Valsts prezidente

Piedaloties konferencē “Kopīgs redzējums par kopīgajiem kaimiņiem” Viļņā 4.maijā

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Rumānijas un Polijas prezidenti Viļņas konferencē 4.maijā par kopējiem kaimiņiem uzsvēra nepieciešamību stiprināt demokrātiju Eiropas kontinentā un mudināt valstis, kas ir uzsākušas demokratizācijas reformas, turpināt iesākto ceļu un īstenot visus nepieciešamos uzdevumus, lai tuvinātos NATO.

Prezidente savā runā par gaidāmo Rīgas NATO galotņu sanāksmi uzsvēra, ka sanāksmes laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta pašai NATO organizācijas transformācijai un tajā netiks pieņemts lēmums par turpmāko paplašināšanos, taču, pēc prezidentes sacītā, ir jānodod nopietni signāli gan Ukrainai, gan Gruzijai par turpmāko tuvināšanos aliansei un rīcības plānu izstrādi šīm valstīm – ar noteikumu, ka tās turpina stiprināt savu tieslietu sistēmu, reformas aizsardzības sektorā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar demokrātijas stiprināšanu.

Konferences laikā prezidentei bija divpusēja tikšanās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, Polijas prezidentu Lehu Kačiņski un Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.

Sākot sarunu, Lietuvas prezidents Valds Adamkus sveica Latviju un tās prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā. Viņš vēlēja daudz izturības un veiksmes Latvijas hokeja izlasei pasaules hokeja čempionātā Rīgā. Abu prezidentu politiskajās pārrunās liela uzmanība tika veltīta Eiropas enerģētikas politikai.

Vaira Vīķe-Freiberga un Valds Adamkus izteica stingru atbalstu nepieciešamībai panākt vienotu ilgtermiņa Eiropas enerģētikas politiku. Prezidente savukārt izteica pateicību Lietuvas prezidentam par sekmīgo Viļņas konferenci, kuras laikā uzsvērta transatlantiskās saites nozīmība un mudināta tālāka Eiropas drošības un demokrātiskās telpas izplatība un nostiprināšana. Runājot par NATO organizācijas nākotni, prezidente atzīmēja, ka iepriekšējās NATO paplašināšanās kārtas ir apliecinājušas, ka tās bijušas sekmīgas un nepieciešamas, un tāpēc ir noteikti jādomā par NATO telpas paplašināšanos arī turpmāk. Ir jāizsaka stingrs atbalsts tām valstīm, kuras vēlas īstenot reformas un panākt savu dalību NATO. Abi prezidenti arī pauda gandarījumu, ka sekmīgi turpinās darbs pie Otrā Latvijas un Lietuvas foruma, kas šā gada 22.septembrī – Baltu vienības dienā – notiks Rīgā.

Sarunā ar Polijas prezidentu Lehu Kačiņski Latvijas prezidente apspriedās par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas un Polijas iesaisti ES Kaimiņu iniciatīvas programmā, kā arī abi prezidenti apspriedās par iespējamo NATO galotņu dienaskārtības tematiku šī gada novembrī Rīgā. Gan V.Vīķe-Freiberga, gan L.Kačiņskis bija vienisprātis, ka valstīm, kas nesen veikušas reformas un panākušas dalību NATO, ir jāmudina veikt reformas tās valstis, kas vēlas pievienoties aliansei.

Sarunas laikā ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili prezidente pauda savu atbalstu Gruzijai tālāko reformu procesā. Abi prezidenti izteica arī gandarījumu par to, ka maijā sākusies tiešā aviosatiksme starp Rīgu un Tbilisi, kas ir labs stimuls abu valstu tālākām attiecībām. Prezidenti apspriedās arī par Eiropas enerģētikas jautājumiem, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas ES nostājas ilgtermiņa enerģētikas politikas veidošanā Eiropā. Tika apspriesti arī starptautiskās dienaskārtības jautājumi. Prezidente sarunā iezīmēja, ka Latvijai nav vienaldzīgs Gruzijas liktenis un Latvija vēlas, lai tā pēc iespējas ātrāk varētu īstenot savas reformas, kurās Latvija gatava to atbalstīt, lai Gruzija tuvinātos eiroatlantiskajai telpai.

Valsts prezidenta preses dienests

Izsakot savas domas par tēmu “Rīgas NATO galotņu sanāksme 2006: atskaites vai pagrieziena punkts?” 2006.gada Viļņas konferencē 4.maijā:

Ekselences! Dāmas un kungi!
Es pateicos prezidentam Adamkum un Lietuvas tautai par to, ka viņi sarīkoja šo svarīgo pasākumu, uz kuru ieradušies astoņi Viduseiropas un Austrumeiropas valstu prezidenti, kā arī Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents un NATO un ES augstas amatpersonas. Šāda tikšanās būtu neiedomājama vēl pirms desmit­arpus gadiem, kad lielākā daļa mūsu valstu vēl bija pakļautas padomju totalitārajai varai, bet citas, kā Polija un Rumānija, vēl tikai centās atgūt savu brīvību.
Es šodien, tāpat kā to daru katru gadu 4.maijā, piedalījos īpašā Latvijas Saeimas sēdē, jo šajā datumā 1990.gadā Latvijā tika pieņemta deklarācija par neatkarību no Padomju Savienības. Lietuva savu neatkarības deklarāciju bija pieņēmusi divus mēnešus agrāk un saskārās ar Maskavas uzspiesto ekonomisko blokādi.
Mēs visi zinām, kas notika gadu vēlāk, 1991.gadā, kad padomju režīms mēģināja ar spēku sagraut Latvijas un Lietuvas neatkarības kustības. Kaut arī tika ievainoti un nogalināti nevainīgi cilvēki, padomju šaujamieroči un tanki, kas bija pavērsti pret cilvēkiem, nespēja apspiest tautas nevardarbīgās pretošanās kustības, kas bija sākušās Baltijas valstīs. Nepagāja ne gads, kad komunistiskā bloka nebrīvās valstis bija atguvušas savu brīvību un Padomju Savienība beidza pastāvēt.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs varam būt ļoti gandarīti par pozitīvajām pārmaiņām, kas kopš tā laika notikušas visā Viduseiropā un Austrumeiropā, teritorijā, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai un Kaukāzam.
Visas mūsu valstis (ievērojams izņēmums ir Baltkrievija) ir stingri apņēmušās būt uzticīgas demokrātijai, ievērot tiesību virsvaru un respektēt cilvēktiesības. Visās mūsu valstīs ir notikušas radikālas ekonomiskās un sociālās reformas. Vairākas valstis, kas šodien ir pārstāvētas šeit, ir arī sasniegušas savus sen izvirzītos mērķus – iestāties NATO un Eiropas Savienībā.
Šodienas konferenci zināmā mērā var uzskatīt par tā darba turpinājumu, ko 10 valstis iesāka Viļņā pirms dažiem gadiem. No šīm 10 valstīm Horvātija, Maķedonija un Albānija konsekventi īsteno reformas un var reāli cerēt uz eventuālu iestāšanos NATO aliansē.
Tam, ka mana valsts Latvija kā jauna NATO dalībvalsts novembrī sarīkos nākamo NATO samitu, ir ļoti liela simboliska nozīme. Tā ir atbilstoša atzinība tam lielajam progresam, ko sasniegušas mūsu valstis pēdējos 15 gados, no nebrīvām komunisma varai pakļautām valstīm pārveidojoties par dzīvotspējīgām Eiropas demokrātiskām valstīm. Mēs atzīstam, ka NATO jau no paša sākuma ir bijusi kaut kas vairāk nekā tikai militāra alianse. Tā ir organizācija, kuras dalībvalstīm ir vienādas humānās vērtības un tādi paši demokrātiskie ideāli. Šā iemesla dēļ arī Ukraina un Gruzija izteikušas vēlmi iestāties aliansē, un šā iemesla dēļ Moldova vēlas izveidot ciešākas attiecības ar NATO. Ir skaidrs, ka šādai nostājai būs nepieciešams šo trīs valstu plašas sabiedrības stingrs atbalsts, kas, es ceru, ir sagaidāms.
Ukrainas, Gruzijas un Moldovas atbalstīšanu tās centienos Latvija uzskata par prioritāti. Mēs noteikti aicināsim NATO alianses dalībvalstis Rīgas samitā vienoties par konkrētām un uzlabotām sadarbības formām starp NATO un šīm trim valstīm. Tās, iespējams, varētu ietvert dalībvalstu rīcības plānu attiecībā uz Ukrainu un spraigu dialogu ar Gruziju. Ir skaidrs, ka Eiropas jaunajām demokrātiskajām valstīm vēl jāpaveic ļoti daudz uzdevumu, un tie ietver nepieciešamību īstenot nopietnus korupcijas novēršanas pasākumus, kā arī nepārtrauktu progresu politisko un ekonomisko reformu īstenošanā. Neraugoties uz to, Latvija uzskata, ka valstīm, kas skaidri izteikušas savu nostāju un apņēmību, ir jāsaņem viss nepieciešamais atbalsts reformu īstenošanā. Ir ļoti svarīgi, lai NATO durvis paliktu atvērtas jebkurai Eiropas valstij, kas eventuāli var izpildīt prasības uzņemšanai šajā organizācijā. Es esmu stingri pārliecināta, ka NATO un ES par svarīgu prioritāti ir jāuzskata tuvāku attiecību izveidošana ar tās Austrumeiropas kaimiņvalstīm.
Kaut gan Rīgas samitā noteikti tiks risināts jautājums par NATO partnerattiecībām ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, kā arī jautājums par NATO tālāku paplašināšanu, mēs šoruden neceram sagaidīt, ka tiks izteikti kādi konkrēti priekšlikumi par iestāšanos aliansē. Galvenā uzmanība būs pievērsta NATO iekšējai pārveidošanai. Mēs apspriedīsim, kādus līdzekļus NATO var izmantot, lai atrisinātu militāras sarežģītas problēmas, ko rada reģionālās krīzes un starptautiskais terorisms. Viens no šādiem līdzekļiem ir NATO reaģēšanas spēki, kas sekmīgi tika izmantoti, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Pakistānai pēc tur notikušās postošās zemestrīces pagājušajā gadā. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers ir paziņojis, ka viņš veltīs nopietnas pūles, lai panāktu, ka līdz Rīgas samitam ir iespējams paziņot par NATO reaģēšanas spēku pilnīgām operativitātes iespējām.
Mēs diskutēsim arī par esošo NATO partnerattiecību nostiprināšanu un par jaunu sadarbības formu izveidošanu ar tādām valstīm kā Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja.
Šīm valstīm ir tādas pašas vērtības un ideāli kā mums, un tas jau dod savu ieguldījumu vairākās kopīgās operācijās.
Turklāt NATO varētu izveidot ciešākas attiecības ar vairākām reģionālām organizācijām, sevišķi ar ES, kur jau ietilpst vairākas NATO dalībvalstis, un arī ar tādām ģeogrāfiskā ziņā attālām organizācijām kā Āfrikas Savienība. Galu galā no tā iegūtu visi, jo tādas reģionālas organizācijas kā Āfrikas Savienība spētu uzņemties lielāku lomu, lai saglabātu drošību savās ģeogrāfiskajās teritorijās. NATO varētu dot padomu šīm organizācijām palīdzēt pašām sev.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā uz starptautisko drošību Latvija Amerikas Savienotās Valstis uzskata par nozīmīgu draugu, partneri un sabiedroto. Mēs uzskatām, ka Eiropas Transatlantiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir nepieciešamas, lai novērstu tādus mūsdienu draudus kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālu konfliktu uzliesmošana un terorisma izplatīšanās. Mēs spēsim atrisināt šīs jaunās 21.gadsimta sarežģītās problēmas, kas apdraud mūsu drošību, tikai tad, ja Eiropa un Ziemeļamerika apvienos savus spēkus. Šā iemesla dēļ Latvija kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem turpinās piedalīties miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Afganistānā un Irākā un ir gatava arī turpmāk iesaistīties miera uzturēšanas iniciatīvās tur, kur tas būs nepieciešams.
Latvija kā ļoti svarīgas vērtē arī NATO attiecības ar Krieviju. Mana valsts uzskata, ka gan NATO, gan ES ir jāieņem saskaņota un vienota nostāja attiecībās ar Krieviju. Šīs nostājas pamatā ir jābūt tam, kā Krievija ievēro demokrātijas principus, īsteno tiesību virsvaru un respektē cilvēktiesības. Tās pamatā jābūt arī nosacījumam, ka Krievija neiejaucas tās kaimiņvalstu iekšējās lietās, tai skaitā Ukrainā, Gruzijā un Moldovā.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kas šodien pārstāvētas šeit, pašas ir pieredzējušas, cik traģiski ir zaudēt savu brīvību. Mums mūsu atgūtā brīvība ir vislielākā vērtība, un tāpēc šādi reģionālās sadarbības pasākumi kā šis ir ļoti svarīgi. Es novēlu mums visiem panākumus, lai atrisinātu sarežģītas problēmas, kas mūs sagaida, lai nostiprinātu mūsu demokrātiskās valstis un to ekonomiku, kā arī lai pastiprinātu mūsu kopīgo vīziju par mūsu kaimiņattiecībām.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Piedaloties konferencē “Kopīgs redzējums par kopīgajiem kaimiņiem” Viļņā 4.maijā