzētās tiesības uz izlīgumu ar starpnieku, kā arī iespēju procesa virzītājam izmantot to kā alternatīvu līdzekli kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu gadījumos. Šie grozījumi visvairāk ietekmēs sociāli neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kurām starpnieka klātbūtne izlīguma procesā būtu visnepieciešamākā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VPD ierosina virzīt izlīguma procesa ieviešanu par prioritāru jautājumu 2007.gada valsts budžeta likuma izskatīšanā, piešķirot šim mērķim 402 705 latu finansējumu.

Uzklausot VPD sagatavoto informāciju, valdība 2.maijā nolēma jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par paredzētās darbības akceptēšanas kārtību

Otrdien, 2.maijā, Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība”.

Atbilstoši likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajam terminam paredzētā darbība ir aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.

Noteikumu projekts nosaka, ka paredzētās darbības akcepts ir administratīvs akts, kā arī kārtību kādā valsts institūcijas, pašvaldības, citas attiecīgo darbību reglamentējošos likumos noteiktās institūcijas vai Ministru kabinets akceptē paredzēto darbību.

Paredzētās darbības ierosinātājam pēc Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinuma saņemšanas ir jāiesniedz iesniegums valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai attiecīgo darbību reglamentējošos likumos noteiktajai institūcijai. Šāds iesniegums ir nepieciešams, lai attiecīgā institūcija zinātu, ka paredzētās darbības ierosinātājs ir gatavs īstenot paredzēto darbību atbilstoši VPVB atzinumam. Ja paredzētās darbības akcepts ir jāpieņem Ministru kabinetam, Vides ministrija ir atbildīgā institūcija par dokumentu iesniegšanu Ministru kabinetā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem

Valdība 2.maijā akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”.

Grozījumi paredz pievienot subsīdiju saņēmējiem divus jaunus uzņēmumus – SIA “Mamas D” un SIA “Mežrozīte”, kuriem piešķirs finansiālo kvotu.

Normatīvais akts paredz, ka biodegvielas finansiāli atbalstāmās kvotas 2006.gadā biodegvielas ražošanas uzņēmumiem sadala starp tiem, kuriem biodegvielas ražošanai nepieciešamās jaudas ir nodotas ekspluatācijā un saražotā biodegviela atbilst normatīvajos aktos par biodegvielai noteiktajām kvalitātes prasībām. Atbalstu saņems arī uzņēmumi, kas biodegvielas ražošanai izmanto rapsi, rapša eļļu vai graudus, kā arī tad, ja uzņēmumam nav nodokļu parādu.

2006.gadā finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai tiek noteiktas proporcionāli uzņēmuma ražošanas jaudai. Grozījumi noteikumos arī paredz, ka uzņēmums turpmāk var ievest izejvielas no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

ZM: Par projektu iesniegumu konkursu “Akvakultūra”

Valdība otrdien, 2.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Akvakultūra” ieviešanas nosacījumiem.

Šie noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā pro­grammdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra” aktivitātes “Akvakultūra” vadlīnijas. Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Programmas īstenošanai piešķirtais finansējums ir 3892423 lati.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu Latvijas akvakultūras uzņēmumiem un lauku iedzīvotājiem. Tiks saglabāta iedzīvotāju nodarbinātība zivsaimniecības sektorā pašreizējā līmenī un attīstīta tirgū visvairāk pieprasīto zivju krājumu atjaunošana.

 

ZM: Par projektu iesniegumu konkursu atbalstam zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai

Valdība otrdien, 2.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” ieviešanas nosacījumiem.

Šie noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” vadlīnijas un projekta iesnieguma veidlapas. Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Programmas īstenošanai piešķirtais finansējums ir 1468113 latu.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu zvejniekiem un viņu ģimenēm gadījumos, kad zivju krājumu aizsardzības nolūkos Eiropas Komisija vai nacionālās institūcijas ierosinājušas un īsteno zveju ierobežojošus pasākumus, kas noved pie īslaicīgas zvejas darbību pārtraukšanas, kā rezultātā uz noteiktu laika periodu zvejnieki paliks bez darba, tādējādi nodrošinot zivsaimniecības sektorā nodarbināto labklājības līmeņa saglabāšanos.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par projektu iesniegumu konkursu zvejas kuģu nodošanai sadalīšanai

Valdība otrdien, 2.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par atklātu projektu iesniegumu konkursu “Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes zonas zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības” un “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zonā zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības” ieviešanas nosacījumiem.

Šie noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Zvejas intensitātes sabalansēšana” aktivitātes “Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes zonas zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības” un aktivitātes “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zonā zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības” vadlīnijas, kā arī lai noteiktu projekta iesnieguma veidlapas. Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminēto aktivitāšu ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu un to pavaddokumentu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Programmas īstenošanai piešķirtais finansējums ir 10212507 lati.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem par zvejas kuģu nodošanu sagriešanai metāllūžņos vai nodošanu izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības. Iegūtie finanšu līdzekļi uzlabos iepriekšminēto zvejas kuģu īpašnieku finansiālo situāciju, kā arī radīs pamatu to ieguldīšanai nesagriezto, zvejā palikušo kuģu modernizēšanai vai arī cita uzņēmējdarbības veida uzsākšanai. Tiks nodrošināta arī zivsaimniecības nozares strukturēta attīstība, jo atbalsta pasākumi par zvejas kuģu sagriešanu metāllūžņos vai nodošanu izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības palielinās zvejā iesaistīto kuģu zvejas iespējas un arī peļņu, jo, samazinoties zvejas kuģu skaitam, vienlaikus palielināsies nozvejas limits uz vienu kuģi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa